Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 350

Rīgā 2017. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 31 21. §)
Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma
4. panta 2. punktu

1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kā arī īpaši aizsargājamos meža, krūmāju un purvu biotopus raksturojošās pazīmes (pielikums).

2. Biotopus raksturojošās pazīmes neattiecas uz tiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuru aizsardzībai izveidotas vai veidojamas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumus Nr. 421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 446./447. nr.; 2005, 16. nr.; 2009, 17. nr.; 2013, 103. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 350
Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts

1. Meži un krūmāji, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām biotopu raksturojošām pazīmēm

1.1. Parastās purvmirtes Myrica gale audzes

1.2. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielām upēm

1.3. Veci jaukti platlapju meži

1.4. Kadiķu audzes zālājos un virsājos

1.5. Mežainas piejūras kāpas

1.6. Nogāžu un gravu meži

1.7. Ozolu meži

1.8. Aluviāli krastmalu un palieņu meži

1.9. Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji

1.10. Sausi virsāji

1.11. Skujkoku meži uz osveida reljefa formām

1.12. Staignāju meži

1.13. Slapji virsāji

1.14. Veci vai dabiski boreāli meži

1.15. Veci un dabiski purvaini meži

2. Purvi, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām biotopu raksturojošām pazīmēm

2.1. Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus

2.2. Kaļķaini zāļu purvi

2.3. Dižās aslapes Cladium mariscus audzes purvos

2.4. Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji

2.5. Pārejas purvi un slīkšņas

3. Zālāji

3.1. Piejūras zālāji

3.2. Smiltāju zālāji

3.3. Klajas iekšzemes kāpas

3.4. Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs

3.5. Parkveida pļavas un ganības

3.6. Sausi zālāji kaļķainās augsnēs

3.7. Vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji)

3.8. Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs

3.9. Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas

3.10. Eitrofas augsto lakstaugu audzes

3.11. Palieņu zālāji

3.12. Mēreni mitras pļavas

4. Stāvoši saldūdeņi

4.1. Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām

4.2. Distrofi ezeri

4.3. Ezeri un to piekrastes ar dižās aslapes Cladium mariscus audzēm

4.4. Ezeri ar šaurlapu ežgalvītes Sparganium angustifolium un zālainās ežgalvītes Sparganium gramineum audzēm

4.5. Mezotrofi ezeri

4.6. Ezeri ar najādu Najas audzēm

4.7. Neaizauguši plaši ezeru liedagi

4.8. Ezeri ar pamīšziedu daudzlapes Myriophyllum alterniflorum audzēm

4.9. Ezeri ar peldošā ezerrieksta Trapa natans audzēm

4.10. Piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra Eleocharis multicaulis, brūnganā baltmeldra Rhynchospora fusca un parastās purvmirtes Myrica gale augu sabiedrībām

4.11. Semidistrofi (oligodistrofi) ezeri

4.12. Ezeri ar sīkās lēpes Nuphar pumila audzēm

4.13. Ezeri ar mieturaļģu Charophyta augāju

4.14. Ezeri ar piekrastē dominējošu minerālgrunti

4.15. Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju

5. Tekoši saldūdeņi

5.1. Akmeņu sakopojumi upēs

5.2. Sārtaļģu batrahospermu Batrachospermum audzes upēs

5.3. Hildenbrandijas Hildenbrandia rivularis audzes upēs

5.4. Kāples un ūdenskritumi

5.5. Avotsūnu Fontinalis un krasta garknābītes Rhynchostegium riparioides audzes upēs

5.6. Mieturaļģu tolipellu Tolypella prolifera audzes upēs

5.7. Purva diedzenes Zannichellia palustris audzes upēs

5.8. Stāvās berulas Berula erecta audzes upēs un to piekrastēs

5.9. Ūdensgundegu Batrachium audzes upēs

5.10. Upju grīvas

5.11. Visgarās glīvenes Potamogeton praelongus un alpu glīvenes Potamogeton alpinus audzes upēs

5.12. Upju straujteces un dabiski upju posmi

6. Jūras piekraste

6.1. Mitras pludmales ar avotiem

6.2. Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas

6.3. Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs

6.4. Mitras starpkāpu ieplakas

6.5. Pelēkās kāpas ar ložņu kārklu Salix repens

6.6. Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm

6.7. Smilšainas pludmales ar daudzgadīgu augāju

6.8. Viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs

6.9. Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām

7. Iesāļūdeņi

7.1. Akmeņaina grunts jūrā

7.2. Brūnaļģu fuku Fucus audzes jūrā

7.3. Dolomītu grunts jūrā

7.4. Jūraszāles Zostera marina audzes

7.5. Oļaina grunts jūrā

7.6. Purva diedzenes Zannichellia palustris, jūras rupijas Ruppia maritima un jūras ūdensgundegas Batrachium baudotii audzes lagūnās un ielīčos

7.7. Sārtaļģu Rhodophita audzes jūrā

7.8. Akmeņu sēkļi jūrā

7.9. Lagūnas

8. Alas, atsegumi un kritenes

8.1. Glaciokarsta kritenes un ieplakas

8.2. Karsta ezeri

8.3. Karsta kritenes

8.4. Upīšu un strautu sausgultnes

8.5. Karbonātisku pamatiežu atsegumi

8.6. Netraucētas alas

8.7. Smilšakmens atsegumi

1. tabula

Īpaši aizsargājamos mežu un krūmāju biotopus raksturojošās pazīmes

Nr. 

p. k.

Biotopa atbilstības nosacījumi un

raksturojošie kritēriji

Apraksts

1.

Parastās purvmirtes Myrica gale audzes

1.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai un obligātajam biotopu raksturojošajam kritērijam

1.2.

Biotopa definīcija Parastās purvmirtes Myrica gale audzes, kurās šī augu suga veido monodominantas audzes vai sastopama kopā ar citām augu sugām Piejūras zemienē. Parastās purvmirtes segums krūmu stāvā veido vismaz 25 %, un šāds augājs aizņem vismaz 50 m2

1.3.

Obligātais biotopu raksturojošais kritērijs:
Hidroloģija Pastāvīgi pārmitri vai mainīga mitruma apstākļi

2.

Jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielām upēm

2.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību 1.1.1. Biotops atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopam raksturīga reta augu sabiedrība

2.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu 1.1.2. Biotops atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz pieci bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

2.2.

Biotopa definīcija Platlapju meži upju ielejās, kuri pakļauti regulārai applūšanai palos vai palu izraisītām pazemes ūdens līmeņa svārstībām zemākajās vietās. Meži ir attīstījušies uz upju sanesu nogulumiem. Applūšanas starplaikos augsne var būt gan labi drenēta, gan arī saglabājusies pārmitra. Hidroloģiskā režīma ietekmē kokaudzē dominē ošu Fraxinus, gobu Ulmus vai ozolu Quercus ģints koki (klase Carpino-Fagetea sylvaticae). Raksturīgs labi attīstījies pamežs. Šie meži var veidot sajaukumu ar pionierfāzes vai stabilā stadijā esošiem šaurlapju mežiem, kas atrodas zemākajās vietās pie upēm. Šim biotopam pieskaita arī tādus mežsaimnieciski un lauksaimnieciski neskartus primārās sukcesijas platlapju mežus upju meandru loku iekšpusē, kuri radušies upju krastu erozijas un akumulācijas procesos

2.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

2.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Atrodas pie lielām upēm, upju ieleju palienēs un terašu piekājēs. Mežaudzes ir attīstījušās uz upju sanesu nogulumiem

2.3.2.

Hidroloģija Notiek aluviāli procesi, regulāra applūšana vai palu izraisītas pazemes ūdens līmeņa svārstības zemākajās vietās

2.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (suga, kuras klātbūtne un stāvoklis palīdz laikus pamanīt biotopā notiekošas kvalitātes pārmaiņas un netieši liecina par citu sugu stāvokli biotopā. To aizsargājot, tiek saglabātas daudzas citas, arī retas dzīvnieku, augu un sēņu sugas, kuras apdzīvo konkrēto aizsargājamo biotopu) (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, Eiropas segliņš Euonymus europaea, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā ieva Padus avium, parastā apse Populus tremula, parastais ozols Quercus robur, upene Ribes nigrum, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: vārpainā krauklene Actaea spicata, podagras gārsa Aegopodium podagraria, baltais vizbulis Anemone nemorosa, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, parastā sievpaparde Athyrium filix-femina, meža īskāje Brachypodium sylvaticum, meža grīslis Carex sylvatica, pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, ziemzaļā kosa Equisetum hyemale, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, meža zeltstarīte Gagea lutea, efeju sētložņa Glechoma hederacea, parastais apinis Humulus lupulus, parastā strauspaparde Matteuccia struthiopteris, meža sārmene Stachys sylvatica, cietā virza (spuļģītis) Stellaria holostea, birztalas virza Stellaria nemorum.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., viļņainā lācīte Atrichum undulatum, knābītes Eurhynchium spp., spārnenes Fissidens spp., nekeras Neckera spp., pūkcepurenes Orthotrichum spp., sprogaines Ulota spp.

Ķērpji: sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, kollemas Collema spp., parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, koraļļveida parmeliella Parmeliella triptophylla, dzeltenīgā pertusārija Pertusaria flavida, skleroforas Schlerophora spp.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita

2.4.

Retas augu sabiedrības:

2.4.1.

Attālvārpu grīšļa–oša meži
Carici remotae-Fraxinetum
Koku stāvā parastais osis Fraxinus excelsior vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām sugām: attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, purva neaizmirstule Myosotis palustris, meža kosa Equisetum sylvaticum

2.4.2.

Parastās gobas–parastās vīksnas meži

Ranunculo ficariae-Ulmetum glabrae

Koku stāvā parastā goba Ulmus glabra vai parastā vīksna Ulmus laevis, vai abu šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām sugām: pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, laksis Allium ursinum, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva.

Parastās gobas Ulmus glabra vai parastās vīksnas Ulmus laevis paauga

2.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

2.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

2.5.2.

Bioloģiski veci koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 35 cm, uz hektāru

2.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces (atsevišķu koku vai nelielu koku grupu bojāejas dēļ izveidojies atklāts, gaismas apspīdēts laukums. Mežs šajā vietā dabiski atjaunojas. Pieskaita arī izdegušus laukumus, ja tajos gājuši bojā koki) Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

2.5.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

2.5.5.

Lielas kritalas Vismaz viena liela kritala, kuras diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

2.5.6.

Pārplūstošas vietas Vismaz viens īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstošs laukums biotopā

2.5.7.

Avoti un avoksnāji Vismaz viens avots vai avoksnājs biotopā

2.5.8.

Atsegti substrāta laukumi (atklāts minerālgrunts vai kūdras laukums, vai duļķes bez veģetācijas vai ar skraju (nesaslēgtu) augāju tā attīstības sākuma stadijā. Sausos apstākļos vērtē dabiskā traucējuma mozaīkveida attīstības atsegtus substrāta laukumus; nevērtē antropogēnās ietekmes, rekreācijas radītu smilts eroziju kā atklātu substrātu, ja to veido lineāri objekti (piemēram, takas, ceļi)) Vismaz viens atsegta substrāta laukums biotopā

2.5.9.

Platlapju koku paauga vai otrais stāvs Platlapju koku paauga vai otrais stāvs vismaz 20 % no biotopa platības

2.5.10.

Sūnas uz kokiem Vismaz sešiem kokiem sūnas ir augstāk par 2 m no zemes, izņemot plakano skrāpīti Radula complanata, uz hektāru

2.5.11.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz trīs īpaši aizsargājamas sugas biotopā

3.

Veci jaukti platlapju meži

3.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Biotops atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopam raksturīga reta augu sabiedrība

3.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Biotops atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz pieci bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

3.2.

Biotopa definīcija Veci dabiski hemiboreāli platlapju meži, kas veidojušies pārejas joslā no boreālo mežu zonas uz nemorālo mežu zonu. Koku stāvā dominē parastais ozols Quercus robur, goba, vīksna Ulmus spp., parastā kļava Acer platanoides, parastā liepa Tilia cordata, parastais osis Fraxinus excelsior (klase Carpino-Fagetea sylvaticae). Iespējams arī jebkāds šo sugu mistrojums. Piemistrojumā var būt āra bērzs Betula pendula, parastā apse Populus tremula, parastā egle Picea abies vai parastā priede Pinus sylvestris. Biotops atbilst definīcijai arī tad, ja kokaudzē dominē bioloģiski veca parastā apse Populus tremula vai kokaudzi veido parastās apses Populus tremula, parastās egles Picea abies un bērzu Betula sp. mistrojums, un tai izveidojusies platlapju paauga vai otrais stāvs un ir pavasara aspekts zemsedzē

3.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

3.3.1.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas Biotopā sastopamas vismaz astoņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastā kļava Acer platanoides, parastā lazda Corylus avellana, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā apse Populus tremula, parastais ozols Quercus robur, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastā liepa Tilia cordata, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevi.

Lakstaugi: laksis Allium ursinum, baltais vizbulis Anemone nemorosa, meža grīslis Carex sylvatica, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, smaržīgā madara Galium odoratum, zilā vizbulīte Hepatica nobilis, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, izplēstā ēnsmilga Milium effusum, skrajziedu skarene Poa remota, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, Kašūbijas gundega Ranunculus cassubicus, Eiropas dziedenīte Sanicula europaea, vijolītes Viola spp.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., tievā gludlape Homalia trichomanoides, nekeras Neckera spp.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, vīnkrāsas artonija Arthonia vinosa, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria.

Bezmugurkaulnieki: iesarkanais sprakšķis Ampedus erythrogonus, pelēkais vārpstiņgliemezis Bulgarica cana, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, asribu vārpstiņgliemezis Clausilia cruciata, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus, spīdīgais praulgrauzis Gnorimus nobilis, blāvais praulgrauzis Gnorimus variabilis, tumšā ēnvabole Melandrya dubia, lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita.

Putni: baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos

3.3.2.

Minimālais mežaudzes vecums Minimālais mežaudzes vecums ir 70 gadu

3.4.

Retas augu sabiedrības:

3.4.1.

Parastās kļavas–parastā oša meži
Aceri platanoidis-Fraxinetum excelsae
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā kļava Acer platanoides vai parastais osis Fraxinus excelsior, vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: podagras gārsa Aegopodium podagraria, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, platlapu pulkstenīte Campanula latifolia, strēļu pulkstenīte Campanula trachelium, vārpainā krauklene Actaea spicata

3.4.2.

Parastās kļavas–parastās liepas meži
Aceri platanoidis-Tilietum cordatae
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā kļava Acer platanoides un parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 30 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

3.4.3.

Ārstniecības lakača–parastās liepas meži
Pulmonario obscurae-Tilietum cordatae
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica

3.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

3.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

3.5.2.

Bioloģiski veci koki Vismaz 10 bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 35 cm, uz hektāru

3.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

3.5.4.

Platlapju koku sugas Vismaz četras platlapju koku sugas

3.5.5.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz seši lieli sausokņi vai stumbeņi, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

3.5.6.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

3.5.7.

Koki ar dobumiem Vismaz viens koks ar dobumiem, uz hektāru

3.5.8.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi vai stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm) uz hektāru

3.5.9.

Platlapju koku paauga vai otrais stāvs Platlapju koku paauga vai otrais stāvs veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma platības

3.5.10.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz trīs īpaši aizsargājamās sugas biotopā

4.

Kadiķu audzes zālājos un virsājos

4.1.

Teritorijas atbilstība Biotops atbilst definīcijai

4.2.

Biotopa definīcija Kadiķu audzes sausās līdz mitrās augsnēs virsājos un zālājos, tostarp kultivētu zālāju un tīrumu atmatās (klases Festuco-Brometea, Calluno vulgaris-Ulicetea minoris). Pie šī biotopa nepieskaita kadiķu pamežu mežaudzēs, slapjos virsājos un purvos, kā arī mākslīgi veidotus apstādījumus apdzīvotās vietās, parkos. Zviedrijas kadiķis Juniperus communis sastopams ne mazāk kā piecu dzīvotspējīgu kadiķu grupās, kur ap katru kadiķi iedomātu apļu projekcijas (apļa rādiuss atbilst trim attiecīgā kadiķa augstumiem) veido 0,1 ha vai lielāku vienlaidu platību

5.

Mežainas piejūras kāpas

5.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

5.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopam raksturīga reta augu sabiedrība

5.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz četri biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

5.2.

Biotopa definīcija Ilgstoši dabiski vai pusdabiski, pārsvarā priežu meži uz piejūras kāpām ar labi attīstītu kokaudzes struktūru un raksturojošo, ar mežu saistīto sugu kopu (klase Vaccinio-Piceetea)

5.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:  

5.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Eolie nogulumi Piejūras zemienē, ko no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasta līnija (BII). Piejūras kāpas veido jūras atkāpšanās stadiju krasta vaļņi un eolās izcelsmes nogulumi. Kāpas ir pozitīvo un negatīvo eolo nogulumu mija, kā arī viļņoti vai līdzeni smilts pārpūtes līdzenumi

5.3.2.

Hidroloģija Dominē sausi apstākļi, pieļaujama dabiska mitrā kāpu komponente – mitras starpkāpu ieplakas līdz 10 % no biotopa platības

5.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, mellene Vaccinium myrtillus, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smilts grīslis Carex arenaria, virsāja grīslis Carex ericetorum, čemuru palēks Chimaphila umbellata, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, atvašu saulrietenis Jovibarba globifera, zilganā kelērija Koeleria glauca, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, laimes palēcīte Orthilia secunda, mazā mauraga Pilosella officinarum, parastā saldsaknīte Polypodium vulgare, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, ziemcietes Pyrola spp., kodīgais laimiņš Sedum acre, nokarenā plaukšķene Silene nutans, mazais mārsils Thymus serpyllum, plankumainā urlaja Trommsdorfia maculata.

Zemsedzes sūnas: divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum, matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, sarmenītes Racomitrium spp., noras vijzobe Syntrichia ruralis.

Zemsedzes ķērpji: Islandes cetrārija Cetraria islandica, kladonijas Cladonia spp.

Bezmugurkaulnieki: lielā krāšņvabole Chalcophora mariana, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: ūpis Bubo bubo, meža balodis Columba oenas, melnā dzilna Dryocopus martius, sila ķirzaka Lacerta gailis, sila cīrulis Lullula arborea

5.4.

Retas augu sabiedrības:

5.4.1.

Asinssārtās gandrenes–priedes meži
Convallario-Pinetum gearnietosum sanguinei komb. nova
Asinssārtās gandrenes Geranium sanguineum klātbūtne.

Sastopamas vismaz trīs no šādām pamatsabiedrības un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, parastā raudene Origanum vulgare, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, meža silpurene Pulsatilla patens.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

5.4.2.

Smiltāja neļķes–priedes meži
Convallario-Pinetum dianthetosum arenarii komb. nova
Smiltāja neļķes Dianthus arenarius s.l. klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām pamatsabiedrības un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

5.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

5.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

5.5.2.

Bioloģiski veci koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 40 cm, uz hektāru

5.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

5.5.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

5.5.5.

Lielas kritalas Vismaz viena liela kritala, kuras diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

5.5.6.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz viens dzīvs koks, sausoknis vai stumbenis ar koksnes sēnēm (piepēm) uz hektāru

5.5.7.

Priedes ar deguma rētām Vismaz viena priede ar deguma rētu uz hektāru

5.5.8.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegta substrāta laukums

5.5.9.

Pamežā kadiķi Vismaz viens kadiķis biotopā

5.5.10.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz viena īpaši aizsargājama suga

6.

Nogāžu un gravu meži

6.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

6.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

6.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz seši biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

6.2.

Biotopa definīcija Jaukti meži ar parasto liepu Tilia cordata, parasto kļavu Acer platanoides, parasto gobu Ulmus glabra, parasto vīksnu Ulmus laevis un parasto osi Fraxinus excelsior pauguru un upju ieleju nogāzēs vai gravās (klase Carpino-Fagetea sylvaticae)

6.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

6.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Ūdensteču ielejas, pauguru nogāzes vai gravas

6.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastā kļava Acer platanoides, parastā lazda Corylus avellana, parastā zalktene Daphne mezereum, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastais ozols Quercus robur, alpīnā vērene Ribes alpinum, parastā liepa Tilia cordata, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: vārpainā krauklene Actaea spicata, dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum, podagras gārsa Aegopodium podagraria, laksis Allium ursinum, baltais vizbulis Anemone nemorosa, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, sievpaparde Athyrium filix-femina, meža īskāje Brachypodium sylvaticum, Benekena zaķauza Bromopsis benekenii, platlapu pulkstenīte Campanula latifolia, strēļu pulkstenīte Campanula trachelium, pirkstainais grīslis Carex digitata, matainais grīslis Carex pilosa, meža grīslis Carex sylvatica, lielā raganzālīte Circaea lutetiana, parastā kreimene Convallaria majalis, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, meža zeltstarīte Gagea lutea, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, zilā vizbulīte Hepatica nobilis, Eiropas kāpumiezis Hordelymus europaeus, sārtā bezlape Lathraea squamaria, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, pūkainā plūksnpaparde Phegopteris connectilis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, birztalas skarene Poa nemoralis, daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža vijolīte Viola reichenbachiana.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., zaļā divzobe Dicranum viride, svītrainā knābīte Eurhynchium striatum, spārnenes Fissidens spp., doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, dakšveida mecgērija Metzgeria furcata, nekeras Neckera spp., nemanāmā asknābīte Oxyrrhynchium hians.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, puslodes pertuzārija Pertusaria hemisphaerica.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: sešplankumu celmgrauzis Anoplodera sexguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, sarkanais sprakšķis Denticollis rubens, lielais torņgliemezis Ena montana, mazais torņgliemezis Ena obscura, cīrulīšu dižtauriņš Parnassius mnemosyne

6.4.

Retas augu sabiedrības:

6.4.1.

Parastās kļavas–parastās liepas meži
Acer platanoidis-Tilium cordatae
Gravu, upju ieleju un pauguru nogāzes.

Koku stāvā parastā kļava Acer platenoides un parastā liepa Tilia cordata vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrību raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

6.4.2.

Parastās kļavas–parastā oša meži
Acer platanoidis-Fraxinetum excelsae
Gravu, upju ieleju un pauguru nogāzes (nereti avotainas).

Koku stāvā sastopama parastā kļava Acer platanoides un parastais osis Fraxinus excelsior vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

6.4.3.

Ārstniecības lakača–parastās liepas meži
Pulmonario obscurae-Tilietum cordatae
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā sastopama parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica

6.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

6.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

6.5.2.

Bioloģiski veci koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 40 cm, uz hektāru

6.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainagu klājā, tostarp lauces biotopā

6.5.4.

Platlapju koku sugas Vismaz četras platlapju koku sugas

6.5.5.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

6.5.6.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

6.5.7.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi vai stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm) uz hektāru

6.5.8.

Vecu lazdu puduri Pamežā vismaz seši vecu lazdu puduri uz hektāru

6.5.9.

Avoti vai avoksnāji Vismaz viens avots vai avoksnājs biotopā

6.5.10.

Platlapju koku paauga vai otrais stāvs Vismaz 10 % no koku vainagu projektīvā seguma platības veido platlapju koku paauga vai otrais stāvs

6.5.11.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz trīs īpaši aizsargājamas sugas biotopā

7.

Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži)

7.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

7.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

7.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz pieci biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

7.2.

Biotopa definīcija Ozolu Quercus robur meži uz hidromorfām augsnēm vai augsnēm ar augstu pazemes ūdens līmeni (ielejās, ieplakās vai krastmalu mežu tuvumā). Mežaudzes parasti veidojušās mēreni mitrās līdz mitrās mālsmilts vai smilšmāla augsnēs. Kokaudzē dominē parastais ozols Quercus robur, parastais skābardis Carpinus betulus vai parastā liepa Tilia cordata, vai arī šo sugu mistrojums (klase Carpino-Fagetea sylvaticae). Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma īpatnību dēļ piemistrojumā bieži sastopamas boreālu mežu sugas. Ietverti arī periodiski pārplūstoši ozolu meži palienēs. Biotopam raksturīgi dabiskas attīstības struktūras elementi (mirusī koksne, dažādvecuma koki, atvērumi), kas liecina par dabisku audzes attīstību, arī tad, ja audzes izcelsme ir mākslīga vai tajā kādreiz notikusi ganīšana vai pļaušana

7.3.

Obligātais biotopu raksturojošais kritērijs:
  Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastais skābardis Carpinus betulus, parastā lazda Corylus avellana, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata.

Lakstaugi: baltais vizbulis Anemone nemorosa, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, smaržīgā madara Galium odoratum, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, cietā virza (spuļģītis) Stellaria holostea.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula, viļņainā lācīte Atrichum undulatum, knābītes Eurhynchium spp., tievā gludlape Homalia trichomanoides, viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, vīnkrāsas artonija Arthonia vinosa.

Koksnes sēnes: plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus.

Bezmugurkaulnieki: iesarkanais sprakšķis Ampedus erythrogonus, sešplankumu celmgrauzis Anoplodera sexguttata, blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus, tumšā ēnvabole Melandrya dubia, lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita

7.4.

Retas augu sabiedrības:

7.4.1.

Kserofītie melnās dedestiņas–ozola meži
Lathyro nigri-Quercetum roboris
Upju ielejas, pauguru nogāzes ar karbonātisku substrātu.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastais ozols Quercus robur, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: melnā dedestiņa Lathyrus niger, krūmāju sīpols Allium oleraceum, gaiļbiksīte Primula veris, brīnumainā vijolīte Viola mirabilis

7.4.2.

Smaržīgās madaras–parastās liepas meži
Galio odorati-Tilietum cordatae
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 80 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām (sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica).

Paaugā parastā liepa Tilia cordata

7.4.3.

Acidofilie niedru ciesas–ozola meži Calamagrostio-Quercetum roboris Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastais ozols Quercus robur. Koki ir vecāki par 120 gadiem, un tie veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: niedru ciesa Calamagrostis arundinacea, brūklene Vaccinium vitis-idaea, mellene Vaccinium myrtillus, meža zaķskābene Oxalis acetosella, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi

7.4.4.

Parastās liepas–parastā skābarža meži
Tilio-Carpinetum
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais skābardis Carpinus betulus, kas veido vairāk nekā 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Parastā skābarža Carpinus betulus paauga

7.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

7.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

7.5.2.

Bioloģiski veci koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 35 cm, uz hektāru

7.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

7.5.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

7.5.5.

Lielas kritalas Vismaz viena liela kritala, kuras diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

7.5.6.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi vai stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm) uz hektāru

7.5.7.

Platlapju koku paauga vai otrais stāvs Vismaz 20 % no koku vainagu projektīvā seguma veido platlapju koku paauga vai otrais stāvs

7.5.8.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz divas īpaši aizsargājamas sugas biotopā

8.

Aluviāli krastmalu un palieņu meži

8.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

8.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

8.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz septiņi biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

8.2.

Biotopa definīcija Biotopu veido dažādi ar ūdenstecēm, avotiem un augstu pazemes ūdens līmeni saistīti platlapju klases meži – parasto ošu Fraxinus excelsior un melnalkšņu Alnus glutinosa krastmalu meži upju ielejās un reljefa pazeminājumos, krastmalu baltalkšņu Alnus incana meži, baltā vītola Salix alba un trauslā vītola Salix fragilis kokveida formu audžu joslas gar upēm (klases Carpino-Fagetea sylvaticae, Alnetea glutinosae, Alno glutinosae–Populetea albae). Šeit pieskaita arī mežsaimnieciski un lauksaimnieciski neskartus primārās sukcesijas mežus upju meandru lokos, kas radušies upju krastu erozijas un akumulācijas procesos un ietilpst vienotā aluviālo mežu kompleksā

8.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

8.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Upju un strautu palienes, tostarp sezonāli izžūstošas tērces, upju ieleju palienes un terašu pakāje, reljefa pazeminājumi

8.3.2.

Hidroloģija Periodiska pastāvīgu ūdensteču – strautu, upju – palu izraisīta applūšana vienu reizi sezonā vai vismaz reizi vairākos gados vai augsts pazemes ūdens līmenis

8.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz astoņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, baltalksnis Alnus incana, purva bērzs Betula pubescens, parastā zalktene Daphne mezereum, Eiropas segliņš Euonymus europaea, parastais krūklis Frangula alnus, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā ieva Padus avium, baltais vītols Salix alba, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, meža zirdzene Angelica sylvestris, rūgtā ķērsa Cardamine amara, attālvārpu grīslis Carex remota, pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium, Alpu raganzālīte Circaea alpina, lēdzerkste Cirsium oleraceum, purva cietpiene Crepis paludosa, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastais apinis Humulus lupulus, Eiropas vilknadze Lycopus europaeus, parastā strauspaparde Matteuccia struthiopteris, birztalas virza Stellaria nemorum.

Sūnas: konusgalvītes Conocephalum spp., pellijas Pellia spp.

Epifītiskie ķērpji un sūnas: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, kažocenes Anomodon spp., cetrēlijas Cetrelia spp., kolēmas Collema spp., izplestā frulānija Frullania dilatata, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, leptoģijas Leptogium spp., parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, dakšveida mecgērija Metzgeria furcata, gludā nekera Neckera complanata, īssetas nekera Neckera pennata, skleroforas Sclerophora spp., zvīņainā telotrēma Thelotrema lepadinum.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: zaļais vītolgrauzis Aromia moschata, vītolu slaidkoksngrauzis Necydalis major

8.4.

Retas augu sabiedrības:

8.4.1.

Attālvārpu grīšļa–oša meži
Carici remotae-Fraxinetum
Periodiski pārmitra augtene.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais osis Fraxinus excelsior, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, purva neaizmirstule Myosotis palustris, meža kosa Equisetum sylvaticum

8.4.2.

Parastās gobas–parastās vīksnas meži

Ranunculo ficariae-Ulmetum glabrae

Upju ieleju palienes un terašu pakāje.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastā goba Ulmus glabra un parastā vīksna Ulmus laevis, kas veido vismaz 80 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām:
pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, laksis Allium ursinum, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva.

Parastās gobas Ulmus glabra un parastās vīksnas Ulmus laevis paauga

8.4.3.

Baltā vītola meži
Salicetum albae
Smilšu sanesas upju palienēs.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – baltais vītols Salix alba vismaz 80 % no vainagu projektīvā seguma.

Sastopama vismaz viena no šādām sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: baltais vītols Salix alba, trauslais vītols Salix fragilis, vicu kārkls Salix triandra.

Baltā vītola Salix alba paauga

8.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

8.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

8.5.2.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz viens bioloģiski vecs, liels koks, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 35 cm, uz hektāru

8.5.3.

Bioloģiski veci, lēni auguši, mazi koki Vismaz viens bioloģiski vecs, lēni augošs, mazs koks

8.5.4.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

8.5.5.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 20 cm, uz hektāra

8.5.6.

Lielas kritalas Vismaz viena liela kritala, kuru diametrs resnākajā vietā lielāks nekā 20 cm, uz hektāra

8.5.7.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi vai stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm), uz hektāra

8.5.8.

Īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstoši laukumi Vismaz viens īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstošs laukums

8.5.9.

Avoti vai avoksnāji Vismaz viens avots vai avoksnājs biotopā

8.5.10.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegta substrāta laukums

8.5.11.

Platlapju koku paauga vai otrais stāvs Platlapju koku paauga vai otrais stāvs veido vismaz 10 % no koku vainagu projektīvā seguma

8.5.12.

Sūnas uz kokiem Vismaz sešiem kokiem uz hektāra sūnas aug augstāk par diviem metriem no zemes, izņemot plakano skrāpīti Radula complanata

8.5.13.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz divas īpaši aizsargājamas sugas biotopā

9.

Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji

9.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai, visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem un vismaz vienam struktūru raksturojošajam elementam

9.2.

Biotopa definīcija Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sauso virsāju biotops sastopams jūras vai ar vēju pārpūsto smilšu līdzenumos (klase Calluno-Ulicetea). Biotopam raksturīgas sīkkrūmu audzes, pārsvarā sila virša Calluna vulgaris un melnās vistenes Empetrum nigrum audzes. Aizaugošā smiltājā vismaz 25 % no platības aizņem sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Aizaugošā oligotrofā zālājā vismaz 50 % no platības sastopami izklaidus augoši sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Koku un krūmu segums nepārsniedz 70 % no platības, un tie nav galvenie organiskās vielas producenti.

Pieder arī:

● ilgstoši sausi virsāji, kas veidojušies uz eoliem nogulumiem blakus antropogēnas izcelsmes lineāriem objektiem, piemēram, transporta un komunikāciju trasēm;

● lielas nodegušu sausieņu mežu platības, no kurām izvākti koki un kurās nenotiek meža atjaunošana;

● militāros poligonos esoši virsāji;

● mainīga mitruma režīma un pārmitri sīkkrūmu ieslēgumi ar platību līdz 0,1 ha, ja tie ir sastāvdaļa vienotā sausu virsāju kompleksā.

Neietilpst īslaicīgu sukcesijas stadiju (izcirtumu, ceļmalu) biotopi, kā arī takas

9.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

9.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Biotops atrodas Piejūras zemienē, kuru no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (līnija BII), uz eoliem nogulumiem

9.3.2.

Hidroloģija Dominē sausi apstākļi

9.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smilts grīslis Carex arenaria, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, virsāja grīslis Carex ericetorum, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis.

Sūnas: samtītes Bryum spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., divzobes Dicranum spp., sarmenītes Racomitrium spp., noras vijzobe Syntrichia ruralis.

Ķērpji: cetrārijas Cetraria spp., kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp., suņu peltīgera Peltigera canina, stereokauloni Stereocaulon spp.

Bezmugurkaulnieki: garlūpas racējlapsene Bembix rostrata, cikāde Eupelix cuspidata, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, sausieņu sisenis Myrmeleotettix maculatus, raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens, parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus.

Putni: stepes čipste Anthus campestris, sila cīrulis Lullula arborea

9.4.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi virsāja struktūras elementi:

9.4.1.

Sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūra Sastopamas vismaz divas no šādām sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūras attīstības fāzēm: I – jauni virši (0–6 gadi), atbilst virsāja attīstības pionierfāzei, viršiem, kas atjaunojušies no sēklām, raksturīga mazu piramīdu forma; II – augoši virši, atbilst virsāja attīstības veidošanās fāzei (6–14 gadi), virsājs ar saslēgtiem vainagiem, vidējais augstums 40 cm; III – brieduma fāze, veģetāciju veido galvenokārt sazaroti virši 14–25 gadu vecumā, virši kļūst koksnaini, "vainagu" segumā parādās atvērumi, atvērumos ieviešas citas sugas, vietām virši 60–100 cm augstumā; IV – atmiršanas/degradācijas fāze: virši (sākot no 25 gadiem) pakāpeniski atmirst jeb "izdeg" – redzami kaili, brūni zari, auga centrs piekļāvies substrātam, iegremdēts; V – atmiris virsājs, reti sastopams, veidojas ilgstošas neapsaimniekošanas dēļ, biotopa poligonā visi virši miruši

9.4.2.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegts substrāta laukums

10.

Sausi virsāji

10.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai, visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem un vismaz vienam biotopu raksturojošajam struktūras elementam

10.2.

Biotopa definīcija Sauss virsājs ir biotops, kurā noteicošā ekoloģiskā nozīme ir sila virsim Calluna vulgaris un citiem sīkkrūmiem (klases Calluno-Ulicetea, Nardetea strictae). Biotops var attīstīties līdzenumos, viļņotos līdzenumos un paugurainēs mērenos augšanas apstākļos iekšzemē. Aizaugošā smiltājā vismaz 25 % no platības veido sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris. Aizaugošā oligotrofā zālājā vismaz 50 % no platības veido izklaidus augoši sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Koku segums nav lielāks par 75 % no platības un to vidējais augstums nepārsniedz 5 metrus. Pieder arī:

● ilgstoši sausi virsāji, kas veidojušies uz eoliem nogulumiem blakus antropogēnas izcelsmes lineāriem objektiem, piemēram, transporta un komunikāciju trasēm;

● lielas nodegušu sausieņu mežu platības, no kurām izvākti koki un kurās nenotiek meža atjaunošana;

● militāros poligonos esoši virsāji;

● mainīga mitruma režīma un pārmitri sīkkrūmu ieslēgumi ar platību līdz 0,1 ha, ja tie ir sastāvdaļa vienotā sausu virsāju kompleksā.

Neietilpst īslaicīgu sukcesijas stadiju (izcirtumu, ceļmalu) biotopi, kā arī takas

10.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

10.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Ārpus Piejūras zemienes, kuru no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (līnija BII)

10.3.2.

Hidroloģija Dominē sausi apstākļi

10.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, apaļlapu pulkstenīte Campanula rotundifolia, virsāja grīslis Carex ericetorum, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, asais jānītis Erigeron acris, sīkziedu žibulītis Euphrasia micrantha, aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, mazā pūtele Filago minima, īstā madara Galium verum, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, kailā sinepīte Teesdalia nudicaulis, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis, vārpu veronika Veronica spicata.

Zemsedzes sūnas: samtītes Bryum spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., purpura ragzobe Ceratodon purpureus, divzobes Dicranum spp., sirmā sarmenīte Racomitrium canescens, ēriku sarmenīte Racomitrium ericoides, noras vijzobe Syntrichia ruralis, mitrās ieplakās arī smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium.

Zemsedzes ķērpji: cetrārijas Cetraria spp., kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp., suņu peltīgera Peltigera canina, stereokauloni Stereocaulon spp.

Bezmugurkaulnieki: garlūpas racējlapsene Bembix rostrata, cikāde Eupelix cuspidata, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens, parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus.

Putni: stepes čipste Anthus campestris

10.4.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi virsāja struktūras elementi:

10.4.1.

Sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūra Sastopamas vismaz divas no šādām sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūras attīstības fāzēm: I – jauni virši (0–6 gadi), atbilst virsāja attīstības pionierfāzei, viršiem, kas atjaunojušies no sēklām, raksturīga mazu piramīdu forma; II – augoši virši, atbilst virsāja attīstības veidošanās fāzei (6–14 gadi), virsājs ar saslēgtiem vainagiem, vidējais augstums 40 cm; III – brieduma fāze, veģetāciju veido galvenokārt sazaroti virši 14–25 gadu vecumā, virši kļūst koksnaini, "vainagu" segumā parādās atvērumi, atvērumos ieviešas citas sugas, vietām virši 60–100 cm augstumā; IV – atmiršanas/degradācijas fāze: virši (sākot no 25 gadiem) pakāpeniski atmirst jeb "izdeg" – redzami kaili, brūni zari, auga centrs piekļāvies substrātam, iegremdēts; V – atmiris virsājs, reti sastopams, veidojas ilgstošas neapsaimniekošanas dēļ, biotopa poligonā visi virši miruši

10.4.2.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegts substrāta laukums

11.

Skujkoku meži uz osveida reljefa formām

11.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

11.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

11.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai, visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem un ir vismaz trīs biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

11.2.

Biotopu definīcija Mežu veģetācijas komplekss (klase Vaccinio-Piceetea) uz osiem, osveida reljefa formām un to tuvumā. Mikroklimats ievērojami atšķiras saulainās un ēnainās nogāzēs un to pakājēs, kur augteni reizēm ietekmē avotu izplūde. Svarīgi faktori ir nogāžu ekspozīcija un slīpums, kas ietekmē apgaismojumu, kā arī gaisa un augsnes temperatūru. Raksturīga specifiska, sugām bagāta flora un fauna, kurā ietilpst arī sausu zālāju sugas, tauriņzieži un dažas austrumu stepju sugas

11.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

11.3.1.

Ģeoloģija un ģeomorfoloģija No dažiem desmitiem metru līdz 10 km garš glaciofluviālas izcelsmes valnis, kura kore parasti stiepta paralēli ledāja kustības virzienam; vairāk vai mazāk līkumots šaurs valnis, dažkārt ar atzarojumiem (vaļņveida oss), plakana grēda (plakanmuguras oss) vai paugurota grēda (grēdveida oss)

11.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, totarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: saules apspīdētās nogāzēs vairāk – Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā priede Pinus sylvestris.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smiltāja tragantzirnis Astragalus arenarius, zāļlapu smiltenīte Arenaria procera, Dānijas tragantzirnis Astragalus danicus, virsāja grīslis Carex ericetorum, čemuru palēks Chimaphila umbellata, parastā kreimene Convallaria majalis, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, aitu auzene Festuca ovina, meža zemene Fragaria vesca, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, melnā dedestiņa Lathyrus niger, smiltāju esparsete Onobrychis arenaria, parastā raudene Origanum vulgare, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, zaļziedu ziemciete Pyrola chlorantha, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, nokarenā plaukšķene Silene nutans, mazais mārsils Thymus serpyllum, plankumainā urlaja Trommsdorfia maculata, smiltāja vijolīte Viola rupestris, ēnainās nogāzēs vairāk pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, klinšu kaulene Rubus saxatilis.

Sūnas: parastā sūneglīte Abietinella abietina, greizknābīša sarkanlape Bryoerythrophyllum recurvirostrum, viļņainā divzobe Dicranum polysetum, slotiņu divzobe Dicranum scoparium, ežlapes Thuidium spp.

Bezmugurkaulnieki: esparsetu zilenītis Agrodiadetus damon, esparsetu tinējs Grapholita caecana, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium

11.3.3.

Minimālais mežaudzes vecums Vismaz 60 gadu veca mežaudze

11.4.

Retas augu sabiedrības:

11.4.1.

Asinssārtās gandrenes–priedes meži
Convallario-Pinetum geranietosum sanguinei
Asinssārtās gandrenes Geranium sanguineum klātbūtne.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, parastā raudene Origanum vulgare, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, meža silpurene Pulsatilla patens.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

11.4.2.

Smiltāja neļķes–priedes meži
Convallario-Pinetum dianthetosum arenarii
Smiltāja neļķes Dianthus arenarius s.l. klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

11.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

11.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

11.5.2.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 40 cm, uz hektāru

11.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērumsvainaga klājā, tostarp lauces biotopā

11.5.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

11.5.5.

Lielas kritalas Vismaz viena liela kritala, kuras diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 cm, uz hektāru

11.5.6.

Priedes ar deguma rētām Vismaz sešas priedes ar deguma rētām, uz hektāru

11.5.7.

Degums pārskatāmā pagātnē Nesenas degšanas pazīmes, neskaitot priedes ar deguma rētām. Redzams vismaz viens apdedzis laukums zemsedzē vai uz koku stumbriem

11.5.8.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegta substrāta laukums

11.5.9.

Pamežā kadiķi Vismaz viens kadiķis biotopā

11.5.10.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz divas īpaši aizsargājamas sugas biotopā

12.

Staignāju meži

12.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

12.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

12.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz pieci biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

12.2.

Biotopa definīcija Melnalkšņu Alnus glutinosa, ošu Fraxinus excelsior un purva bērzu Betula pubescens mistrotas vai tīraudzes (klase Alnetea glutinosae), kas atrodas pastāvīgā virszemes vai pazemes ūdeņu ietekmē. Notiek kūdras veidošanās, bet kūdras slānis nav biezs. Raksturīga mozaīkveida veģetācijas struktūra un laukumi ar dažādu ūdens režīmu. Koki aug uz nelieliem ciņiem, bet kopumā dominē applūstoši zemes laukumi

12.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

12.3.1.

Hidroloģija Pastāvīgi augsts vai mainīgs pazemes ūdens līmenis. Īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstoši pazemes ūdens laukumi

12.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp vismaz divas lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, purva bērzs Betula pubescens, parastais osis Fraxinus excelsior, upene Ribes nigrum.

Lakstaugi: purva cūkausis Calla palustris, krastmalas grīslis Carex acutiformis, pagarinātais grīslis Carex elongata, aireņu grīslis Carex loliacea, lēdzerkste Cirsium oleraceum, sekstainā ozolpaparde Dryopteris cristata, purva madara Galium palustre, purva skalbe Iris pseudacorus, Eiropas vilknadze Lycopus europaeus, purva rūgtdille Peucedanum palustre, parastā ķiverene Scutellaria galericulata, bebrukārkliņš Solanum dulcamara, parastā purvpaparde Thelypteris palustris.

Sūnas: mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, dūkstenītes Chiloscyphus spp., parastā kociņsūna Climacium dendroides, gludkausiņa jungermannija Jungermannia leiantha, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum.

Ķērpji: kastaņbūnā artonija Arthonia spadicea, caurumainā menegācija Menegazzia terebrata.

Bezmugurkaulnieki: alkšņu krāšņvabole Dicerca alni, sarkanais melnulis Oplocephala haemorrhoidalis, milzu trauslkājods Pedicia rivosa, resnais pumpurgliemezis Vertigo moulinsiana.

Putni: baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos, trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus

12.4.

Reta augu sabiedrība:
  Pagarinātā grīšļa–melnalkšņa meži ar purva cūkausi

Carici elongatae-Alnetum Calla palustris var.

Ciņi un ieplakas, pārmitra augtene – vismaz 50 % no biotopa platības.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā melnalksnis Alnus glutinosa, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: purva cūkausis Calla palustris, tumšplēkšņainā ozolpaparde Dryopteris expansa, iesirmā ciesa Calamagrostis canescens, purva sfagns Sphagnum palustre, bebrukārkliņš Solanum dulcamara, sekstainā ozolpaparde Dryopteris cristata.

Melnalkšņa Alnus glutinosa paauga

12.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

12.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

12.5.2.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz 10 bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 35 centimetri, uz hektāru

12.5.3.

Bioloģiski veci, lēni auguši, mazi koki Vismaz 10 bioloģiski veci, lēni auguši, mazi koki uz hektāru

12.5.4.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

12.5.5.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz seši lieli sausokņi vai stumbeņi, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 20 centimetri, uz hektāru

12.5.6.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 20 centimetri, uz hektāru

12.5.7.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi vai stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm), uz hektāru

12.5.8.

Pārplūstošas vietas Vismaz 20 % no biotopa platības – īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstoši laukumi

12.5.9.

Ciņi ap koku pamatnēm Vismaz 10 ciņi ap koku pamatnēm, uz hektāru

12.5.10.

Avoti vai avoksnāji Vismaz viens avots vai avoksnājs biotopā

12.5.11.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz divas īpaši aizsargājamas sugas biotopā

13.

Slapji virsāji

13.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

13.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

13.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz trīs biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

13.2.

Biotopa definīcija Slapji virsāji (klases Vaccinio-Piceetea, Oxycocco-Sphagnetea) ar pilnībā vai daļēji izveidojušos kūdras slāni atlantiskajā vai subatlantiskajā reģionā. Latvijā pie šā biotopa pieskaitāmi arī slapji virsāji bez grīņa sārtenes Erica tetralix, bet ar citām atlantiskiem virsājiem raksturīgām augu sugām. Varianti:

1) tipiskais variants – slapji virsāji ar grīņa sārteni Erica tetralix;

2) vāji atlantiskais variants – slapji virsāji bez grīņa sārtenes Erica tetralix.

Biotopā var atrasties parasto priežu Pinus sylvestris skrajaudzes un/vai to grupas

13.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

13.3.1.

Hidroloģija Pastāvīgi mitri vai mainīga mitruma apstākļi

13.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Krūmi: Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā purvmirte Myrica gale, vilku kārkls Salix rosmarinifolia.

Sīkkrūmi: sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, grīņa sārtene Erica tetralix, zilene Vaccinium uliginosum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: dzelzszāle Carex nigra, sāres grīslis Carex panicea, sīpoliņu donis Juncus bulbosus, skrajais donis Juncus squarrosus, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, zilganā molīnija Molinia caerulea, dižā jāņeglīte Pedicularis sceptrum-carolinum, stāvais retējs Potentilla erecta, linu starenīte Radiola linoides, ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum.

Sūnas: somenītes Calypogeia spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., fosombronijas Fossombronia spp., uzpūstā kailkausīte Gymnocolea inflata, Jitlandes hipns Hypnum jutlandicum, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, uzpūstā smaillape Lophozia ventricosa, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberii, skropstainā dūnīte Ptilidium ciliare, smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium, blīvais sfagns Sphagnum compactum, grieztais sfagns Sphagnum contortum, kārpainais sfagns Sphagnum papillosum, iesarkanais sfagns Sphagnum rubellum, sirpjlapu sfagns Sphagnum subsecundum.

Ķērpji: kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp.

13.4.

Reta augu sabiedrība:
  Periodiski pārmitra oligotrofa zilenes–priedes sabiedrība ar grīņa sārteni

Vaccinio uliginosi-Pinetum ericetosum tetralix

Grīņa sārtenes Erica tetralix klātbūtne.

Atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, ko no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (BII līnija)

13.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

13.5.1.

Nav koku un krūmu, kas zemāki par 0,5 metriem Vismaz 50 % no biotopa platības nav koku un krūmu, kas zemāki par 0,5 metriem, izņemot vilku kārklu Salix rosmarinifolia, Zviedrijas kadiķi Juniperus communis un parasto purvmirti Myrica gale

13.5.2.

Bioloģiski veci, lēni augoši koki Vismaz viens bioloģiski vecs, lēni augošs koks

13.5.3.

Nav sastopamas ātri augošas priedes Vismaz 75 % no biotopa platības nav ātri augošu priežu, kuru augstums ir lielāks nekā viens metrs

13.5.4.

Vilku kārkls Salix rosmarinifolia, Zviedrijas kadiķis Juniperus communis un (vai) parastā purvmirte Myrica gale Vismaz viens vilku kārkls Salix rosmarinifolia, Zviedrijas kadiķis Juniperus communis un (vai) parastā purvmirte Myrica gale

13.5.5.

Augāja struktūra Augājam raksturīga mozaīkveida struktūra

13.5.6.

Sūnu stāvs Sūnu stāvā sfagni

13.5.7.

Atklāti substrāta laukumi un lāmas Vismaz viens atklāts substrāta laukums vai lāma biotopā

13.5.8.

Sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūra Sastopamas vismaz divas no šādām sila virša Calluna vulgaris vecumstruktūras attīstības fāzēm: I – jauni virši (0–6 gadi), atbilst virsāja attīstības pionierfāzei, viršiem, kas atjaunojušies no sēklām, raksturīga mazu piramīdu forma; II – augoši virši, atbilst virsāja attīstības veidošanās fāzei (6–14 gadi), virsājs ar saslēgtiem vainagiem, vidējais augstums 40 cm; III – brieduma fāze, veģetāciju veido galvenokārt sazaroti virši 14–25 gadu vecumā, virši kļūst koksnaini, "vainagu" segumā parādās atvērumi, atvērumos ieviešas citas sugas, vietām virši 60–100 cm augstumā; IV – atmiršanas/degradācijas fāze: virši (sākot no 25 gadiem) pakāpeniski atmirst jeb "izdeg" – redzami kaili, brūni zari, auga centrs piekļāvies substrātam, iegremdēts

13.5.9

Īpaši aizsargājama suga (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz viena īpaši aizsargājama suga

14.

Veci vai dabiski boreālie meži

14.1.

Veci vai dabiski boreālie meži – 1. variants

14.1.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

14.1.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

14.1.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz pieci biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

14.1.2

Biotopa definīcija Dabiski veci skujkoku vai mistroti meži (klase Vaccinio-Piceetea) sausieņu līdz mainīga mitruma augsnēs

14.1.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

14.1.3.1.

Raksturojošās sugas un lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: āra bērzs Betula pendula, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris, parastā apse Populus tremula, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, čemuru palēks Chimaphila umbellata, melnā vistene Empetrum nigrum, klinšu kaulene Rubus saxatilis, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum, aitu auzene Festuca ovina, ložņu saulenīte Goodyera repens, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, ziemeļu linneja Linnaea borealis, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, meža nārbulis Melampyrum sylvaticum, meža zaķskābene Oxalis acetosella, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea.

Zemsedzes sūnas un ķērpji: briorijas Bryoria spp., kladonijas Cladonia spp., divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, sausienes skrajlape Plagiomnium affine, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis.

Epifītiskās sūnas un ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea, cetrēlijas Cetrelia spp., iesarkanā bacīdija Bacidia rubella, izplestā evernija Evernia divaricata, rudens džeimsonīte Jamesoniella autumnalis, dižegļu lekanaktis Lecanactis abietina, piesātinātā leptogija Leptogium saturninum, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, īssetas nekera Neckera pennata, nefromas Nephroma spp., kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, usnejas Usnea spp.

Koksnes sēnes: sarainā rūsassēne Asterodon ferruginosus, rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea, egļu cietpiepe Phellinus chrysoloma, brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus, tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus, melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus, priežu cietpiepe Phellinus pini, liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens.

Bezmugurkaulnieki: dzeltenmelnais sprakšķis Ampedus tristis, deviņplankumu krāšņvabole Buprestis novemmaculata, astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, lielā krāšņvabole Chalcophora marianna, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, degumu krāšņvabole Melanophila acuminata, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, plankumainais apšgrauzis Saperda perforata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: vakarlēpis Caprimulgus europaeus, zaļā vārna Coracias garrulus, sila ķirzaka Lacerta agilis

14.1.3.2.

Minimālais mežaudzes vecums Valdošās koku sugas vecums: apsei vismaz 50, bērzam 70, eglei 80 un priedei 100 gadu

14.1.4.

Retas augu sabiedrības:

14.1.4.1.

Mellenes–egles meži ar ziemeļu linneju Ziemeļu linnejas Linnaea borealis klātbūtne.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā egle Picea abies, kas vecāka par 80 gadiem, un šie koki veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: mellene Vaccinium myrtillus, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, Eiropas septiņstarīte Trientalis europeae, pļavas nārbulis Melapmpyrum pratense, spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, parastā skropstīte Brachythecium oedipodium, ziemeļu linneja Linnaea borealis.

Parastās egles Picea abies paauga

14.1.4.2.

Parastā ozola–priedes meži (dižsils)
Querco roboris-Pinetum
Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais ozols Quercus robur un parastā priede Pinus sylvestris, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Biezs parastās lazdas Corylus avellana pamežs, kas veido 90 % no pameža sugu vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šīm augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: parastais ozols Quercus robur, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, zemteka Veronica officinalis, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, baltais vizbulis Anemone nemorosa, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, parastā lazda Corylus avellana

14.1.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

14.1.5.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

14.1.5.2.

Kokaudzes sugu sasatāvs Kokaudzes pirmajā stāvā vismaz trīs sugu koki uz hektāru

14.1.5.3.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 40 centimetri, uz hektāru

14.1.5.4.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainagu klājā, tostarp lauces biotopā

14.1.5.5.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz viens liels sausoknis vai stumbenis, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 centimetri, uz hektāru

14.1.5.6.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 centimetri, uz hektāru

14.1.5.7.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi un (vai) stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm)

14.1.5.8.

Priedes ar deguma rētām Vismaz sešas priedes ar deguma rētām, uz hektāru

14.1.5.9.

Pamežā kadiķi Vismaz viens kadiķis biotopā

14.1.5.10.

Lieli platlapju koki Vismaz viens saulei atklāts bioloģiski vecs, liels platlapju koks, kura diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 50 centimetri, uz hektāru

14.1.5.11.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz viena īpaši aizsargājama suga biotopā

14.2.

Veci vai dabiski boreālie meži2.variants

14.2.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz trīs biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

14.2.2.

Biotopa definīcija Bioloģiski jauni meži (klase Vaccinio-Piceetea), kas dabiski attīstījušies pēc ugunsgrēkiem vai nesenām meždegām vismaz divu hektāru platībā

14.2.3.

Obligātais biotopu raksturojošais kritērijs  
Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tai skaitā lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: āra bērzs Betula pendula, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, čemuru palēks Chimaphila umbellata, melnā vistene Empetrum nigrum, klinšu kaulene Rubus saxatilis, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum, aitu auzene Festuca ovina, ložņu saulenīte Goodyera repens, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, ziemeļu linneja Linnaea borealis, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, meža nārbulis Melampyrum sylvaticum, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium, meža zaķskābene Oxalis acetosella, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea.

Zemsedzes sūnas un ķērpji: briorijas Bryoria spp., kladonijas Cladonia spp., divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, sausienes skrajlape Plagiomnium affine, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis.

Epifītiskie ķērpji un sūnas: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea, iesarkanā bacīdija Bacidia rubella, cetrēlijas Cetrelia spp., izplestā evernija Evernia divaricata, rudens džeimsonīte Jamesoniella autumnalis, dižegļu lekanaktis Lecanactis abietina, piesātinātā leptogija Leptogium saturninum, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, īssetas nekera Neckera pennata, nefromas Nephroma spp., kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, usnejas Usnea spp.

Koksnes sēnes: sarainā rūsassēne Asterodon ferruginosus, rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea, egļu cietpiepe Phellinus chrysoloma, brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus, tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus, melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus, priežu cietpiepe Phellinus pini, liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens.

Bezmugurkaulnieki: dzeltenmelnais sprakšķis Ampedus tristis, deviņplankumu krāšņvabole Buprestis novemmaculata, astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, lielā krāšņvabole Chalcophora marianna, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, degumu krāšņvabole Melanophila acuminata, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, plankumainais apšgrauzis Saperda perforata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: vakarlēpis Caprimulgus europaeus, zaļā vārna Coracias garrulus, sila ķirzaka Lacerta agilis

14.2.4.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

14.2.4.1.

Kokaudzes vecumstruktūra Dažādvecuma kokaudzes struktūra

14.2.4.2.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz seši bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 40 centimetri, uz hektāru

14.2.4.3.

Atvērumi vainaga klājā un lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tai skaitā lauces biotopā

14.2.4.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz seši lieli sausokņi vai stumbeņi, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 centimetri, uz hektāru

14.2.4.5.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 25 centimetri, uz hektāru

14.2.4.6.

Dzīvi koki, sausokņi un stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz viens dzīvs koks, sausoknis, stumbenis vai dedzis koks ar koksnes sēnēm (piepēm)

14.2.4.7.

Deguši dzīvi koki Vismaz 10 deguši dzīvi koki

14.2.4.8.

Atsegti substrāta laukumi Vismaz viens atsegts substrāta laukums

14.2.4.9.

Pamežā kadiķi Pamežā kadiķi vismaz 5 % no biotopa platības

14.2.4.10.

Īpaši aizsargājamās sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz viena īpaši aizsargājama suga biotopā

15.

Veci un dabiski purvaini meži

15.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

15.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

15.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz trīs biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

15.2.

Biotopa definīcija Skujkoku un lapu koku meži (klases Vaccinio-Piceetea, Alnetea glutinosae) periodiski pārmitrās minerālaugsnēs līdz slapjās, barības vielām nabadzīgās kūdras augsnēs ar pastāvīgi augstu pazemes ūdens līmeni. Kokaudzes stāvu parasti veido parastā priede Pinus sylvestris, parastā egle Picea abies, purva bērzs Betula pubescens un melnalksnis Alnus glutinosa. Zemsedzei raksturīga liela sīkkrūmu izplatība, kā arī dažādas grīšļu Carex spp. un sfagnu Sphagnum spp. sugas

15.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

15.3.1.

Hidroloģija Purvaini meži veidojas reljefa ieplakās, sūnu vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst pazemes ūdeņi. Gada lielākajā daļā pazemes ūdens līmenis parasti ir augsts. Var būt periodiski pārplūstošas mitras ieplakas, it sevišķi slapjos mežos minerālaugsnēs

15.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, zemais bērzs Betula humilis, pundurbērzs Betula nana, purva bērzs Betula pubescens, parastais krūklis Frangula alnus, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris, ausainais kārkls Salix aurita, pelēkais kārkls Salix cinerea.

Lakstaugi un sīkkrūmi: ložņu smilga Agrostis stolonifera, iesirmā ciesa Calamagrostis canescens, iesirmais grīslis Carex cinerea, divsēklu grīslis Carex disperma, aslapu grīslis Carex echinata, apaļvārpu grīslis Carex globularis, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, dzelzszāle Carex nigra, purva cūkausis Calla palustris, mazziedu grīslis Carex pauciflora, palu grīslis Carex paupercula, uzpūstais grīslis Carex rostrata, sila virsis Calluna vulgaris, purva vārnkāja Comarum palustre, trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida, purva cietpiene Crepis paludosa, plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, makstainā spilve Eriophorum vaginatum, apdzira Huperzia selago, purva vaivariņš Ledum palustre, sirdsveida divlape Listera cordata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, zilganā molīnija Molinia caerulea, vienzieda sūnactiņa Moneses uniflora, dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, purva rūgtdille Peucedanum palustre, skrajā virza Stellaria longifolia, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, mellene Vaccinium myrtillus, zilene Vaccinium uliginosum, purva vijolīte Viola palustris.

Sūnas: Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, lielā divzobe Dicranum majus, spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, astīšu smaillape Lophozia ascendens, parastais dzegužlins Polytrichum commune, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis, kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, šaurlapu sfagns Sphagnum angustifolium, smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium, garsmailes sfagns Sphagnum cuspidatum, Girgensona sfagns Sphagnum girgensohnii, Magelāna sfagns Sphagnum magellanicum, purva sfagns Sphagnum palustre, Rusova sfagns Sphagnum russowii, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum.

Ķērpji: henotēkas Chaenotheca spp., parazītiskā kladonija Cladonia parasitica, izplestā evernija Evernia divaricata.

Bezugurkaulnieki: Šneidera mizmīlis Boros schneideri, zeltpunktu skrejvabole Carabus clathratus, spožā skrejvabole Carabus nitens, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: mednis Tetrao urogallus

15.3.3.

Minimālais mežaudzes vecums Bērzu Betula spp. un melnalkšņa Alnus glutinosa mežaudžu vecums vismaz 70 gadi, parastās priedes Pinus sylvestris – vismaz 100 gadi un parastās egles Picea abies – vismaz 80 gadi

15.4.

Retas augu sabiedrības:

15.4.1.

Pārmitrie oligotrofie zilenes–priedes meži ar pundurbērzu
Vaccinio uliginosi-Pinetum Betula nana var.
Pundurbērza Betula nana klātbūtne.

Parastās priedes Pinus sylvestris un purva bērza Betula pubescens paauga

15.4.2.

Periodiski pārmitra oligotrofa zilenes–priedes

sabiedrība ar grīņa sārteni
Vaccinio uliginosi-Pinetum ericetosum tetralix

Grīņa sārtenes Erica tetralix klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām pamatsabiedrību un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: grīņa sārtene Erica tetralix, parastā purvmirte Myrica gale, dzelzszāle Carex nigra, purva krokvācelīte Aulacomnium palustre.

Atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, ko no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (BII līnija)

15.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

15.5.1.

Bioloģiski veci lielu dimensiju koki Vismaz 10 bioloģiski veci, lieli koki, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 25 centimetri, uz hektāru

15.5.2.

Bioloģiski veci, lēni auguši, mazi koki Vismaz 10 bioloģiski veci, lēni auguši, mazi koki uz hektāru

15.5.3.

Atvērumi vainaga klājā, lauces Vismaz viens atvērums vainaga klājā, tostarp lauces biotopā

15.5.4.

Lieli sausokņi un stumbeņi Vismaz seši lieli sausokņi vai stumbeņi, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks nekā 20 centimetri, uz hektāru

15.5.5.

Lielas kritalas Vismaz sešas lielas kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks nekā 20 centimetri, uz hektāru

15.5.6.

Koki ar koksnes sēnēm (piepēm) Vismaz seši dzīvi koki, sausokņi un (vai) stumbeņi ar koksnes sēnēm (piepēm) uz hektāru

15.5.7.

Priedes ar deguma rētām Vismaz sešas priedes ar deguma rētām, uz hektāru

15.5.8.

Pārplūstoši laukumi Vismaz viens īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstošs laukums biotopā

15.5.9.

Sūnu ciņi Sfagnu vai zaļsūnu ciņi

15.5.10.

Avoti un avoksnāji Vismaz viens avots vai avoksnājs biotopā

15.5.11.

Pamežā kadiķi Pamežā vismaz viens kadiķis biotopā

15.5.12.

Īpaši aizsargājamas sugas (izņemot gada staipekni Lycopodium annotinum) Vismaz divas īpaši aizsargājamas sugas biotopā

2. tabula

Īpaši aizsargājamos purvu biotopus raksturojošās pazīmes

Nr.

p. k.

Biotopa atbilstības nosacījumi un

izvērtēšanas kritēriji

Apraksts

1.

Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus

1.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem

1.2.

Biotopa definīcija Avoti ar kaļķainu ūdeni, kas izgulsnē saldūdens kaļķa nogulas. Sastopami gan mežos, gan atklātās ainavās. Tie ir nelieli punktveida vai lineāri objekti, kuros zemsedzē dominē sūnaugi (klase Montio-Cardaminetea, savienība Cratoneurion commutati)

1.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

1.3.1.

Hidroloģija Pazemes ūdeņu izplūde – avots, kurš kādā sava tecējuma posmā izgulsnē avotkaļķus plēksnīšu vai lielāku struktūru veidā, vai kaļķa izgulsnējumi, kas radušies agrākas avota darbības rezultātā

1.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz trīs biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, kā arī vismaz viena sūnu suga.

Lakstaugi: satuvinātais grīslis Carex appropinquata, zilganais grīslis Carex flacca, Hosta grīslis Carex hostiana, pleznveida grīslis Carex ornithopoda, skarainais grīslis Carex paniculata, purva purene Caltha palustris, rūgtā ķērsa Cardamine amara, lēdzerkste Cirsium oleraceum, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, purva cietpiene Crepis paludosa, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., parastā kreimule Pinguicula vulgaris, bezdelīgactiņa Primula farinosa, avota veronika Veronica beccabunga.

Sūnas: tufa krūmzarīte Eucladium verticillatum, zilganzaļā kaļķenīte Gymnostomum aeruginosum, mainīgā avotspalve Palustriella commutata, maldinošā avotspalve Palustriella decipiens, vairzaru pellija Pellia endiviifolia, avoksnes Philonotis spp., kvadrātiskā preisija Preissia quadrata, sīkā zeligērija Seligeria pusilla.

Bezmugurkaulnieki: slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior, spožais pumpurgliemezis Vertigo genesii, četrzobu pumpurgliemezis Vertigo geyeri

2.

Kaļķaini zāļu purvi

2.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem

2.2.

Biotopa definīcija Kaļķainu augteņu zāļu purvi, kuros dominē zemie vai vidēji augstie grīšļi un zaļsūnas (klase Scheuchzerio palustris-Caricetea nigrae). Kūdras slānis var arī nebūt izveidojies. Bieži veido mitrāju kompleksus, tāpēc šeit pieskaitāmi arī mitro zālāju (Molinion), augsto grīšļu (Magnocaricion elatae), niedru (Phragmition australis) un dažādu mitru ieplaku augu sabiedrību ieslēgumi kaļķainos zāļu purvos. Koku stāvā ātri augošiem kokiem, kuru diametrs ir lielāks nekā 15 centimetri, vainagu segums ir ne vairāk kā 75 %, un mozaīkveidā sastopama biotopam raksturīgā veģetācija

2.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

2.3.1.

Hidroloģija Pastāvīgi vai sezonāli pārmitri augšanas apstākļi ar nelielām ūdens līmeņa svārstībām

2.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz trīs biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Lakstaugi: Buksbauma grīslis Carex buxbaumii, Devela grīslis Carex davalliana, zilganais grīslis Carex flacca, Hartmaņa grīslis Carex hartmanii, Hosta grīslis Carex hostiana, zvīņaugļu grīslis Carex lepidocarpa, dižā aslape Cladium mariscus, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., platlapu spilve Eriophorum latifolium, raibā kosa Equisetum variegatum, strupais donis Juncus subnodulosus, parastā kreimule Pinguicula vulgaris, bezdelīgactiņa Primula farinosa, rūsganā melncere Schoenus ferrugineus.

Sūnas: mīkstā ķemmzare Ctenidium molluscum, starainā atskabardze Ctenidium stellatum, Īrijas merkija Moerckia hibernica, avoksnes Philonotis spp., kvadrātiskā preisija Preissia quadrata, spīdīgā tūbaine Tomentypnum nitens.

Bezmugurkaulnieki: spožais pumpurgliemezis Vertigo genesii, četrzobu pumpurgliemezis Vertigo geyeri

3.

Dižās aslapes Cladium mariscus audzes purvos

3.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem

3.2.

Biotopa definīcija Dižās aslapes Cladium mariscus audzes purvos, kur šī augu suga veido monodominantas audzes vai sastopama kopā ar citām augu sugām. Dižās aslapes segums lakstaugu stāvā veido vismaz 50 % no kopējā lakstaugu stāva, un šāds augājs aizņem vismaz 50 m2

3.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

3.3.1.

Hidroloģija Seklūdens vai pastāvīgi pārmitrs

3.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopama vismaz dižā aslape Cladium mariscus.

Lakstaugi: augstais grīslis Carex elata, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, mieturaļģes Chara spp., dižā aslape Cladium mariscus, parastā niedre Phragmites australis, rūsganā melncere Schoenus ferrugineus, pūslenes Utricularia spp.

4.

Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji

4.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

4.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un sastopama biotopu raksturojoša reta augu sabiedrība

4.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem

4.2.

Biotopa definīcija Avoti, avoksnāji un avotu purvi (klases Montio-Cardaminetea, Scheuchzerio palustris-Caricetea nigrae) ar pastāvīgu pazemes ūdeņu pieplūdi. Ūdens ar aukstu vai pastāvīgu temperatūru un bagāts ar skābekli un minerālvielām. Avotiem var būt ūdenstilpe, kurā ūdens uzkrājas, izplūstot no zemes, un notece (strauts). Avotu purvos ūdens sūcas cauri augsnei, uzkrājas kūdra. Biotops var būt gan mežā, gan purvā, gan zālājā, gan iztecēt no atsegumu biotopiem

4.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

4.3.1.

Hidroloģija Pazemes ūdeņu izplūde – avots, kas bagāts ar minerālvielām – sēru un dzelzs savienojumiem, bet neveido kaļķiežu nogulumus

4.3.2.

Biotopa minimālā platība Vismaz 10 m2 vienā vietā vai vismaz trīs avotu izplūdes vietas 0,5 ha platībā

4.3.3.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas vai lietussargsugas.

Lakstaugi: rūgtā ķērsa Cardamine amara, satuvinātais grīslis Carex appropinquata, attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, lēdzerkste Cirsium oleraceum, purva cietpiene Crepis paludosa, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., purva dzeguzene Epipactis palustris, purva kosa Equisetum palustre, avotu montija Montia fontana, mezglainā gaurenīte Sagina nodosa, avota veronika Veronica beccabunga.

Sūnas: strautmalas īsvācelīte Brachythecium rivulare, lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum, starainā atskabardze Campylium stellatum, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, spārnenes Fissidens spp., Blandova purvspalve Helodium blandowii, ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum, parastā maršancija Marchantia polymorpha, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, pellijas Pellia spp., avoksnes Philonotis spp., sfagni Sphagnum spp., tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella.

Bezmugurkaulnieki: milzu trauslkājods Pedicia rivosa

4.4.

Reta augu sabiedrība:
  Dzeltenās akmeņlauzītes Saxifraga hirculus sabiedrība Saxifrago–Tomentypnion Sastopamas vismaz piecas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, satuvinātais grīslis Carex appropinquata, šaurlapu skarene Poa angustifolium, pļavas skābene Rumex acetosa s.l., divputekšņlapu grīslis Carex diandra, biezlapu virza Stellaria crassifolia, purva purene Caltha palustris, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernitosis, parastā maršancija Marchantia polymorpha

5.

Pārejas purvi un slīkšņas

5.1.

Teritorijas atbilstība Atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

5.1.1.

Biotops ar retu augu sabiedrību Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopama reta augu sabiedrība

5.1.2.

Biotops ar noteiktu bioloģiski nozīmīgu struktūras elementu skaitu Atbilst definīcijai un visiem obligātajiem biotopu raksturojošajiem kritērijiem. Sastopami vismaz trīs biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi

5.2.

Biotopa definīcija Dažādas kūdru veidojošas augu sabiedrības, kuras izveidojušās, aizaugot barības vielām nabadzīgiem līdz vidēji bagātiem ezeriem, un kurās dominē zemi vai vidēji augsti grīšļi, zaļsūnas vai sfagni (klase Scheuchzerio palustris-Caricetea nigrae). Slīkšņas ir cieši saistītas ar amfībiskām un ūdensaugu sabiedrībām. Šajā biotopā iekļauj pārejas purvus augsto purvu perifērijā, ap minerālaugsnes pacēlumiem augstajos purvos, ja to platība ir lielāka par 0,1 ha, kā arī uzpūstā grīšļa Carex rostrata monodominanto audžu ieslēgumus ezeru krastu slīkšņās

5.3.

Obligātie biotopu raksturojošie kritēriji:

5.3.1.

Hidroloģija Pastāvīgi pārmitrs

5.3.2.

Raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas (treknrakstā) Biotopā sastopamas vismaz 10 biotopu raksturojošās sugas vai lietussargsugas, neskaitot krūmus.

Krūmi: zemais bērzs Betula humilis, parastais krūklis Frangula alnus, Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā purvmirte Myrica gale, Lapzemes kārkls Salix lapponum, mellenāju kārkls Salix myrtilloides, vilku kārkls Salix rosmarinifolia.

Lakstaugi: suņu smilga Agrostis canina, polijlapu andromeda Andromeda polifolia, necilā ciesa Calamagrostis neglecta, purva cūkausis Calla palustris, tievsakņu grīslis Carex chordorrhiza, divputekšņlapu grīslis Carex diandra, divmāju grīslis Carex dioica, aslapu grīslis Carex echinata, augstais grīslis Carex elata, kūdrāja grīslis Carex heleonastes, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, zvīņaugļu grīslis Carex lepidocarpa, dūkstu grīslis Carex limosa, uzpūstais grīslis Carex rostrata, indīgais velnarutks Cicuta virosa, purva vārnkāja Comarum palustre, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., rasenes Drosera spp., mazziedu pameldrs Eloecharis quinqueflora, purva dzeguzene Epipactis palustris, slaidā spilve Eriophorum gracile, platlapu spilve Eriophorum latifolium, šaurlapu spilve Eriophorum polystachion, makstainā spilve Eriophorum vaginatum, upes kosa Equisetum fluviatile, odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea, purva sūnene Hammarbya paludosa, Lēzela lipare Liparis loeselii, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, purva atālene Parnassia palustris, purva jāņeglīte Pedicularis palustris, purva rūgtdille Peucedanum palustre, parastais baltmeldrs Rhynchospora alba, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, Alpu mazmeldrs Trichophorum alpinum, purva āžloks Triglochin palustre, pūslenes Utricularia spp.

Sūnas: taukā bezdzīslene Aneura pinguis, lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum, mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, lielā dumbrene Calliergon giganteum, tumšā pinkaine Cinclydium stygium, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus, Blandova purvspalve Helodium blandowii, Rutes gludkausīte Leiocolea rutheana, trīsrindu mēzija Meesia triquetra, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, apaļlapu dumbrenīte Pseudocalliergon trifarium, palienes lāpstīte Scapania irrigua, atrotītā dižsirpe Scorpidium revolvens, parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, grieztais sfagns Sphagnum contortum, kārpainais sfagns Sphagnum papillosum, krasta sfagns Sphagnum riparium, gludais sfagns Sphagnum teres, Varnstorfa sfagns Sphagnum warnstorfii, parastā salmenīte Straminergon stramineum, spīdīgā tūbaine Tomenthypnum nitens.

Bezmugurkaulnieki: agrais purvraibenis Clossiana euphrosyne, purva sīksamtenis Coenonympha tullia, miģeles Culicoides spp., medniekzirneklis Dolomedes fimbriatus, krastmalmušas Ephedridae spp., Leucorrhinia ģints spāres, purva sisenis Mecostethus grossus, saprofāgās ziedmušas Syrphidae spp., zileņu zilenītis Vaccinia optilete

5.4.

Retas augu sabiedrības:

5.4.1.

Sabiedrība ar Alpu mazmeldru Trichophorum alpinum Sphagno warnstorfii-Tomentypnion nitentis Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas lakstaugu sugām: Alpu mazmeldrs Trichophorum alpinum, mazziedu pameldrs Eleocharis quinqueflora, platlapu spilve Eriophorum latifolium, kā arī vismaz divas no šādām sūnu sugām: Varnstorfa sfagns Sphagnum warnstorfii, gludais sfagns Sph. teres, grieztais sfagns Sph. contortum, spīdīgā tūbaine Tomentypnum nitens, spurainā dzīparene Paludella squarrosa

5.4.2.

Dzeltenās akmeņlauzītes Saxifraga hirculus sabiedrība Saxifrago-Tomentypnion Sastopamas vismaz piecas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, satuvinātais grīslis Carex appropinquata, šaurlapu skarene Poa angustifolium, pļavas skābene Rumex acetosa s.l., divputekšņlapu grīslis Carex diandra, biezlapu virza Stellaria crassifolia, purva purene Caltha palustris, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernitosis, parastā maršancija Marchantia polymorpha

5.5.

Biotopu raksturojoši bioloģiski nozīmīgi struktūras elementi:

5.5.1.

Purviem raksturīgas koku formas Priedes, egles, bērzi, melnalkšņi ar izlocītiem stumbriem un zariem, noapaļotu vainagu

5.5.2.

Atklāta teritorija bez kokiem un krūmiem Vismaz 25 % no biotopa platības – atklāta teritorija ar atsevišķiem kokiem un krūmiem, kuru augstums ir mazāks nekā 0,5 metri, vai bez tiem, izņemot vilku kārklu Salix rosmarinifolia, mellenāju kārklu Salix myrtilloides, Lapzemes kārklu Salix lapponum, parasto purvmirti Myrica gale vai zemo bērzu Betula humilis

5.5.3.

Niecīgs augsto kārklu, krūkļu un koku segums Augsto kārklu (pelēkais kārkls Salix cinerea, ausainais kārkls Salix aurita, mirsīnlapu kārkls Salix myrsinifolia), krūkļu Frangula alnus un koku kopējais segums – ne vairāk kā 75 % no biotopa platības

5.5.4.

Atsegti substrāta laukumi Atklāta kūdra vai atklāta kūdra ar augu pioniersabiedrībām

5.5.5.

Zemie kārkli Vismaz viens vilku kārkls Salix rosmarinifolia, mellenāju kārkls Salix myrtilloides, Lapzemes kārkls Salix lapponum, parastā purvmirte Myrica gale vai zemais bērzs Betula humilis

5.5.6.

Īpaši aizsargājamas sugas Vismaz viena īpaši aizsargājama suga biotopā
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 350Pieņemts: 20.06.2017.Stājas spēkā: 28.06.2017. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 126 (5953), 27.06.2017. OP numurs: 2017/126.17
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
291790
28.06.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)