1. Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz obligātā civilās aizsardzības kursa saturu, kā arī minimālās prasības attiecībā uz nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

2. Vispārējās un profesionālās izglītības iestāde (izņemot koledžu attiecībā uz augstākās izglītības programmām) nodrošina, ka izglītojamais vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot profesionālo augstāko izglītību) procesā atbilstoši obligātā civilās aizsardzības kursa saturam apgūst:

2.1. zināšanas par ikdienā iespējamām bīstamām situācijām, rīcību dažādu apdraudējumu gadījumos (tai skaitā traumatisma profilakse), drošu uzvedību mājās, transportā, uz ielas, kā arī uzturoties dabā, izglītības iestādē, citā publiskā vietā, elektroniskajā vidē un citur;

2.2. zināšanas par vidi ietekmējošiem faktoriem un vides ietekmi uz indivīdu un sabiedrību;

2.3. zināšanas par drošību valstī (iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, kas saistīti ar valsts drošību);

2.4. zināšanas par iespējamām katastrofām un to sekām, kā arī rīcību katastrofu gadījumos;

2.5. pirmās palīdzības sniegšanas prasmes dzīvībai kritiskās situācijās (piemēram, bīstamas asiņošanas apturēšana, atdzīvināšanas pasākumi), kā arī palīdzības izsaukšanu.

3. Augstākās izglītības iestāde nodrošina, ka studējošais augstākās izglītības procesā atbilstoši obligātā civilās aizsardzības kursa saturam apgūst:

3.1. zināšanas par civilās aizsardzības sistēmas struktūru, tiesisko regulējumu, organizāciju un vadību;

3.2. zināšanas par valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem civilās aizsardzības jomā;

3.3. zināšanas par paaugstinātas bīstamības objektiem (turpmāk – objekts), tā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumiem un tiesībām;

3.4. zināšanas par pašvaldību civilās aizsardzības komisijām;

3.5. zināšanas par civilās aizsardzības pasākumu plānošanu;

3.6. zināšanas par apdraudējuma riska novērtēšanu;

3.7. zināšanas par bīstamām vielām, to klasifikāciju un prasībām to glabāšanai un pārvadājumiem;

3.8. zināšanas par starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu;

3.9. zināšanas par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem katastrofas gadījumā (piemēram, filtrējošas gāzmaskas, pretķīmiskie aizsargtērpi);

3.10. zināšanas par īpašajiem tiesiskajiem režīmiem (ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli);

3.11. pirmās palīdzības sniegšanas prasmes dzīvībai kritiskās situācijās (piemēram, bīstamas asiņošanas apturēšana, atdzīvināšanas pasākumi), kā arī palīdzības izsaukšanu.

4. Civilās aizsardzības kursa apjoms ir ne mazāks kā 1 kredītpunkts. Augstākās izglītības iestāde ir tiesīga papildināt obligātā civilās aizsardzības kursa saturu, tādējādi palielinot tā apjomu atkarībā no studējošo specialitātes.

5. Civilās aizsardzības apmācības saturs nodrošina, ka apmācības procesā persona, kas nodarbināta paaugstinātas bīstamības objektā vai objektā, kuram ir izstrādāts (vai jābūt izstrādātam) civilas aizsardzības plāns (turpmāk – nodarbinātais), apgūst:

5.1. zināšanas par objekta civilās aizsardzības plānu;

5.2. zināšanas par valstī iespējamām katastrofām un to sekām;

5.3. zināšanas par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu;

5.4. zināšanas par iestādēm, kas nodrošina katastrofu pārvaldīšanu;

5.5. zināšanas par civilās aizsardzības sistēmu;

5.6. pirmās palīdzības sniegšanas prasmes dzīvībai kritiskās situācijās (piemēram, bīstamas asiņošanas apturēšana, atdzīvināšanas pasākumi), kā arī palīdzības izsaukšanu.

6. Darba devējs civilās aizsardzības apmācību nodarbinātajiem organizē ne retāk kā reizi gadā.

7. Nodarbinātais ar parakstu apliecina, ka ir apguvis apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

8. Šo noteikumu 3. punktu piemēro ar 2019. gada 1. janvāri.