Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums
I nodaļa.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis un tiesiskais regulējums

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas (turpmāk — manta) konfiskācijas izpildi, apmierinot cietušo prasījumus, kas pamatoti ar zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā iesniegtiem izpildu dokumentiem.

(2) Izpildot tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu vai priekšrakstu par mantas konfiskāciju, piemērojams Tiesu izpildītāju likums un Civilprocesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

2. pants. Mantas konfiskācijas izpildes pamats

Pamats mantas konfiskācijas izpildei ir izpildraksts vai prokurora lēmuma vai priekšraksta izraksts par mantas konfiskāciju (turpmāk — izpildu dokuments).

3. pants. Nolēmuma par mantas konfiskācijas izpildi noilgums

Nolēmumam par mantas konfiskācijas izpildi nav noilguma.

4. pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, saņēmis izpildu dokumentu un tam pievienotos Kriminālprocesa likumā noteiktos dokumentus, ieved izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments un tam pievienotie Kriminālprocesa likumā noteiktie dokumenti nesatur Kriminālprocesa likumā noteiktās ziņas, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka termiņu trūkumu novēršanai, un tas nedrīkst būt mazāks par 10 dienām. Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, zvērināts tiesu izpildītājs ieved izpildu lietu.

(3) Ja trūkumi netiek novērsti noteiktajā termiņā, zvērināts tiesu izpildītājs atdod dokumentus tiesai vai prokuroram, no kura tos saņēmis.

(4) Parādnieka nāve, rīcībspējas ierobežošana, tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana vai parādnieka darbības izbeigšana nav šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.

5. pants. Mantas konfiskācijas izpildes izdevumi

Mantas konfiskācijas izpildes izdevumi nosakāmi atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem par sprieduma izpildes izdevumiem.

6. pants. Mantas konfiskācijas izpildes subjekta maiņa

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pirms izpildu lietas ievešanas vai izpildu lietvedības laikā izpildu dokumentu kopā ar tam pievienotajiem Kriminālprocesa likumā noteiktajiem dokumentiem var nodot izpildei Valsts ieņēmumu dienestam, ja konstatē, ka:

1) mantai nav vērtības;

2) mantu varētu būt neiespējami pārdot;

3) mantas vērtība salīdzinājumā ar protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu norādīto mantas vērtību ir būtiski samazinājusies;

4) nolēmuma izpildes izdevumi varētu būtiski pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

(2) Par izpildu dokumenta nodošanu izpildei Valsts ieņēmumu dienestam zvērināts tiesu izpildītājs paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei.

7. pants. Dokumentu piegādāšana

Šajā likumā minētos dokumentus personai piegādā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja persona paziņojusi zvērinātam tiesu izpildītājam, ka tā piekrīt saziņai ar zvērinātu tiesu izpildītāju izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs dokumentus nosūta uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā kārtībā, kas noteikta Civilprocesa likumā.

8. pants. Telpu apskate mantas konfiskācijas izpildē

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties pārbauda izpildu dokumentā norādītās konfiscētās mantas esību.

(2) Ja pilngadīga persona atsakās ielaist zvērinātu tiesu izpildītāju konfiscētajā nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās varētu atrasties konfiscētā manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās un veic nepieciešamās darbības.

(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais īpašums, telpas vai glabātavas ir slēgtas vai tajās nav sastopama neviena pilngadīga persona, viņš pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai glabātavām atstāj paziņojumu par pienākumu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā datumā un laikā nodrošināt iekļūšanu nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, norādot, ka tad, ja tas netiks nodrošināts, nekustamais īpašums, telpas vai glabātavas tiks atvērtas piespiedu kārtā policijas klātbūtnē. Ja konfiscētā manta atrodas telpās vai glabātavās, kas pieder trešajām personām, paziņojums tiek nosūtīts attiecīgajām personām ar pasta sūtījumu.

(4) Ja paziņojumā norādītajā laikā zvērinātam tiesu izpildītājam netiek nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās pēc to atvēršanas nav sastopama neviena pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai glabātavām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(5) Par šajā pantā norādīto darbību veikšanu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

9. pants. Rīcība gadījumā, ja konfiscētā manta netiek konstatēta

Ja mantas konfiskācijas izpildi nav iespējams veikt, jo konfiscētā manta netiek konstatēta, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei, par izpildu lietas pabeigšanu bez izpildes, norādot, ka konfiscētā manta netika konstatēta.

10. pants. Izpildu darbības atlikšana

Zvērināts tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

11. pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību izbeidz, ja izpildāmais nolēmums zaudējis spēku.

(2) Izbeidzot izpildu lietvedību, zvērināts tiesu izpildītājs atceļ piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs lēmumu par izpildu lietvedības izbeigšanu paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei.

12. pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Ja stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, cietušajam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, ir atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.

(2) Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu cietušo prasījumu apmierināšanai, cietušais var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.

13. pants. Noslēgtie līgumi par konfiscēto mantu

(1) Ja persona, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, ir noslēgusi līgumu, kura priekšmets ir attiecīgā manta, šis līgums nav saistošs personai, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā šo mantu nosolījusi vai iegādājusies bez izsoles, vai paturējusi pēc nenotikušas izsoles (turpmāk — ieguvējs).

(2) Nekustamā īpašuma ieguvējam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Ja mantas konfiskācijas izpildes laikā zvērinātam tiesu izpildītājam rodas šaubas par iepriekšējā īpašnieka noslēgtā īres līguma tiesiskumu, viņš iesniedz prokuratūrai iesniegumu ar lūgumu veikt pārbaudi.

(3) Uz konfiscēto mantu reģistrētās parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes nav šķērslis konfiskācijas izpildei. Persona, kuras tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras īpašumā, valdījumā vai turējumā šī manta atrodas (turpmāk — parādnieks), bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi.

(4) Konfiscētā manta nav atprasāma ar īpašuma prasību.

14. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

Zvērināta tiesu izpildītāja darbības konfiskācijas izpildē var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

II nodaļa.
Finanšu līdzekļu un kustamās mantas konfiskācijas izpilde

15. pants. Finanšu līdzekļu konfiskācijas izpilde

Ja konfiscēti finanšu līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu valsts vai pašvaldības institūcijai, kuras kontā atrodas šie finanšu līdzekļi, pārskaitīt tos viņa depozīta kontā. Ja konfiscētie finanšu līdzekļi atrodas citas personas kontā, rīkojumu par to pārskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā dod kredītiestādei. Zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

16. pants. Kustamās mantas apķīlāšana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas ievešanas pārbauda kustamās mantas stāvokli tās atrašanās vietā. Ja izpildu dokumentā norādītās mantas sastāvs vai vērtība ir būtiski mainījusies vai pastāv citi apstākļi, kuru dēļ nepieciešama mantas apķīlāšana, zvērināts tiesu izpildītājs mantu apķīlā.

(2) Kustamās mantas apķīlāšana ir šīs mantas aprakstīšana, fotofiksācija, novērtēšana un apsardzība.

17. pants. Kustamās mantas aprakstīšana, fotofiksācija un novērtēšana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs par mantas aprakstīšanu paziņo kriminālprocesa ietvaros ieceltajam mantas glabātājam. Ja mantas glabātājs nepiedalās mantas aprakstīšanā, zvērināts tiesu izpildītājs apraksta mantu bez viņa klātbūtnes.

(2) Aprakstot mantu, precīzi norāda tās individuālās īpašības un daudzumu, jaunus priekšmetus nošķir no lietotiem, kā arī veic mantas fotofiksāciju.

(3) Aprakstot dārgmetālus, norāda provi (raudzi), ja tā ir zināma. Ja apraksta ar dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu un krāsu, kā arī lielumu un nosaukumu, ja tie ir zināmi.

(4) Aprakstot preces, kā arī preču iesaiņojumos esošos izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu.

(5) Viena veida priekšmetus zvērināts tiesu izpildītājs var sasaiņot pakās, mantas aprakstes aktā norādot sasaiņoto priekšmetu kopējo nosaukumu. Atsevišķus priekšmetus var sasaiņot pakās, uz iesaiņojuma norādot aprakstīto priekšmetu nosaukumus.

