1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) organizēšanas, norises, finansēšanas un vērtēšanas kārtību;

1.2. kvalifikācijas eksāmena komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas un tās darbības kārtību;

1.3. par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgo institūciju.

2. Kvalifikācijas eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa. Kvalifikācijas eksāmenu kārto jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

3. Kvalifikācijas eksāmena apjoms ir četri kredītpunkti.

4. Kvalifikācijas eksāmenu kārto pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

5. Par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija.

6. Kvalifikācijas eksāmena pilnvērtīgai nodrošināšanai Tieslietu ministrija pielāgo un uztur augstskolas elektronisko vidi, kurā notiek kvalifikācijas eksāmena kārtošana.

7. Tieslietu ministrijai ir tiesības šo noteikumu 6. punktā minēto uzdevumu deleģēt privātpersonai, noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu.

8. Augstskola, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), akadēmiskā gada sākumā rakstveidā informē Tieslietu ministriju par akadēmiskā gada kalendāru.

9. Augstskola divas reizes gadā (mēnesi pirms ziemas un vasaras sesijas sākšanās) publicē augstskolas elektroniskajā vidē informāciju par studējošajiem, kuriem jākārto kvalifikācijas eksāmens, un rakstveidā informē par to Tieslietu ministriju.

10. Tieslietu ministrs ne retāk kā reizi gadā apstiprina komisiju 45 locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā ietilpst augstskolu un šo noteikumu 13. punktā minēto institūciju pārstāvji.

11. Darbam komisijā izvirza augstskolas pārstāvi, kas ir ieguvis doktora grādu tiesību zinātnē un ir ievēlēts Akadēmiskā personāla reģistrā ietvertajā akadēmiskajā amatā vai ievēlēts Akadēmiskā personāla reģistrā ietvertajā akadēmiskajā amatā vismaz piecus gadus.

12. Augstskola pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu, kas ir proporcionāls studējošo skaitam, kuri kārto kvalifikācijas eksāmenu, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi un iesniedz informāciju par pārstāvjiem apstiprināšanai tieslietu ministram.

13. Ģenerālprokuratūra un juridisko nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas – Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Tiesnešu biedrība – pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu komisijas pārstāvju skaitu, kas ir proporcionāls minēto institūciju skaitam, un iesniedz informāciju par pārstāvjiem apstiprināšanai tieslietu ministram. No katras institūcijas komisijā ir vienāds pārstāvju skaits.

14. Komisiju veido tā, lai tajā vienādā skaitā būtu pārstāvētas visas šo noteikumu 25. punktā minētās jomas, pēc iespējas ņemot vērā sadalījumu starp šo noteikumu 12. punktā minēto augstskolu un šo noteikumu 13. punktā minēto institūciju pārstāvjiem.

15. Tieslietu ministrs apstiprina komisijas nolikumu.

16. Komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

17. Komisijas darbu, kvalifikācijas eksāmena sagatavošanu un tā izvērtēšanu organizē komisijas priekšsēdētājs.

18. Komisijas darbību materiāltehniski nodrošina Tieslietu ministrija.

19. Komisijas darba telpas atrodas Rīgā, Tieslietu ministrijā.

20. Kvalifikācijas eksāmenu Tieslietu ministrija organizē divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

21. Komisija vismaz mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena norises dienas pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku un publicē informāciju augstskolas elektroniskajā vidē.

22. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu šo noteikumu 25. punktā minētajās jomās.

23. Studējošajam augstskolas elektroniskajā vidē ir pieejams saraksts ar kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas vispārīgiem tematiem šo noteikumu 25. punktā minētajās jomās. Studējošajam nav pieejami kvalifikācijas eksāmena jautājumi un uzdevumi (kāzusi).

24. Divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas komisija sagatavo kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumi (kāzusi)) izmantojamo avotu sarakstu, un tas ir pieejams augstskolas elektroniskajā vidē.

25. Kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas un prasmes šādās jomās:

25.1. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;

25.2. civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;

25.3. konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;

25.4. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

25.5. tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

26. Kvalifikācijas eksāmenu organizē šādās daļās:

26.1. teorētiskā daļa – izvērstas atbildes uz 15 jautājumiem rakstveidā (katrā šo noteikumu 25. punktā minētajā jomā ir trīs jautājumi);

26.2. praktiskā daļa – piecu praktisku uzdevumu (kāzusu) risinājums rakstveidā (katrā šo noteikumu 25. punktā minētajā jomā ir viens uzdevums (kāzuss)).

27. Studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto vienlaikus tiešsaistē, izmantojot augstskolas elektronisko vidi. Piekļuves tiesības augstskolas elektroniskās vides kvalifikācijas eksāmena sadaļai ir komisijas locekļiem un studējošajiem.

28. Studējošais kvalifikācijas eksāmenu drīkst kārtot vienu reizi attiecīgajā sesijā.

29. Ja, kārtojot kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas daļu, rodas tehniskas problēmas augstskolas elektroniskajā vidē, studējošais to drīkst kārtot atkārtoti komisijas noteiktajā dienā attiecīgās sesijas laikā.

30. Kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkoti novērotāji. Novērotājiem nav tiesību ietekmēt kvalifikācijas eksāmena norisi.

31. Studējošais, ierodoties uz kvalifikācijas eksāmenu, komisijas loceklim uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Katram studējošajam piešķir identifikācijas numuru (kodu), ar kuru aizstāj studējošā personas datus.

32. Ja studējošais nokavē kvalifikācijas eksāmena sākumu, viņš ar komisijas locekļa atļauju drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

33. Kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā studējošajam ir tiesības izmantot līdzpaņemtos palīglīdzekļus (papīra formā) bez piezīmēm – normatīvos aktus, tiesu nolēmumus un juridisko literatūru. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā palīglīdzekļus izmantot aizliegts.

34. Augstskolas elektroniskās vides kvalifikācijas eksāmena sadaļā elektroniskā formā ir pieejami kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumi (kāzusi)) izmantojamo avotu sarakstā norādītie normatīvie akti.

35. Kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras norāda identifikācijas numuru (kodu) un fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena beigās studējošais pieraksta lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim.

36. Ja studējošais kvalifikācijas eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citā veidā pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu. Komisijas loceklis par konstatēto faktu izdara piezīmi augstskolas elektroniskajā vidē.

37. Ja konstatē šo noteikumu 36. punktā minēto pārkāpumu, studējošais kvalifikācijas eksāmenu var kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada, izlaižot nākamo kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizi.

38. Kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 25. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir viena stunda, praktiskajā daļā – divas stundas.

39. Kvalifikācijas eksāmenu kārto piecas dienas pēc kārtas – katru dienu vienā no šo noteikumu 25. punktā minētajām jomām.

40. Ārkārtas gadījumos (veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ) komisijas loceklis var atļaut kvalifikācijas eksāmena norises laikā vienlaikus iziet ne vairāk kā vienam studējošajam iepriekš norīkotas atbildīgās personas (novērotāja) pavadībā. Šādā gadījumā komisijas loceklis augstskolas elektroniskajā vidē izdara piezīmi par prombūtnes faktu un laiku. Studējošā kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

41. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšana notiek anonīmi augstskolas elektroniskajā vidē. Komisijas loceklis kvalifikācijas eksāmenu vērtē, aizpildot kvalifikācijas eksāmena novērtēšanas veidlapu un, ja nepieciešams, pievienojot īsu vērtējuma pamatojumu.

42. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbildes uz jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) risinājumus vērtē kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas komisijas loceklis.

43. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšanu veic saskaņā ar kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas kritērijiem, kuri noteikti komisijas nolikumā.

44. Studējošā kvalifikācijas eksāmena darbu vai tā daļu nevērtē un kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu, ja:

44.1. studējošais tajā ir norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus;

44.2. tajā lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

44.3. augstskolas elektroniskajā vidē ir izdarīta komisijas locekļa piezīme, ka studējošais izdarījis šo noteikumu 36. punktā minēto pārkāpumu.

45. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja katrā šo noteikumu 25. punktā minētās jomas teorētiskajā un praktiskajā daļā studējošais ir saņēmis sekmīgu vērtējumu.

46. Kvalifikācijas eksāmena rezultātus paziņo augstskolas elektroniskajā vidē.

47. Mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas par kvalifikācijas eksāmena rezultātu studējošais kvalifikācijas eksāmena rezultātu un kvalifikācijas eksāmena procesu var apstrīdēt apelācijas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs apstiprina apelācijas komisijas sastāvu. Apelācijas komisijā neiekļauj kvalifikācijas eksāmena vērtētāju, kura vērtējums ir apstrīdēts.

48. Studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs iesniegumu nodod apelācijas komisijai.

49. Apelācijas komisija izskata studējošā iesniegumu, izvērtē kvalifikācijas eksāmenā piešķirto vērtējumu vai kvalifikācijas eksāmena procesa pārkāpumus un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

50. Komisijas darbības materiāltehniskās nodrošināšanas izmaksas, kā arī augstskolas elektroniskās vides pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta.

51. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena novērošanas un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar augstskolu noteikto pārstāvju darba apmaksu komisijā, sedz augstskolas darba slodzes ietvaros.

52. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena novērošanas un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar šo noteikumu 13. punktā minēto institūciju noteikto pārstāvju darba apmaksu komisijā, sedz attiecīgās institūcijas.

53. Noteikumus piemēro attiecībā uz studējošajiem, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsākuši 2019. gada rudens semestrī.

54. Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai pielāgo šo noteikumu prasībām līdz nākamajam akreditācijas periodam – līdz studiju virziena akreditācijai 2019. gadā.

55. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.