Nr. 

p. k.

Biotopa atbilstības nosacījumi un

raksturojošie kritēriji

Apraksts

1.

1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.2.

2.3.

2.3.1.

2.3.2.

2.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, Eiropas segliņš Euonymus europaea, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā ieva Padus avium, parastā apse Populus tremula, parastais ozols Quercus robur, upene Ribes nigrum, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: vārpainā krauklene Actaea spicata, podagras gārsa Aegopodium podagraria, baltais vizbulis Anemone nemorosa, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, parastā sievpaparde Athyrium filix-femina, meža īskāje Brachypodium sylvaticum, meža grīslis Carex sylvatica, pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, ziemzaļā kosa Equisetum hyemale, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, meža zeltstarīte Gagea lutea, efeju sētložņa Glechoma hederacea, parastais apinis Humulus lupulus, parastā strauspaparde Matteuccia struthiopteris, meža sārmene Stachys sylvatica, cietā virza (spuļģītis) Stellaria holostea, birztalas virza Stellaria nemorum.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., viļņainā lācīte Atrichum undulatum, knābītes Eurhynchium spp., spārnenes Fissidens spp., nekeras Neckera spp., pūkcepurenes Orthotrichum spp., sprogaines Ulota spp.

Ķērpji: sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, kollemas Collema spp., parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, koraļļveida parmeliella Parmeliella triptophylla, dzeltenīgā pertusārija Pertusaria flavida, skleroforas Schlerophora spp.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita

2.4.

2.4.1.

Koku stāvā parastais osis Fraxinus excelsior vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām sugām: attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, purva neaizmirstule Myosotis palustris, meža kosa Equisetum sylvaticum

2.4.2.

Parastās gobas–parastās vīksnas meži

Ranunculo ficariae-Ulmetum glabrae

Koku stāvā parastā goba Ulmus glabra vai parastā vīksna Ulmus laevis, vai abu šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām sugām: pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, laksis Allium ursinum, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva.

Parastās gobas Ulmus glabra vai parastās vīksnas Ulmus laevis paauga

2.5.

2.5.1.

2.5.2.

2.5.3.

2.5.4.

2.5.5.

2.5.6.

2.5.7.

2.5.8.

2.5.9.

2.5.10.

2.5.11.

3.

3.1.

3.1.1.

3.1.2.

3.2.

3.3.

3.3.1.

Biotopā sastopamas vismaz astoņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastā kļava Acer platanoides, parastā lazda Corylus avellana, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā apse Populus tremula, parastais ozols Quercus robur, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastā liepa Tilia cordata, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevi.

Lakstaugi: laksis Allium ursinum, baltais vizbulis Anemone nemorosa, meža grīslis Carex sylvatica, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, smaržīgā madara Galium odoratum, zilā vizbulīte Hepatica nobilis, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, izplēstā ēnsmilga Milium effusum, skrajziedu skarene Poa remota, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, Kašūbijas gundega Ranunculus cassubicus, Eiropas dziedenīte Sanicula europaea, vijolītes Viola spp.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., tievā gludlape Homalia trichomanoides, nekeras Neckera spp.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, vīnkrāsas artonija Arthonia vinosa, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria.

Bezmugurkaulnieki: iesarkanais sprakšķis Ampedus erythrogonus, pelēkais vārpstiņgliemezis Bulgarica cana, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, asribu vārpstiņgliemezis Clausilia cruciata, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus, spīdīgais praulgrauzis Gnorimus nobilis, blāvais praulgrauzis Gnorimus variabilis, tumšā ēnvabole Melandrya dubia, lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita.

Putni: baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos

3.3.2.

3.4.

3.4.1.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā kļava Acer platanoides vai parastais osis Fraxinus excelsior, vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: podagras gārsa Aegopodium podagraria, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, platlapu pulkstenīte Campanula latifolia, strēļu pulkstenīte Campanula trachelium, vārpainā krauklene Actaea spicata

3.4.2.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā kļava Acerplatanoides un parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 30 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

3.4.3.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica

3.5.

3.5.1.

3.5.2.

3.5.3.

3.5.4.

3.5.5.

3.5.6.

3.5.7.

3.5.8.

3.5.9.

3.5.10.

4.

4.1.

4.2.

5.

5.1.

5.1.1.

5.1.2.

5.2.

5.3.

5.3.1.

5.3.2.

5.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, mellene Vaccinium myrtillus, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smilts grīslis Carex arenaria, virsāja grīslis Carex ericetorum, čemuru palēks Chimaphila umbellata, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, atvašu saulrietenis Jovibarba globifera, zilganā kelērija Koeleria glauca, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, laimes palēcīte Orthilia secunda, mazā mauraga Pilosella officinarum, parastā saldsaknīte Polypodium vulgare, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, ziemcietes Pyrola spp., kodīgais laimiņš Sedum acre, nokarenā plaukšķene Silene nutans, mazais mārsils Thymus serpyllum, plankumainā urlaja Trommsdorfia maculata.

Zemsedzes sūnas: divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum, matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, sarmenītes Racomitrium spp., noras vijzobe Syntrichia ruralis.

Zemsedzes ķērpji: Islandes cetrārija Cetraria islandica, kladonijas Cladonia spp.

Bezmugurkaulnieki: lielā krāšņvabole Chalcophora mariana, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: ūpis Bubo bubo, meža balodis Columba oenas, melnā dzilna Dryocopus martius, sila ķirzaka Lacerta gailis, sila cīrulis Lullula arborea

5.4.

5.4.1.

Asinssārtās gandrenes Geranium sanguineum klātbūtne.

Sastopamas vismaz trīs no šādām pamatsabiedrības un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, parastā raudene Origanum vulgare, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, meža silpurene Pulsatilla patens.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

5.4.2.

Smiltāja neļķes Dianthus arenarius s.l. klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām pamatsabiedrības un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

5.5.

5.5.1.

5.5.2.

5.5.3.

5.5.4.

5.5.5.

5.5.6.

5.5.7.

5.5.8.

5.5.9.

5.5.10.

6.

6.1.

6.1.1.

6.1.2.

6.2.

6.3.

6.3.1.

6.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastā kļava Acer platanoides, parastā lazda Corylus avellana, parastā zalktene Daphne mezereum, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastais ozols Quercus robur, alpīnā vērene Ribes alpinum, parastā liepa Tilia cordata, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: vārpainā krauklene Actaea spicata, dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum, podagras gārsa Aegopodium podagraria, laksis Allium ursinum, baltais vizbulis Anemone nemorosa, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, sievpaparde Athyrium filix-femina, meža īskāje Brachypodium sylvaticum, Benekena zaķauza Bromopsis benekenii, platlapu pulkstenīte Campanula latifolia, strēļu pulkstenīte Campanula trachelium, pirkstainais grīslis Carex digitata, matainais grīslis Carex pilosa, meža grīslis Carex sylvatica, lielā raganzālīte Circaea lutetiana, parastā kreimene Convallaria majalis, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, meža zeltstarīte Gagea lutea, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, zilā vizbulīte Hepatica nobilis, Eiropas kāpumiezis Hordelymus europaeus, sārtā bezlape Lathraea squamaria, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, pūkainā plūksnpaparde Phegopteris connectilis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, birztalas skarene Poa nemoralis, daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža vijolīte Viola reichenbachiana.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., zaļā divzobe Dicranum viride, svītrainā knābīte Eurhynchium striatum, spārnenes Fissidens spp., doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, dakšveida mecgērija Metzgeria furcata, nekeras Neckera spp., nemanāmā asknābīte Oxyrrhynchium hians.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, puslodes pertuzārija Pertusaria hemisphaerica.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: sešplankumu celmgrauzis Anoplodera sexguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, sarkanais sprakšķis Denticollis rubens, lielais torņgliemezis Ena montana, mazais torņgliemezis Ena obscura, cīrulīšu dižtauriņš Parnassius mnemosyne

6.4.

6.4.1.

Gravu, upju ieleju un pauguru nogāzes.

Koku stāvā parastā kļava Acer platenoides un parastā liepa Tilia cordata vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrību raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

6.4.2.

Gravu, upju ieleju un pauguru nogāzes (nereti avotainas).

Koku stāvā sastopama parastā kļava Acer platanoides un parastais osis Fraxinus excelsior vai šo sugu mistrojums, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: vārpainā krauklene Actaea spicata, melnā ozolpaparde Dryopteris filix-mas, birztalas skarene Poa nemoralis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, alpīnā vērene Ribes alpinum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum

6.4.3.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā sastopama parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica

6.5.

6.5.1.

6.5.2.

6.5.3.

6.5.4.

6.5.5.

6.5.6.

6.5.7.

6.5.8.

6.5.9.

6.5.10.

6.5.11.

7.

7.1.

7.1.1.

7.1.2.

7.2.

7.3.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: parastais skābardis Carpinus betulus, parastā lazda Corylus avellana, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata.

Lakstaugi: baltais vizbulis Anemone nemorosa, blīvguma cīrulītis Corydalis solida, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, smaržīgā madara Galium odoratum, pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, daudzgadīgā kaņepene Mercurialis perennis, vārpainā septiņvīre Phyteuma spicatum, daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, cietā virza (spuļģītis) Stellaria holostea.

Sūnas: kažocenes Anomodon spp., nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula, viļņainā lācīte Atrichum undulatum, knābītes Eurhynchium spp., tievā gludlape Homalia trichomanoides, viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum.

Ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, sīkpunktainā artonija Arthonia byssacea, vīnkrāsas artonija Arthonia vinosa.

Koksnes sēnes: plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus.

Bezmugurkaulnieki: iesarkanais sprakšķis Ampedus erythrogonus, sešplankumu celmgrauzis Anoplodera sexguttata, blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus, tumšā ēnvabole Melandrya dubia, lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita

7.4.

7.4.1.

Upju ielejas, pauguru nogāzes ar karbonātisku substrātu.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastais ozols Quercus robur, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: melnā dedestiņa Lathyrus niger, krūmāju sīpols Allium oleraceum, gaiļbiksīte Primula veris, brīnumainā vijolīte Viola mirabilis

7.4.2.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā liepa Tilia cordata, kas veido vismaz 80 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām (sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera, dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, smaržīgā madara Galium odoratum, parastā kumeļpēda Asarum europaeum, ārstniecības lakacis Pulmonaria obscura, meža grīslis Carex sylvatica).

Paaugā parastā liepa Tilia cordata

7.4.3.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastais ozols Quercus robur. Koki ir vecāki par 120 gadiem, un tie veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: niedru ciesa Calamagrostis arundinacea, brūklene Vaccinium vitis-idaea, mellene Vaccinium myrtillus, meža zaķskābene Oxalis acetosella, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi

7.4.4.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais skābardis Carpinus betulus, kas veido vairāk nekā 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Parastā skābarža Carpinus betulus paauga

7.5.

7.5.1.

7.5.2.

7.5.3.

7.5.4.

7.5.5.

7.5.6.

7.5.7.

7.5.8.

8.

8.1.

8.1.1.

8.1.2.

8.2.

8.3.

8.3.1.

8.3.2.

8.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz astoņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, baltalksnis Alnus incana, purva bērzs Betula pubescens, parastā zalktene Daphne mezereum, Eiropas segliņš Euonymus europaea, parastais krūklis Frangula alnus, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, parastā ieva Padus avium, baltais vītols Salix alba, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis.

Lakstaugi: dzeltenais vizbulis Anemone ranunculoides, meža zirdzene Angelica sylvestris, rūgtā ķērsa Cardamine amara, attālvārpu grīslis Carex remota, pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium, Alpu raganzālīte Circaea alpina, lēdzerkste Cirsium oleraceum, purva cietpiene Crepis paludosa, pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastais apinis Humulus lupulus, Eiropas vilknadze Lycopus europaeus, parastā strauspaparde Matteuccia struthiopteris, birztalas virza Stellaria nemorum.

Sūnas: konusgalvītes Conocephalum spp., pellijas Pellia spp.

Epifītiskie ķērpji un sūnas: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, kažocenes Anomodon spp., cetrēlijas Cetrelia spp., kolēmas Collema spp., izplestā frulānija Frullania dilatata, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, leptoģijas Leptogium spp., parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, dakšveida mecgērija Metzgeria furcata, gludā nekera Neckera complanata, īssetas nekera Neckera pennata, skleroforas Sclerophora spp., zvīņainā telotrēma Thelotrema lepadinum.

Koksnes sēnes: lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata, kastaņbrūnā kātiņpiepe Polyporus badius.

Bezmugurkaulnieki: zaļais vītolgrauzis Aromia moschata, vītolu slaidkoksngrauzis Necydalis major

8.4.

8.4.1.

Periodiski pārmitra augtene.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais osis Fraxinus excelsior, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, purva neaizmirstule Myosotis palustris, meža kosa Equisetum sylvaticum

8.4.2.

Parastās gobas–parastās vīksnas meži

Ranunculo ficariae-Ulmetum glabrae

Upju ieleju palienes un terašu pakāje.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastā goba Ulmus glabra un parastā vīksna Ulmus laevis, kas veido vismaz 80 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz divas no augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām:
pavasara mazpurenīte Ficaria verna, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, laksis Allium ursinum, daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva.

Parastās gobas Ulmus glabra un parastās vīksnas Ulmus laevis paauga

8.4.3.

Smilšu sanesas upju palienēs.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – baltais vītols Salix alba vismaz 80 % no vainagu projektīvā seguma.

Sastopama vismaz viena no šādām sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: baltais vītols Salix alba, trauslais vītols Salix fragilis, vicu kārkls Salix triandra.

Baltā vītola Salix alba paauga

8.5.

8.5.1.

8.5.2.

8.5.3.

8.5.4.

8.5.5.

8.5.6.

8.5.7.

8.5.8.

8.5.9.

8.5.10.

8.5.11.

8.5.12.

8.5.13.

9.

9.1.

9.2.

Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sauso virsāju biotops sastopams jūras vai ar vēju pārpūsto smilšu līdzenumos (klase Calluno-Ulicetea). Biotopam raksturīgas sīkkrūmu audzes, pārsvarā sila virša Calluna vulgaris un melnās vistenes Empetrum nigrum audzes. Aizaugošā smiltājā vismaz 25 % no platības aizņem sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Aizaugošā oligotrofā zālājā vismaz 50 % no platības sastopami izklaidus augoši sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Koku un krūmu segums nepārsniedz 70 % no platības, un tie nav galvenie organiskās vielas producenti.

Pieder arī:

● ilgstoši sausi virsāji, kas veidojušies uz eoliem nogulumiem blakus antropogēnas izcelsmes lineāriem objektiem, piemēram, transporta un komunikāciju trasēm;

● lielas nodegušu sausieņu mežu platības, no kurām izvākti koki un kurās nenotiek meža atjaunošana;

● militāros poligonos esoši virsāji;

● mainīga mitruma režīma un pārmitri sīkkrūmu ieslēgumi ar platību līdz 0,1 ha, ja tie ir sastāvdaļa vienotā sausu virsāju kompleksā.

Neietilpst īslaicīgu sukcesijas stadiju (izcirtumu, ceļmalu) biotopi, kā arī takas

9.3.

9.3.1.

9.3.2.

9.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smilts grīslis Carex arenaria, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, virsāja grīslis Carex ericetorum, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis.

Sūnas: samtītes Bryum spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., divzobes Dicranum spp., sarmenītes Racomitrium spp., noras vijzobe Syntrichia ruralis.

Ķērpji: cetrārijas Cetraria spp., kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp., suņu peltīgera Peltigera canina, stereokauloni Stereocaulon spp.

Bezmugurkaulnieki: garlūpas racējlapsene Bembix rostrata, cikāde Eupelix cuspidata, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, sausieņu sisenis Myrmeleotettix maculatus, raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens, parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus.

