1. "Normatīvie noteikumi par iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanu" (turpmāk – Noteikumi) attiecas uz emitentiem, kuriem saistošas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (turpmāk – Regula) 17. panta prasības.

2. Noteikumi nosaka gadījumus par tām emitenta leģitīmajām interesēm, kas var tikt apdraudētas, tūlītēji atklājot iekšējo informāciju, un situācijas, kad iekšējās informācijas atklāšanas atlikšana var maldināt sabiedrību saskaņā ar Regulas prasībām.

3. Emitents var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, ar noteikumu, ka tūlītēja atklāšana varētu apdraudēt emitenta leģitīmās intereses vismaz šādos gadījumos:

3.1. emitents ved sarunas, kuru iznākumu var apdraudēt tūlītēja publiska informācijas atklāšana. Šādas sarunas, piemēram, var būt saistītas ar uzņēmumu apvienošanas, iegūšanas, sadalīšanas un jaunu uzņēmumu izdalīšanas gadījumiem, ievērojamu aktīvu iegādi vai pārdošanu vai uzņēmējdarbības nozares maiņu, restrukturizāciju un reorganizāciju;

3.2. emitenta finansiālais stāvoklis ir būtiski un nenovēršami apdraudēts, neietverot tādus apstākļus, kad tiek piemēroti maksātnespējas tiesību akti, un tūlītēja iekšējās informācijas publiska atklāšana nopietni apdraudētu pašreizējo un potenciālo akcionāru intereses, kaitējot tādu sarunu noslēgšanai, kuru mērķis ir nodrošināt emitenta finansiālu atgūšanos;

3.3. iekšējā informācija attiecas uz emitenta pārvaldes struktūras pieņemtiem lēmumiem vai noslēgtiem līgumiem, kuriem, lai tie stātos spēkā, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem vai emitenta statūtiem, ir nepieciešams citas emitenta struktūras, izņemot akcionāru vai dalībnieku sapulces, apstiprinājums, ja:

3.3.1. tūlītēja attiecīgās informācijas publiska atklāšana pirms iepriekš minētā apstiprinājuma saņemšanas radītus draudus, ka sabiedrība var nepareizi novērtēt šo informāciju, un;

3.3.2. emitents ir veicis pasākumus, lai apstiprinājums tiktu saņemts pēc iespējas ātrāk.

3.4. emitents ir izstrādājis produktu vai izgudrojumu, un tūlītēja attiecīgās informācijas publiska atklāšana varētu apdraudēt emitenta tiesības uz intelektuālo īpašumu.

3.5. emitents plāno iegādāties vai pārdot nozīmīgu ieguldījumu citā uzņēmumā, un šīs informācijas atklāšana varētu apdraudēt šī plāna īstenošanu.

3.6. iepriekš paziņotam darījumam ir nepieciešams valsts iestādes apstiprinājums, un šāds apstiprinājums ir atkarīgs no papildu prasībām, un tūlītēja informācijas atklāšana par minētajām prasībām var ietekmēt emitenta spēju tās izpildīt un tādējādi aizkavēt vienošanās vai darījuma sekmīgu iznākumu.

4. Situācijas, kurās iekšējās informācijas atklāšanas atlikšana var maldināt sabiedrību, ir vismaz šādos gadījumos:

4.1. iekšējā informācija, kuras atklāšanu emitents ir paredzējis atlikt, būtiski atšķiras no emitenta iepriekš publiski sniegtā paziņojuma tajā jautājumā, par kuru ir šī iekšējā informācija;

4.2. iekšējā informācija, kuras atklāšanu emitents ir paredzējis atlikt, ietver faktu, ka emitenta finanšu mērķi, par kuriem informācija bija iepriekš publiski paziņota, iespējams, netiks sasniegti;

4.3. iekšējā informācija, kuras atklāšanu emitents ir paredzējis atlikt, atšķiras no tām tirgus prognozēm, kad šās prognozes balstās uz tādu informāciju, kuru emitents tirgum ir sniedzis iepriekš, piemēram, intervijās, konferencēs vai citos saziņas veidos, kurus rīkojis pats emitents vai kuri sniegti ar tā atļauju.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnēm Nr. ESMA/2016/1478 LV "MAR pamatnostādnes par iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanu".