Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkarīgais pārvaldījuma subjekts — juridiskā persona, kas atrodas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ietekmē un darbojas Latvijā. Ietekme šā likuma izpratnē ir tieša vai netieša ietekmes īstenošana uz likuma vai līguma pamata ar balsstiesībām, tiesībām iecelt vai atcelt pārvaldes institūcijas locekļus;

2) ieņēmumi no tiesību pārvaldības — atlīdzība, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācija iekasē autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs, pārvaldot viņu mantiskās tiesības, tai skaitā ieņēmumi no atlīdzības ieguldījumiem;

3) kolektīvā pārvaldījuma līgums — līgums, ar kuru autortiesību vai blakustiesību subjekts uztic kolektīvā pārvaldījuma organizācijai pārvaldīt savas autortiesību vai blakustiesību subjekta mantiskās tiesības viņa interesēs;

4) kolektīvā pārvaldījuma organizācija — juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana;

5) muzikālo darbu tiešsaistes tiesības — tiešsaistes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās muzikālā darba autora reproducēšanas tiesības un publiskošanas tiesības, tai skaitā tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība — juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē;

7) pārstāvības līgums — līgums, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācija tās pārvaldītās autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības pilnvaro pārvaldīt citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai;

8) pārvaldījuma izdevumi — autortiesību vai blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma izmaksu segšanas summas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācija atskaita vai kompensē no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības.

2. pants. Likuma mērķis un piemērošanas joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai.

(2) Likums regulē kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību un atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbību, pārvaldot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības minēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, kā arī nosaka kolektīvā pārvaldījuma veicēju darbības uzraudzības kārtību un strīdu risināšanas speciālos noteikumus.

(3) Šā likuma noteikumus piemēro atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem, ciktāl tie veic kolektīvā pārvaldījuma organizācijai raksturīgās darbības. Neatkarīgi no tā, kādas kolektīvā pārvaldījuma organizācijai raksturīgās darbības veic atkarīgie pārvaldījuma subjekti, tiem piemēro šā likuma 14. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, kā arī veic to uzraudzību saskaņā ar šā likuma 64. panta noteikumiem.

(4) Šā likuma 30. panta pirmās daļas, 36., 37. panta un 38. panta 1., 2., 6., 7. un 8. punkta noteikumus piemēro arī neatkarīgajām pārvaldījuma sabiedrībām. To uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 65. panta noteikumiem.

II nodaļa
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma pamatnoteikumi

3. pants. Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

(1) Autortiesību vai blakustiesību subjekti var uzticēt kolektīvi pārvaldīt tikai mantiskās tiesības.

(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi pārvalda attiecībā uz: 

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datubāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu (izņemot raidorganizāciju tiesības neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai raidorganizācijai šīs tiesības nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskai lietošanai;

5) reprogrāfisko reproducēšanu personiskai lietošanai;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta otrajā daļā norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena katras autortiesību un blakustiesību subjektu grupas izveidota kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Autortiesību vai blakustiesību subjekts šā likuma 6. pantā noteiktajā gadījumā un apjomā ir tiesīgs individuāli pārvaldīt savas tiesības attiecībā uz šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 7. punktā norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu, izņemot publisku patapināšanu.

(5) Autortiesību vai blakustiesību subjekta paša izsniegtā licence vai noslēgtais licences līgums attiecībā uz šā panta otrajā daļā norādīto izmantošanu, kā arī attiecībā uz to tiesību izmantošanu, kuru pārvaldīšana saskaņā ar kolektīvā pārvaldījuma līgumu uzticēta kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, nav spēkā. Šis nosacījums neattiecas uz šā likuma 6. pantā noteikto gadījumu.

4. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju autoru mantisko tiesību kolektīvai pārvaldīšanai izveido autori.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju blakustiesību kolektīvai pārvaldīšanai izveido blakustiesību subjekti.

III nodaļa
Autortiesību vai blakustiesību subjektu pārstāvība

5. pants. Pienākums pārstāvēt autortiesību vai blakustiesību subjektus un kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc autortiesību vai blakustiesību subjekta pieprasījuma noslēdz ar viņu kolektīvā pārvaldījuma līgumu, uzņemoties pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjekta brīvi izraudzītas mantiskās tiesības attiecībā uz viņa brīvi izraudzītiem darbu vai blakustiesību objektu veidiem un teritoriju, ja:

1) pārvaldāmās tiesības, darbi vai blakustiesību objekti, kā arī teritorija, kurā veicams pārvaldījums, ietilpst kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības jomā;

2) nav objektīvi pamatota iemesla atteikumam uzņemties veikt kolektīvo pārvaldījumu.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma līgumu slēdz rakstveidā, norādot tās mantiskās tiesības un darbu vai blakustiesību objektu veidus, kurus autortiesību vai blakustiesību subjekts uztic pārvaldīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(3) Attiecībā uz šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītajiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt autortiesību un blakustiesību subjektus bez kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšanas. Šādā gadījumā autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadali.

(4) Neatkarīgi no pārstāvības pamata kolektīvā pārvaldījuma organizācija piemēro tās pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesību pārvaldīšanai vienlīdzīgus noteikumus, tai skaitā attiecībā uz atlīdzības noteikšanu, pārvaldījuma izdevumiem, ieņēmumu no tiesību pārvaldības iekasēšanu, sadali un atlīdzības izmaksu.

6. pants. Nekomerciāla izmantošana

(1) Noslēdzot kolektīvā pārvaldījuma līgumu, kā arī šā likuma 5. panta trešajā daļā norādītajā gadījumā autortiesību vai blakustiesību subjekts ir tiesīgs pats izsniegt licences savu darbu vai blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai arī tad, ja autortiesību vai blakustiesību subjekts ir uzticējis kolektīvā pārvaldījuma organizācijai pārvaldīt attiecīgās mantiskās tiesības vai šīs tiesības tiek pārvaldītas tikai kolektīvi.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija izstrādā nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjekti var izsniegt licences savu darbu vai blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai. Šādi nosacījumi nedrīkst nepamatoti aizskart un ierobežot autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības izsniegt šajā pantā minētās licences.

(3) Licence, kas izsniegta, neievērojot šā panta otrajā daļā minēto, nav spēkā.

7. pants. Kolektīvā pārvaldījuma izbeigšana

(1) Autortiesību vai blakustiesību subjektam ir tiesības izbeigt kolektīvā pārvaldījuma līgumu vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz brīvi izraudzītām teritorijām, paziņojot par to kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija var kolektīvā pārvaldījuma līgumā paredzēt, ka līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšana, kas minēta šā panta pirmajā daļā, stājas spēkā attiecīgā finanšu gada beigās.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija turpina pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjekta labā tādus ieņēmumus no tiesību pārvaldības, kas iekasēti šā autortiesību vai blakustiesību subjekta interesēs:

1) par laika periodu pirms attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšanas;

2) saskaņā ar licencēm, kas izsniegtas pirms kolektīvā pārvaldījuma līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšanās.

8. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru uzņemšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija uzņem par saviem biedriem autortiesību vai blakustiesību subjektus un to apvienības, tai skaitā citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ja tās ievēro šīs organizācijas statūtos noteiktos biedru uzņemšanas noteikumus.

(2) Biedru uzņemšanas noteikumiem jābūt objektīviem, skaidriem un nediskriminējošiem.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums uzņemt par tās biedru ikvienu šīs organizācijas pārstāvētu autortiesību vai blakustiesību subjektu.

(4) Ja biedra kandidāts neatbilst kādai no statūtos noteiktajām biedriem izvirzītajām prasībām, neievēro biedru uzņemšanas noteikumus vai iepriekš bijis izslēgts no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas par statūtu pārkāpšanu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija var pieņemt pamatotu lēmumu par atteikumu uzņemt biedru un pieņemto lēmumu rakstveidā izsniedz biedra kandidātam.

9. pants. Elektroniskā saziņa

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka tās biedri un pārstāvētie autortiesību vai blakustiesību subjekti var sazināties ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

10. pants. Biedru un pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu uzskaite

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ved reģistru par tās biedriem, uz līguma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un par tiem uz likuma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem, kuriem šī organizācija ir izmaksājusi atlīdzību, un ierakstus minētajā reģistrā regulāri atjaunina. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija par tās uz likuma vai līguma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem attiecīgajā reģistrā norāda katra subjekta vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju saziņai ar attiecīgo subjektu, kā arī citus datus, kuriem ir nozīme, pārvaldot autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības.

IV nodaļa
Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvalde un iekšējā uzraudzība

11. pants. Biedru diskriminācijas aizliegums kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldē

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka tās biedriem ir tiesības piedalīties organizācijas pārvaldē bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. Dažādu autortiesību vai blakustiesību subjektu grupām tiek nodrošināta taisnīga un līdzsvarota dalība organizācijas pārvaldē.

12. pants. Biedru sapulces kompetence

(1) Biedru sapulces kompetencē papildus Biedrību un nodibinājumu likumā norādītajai biedru sapulces kompetencei ietilpst šādi jautājumi:

1) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, viņu darba rezultātu izvērtēšana, atalgojuma un citu mantisko labumu apstiprināšana;

2) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

3) valdes locekļu darba rezultātu izvērtēšana, viņu atalgojuma un citu mantisko labumu apstiprināšana;

4) revidenta iecelšana un atcelšana;

5) ikgadējā atklātības ziņojuma apstiprināšana;

6) ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgo noteikumu apstiprināšana (20. pants);

7) neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgo noteikumu apstiprināšana (23. pants);

8) ieņēmumu no tiesību pārvaldības vispārīgo ieguldījumu noteikumu apstiprināšana;

9) vispārīgo noteikumu par atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, tai skaitā par pārvaldījuma izdevumiem un par atskaitījumiem sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanai, apstiprināšana (24. pants);

10) risku pārvaldības vispārīgo noteikumu apstiprināšana;

11) nekustamo īpašumu iegādes, atsavināšanas un hipotekāro darījumu apstiprināšana;

12) apvienošanās un apvienību apstiprināšana, sabiedrību dibināšana, citu sabiedrību vai to daļu iegāde;

13) aizņēmumu, aizdevumu un to nodrošinājuma, tai skaitā galvojumu, apstiprināšana;

14) nosacījumu attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesībām izsniegt licences savu darbu un blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai apstiprināšana.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētās pilnvaras biedru sapulce var deleģēt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomei.

13. pants. Biedru sapulces sasaukšana un biedru dalība sapulcē

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija biedru sapulci sasauc vismaz reizi gadā.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija savos statūtos nosaka kārtību, kādā tās biedri, kuri nepiedalās biedru sapulcē klātienē, var piedalīties biedru sapulcē un īstenot savas tiesības, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedri ir tiesīgi piedalīties biedru sapulcē ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, ja vien tas nerada interešu konfliktu. Pārstāvim izsniegtā pilnvara ir spēkā uz attiecīgo biedru sapulci. Pārstāvim ir pienākums balsot saskaņā ar pilnvarotāja norādījumiem. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtos var noteikt ierobežojumus to biedru pilnvarojumu skaitam, kurus pārstāv viens pilnvarotais pārstāvis.

14. pants. Valdes locekļa interešu konflikta nepieļaujamība

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valde vada un pārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tās pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs.

(2) Valdes loceklim, pildot savus pienākumus, ir aizliegts atrasties interešu konfliktā.

(3) Valdes loceklis atrodas interešu konfliktā, ja viņam jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valdes locekļa amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šā valdes locekļa, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Par radiniekiem šā panta izpratnē atzīstami tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais. Par darījuma partneriem šā panta izpratnē atzīstamas fiziskās vai juridiskās personas vai uz līguma pamata izveidotas fizisko un juridisko personu apvienības, kuras ar valdes locekli noslēgušas darījumus par summu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tiek novērsts tās valdes locekļa interešu konflikts. Attiecībā uz interešu konfliktu, kuru nevar novērst objektīvu iemeslu dēļ, kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā šis interešu konflikts tiek noteikts, atklāts un pārvaldīts, tostarp izbeigts, kas nodrošina, ka interešu konflikts nekaitē kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumiskajām interesēm.

(5) Katrs valdes loceklis biedru sapulcei sniedz ikgadēju ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par:

1) visām savām interesēm kolektīvā pārvaldījuma organizācijā;

2) atalgojumu vai jebkāda cita veida labumiem, kurus viņš iepriekšējā finanšu gadā saņēmis no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas;

3) atlīdzību, kuru viņš iepriekšējā finanšu gadā saņēmis no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas kā tās pārstāvētais autortiesību vai blakustiesību subjekts;

4) faktisku vai iespējamu konfliktu starp personīgajām interesēm un kolektīvā pārvaldījuma organizācijas interesēm vai starp saistībām pret kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un saistībām pret trešajām personām.

15. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padome

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padome ir kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārraudzības institūcija, kas pārstāv biedru intereses biedru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes darbību.

(2) Padomē ir vismaz trīs locekļi. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu grupām nodrošina taisnīgu un līdzsvarotu dalību padomē.

(3) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona. Par padomes locekli nedrīkst būt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes loceklis, persona, kura ir noslēgusi darba līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, vai atkarīgā pārvaldījuma subjekta valdes vai padomes loceklis. Statūtos var paredzēt arī citus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Padomi ievēlē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Padomes locekļus ievēlē un atsauc ar biedru sapulces lēmumu. Padomes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju.

(5) Padomes loceklis jebkurā laikā var atstāt padomes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu kolektīvā pārvaldījuma organizācijai. Ja padomes loceklis atstāj amatu, biedru sapulce ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtos nosaka kārtību, kādā tiek iecelts padomes pagaidu loceklis, kurš darbojas līdz biedru sapulcei, ja bez padomes pagaidu locekļa iecelšanas padome nav spējīga pieņemt lēmumus.

(6) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Padome pieņem lēmumus ar klātesošo balsu vairākumu.

(7) Padomei ir šādas pilnvaras un uzdevumi:

1) pilnvaras, kuras tai deleģējusi biedru sapulce;

2) uzraudzīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes locekļu darbību un pienākumu izpildi;

3) uzraudzīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas funkciju deleģēšanu atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem, tai skaitā uzraudzīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes darbību attiecībā uz atkarīgo pārvaldījuma subjektu kontroli.

(8) Padomei ir šādas tiesības:

1) jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām;

2) pārbaudīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas dokumentus;

3) sasaukt biedru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja tas nepieciešams kolektīvā pārvaldījuma organizācijas interesēs.

(9) Padome regulāri rīko sēdes un vismaz reizi gadā sniedz biedru sapulcei pārskatu par savu darbību, tai skaitā informē par lēmumiem, kas attiecībā uz padomei deleģētajiem jautājumiem pieņemti biedru sapulču starplaikā.

(10) Katrs padomes loceklis reizi gadā biedru sapulcei sniedz ziņojumu, iekļaujot tajā šā likuma 14. panta piektajā daļā norādīto informāciju.

V nodaļa
Ieņēmumi no tiesību pārvaldības

16. pants. Rūpības pienākums

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda ieņēmumus no tiesību pārvaldības, tai skaitā tos iekasē, uzglabā, iegulda, sadala un izmaksā atlīdzību, ar krietna un kārtīga pārvaldītāja rūpību.

17. pants.  Ieņēmumu no tiesību pārvaldības atsevišķa uzskaite

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija savā grāmatvedības uzskaitē nošķir:

1) ieņēmumus no tiesību pārvaldības;

2) jebkurus savus aktīvus un ieņēmumus, kas gūti no šiem aktīviem, pārvaldījuma izdevumiem vai citām darbībām.

18. pants. Ieņēmumu no tiesību pārvaldības ieguldījumi

(1) Ieguldot ieņēmumus no tiesību pārvaldības, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ievēro vispārīgos ieguldījumu noteikumus un vispārīgos risku pārvaldības noteikumus, kā arī ņem vērā šādus noteikumus:

1) ieguldījumus veic vienīgi pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs;

2) izvēlas tādas ieguldījumu stratēģijas, kas atbilstoši noguldījumu piesaistītāja vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtajai informācijai nodrošina ieguldījumu drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti;

3) ieguldījumus pienācīgi diversificē, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz kādu aktīvu un novērstu risku uzkrāšanos ieguldījumu portfelī.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga ieguldīt ieņēmumus no tiesību pārvaldības depozīta kontā kredītiestādē.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga ieguldīt ieņēmumus no tiesību pārvaldības Latvijas valsts vērtspapīros, ja šādu lēmumu apstiprina tās padome.

(4) Pamatojoties uz zvērināta revidenta atzinumu, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru sapulce var pieņemt lēmumu par cita veida ieguldījumu veikšanu.

19. pants. Ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot ieņēmumus no tiesību pārvaldības tikai šādiem mērķiem:

1) sadalei un izmaksai tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām atbilstoši pārstāvības līgumiem;

2) pārvaldījuma izdevumu segšanai;

3) atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;

4) izmantošanai atbilstoši neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgajiem noteikumiem.

(2) Līdz ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadalei kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga tos ieguldīt atbilstoši šā likuma 18. panta noteikumiem.

20. pants. Ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgie noteikumi

(1) Ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgie noteikumi paredz šo ieņēmumu regulāras, rūpīgas un precīzas sadales kārtību, tai skaitā nosakot pienākumu izmaksāt atlīdzību visiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem proporcionāli viņu darbu un blakustiesību objektu izmantojumam, ja šajā likumā vai Autortiesību likumā nav noteikts citādi.

(2) Ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgajos noteikumos var paredzēt, ka atlīdzība pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem vai citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nav jāsadala un nav jāizmaksā proporcionāli viņu darbu vai blakustiesību objektu izmantojumam, ja šādas sadales vai izmaksas izdevumi ir vienādi ar izmaksājamās atlīdzības lielumu vai lielāki par to. Šādos gadījumos kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot citas sadales metodes.

21. pants. Ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales un atlīdzības izmaksas termiņi

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija sadala ieņēmumus no tiesību pārvaldības un izmaksā atlīdzību tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā finanšu gada beigām, kurā ieņēmumi no tiesību pārvaldības iekasēti.

(2) Ja izmantotājs nav termiņā iesniedzis pārskatus par darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu vai kolektīvā pārvaldījuma organizācija nevar noskaidrot autortiesību vai blakustiesību subjektu, vai ir nepietiekama informācija par darbu vai blakustiesību objektu attiecināšanu uz noteiktu autortiesību vai blakustiesību subjektu, vai pastāv citi objektīvi šķēršļi, atlīdzības izmaksas termiņš tiek pagarināts līdz attiecīgo apstākļu novēršanai.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija savā grāmatvedības uzskaitē atsevišķi nošķir atlīdzību, kuru nav iespējams izmaksāt šajā pantā noteiktajā termiņā, jo autortiesību vai blakustiesību subjektu nevar noskaidrot vai atrast.

22. pants. Autortiesību vai blakustiesību subjektu noskaidrošana un meklēšana

(1) Ja atlīdzību nav iespējams izmaksāt šā likuma 21. pantā noteiktajā termiņā, jo autortiesību vai blakustiesību subjektu nevar noskaidrot vai atrast, kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic pasākumus, lai autortiesību vai blakustiesību subjektu noskaidrotu vai atrastu, ja izdevumi attiecīgo pasākumu veikšanai ir samērīgi ar izmaksājamās atlīdzības lielumu.

(2) Triju mēnešu laikā pēc šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē uz kolektīvā pārvaldījuma līgumu pamata pārstāvētos autortiesību vai blakustiesību subjektus, biedrus un citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ar kurām tai ir noslēgti pārstāvības līgumi, par darbiem vai blakustiesību objektiem, kuru autortiesību vai blakustiesību subjekti nav noskaidroti vai atrasti. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz visu tās rīcībā esošo informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot autortiesību vai blakustiesību subjektu, tai skaitā:

1) darba vai blakustiesību objekta nosaukumu;

2) tā autortiesību vai blakustiesību subjekta vārdu vai nosaukumu, kurš jānoskaidro vai jāatrod;

3) attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izdevēja vai producenta vārdu vai nosaukumu.

(3) Ja autortiesību vai blakustiesību subjektu neizdodas noskaidrot vai atrast, kolektīvā pārvaldījuma organizācija gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām publisko attiecīgo informāciju savā tīmekļvietnē.

23. pants. Neizmaksājamie ieņēmumi no tiesību pārvaldības un noilgums

(1) Ieņēmumi no tiesību pārvaldības atzīstami par neizmaksājamiem, ja autortiesību vai blakustiesību subjekts, kam pienākas atlīdzība, nav noskaidrots vai atrasts triju gadu laikā pēc tā finanšu gada beigām, kurā ieņēmumi no tiesību pārvaldības iekasēti, un kolektīvā pārvaldījuma organizācija atbilstoši šā likuma 22. panta pirmajai daļai ir veikusi pasākumus, lai autortiesību vai blakustiesību subjektu noskaidrotu vai atrastu.

(2) Ja autortiesību vai blakustiesību subjekts nav noskaidrots vai atrasts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, viņa prasījumi izmaksāt atlīdzību noilgst triju gadu laikā pēc tā finanšu gada beigām, kurā ieņēmumi no tiesību pārvaldības iekasēti.

24. pants. Pārvaldījuma izdevumi un citi atskaitījumi

(1) Pārvaldījuma izdevumus un citus atskaitījumus no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, kā arī šādu atskaitījumu maksimālo apmēru un veikšanas kārtību nosaka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru sapulce.

(2) Pārvaldījuma izdevumiem jābūt samērīgiem, un to apmērs nedrīkst pārsniegt pamatotus un dokumentētus izdevumus, kas radušies kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, pārvaldot autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības atbilstoši kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru sapulces apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs, kā arī ievērojot savus mērķus un uzdevumus, var sniegt sociālos, kultūras vai izglītības pakalpojumus, finansējot tos no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības. Šādu pārvaldījumu veic, ievērojot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru sapulces apstiprināto kārtību un noteikumus.

VI nodaļa
Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vārdā

25. pants. Pārstāvības pamats un īpašie noteikumi

(1) Viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga uz likuma vai pārstāvības līguma pamata pārvaldīt citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības.

(2) Tikai viena kolektīvā pārvaldījuma organizācija bez citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilnvarojuma pārvalda autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz katru no šādiem darbu vai blakustiesību objektu izmantojuma veidiem:

1) publisku patapinājumu;

2) reproducēšanu personiskai lietošanai;

3) reprogrāfisko reproducēšanu personiskai lietošanai.

26. pants. Maksājumi un atskaitījumi

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums sadalīt ieņēmumus no tiesību pārvaldības un izmaksāt atlīdzību, kas pienākas citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(2) Atskaitījumi no citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai izmaksājamās atlīdzības, izņemot pārvaldījuma izdevumus, ir pieļaujami tikai ar attiecīgās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas skaidri paustu piekrišanu.

(3) Ieņēmumus no tiesību pārvaldības, kas pienākas citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, sadala un atlīdzību izmaksā nekavējoties, bet ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā finanšu gada beigām, kurā ieņēmumi no tiesību pārvaldības iekasēti, ja vien minētā termiņa ievērošanu nekavē objektīvi iemesli, tai skaitā tādi, kas ir saistīti ar izmantotāju iesniegtajiem pārskatiem, tiesību vai autortiesību vai blakustiesību subjektu noskaidrošanu vai atrašanu un ar darbiem vai blakustiesību objektiem saistītās informācijas attiecināšanu uz autortiesību vai blakustiesību subjektiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību kolektīvā pārvaldījuma organizācija izmaksā tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc atlīdzības saņemšanas, ja vien šā termiņa ievērošanu nekavē objektīvi iemesli, tai skaitā tādi, kas saistīti ar izmantotāju iesniegtajiem pārskatiem, tiesību vai autortiesību vai blakustiesību subjektu noskaidrošanu un ar darbiem vai blakustiesību objektiem saistītās informācijas attiecināšanu uz autortiesību vai blakustiesību subjektiem.

27. pants. Pienākums sniegt informāciju pārstāvētajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc finanšu gada beigām, izmantojot elektronisko saziņu, sniedz kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kuras vārdā tā uz pārstāvības līguma pamata pārvalda autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, informāciju par iepriekšējā finanšu gadā:

1) uz pārstāvības līguma pamata aprēķinātajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, kuri pienākas pārstāvētajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai saskaņā ar sadales pamatā esošo informāciju, sakārtojot sniedzamo informāciju atbilstoši pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem;

2) uz pārstāvības līguma pamata izmaksāto atlīdzību pārstāvētajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai saskaņā ar sadales pamatā esošo informāciju, sakārtojot sniedzamo informāciju atbilstoši pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem;

3) veiktajiem pārvaldījuma izdevumiem un to saturu;

4) veiktajiem atskaitījumiem citiem mērķiem un to saturu;

5) izmantotājiem izsniegtajām un atteiktajām atļaujām tādu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanai, uz kuriem attiecas pārstāvības līgums;

6) biedru sapulces pieņemtajiem lēmumiem, kuri attiecas uz mantisko tiesību pārvaldījumu saskaņā ar pārstāvības līgumu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā norādītajai informācijai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz ziņas par aprēķinātajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības uz pārstāvības līguma pamata, kuri pienākas pārstāvētajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai saskaņā ar sadales pamatā esošo informāciju un vēl nav izmaksāti.

VII nodaļa
Attiecības ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem

28. pants. Pienākums noslēgt licences līgumu

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc izmantotāja pieprasījuma noslēdz ar viņu licences līgumu, izsniedzot atļauju kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanai. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem nav izņēmuma tiesību, bet ir tiesības uz atlīdzību, kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc izmantotāja pieprasījuma noslēdz līgumu, kurā nosaka atlīdzības maksāšanas kārtību.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir tiesības piedāvāt atšķirīgus licences līguma noteikumus dažādu jauna veida tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, ja šādu lēmumu apstiprina tās padome. Par jauna veida tiešsaistes pakalpojumu šā likuma izpratnē atzīstams tāds tiešsaistes pakalpojums, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir bijis pieejams mazāk par trim gadiem.

29. pants. Līguma slēgšana ar izmantotāju apvienību

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc izmantotāju apvienības pieprasījuma noslēdz ar to līgumu par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.

30. pants. Līgumu noslēgšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nekavējoties atbild uz izmantotāja vai izmantotāju apvienības informācijas pieprasījumiem par līguma noslēgšanu un informē par visiem datiem, kas kolektīvā pārvaldījuma organizācijai nepieciešami līguma noslēgšanai. Pēc šādu datu saņemšanas kolektīvā pārvaldījuma organizācija nekavējoties piedāvā izmantotājam vai izmantotāju apvienībai noslēgt līgumu vai atsaka līguma slēgšanu, norādot pamatotus argumentus.

(2) Līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība par darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.

31. pants. Atlīdzības samaksa ar nosacījumu

(1) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs ir vienojušies par licences līguma noteikumiem, izņemot jautājumu par atlīdzības apmēru, jo starp pusēm pastāv strīds par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktās atlīdzības apmēra pamatotību, atļauju izmantot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību subjektu darbus atzīst par saņemtu, ja izmantotājs atlīdzību par tās saņemšanu:

1) bez nosacījuma samaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tādā apmērā, kādu izmantotājs atzīst par pamatotu;

2) tādā apmērā, kādu izmantotājs neatzīst par pamatotu, samaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ar nosacījumu, ka atlīdzība ir viņam atmaksājama, ja tā atbilstoši šā panta noteikumiem tiek atzīta par pārmaksātu.

(2) Atļauju izmantot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību subjektu darbus atzīst par saņemtu brīdī, kad izmantotājs ir izpildījis abus šā panta pirmajā daļā paredzētos nosacījumus. Izmantotājs darbus izmanto atbilstoši licences līguma noteikumiem.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga neatmaksāt ar nosacījumu samaksāto atlīdzību, ja:

1) izmantotājs ir rakstveidā atzinis kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesības neatmaksāt visu ar nosacījumu samaksāto atlīdzību, — pilnā ar nosacījumu samaksātās atlīdzības apmērā;

2) kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs ir rakstveidā vienojušies par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesībām neatmaksāt ar nosacījumu samaksāto atlīdzību tādā apmērā, par kādu puses vienojušās;

3) ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas spriedumu ir atzītas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesības uz atlīdzību, kas pārsniedz izmantotāja bez nosacījuma samaksāto atlīdzību, — tās pārsniegtajā apmērā;

4) izmantotājs ir miris vai likvidēts un tam nav tiesību un saistību pārņēmēja, — pilnā ar nosacījumu samaksātās atlīdzības apmērā;

5) tiesvedība vai šķīrējtiesas process strīdā par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktās atlīdzības apmēra pamatotību nav uzsākts divu gadu laikā kopš atlīdzības samaksas ar nosacījumu vai, ja tā maksāta vairākās daļās, no pirmās daļas samaksas, — pilnā ar nosacījumu samaksātās atlīdzības apmērā.

(4) Atlīdzība, kuru saskaņā ar šā panta trešo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav tiesīga neatmaksāt, atzīstama par pārmaksātu, un kolektīvā pārvaldījuma organizācija to nekavējoties atmaksā izmantotājam. Izmantotājs ir tiesīgs saņemt ar nosacījumu samaksāto atlīdzību arī tad, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir likvidēta un tai nav tiesību un saistību pārņēmēja.

(5) Izmantotājs pirms atlīdzības samaksas rakstveidā informē kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kādā apmērā tas maksās atlīdzību ar šā panta pirmās daļas 2. punktā norādīto nosacījumu. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc izmantotāja paziņojuma saņemšanas nekavējoties rakstveidā sniedz maksājuma veikšanai nepieciešamo informāciju. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija glabā ar nosacījumu samaksāto atlīdzību atsevišķā depozīta kontā kredītiestādē līdz brīdim, kad iestājas kāds no šajā pantā minētajiem gadījumiem un tā ir tiesīga neatmaksāt ar nosacījumu samaksāto atlīdzību vai tai ir pienākums to pilnībā vai daļēji izmaksāt izmantotājam.

(6) Tiesības celt prasību par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktās atlīdzības apmēra pamatotību noilgst šā panta trešās daļas 5. punktā noteiktajā termiņā.

(7) Šā panta noteikumi ir piemērojami arī tad, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs nevar vienoties par Autortiesību likuma 51. panta trešajā daļā vai 52. panta pirmajā daļā norādīto maksājamo atlīdzību.

32. pants. Atlīdzības likmju noteikšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka par tās pārvaldīto darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu iekasējamās atlīdzības likmes. Atlīdzības likmes tiek noteiktas, ievērojot to, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.

(2) Nosakot atlīdzības likmes, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ņem vērā:

1) tiešu komerciālu labumu, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs attiecīgā izmantojuma rezultātā;

2) darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros;

3) kolektīvā pārvaldījuma organizācijas sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību;

4) darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.

(3) Atlīdzības likmes var noteikt, balstoties arī uz citiem šā panta otrajā daļā neminētiem objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldījuma izdevumiem.

(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē attiecīgos izmantotājus par atlīdzības likmju noteikšanai izmantotajiem kritērijiem.

(5) Vērtējot atlīdzības likmes pamatotību, tiesa ņem vērā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktos darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas apmēra robežlielumus.

33. pants. Izmantotāju pienākums sniegt informāciju

(1) Pēc kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma izmantotājs tai sniedz informāciju par tādu darbu un blakustiesību objektu izmantošanu, attiecībā uz kuriem kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pieprasīt tikai tādu informāciju, kas nepieciešama ieņēmumu no tiesību pārvaldības efektīvai iekasēšanai, sadalei un atlīdzības izmaksai autortiesību vai blakustiesību subjektiem. Informācijas sniegšanas pienākums neattiecas uz izmantotājiem, kuri ir patērētāji Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, kā arī tad, ja informācijas sniegšana ir saistīta ar nesamērīgi lieliem izdevumiem salīdzinājumā ar maksājamās atlīdzības lielumu.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs vienojas par šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas sniegšanas termiņiem un veidu. Ja šādas vienošanās nav, izmantotājs sniedz informāciju tādā termiņā, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija varētu ievērot šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē izmantotāju par termiņu, kurā tam jāsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija.

(3) Pieņemot lēmumu par informācijas sniegšanas veidu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs pēc iespējas ņem vērā brīvprātīgos nozares standartus.

34. pants. Elektroniskā saziņa

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka izmantotājs var sazināties ar šo organizāciju arī nolūkā sniegt šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

VIII nodaļa
Informācijas un pārskatu sniegšana

35. pants. Pirms kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšanas sniedzamā informācija

(1) Pirms kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšanas kolektīvā pārvaldījuma organizācija izskaidro autortiesību vai blakustiesību subjektam ar kolektīvā pārvaldījuma līgumu un tā noslēgšanu saistīto informāciju, kā arī informē attiecīgo subjektu par:

1) šā likuma 5., 6. un 7. pantā noteiktajām autortiesību vai blakustiesību subjekta tiesībām, tai skaitā par šā likuma 6. pantā minētajiem nosacījumiem;

2) pārvaldījuma izdevumiem un citiem atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības un to apmēriem.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija savos statūtos norāda šā likuma 5., 6. un 7. pantā noteiktās autortiesību vai blakustiesību subjekta tiesības.

36. pants. Pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniedzamā informācija

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc finanšu gada beigām sniedz katram autortiesību vai blakustiesību subjektam, kuram tā iepriekšējā finanšu gadā ir izmaksājusi atlīdzību, informāciju par:

1) autortiesību vai blakustiesību subjekta kontaktinformāciju, ko viņš atļāvis kolektīvā pārvaldījuma organizācijai izmantot autortiesību vai blakustiesību subjekta noskaidrošanai un atrašanai;

2) autortiesību vai blakustiesību subjektam iepriekšējā finanšu gadā aprēķinātajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības;

3) atlīdzību, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācija iepriekšējā finanšu gadā ir izmaksājusi autortiesību vai blakustiesību subjektam, sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem;

4) laikposmu, kurā notikusi izmantošana, par ko autortiesību vai blakustiesību subjektam tika aprēķināta un izmaksāta atlīdzība;

5) iepriekšējā finanšu gadā veiktajiem atskaitījumiem pārvaldījuma izdevumu segšanai;

6) atskaitījumiem, kas iepriekšējā finanšu gadā veikti ar pārvaldījuma izdevumiem nesaistītiem mērķiem, tai skaitā atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;

7) visiem autortiesību vai blakustiesību subjektam aprēķinātajiem, bet neizmaksātajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības.

37. pants. Pēc pieprasījuma sniedzamā informācija par darbiem un blakustiesību objektiem

(1) Pēc autortiesību vai blakustiesību subjekta, izmantotāja vai uz pārstāvības līguma pamata pārstāvētās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma saņemšanas kolektīvā pārvaldījuma organizācija bez maksas elektroniski sniedz pieprasītājam informāciju par tās tieši vai uz pārstāvības līguma pamata pārvaldītajiem darbiem vai blakustiesību objektiem, tiesībām un aptvertajām teritorijām.

(2) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija savas darbības jomas dēļ nevar noteikt tās pārvaldītos darbus vai blakustiesību objektus, attiecīgā organizācija pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam informāciju par tās pārvaldītajiem darbu vai blakustiesību objektu veidiem, tiesībām un aptvertajām teritorijām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto informāciju kolektīvā pārvaldījuma organizācija pieprasītājam sniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

38. pants. Informācijas publiskošana

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums ievietot savā tīmekļvietnē šādu informāciju un atjaunot to ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izmaiņu izdarīšanas dienas:

1) savus statūtus;

2) tipveida licences līgumus, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktās atlīdzības likmes, tai skaitā atlaides, un atlīdzības likmju lieluma noteikšanas pamatojumu;

3) līgumus ar izmantotāju apvienībām;

4) kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomes un valdes locekļu vārdu, uzvārdu un amatu sarakstu;

5) šā likuma 6. pantā norādītos nosacījumus;

6) ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgos noteikumus un citus noteikumus par atlīdzības sadali;

7) vispārīgos noteikumus par atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, tai skaitā par pārvaldījuma izdevumiem un par atskaitījumiem sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanai;

8) neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgos noteikumus;

9) informāciju par pārstāvības līgumiem, ieskaitot līgumslēdzēja nosaukumu un tā darba vai blakustiesību objekta izmantošanas veidu, attiecībā uz kuru ir noslēgts līgums;

10) informāciju par sūdzību izskatīšanas un strīdu risināšanas kārtību (66. pants);

11) gada pārskatus.

39. pants. Ikgadējais atklātības ziņojums

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc finanšu gada beigām sagatavo un ievieto savā tīmekļvietnē ikgadējo atklātības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu.

(2) Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļauj šā likuma pielikumā norādīto informāciju un šā panta trešajā daļā norādīto ziņojumu.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija sagatavo ziņojumu par iepriekšējā finanšu gadā sociālajiem, kultūras vai izglītības pakalpojumiem atskaitīto summu izlietojumu, šajā ziņojumā iekļaujot šā likuma pielikuma 3. punktā norādīto informāciju.

(4) Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļautos grāmatvedības datus pārbauda zvērināts revidents. Revidenta ziņojumu, arī visas piezīmes par to, pilnībā iekļauj ikgadējā atklātības ziņojumā.

(5) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka ikgadējais atklātības ziņojums, ieskaitot šā panta trešajā daļā norādīto ziņojumu un šā panta ceturtajā daļā norādīto revidenta ziņojumu, ir pieejams šīs organizācijas tīmekļvietnē vismaz piecus gadus pēc tā ievietošanas.

(6) Šā likuma pielikuma 1.5. un 1.7. punktā minēto informāciju par atkarīgo pārvaldījuma subjektu savā tīmekļvietnē ievieto pats subjekts.

IX nodaļa
Daudzteritoriālās licencēšanas pamatnoteikumi

40. pants. Piemērošanas joma

(1) Šā likuma IX un X nodaļas noteikumus piemēro tikai muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālajai licencēšanai, kuru veic kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

(2) Daudzteritoriālā licencēšana šā likuma izpratnē ir licences izsniegšana attiecībā uz vairāk nekā vienu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti.

(3) Šā likuma IX un X nodaļas noteikumi nav piemērojami, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija izsniedz muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licenci raidorganizācijai, kurai tā nepieciešama, lai vienlaikus ar sākotnējo raidīšanu vai pēc tās publiskotu savas radio vai televīzijas programmas vai padarītu tās pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka šīm programmām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, kā arī jebkādus citus tiešsaistes materiālus, kuri papildina sākotnēji raidīto programmu un kurus izveidojusi raidorganizācija vai kuri izveidoti tās vajadzībām, tai skaitā sākotnēji raidītās programmas priekšskatījumus.

(4) Šā likuma 28. panta pirmās daļas, 29. un 31. panta noteikumus nepiemēro, ja izmantotājs vai izmantotāju apvienība vēlas saņemt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licenci.

41. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noteiktās prasības daudzteritoriālajā licencēšanā

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura izsniedz muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences, elektroniski apstrādā nepieciešamos datus, nodrošinot:

1) precīzu tās pārstāvētā repertuāra pilnīgu vai daļēju noteikšanu;

2) attiecībā uz katru teritoriju un katru muzikālo darbu pilnībā vai daļā, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai uzticēts pārstāvēt, tiešsaistes tiesību un atbilstīgo autortiesību subjektu precīzu noteikšanu;

3) autortiesību subjektu un muzikālo darbu noteikšanu ar unikāliem nozares identifikatoriem, pēc iespējas ņemot vērā starptautiskos vai Eiropas Savienības brīvprātīgos nozares standartus un praksi;

4) tādu līdzekļu izmantošanu, kuri ļauj laikus noteikt un novērst neatbilstību to citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju datos, kuras izsniedz muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences.

(2) Repertuārs šā likuma IX un X nodaļas izpratnē ir darbi, attiecībā uz kuriem kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda autortiesības.

42. pants. Pienākums pārstāvēt citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kura izsniedz vai piedāvā izsniegt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences vismaz vienas citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vārdā, pēc tādas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma, kura pati neizsniedz un nepiedāvā izsniegt šādas licences, ir pienākums ar to noslēgt pārstāvības līgumu. Pārstāvības līguma noslēgšanas pienākums attiecas tikai uz tādām muzikālo darbu tiešsaistes tiesībām, attiecībā uz kurām kolektīvā pārvaldījuma organizācija jau izsniedz vai piedāvā izsniegt daudzteritoriālās licences.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz šā panta pirmajā daļā norādīto pieprasījumu nekavējoties pēc tā saņemšanas sniedz rakstveida atbildi, kurā informē par galvenajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem tā izsniedz vai piedāvā izsniegt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences, ieskaitot izmantošanas veidu, visus noteikumus, kas attiecas uz licences maksu vai to ietekmē, licences darbības ilgumu, norēķinu laikposmus un aptvertās teritorijas.

(3) Šā panta pirmajā daļā norādītajā pārstāvības līgumā nedrīkst paredzēt, ka muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences pilnvarojošās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vārdā var izsniegt vai piedāvāt izsniegt tikai pilnvarotā kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Šāds noteikums nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī pēc attiecīgā noteikuma izslēgšanas.

43. pants. Pilnvarojošās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākums sniegt informāciju

(1) Pilnvarojošā kolektīvā pārvaldījuma organizācija elektroniski sniedz pilnvarotajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tādu informāciju par tās pārvaldītajiem muzikālajiem darbiem, kura nepieciešama attiecīgo tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licenču izsniegšanai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā norādītā informācija ir nepietiekama vai arī sniegta veidā, kas pilnvarotajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai neļauj izpildīt šā likuma IX un X nodaļā noteiktās prasības, pilnvarotajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir tiesības:

1) prasīt pilnvarojošajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, lai tā sedz šā likuma IX un X nodaļā norādīto prasību izpildes rezultātā radušās pamatotās izmaksas;

2) izslēgt no pārstāvētā repertuāra tos darbus, par kuriem sniegtā informācija ir nepietiekama vai nav izmantojama.

(3) Pilnvarojošā kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē savus biedrus un uz līgumu pamata pārstāvētos autortiesību subjektus par pārstāvības līguma noteikumiem, tai skaitā par līguma termiņu un pilnvarotās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas sniegto pakalpojumu izmaksām.

44. pants. Pārvaldījuma veikšana uz pārstāvības līguma pamata 

(1) Pilnvarotā kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda pilnvarojošās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto repertuāru, piemērojot tādus pašus noteikumus kā savam pārstāvētajam repertuāram.

(2) Pilnvarotā kolektīvā pārvaldījuma organizācija visos piedāvājumos tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem iekļauj pilnvarojošās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto repertuāru.

(3) Pārvaldījuma izdevumi par pakalpojumu, ko pilnvarotā kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz pilnvarojošajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas pamatoti radušās pilnvarotajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

45. pants. Muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licencēšanas pieejamība

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura neizsniedz muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences un nav noslēgusi šā likuma 42. panta pirmajā daļā norādīto pārstāvības līgumu, nodrošina tās pārstāvētajiem autortiesību subjektiem iespēju atsaukt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai sniegto pilnvarojumu daļā, kas ļauj izsniegt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc šāda pilnvarojuma atsaukuma turpina pārvaldīt attiecīgo autortiesību subjektu muzikālo darbu tiešsaistes tiesības attiecībā uz teritoriju, kurā tā jau veic norādīto tiesību pārvaldījumu, ja vien autortiesību subjekts nav pieprasījis šādu pārvaldījumu izbeigt.

X nodaļa
Informācijas apmaiņa par daudzteritoriālajām licencēm un ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadale

46. pants. Pienākums sniegt informāciju par repertuāru un tiešsaistes tiesībām

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc pieprasījuma saņemšanas ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību sniedz tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, autortiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām aktualizētu informāciju par:

1) pārstāvētajiem muzikālajiem darbiem;

2) tiešsaistes tiesībām, kuras tā pārvalda pilnībā vai daļēji;

3) aptvertajām teritorijām.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic nepieciešamās darbības, lai aizsargātu datu precizitāti un integritāti, kontrolētu to atkārtotu izmantošanu un aizsargātu komercnoslēpumu.

47. pants. Informācijas precizēšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, autortiesību subjekti un citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas var pieprasīt, lai tiktu precizēta informācija, uz kuru attiecas šā likuma 41. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, kā arī informācija, kura norādīta šā likuma 46. panta pirmajā daļā.

(2) Ja pieprasījums ir pamatots, kolektīvā pārvaldījuma organizācija nekavējoties precizē attiecīgo informāciju.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina tās pārstāvētajiem autortiesību subjektiem iespēju elektroniski iesniegt informāciju par saviem muzikālajiem darbiem, atbilstīgajām tiešsaistes tiesībām un teritorijām, attiecībā uz kurām autortiesību subjekti ir uzticējuši kolektīvā pārvaldījuma organizācijai veikt minēto tiesību pārvaldījumu. Šādas informācijas sniegšanai kolektīvā pārvaldījuma organizācija un autortiesību subjekti pēc iespējas ņem vērā starptautiskos vai Eiropas Savienības brīvprātīgos nozares standartus vai praksi datu apmaiņā.

48. pants. Izmantojuma uzraudzība

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija veic uzraudzību par to, kā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kuri saņēmuši tās izsniegto muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licenci, izmanto piešķirtās tiesības.

49. pants. Pārskati par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību faktisko izmantojumu

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski sniegt pārskatus par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību faktisko izmantojumu. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums precīzi sagatavot minētos pārskatus un iesniegt tos kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādīto pārskatu sniegšanai kolektīvā pārvaldījuma organizācija piedāvā vismaz vienu pārskatu sniegšanas veidu, kurā ņemti vērā šādu datu elektroniskai apmaiņai izstrādātie starptautiskie vai Eiropas Savienības brīvprātīgie nozares standarti vai prakse.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija var atteikties pieņemt tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja pārskatu, ja tas nav iesniegts šā panta otrajā daļā norādītajā veidā.

50. pants. Norēķini ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc tam, kad saņemts pārskats par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību faktisko izmantojumu, nekavējoties izraksta tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam rēķinu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija izraksta un nosūta tiešsaistes pakalpojuma sniedzējam rēķinu elektroniskā formā, piedāvājot vismaz vienu norēķinu veidu, kas atbilst starptautiskajiem vai Eiropas Savienības brīvprātīgajiem nozares standartiem vai praksei. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atteikties pieņemt rēķinu, kas sagatavots, ievērojot šādu standartu vai praksi.

(3) Izrakstot rēķinu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija tajā norāda muzikālos darbus, atbilstīgās tiešsaistes tiesības, kas licencētas, ievērojot šā likuma 41. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, un minēto tiesību faktisko izmantojumu, ciktāl tas iespējams, pamatojoties uz tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju un šīs informācijas sniegšanai izmantoto formātu.

(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tiešsaistes pakalpojumu sniedzējs var apstrīdēt tam izrakstīto rēķinu, ieskaitot gadījumu, kad tiešsaistes pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis rēķinus no vairākām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām par vienām un tām pašām konkrētā muzikālā darba tiešsaistes tiesībām.

51. pants. Ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadale

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija sadala muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licencēšanas ietvaros iekasētos ieņēmumus no tiesību pārvaldības un nekavējoties izmaksā autortiesību subjektiem atlīdzību saskaņā ar ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgajiem noteikumiem.

(2) Izmaksājot iekasētos ieņēmumus no tiesību pārvaldības, kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē attiecīgos autortiesību subjektus par:

1) laikposmu, kurā noticis izmantojums, par ko autortiesību subjektiem pienākas atlīdzība, un par teritorijām, kurās izmantojums noticis;

2) to, kādi atskaitījumi tiek veikti no tās iekasētajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības un kā sadalīta atlīdzība par katrām muzikālo darbu tiešsaistes tiesībām, kuras autortiesību subjekti pilnvarojuši kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārvaldīt pilnībā vai daļēji;

3) tās autortiesību subjektu labā iekasētajiem ieņēmumiem no tiesību pārvaldības no katra tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja, veiktajiem atskaitījumiem un sadalīto atlīdzību.

(3) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda muzikālo darbu tiešsaistes tiesības uz pārstāvības līguma pamata, tā nekavējoties sadala ieņēmumus no tiesību pārvaldības un izmaksā atlīdzību pilnvarojošajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kā arī sniedz tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Pilnvarojošā kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir atbildīga par saņemtās atlīdzības turpmāko sadali un izmaksu un informācijas sniegšanu autortiesību subjektiem, ja vien pilnvarojošā kolektīvā pārvaldījuma organizācija un pilnvarotā kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav vienojušās citādi.

XI nodaļa
Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzība

52. pants. Uzraudzības iestāde

Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību uzrauga Kultūras ministrija.

53. pants. Uzraudzības mērķis un piemērošanas joma

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzības mērķis ir nodrošināt to darbības tiesiskumu, caurredzamību, efektivitāti un atbilstību šo organizāciju pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumīgajām interesēm.

(2) Kultūras ministrija uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību šim likumam, Autortiesību likumam un normatīvajiem aktiem, kas izdoti uz minēto likumu pamata.

(3) Ja Kultūras ministrija konstatē, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība varētu neatbilst citiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to institūciju, kura uzrauga attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu, un, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka tas varētu traucēt iespējamā pārkāpuma noskaidrošanu un novēršanu, — arī kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomi.

(4) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura darbojas Latvijā, ir dibināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Kultūras ministrija uzrauga attiecīgās organizācijas darbības atbilstību šīs citas dalībvalsts tiesību normām, ar kurām pārņemtas prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū. Šādu uzraudzību Kultūras ministrija īsteno tiktāl, ciktāl uzraudzības veikšanai nepieciešamā informācija ir brīvi pieejama vai tās iegūšana nav saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem.

54. pants. Atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc Kultūras ministrijas atļaujas saņemšanas.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kura darbojas Latvijā, bet ir dibināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, jāsaņem šā panta pirmajā daļā minētā atļauja tikai tad, ja šī organizācija vēlas pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz kādu no šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītajiem izmantošanas veidiem, kā arī tad, ja tā vēlas pārvaldīt Autortiesību likuma 48. panta divpadsmitajā daļā vai 53. panta trešajā daļā minētās tiesības uz atlīdzību vai Autortiesību likuma pārejas noteikumu 6. punktā minētās tiesības.

55. pants. Atļaujas izsniegšana

(1) Kultūras ministrija izsniedz atļauju, pamatojoties uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas rakstveida iesniegumu, tikai attiecībā uz tajā norādīto mantisko tiesību vai izmantošanas veidu. Attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija iesniegumam pievieno:

1) savus statūtus;

2) informāciju par padomes locekļu vārdu, uzvārdu un amatu;

3) paziņojumu par pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu skaitu vai par to autortiesību vai blakustiesību subjektu skaitu, kuri ir kļuvuši par organizācijas biedriem vai rakstveidā apliecinājuši nolūku uzticēt savu mantisko tiesību pārvaldīšanu organizācijai, kā arī par tās pārvaldītajām tiesībām vai tiesībām, par kurām autortiesību vai blakustiesību subjekti rakstveidā apliecinājuši savu nolūku uzticēt organizācijai to pārvaldīšanu;

4) darbības plānu turpmākajiem trim pilniem finanšu gadiem, no kura var izdarīt secinājumus par plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas uzbūvi;

5) citus dokumentus, kurus 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa Kultūras ministrija, norādot pamatojumu, un kuri nepieciešami šā panta trešās daļas 3. punktā minēto apstākļu izvērtēšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju var nesniegt un dokumentus nepievienot iesniegumam atļaujas saņemšanai, ja attiecīgā informācija un dokumenti jau ir Kultūras ministrijas rīcībā vai arī tie ir pieejami kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tīmekļvietnē un šī organizācija iesniegumā apliecina tīmekļvietnē pieejamās informācijas vai dokumentu pareizību.

(3) Kultūras ministrija izsniedz atļauju kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ja:

1) tās statūti atbilst šim likumam;

2) kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārstāv vai pēc atļaujas saņemšanas nekavējoties pārstāvēs ievērojamu skaitu autoru vai izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) kolektīvā pārvaldījuma organizācija spēj veikt konkrēto tiesību vai izmantošanas veida efektīvu pārvaldījumu un izpildīt šajā likumā kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noteiktās prasības;

4) attiecīgo kolektīvo pārvaldījumu nenodrošina cita kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Kultūras ministrija atsaka izsniegt atļauju šādos gadījumos:

1) nav izpildīts vismaz viens no šā panta trešajā daļā noteiktajiem izvērtēšanas kritērijiem;

2) kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav iesniegusi vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus, bet tiem nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi;

3) kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir iesniegusi dokumentus, kas satur nepatiesu informāciju.

(5) Šā panta trešās daļas 4. punktā noteikto izvērtēšanas kritēriju nepiemēro, ja ir pieņemts lēmums atcelt citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai izsniegto atļauju un saskaņā ar šā likuma 56. panta trešo daļu noteikta šādas atcelšanas vēlāka spēkā stāšanās, un lēmums ir kļuvis neapstrīdams.

56. pants. Atļaujas atcelšana

(1) Kultūras ministrija var atcelt tās izsniegto atļauju šādos gadījumos:

1) šā likuma 55. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētais atteikuma pamats Kultūras ministrijai atļaujas izsniegšanas laikā nebija zināms vai iestājās pēc atļaujas izsniegšanas un attiecīgo trūkumu nevar novērst vai tas nav novērsts Kultūras ministrijas noteiktajā termiņā;

2) kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc Kultūras ministrijas lēmuma saņemšanas neizbeidz normatīvo aktu pārkāpumu vai lēmumā noteiktajā termiņā neveic Kultūras ministrijas noteiktās darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, vai gada laikā pēc iepriekšējā Kultūras ministrijas lēmuma saņemšanas atkārtoti izdara normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir izsniegtas vairākas atļaujas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai, tad šā panta pirmajā daļā norādītā atcelšana attiecas uz atļauju, ar kuru saistīts atcelšanas pamats. Ja atļaujas atcelšanas pamats attiecas uz vairākām vai visām attiecīgajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai izsniegtajām atļaujām, katru atļauju atceļ ar atsevišķu lēmumu.

(3) Ja tas nepieciešams autortiesību vai blakustiesību subjektu vai izmantotāju tiesību vai likumīgo interešu aizsardzībai, Kultūras ministrija, atceļot atļauju, var noteikt šādas atcelšanas vēlāku spēkā stāšanos, kā arī kārtību, kādā kolektīvā pārvaldījuma organizācija pabeidz kolektīvā pārvaldījuma veikšanu un nodod šāda pārvaldījuma veikšanas nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju Kultūras ministrijai vai tās norādītajai citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

57. pants. Paziņojums par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanu

Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācijai saskaņā ar šā likuma 54. pantu nav nepieciešama atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai, tā nekavējoties pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma uzsākšanas rakstveidā paziņo par to Kultūras ministrijai, ja:

1) tā ir dibināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un darbojas Latvijā;

2) tā ir dibināta Latvijā un darbojas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

58. pants. Informācijas par atļaujas izsniegšanu vai atcelšanu publiskošana

Informāciju par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniegto atļauju un par šā likuma 57. pantā norādīto paziņojumu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pēc lēmuma pieņemšanas vai paziņojuma saņemšanas. Informāciju par atļaujas atcelšanu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām.

59. pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšana bez atļaujas

Ja persona veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu bez tā veikšanai nepieciešamās atļaujas saņemšanas vai bez šā likuma 57. pantā norādītā paziņojuma sniegšanas Kultūras ministrijai, tā nav tiesīga uz minēto tiesību pamata pieprasīt jebkāda veida saistību izpildi un celt attiecīgas prasības, kā arī nevar tikt atzīta par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā saistībā ar šajā pantā minēto tiesību aizskārumu.

60. pants. Kultūras ministrijas tiesības uzraudzības ietvaros

(1) Kultūras ministrijai uzraudzības ietvaros ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, nosakot termiņu šo darbību izpildei;

2) pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus, autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniegtos pārskatus, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču, valdes un padomes sēžu protokolus;

3) piedalīties tās pārstāvja personā novērotāja statusā kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs, valdes un padomes sēdēs;

4) piesaistīt uzraudzības veikšanai zvērinātu revidentu.

(2) Kultūras ministrija ir tiesīga aizliegt personai, kura veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu bez tā veikšanai nepieciešamās atļaujas vai bez šā likuma 57. pantā norādītā paziņojuma sniegšanas Kultūras ministrijai, veikt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesību kolektīvo pārvaldījumu.

(3) Ja Kultūras ministrijas rīcībā ir ziņas, ka persona, kas nav ieguvusi atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai, darbojas tādā veidā, ka tai ir jāsaņem šā likuma 54. pantā norādītā atļauja, Kultūras ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā persona iesniedz atļaujas nepieciešamības pārbaudei vajadzīgo informāciju un dokumentus.

(4) Ja Kultūras ministrijas noteiktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, tā var veikt tiesiskā pienākuma izpildi piespiedu kārtā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

(5) Par tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi adresātu brīdina rakstveidā. Brīdinājums nav pārsūdzams.

(6) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras dibinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

61. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumi

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums:

1) Kultūras ministrijas lēmumā noteiktajā termiņā izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt lēmumā noteiktās darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi;

2) nekavējoties sniegt Kultūras ministrijai tās pieprasīto informāciju, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja attiecīgajā pieprasījumā nav norādīts garāks informācijas sniegšanas termiņš;

3) informēt Kultūras ministriju par organizācijas biedru sapulces, valdes un padomes sēdes norises datumu un laiku vismaz septiņas dienas iepriekš, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ valdes sēdes norises datums minētajā termiņā nav zināms, — tiklīdz tas kļūst zināms, bet ne vēlāk kā vienu dienu pirms valdes sēdes;

4) nodrošināt Kultūras ministrijas pārstāvim iespēju piedalīties biedru sapulcēs, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

5) sadarboties ar šā likuma 60. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem zvērinātajiem revidentiem un sniegt viņiem visu nepieciešamo informāciju.

62. pants. Uzraudzības īstenošana attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras dibinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī

(1) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura dibināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Latvijā pārkāpj tiesību normas, ar kurām pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū prasības, Kultūras ministrija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par pārkāpumu.

(2) Kultūras ministrija konstatētā pārkāpuma gadījumā ir tiesīga nosūtīt informāciju arī ekspertu grupai, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū 41. pantu.

63. pants. Informācijas sniegšana citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības institūcijām

(1) Kultūras ministrija ir saziņas institūcija attiecībā uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts uzraudzības institūcijas informācijas pieprasījumu par jautājumiem, kas saistīti ar to tiesību normu piemērošanu, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.

(2) Ja Kultūras ministrija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts uzraudzības institūcijas lūgumu veikt uzraudzības pasākumus attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura dibināta Latvijā, par attiecīgajā dalībvalstī veiktajām darbībām, Kultūras ministrija sniedz šai uzraudzības institūcijai pamatotu atbildi triju mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas dienas.

64. pants. Atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbības uzraudzība

(1) Atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbības uzraudzībai piemēro šīs nodaļas noteikumus, izņemot šā likuma 54., 55. un 56. pantā noteikto.

(2) Atkarīgais pārvaldījuma subjekts paziņo par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma uzsākšanu saskaņā ar šā likuma 57. pantu.

65. pants. Neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību darbības uzraudzība

(1) Neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību darbības uzraudzībai ar atbilstošām izmaiņām piemēro šā likuma 52., 53., 60., 61., 62. un 63. panta noteikumus, izņemot 60. panta pirmās daļas 3. punkta un 61. panta 3. punkta noteikumus.

(2) Neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība, kura darbojas Latvijā, paziņo par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma uzsākšanu saskaņā ar šā likuma 57. pantu. Ja šāds paziņojums nav sniegts, piemēro šā likuma 59. panta un attiecīgos 60. panta noteikumus.

XII nodaļa
Sūdzību un strīdu izskatīšana

66. pants. Sūdzību izskatīšana kolektīvā pārvaldījuma organizācijā

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tā viena mēneša laikā izskata autortiesību vai blakustiesību subjektu, savu biedru un uz pārstāvības līguma pamata pārstāvēto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sūdzības, ieskaitot sūdzības par:

1) tiesību pārvaldījuma uzsākšanu vai izbeigšanu;

2) priekšnoteikumiem dalībai kolektīvā pārvaldījuma organizācijā;

3) pārvaldījumu ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, ieskaitot atskaitījumu veikšanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, kolektīvā pārvaldījuma organizācija to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz šā panta pirmajā daļā minētajām sūdzībām atbild rakstveidā. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija noraida sūdzību, tā norāda šādas noraidīšanas pamatojumu.

67. pants. Ziņojuma par iespējamo likuma pārkāpumu iesniegšana Kultūras ministrijai

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedriem, autortiesību vai blakustiesību subjektiem, izmantotājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un citām ieinteresētajām personām ir tiesības ziņot Kultūras ministrijai par darbībām vai apstākļiem, ko iesniedzējs uzskata par šā likuma pārkāpumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma izskatīšanu regulē Iesniegumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Kultūras ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma saņemšanas izvērtē tajā sniegto informāciju par iespējamo šā likuma pārkāpumu un, ja nepieciešams, veic kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības uzraudzības pasākumus atbilstoši šā likuma XI nodaļas noteikumiem.

68. pants. Strīdu izšķiršana jautājumos par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu

Ikviens ir tiesīgs vērsties pie vidutāja Autortiesību likuma X1 nodaļā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu strīdu starp kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura dibināta Latvijā un kura izsniedz vai piedāvā izsniegt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju, autortiesību vai blakustiesību subjektu vai citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, ciktāl attiecīgajā strīdā ir skartas minēto pušu tiesības vai pienākumi saskaņā ar šā likuma 28., 30., 32. vai 34. panta vai IX vai X nodaļas noteikumiem.

Pārejas noteikumi

1. Kompensācijas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir piedzinusi tiesas ceļā, pamatojoties uz Autortiesību likuma 69. panta pirmās daļas 4. punktu (redakcijā līdz 2007. gada 28. februārim), atzīstamas par ieņēmumiem no tiesību pārvaldības šā likuma izpratnē.

2. Autortiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz retranslēšanu, kas netiek veikta pa kabeļiem, tikai kolektīvi pārvalda no 2018. gada 1. janvāra. Atļauju šāda pārvaldījuma veikšanai kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga saņemt arī pirms šajā punktā noteiktā datuma. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saskaņā ar Autortiesību likuma 15. panta pirmo daļu izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz retranslēšanu zaudē spēku ar 2018. gada 1. janvāri. Līdz minētajam datumam noslēgtie kolektīvā pārvaldījuma organizāciju līgumi par retranslēšanu paliek spēkā, un kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda uz to pamata iekasētos ieņēmumus no tiesību pārvaldības atbilstoši šā likuma noteikumiem. Autortiesību subjektu noslēgtie līgumi, ar kuriem mantiskās tiesības attiecībā uz retranslēšanu, kas netiek veikta pa kabeļiem, līdz 2018. gada 1. janvārim pārgājušas vai licencētas trešajām personām, paliek spēkā.

3. Šā likuma 12. panta pirmās daļas 14. punktā norādīto jautājumu biedru sapulce var deleģēt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomei tikai pēc tam, kad pirmreizēji to pēc būtības izlēmusi biedru sapulce.

4. Atļaujas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izsniegtas saskaņā ar Autortiesību likuma 67. panta pirmo daļu, paliek spēkā un ir pielīdzināmas atļaujām, kas izsniegtas atbilstoši šā likuma 55. panta prasībām.

5. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtu grozījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi, izdara saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

6. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas līdz 2017. gada 31. decembrim informē uz līgumu pamata pārstāvētos autortiesību vai blakustiesību subjektus par šā likuma 5., 6. un 7. pantā noteiktajām autortiesību vai blakustiesību subjekta tiesībām, tai skaitā par šā likuma 6. pantā minētajiem nosacījumiem vai to neesību.

7. Šā likuma 27. un 36. pantu pirmo reizi piemēro attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2017. gada 31. decembra.

8. Šā likuma 14. panta piektajā daļā un 15. panta desmitajā daļā norādītos ikgadējos ziņojumus pirmo reizi sniedz attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2016. gada 31. decembra.

9. Šā likuma 39. pantā norādīto ikgadējo atklātības ziņojumu pirmo reizi sniedz attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2017. gada 31. decembra.

10. Šā likuma 38. pantā norādīto informāciju, ciktāl tā nebija jāpublisko saskaņā ar Autortiesību likuma 66. panta sesto daļu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ievieto savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma
pielikums
Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļaujamā informācija

1. Šā likuma 39. pantā norādītajā ikgadējā atklātības ziņojumā iekļauj:

1.1. gada pārskatu, ieskaitot bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu par finanšu gadu;

1.2. ziņojumu par darbību attiecīgajā finanšu gadā;

1.3. informāciju par atteikumiem izsniegt darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas atļaujas;

1.4. kolektīvā pārvaldījuma organizācijas organizatoriskās uzbūves aprakstu;

1.5. informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem, ieskaitot šā pielikuma 1.2., 1.3. un 1.4. punktā norādīto informāciju ar attiecīgām izmaiņām;

1.6. informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomes un valdes locekļiem iepriekšējā gadā izmaksātā atalgojuma kopējo summu un par citiem šīm personām piešķirtajiem labumiem;

1.7. šā pielikuma 2. punktā minēto finanšu informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un tās atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem;

1.8. ziņojumu par sociālajiem, kultūras vai izglītības pakalpojumiem veikto atskaitījumu izlietojumu, iekļaujot tajā šā pielikuma 3. punktā norādīto informāciju.

2. Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļauj šādu finanšu informāciju par:

2.1. ieņēmumiem no tiesību pārvaldības sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem (raidīšana, izmantošana tiešsaistē, publisks izpildījums u. c.), tai skaitā informāciju par ieņēmumu no tiesību pārvaldības ieguldījumu izlietojumu (tie sadalīti autortiesību vai blakustiesību subjektiem vai citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vai izlietoti citādi);

2.2. tiesību pārvaldījuma un citu pakalpojumu izmaksām, kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniegusi autortiesību vai blakustiesību subjektiem un biedriem, it īpaši:

2.2.1. visas darbības un finanšu izmaksas sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām,

2.2.2. ar tiesību pārvaldījumu saistītās darbības un finanšu izmaksas, ieskaitot pārvaldījuma izdevumus, sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām,

2.2.3. ar tiesību pārvaldījumu nesaistītās darbības un finanšu izmaksas, ieskaitot sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanas izmaksas,

2.2.4. līdzekļi, kas tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kā arī ziņas par to, kādā apjomā izmaksas tiek segtas no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, pašu mantas un citiem līdzekļiem,

2.2.5. atskaitījumi no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām, izmantošanas veidiem un atskaitījumu mērķiem (izmaksas, kas saistītas ar tiesību pārvaldījumu, un izmaksas, kas saistītas ar sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanu, u. c.),

2.2.6. mantisko tiesību pārvaldījuma un tādu pakalpojumu izmaksu daļa, kurus autortiesību vai blakustiesību subjektiem un biedriem sniedz kolektīvā pārvaldījuma organizācija (procentuālā izteiksmē), attiecībā pret ieņēmumiem no tiesību pārvaldības attiecīgajā finanšu gadā, norādot sadalījumu pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām;

2.3. atlīdzību, kas pienākas autortiesību vai blakustiesību subjektiem, it īpaši par:

2.3.1. autortiesību vai blakustiesību subjektiem kopumā aprēķināto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem,

2.3.2. tiesību subjektiem kopumā izmaksāto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem,

2.3.3. izmaksu biežumu sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem,

2.3.4. kopējo autortiesību vai blakustiesību subjektiem vēl neaprēķināto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem, norādot finanšu gadu, kurā atlīdzība iekasēta,

2.3.5. kopējo autortiesību vai blakustiesību subjektiem aprēķināto, bet vēl neizmaksāto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem, norādot finanšu gadu, kurā atlīdzība iekasēta,

2.3.6. nokavējuma iemesliem, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav veikusi ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadali un atlīdzības izmaksu šā likuma 21. panta pirmajā daļā norādītajā termiņā,

2.3.7. neizmaksājamās atlīdzības kopējo apmēru, pievienojot paskaidrojumu par tās izlietojumu;

2.4. attiecībām ar citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, it īpaši par:

2.4.1. summām, kas saņemtas no citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un tām izmaksātajām summām sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.2. pārvaldījuma izdevumiem un citiem atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, kuri pienākas citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.3. pārvaldījuma izdevumiem un citiem atskaitījumiem no summām, ko izmaksājusi cita kolektīvā pārvaldījuma organizācija, sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.4. citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem tieši sadalīto atlīdzību sadalījumā pa tiesībām un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

3. Šā likuma 39. panta trešajā daļā norādītajā ziņojumā iekļauj:

3.1. informāciju par summām, kas finanšu gada laikā atskaitītas sociālajiem, kultūras un izglītības pakalpojumiem, sadalījumā pa izmantošanas mērķu veidiem un katram mērķa veidam — sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem;

3.2. skaidrojumu par šā pielikuma 3.1. punktā norādīto summu izlietojumu sadalījumā pa izmantošanas mērķu veidiem, atsevišķi norādot summas, ar kurām segta sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanas pārvaldība, un summas, kas faktiski izlietotas minēto pakalpojumu sniegšanai.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 18. maijā.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2017. gada 31. maijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 18.05.2017.Stājas spēkā: 14.06.2017. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Intelektuālais īpašumsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 106 (5933), 31.05.2017.OP numurs: 2017/106.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
291146
14.06.2017
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)