(6) Mantas novērtēšanu izdara zvērināts tiesu izpildītājs pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām, ievērojot mantas nolietojuma pakāpi. Zvērināts tiesu izpildītājs mantas novērtēšanai var pieaicināt ekspertu.

18. pants. Mantas aprakstes akts

(1) Mantas aprakstes aktā norāda:

1) akta sastādīšanas laiku un vietu;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, viņa vārdu un uzvārdu;

3) tiesas vai prokurora nolēmumu par mantas konfiskāciju, kas tiek pildīts;

4) liecinieku, ja tādi piedalās aprakstē, vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, amatpersonai — vārdu, uzvārdu un amatu;

5) katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (17. pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas aprakstītās mantas vērtību;

6) tās personas vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kurai manta nodota glabāšanā;

7) mantas glabāšanas vietu;

8) to, ka mantas glabātājam izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, viņa civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

9) cietušā, parādnieka vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus.

(2) Kustamās mantas fotofiksācijā iegūtos fotoattēlus glabā izpildu lietu reģistrā.

(3) Mantas aprakstes aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un mantas glabātājs, ja viņš piedalījās aprakstē.

19. pants. Kustamās mantas apsardzība

(1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka mantas glabātājs nevar turpināt savu pienākumu izpildi, nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumus vai nenodrošina pienācīgu mantas glabāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā konfiskācijas izpildes stadijā var mantu izņemt un nodot glabāšanā citai personai pret parakstu. Par mantas glabātāja maiņu un mantas atrašanās vietu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(2) Mantu nevar nodot glabāšanā tādai personai, kura ir parādnieks mantas konfiskācijas izpildes lietā, vai personai, attiecībā uz kuru kriminālprocesa ietvaros pieņemtais nolēmums par mantas konfiskāciju tiek izpildīts vai kura ir atzīta par aizdomās turēto personu, apsūdzēto vai notiesāto.

(3) Saņemot mantu glabāšanā, glabātājs ar parakstu apliecina, ka:

1) to neatsavinās, neieķīlās, nelietos un nepamatoti nepaaugstinās ar glabāšanu saistītos izdevumus;

2) apzinās, ka par mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

(4) Mantas glabātājs var mainīt apķīlāto lietu glabāšanas vietu, iepriekš saskaņojot to ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

(5) Mantas glabātājs pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā uzrāda apķīlāto un viņam glabāšanā nodoto mantu.

(6) Mantas glabātājs par mantas glabāšanu saņem atlīdzību.

(7) Zvērināts tiesu izpildītājs izņem konfiscēto kustamo mantu no mantas glabātāja:

1) lai to nodotu pārdošanai komisijā;

2) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

3) lai to nodotu ieguvējam vai Valsts ieņēmumu dienestam.

(8) Par šā panta septītajā daļā norādīto darbību izpildi zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu, ko paraksta mantas glabātājs un zvērināts tiesu izpildītājs.

20. pants. Bezķermenisku lietu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Par komercsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju vai kooperatīvās sabiedrības paju apķīlāšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātās lietas un to novērtējumu. Paju un pamatkapitāla daļu vai akciju piespiedu pārdošanas vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām, bet ne zemāku par pajas, pamatkapitāla daļas vai akcijas nominālvērtību. Ja nepieciešams, piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu.

(2) Vienlaikus ar lēmuma par komercsabiedrības pamatkapitāla daļu apķīlāšanu pieņemšanu zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu komercsabiedrības valdei un komercreģistra iestādei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt konfiscētās pamatkapitāla daļas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām.

(3) Pieņemot lēmumu par paju vai komercsabiedrības akciju apķīlāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus dod rīkojumu attiecīgi kooperatīvās sabiedrības vai komercsabiedrības valdei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt konfiscētās pajas vai akcijas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām.

(4) Par publiskā apgrozībā esošu vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu apķīlāšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātos finanšu instrumentus un to tirgus cenu, kāda šiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas brīdī norādīta regulētā tirgus organizētāja tīmekļvietnē.

(5) Pieņemot lēmumu par publiskā apgrozībā esošu vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu apķīlāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs kredītiestādei vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam, kas parādnieka uzdevumā rīkojas ar viņa finanšu instrumentiem, vienlaikus dod rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām konfiscētos finanšu instrumentus. Ja apķīlātie finanšu instrumenti atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, šādu rīkojumu dod Latvijas Centrālajam depozitārijam.

(6) Apraksta tikai papīra formas vērtspapīrus. Aprakstot vērtspapīrus, norāda to skaitu, šķiru, numurus un nominālvērtību, ja tā ir zināma. Aprakstītos vērtspapīrus zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, var šos vērtspapīrus nodot glabāšanā kredītiestādei.

(7) Komercsabiedrības pamatkapitāla daļas, akcijas un pajas, kā arī papīra formas vērtspapīrus un finanšu instrumentus, kas nav iekļauti tirdzniecībai finanšu instrumentu tirdzniecības vietā, zvērināts tiesu izpildītājs pārdod izsolē, bet, ja tas nav izdevies un šajā likumā noteiktajā kārtībā neviens nav pieteicies paturēt tos pēc nenotikušas izsoles, var pārdot arī bez izsoles. Pēc daļu, akciju vai paju atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs paziņo komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei un komercreģistram par apķīlājuma atcelšanu.

(8) Publiskā apgrozībā esošo akciju un citu tirdzniecībai finanšu instrumentu tirdzniecības vietā iekļauto finanšu instrumentu pārdošanu zvērināts tiesu izpildītājs uzdod veikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas parādnieka uzdevumā rīkojas ar konfiscētajiem finanšu instrumentiem, vai kredītiestādei, dodot rīkojumu mēneša laikā pārdot konfiscētos finanšu instrumentus finanšu instrumentu tirdzniecības vietā par tirgus cenu un iegūtos naudas līdzekļus pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā finanšu instrumentus pārdot nav izdevies, zvērināts tiesu izpildītājs pārdošanas termiņu var pagarināt.

21. pants. Kustamās mantas pārdošanas vispārīgie noteikumi

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem mantu pārdod vienā izsolē, nodod to tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem vai pārdod bez izsoles šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Mantas pārdošanas sākumcena ir protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītā vērtība vai, ja manta apķīlāta, — zvērināta tiesu izpildītāja pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām noteiktā mantas vērtība, bet, ja novērtēšanu veicis eksperts, — eksperta noteiktā cena.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs mantu var pārdot kā vienu priekšmetu, ja ir konfiscētas vienādas lietas vai lietu kopība vai ja konfiscētās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi.

(4) Pēc mantas pārdošanas zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu attiecīgajam publiskajam reģistram par procesa virzītāja uzliktā aresta atcelšanu, kā arī mantai reģistrēto apgrūtinājumu, aizlieguma atzīmju un ķīlas tiesību dzēšanu vai, ja ir iespējams, dzēš ķīlas, aizlieguma un apgrūtinājuma atzīmes, tai skaitā atzīmi par aresta uzlikšanu mantai, tiešsaistes režīmā.

22. pants. Kustamās mantas pārdošana komisijā

(1) Kustamo mantu pārdod komisijā ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(2) Tirdzniecības uzņēmums 30 dienu laikā pēc mantas nodošanas komisijā iemaksā saņemtās naudas summas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Tirdzniecības uzņēmums saņem atlīdzību saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(3) Mantu, kas nav pārdota 30 dienu laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, zvērināts tiesu izpildītājs pārceno, bet ne vairāk kā par 50 procentiem no mantas sākumcenas.

(4) Ja manta netiek pārdota 30 dienu laikā pēc tās pārcenošanas, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina cietušo paturēt mantu sev par pārcenošanas summu. Cietušajam ir tiesības 14 dienu laikā no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev.

(5) Ja vairāki cietušie vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par pārcenošanas summu, starp šīm personām rīkojama izsole. Solīšana sākas no pārcenošanas summas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Uzaicinātās personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt mantu par pārcenošanas summu bez solīšanas.

(6) Ja neviens no cietušajiem mantu nepatur vai arī uz šā panta piektajā daļā minēto izsoli neviens neierodas, zvērināts tiesu izpildītājs mantu pārdod citā šajā nodaļā paredzētajā veidā vai nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

23. pants. Kustamās mantas pārdošana izsolē

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu pārdod izsolē Civilprocesa likumā kustamās mantas pārdošanai izsolē noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Izsoles sludinājumā norāda pārdodamo mantu un tās sākumcenu, nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, pārdošanas vietu un laiku, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un depozīta konta numuru, kā arī to, ka izsole tiek rīkota izpildu lietā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo cietušajam.

(4) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura nosolījusi pārdodamo mantu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot pēdējo pārsolīto solītāju, iemaksāto nodrošinājumu septiņu dienu laikā pēc izsoles norises dienas izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod nekavējoties pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja mantu pēc nenotikušas izsoles patur pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

(5) Izsole uzskatāma par notikušu arī tad, ja tajā piedalās tikai viens solītājs. Šādā gadījumā viņš var paturēt mantu par sākumcenu bez solīšanas.

24. pants. Dalībnieki, kuri nav tiesīgi piedalīties izsolē un mantas pārdošanā bez izsoles

Piedalīties konfiscētās mantas izsolē, kā arī pirkt konfiscēto mantu bez izsoles nav tiesību zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic konkrētās mantas konfiskācijas izpildi, ekspertam, kurš veicis šā likuma 17. panta sestajā daļā minēto novērtēšanu, parādniekam un kriminālprocesā, kura ietvaros pieņemtais nolēmums par mantas konfiskāciju tiek izpildīts, par aizdomās turēto atzītajai personai, apsūdzētajam vai notiesātajam.

25. pants. Izsoles pasludināšana par nenotikušu un nenotikušas izsoles sekas

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) uz izsoli nav ieradies neviens solītājs;

2) nosolītājs noteiktajā termiņā nesamaksā visu nosolīto summu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un triju dienu laikā pēc izsoles paziņo cietušajam, uzaicinot viņu paturēt mantu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Cietušajam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairāki cietušie vēlas paturēt mantu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu, starp šīm personām rīkojama izsole. Solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Uzaicinātās personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viens izsoles dalībnieks, viņš var paturēt mantu sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas.

(4) Ja neviena cietušā pieteikums par mantas paturēšanu sev nav saņemts, zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot mantu citā šajā nodaļā paredzētajā veidā vai nodot Valsts ieņēmumu dienestam.

(5) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un triju dienu laikā pēc izsoles paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam un cietušajam, uzaicinot pēdējo pārsolīto solītāju paturēt mantu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu. Ja pēdējais pārsolītais solītājs likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par mantas paturēšanu sev vai atteicies paturēt mantu, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(6) Šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, un to pievieno kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai arī tad, ja nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, un tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu vai ir atteicies to paturēt.

(7) Persona, kura patur mantu sev, samaksu veic un mantu saņem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. pants. Kustamās mantas pārdošana bez izsoles

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot konfiscēto mantu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles, ja konfiscēto mantu varētu būt neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē, kā arī šajā likumā īpaši norādītajos gadījumos. Par konfiscētās mantas pārdošanu bez izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apstākļus, kas pieļauj veikt mantas pārdošanu bez izsoles. Lēmumu ierakstītā sūtījumā nosūta cietušajam, kurš to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc tam kad beidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma, ar kuru sūdzība noraidīta, stāšanās likumīgā spēkā zvērināts tiesu izpildītājs paziņo lēmumā norādītajam pircējam termiņu, kas nevar būt garāks par mēnesi, kādā pirkuma cena ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja vēlmi pirkt konfiscēto mantu izteikušas vairākas personas, rīkojama izsole.

(4) Ja lēmumā par mantas pārdošanu bez izsoles norādītais pircējs pirkuma cenu termiņā neieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu par mantas pārdošanu citā šajā nodaļā paredzētajā veidā vai, ja uzskata, ka mantas pārdošana nebūs iespējama, nodot to Valsts ieņēmumu dienestam.

27. pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, izsoles dalībnieki var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties solīšanā vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;

2) mantu nopirkusi persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) zvērināts tiesu izpildītājs vai solītājs rīkojies ļaunprātīgi.

(3) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīko atkārtotu izsoli.

III nodaļa.
Nekustamā īpašuma konfiskācijas izpilde

28. pants. Nekustamā īpašuma pārdošanas vispārīgie noteikumi

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto nekustamo īpašumu pārdod vienā izsolē, bet, ja tas nav izdevies, konfiscēto nekustamo īpašumu var pārdot bez izsoles šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošanas sākumcena ir protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītā vērtība vai, ja veikta nekustamā īpašuma novērtēšana, — sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu pārdod izsolē Civilprocesa likumā nekustamā īpašuma pārdošanai noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

29. pants. Paziņojums par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi

(1) Par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma kopīpašniekam (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus) un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(2) Nosūtot šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu pašvaldībai, zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības:

1) ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa parādu un lēmumu par nodokļa parāda piedziņu, ja tāds ir;

2) paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos dokumentus pašvaldība iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītās izsoles noslēguma dienas. Ja periods, par kuru saskaņā ar likumu maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, turpinās arī nākamajā taksācijas gadā, pašvaldība papildus nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam nākamā taksācijas gada paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru līdz tā gada 15. janvārim.

30. pants. Nekustamā īpašuma aprakste un novērtēšana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas ievešanas pārbauda nekustamā īpašuma stāvokli. Ja pastāv apstākļi, kuru dēļ nepieciešama mantas aprakste, zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu var aprakstīt.

(2) Ja nekustamā īpašuma vērtība būtiski atšķiras no protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītās vērtības, pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma nekustamo īpašumu novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

31. pants. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana

(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku, kuram ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam. Pārvaldnieks par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saņem atlīdzību, izņemot gadījumu, kad viņš ir parādnieka, aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā tuvinieks, nekustamā īpašuma īrnieks vai nomnieks.

(3) Īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu vai nenodrošina pienācīgu nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā var pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma pārvaldnieka nomaiņu. Par nekustamā īpašuma pārvaldnieka nomaiņu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(4) Nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks sniedz norēķinu zvērinātam tiesu izpildītājam par īpašuma pārvaldīšanas laiku. No nekustamā īpašuma saņemtos ienākumus tā valdītājs vai pārvaldnieks nodod zvērinātam tiesu izpildītājam un pievieno summai, kas saņemta, šo īpašumu pārdodot.

32. pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Uz nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu attiecināmi Civilprocesa likuma 606. panta noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Sludinājumā par konfiscētā nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) parādnieka vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām — nosaukumu un juridisko adresi;

2) zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) izsoles sākumcenu un izsoles soli;

6) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

7) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

8) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam autorizēt to dalībai izsolē;

9) tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā;

10) ziņas par to, ka izsole tiek rīkota izpildu lietā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

(3) Vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par izsoli cietušajam un nekustamā īpašuma kopīpašniekam, ja tāds ir (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus).

33. pants. Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums

Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājuma apmēru, tā maksāšanas kārtību, kā arī atmaksas nosacījumus un kārtību nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

34. pants. Ierobežojumi konfiscētā nekustamā īpašuma iegūšanai

Piedalīties konfiscētā nekustamā īpašuma solīšanā, kā arī pirkt nekustamo īpašumu bez izsoles nav tiesību zvērinātam tiesu izpildītājam, kas veic konkrētā nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi, personai, kas veikusi šā likuma 30. pantā minēto nekustamā īpašuma novērtēšanu, parādniekam un kriminālprocesā, kura ietvaros pieņemtais nolēmums par mantas konfiskāciju tiek izpildīts, par aizdomās turēto atzītajai personai, apsūdzētajam vai notiesātajam. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

35. pants. Izsoles kārtība un sekas

(1) Izsoļu dalībnieku autorizāciju nekustamā īpašuma izsolei, izsoles norisi un izsoles sekas nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

(2) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot pēdējo pārsolīto solītāju, viņu iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles noslēguma septiņu dienu laikā izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod nekavējoties pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja mantu pēc nenotikušas izsoles patur pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

36. pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

Pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniedz un izsoles aktu apstiprina Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma ieguvējam un personai, kura Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi sūdzību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu.

37. pants. Izsoles atzīšana par nenotikušu un nenotikušas izsoles sekas

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kuri autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

4) Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu un kas saskaņā ar Civilprocesa likumu ir pamats izsoles atzīšanai par nenotikušu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 4. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un pēdējam pārsolītajam solītājam.

(3) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina cietušo un nekustamā īpašuma kopīpašniekus, ja tādi ir, paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Šīm personām ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.

(4) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, izsole tiek rīkota starp šīm personām un solīšanu sāk no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli vai nodrošinājuma 10 procentu apmērā neiemaksāšana tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viens izsoles dalībnieks, viņš var paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu.

(6) Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies nekustamo īpašumu paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(7) Šā panta pirmās daļas 3. punktā paredzētajā gadījumā iemaksāto nodrošinājumu neatmaksā, bet pievieno kopējai par nekustamo īpašumu saņemtajai summai. Iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai arī tad, ja tiesa atzīst, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par viņa augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt.

(8) Saņēmis šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto paziņojumu, zvērināts tiesu izpildītājs rīkojas Civilprocesa likuma 614. pantā un 615. panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā.

(9) Persona, kura patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā no šā panta trešajā vai piektajā daļā minētā paziņojuma par nekustamā īpašuma paturēšanu nosūtīšanas dienas vai nosolītājs mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētās izsoles dienas iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 15. punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā norādīto summu.

(10) Pēc šā panta devītajā daļā minētās summas samaksas zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja šā panta devītajā daļā minētā summa termiņā netiek iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, personas iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, bet pievienojams kopējai par nekustamo īpašumu saņemtajai summai.

(11) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, nav iemaksājis nodrošinājumu vai šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nav iemaksājis no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs lemj par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles vai nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam.

(12) Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestam nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Šis akts ir pamats lūgt Valsts ieņēmumu dienestam, lai tiek dzēstas nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, piedziņas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī ieraksti un atzīmes par nomas, uztura un mantojuma līgumiem, izņemot dzīvojamās telpas īres līgumus.

38. pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīko atkārtotu izsoli.

39. pants. Kārtība, kādā nekustamais īpašums tiek pārdots bez izsoles

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot konfiscēto nekustamo īpašumu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles, ja to nav izdevies pārdot izsolē. Par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apstākļus, kas pieļauj veikt nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles. Lēmumu ierakstītā sūtījumā nosūta cietušajam un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir. Cietušais vai nekustamā īpašuma kopīpašnieks lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Cena, par kādu atļauts pārdot konfiscēto nekustamo īpašumu bez izsoles, nedrīkst būt zemāka par 75 procentiem no nekustamā īpašuma pārdošanas sākumcenas.

(3) Pēc tam kad beidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma, ar kuru sūdzība noraidīta, stāšanās likumīgā spēkā zvērināts tiesu izpildītājs paziņo lēmumā norādītajam pircējam termiņu, kādā ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma cena, Civilprocesa likumā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, kā arī valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Termiņu pirkuma cenas samaksai nevar noteikt garāku par mēnesi.

(4) Pēc tam kad pircējs iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta trešajā daļā norādītās summas, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles un iesniedz to apstiprināšanai tiesā.

(5) Ja vairākas personas izteikušas vēlmi pirkt nekustamo īpašumu, rīkojama izsole.

(6) Ja lēmumā par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles norādītais pircējs pirkuma cenu termiņā neieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma atkārtotu pārdošanu bez izsoles vai nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē vai, ja uzskata, ka mantas pārdošana nebūs iespējama, nodod to Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 37. panta divpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

40. pants. Akta par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles apstiprināšana

Pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz un aktu par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles apstiprina tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam un nekustamā īpašuma ieguvējam.

41. pants. Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošana

(1) Realizējot vienu vai vairākus nedalītus nekustamos īpašumus, ja šis īpašums tiek aprakstīts, to apraksta visā tā sastāvā, bet izsolē pārdod tikai konfiscēto domājamo daļu, to iepriekš neatdalot.

(2) Kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus var pārdot arī visā sastāvā, ja to vēlas visi kopīpašnieki. Pārdošanā ieņemto naudu sadala starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet summu, kas pienākas no konfiscētās mantas daļas pārdošanas, sadala šajā likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa.
Nolēmuma izpildes izdevumi un iegūto summu sadalīšana

42. pants. Aprēķins par naudas sadali

(1) Ja ir vairāki cietušie un ja ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem vai konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus cietušo prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp cietušajiem un nosūta to viņiem.

(2) Ja izsole pasludināta par nenotikušu un cietušais, kopīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu vai kustamo mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no attiecīgās personas.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu cietušais un persona, kura izteikusi vēlēšanos nekustamo īpašumu paturēt sev, var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

43. pants. Konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanas kārtība

(1) Konfiscētos finanšu līdzekļus un naudas līdzekļus, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā šādā secībā:

1) sedz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, kas pamatota ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegto izpildrakstu;

2) sedz nolēmuma izpildes izdevumus, kas radušies izpildu lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu;

3) pamatojoties uz paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, attiecīgās pašvaldības budžetā samaksā nekustamā īpašuma nodokli par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušas izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles;

4) sedz nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegtu lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;

5) atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja viens no cietušajiem ir valsts, tās prasījumu par kaitējuma kompensāciju sedz pēc tam, kad segti nolēmuma izpildes izdevumi.

(3) Ja par nolēmumu, ar kuru konfiscēta noziedzīgi iegūtā manta, ir ievestas vairākas izpildu lietas, zvērināts tiesu izpildītājs, kas ir realizējis mantu, pirms kompensācijas izmaksas paziņo attiecīgajam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments, par kompensācijas izmaksu un tās apmēru.

(4) Ja ar konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus cietušo prasījumus pēc šā zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem, prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram cietušajam.

(5) Ja ar konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem nepietiek līdzekļu zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai, tos sedz no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

44. pants. Konfiscētās mantas realizācija pirms gala nolēmuma

(1) Ja, izpildot tiesas lēmumu par mantas konfiskāciju, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu realizējis, pirms stājies spēkā gala nolēmums, zvērināts tiesu izpildītājs naudas līdzekļus, kā arī konfiscētos noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, no kuriem atskaitīti nolēmuma izpildes izdevumi, glabā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā līdz brīdim, kad viņš saņem procesa virzītāja informāciju par gala nolēmumu krimināllietā un rīcību ar zvērināta tiesu izpildītāja kontā glabātajiem naudas līdzekļiem.

(2) Deponētos naudas līdzekļus cietušajam un valstij izmaksā šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā.

V nodaļa.
Rīcība ar valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem

45. pants. Finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas un atbalsta sniegšanas pasākumu finansēšana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus euro saimnieciskajā gadā novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Izpildu lietas, kuras uzsāktas līdz 2017. gada 31. jūlijam, pabeidz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

2. Šā likuma 43. panta pirmā un piektā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

3. Šā likuma 45. pants stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

4. Līdz šā likuma 43. panta pirmās un piektās daļas spēkā stāšanās dienai konfiscētos finanšu līdzekļus un konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā šādā secībā:

1) sedz nolēmuma izpildes izdevumus, kas radušies izpildu lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu;

2) sedz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, kas pamatota ar šā zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošo izpildrakstu;

3) pamatojoties uz paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, attiecīgās pašvaldības budžetā samaksā nekustamā īpašuma nodokli par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušās izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles;

4) sedz nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegto lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;

5) atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. jūnijā.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2017. gada 5. jūlijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.2017.Stājas spēkā: 01.08.2017.Tēma:  Krimināltiesības, KriminālprocessPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 132 (5959), 05.07.2017. OP numurs: 2017/132.1
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
292019
01.08.2017
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva