Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 121

Rīgā 2017. gada 22. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 38 2. p.)
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma
47. panta otrās daļas 13. punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. "Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka minimālās prasības kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kā arī trešo valstu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm (tālāk tekstā visi kopā – iestāde) maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu, dalībvalstī licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijas Republikā, un trešo valstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju (tālāk tekstā visi kopā – maksājumu pakalpojumu sniedzējs) izpētei un darījumu uzraudzībai.

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka iestāde veic atbilstošus maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumus pirms darījumu attiecību sākšanas un darījumu attiecību laikā, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTF) riska līmeni.

3. Noteikumu prasības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad iestāde nodibina darījumu attiecības ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteiktu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. pakalpojuma ietvaros netiek izmantoti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38. panta pirmajā daļā minētie līdzekļi;

3.2. pakalpojums nepieciešams maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskajai darbībai, kurai piemīt zems NILLTF risks, ko iestāde konstatējusi, izvērtējot NILLTF risku konkrētajām darījumu attiecībām (piemēram, konta atvēršana nepieciešama vienīgi nodokļu maksājumiem vai darbinieku algu izmaksai), kā arī iestādes iekšējās kontroles mehānismi nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumus var veikt vienīgi atbilstoši sākotnēji noteiktajam mērķim.

4. Iestāde šo noteikumu prasības piemēro papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 23.12.2015. normatīvajos noteikumos Nr. 234 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" (tālāk tekstā – noteikumi Nr. 234) noteiktajām prasībām un kārtībai.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpēte
2.1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja sākotnējā izpēte

5. Iestāde sākotnējās maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes ietvaros pirms darījumu attiecību sākšanas papildus citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veic šādus maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumus:

5.1. izvērtē maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās NILLTF novēršanas prasības, tostarp, pamatojoties uz riska izvērtējumā balstītu pieeju, iegūst attiecīgās politikas un procedūras. Iestāde, vērtējot maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās NILLTF novēršanas prasības, pārliecinās, vai tās ietver vismaz:

5.1.1. prasības un kārtību maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu un to pārstāvju identifikācijai, izpētei, darījumu uzraudzībai un ziņojumu sniegšanai par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem attiecīgajai kompetentajai institūcijai;

5.1.2. maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās klientu NILLTF riska grupas un to veidošanas kritērijus;

5.1.3. prasības NILLTF risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumiem;

5.1.4. starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas prasības;

5.1.5. prasības un kārtību maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu darījumu limitu un citu ierobežojumu noteikšanai;

5.1.6. prasības iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes vērtēšanai un kontrolei (iekšējā vai ārējā audita resursi);

5.1.7. aizliegumu sadarboties ar čaulas bankām un atvērt un uzturēt anonīmus kontus;

5.1.8. prasības maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta, kas ir cita maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, NILLTF novēršanas politiku un procedūru vērtēšanai;

5.2. ja maksājuma pakalpojumu sniedzējs ir no trešās valsts, pārliecinās, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto tā saimnieciskās darbības NILLTF riska profilam atbilstošu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodrošinājumu NILLTF riska pārvaldīšanai;

5.3. iegūst informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēja citās kredītiestādēs atvērtajiem kontiem, tostarp kontiem, kas atvērti saimnieciskās darbības un klientu maksājumu veikšanai;

5.4. noskaidro, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir reģistrētas filiāles un pārstāvji, tā saistīto uzņēmumu loku (piemēram, mātes, meitas vai māsas sabiedrības), nodrošinot to izpēti, pamatojoties uz risku izvērtējumu;

5.5. izvērtē finanšu pārskatus par maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību.

6. Iestāde visos gadījumos lēmumu par darījumu attiecību sākšanu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju pieņem ar iestādes augstākās vadības vai iestādes izveidotās koleģiālas institūcijas rakstveida apstiprinājumu.

2.2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošie NILLTF risku paaugstinošie faktori un papildu informācijas iegūšana un tās izvērtēšana

7. Iestāde sākotnējās izpētes un darījumu uzraudzības ietvaros veic tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja papildu izpēti, kuram piemīt paaugstināts NILLTF risks, tostarp kāds no šādiem NILLTF risku paaugstinošiem faktoriem:

7.1. maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt maksājumu pakalpojumu citai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei;

7.2. maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu klientu apkalpošanu, kuri ir pakļauti padziļinātās izpētes prasībām, un kopējais šādu klientu plānotais vai faktiskais kredīta apgrozījuma apmērs pārsniedz 30 procentus no kopējā klientu bāzes mēneša kredīta apgrozījuma īpatsvara;

7.3. maksājumu pakalpojumu sniedzējs, cita maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde veic savstarpējus norēķinus, apgrūtinot iestādei noskaidrot maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu veikto darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi;

7.4. maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodibina vai plāno nodibināt darījumu attiecības ar personu, kura saimniecisko vai personīgo darbību reģistrējusi tādā valstī, kurā licence vai reģistrācija nav nepieciešama, taču tādas darbības veikšanai Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešama licence vai reģistrācija.

8. Iestāde, konstatējot paaugstinātu NILLTF risku, papildus šo noteikumu 5. punktā minētajiem pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus, iegūstot:

8.1. valdes vai citas atbilstošas augstākās lēmējinstitūcijas apstiprinātu risku izvērtējumu un plānu, kā mazināt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošo paaugstināto NILLTF risku ietekmi uz tā saimniecisko darbību, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir no trešās valsts;

8.2. iekšējā vai ārējā audita ziņojumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes novērtējumu, ja tāds ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā.

9. Iestāde, konstatējot šo noteikumu 7.1. punktā minēto NILLTF risku paaugstinošo faktoru, papildus šo noteikumu 5. un 8. punktā minētajiem pasākumiem iegūst maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu attiecību ar citām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm shematisku attēlojumu un pārliecinās par maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības veida tiesisko un ekonomisko mērķi, dokumentējot izpēti un tās secinājumus.

10. Iegūstot šo noteikumu 5., 8. un 9. punktā minēto informāciju, iestāde, pamatojoties uz risku izvērtējumu un iestādes spēju pārvaldīt un uzņemties NILLTF riskus, to izvērtē, dokumentējot sākotnējās izpētes secinājumus, un pieņem lēmumu par darījumu attiecību sākšanu vai nesākšanu.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzība
3.1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzība darījumu attiecību laikā

11. Iestāde pirms darījumu attiecību sākšanas vai darījumu attiecību laikā, konstatējot paaugstinātu NILLTF risku, nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam sešu kalendāro mēnešu uzraudzības periodu (tālāk tekstā – uzraudzības periods).

12. Iestāde maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda laikā pārliecinās par:

12.1. maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu veikto darījumu raksturu;

12.2. noteikumu Nr. 234 50. un 53.1.–53.3. punktā minēto padziļinātās izpētes pasākumu laikā iegūtās informācijas pietiekamību;

12.3. maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir darījumu attiecības ar finanšu iestādi un pastāv šaubas, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pārliecinājies par tā klienta finanšu līdzekļu izcelsmi vai darījuma ekonomisko mērķi;

12.4. šo noteikumu 5., 8. un 9. punktā minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumu pietiekamību atbilstoši tam piemītošajiem NILLTF riskiem.

13. Iestāde, vērtējot šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju, ievēro uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un nepieciešamības gadījumā pieprasa papildu informāciju apstākļu noskaidrošanai, dokumentējot secinājumus.

14. Iestāde pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda beigām, pamatojoties uz risku izvērtējumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

14.1. lēmumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda izbeigšanu un darījumu attiecību turpināšanu, ja iestādes rīcībā ir pietiekama informācija, kas ļauj izdarīt secinājumus par maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošajiem NILLTF riskiem, un tie atbilst iestādes NILLTF riska pārvaldīšanas politikai;

14.2. lēmumu par darījumu attiecību ierobežošanu (tostarp darījumu attiecību izbeigšanu) ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ja iestādei nav iespējas ar izpētes pasākumiem mazināt un atbilstoši pārvaldīt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošos NILLTF riskus vai tie neatbilst iestādes NILLTF riska pārvaldīšanas politikai. Ja darījumu attiecību ierobežošana ietekmē maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta līdzekļus, iestāde nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, norādot ziņas par tās rīcības pamatu.

15. Iestādei ir tiesības turpināt uzraudzības periodu atbilstoši iestādes politikās un procedūrās noteiktajam, ja tā ir konstatējusi izmaiņas maksājumu pakalpojumu sniedzēja riska profilā, NILLTF riskam paaugstinoties.

16. Iestāde pēc uzraudzības perioda beigām veic maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kuram piemīt paaugstināts NILLTF risks, papildu izpēti vismaz vienu reizi sešos kalendārajos mēnešos, nodrošinot iestādes rīcībā esošās informācijas par maksājumu pakalpojumu sniedzēju izvērtējumu atbilstoši piemītošajiem NILLTF riskiem, un aktualizē maksājumu pakalpojumu sniedzēja raksturojošo informāciju par tā saimniecisko darbību.

3.2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosakāmie darījumu izpildes ierobežojumi un ar tiem saistīto lēmumu pieņemšana

17. Iestāde uzraudzības perioda laikā, pamatojoties uz risku izvērtējumu, pieņem lēmumu par maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosakāmajiem noteikumu Nr. 234 20.4.–20.7. punktā minētajiem darījumu izpildes ierobežojumiem un lemj par ierobežojumu ilgumu, kas nav īsāks par šo noteikumu 11. punktā noteikto periodu.

18. Iestāde pēc šo noteikumu 17. punktā noteiktā darījumu izpildes ierobežojumu termiņa beigām pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

18.1. atcelt ierobežojumus, ja ir sasniegts ar ierobežojumu izvirzītais mērķis un iestāde spēj pārvaldīt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošos NILLTF riskus;

18.2. saglabāt noteiktos ierobežojumus vai noteikt papildu ierobežojumus uz noteiktu periodu vai visu darījumu attiecību laiku.

4. Noslēguma jautājumi

19. Iestāde līdz 2017. gada 1. decembrim nodrošina visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai varētu pilnībā piemērot šo noteikumu prasības.

20. Iestāde attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem darījumu attiecības sāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, nodrošina noteikumu prasību izpildi līdz 2018. gada 1. martam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētāja vietniece G. Razāne
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 121Pieņemts: 22.08.2017.Stājas spēkā: 29.08.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 170, 28.08.2017. OP numurs: 2017/170.3
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
293104
29.08.2017
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva