Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 192

Rīgā 2017. gada 28. novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes sēdes protokols Nr. 51 2. p.)

Paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pievienojamās informācijas saraksts un paziņojuma izskatīšanas galvenie principi un kārtība

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 29. panta pirmo un otro daļu
 un 50. panta otro daļu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma
 40. panta sesto daļu un 76. panta pirmo un otro daļu, Finanšu instrumentu
 tirgus likuma 4.² pantu un 9. panta pirmo un otro daļu, 95.² panta sesto
 daļu, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 12. panta
 otro un ceturto daļu un 81. panta astoto daļu, Maksājumu pakalpojumu
 un elektroniskās naudas likuma 14. panta pirmo un otro daļu un 45. panta
 pirmo daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma
 7.¹ panta otro un ceturto daļu un 78. panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Normatīvie noteikumi ''Paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pievienojamās informācijas saraksts un paziņojuma izskatīšanas galvenie principi un kārtība'' (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši personai vai vairākām personām, kuras uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti (tālāk tekstā – persona) un kuras vēlas iegūt tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā, maksājumu iestādē, elektroniskās naudas iestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā (tālāk tekstā visi kopā – finanšu institūcija) vai palielināt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no finanšu institūcijas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu (tālāk tekstā – akcijas) skaita vai ja finanšu institūcija kļūst par šīs personas meitas sabiedrību (tālāk tekstā – būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana). Noteikumi ir saistoši arī personai, kura vēlas iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā.

2. Noteikumi nosaka:

2.1. informāciju, kuru persona pievieno paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā;

2.2. pamatprincipus personu, kuras atzīstamas par būtiskas līdzdalības ieguvējiem, noteikšanai;

2.3. būtiskas līdzdalības aprēķināšanas pamatprincipus;

2.4. pamatprincipus būtiskas līdzdalības izvērtēšanai.

II. Pamatprincipi personu, kuras atzīstamas par būtiskas līdzdalības ieguvējiem, noteikšanai

3. Būtisku līdzdalību iegūst vai palielina:

3.1. persona, kura finanšu institūcijā tieši iegūst būtisku līdzdalību vai palielina to, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no finanšu institūcijas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita;

3.2. persona, kura finanšu institūcijā netieši iegūst būtisku līdzdalību vai palielina to, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no finanšu institūcijas akciju skaita;

3.3. personas, kuras rīkojas saskaņoti un tieši vai netieši iegūst finanšu institūcijā līdzdalību vai palielina to, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no finanšu institūcijas akciju skaita;

3.4. persona, kura tieši vai netieši iegūst finanšu institūcijā līdzdalību, kas nesasniedz 10 procentus no finanšu institūcijas akciju skaita, taču šai personai ir būtiska ietekme finanšu institūcijā.

4. Par personām, kuras rīkojas saskaņoti, atzīstamas personas, kuras uz mutvārdu vai rakstveida vienošanās pamata kopīgi rīkojas, lai iegūtu vai palielinātu būtisku līdzdalību finanšu institūcijā.

5. Par personu saskaņotu rīcību liecina jebkurš šāds faktors:

5.1. akcionāru līgumi un līgumi par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, izņemot līgumus, kuros atrunāti tikai akciju pirkuma, līdzpārdošanas (tag-along vai drag-along rights) vai pirmpirkuma tiesību noteikumi;

5.2. ģimeniskās attiecības:

5.2.1. fiziskās personas un šo fizisko personu aizgādnībā esošas personas;

5.2.2. laulātie;

5.2.3. augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei;

5.3. persona ieņem augstākās vadības līmeņa amatu vai ir finanšu institūcijas valdes vai padomes loceklis;

5.4. persona var ietekmēt lēmumu par finanšu institūcijas valdes vai padomes locekļa ievēlēšanu vai iecelšanu;

5.5. pastāv saistība starp vienas grupas sabiedrībām (izņemot Finanšu instrumentu tirgus likuma 61.⁶ pantā minētos gadījumus);

5.6. komercsabiedrības, kuras kontrolē viena un tā pati persona;

5.7. personas izmanto vienu un to pašu finansējuma avotu līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai finanšu institūcijā;

5.8. attiecīgo akcionāru konsekventi balsošanas modeļi;

5.9. komercsabiedrība un tās valdes locekļi.

6. Par personu saskaņotu rīcību neuzskata šādas darbības:

6.1. personu savstarpējās sarunas par finanšu institūcijas izpildinstitūciju struktūru un to locekļiem;

6.2. personas sūdzības finanšu institūcijas valdei vai padomei par finanšu institūcijas esošo vai plānoto stratēģiju, darbības virzieniem, turpmāko darbību;

6.3. īstenojot šādas akcionāra (dalībnieka) likumiskās tiesības, personas:

6.3.1. lūgums iekļaut papildu jautājumus vai lēmumprojektus akcionāru (dalībnieku) sapulces darba kārtībā;

6.3.2. ārkārtas akcionāru (dalībnieku) sapulces sasaukšana;

6.4. personas saskaņots balsojums akcionāru (dalībnieku) sapulcē par šādiem jautājumiem:

6.4.1. atlīdzības noteikšana valdes un padomes locekļiem;

6.4.2. finanšu institūcijas aktīvu iegāde vai atsavināšana;

6.4.3. pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

6.4.4. akciju atpirkšana;

6.4.5. aizvadītā darbības gada peļņas izlietošana;

6.4.6. revidentu ievēlēšana, atsaukšana un atlīdzības noteikšana revidentam;

6.4.7. īpašas pārbaudes ierosināšana un pārbaudes veicēju iecelšana;

6.4.8. finanšu institūcijas gada pārskata apstiprināšana;

6.4.9. finanšu institūcijas politikas noteikšana attiecībā uz vides aizsardzību vai citu ar sociālo atbildību saistītu jautājumu vai atbilstību atzītiem standartiem vai rīcības kodeksiem minētajās jomās;

6.4.10. nepiekrišana saistīto pušu darījumam.

7. Izvērtējot, vai noteikumu 5.4. punktā minētajās personu darbībās ir konstatējama saskaņota rīcība, Komisija ņem vērā šādus faktus:

7.1. personu un iecelšanai/ievēlēšanai piedāvāto valdes vai padomes locekļu savstarpējo attiecību raksturu;

7.2. iecelšanai/ievēlēšanai piedāvāto valdes vai padomes locekļu skaitu, par kuriem tiek balsots saskaņā ar vienošanos;

7.3. vai personas vairākkārt sadarbojušās valdes vai padomes locekļa iecelšanai/ievēlēšanai;

7.4. vai personas ne tikai balso saskaņoti, bet arī kopīgi iesniedz lēmumprojektu par konkrētu valdes vai padomes locekļa iecelšanai/ievēlēšanai piedāvāto kandidātu;

7.5. vai piedāvātais valdes vai padomes locekļa iecelšanai/ievēlēšanai kandidātu sastāvs maina personu ietekmi valdes vai padomes sastāvā.

8. Lai izvērtētu, vai personas darbojas saskaņoti, Komisija katru šādu iespējamās saskaņotās rīcības gadījumu izvērtē atsevišķi, ņemot vērā ne tikai noteikumu 5., 6. un 7. punktā minētos faktorus un darbības, bet arī citus faktorus, kas liecina par personu saskaņotu darbību.

9. Par personu, kurai ir būtiska ietekme finanšu institūcijā, ir uzskatāma persona, kura var ietekmēt finanšu institūcijas izpildinstitūciju lēmumu pieņemšanu, neskatoties uz to, vai šī ietekme faktiski tiek īstenota.

10. Lai noteiktu, vai personai ir būtiska ietekme finanšu institūcijā, Komisija ņem vērā šādus faktorus:

10.1. finanšu institūcijas akcionāru struktūru;

10.2. personas iesaistes līmeni finanšu institūcijas pārvaldībā;

10.3. nozīmīgu un regulāru darījumu esību starp personu un finanšu institūciju;

10.4. personas attiecības ar finanšu institūciju;

10.5. vai personai ir papildu tiesības finanšu institūcijā saskaņā ar līgumu, statūtiem vai citu finanšu institūcijas pārvaldes dokumentu;

10.6. vai persona ir finanšu institūcijas valdes, padomes loceklis vai līdzvērtīgas struktūrvienības loceklis, personai ir pārstāvis valdē, padomē vai līdzvērtīgā struktūrvienībā, vai arī persona šādu pārstāvi var iecelt/ievēlēt;

10.7. finanšu institūcijas vai finanšu institūcijas mātes sabiedrības akcionāru vispārējo struktūru, balsstiesību sadalījumu starp akcionāriem;

10.8. saistību starp personu un esošajiem akcionāriem un jebkādus akcionāru līgumus, kas ļautu personai īstenot būtisku ietekmi;

10.9. finanšu institūcijas grupas struktūru, kuras sastāvā persona iekļaujas;

10.10. personas spēju piedalīties finanšu institūcijas darbības un finanšu stratēģijas lēmumu pieņemšanā.

III. Būtiskas līdzdalības aprēķināšanas pamatprincipi

11. Lai noteiktu, vai persona ir ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību, veicama līdzdalības apmēra aprēķināšana, izmantojot šādas metodes tālāk minētajā secībā:

11.1. kontroles metode;

11.2. reizināšanas metode.

12. Saskaņā ar kontroles metodi par netiešas būtiskas līdzdalības ieguvēju līdz komercsabiedrību kontroles ķēdes galējai personai uzskata visas personas, kuras:

12.1. tieši vai netieši iegūst kontroli pār personu finanšu institūcijā, neņemot vērā faktu, vai esošā būtiskā līdzdalība personai ir tieša vai netieša;

12.2. tieši vai netieši kontrolē personu finanšu institūcijā.

13. Ja 12. punktā minētās kontroles metodes piemērošana nenosaka, vai persona, kurai šī kontroles metode tikusi piemērota, būtisku līdzdalību ir ieguvusi, līdzdalības apmēru personai aprēķina saskaņā ar reizināšanas metodi šādā secībā:

13.1. personas tiešās līdzdalības apmēru finanšu institūcijā reizina ar līdzdalības apmēru, kas tai pieder komercsabiedrībā, kurai ir līdzdalība būtiskas līdzdalības ieguvējā;

13.2. minēto reizināšanas darbību veic, līdz reizināšanas rezultāts turpina būt 10 procenti vai lielāks.

14. Saskaņā ar reizināšanas metodi par netiešas būtiskas līdzdalības ieguvēju uzskata:

14.1. visas personas, attiecībā uz kurām reizināšanas rezultāts ir 10 procenti vai lielāks;

14.2. visas personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār personu vai personām, kas noteiktas, piemērojot reizināšanas metodi atbilstoši 14.1. punktam.

IV. Pienākums sniegt paziņojumu par netiešas būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu

15. Lai izvērtētu, vai persona, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir pieņēmusi lēmumu par šādas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, Komisija ņem vērā šādus faktorus:

15.1. personas informētību par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu un par šādas būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas darījumu;

15.2. personas spēju ietekmēt, iebilst vai novērst plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu.

16. Ikviena persona, kas tieši vai netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Personai, kas tieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir tiesības iesniegt paziņojumu par visām tām personām, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ja vien šīs personas ir devušas šādu pilnvarojumu.

17. Ja persona, kas neapzināti netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, konstatē vai citādi uzzina, ka ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, tā nekavējoties informē Komisiju par minēto faktu arī tad, ja persona nolēmusi samazināt pārsniegto būtiskas līdzdalības slieksni.

18. Komisijai ir tiesības atbrīvot atsevišķas personas, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, no noteiktas informācijas sniegšanas, individuāli izskatot katru gadījumu. Minētais atbrīvojums nav piemērojams attiecībā uz personas reputācijas izvērtējumu.

V. Proporcionalitātes princips

19. Komisija izvērtē katru būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas darījumu un tās ieguvēju atsevišķi, ņemot vērā proporcionalitātes principu attiecībā uz:

19.1. personas būtiskas līdzdalības veidu (tieša, netieša, būtiska ietekme, personas, kuras rīkojas saskaņoti);

19.2. būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas mērķi un apmēru;

19.3. personas ietekmi uz finanšu institūciju;

19.4. plānotā darījuma sarežģītības pakāpi (sarežģīta līdzdalības ieguvēju organizatoriskā struktūra, iekšgrupas darījumi, specifiski līdzdalības ieguvēji (neregulēti ieguldījumu fondi, lielas ieguldītāju grupas, valdību fondi, starptautiskas organizācijas, publiskais piedāvājums, pārrobežu darījumi, sviras finansējuma izmantošana, finanšu institūcijas stratēģijas maiņa));

19.5. personas ietekmes un darījuma specifikai atbilstošas informācijas iesniegšanu.

20. Proporcionalitātes princips nav attiecināms uz personas reputācijas izvērtējumu.

21. Personas profesionālās kompetences izvērtējumā ņem vērā personas ietekmi uz lēmumu pieņemšanu finanšu institūcijā.

22. Personas finanšu stabilitātes izvērtējumā ņem vērā personas veidu (piemēram, fiziska vai juridiska persona, sarežģīta struktūra), iegūtās līdzdalības apmēru un ietekmi finanšu institūcijā pēc plānotā darījuma noslēgšanas. Ja persona iegūst kontroli pār finanšu institūciju, finanšu stabilitātes izvērtējumā ņem vērā personas spēju nepieciešamības gadījumā nodrošināt papildu kapitālu finanšu institūcijai vidējā termiņā.

23. Ja mainās būtiskas līdzdalības struktūra iekšgrupas darījumu rezultātā, būtisku līdzdalību izvērtē tikai tām personām, kas pirmo reizi iekļāvušās būtiskas līdzdalības struktūrā, un tām personām, kurām netiešās būtiskas līdzdalības veids mainās uz tiešo būtiskas līdzdalības veidu.

24. Ja Komisija ir iepriekš veikusi personas vērtējumu, tā izvērtē personas atbilstību būtiskās līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem, sākot no dienas, kad saņemta iepriekšējā atļauja iegūt vai palielināt būtisko līdzdalību finanšu institūcijā.

VI. Novērtēšanas periods un sniedzamā informācija

25. Personai, kas tieši vai netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir tiesības par to iepriekš pirms paziņojuma iesniegšanas Komisijai rakstveidā informēt par plānoto darījumu Komisiju, kā arī iesniegt dokumentus, to melnrakstus sākotnējai pārbaudei, lai būtiskas līdzdalības paziņojuma izskatīšana būtu pēc iespējas efektīvāka.

26. Persona pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas iesniedz Komisijai paziņojumu saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu.

26.1. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā, maksājumu iestādē, elektroniskās naudas iestādē, papildus paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pievieno aizpildītu noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. pielikumu un pievieno tajos norādīto informāciju un dokumentus.

26.2. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, papildus 26.1. punktā minētajai informācijai un dokumentiem iesniedz aizpildītu noteikumu 11. pielikumu.

26.3. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, papildus iesniedz Komisijai informāciju, kas norādīta Eiropas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/1946 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK un 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par izsmeļošu sarakstu ar informāciju, ko potenciālais līdzdalības ieguvējs iekļauj paziņojumā par plānotu būtiskas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

27. Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts 26. punktā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu.

28. Komisija paziņojumā ietver šādu informāciju:

28.1. norādi, ka paziņojums ir uzskatāms par pilnīgu un visa nepieciešamā informācija atbilstoši šo noteikumu prasībām ir iesniegta;

28.2. vērtēšanas perioda beigu datumu;

28.3. norādi, ka Komisijai ir tiesības vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu personas atbilstību būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem;

28.4. norādi, ka jebkura jauna informācija vai fakti, kurus papildus iesniegs paziņojuma iesniedzējs vai kuri kļūs zināmi Komisijai no citiem avotiem un kuri ir atzīstami par būtiskiem būtiskās līdzdalības paziņojuma izvērtēšanai (piemēram, būtiskas biznesa plāna izmaiņas, amatpersonu nominēšana, negatīvas izmaiņas personas reputācijā) atbilstoši būtiskās līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem, var būt par pamatu paziņojuma par būtiskās līdzdalības izvērtēšanas pārtraukšanai un jauna paziņojuma iesniegšanai;

28.5. norādi, ka termiņš būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē izvērtēšanai tiek rēķināts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas darba laika kalendāru.

29. Ja personas iesniegtais paziņojums ir nepilnīgs, Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts 26. punktā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu, ka paziņojums nav pilnīgs un vērtēšanas periods netiek sākts. Pēc šāda paziņojuma nosūtīšanas iesniedzējam Komisija saprātīgā laika periodā, kas atkarīgs no būtiskas līdzdalības lietā iesniegto dokumentu un informācijas daudzuma un lietas sarežģītības, rakstveidā informē iesniedzēju par trūkstošajiem dokumentiem un informāciju.

30. Latvijas Republikā izstrādātos un apstiprinātos dokumentus un to kopijas noformē saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

31. Ārvalstu fizisko un juridisko personu dokumentus legalizē, ja vien Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Dokumentiem svešvalodā iesniedz tulkojumu latviešu valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, vai valodā, par kuru dokumentu iesniedzējs ir vienojies ar Komisiju.

32. Komisija sadarbojas ar citu valstu uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu paziņojuma izskatīšanu un vērtēšanu, ja pārrobežu darījuma rezultātā persona, kas tieši vai netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā Latvijā, šādu līdzdalību iegūst arī kādas citas valsts finanšu institūcijā.

33. Komisija sadarbojas ar citu valstu uzraudzības iestādēm, lai saņemtu no tām personas reputācijas, profesionālās kompetences un finanšu stabilitātes novērtējumu. Komisijai ir tiesības nepaļauties uz dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas sniegto novērtējumu un veikt individuālu novērtējumu, pamatojoties uz dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas sniegto novērtējumu.

VII. Būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritēriji un kārtība

34. Vērtējot personas kopējo reputāciju, Komisija ņem vērā personas reputāciju (godīgumu, sodāmības neesību) un profesionālo kompetenci.

35. Kopējās reputācijas prasībai nav piemērojams proporcionalitātes princips, un tā attiecas uz visām personām un to patiesajiem labuma guvējiem neatkarīgi no plānotā būtiskās līdzdalības apmēra, plānotās iesaistīšanās finanšu institūcijas pārvaldē vai ietekmes īstenošanas finanšu institūcijā. Lai izvērtētu kopējo reputāciju, ņemot vērā personas veidu (fiziska vai juridiska persona, finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībā esoša fiziska vai juridiska persona u.tml.), Komisija attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu var piemērot proporcionalitātes principu.

36. Persona atbilst reputācijas kritērijam, ja Komisijai nav pamata apšaubīt tās labo reputāciju un nav ticamu pierādījumu par pretējo. Izvērtējot personas reputāciju, Komisija ņem vērā visu tai pieejamo informāciju par personu:

36.1. informāciju par personas kriminālo un administratīvo sodāmību;

36.2. jebkādu kriminālās sodāmības vai būtisku administratīvo pārkāpumu vēsturi, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, pārsūdzības līmeni, saņemto sodu, sasniegto tiesas procesa stadiju un jebkādu reabilitējošo pasākumu ietekmi. Komisija ņem vērā arī attiecīgā nodarījuma smaguma pakāpi, laikposmu, kas pagājis no pārkāpuma dienas, un līdzdalības ieguvēja uzvedību kopš pārkāpuma izdarīšanas, kā arī pārkāpuma attiecināmību uz personu kā būtiskas līdzdalības ieguvēju;

36.3. informāciju par personas rīcību tās komercdarbībā:

36.3.1. pierādījumus, ka persona nav ievērojusi pārredzamības, atvērtības un sadarbības principus attiecībās ar uzraudzības vai citām valsts pārvaldes iestādēm;

36.3.2. atteikumu reģistrēt un izsniegt atļauju, apstiprināt dalību vai piešķirt licenci nodarboties ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai strādāt profesijā, jebkādu šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atcelšanu, atsaukšanu vai izbeigšanu, kā arī jebkāda veida izslēgšanu no profesionālajām struktūrām vai asociācijām;

36.3.3. iemeslus atbrīvošanai no algota darba vai uzticības amata, fiduciārajām attiecībām vai līdzīgām situācijām, kā arī lūgumiem atstāt šādus amatus;

36.3.4. kompetentās iestādes aizliegumu personai veikt komercdarbību;

36.4. informāciju par personas pārkāpumiem finanšu un kapitāla tirgū:

36.4.1. finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un uzraudzības institūciju piemērotās sankcijas;

36.4.2. nodarījumus, kas saistīti ar finanšu noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tirgus manipulācijām, iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, augļošanu un korupciju;

36.4.3. nodokļus regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un piemērotās sankcijas;

36.4.4. jebkādus citu normatīvo aktu pārkāpumus komercdarbībā (komercsabiedrības novešana līdz bankrotam vai maksātnespējai, patērētāju tiesību aizsardzība);

36.5. informāciju par konstatējumiem valsts iestāžu veiktās klātienes vai neklātienes pārbaudēs, piedziņas procesos vai pirmstiesas izmeklēšanas procesos, ja tajos konstatētais ir attiecināms uz personu;

36.6. jebkādu no citiem avotiem iegūtu informāciju, kas ir būtiska, izvērtējot personas reputāciju.

37. Izvērtējot saskaņā ar 36. punktu iesniegto informāciju, Komisija ņem vērā šādus faktorus:

37.1. noziedzīgā nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju, soda veidu (naudas sods, brīvības atņemšana utt.), ilgumu, pārsūdzības stadiju, tiesas procesa posmu (notiesājošs spriedums, tiesvedība, apsūdzība) un personas statusu tiesas procesā;

37.2. Komisijai nav pamata uzskatīt, ka personai ir nevainojama reputācija tikai tāpēc, ka pret personu nav sākta kriminālvajāšana, tā nav saukta pie kriminālatbildības un nav notiesājoša sprieduma, lai gan joprojām pastāv vērā ņemami apgalvojumi par krimināli sodāmu rīcību;

37.3. mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā, kas katrs atsevišķi neietekmētu personas reputāciju, – šo pārkāpumu iespējamo kumulatīvo efektu;

37.4. jebkuras citas personas, ar kuru personai ir radniecības vai darījumu attiecības, reputāciju.

38. Profesionālās kompetences prasībai ir piemērojams proporcionalitātes princips, ņemot vērā personas ietekmi finanšu institūcijā.

39. Ja persona ir juridiska persona, profesionālās kompetences prasības ir attiecināmas uz šo juridisko personu, visām personām, kuras faktiski vada šo juridisko personu, un šīs juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem.

40. Personu uzskata par atbilstošu profesionālās kompetences prasībām, ja tā ir:

40.1. persona, kurai Komisija vai Eiropas Centrālā banka ir atļāvusi iegūt būtisku līdzdalību citā finanšu institūcijā un kura ir pakļauta Komisijas vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībai;

40.2. fiziska persona, kura jau vada šīs vai citas finanšu institūcijas darbību, un šī finanšu institūcija ir pakļauta Komisijas vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībai;

40.3. juridiska persona, kuru kā finanšu institūciju uzrauga Komisija, Eiropas Centrālā banka vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības institūcija.

41. Komisija piemēro 40. punktu, ja tās rīcībā nav faktu vai informācijas, kas liktu apšaubīt personas profesionālo kompetenci.

42. Komisija ir tiesīga neņemt vērā 40. punktā minēto, ja persona ir atzīta par profesionāli kompetentu kontrolēt finanšu institūciju, kas lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir būtiski mazāka par finanšu institūciju, kurā tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību.

43. Personas profesionālā kompetence ietver kompetenci pārvaldības jomā (pārvaldības kompetence) un finanšu institūcijas pamatdarbības jomā (tehniskā kompetence).

44. Izvērtējot pārvaldības kompetenci, Komisija ņem vērā personas iepriekšējo pieredzi un profesionalitāti līdzdalības iegūšanā citās komercsabiedrībās un to pārvaldībā.

45. Izvērtējot tehnisko kompetenci, Komisija ņem vērā personas iepriekšējo pieredzi finanšu institūciju darbībā un pārvaldībā, darbojoties kā kontrolējošajam akcionāram, valdes vai padomes loceklim finanšu institūcijā.

46. Ja persona ir juridiska persona:

46.1. profesionālo kompetenci izvērtē šīs juridiskās personas valdes un padomes locekļiem vai citai personai, kas faktiski vada juridiskās personas komercdarbību;

46.2. tehnisko kompetenci izvērtē šīs juridiskās personas vai grupas, kurā tā ietilpst, komercdarbībai.

47. Izvērtējot personas atbilstību profesionālās kompetences kritērijam, Komisija ir tiesīga piemērot proporcionalitātes principu, ja persona vēlas iegūt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, lai diversificētu ieguldījumu portfeli, vēlas saņemt dividendes vai kapitāla pieaugumu, nevis iesaistīties finanšu institūcijas pārvaldē.

48. Komisija ņem vērā personas iepriekšējos un pašreizējos komercdarbības rezultātus un finanšu stabilitāti, kas var ietekmēt līdzdalības ieguvēja profesionālo kompetenci:

48.1. personas iekļaušanu jebkādā parādnieku sarakstā vai citu negatīvu personas finanšu saistību vēsturi;

48.2. to, vai persona ir vai ir bijusi īpašniece vai vadītāja komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu, bankrotējušu, vai komercsabiedrībai ir bijušas atņemtas tiesības veikt noteiktu komercdarbību, pret to sākts kriminālprocess;

48.3. personas, maksātnespējas procesa pasludināšanu;

48.4. jebkādu tiesvedību civillietā, administratīvajā vai krimināllietā, liela mēroga investīcijas vai riska darījumus un saņemtos aizdevumus, ja tiem ir būtiska ietekme uz personas finanšu stabilitāti.

49. Izvērtējot personas atbilstību tehniskās kompetences kritērijam, Komisija ir tiesīga noteikt stingrākas prasības personai, ja tā finanšu institūcijā varēs īstenot būtisku ietekmi (piemēram, līdzdalība ar veto tiesībām), apstiprināt finanšu institūcijas stratēģiju un biznesa plānu.

VIII. Reputācijas un pieredzes izvērtējums personai, kura vadīs finanšu institūcijas darbību

50. Ja persona plāno veikt izmaiņas finanšu institūcijas valdē vai padomē vai iecelt jaunas personas, kuras pilda pamatfunkcijas finanšu institūcijā (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta šo personu izvērtēšana Komisijā), persona paziņojumam pievieno visu to informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šo personu izvērtēšanai atbilstoši katrā finanšu un kapitāla tirgus jomā noteiktajām normatīvo aktu prasībām.

IX. Līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitātes izvērtējums

51. Personas finanšu stabilitāte ir personas spēja finansēt plānoto līdzdalības iegūšanu un uzturēt pārskatāmā nākotnē stabilu gan savu, gan finanšu institūcijas finanšu struktūru.

52. Komisija, ņemot vērā personas un līdzdalības iegūšanas veidu, izvērtē, vai persona ir pietiekami finansiāli stabila, lai nodrošinātu finanšu institūcijas stabilu un piesardzīgu pārvaldību pārskatāmā nākotnē (trīs gadus).

53. Izvērtējot personas finanšu stabilitāti, Komisija ņem vērā:

53.1. vai personas finansēšanai izmantotie finanšu mehānismi vai pastāvošās finanšu saistības starp personu un finanšu institūciju var izraisīt interešu konfliktus, kas varētu ietekmēt finanšu institūciju;

53.2. vai personas finanšu stāvoklis neliecina, ka tā, iespējams, saskarsies ar finanšu grūtībām līdzdalības iegūšanas procesā vai nākamajos trijos gados;

53.3. personas iespējamo ietekmi, personas veidu (piemēram, vai persona ir stratēģiskais vai finanšu investors, tostarp – vai tas ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds vai riska ieguldījumu fonds) un iegūšanas veidu (piemēram, vai darījums ir būtisks vai sarežģīts);

53.4. vai persona līdzdalības iegūšanai izmantos aizņemtus līdzekļus un minētās parādsaistības negatīvi neietekmēs personas finanšu stabilitāti, personas apņemšanos nodrošināt finanšu institūcijai prudenciālo prasību izpildi un finanšu institūcijas spēju ievērot prudenciālās prasības.

54. Personas finanšu stabilitātes novērtēšanai Komisija ir tiesīga piemērot proporcionalitātes principu attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu vai noteikt stingrākas prasības, ņemot vērā, vai persona ir finanšu iestāde, kas pakļauta prudenciālajai uzraudzībai, vai juridiska persona, kas nav finanšu iestāde, vai arī tā ir fiziska persona.

X. Finanšu institūcijas atbilstības izvērtējums prudenciālajām prasībām

55. Komisija veic finanšu institūcijas izvērtējumu, vai tā atbilst prudenciālajām prasībām attiecībā uz personu, ņemot vērā šādus faktorus:

55.1. personas līdzdalības daļu, reputāciju, finanšu stabilitāti, grupas struktūru;

55.2. personas stratēģiju attiecībā uz finanšu institūcijas turpmāko darbību;

55.3. korporatīvās pārvaldes jautājumus;

55.4. personas turpmākos mērķus attiecībā uz līdzdalību finanšu institūcijā;

55.5. personas apņemšanos sniegt finanšu atbalstu, lai nodrošinātu likviditāti vai maksātspēju.

56. Komisija veic finanšu institūcijas izvērtējumu, vai tā atbilst prudenciālajām prasībām, ņemot vērā šādus faktorus:

56.1. finanšu institūcijas spēju ievērot regulējošās prasības (piemēram, kapitāla, likviditātes, lielo riska darījumu, iekšējās kontroles, riska pārvaldības un atbilstības prasības) paziņojuma izskatīšanas laikā un pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas;

56.2. vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā finanšu institūcija iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un noteikt kredītiestāžu uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

56.3. vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā finanšu institūcija iekļausies, nodrošina skaidru un pārredzamu korporatīvo pārvaldību un organizatorisko struktūru;

56.4. personas spēju sniegt finanšu atbalstu vai rast citu risinājumu likviditātes vai maksātspējas problēmu gadījumos;

56.5. personas spēju ieguldīt finanšu resursus finanšu institūcijā tās darbības attīstībā.

XI. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riska izvērtēšana

57. Komisija ir tiesīga aizliegt personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ja:

57.1. Komisijas rīcībā ir informācija, tai ir aizdomas vai tai ir pamats uzskatīt, ka persona ir vai bijusi iesaistīta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībās vai mēģinājumos neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši saistīti ar plānoto būtiskās līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu;

57.2. Komisijas rīcībā ir informācija, tai ir aizdomas vai tai ir pamats uzskatīt, ka persona ir veikusi terorisma darbības vai terorisma finansēšanu, it īpaši, ja personai ir piemērots finanšu sankciju režīms;

57.3. plānotā būtiskās līdzdalības iegūšana palielina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

57.4. finanšu līdzekļu iegūšana rada aizdomas, ka radīsies paaugstināts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

57.5. netiek iesniegta pilnīga un ticama informācija un skaidrojumi par kapitāla izcelsmi vai personas veiktajām darbībām attiecībā uz tās komercdarbību (piemēram, neuzskaitīta kapitāla aprite, galvenā biroja pārcelšana no personas reģistrācijas valsts uz citu valsti, vadības vai juridiskas personas īpašnieku pārkārtojumi, īpašnieku vai sabiedrības vadības iepriekšēja saistība ar krimināli sodītām personām).

58. Noteikumu 57.4. punktā minētais paaugstinātais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks rodas, ja līdzdalības ieguvējs darbojas vai tam ir personiskas vai komercdarbības saites (ar ģimenes locekļa vai cieši saistītu personu starpniecību) ar valsti vai teritoriju, kuru Finanšu darījumu darba grupa (tālāk tekstā – FATF) identificējusi kā valsti vai teritoriju ar būtiskām nepilnībām tās valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmā, kas rada risku starptautiskajai finanšu sistēmai, vai ar valsti un teritoriju, kuru Eiropas Komisija identificējusi kā valsti vai teritoriju ar būtiskām nepilnībām tās valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmā, kas rada būtiskus draudus finanšu sistēmai.

59. Izvērtējot, vai plānotā līdzdalības iegūšana rada paaugstinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku, Komisija par personu ņem vērā visu informāciju, atzinumus, novērtējumus vai ziņojumus, kurus sagatavojušas starptautiskas organizācijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas predikatīvu noziegumu un terorisma finansēšanas jomā, kā arī plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju.

60. Komisija, izvērtējot plānotajai līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai paredzēto līdzekļu izcelsmi un kustību, ņem vērā, vai:

60.1. līdzdalības iegūšanai paredzētie līdzekļi tiek pārskaitīti, izmantojot finanšu institūcijas, ko uzrauga dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas, vai finanšu institūcijas, ko uzrauga ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas, kurās tiek piemērotas efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas prasības, kas atbilst FATF ieteikumiem, un šīs prasības tiek efektīvi īstenotas;

60.2. informācija par darbību, kuras rezultātā radušies šie līdzekļi, personas komercdarbības vēsture un finansēšanas shēma ir ticama un atbilst darījuma vērtībai;

60.3. līdzekļus iespējams izsekot papīra dokumentu veidā līdz pat to izcelsmei, vai ir cita informācija, kas ļauj Komisijai nešaubīties par līdzekļu likumīgo izcelsmi.

61. Ja persona nespēj Komisijai pierādīt līdzekļu izcelsmi saskaņā ar noteikumu 60. punktu, tā sniedz skaidrojumu par līdzekļu izcelsmi un kustību. Komisija kopsakarā ar personas kopējās reputācijas novērtējumu izvērtē, vai šāds skaidrojums ir ticams un pamatots.

XII. Informācijas sniegšanas prasības, ja persona plāno iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā

62. Personas, kura plāno iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, atbilstības izvērtēšanai piemēro šo noteikumu VII, VIII, IX, X un XI nodaļā minētās prasības.

63. Ja kontroles iegūšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā tiek īstenota personu saskaņotas rīcības rezultātā, saskaņotas rīcības noteikšanai piemēro šo noteikumu 4.–10. punktu.

64. Persona pirms kontroles iegūšanas centrālajā vērtspapīru depozitārijā iesniedz Komisijai paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Paziņojumam pievieno aizpildītu šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 9. un 10. pielikumu un pievieno tajos norādīto informāciju un dokumentus.

XIII. Informācijas sniegšanas izņēmuma noteikums

65. Ja šajos noteikumos minētie iesniedzamie dokumenti jau ir Komisijas rīcībā un tajos ietvertā informācija nav mainījusies, persona tos atkārtoti neiesniedz un paziņojumā Komisijai norāda, ka attiecīgie dokumenti ir iesniegti Komisijai un tajos ietvertā informācija no iesniegšanas brīža Komisijai nav mainījusies. Persona paziņojumā norāda, kāda administratīvā procesa ietvaros un kādā laika periodā minētie dokumenti iesniegti.

XIV. Pārejas noteikums

66. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2009. gada 20. marta noteikumi Nr. 37 "Paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā, maksājumu iestādē, elektroniskās naudas iestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā pievienojamās informācijas saraksts".

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm Nr. JC/GL/2016/01 "Kopīgās pamatnostādnes, veicot piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš