1. Noteikumi nosaka civilās aizsardzības komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības, darba organizāciju un komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju.

2. Komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritorija noteikta šo noteikumu pielikumā.

3. Komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.

4. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu.

5. Komisijas sastāvā ir:

5.1. komisijas priekšsēdētājs;

5.2. komisijas priekšsēdētāja vietnieki;

5.3. šo noteikumu 7. punktā minētie pārstāvji.

6. Komisijas sekretāru ieceļ komisijas priekšsēdētājs no viņa pārstāvētās pašvaldības nodarbināto vidus.

7. Ņemot vērā iespējamos apdraudējumus pašvaldības (pašvaldību) teritorijā, komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no:

7.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta;

7.2. Slimību profilakses un kontroles centra;

7.3. Veselības inspekcijas;

7.4. Pārtikas un veterinārā dienesta;

7.5. Valsts policijas;

7.6. pašvaldības policijas;

7.7. Valsts robežsardzes;

7.8. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

7.9. Valsts meža dienesta;

7.10. Valsts vides dienesta;

7.11. akciju sabiedrības "Latvenergo";

7.12. akciju sabiedrības "Sadales tīkls";

7.13. akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls";

7.14. ārstniecības iestādēm un pašvaldības sociālajām institūcijām;

7.15. citām institūcijām vai komersantiem, ja tas veicina komisijas darbības efektivitāti.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētās institūcijas vai komersanti pēc komisijas priekšsēdētāja pārstāvētās pašvaldības pieprasījuma nodrošina pārstāvja deleģēšanu darbam komisijā, kā arī pārstāvja darbu komisijā.

9. Komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka to komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda komisijas priekšsēdētāja pienākumus.

10. Komisijai ir šādi uzdevumi:

10.1. izstrādāt komisijas nolikumu;

10.2. analizēt informāciju par katastrofas draudiem, katastrofas iespējamo attīstību, kā arī par situāciju katastrofas vietā (apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai, nodarītais kaitējums cilvēkam, videi vai īpašumam, radītie materiālie un finansiālie zaudējumi);

10.3. koordinēt papildu resursu piesaisti, ņemot vērā reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja lēmumus;

10.4. koordinēt evakuācijas pasākumus, kā arī cita veida pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;

10.5. organizēt preses konferences elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai informētu sabiedrību par katastrofas draudiem, notikušām katastrofām un veiktajiem pasākumiem;

10.6. pēc apdraudējuma pārvarēšanas novērtēt veiktos pasākumus;

10.7. piedalīties vietēja, reģionāla un valsts mēroga civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācībās;

10.8. izskatīt citus ar attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) drošību saistītos civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumus;

10.9. reizi gadā izvērtēt un iesniegt pašvaldības domei informāciju par pašvaldības vai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna (turpmāk – pašvaldības civilās aizsardzības plāns) izpildi, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajā;

10.10. organizēt pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 392; MK 09.07.2024. noteikumiem Nr. 437)

11. Komisijai ir tiesības:

11.1. uzaicināt uz komisijas sēdēm valsts, pašvaldību, citu institūciju vai komersantu amatpersonas un speciālistus;

11.2. izveidot ekspertu grupas;

11.3. vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar ierosinājumu iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus;

11.4. vērsties Krīzes vadības padomē, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jomu;

11.5. koordinēt komisijā esošo pašvaldību, citu institūciju vai komersantu uzdevumu izpildi pašvaldības civilās aizsardzības plāna izstrādei;

11.6. koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, biedrību, kā arī citu privātpersonu iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos.

(Grozīts ar MK 09.07.2024. noteikumiem Nr. 437)

12. Komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jomā.

13. Lēmumu par komisijas sēdes sasaukšanu pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai cita komisijas locekļa ierosinājuma. 

14. Komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas sēdes vietu, laiku, apstiprina darba kārtību, organizē komisijas darbu un vada komisijas sēdi.

15. (Svītrots ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 392)

16. Komisijas sekretārs ne vēlāk kā divas dienas pirms sēdes (ja notikusi katastrofa – nekavējoties) informē komisijas locekļus par komisijas sēdes laiku, vietu un darba kārtību.

17. Ja komisijas loceklis nevar ierasties uz komisijas sēdi, viņš par to laikus informē komisijas sekretāru un, ja nepieciešams, pilnvaro citu attiecīgās institūcijas vai komersanta pārstāvi piedalīties komisijas sēdē. Pilnvarotajam institūcijas vai komersanta pārstāvim ir balsstiesības.

18. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu. Katram komisijas loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9.  punktam noteiktā komisijas priekšsēdētāja vietnieka) balss. Pieaicinātajām amatpersonām, speciālistiem un komisijas sekretāram ir padomdevēja tiesības.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 392)

18.¹ Ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9.  punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un vismaz divi komisijas locekļi.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 437 redakcijā)

19. Komisijas sekretārs protokolē komisijas sēdes, sagatavo komisijas sēdes protokola projektu un saskaņo to ar komisijas locekļiem, kuri piedalījās attiecīgajā komisijas sēdē. Komisijas sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9. punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs parakstīto sēdes protokolu elektroniski nosūta komisijas locekļiem.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 392)

20. Komisijas priekšsēdētājs informē komisijas locekļus par komisijas sēdē pieņemto lēmumu izpildi.

21. Komisijas sēdes rīko ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

22. Līdz komisijas izveidošanai šajos noteikumos minētos komisijas uzdevumus veic pašvaldību civilās aizsardzības komisijas.

23. Lai noteiktu komisijas priekšsēdētāju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona, kas atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam ir norīkota darbam komisijā, organizē pirmo komisijas sēdi, uzaicinot attiecīgo sadarbības teritorijas pašvaldības domju priekšsēdētājus.