Putni: stepes čipste Anthus campestris, sila cīrulis Lullula arborea

9.4.

9.4.1.

9.4.2.

10.

10.1.

10.2.

Sauss virsājs ir biotops, kurā noteicošā ekoloģiskā nozīme ir sila virsim Calluna vulgaris un citiem sīkkrūmiem (klases Calluno-Ulicetea, Nardetea strictae). Biotops var attīstīties līdzenumos, viļņotos līdzenumos un paugurainēs mērenos augšanas apstākļos iekšzemē. Aizaugošā smiltājā vismaz 25 % no platības veido sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris. Aizaugošā oligotrofā zālājā vismaz 50 % no platības veido izklaidus augoši sīkkrūmi, kuros dominē sila virsis Calluna vulgaris.

Koku segums nav lielāks par 75 % no platības un to vidējais augstums nepārsniedz 5 metrus. Pieder arī:

● ilgstoši sausi virsāji, kas veidojušies uz eoliem nogulumiem blakus antropogēnas izcelsmes lineāriem objektiem, piemēram, transporta un komunikāciju trasēm;

● lielas nodegušu sausieņu mežu platības, no kurām izvākti koki un kurās nenotiek meža atjaunošana;

● militāros poligonos esoši virsāji;

● mainīga mitruma režīma un pārmitri sīkkrūmu ieslēgumi ar platību līdz 0,1 ha, ja tie ir sastāvdaļa vienotā sausu virsāju kompleksā.

Neietilpst īslaicīgu sukcesijas stadiju (izcirtumu, ceļmalu) biotopi, kā arī takas

10.3.

10.3.1.

10.3.2.

10.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, apaļlapu pulkstenīte Campanula rotundifolia, virsāja grīslis Carex ericetorum, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, asais jānītis Erigeron acris, sīkziedu žibulītis Euphrasia micrantha, aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, mazā pūtele Filago minima, īstā madara Galium verum, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, kailā sinepīte Teesdalia nudicaulis, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis, vārpu veronika Veronica spicata.

Zemsedzes sūnas: samtītes Bryum spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., purpura ragzobe Ceratodon purpureus, divzobes Dicranum spp., sirmā sarmenīte Racomitrium canescens, ēriku sarmenīte Racomitrium ericoides, noras vijzobe Syntrichia ruralis, mitrās ieplakās arī smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium.

Zemsedzes ķērpji: cetrārijas Cetraria spp., kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp., suņu peltīgera Peltigera canina, stereokauloni Stereocaulon spp.

Bezmugurkaulnieki: garlūpas racējlapsene Bembix rostrata, cikāde Eupelix cuspidata, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens, parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus.

Putni: stepes čipste Anthus campestris

10.4.

10.4.1.

10.4.2.

11.

11.1.

11.1.1.

11.1.2.

11.2.

11.3.

11.3.1.

11.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, totarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: saules apspīdētās nogāzēs vairāk – Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā priede Pinus sylvestris.

Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smiltāja tragantzirnis Astragalus arenarius, zāļlapu smiltenīte Arenaria procera, Dānijas tragantzirnis Astragalus danicus, virsāja grīslis Carex ericetorum, čemuru palēks Chimaphila umbellata, parastā kreimene Convallaria majalis, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens, aitu auzene Festuca ovina, meža zemene Fragaria vesca, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, melnā dedestiņa Lathyrus niger, smiltāju esparsete Onobrychis arenaria, parastā raudene Origanum vulgare, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, zaļziedu ziemciete Pyrola chlorantha, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, nokarenā plaukšķene Silene nutans, mazais mārsils Thymus serpyllum, plankumainā urlaja Trommsdorfia maculata, smiltāja vijolīte Viola rupestris, ēnainās nogāzēs vairāk pavasara dedestiņa Lathyrus vernus, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, klinšu kaulene Rubus saxatilis.

Sūnas: parastā sūneglīte Abietinella abietina, greizknābīša sarkanlape Bryoerythrophyllum recurvirostrum, viļņainā divzobe Dicranum polysetum, slotiņu divzobe Dicranum scoparium, ežlapes Thuidium spp.

Bezmugurkaulnieki: esparsetu zilenītis Agrodiadetus damon, esparsetu tinējs Grapholita caecana, lielais mārsilu zilenītis Lycaena arion, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium

11.3.3.

11.4.

11.4.1.

Asinssārtās gandrenes Geranium sanguineum klātbūtne.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: ārstniecības mugurene Polygonatum odoratum, parastā raudene Origanum vulgare, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, kalnu rūgtdille Peucedanum oreoselinum, šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia, meža silpurene Pulsatilla patens.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

11.4.2.

Smiltāja neļķes Dianthus arenarius s.l. klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.

Parastās priedes Pinus sylvestris paauga

11.5.

11.5.1.

11.5.2.

11.5.3.

11.5.4.

11.5.5.

11.5.6.

11.5.7.

11.5.8.

11.5.9.

11.5.10.

12.

12.1.

12.1.1.

12.1.2.

12.2.

12.3.

12.3.1.

12.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp vismaz divas lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, purva bērzs Betula pubescens, parastais osis Fraxinus excelsior, upene Ribes nigrum.

Lakstaugi: purva cūkausis Calla palustris, krastmalas grīslis Carex acutiformis, pagarinātais grīslis Carex elongata, aireņu grīslis Carex loliacea, lēdzerkste Cirsium oleraceum, sekstainā ozolpaparde Dryopteris cristata, purva madara Galium palustre, purva skalbe Iris pseudacorus, Eiropas vilknadze Lycopus europaeus, purva rūgtdille Peucedanum palustre, parastā ķiverene Scutellaria galericulata, bebrukārkliņš Solanum dulcamara, parastā purvpaparde Thelypteris palustris.

Sūnas: mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, dūkstenītes Chiloscyphus spp., parastā kociņsūna Climacium dendroides, gludkausiņa jungermannija Jungermannia leiantha, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum.

Ķērpji: kastaņbūnā artonija Arthonia spadicea, caurumainā menegācija Menegazzia terebrata.

Bezmugurkaulnieki: alkšņu krāšņvabole Dicerca alni, sarkanais melnulis Oplocephala haemorrhoidalis, milzu trauslkājods Pedicia rivosa, resnais pumpurgliemezis Vertigo moulinsiana.

Putni: baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos, trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus

12.4.

Pagarinātā grīšļa–melnalkšņa meži ar purva cūkausi

Carici elongatae-Alnetum Calla palustris var.

Ciņi un ieplakas, pārmitra augtene – vismaz 50 % no biotopa platības.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā melnalksnis Alnus glutinosa, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: purva cūkausis Calla palustris, tumšplēkšņainā ozolpaparde Dryopteris expansa, iesirmā ciesa Calamagrostis canescens, purva sfagns Sphagnum palustre, bebrukārkliņš Solanum dulcamara, sekstainā ozolpaparde Dryopteris cristata.

Melnalkšņa Alnus glutinosa paauga

12.5.

12.5.1.

12.5.2.

12.5.3.

12.5.4.

12.5.5.

12.5.6.

12.5.7.

12.5.8.

12.5.9.

12.5.10.

12.5.11.

13.

13.1.

13.1.1.

13.1.2.

13.2.

Slapji virsāji (klases Vaccinio-Piceetea, Oxycocco-Sphagnetea) ar pilnībā vai daļēji izveidojušos kūdras slāni atlantiskajā vai subatlantiskajā reģionā. Latvijā pie šā biotopa pieskaitāmi arī slapji virsāji bez grīņa sārtenes Erica tetralix, bet ar citām atlantiskiem virsājiem raksturīgām augu sugām. Varianti:

1) tipiskais variants – slapji virsāji ar grīņa sārteni Erica tetralix;

2) vāji atlantiskais variants – slapji virsāji bez grīņa sārtenes Erica tetralix.

Biotopā var atrasties parasto priežu Pinus sylvestris skrajaudzes un/vai to grupas

13.3.

13.3.1.

13.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz septiņas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Krūmi: Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā purvmirte Myrica gale, vilku kārkls Salix rosmarinifolia.

Sīkkrūmi: sila virsis Calluna vulgaris, melnā vistene Empetrum nigrum, grīņa sārtene Erica tetralix, zilene Vaccinium uliginosum, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: dzelzszāle Carex nigra, sāres grīslis Carex panicea, sīpoliņu donis Juncus bulbosus, skrajais donis Juncus squarrosus, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, zilganā molīnija Molinia caerulea, dižā jāņeglīte Pedicularis sceptrum-carolinum, stāvais retējs Potentilla erecta, linu starenīte Radiola linoides, ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum.

Sūnas: somenītes Calypogeia spp., pumpurzarītes Cephaloziella spp., fosombronijas Fossombronia spp., uzpūstā kailkausīte Gymnocolea inflata, Jitlandes hipns Hypnum jutlandicum, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, uzpūstā smaillape Lophozia ventricosa, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberii, skropstainā dūnīte Ptilidium ciliare, smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium, blīvais sfagns Sphagnum compactum, grieztais sfagns Sphagnum contortum, kārpainais sfagns Sphagnum papillosum, iesarkanais sfagns Sphagnum rubellum, sirpjlapu sfagns Sphagnum subsecundum.

Ķērpji: kladīnas Cladina spp., kladonijas Cladonia spp.

13.4.

Periodiski pārmitra oligotrofa zilenes–priedes sabiedrība ar grīņa sārteni

Vaccinio uliginosi-Pinetum ericetosum tetralix

Grīņa sārtenes Erica tetralix klātbūtne.

Atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, ko no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (BII līnija)

13.5.

13.5.1.

13.5.2.

13.5.3.

13.5.4.

13.5.5.

13.5.6.

13.5.7.

13.5.8.

13.5.9

14.

14.1.

14.1.1.

14.1.1.1.

14.1.1.2.

14.1.2

14.1.3.

14.1.3.1.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: āra bērzs Betula pendula, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris, parastā apse Populus tremula, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, čemuru palēks Chimaphila umbellata, melnā vistene Empetrum nigrum, klinšu kaulene Rubus saxatilis, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum, aitu auzene Festuca ovina, ložņu saulenīte Goodyera repens, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, ziemeļu linneja Linnaea borealis, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, meža nārbulis Melampyrum sylvaticum, meža zaķskābene Oxalis acetosella, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea.

Zemsedzes sūnas un ķērpji: briorijas Bryoria spp., kladonijas Cladonia spp., divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, sausienes skrajlape Plagiomnium affine, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis.

Epifītiskās sūnas un ķērpji: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea, cetrēlijas Cetrelia spp., iesarkanā bacīdija Bacidia rubella, izplestā evernija Evernia divaricata, rudens džeimsonīte Jamesoniella autumnalis, dižegļu lekanaktis Lecanactis abietina, piesātinātā leptogija Leptogium saturninum, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, īssetas nekera Neckera pennata, nefromas Nephroma spp., kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, usnejas Usnea spp.

Koksnes sēnes: sarainā rūsassēne Asterodon ferruginosus, rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea, egļu cietpiepe Phellinus chrysoloma, brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus, tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus, melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus, priežu cietpiepe Phellinus pini, liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens.

Bezmugurkaulnieki: dzeltenmelnais sprakšķis Ampedus tristis, deviņplankumu krāšņvabole Buprestis novemmaculata, astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, lielā krāšņvabole Chalcophora marianna, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, degumu krāšņvabole Melanophila acuminata, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, plankumainais apšgrauzis Saperda perforata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: vakarlēpis Caprimulgus europaeus, zaļā vārna Coracias garrulus, sila ķirzaka Lacerta agilis

14.1.3.2.

14.1.4.

14.1.4.1.

Ziemeļu linnejas Linnaea borealis klātbūtne.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā parastā egle Picea abies, kas vecāka par 80 gadiem, un šie koki veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: mellene Vaccinium myrtillus, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, Eiropas septiņstarīte Trientalis europeae, pļavas nārbulis Melapmpyrum pratense, spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, parastā skropstīte Brachythecium oedipodium, ziemeļu linneja Linnaea borealis.

Parastās egles Picea abies paauga

14.1.4.2.

Kokaudzes pirmajā un otrajā stāvā – parastais ozols Quercus robur un parastā priede Pinus sylvestris, kas veido vismaz 50 % no koku vainagu projektīvā seguma.

Biezs parastās lazdas Corylus avellana pamežs, kas veido 90 % no pameža sugu vainagu projektīvā seguma.

Sastopamas vismaz trīs no šīm augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: parastais ozols Quercus robur, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, zemteka Veronica officinalis, nokarenā pumpursmilga Melica nutans, baltais vizbulis Anemone nemorosa, parastā zeltnātrīte Galeobdolon luteum, parastā lazda Corylus avellana

14.1.5.

14.1.5.1.

14.1.5.2.

14.1.5.3.

14.1.5.4.

14.1.5.5.

14.1.5.6.

14.1.5.7.

14.1.5.8.

14.1.5.9.

14.1.5.10.

14.1.5.11.

14.2.

14.2.1.

14.2.2.

14.2.3.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tai skaitā lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: āra bērzs Betula pendula, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris.

Sīkkrūmi: parastā miltene Arctostaphylos uva-ursi, sila virsis Calluna vulgaris, čemuru palēks Chimaphila umbellata, melnā vistene Empetrum nigrum, klinšu kaulene Rubus saxatilis, brūklene Vaccinium vitis-idaea.

Lakstaugi: smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum, aitu auzene Festuca ovina, ložņu saulenīte Goodyera repens, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, ziemeļu linneja Linnaea borealis, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, meža nārbulis Melampyrum sylvaticum, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium, meža zaķskābene Oxalis acetosella, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea.

Zemsedzes sūnas un ķērpji: briorijas Bryoria spp., kladonijas Cladonia spp., divzobes Dicranum spp., spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, sausienes skrajlape Plagiomnium affine, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis.

Epifītiskie ķērpji un sūnas: pumpurainā akrokordija Acrocordia gemmata, Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea, iesarkanā bacīdija Bacidia rubella, cetrēlijas Cetrelia spp., izplestā evernija Evernia divaricata, rudens džeimsonīte Jamesoniella autumnalis, dižegļu lekanaktis Lecanactis abietina, piesātinātā leptogija Leptogium saturninum, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, īssetas nekera Neckera pennata, nefromas Nephroma spp., kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, usnejas Usnea spp.

Koksnes sēnes: sarainā rūsassēne Asterodon ferruginosus, rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea, egļu cietpiepe Phellinus chrysoloma, brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus, tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus, melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus, priežu cietpiepe Phellinus pini, liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens.

Bezmugurkaulnieki: dzeltenmelnais sprakšķis Ampedus tristis, deviņplankumu krāšņvabole Buprestis novemmaculata, astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata, bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, lielā krāšņvabole Chalcophora marianna, sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, degumu krāšņvabole Melanophila acuminata, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, plankumainais apšgrauzis Saperda perforata, svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: vakarlēpis Caprimulgus europaeus, zaļā vārna Coracias garrulus, sila ķirzaka Lacerta agilis

14.2.4.

14.2.4.1.

14.2.4.2.

14.2.4.3.

14.2.4.4.

14.2.4.5.

14.2.4.6.

14.2.4.7.

14.2.4.8.

14.2.4.9.

14.2.4.10.

15.

15.1.

15.1.1.

15.1.2.

15.2.

15.3.

15.3.1.

15.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, neskaitot kokus un krūmus.

Koki un krūmi: melnalksnis Alnus glutinosa, zemais bērzs Betula humilis, pundurbērzs Betula nana, purva bērzs Betula pubescens, parastais krūklis Frangula alnus, parastā egle Picea abies, parastā priede Pinus sylvestris, ausainais kārkls Salix aurita, pelēkais kārkls Salix cinerea.

Lakstaugi un sīkkrūmi: ložņu smilga Agrostis stolonifera, iesirmā ciesa Calamagrostis canescens, iesirmais grīslis Carex cinerea, divsēklu grīslis Carex disperma, aslapu grīslis Carex echinata, apaļvārpu grīslis Carex globularis, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, dzelzszāle Carex nigra, purva cūkausis Calla palustris, mazziedu grīslis Carex pauciflora, palu grīslis Carex paupercula, uzpūstais grīslis Carex rostrata, sila virsis Calluna vulgaris, purva vārnkāja Comarum palustre, trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida, purva cietpiene Crepis paludosa, plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, makstainā spilve Eriophorum vaginatum, apdzira Huperzia selago, purva vaivariņš Ledum palustre, sirdsveida divlape Listera cordata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, zilganā molīnija Molinia caerulea, vienzieda sūnactiņa Moneses uniflora, dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, purva rūgtdille Peucedanum palustre, skrajā virza Stellaria longifolia, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, mellene Vaccinium myrtillus, zilene Vaccinium uliginosum, purva vijolīte Viola palustris.

Sūnas: Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, lielā divzobe Dicranum majus, spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, astīšu smaillape Lophozia ascendens, parastais dzegužlins Polytrichum commune, parastā straussūna Ptilium crista-castrensis, kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, šaurlapu sfagns Sphagnum angustifolium, smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium, garsmailes sfagns Sphagnum cuspidatum, Girgensona sfagns Sphagnum girgensohnii, Magelāna sfagns Sphagnum magellanicum, purva sfagns Sphagnum palustre, Rusova sfagns Sphagnum russowii, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum.

Ķērpji: henotēkas Chaenotheca spp., parazītiskā kladonija Cladonia parasitica, izplestā evernija Evernia divaricata.

Bezugurkaulnieki: Šneidera mizmīlis Boros schneideri, zeltpunktu skrejvabole Carabus clathratus, spožā skrejvabole Carabus nitens, sarkanžokļu plakanis Cucujus haematodes, priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina muricata, skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium.

Mugurkaulnieki: mednis Tetrao urogallus

15.3.3.

15.4.

15.4.1.

Pundurbērza Betula nana klātbūtne.

Parastās priedes Pinus sylvestris un purva bērza Betula pubescens paauga

15.4.2.

Periodiski pārmitra oligotrofa zilenes–priedes

sabiedrība ar grīņa sārteni
Vaccinio uliginosi-Pinetum ericetosum tetralix

Grīņa sārtenes Erica tetralix klātbūtne.

Sastopamas vismaz divas no šādām pamatsabiedrību un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: grīņa sārtene Erica tetralix, parastā purvmirte Myrica gale, dzelzszāle Carex nigra, purva krokvācelīte Aulacomnium palustre.

Atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, ko no iekšzemes norobežo Baltijas ledus ezera senkrasts (BII līnija)

15.5.

15.5.1.

15.5.2.

15.5.3.

15.5.4.

15.5.5.

15.5.6.

15.5.7.

15.5.8.

15.5.9.

15.5.10.

15.5.11.

15.5.12.

Nr.

p. k.

Biotopa atbilstības nosacījumi un

izvērtēšanas kritēriji

Apraksts

1.

1.1.

1.2.

1.3.

1.3.1.

1.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz trīs biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas, kā arī vismaz viena sūnu suga.

Lakstaugi: satuvinātais grīslis Carex appropinquata, zilganais grīslis Carex flacca, Hosta grīslis Carex hostiana, pleznveida grīslis Carex ornithopoda, skarainais grīslis Carex paniculata, purva purene Caltha palustris, rūgtā ķērsa Cardamine amara, lēdzerkste Cirsium oleraceum, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, purva cietpiene Crepis paludosa, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., parastā kreimule Pinguicula vulgaris, bezdelīgactiņa Primula farinosa, avota veronika Veronica beccabunga.

Sūnas: tufa krūmzarīte Eucladium verticillatum, zilganzaļā kaļķenīte Gymnostomum aeruginosum, mainīgā avotspalve Palustriella commutata, maldinošā avotspalve Palustriella decipiens, vairzaru pellija Pellia endiviifolia, avoksnes Philonotis spp., kvadrātiskā preisija Preissia quadrata, sīkā zeligērija Seligeria pusilla.

Bezmugurkaulnieki: slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior, spožais pumpurgliemezis Vertigo genesii, četrzobu pumpurgliemezis Vertigo geyeri

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.3.1.

2.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz trīs biotopu raksturojošās sugas, tostarp lietussargsugas.

Lakstaugi: Buksbauma grīslis Carex buxbaumii, Devela grīslis Carex davalliana, zilganais grīslis Carex flacca, Hartmaņa grīslis Carex hartmanii, Hosta grīslis Carex hostiana, zvīņaugļu grīslis Carex lepidocarpa, dižā aslape Cladium mariscus, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., platlapu spilve Eriophorum latifolium, raibā kosa Equisetum variegatum, strupais donis Juncus subnodulosus, parastā kreimule Pinguicula vulgaris, bezdelīgactiņa Primula farinosa, rūsganā melncere Schoenus ferrugineus.

Sūnas: mīkstā ķemmzare Ctenidium molluscum, starainā atskabardze Ctenidium stellatum, Īrijas merkija Moerckia hibernica, avoksnes Philonotis spp., kvadrātiskā preisija Preissia quadrata, spīdīgā tūbaine Tomentypnum nitens.

Bezmugurkaulnieki: spožais pumpurgliemezis Vertigo genesii, četrzobu pumpurgliemezis Vertigo geyeri

3.

3.1.

3.2.

3.3.

3.3.1.

3.3.2.

Biotopā sastopama vismaz dižā aslape Cladium mariscus.

Lakstaugi: augstais grīslis Carex elata, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, mieturaļģes Chara spp., dižā aslape Cladium mariscus, parastā niedre Phragmites australis, rūsganā melncere Schoenus ferrugineus, pūslenes Utricularia spp.

4.

4.1.

4.1.1.

4.1.2.

4.2.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.3.3.

Biotopā sastopamas vismaz piecas biotopu raksturojošās sugas vai lietussargsugas.

Lakstaugi: rūgtā ķērsa Cardamine amara, satuvinātais grīslis Carex appropinquata, attālvārpu grīslis Carex remota, purva purene Caltha palustris, lēdzerkste Cirsium oleraceum, purva cietpiene Crepis paludosa, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., purva dzeguzene Epipactis palustris, purva kosa Equisetum palustre, avotu montija Montia fontana, mezglainā gaurenīte Sagina nodosa, avota veronika Veronica beccabunga.

Sūnas: strautmalas īsvācelīte Brachythecium rivulare, lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum, starainā atskabardze Campylium stellatum, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, spārnenes Fissidens spp., Blandova purvspalve Helodium blandowii, ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum, parastā maršancija Marchantia polymorpha, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, pellijas Pellia spp., avoksnes Philonotis spp., sfagni Sphagnum spp., tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella.

Bezmugurkaulnieki: milzu trauslkājods Pedicia rivosa

4.4.

5.

5.1.

5.1.1.

5.1.2.

5.2.

5.3.

5.3.1.

5.3.2.

Biotopā sastopamas vismaz 10 biotopu raksturojošās sugas vai lietussargsugas, neskaitot krūmus.

Krūmi: zemais bērzs Betula humilis, parastais krūklis Frangula alnus, Zviedrijas kadiķis Juniperus communis, parastā purvmirte Myrica gale, Lapzemes kārkls Salix lapponum, mellenāju kārkls Salix myrtilloides, vilku kārkls Salix rosmarinifolia.

Lakstaugi: suņu smilga Agrostis canina, polijlapu andromeda Andromeda polifolia, necilā ciesa Calamagrostis neglecta, purva cūkausis Calla palustris, tievsakņu grīslis Carex chordorrhiza, divputekšņlapu grīslis Carex diandra, divmāju grīslis Carex dioica, aslapu grīslis Carex echinata, augstais grīslis Carex elata, kūdrāja grīslis Carex heleonastes, pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa, zvīņaugļu grīslis Carex lepidocarpa, dūkstu grīslis Carex limosa, uzpūstais grīslis Carex rostrata, indīgais velnarutks Cicuta virosa, purva vārnkāja Comarum palustre, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., rasenes Drosera spp., mazziedu pameldrs Eloecharis quinqueflora, purva dzeguzene Epipactis palustris, slaidā spilve Eriophorum gracile, platlapu spilve Eriophorum latifolium, šaurlapu spilve Eriophorum polystachion, makstainā spilve Eriophorum vaginatum, upes kosa Equisetum fluviatile, odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea, purva sūnene Hammarbya paludosa, Lēzela lipare Liparis loeselii, palu staipeknītis Lycopodiella inundata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora, lielā dzērvene Oxycoccus palustris, purva atālene Parnassia palustris, purva jāņeglīte Pedicularis palustris, purva rūgtdille Peucedanum palustre, parastais baltmeldrs Rhynchospora alba, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, Alpu mazmeldrs Trichophorum alpinum, purva āžloks Triglochin palustre, pūslenes Utricularia spp.

Sūnas: taukā bezdzīslene Aneura pinguis, lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum, mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, lielā dumbrene Calliergon giganteum, tumšā pinkaine Cinclydium stygium, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus, Blandova purvspalve Helodium blandowii, Rutes gludkausīte Leiocolea rutheana, trīsrindu mēzija Meesia triquetra, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, apaļlapu dumbrenīte Pseudocalliergon trifarium, palienes lāpstīte Scapania irrigua, atrotītā dižsirpe Scorpidium revolvens, parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, grieztais sfagns Sphagnum contortum, kārpainais sfagns Sphagnum papillosum, krasta sfagns Sphagnum riparium, gludais sfagns Sphagnum teres, Varnstorfa sfagns Sphagnum warnstorfii, parastā salmenīte Straminergon stramineum, spīdīgā tūbaine Tomenthypnum nitens.

Bezmugurkaulnieki: agrais purvraibenis Clossiana euphrosyne, purva sīksamtenis Coenonympha tullia, miģeles Culicoides spp., medniekzirneklis Dolomedes fimbriatus, krastmalmušas Ephedridae spp., Leucorrhinia ģints spāres, purva sisenis Mecostethus grossus, saprofāgās ziedmušas Syrphidae spp., zileņu zilenītis Vaccinia optilete

5.4.

5.4.1.

5.4.2.

5.5.

5.5.1.

5.5.2.

5.5.3.

5.5.4.

5.5.5.

5.5.6.