Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 271

Rīgā 2017. gada 23. maijā (prot. Nr. 27 18. §)
Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām

(Noteikumu nosaukums MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 818 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Statistikas likuma 11. pantu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta astoto daļu
un likuma "Par piesārņojumu" 45. panta 1.daļu
(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 818 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapas, kā arī to aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 818 redakcijā)

2. Noteikumi apstiprina šādas vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapas (turpmāk – veidlapa):

2.1. "Veidlapa Nr. 2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" (1. pielikums). Veidlapu aizpilda fiziskās un juridiskās personas (ūdens resursu lietotāji), kurām ir vai pārskata gadā bija ūdens resursu lietošanas atļauja, vai operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.2. "Veidlapa Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" (2. pielikums). Veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums enerģētikas jomā vai kuru darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk – regula Nr. 166/2006) I pielikumā minētajai piesārņojošai darbībai un kuri emitē regulas Nr. 166/2006 II pielikumā minētās piesārņojošās vielas;

2.3. "Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" (3. pielikums). Veidlapu aizpilda:

2.3.1. operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums visu kategoriju (L, M, N, O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcai;

2.3.2. komersanti, kuriem ir vai pārskata gadā bija izsniegta atkritumu apsaimniekošanas atļauja;

2.3.3. atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki;

2.3.4. atkritumu apsaimniekotāji, kuri Latvijas teritorijā ieved vai no tās izved atkritumus reģenerācijai vai sadedzināšanai, ja sadedzināšana klasificējama kā atkritumu reģenerācija, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 3. pantā vai 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;

2.3.5. atkritumu radītājs, kas no Latvijas teritorijas izved atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 818)

3. Personas, kurām ir pienākums iesniegt veidlapas:

3.1. elektroniski reģistrējas un aizpilda veidlapas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv) tiešsaistes režīmā;

3.2. aizpilda tās atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam – pārskatu par gaisa aizsardzību, atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam – pārskatu par ūdens resursu lietošanu un atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam – pārskatu par atkritumiem;

3.3. ir atbildīgas par informācijas iesniegšanu šo noteikumu 4. punktā minētajā termiņā. Par informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā vai datu sagrozīšanu personu sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Veidlapas par iepriekšējo kalendāra gadu personas aizpilda atbilstoši šo noteikumu 3. punktam līdz attiecīgā gada 1. martam. Šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētās personas, kas pārskata gadā nav veikušas saimniecisko darbību, attiecīgajā veidlapā aizpilda tikai ziņas par operatoru un tiešsaistes režīmā pievieno paskaidrojumu, kurā norāda iemeslu, kādēļ saimnieciskā darbība nav veikta un dati netiek iesniegti.

5. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde:

5.1. pārbauda veidlapās iekļauto informāciju un tās atbilstību noteiktajām prasībām un kontrolē veidlapu iesniegšanu noteiktajos termiņos;

5.2. izvērtē veidlapās sniegto informāciju, izdarot par to attiecīgu atzīmi elektroniskās datubāzes kontroles modulī. Ja informācija ir kļūdaina, par to paziņo personai, kura iesniegusi attiecīgo veidlapu, uzliek tai pienākumu veikt nepieciešamos labojumus un nosaka termiņus to izpildei.

6. Centrs:

6.1. veidlapas un šo noteikumu 4. un 5. pielikumā minēto aizpildīšanas kārtību ievieto centra tīmekļvietnē;

6.2. datubāzes slēdz attiecīgā gada 1. jūnijā;

6.3. apkopo iesniegto informāciju un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā kopsavilkumu.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 201. nr.; 2009, 206. nr.; 2012, 15. nr.; 2013, 73. nr.; 2016, 39. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 818 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2193/ES par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 23. maija
noteikumiem Nr. 271
Veidlapa Nr. 2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu
______. gads

Ziņas par ūdens resursu lietotāju (fizisku vai juridisku personu vai operatoru)

Fiziskās personas vārds, uzvārds/juridiskās personas firma/operatora nosaukums  
   
Faktiskā adrese  
   
Juridiskā adrese  
   
Kontakti (tālrunis, e-pasts)  
   
Personas kods/reģistrācijas numurs komercreģistrā  
   
Darbības kods saskaņā ar NACE 2. red.  
   
Piesārņojošās darbības kategorija     A   B   C        
   

Ūdens resursu lietošanas atļauja

 

ŪRLA

                 
   
Atļaujas vai apliecinājuma numurs un datums  
   
Veidlapas aizpildītājs  
  (amats, vārds, uzvārds, tālrunis)
   
Atbildīgā persona  
  (amats, vārds, uzvārds, paraksts)

A. Ūdens ņemšana no dabīgiem ūdens avotiem

Nr. p. k.

 

Ūdens ņemšanas avota Ņemtā ūdens
vieta
(adrese)
identifikācijas Nr. tips kategorija daudzums
(tūkst. m3/gadā)
uzskaites veids
1 2 3 4 5 6 7
             
Kopā    

AA. Ūdens un notekūdeņu saņemšana no citām fiziskām un juridiskām personām

Nr. p. k. Saņemts ūdens no Saņemtā ūdens
fiziskās vai juridiskās personas reģistrācijas numurs/personas kods kategorija daudzums (tūkst. m3/gadā) uzskaites veids
1 2 3 4 5 6
           
      Kopā    

B. Ūdens izmantošana

Nr. p. k. Ūdens izmantotāja nosaukums Reģistrācijas numurs/
personas kods
Piederība
(no A un AA tabulas 1. ailes)
Ūdens izmantošanas veids
(NACE 2. redakcijas
kods)
Ūdens izmantošana
(tūkst. m3/gadā)
Atgriezeniskā sistēma
(tūkst. m3/gadā)
Zudumi (tūkst.
m3/gadā)

 

kopā t. sk. ražošanas produkcijā vai procesā paliekošie ūdeņi
1 2 3 4 5 6 7 8 9
                 
Kopā        

С. Notekūdeņu attīrīšana

Nr. p. k. Attīrīšanas iekārtas
identifikācijas numurs apkalpoto iedzīvotāju skaits aprēķinātais
cilvēku ekvivalents (CE)
NAI
tips

 

NAI veids projektētā jauda pēc cilvēku ekvivalenta projektētā jauda
pēc m3/dnn
NAI
nodošanas ekspluatācijā jeb pēdējās rekonstrukcijas gads
1 2 3 4 5 6 7 8 9
                 
                 
                 
Nr. p. k. Notekūdeņu
piederība
(no AA un B tabulas 1. ailes vai no J tabulas 7. ailes)
kopējais daudzums (tūkst. m3/gadā) pārslodzes notekūdeņu
daudzums (tūkst. m3/gadā)
faktiskā
attīrīšanas pakāpe
pārplūdes apvedūdeņi
1 10 11 12 13 14
           
           
  Kopā        

D. Ūdens un notekūdeņu novadīšana vidē

Nr. p. k. Piederība (no A, AA, B, C tabulas 1. ailes) Ūdeņu Novadīšanas vieta Izplūdes identifikācijas Nr.
kategorija daudzums
(tūkst. m3/gadā)

 

uzskaites veids
1 2 3 4 5 6 7
             
    Kopā        

DD. Ūdens un notekūdeņu nodošana citām fiziskām vai juridiskām personām

Nr. p. k. Piederība (no A, AA, B, C tabulas 1. ailes) Novadāmā ūdens Ūdens un notekūdeņu nodošana
kategorija daudzums
(tūkst. m3/gadā)
uzskaites veids fiziskai vai juridiskai personai reģistrācijas numurs/personas kods
1 2 3 4 5 6 7
             
    Kopā        

E. Paliekošais piesārņojums tonnas/gadā

Piederība (no D, DD tabulas 1. ailes) Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma slodze gadā (t/gadā))
suspendētas
vielas
bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP5) ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) naftas produkti sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAVkop) kopējais fosfors (Pkop) fosfātu fosfors (P/PO4)
1 2 3 4 5 6 7 8
               
Kopā              

E tabulas turpinājums

Piederība (no D, DD tabulas 1. ailes) Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma slodze gadā (t/gadā))
kopējais slāpeklis (Nkop) amonija slāpeklis (N/NH4) nitrātu slāpeklis (N/NO3) dzīvsudrabs (Hg) svins (Pb) kadmijs (Cd) hroms (Cr) cinks (Zn) niķelis (Ni) varš (Cu) arsēns (As)
1 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19
                       
Kopā                      

E tabulas turpinājums

Piederība (no D, DD tabulas 1. ailes) Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma slodze gadā (t/gadā))
fenoli dihloretāns hloroforms dihlormetāns hloralkāni
(C10-C13)
heksahlorbenzols heksahlorbutadiēns
1 20 21 22 23 24 25 26
               
Kopā              

E tabulas turpinājums

Piederība (no D, DD tabulas 1. ailes) Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma slodze gadā (t/gadā))
heksahlorcikloheksāns halogēnorganiskie
savienojumi
(izteikti kā AOX)
bromdifenilēteris monoaromātiskie
ogļūdeņraži
(kā BTEX)
policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži dioksīni un furāni
1 27 28 29 30 31 32
             
Kopā            

E tabulas turpinājums

Piederība (no D, DD tabulas 1. ailes) Piesārņojošā viela, parametrs (piesārņojuma slodze gadā (t/gadā))
formaldehīds hlorīdi cianīdi fluorīdi alvas organiskie savienojumi
(izteikti kā alva)
par kura analīzi lemj attiecīgā reģionālā vides pārvalde
1 33 34 35 36 37 38
             
Kopā            

F. Saražotās notekūdeņu dūņas

Piederība
(no C tabulas 1. ailes)
Dūņu grupa Dabiski mitro dūņu masa
(t/gadā)
Sausnas saturs dabiski mitrā dūņu masā
(%)
Sausnas masa
(t/gadā)
Testēto paraugu skaits gadā
1 2 3 4 5 6
           
Kopā          

F tabulas turpinājums

Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) Testēto paraugu skaits gadā Dūņu izmantošanas veids Izmantoto dūņu masa (t/gadā)
kadmijs
(Cd)
varš
(Cu)
hroms
(Cr)
dzīvsudrabs
(Hg)
niķelis
(Ni)
svins
(Pb)
cinks
(Zn)
dabiski mitra sausna
7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17
                     
            Kopā        

FF. Saņemtās notekūdeņu dūņas

Objekta nosaukums,
kods (11 zīmju skaitlis)

 

Dūņu grupa Dabiski mitro dūņu masa
(t/gadā)

 

Sausnas saturs dabiski mitrā dūņu masā (%) Sausnas masa
(t/gadā)
Testēto paraugu skaits gadā
1 2 3 4 5 6
           
Kopā          

FF tabulas turpinājums

Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) Testēto paraugu skaits gadā Dūņu izmantošanas veids Izmantoto dūņu masa (t/gadā)
kadmijs
(Cd)
varš
(Cu)
hroms
(Cr)
dzīvsudrabs
(Hg)
niķelis
(Ni)
svins
(Pb)
cinks
(Zn)
dabiski mitra sausna
7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17
                     
            Kopā        

G. Ikmēneša ūdens ņemšana/novadīšana (tūkst. m3/mēnesī)

Piederība (no A un D tabulas 1. ailes) I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
                           

H. Notekūdeņu testēšana

Piederība (no C vai D tabulas 1. ailes) Parametrs Testēšanas normatīvi tehniskās dokumentācijas numurs Metodes detektēšanas robeža Metodes akreditācijas statuss Laboratorijas nosaukums Testēšanas rezultāti pirms attīrīšanas Testēšanas rezultāti pēc attīrīšanas Mērvienība, mg/l vai µg/l
lielums mērvienība, mg/l vai µ/l
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
              Janvāris   Janvāris    
Februāris   Februāris  
Marts   Marts  
Aprīlis   Aprīlis  
Maijs   Maijs  
Jūnijs   Jūnijs  
Jūlijs   Jūlijs  
Augusts   Augusts  
Septembris   Septembris  
Oktobris   Oktobris  
Novembris   Novembris  
Decembris   Decembris  

I-1. Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti augšpus emisijas vietas

Piederība (no D tabulas 1. ailes) Attālums no emisijas vietas (m) Ūdens parauga ņemšanas datums Piesārņojošas vielas koncentrācija
suspendētās vielas
(mg/l)
bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP5) (mg/l) ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l) kopējais fosfors (Pkop) (mg/l)

fosfātu fosfors (P/PO4)
(mg/l)

kopējais slāpeklis (Nkop) (mg/l) amonija slāpeklis (N/NH4) (mg/l) nitrātu slāpeklis (N/NO3) (mg/l)    
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13
                         
                         
                         

I-2. Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti lejpus emisijas vietas

Piederība (no D tabulas 1. ailes) Attālums no emisijas vietas (m) Ūdens parauga ņemšanas datums Piesārņojošas vielas koncentrācija
suspendētās vielas
(mg/l)
bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP5) (mg/l) ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l) kopējais fosfors (Pkop) (mg/l) fosfātu fosfors (P/PO4)
(mg/l)
kopējais slāpeklis (Nkop) (mg/l) amonija slāpeklis (N/NH4) (mg/l) nitrātu slāpeklis (N/NO3) (mg/l)    
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13
                         
                         
                         

J. Kanalizācijas sistēmas

Nr.
p. k.
Identifikācijas Nr. Kanalizācijas sistēmas nosaukums Kanalizācijas cauruļvadu sistēmas Ar izvedamām cisternām
apkalpoto iedzīvotāju skaits slodze
(CE)
savāktais notekūdeņu daudzums (tūkst. m3) apkalpoto iedzīvotāju skaits slodze
(CE)
savāktais notekūdeņu daudzums (tūkst. m3)
1 2 3 4 5 6 7 8 9
                 
             
Piederība (kanalizācijas sistēmā ienākošas plūsmas) Piederība
(uz attīrīšanas iekārtām/
novadīšanu izejošās plūsmas)

 

Kanalizācijas sistēmas tips (K, R vai I) Kanalizācijas sistēmai ir sava tiešā izplūde vidē bez attīrīšanas
(jā/nē)

 

Kanalizācijas sistēmas novadītie notekūdeņi (tūkst. m3/gadā) Tai skaitā normatīvi tīri notekūdeņi (tūkst.
m3/gadā)
Tai skaitā normatīvi netīri notekūdeņi (tūkst. m3/gadā)
10 11 12 13 14 15 16
             
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 23. maija
noteikumiem Nr. 271

(Pielikums grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 818; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.05.2019., sk. grozījumu 2. punktu)

Veidlapa Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību
______. gads

Ziņas par operatoru

Operatora nosaukums  
   
Faktiskā adrese  
   
Juridiskā adrese  
   
Kontakti (tālrunis, e-pasts)  
   
Reģistrācijas numurs komercreģistrā  
   
Darbības kods saskaņā ar NACE 2. red.  
   
Piesārņojošās darbības kategorija     A   B   C        
   
Atļaujas vai apliecinājuma numurs un datums  
   
Veidlapas aizpildītājs  
  (amats, vārds, uzvārds, tālrunis)
   
Atbildīgā persona  
  (amats, vārds, uzvārds, paraksts)

I. Iekārtu raksturojums

1. tabula

Iekārtas darbības uzsākšanas datums Sadedzināšanas iekārtas veids Iekārtas nosaukums
(tips, marka)
Iekārtas

 

 

kods

 

Katras sadedzināšanas tehniskās ierīces nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas avota kods Kopējā sadedzināšanas iekārtas jeb emisijas avota nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas
plūsma (m3/s) temperatūra (° C) ilgums (h/g.)
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Piezīmes.

1.  2. aili aizpilda tikai sadedzināšanas iekārtu operatori.

2.  2. ailē norāda sadedzināšanas iekārtas veidu atbilstoši šādam iedalījumam – standarta sadedzināšanas iekārta, divu kurināmo dzinējs, dīzeļdzinējs, gāzturbīna, cits dzinējs, graudu kaltē izmantojamā iekārta, cita veida sadedzināšanas iekārta. Terminu skaidrojums sniegts normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.

3.  3. ailē norāda tikai sadedzināšanas iekārtas preču zīmi (piemēram, "Buderus", "Vapor" TTKV-100-100).

4.  4. ailē norāda katras tehnoloģiskās iekārtas kodu:

S – sadedzināšanas iekārta, ja kurināmais tiek sadedzināts katlumājā siltumenerģijas ražošanai;

T – tehnoloģiskā iekārta, ja kurināmais tiek patērēts ražošanas procesa uzturēšanai;

G – gaistošos organiskos savienojumus (GOS) emitējošās iekārtas;

P – visas pārējās iekārtas, kuras nav saistītas ar S, T un G, bet kurās emisijas (neorganiskas vielas, putekļi) rodas no izejvielu izmantošanas, produktu ražošanas, atkritumu apglabāšanas, mājdzīvnieku audzēšanas un citām darbībām.

Tādējādi iekārtu kodi būs: S1, S2..sn; T1, T2..tn; G1, G2..gn; P1, P2..pn. Attiecīgo iekārtas kodu uzņēmums piešķir pats, tam jābūt nemainīgam un jābūt norādītam arī atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības pieteikumā.

5. Ja vienam emisijas avotam/dūmenim jeb iekārtai ir vairākas tehniskās ierīces (ar kodu S vai T), tad 5. ailē norāda katras tehniskās ierīces nominālo ievadīto siltuma jaudu (katla agregāta nominālā jauda, dalīta ar šā agregāta lietderības koeficientu). Cita tipa tehnoloģiskajām iekārtām (G un P) šī aile nav jāaizpilda.

6.  6. ailē norāda emisijas avota kodu (piemēram, A1, A2), kuru piešķir uzņēmums katram dūmenim vai citam emisijas avotam. Kodam jābūt nemainīgam un jābūt norādītam arī atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības pieteikumā. Vienam emisijas avotam jeb iekārtai var būt vairākas tehniskās ierīces.

7.  7. ailē norāda emisijas avota vai dūmeņa (ar kodu S vai T) kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. Ja emisijas avota izplūdes gāzes izvada caur vienu kopīgu dūmeni, tad saskaita kopā visu iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. Cita tipa tehnoloģiskajām iekārtām (G un P) šī aile nav jāaizpilda.

8.  8. ailē norāda izplūdes gāzu daudzumu kubikmetros sekundē (m3/s).

9.  9. ailē norāda izplūdes gāzu emisijas temperatūru.

10.  10. ailē norāda emisijas ilgumu no emisijas avota – iekārtas darba stundu skaitu gadā.

1.1 tabula

Emisijas avota kods Iekārtas kods Ģeogrāfiskās koordinātas Punktveida avota parametri (m) Laukuma avota parametri (m × m × m)
Z platums

 

o   '   "

A garums

 

o   '   "

augstums iekšējais diametrs garums platums augstums
1 2 3 4 5 6 7 8 9

1.  3. un 4. ailē norāda emisijas avota ģeogrāfiskās koordinātas (vēlams norādīt ar precizitāti līdz sekundes simtdaļai). Ja emisijas izvade nav punktveida avots, norāda difūzās emisijas laukuma galējo punktu A, B, C un D ģeogrāfiskās koordinātas.

2.  5. un 6. ailē norāda emisijas punktveida avota (piemēram, dūmeņa, ventilācijas caurules vai cita veida izvades) augstumu un iekšējo diametru metros.

3.  7., 8. un 9. ailē norāda emisijas avota – laukuma (piemēram, autostāvvietas, atkritumu izgāztuves) – izmērus (garumu, platumu un augstumu) metros.

II. Iekārtu limitētās un faktiskās emisijas

2. tabula

Iekārtas kods NACE 2. red. Vielas kods Vielas
nosaukums
Emisijas limits vai emisijas robežvērtība (izvēloties stingrāko/zemāko no vērtībām) Faktiskās emisijas Emisijas
g/s
ouE/s
mg/m3
ouE/m3
t/g.
ouE/g.
g/s
ouE/s
mg/m3
ouE/m3
t/g.
ouE/g.
noteikšanas metode metodes akronīms faktors mērvienība
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
                           
                           
                           

Piezīmes.

1.  1. aile – iekārtas kods saskaņā ar 1. tabulu.

2.  2. aile – norāda NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas četrzīmju kodu, kurš atbilst saimnieciskai darbībai, ko veic, izmantojot šo iekārtu (NACE kods pieejams Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē http://www.csb.gov.lv).

3.  3. un 4. aile norāda katras piesārņojošās vielas kodu un nosaukumu saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) apstiprināto sarakstu atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā piesakāmas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Saraksts pieejams centra tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv).

4.  5., 6. un 7. aile – norāda emisijas limitu gramos sekundē (g/s), miligramos kubikmetrā (mg/m3) un tonnās gadā (t/g.) vai – attiecībā uz atsevišķām piesārņojošām darbībām – emisijas robežvērtību miligramos kubikmetrā (mg/m3), ja šī vērtība ir zemāka par emisijas limitu. Smaku emisijas limitus norāda smaku vienībās sekundē (ouE/s), vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos (ouE/m3) un smaku vienībās gadā (ouE/g.). Sadedzināšanas iekārtām ir saistošas emisijas robežvērtības, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām. Atkritumu sadedzināšanas iekārtās ievēro emisijas robežvērtības, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai. Iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus, emisijas robežvērtības noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus. Izsniedzot atļauju, Valsts vides dienests A un B kategorijas sadedzināšanas iekārtām var noteikt piesārņojošās vielas emisijas limitu vai limitus, kas ir stingrāki par normatīvajos aktos noteiktajām emisijas robežvērtībām. Emisijas limitu nosaka, izstrādājot emisijas limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.

5.  8., 9. un 10. aile – norāda faktiskās emisijas gramos sekundē (g/s), miligramos kubikmetrā (mg/m3) un tonnās gadā (t/g.). Sadedzināšanas iekārtām norāda visas emisijās esošās vielas, pārrēķinātas uz fiksēto skābekļa saturu. Smaku emisiju norāda smaku vienībās sekundē (ouE/s), vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos (ouE/m3) un smaku vienībās gadā (ouE/g.). Sadedzināšanas iekārtu operators, kuram jāveic emisiju mērījumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus pievieno pārskata veidlapai "Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķu pielikumu.

6.  11. aile – norāda emisiju noteikšanas metodi, t. i., ja izmantota tiešā mērījumu metode, norāda M, ja izmantoti aprēķini saskaņā ar materiālās bilances metodi vai izmantojot emisijas faktoru metodi, norāda A, ja lietota cita atzīta netiešās noteikšanas metode, norāda N.

7.  12. aile – norāda emisijas noteikšanas metodes nosaukumu saskaņā ar norādīto pielikumu (skatīt veidlapas beigās tabulu "Metodes").

8.  13. un 14. aile – ja emisijas noteikšanas metode ir A, norāda emisijas faktoru un mērvienību.

III. Izplūdes gāzu attīrīšanas efektivitāte gaisa attīrīšanas iekārtās (GAI)

3. tabula

Emisijas avota
kods
Vielas kods Vielas nosaukums Attīrīšanas iekārtas veids Attīrīšanas iekārtas efektivitāte (%)
1 2 3 4 5

Piezīmes.

1.  1. ailē norāda emisijas avota kodu. Tam jāsaskan ar atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības pieteikumā norādīto emisijas avota kodu.

2.  2. un 3. ailē norāda tās vielas kodu un nosaukumu, kura nonāk gaisa attīrīšanas iekārtā. Vielas, kuras netiek novadītas uz gaisa attīrīšanas iekārtu, šajā tabulā nenorāda.

3.  4. ailē norāda emisiju attīrīšanas iekārtas veidu (piemēram, ciklons, multiciklons, maisa filtrs, elektrostatiskais filtrs, mitrais vai slapjais skruberis).

IV. Kurināmā izlietojums

4. tabula

Iekārtas kods Kurināmā kods Kurināmā veids Mērvienība Kurināmā patēriņš Sēra saturs kurināmajā, %
kopā siltuma vai elektroenerģijas ražošanai tehnoloģiskajiem procesiem
1 2 3 4 5 6 7 8
  301 Ogles t        
  302 Dabasgāze tūkst. m3        
  303 Mazuts (degvieleļļa) t        
  304 Šķidrais kurināmais t        
  305 Kūdra t        
  306 Degakmens eļļa t        
  307 Koksne          
  307a   Malka t        
  307b   Granulas t        
  307c   Šķelda t        
  307d   Koksne (pārējais) t        
  308 Sašķidrinātā gāze t        
  309 Cits kurināmais t vai tūkst. m3        
  310 Atstrādātās eļļas t        
  311 Nolietotās riepas t        
  312 Kokss t        
  313 Dīzeļdegviela t        
  314 Salmi t        
  315 Biogāze tūkst. m3        

Piezīmes.

1.  1. ailē norāda iekārtas kodu saskaņā ar 1. tabulu.

2.  2. un 3. ailē norādīti iespējamie kurināmā veidi. Atzīmēt jebkuru citu kurināmo ar kodu 309, piemēram, naftas produktu atkritumi, gudrons.

3.  4. ailē norādītas kurināmā mērvienības.

4.  5. ailē norāda izlietotā kurināmā daudzumu, t. i., 5 = 6 + 7.

5.  6. un 7. aili aizpilda, ja tehnoloģiskās iekārtas kods ir S, norādot izlietotā kurināmā daudzumu siltuma un elektroenerģijas ražošanai (6. aile) un specifiskajā tehnoloģiskajā procesā (7. aile).

6.  7. aili aizpilda, ja tehnoloģiskās iekārtas kods ir T, norādot izlietotā kurināmā daudzumu tehnoloģiskajiem procesiem.

7.  8. ailē norāda sēra saturu (%) tiem kurināmajiem, kas kā piemaisījumu satur sēru vai tā savienojumus.

V. Iekārtas darbības režīma raksturojums gada laikā

(Nodaļa svītrota ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 818)
 

VI. Paskaidrojums par iekārtas kopējo emisiju būtiskām izmaiņām

6. tabula

 

 



 

Piezīme. Teksta lauku aizpilda, īsi raksturojot iekārtas darbību pārskata gada laikā (tehniski uzlabojumi, jauni produkcijas veidi, jaudas/noslodzes izmaiņas u. c.), ja iekārtas kopējās emisijas ir būtiski izmainījušās (palielinājušās/samazinājušās vairāk par 15 %) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada kopējām emisijām.

VII. Metodes

Nr. p. k.

 

Metodes nosaukums Metodes apzīmējums (akronīms) Noteikšanas metode
1. Starptautiski apstiprināts mērījumu standarts* M
2. Darbības atļaujā norādītā mērījumu metode ATL M
3. Nacionāli vai reģionāli tiesiski noteiktā mērījumu metode NRS M
4. Alternatīvā mērījumu metode saskaņā ar CEN/ISO CEN/ISO M
5. Ar references materiāliem kompetentās iestādes apstiprināta mērījumu metode SRM M
6. Cita mērījumu metode Cita M
7. Starptautiski apstiprināts aprēķinu standarts** A
8. Darbības atļaujā norādītā aprēķinu metode ATL A
9. Nacionāli vai reģionāli tiesiski noteiktā aprēķinu metode NRS A
10. Kompetentās iestādes pieņemtā Masas bilances metode MBM A
11. Eiropas mēroga attiecīgajam sektoram raksturīgā aprēķinu metode NSA A
12. Cita aprēķinu metodoloģija Cita A
13. Eksperta novērtējums N

Piezīmes.

1. * Pie metodes akronīma norādīt izmantoto starptautiski apstiprināto mērījumu standartu.

2. ** Pie metodes akronīma norādīt starptautiski apstiprināto aprēķina metodes saīsinājumu, piem., IPCC, ETS, EMEP/CORINAIR.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada  23. maija
noteikumiem Nr. 271
Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem
______. gads

Ziņas par operatoru

Operatora/komersanta nosaukums/
fiziskas personas vārds un uzvārds
 
   
Faktiskā adrese  
   
Juridiskā adrese  
   
Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts)  
   
Reģistrācijas numurs komercreģistrā  
   
Darbības kods saskaņā ar NACE 2. red.  
   
Piesārņojošās darbības kategorija   A   B   C        
   
Atkritumu apsaimniekošanas atļauja AAA:

1. Atkritumu savākšana vai atkritumu savākšana un pārvadāšana

2. Atkritumu pārvadāšana

3. Atkritumu pārkraušana un uzglabāšana

4. Atkritumu šķirošana un uzglabāšana

5. Atkritumu uzglabāšana

6. Slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšana un tajā esošo atkritumu pāršķirošana

   
Reģistrācija

1. Atkritumu tirgotājs

2. Atkritumu apsaimniekošanas starpnieks

Atļaujas vai apliecinājuma numurs un datums, datums, kad pieņemts lēmums par personas reģistrāciju atkritumu tirgotāju vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieku sarakstā, datums, kad izsniegts paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem, un tā numurs (atkritumu radītājiem, kas paši izved no Latvijas teritorijas atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai)

 
Veidlapas aizpildītājs  
  (amats, vārds, uzvārds, tālrunis)
Atbildīgā persona  
  (amats, vārds, uzvārds, paraksts)

A daļa

Rindas A1 un A2 aizpilda visas šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētās personas

A1 Personas darbības veids ar atkritumiem 1. Atkritumu radītājs  
2. Atkritumu apsaimniekotājs  
A2 Personas statuss Pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, aģentūra vai iestāde  
Komersants (izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības)  
Fiziska persona  

B daļa

Rindas B1–B10 aizpilda operatori vai komersanti, kuri rada atkritumus

  1 2 3 4 5
B1 Atkritumu nosaukums          
B2 Atkritumu klases kods          
B3 Īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (H kods, tikai bīstamajiem atkritumiem)          
B4 Atkritumu daudzuma noteikšanas metode          
B5 Atkritumu daudzums uzņēmumā pārskata gada sākumā (t)          
B6 Pārskata gada laikā radītais atkritumu daudzums (t)          
B7 Operatora vai komersanta pārskata gada laikā veiktās darbības ar atkritumiem 1. Apglabāto atkritumu daudzums D kods          
daudzums (t)          
2. Pārstrādāto atkritumu daudzums R kods          
daudzums (t)          
B8 Citai personai pārskata gadā nodotie atkritumi nodots apglabāšanai gadā (t)          
nodots pārstrādei gadā (t)          
B9 Izvestie/eksportētie atkritumi izvests/eksportēts apglabāšanai gadā (t)          
izvests/eksportēts pārstrādei gadā (t)          
B10 Operatora vai komersanta uzkrātais atkritumu daudzums pārskata gada beigās (t)          

C daļa

Rindas C1–C13 aizpilda personas, kas apsaimnieko atkritumus

  1 2 3 4 5
C1 Atkritumu nosaukums          
C2 Atkritumu klases kods          
C3 Īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (H kods, tikai bīstamajiem atkritumiem)          
C4 Atkritumu daudzuma noteikšanas metode          
C5 Atkritumu daudzums pārskata gada sākumā (t)          
C6 Pārskata gada laikā savākto vai apglabāšanai un pārstrādei pieņemto atkritumu veidi un daudzums no tiešajiem atkritumu radītājiem vai veiktas darbības ar šādiem atkritumiem (t) nešķiroti atkritumi          
lielgabarīta atkritumi          
šķiroti atkritumi          
C7 Pārskata gada laikā savākto vai apglabāšanai un pārstrādei pieņemto atkritumu veidi un daudzums no atkritumu apsaimniekotājiem vai veiktas darbības ar šādiem atkritumiem (t) nešķiroti atkritumi          
lielgabarīta atkritumi          
šķiroti atkritumi          
C8 Operatora vai komersanta, vai fiziskas personas pārskata gada laikā ievesto/importēto atkritumu daudzums (t)          
C9 Operatora vai komersanta veiktās pārstrādes vai apglabāšanas darbības ar atkritumiem R kods          
daudzums gadā (t)          
D kods          
daudzums gadā (t)          
C10 Citai personai pārskata gadā nodotie atkritumi nodots apglabāšanai gadā (t)          
nodots pārstrādei gadā (t)          
C11 Izvestie/eksportētie atkritumi izvests/eksportēts apglabāšanai gadā (t)          
izvests/eksportēts pārstrādei gadā (t)          
C12 Operatora vai komersanta, vai fiziskas personas uzkrātais atkritumu daudzums pārskata gada beigās (t)          
C13 Aizpilda tikai atkritumu poligonu apsaimniekotāji:
kopējais apglabātais atkritumu daudzums poligona darbības laikā (t)
         

D daļa

Dati par sadzīves atkritumu apjomiem atbilstoši administratīvajai teritorijai

Nr. p. k. Administratīvā teritorija Atkritumu nosaukums Atkritumu klase Pārskata gada laikā savākto atkritumu daudzums (tonnās)
         
         

E daļa

Aizpilda personas, kas Latvijā ieved vai importē atkritumus pārstrādei vai reģenerācijai

Nr.
p. k.
Valsts, no kuras ieved/importē atkritumus Tā operatora nosaukums un adrese, no kura ieved/importē atkritumus Paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem (numurs) Ievesto/importēto atkritumu klases kods Ievesto/importēto atkritumu daudzums
(t)
           

F daļa

Aizpilda personas, kas atkritumus nodod citai personai vai izved, vai eksportē no Latvijas

Nr. p. k. Valsts, uz kuru izved/
eksportē atkritumus
Persona, kas nodod vai izved/eksportē atkritumus Paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai
sūtījumiem (numurs)
Nodoto vai izvesto/
eksportēto atkritumu klases kods
Nodoto vai izvesto/
eksportēto atkritumu daudzums
(t)
nosaukums adrese reģistrācijas numurs komercreģistrā vai personas kods
               
               
               
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada  23. maija
noteikumiem Nr. 271
Veidlapas Nr. 2 – Ūdens.
Pārskats par ūdens resursu lietošanu aizpildīšanas kārtība

1. Pārskatā iekļauj datus, pamatojoties uz ūdens resursu lietotāja veikto uzskaiti. Datu apkopošanai ieteicams izmantot "Notekūdeņu vadlīnijas", kuras izstrādātas projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros un ir pieejamas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv). Vadlīnijas izstrādātas monitoringa un kontroles vajadzībām attiecībā uz piesārņojošām izplūdēm ūdenī.

2. A tabulu "Ūdens ņemšana no dabīgiem ūdens avotiem" aizpilda šādi:

2.1. sniedz informāciju par ūdeņu saņemšanu no dabīgiem ūdens avotiem (norādīti šā pielikuma 2. tabulā), minot katru ūdens avotu atsevišķi;

2.2.  1. ailē ūdens ieguves vietas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, A1, A2;

2.3.  2. ailē norāda ūdens ņemšanas vietas faktisko adresi;

2.4.  3. ailē ūdens ieguves vietas identifikācijas numuru norāda tādu pašu kā piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās vai ūdens resursu lietošanas atļaujās;

2.5.  4. ailē norāda dabīgā ūdens avota tipu, izmantojot kodu no šā pielikuma 1. tabulas (pazemes ūdeņiem) vai šā pielikuma 2. tabulas (virszemes ūdeņiem);

2.6.  5. ailē norāda ņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas;

2.7.  6. ailē norāda saņemtā ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens ņemšanas avotiem matemātiskai pārbaudei;

2.8.  7. ailē norāda ņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas.

3. AA tabulu "Ūdens un notekūdeņu saņemšana no citām fiziskām un juridiskām personām" aizpilda šādi:

3.1. informāciju par ūdens un notekūdeņu saņemšanu no citām fiziskām un juridiskām personām norāda atsevišķi pa kategorijām. Datus par katru ūdens avotu norāda atsevišķi;

3.2.  1. ailē saņemtā ūdens plūsmas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, AA1, AA2;

3.3.  2. ailē sniedz informāciju par fizisko vai juridisko personu, no kuras ir saņemts ūdens, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;

3.4.  3. ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (11 ciparu skaitlis). Ja ūdens tiek saņemts no fiziskām personām, kurām nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;

3.5.  4. ailē norāda saņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas;

3.6.  5. ailē norāda saņemto ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norādot kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens saņēmējiem matemātiskai pārbaudei;

3.7.  6. ailē norāda saņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas.

4. B tabulu "Ūdens izmantošana" aizpilda šādi:

4.1. norāda informāciju par ūdens izmantošanu. Operators norāda datus tikai par paša izmantoto ūdeni;

4.2.  1. ailē ūdens izmantotājus numurē pēc kārtas un izmanto tālākai veidlapas aizpildīšanai. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, B1, B2;

4.3.  2. ailē norāda atsevišķi ūdens lietotājam piederošās ražotnes (piemēram, fermas, siltumnīcas, rūpnīcu cehi) vai cita ūdens lietotāja nosaukumu, kurš izmanto ūdeni, bet kuram pašam nav ūdens lietošanas atļaujas un par kuru sniedz datus veidlapas aizpildītājs. Ar vienu ierakstu drīkst norādīt sadzīvē lietotos ūdeņus un vienveidīgas produkcijas ražotnes ūdeņus ar ūdens ieņemšanu no viena avota un notekūdeņu novadīšanu uz vienu vietu. Šādā gadījumā norāda ražotņu skaitu, bet tālākās ailes aizpilda summāri. Par vienveidīgām tiek uzskatītas tādas ražotnes, kuras var aprakstīt ar vienu saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakcijas kodu (vēlams līdz četrām zīmēm);

4.4.  3. ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā. Aili aizpilda tikai tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras sniedz datus par citiem ūdens lietotājiem, kam nav savas ūdens lietošanas vai ūdens resursu lietošanas atļaujas un kas patstāvīgi nesniedz pārskatu par izmantoto ūdeni, bet saņem to no komunālās ūdensvada sistēmas. Ja aili aizpilda fiziskā persona, kurai nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;

4.5.  4. ailē norāda piederību no tabulas A un AA 1. ailes. Ja izmantošana ir vienveidīga, bet ūdens tiek ņemts no dažādiem avotiem, atsevišķi norāda ūdens izmantošanu katram ūdens ņemšanas avotam;

4.6.  5. ailē norāda kodu līdz četrām zīmēm saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 2. redakciju. Kodi un to atbilstības tabulas ir Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē (http://www.csb.gov.lv/dokumenti/klasifikacijas-30827.html). Šajā ailē katram ūdens izmantošanas veidam piešķir NACE kodu atbilstoši NACE 2. redakcijai (vēlams līdz 4 zīmēm), norādot, kam reāli tika izmantots attiecīgais ūdens daudzums. Atsevišķi norāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots irigācijai, piešķirot četru zīmju NACE kodu (piemēram, NACE kods 0111) no klasifikāciju grupas "Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība". Irigācijas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots, lai palielinātu mitruma saturu augsnē un nodrošinātu augiem optimālus augšanas apstākļus. Atsevišķi norāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots rūpniecībā tehnoloģisko procesu dzesēšanai, ar NACE kodiem no 1500 līdz 3700, piešķirot NACE kodu ar četrām zīmēm (piemēram, NACE kods 1551). Atsevišķi norāda elektroenerģijas ražošanas un sadales nozari ar NACE kodu 3511. Dzesēšanas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots iekārtu un procesu dzesēšanai;

4.7.  6. ailē norāda izmantotā ūdens daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo izmantotā ūdens daudzumu matemātiskai pārbaudei;

4.8.  7. ailē norāda ražošanas produkcijā vai procesā paliekošos ūdeņus, piemēram, cementa ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, kuģiem, lopu dzirdināšanai, kultūraugu platību laistīšanai, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai, piemēram, filtru skalošanai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās un tīklu skalošanai;

4.9.  8. ailē norāda ūdens daudzumu, kas izmantots atgriezeniskajās sistēmās, piemēram, dzesēšanas ūdens katlumājas atgriezeniskajā sistēmā;

4.10.  9. ailē norāda ūdens daudzumu, kas zudis ūdens transportēšanas ceļā no ūdens ņemšanas līdz izmantošanas vietai vai starp ūdens lietošanas un otrreizējas izmantošanas punktiem. Šajā daudzumā ieskaitāms arī ūdens apjoms, kas ievadīts ūdensapgādes sistēmā un izmantots konkrētam mērķim, taču netiek veikta šā apjoma uzskaite, piemēram, ugunsdzēsībā. Šajā daudzumā netiek ieskaitīts ūdens apjoms, kas tiek izmantots ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai.

5.  C tabulu "Notekūdeņu attīrīšana" aizpilda šādi:

5.1. norāda informāciju par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ar tiešu notekūdeņu novadīšanu vidē;

5.2.  1. ailē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, C1, C2;

5.3.  2. ailē norāda attīrīšanas iekārtas identifikācijas numuru, kuru piešķir Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju;

5.4.  3. ailē norāda attīrīšanas iekārtas apkalpoto cilvēku skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai iesaka pieņemt, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;

5.5.  4. ailē norāda attīrīšanas iekārtai saskaņā ar normatīvo aktu par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī aprēķināto cilvēku ekvivalentu (CE). Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas no attiecīgajā aglomerācijā esošajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nonāk attīrīšanas iekārtās un atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g dienā;

5.6.  5. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tipu: K – komunālās (pašvaldību komunālo uzņēmumu) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīra galvenokārt komunālos un sadzīves notekūdeņus, kas savākti galvenokārt caur centralizētu kanalizācijas sistēmu; R – industriālo (rūpniecības) uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīra ražošanas un komunālos, sadzīves notekūdeņus (arī slimnīcu, viesnīcu, viesu māju, skolu, armijas bāzu un citu objektu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras atrodas šo objektu apsaimniekošanā), I – neatkarīgās jeb individuālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras nav pieslēgtas pie centralizētas kanalizācijas sistēmas (tai skaitā ar cisternām neizved notekūdeņus uz citām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām) un uz vietas attīra mājsaimniecību vai nelielu apdzīvoto vietu (mazāku par 50 CE) komunālos un sadzīves notekūdeņus;

5.7.  6. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kas atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī nodrošina pirmējo, otrējo vai intensīvāko notekūdeņu attīrīšanu;

5.8.  7. ailē norāda projektēto jaudu atbilstoši cilvēku ekvivalentam;

5.9.  8. ailē norāda projektēto jaudu atbilstoši notekūdeņu daudzumam m3/dnn;

5.10.  9. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā vai pēdējās rekonstrukcijas gadu;

5.11.  10. ailē norāda attīrīšanai pieņemto notekūdeņu piederību ar attiecīgo tabulas ieraksta kārtas numuru. No AA tabulas – attīrīšanai pieņemtie notekūdeņi no citām organizācijām (ūdens lietotājiem), no B tabulas – pašu radītie notekūdeņi;

5.12.  11. ailē norāda faktisko noslodzi katrai attīrīšanas iekārtai (tūkst. m3/gadā). Ailes noslēgumā norāda notekūdeņu daudzumu no visām attīrīšanas iekārtām matemātiskai pārbaudei;

5.13.  12. ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst. m3/gadā). Pārplūdes (overflows) ir izplūdes no kombinētās (jauktās) (combine) kanalizācijas sistēmas ūdenstilpēs lietusgāžu laikā, kad plūsma sistēmā (kanalizācijas ūdeņu un lietusūdeņu maisījums) pārsniedz projektēto jaudu;

5.14.  13. ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avārijas laikā radušos notekūdeņus (tūkst. m3/gadā). Apvedūdeņi (by-passes) ir izplūdes no kanalizācijas sistēmas ūdenstilpēs, lai novērstu attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas bojājumus elektroapgādes pārtraukumu vai avāriju un remontdarbu laikā;

5.15.  14. ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas pakāpi pēc attīrīšanas gala rezultāta atbilstoši pirmējai attīrīšanai, otrējai attīrīšanai vai biogēnu redukcijai (padziļinātai attīrīšanai).

6.  D tabulu "Ūdens un notekūdeņu novadīšana vidē" un DD tabulu "Ūdens un notekūdeņu nodošana citām fiziskām vai juridiskām personām" aizpilda šādi:

6.1. atsevišķi pa kategorijām norāda visus vidē novadītos ūdeņus un notekūdeņus. DD tabulā atsevišķi pa kategorijām norāda visus ūdeņus un notekūdeņus, kuri tiek novadīti citās sistēmās, tai skaitā kanalizācijas sistēmās, vai nodoti citai organizācijai;

6.2.  1. ailē ūdens novadīšanu numurē pēc kārtas un izmanto tālākā veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, D1, DD1;

6.3.  2. ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts. Piederība no tabulas A, AA, B un C 1. ailes;

6.4.  3. ailē norāda novadāmo ūdeņu kategoriju, izmantojot kodu no šā pielikuma 3. tabulas, tādu pašu kā ūdens resursu lietošanas un piesārņojuma integrētajās atļaujās. Ja ūdeņi pēc to tīrības pakāpes (normatīvi tīri, normatīvi netīri) gada laikā mainās, atsevišķā rindā norāda katrai tīrības pakāpei atbilstošo ūdens daudzumu, otrās rindas pirmajā ailē liekot turpinājuma zīmi – zvaigznīti. Notekūdeņus no zivjaudzētavām un zivsaimniecībām norāda ar atbilstošu kategoriju no šā pielikuma 3. tabulas;

6.5.  4. ailē norāda novadāmo ūdeņu faktisko daudzumu (tūkst. m3/gadā), ailes noslēgumā norāda kopējo ūdens daudzumu no visām novadīšanas vietām matemātiskai pārbaudei;

6.6.  5. ailē norāda novadāmo ūdeņu uzskaites veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 4. tabulas;

6.7.  6. ailē D tabulā norāda ūdens novadīšanas vietu vidē, izmantojot kodu no šā pielikuma 2. tabulas, bet DD tabulā – ūdens novadīšanu citās sistēmās, tai skaitā kanalizācijas sistēmā, vai ūdens nodošanu citai organizācijai, norādot saņēmēja vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;

6.8.  7. ailē D tabulā norāda notekūdeņu novadīšanas vietas identifikācijas numuru, kuru piešķir reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju, bet DD tabulā – reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā vai personas kodu, ja nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura.

7.  E tabulu "Paliekošais piesārņojums" aizpilda šādi:

7.1. norāda piesārņojuma slodzi notekūdeņos tonnās gadā katrā konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā. Visi ūdens resursu lietotāji tabulā norāda ieplūstošo notekūdeņu kvalitāti (tikai piesārņojuma parametri – suspendētās vielas, BSP5, ĶSP, Pkop , Nkop) un izplūstošā ūdens kvalitāti (visi kontrolējamie piesārņojuma parametri), to atdalot ar daļsvītru;

7.2.  1. ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts, norādot piederības saiti no D vai DD tabulas 1. ailes;

7.3.  2.–11. ailē norāda piesārņojošo vielu parametrus – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), virsmas aktīvās vielas (SVAVkop), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3). Naftas produktus norāda uzņēmumi, kuriem tas ir noteikts ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās;

7.4.  12.–19. ailē norāda dzīvsudraba (Hg), svina (Pb), kadmija (Cd), hroma (Cr), cinka (Zn), niķeļa (Ni), vara (Cu) un arsēna (As) piesārņojuma slodzi gadā;

7.5.  20.–37. ailē norāda pārējās organiskās un neorganiskās ūdens videi īpaši bīstamās vielas un bīstamās vielas. 38. ailē un, ja nepieciešams, papildu ailēs norāda tos parametrus, par kuru analīzi lemj attiecīgā reģionālā vides pārvalde (saskaņā ar ūdens resursu lietošanas vai integrēto piesārņojošās darbības atļauju), piemēram, ja tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas specifiskas ķīmiskas vielas. Smagos metālus norāda attīrīšanas iekārtām, kuru cilvēku ekvivalents (CE) (C tabulas 4. aile) ir lielāks par 10000. Ja notekūdeņos noteiktā smagā metāla koncentrācija ir zem metodes detektēšanas (noteikšanas) robežas (Method Detection Limit, MDL), šādā gadījumā, lai aprēķinātu paliekošā piesārņojuma slodzi, jāņem puse no MDL norādītās koncentrācijas (informācija no attiecīgās laboratorijas, kur tiek veiktas notekūdeņu paraugu ķīmiskās analīzes);

7.6. ja piesārņojuma nav, norāda 0. Ja piesārņojums netiek noteikts, to norāda ar mīnusa zīmi;

7.7. katras ailes noslēgumā norāda kopējo paliekošo piesārņojuma daudzumu matemātiskai pārbaudei.

8.  F tabulu "Saražotās notekūdeņu dūņas" un FF tabulu "Saņemtās notekūdeņu dūņas" aizpilda šādi:

8.1.  F tabulu aizpilda notekūdeņu dūņu ražotāji, bet FF tabulu aizpilda notekūdeņu dūņu saņēmēji par saņemto notekūdeņu dūņu daudzumu. Dabiski mitru dūņu 1 m3 dūņu masa ir:

8.1.1. ar sausnas saturu līdz 5 % – 0,95 t;

8.1.2. ar sausnas saturu 5–20 % – 0,90 t;

8.1.3. ar sausnas saturu virs 20 % – 0,85 t;

8.2.  F tabulas 1. ailē norāda plūsmu, no kurienes dūņas tiek ņemtas, piederība no C tabulas 1. ailes. FF tabulā norāda notekūdeņu dūņu saņemšanu no citām attīrīšanas iekārtām (citiem ūdens lietotājiem), norādot juridiskās personas firmu vai nosaukumu un kodu pēc nodokļu maksātāja reģistra;

8.3.  2. ailē norāda dūņu atbilstību grupai, izmantojot kodu no šā pielikuma 5. tabulas (apstrādātas vai neapstrādātas dūņas);

8.4.  3. ailē norāda dabiski mitru notekūdeņu dūņu daudzumu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Ailes noslēgumā norāda visu dūņu kopējo daudzumu matemātiskai pārbaudei;

8.5.  4. ailē norāda sausnas saturu (%) dabiski mitrā dūņu masā, ko nosaka atbilstoši standartā LVS EN 12880 vai LVS ISO 11465:1993 sniegtajai metodikai;

8.6.  5. ailē norāda sausnas masu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Sausnas masu nosaka, izmantojot formulu (a × b) : 100, kur a – dabiski mitru dūņu masa (t), b – sausnas saturs dabiski mitrā dūņu masā (%);

8.7.  6. ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu sausnas noteikšanai;

8.8.  7.–13. ailē norāda smago metālu – vara (Cu), cinka (Zn), niķeļa (Ni), svina (Pb), kadmija (Cd), hroma (Cr), dzīvsudraba (Hg) – koncentrāciju (g/tonnas) notekūdeņu dūņu sausnā, kas atbilst mg/kg;

8.9.  14. ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu smago metālu noteikšanai;

8.10. 15. ailē norāda dūņu izmantošanas veidu, izmantojot kodu no šā pielikuma 6. tabulas. Ja dūņas tiek nodotas citam komersantam, norāda tā firmu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā;

8.11.  16.–17. ailē norāda izmantoto dūņu daudzumu: dabiski mitras (t/gadā) un sausnas masu (t/gadā);

8.12.  3., 5., 16. un 17. ailes noslēgumā norāda kopējo dūņu daudzumu matemātiskai pārbaudei, bet 6. un 14. ailes noslēgumā – kopējo testēto paraugu skaitu gadā.

9. G tabulu "Ikmēneša ūdens ņemšana/novadīšana" aizpilda tikai tie ūdens resursu lietotāji, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs. Tabulā norāda gan ņemšanu, gan novadīšanu, atdalot tās ar daļsvītru. Ūdens ņemšanu un novadīšanu uzskaita tūkstošos m3/mēnesī.

10. H tabulu "Notekūdeņu testēšana" aizpilda šādi:

10.1. par paliekošā piesārņojuma analītisko raksturojumu aizpilda ūdens lietotāji sadarbībā ar attiecīgajām laboratorijām, kas veic konkrēto piesārņojumu raksturojošo parametru noteikšanu;

10.2.  1. ailē norāda piederību no C (ja tā tiek aizpildīta) vai D tabulas;

10.3.  2. ailē norāda veidlapā minētos parametrus, kā arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās ķīmiskās vielas, kuras noteiktas konkrētajam ūdens lietotājam izsniegtajā ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajā atļaujā;

10.4.  3. ailē norāda testēšanas normatīvu tehniskās dokumentācijas numuru un parametra noteikšanai izmantotās metodikas kodu. Ja metodika ir akreditēta laboratorijā, kodu norāda saskaņā ar akreditācijas apliecības pielikumu, ja metodika laboratorijā nav akreditēta, norāda tās izmantotās metodikas kodu, ar kuru saskaņā attiecīgais parametrs ir noteikts. Piemēram, ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) noteikšanai – LVS ISO 6060, naftas produktu noteikšanai – LVS EN ISO 9377-2;

10.5.  4. un 5. ailē norāda metodes detektēšanas (noteikšanas) robežu (Method Detection Limit, MDL). 4. ailē norāda konkrētās metodes noteikšanas robežas lielumu (skaitli), bet 5. ailē – attiecīgā lieluma mērvienību (mg/l vai μg/l);

10.6.  6. ailē norāda izmantotās metodes akreditācijas statusu: "jā" – metode ir akreditēta laboratorijā; "nē" – metode nav akreditēta laboratorijā;

10.7.  7. ailē ieraksta tās laboratorijas nosaukumu, kas veic konkrēto parametru noteikšanu;

10.8.  8. ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ieplūstošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;

10.9.  9. ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;

10.10.  10. ailē norāda 8. un 9. ailē norādīto testēšanas rezultātu mērvienību (mg/l vai μg/l).

11.  I-1 tabulu "Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti augšpus emisijas vietas" aizpilda šādi:

11.1. norāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) augšpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajam;

11.2.  1. ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings, – piederības saite no D tabulas 1. ailes;

11.3.  2. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu augšpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

11.4.  3. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003);

11.5.  4.–13. ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

12.  I-2 tabulu "Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti lejpus emisijas vietas" aizpilda šādi:

12.1. norāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) lejpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajam;

12.2.  1. ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings, – piederības saite no tabulas D 1. ailes;

12.3.  2. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu lejpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

12.4.  3. ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu – diena/mēnesis/gads (piemēram, 08/11/2003);

12.5.  4.–13. ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfātu fosfors (P/PO4), kopējais slāpekļa daudzums, noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.

13.  J tabulu "Kanalizācijas sistēmas" aizpilda šādi:

13.1.  tabulu aizpilda operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmas un sniedz kanalizācijas pakalpojumus. Operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmu tikai savā teritorijā vai tikai lietus notekūdeņu kanalizāciju, šo tabulu neaizpilda. Operatori, kuri aizpilda tabulu, lietus notekūdeņu kanalizāciju norāda tikai tādā gadījumā, ja tā sajaucas ar komunālo kanalizācijas sistēmu;

13.2.  1. ailē kanalizācijas sistēmas numurē pēc kārtas. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, J1, J2;

13.3.  2. ailē norāda kanalizācijas sistēmas identifikācijas numuru saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru;

13.4.  3. ailē norāda kanalizācijas sistēmas triviālo, operatora piešķirto, nosaukumu;

13.5.  4. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;

13.6.  5. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmā ienākošo slodzi cilvēku ekvivalentos (aprēķināma analoģiski kā C tabulā);

13.7.  6. ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas savākto notekūdeņu daudzumu, tūkstošos m3/gadā;

13.8.  7. ailē norāda iedzīvotāju skaitu, kas tiek nodrošināts ar asenizācijas pakalpojumiem, notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem izvedot ar autocisternām. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti trīs iedzīvotāji;

13.9.  8. ailē norāda slodzi cilvēku ekvivalentos, kas attīrīšanas iekārtās nonāk, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām (aprēķināma analoģiski kā C tabulā);

13.10.  9. ailē norāda savākto notekūdeņu daudzumu, kas attīrīšanas iekārtās nonācis, notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem izvedot ar autocisternām;

13.11.  10. ailē norāda kanalizācijas sistēmā ieplūstošās notekūdeņu plūsmas atbilstoši AA vai B tabulai;

13.12.  11. ailē norāda no kanalizācijas sistēmas novadītās notekūdeņu plūsmas atbilstoši C, D vai DD tabulai;

13.13.  12. ailē norāda kanalizācijas sistēmas tipu – komunālā, rūpnieciskā vai individuālā. Kanalizācijas sistēmu tipus klasificē pēc tādiem pašiem principiem kā attīrīšanas iekārtas (4.6. apakšpunkts);

13.14.  13. ailē atzīmē, vai kanalizācijas sistēmai ir tiešā izplūde vidē (bez attīrīšanas) – "jā", ja izplūde ir, vai "nē", ja tās nav. Ja ir atzīmēts "nē", tad 14., 15. un 16. aili nepilda;

13.15.  14. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;

13.16.  15. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi tīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;

13.17.  16. ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi netīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā.

14. Aizpildot J tabulu, ņem vērā tās sakarības ar C tabulu:

14.1.  J tabulas 4. un 7. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 3. ailes vērtību. Šī summa drīkst būt lielāka par C tabulas 3. ailes vērtību tikai gadījumā, ja kanalizācijas sistēmai ir tiešās izplūdes vidē bez attīrīšanas;

14.2.  J tabulas 5. un 8. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 4. ailes vērtību;

14.3.  J tabulas 6. un 9. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas 11. ailes vērtību.

Pazemes ūdeņu horizonti

1. tabula

Nr.
p. k.
Indekss Nosaukums Ūdens horizonts iekļauj
(jaunais indekss)
Vecais indekss Kods
1. Q Gruntsūdeņi* 60
2. Q I – III Starpmorēnu spiediena ūdeņi 61
3. J2-3 Jūras ūdens horizonts J2k2+3, J2pp, J3o 62
4. P2 Permas ūdens horizonts P2nk 63
5. C1 Karbona ūdens horizonts C1nc,C1pp, C1lt D3nc, pp, šķ, lt 64
6. C1 – P2 Karbona–Permas ūdens horizonts C1nc,C1pp, C1lt, P2nk 65
7. D3mr – šķ Mūru–Šķerveļa ūdens horizonts D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ D3dn, d, žd, švt, svt 66
8. D3mr – C1 Mūru–Karbona ūdens horizonts D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ, C1 67
9. D3jn – ak Jonišķu–Akmenes ūdens horizonts D3jn, D3krs, D3ak D3krs, lb – el 68
10. D3jn – šķ (D3fm) Jonišķu–Šķerveļa ūdens horizonts (Famena komplekss) D3šķ, D3ktl2+3, D3žg, D3snķ, D3tr, D3mr, D3ak, D3krs, D3jn D3dn – el 69
11. D3aml Amulas ūdens horizonts D3aml D3aml 70
12. D3st Stipinu ūdens horizonts D3stp D3bs, stp 71
13. D3og Ogres ūdens horizonts D3og, D3kt+og D3pm 72
14. D3dg Daugavas ūdens horizonts D3dg, D3dg3, D3dg2, D3dg1 D3br – sm 73
15. D3slp Salaspils ūdens horizonts D3slp D3slp, D3sl 74
16. D3pl Pļaviņu ūdens horizonts D3pl D3pl 75
17. D3pl+slp Pļaviņu–Salaspils ūdens horizonts D3pl, D3slp D3sr 86
18. D3pl – dg Pļaviņu–Daugavas ūdens horizonts D3dg, D3slp,D3pl D3br – sr 76
19. D3am Amatas ūdens horizonts D3am D3am, D3a 77
20. D3gj Gaujas ūdens horizonts D3gj, D3gj1, D3gj2 D3gj, gj2, gj1 78
21. D3gj+am Gaujas–Amatas ūdens horizonts D3gj, D3am D3Šv 87
22. D2br Burtnieku ūdens horizonts D2br 88
23. D2ar Arukilas ūdens horizonts D2ar 89
24. D2ar – br Arukilas–Burtnieku ūdens horizonts D2ar, D2br D2tr, sto, st 79
25. D2ar – D3gj Arukilas–Gaujas ūdens horizonts D2ar, D2br, D3gj D3šv-D2sto 80
26. D2nr Narvas ūdens horizonts D2nr, D2nr3 81
27. D2nr+ar Narvas–Arukilas ūdens horizonts D2nr, D2ar 90
28. D2pr Pērnavas ūdens horizonts D2pr 82
29. D2km Ķemeru ūdens horizonts D2km 83
30. D2km+pr Ķemeru–Pērnavas ūdens horizonts D2km, D2pr 91
31. Є – O Kembrija–Ordovika ūdens horizonts O1 (Varangu horizonts),
Є2dm, Є1-2cr, Є1-2tb
Є1iž, Є1ts 84
32. Nenoteikts ūdens horizonts 85

Piezīme. * Tai skaitā Gaujas, Baltezera u. c. krasta infiltrācijas ūdens ņemšanas vietas.

Ūdens avota tips un notekūdeņu novadīšanas vietas

2. tabula

Nr. p. k. Nosaukums Kods
1. Pazemes ūdeņi (atbilstoši) 60–87
2. Virszemes ūdeņi 10–59
2.1. Jūra 10
2.2. Līcis 11
2.3. Ezers 30
2.4. Upe 20
2.5. Strauts 40
2.6. Ūdenskrātuve 41
2.7. Dīķis 51–59
3. Citi D
4. Drenāžas ūdeņi HD
4.1. Horizontālā drenāža VD
4.2. Vertikālā drenāža K
5. Karjeru ūdeņi P
6. Purvs SA
7. Sateču ūdeņi LI
8. Lietus ūdeņi NI
9. Krājbaseins
Pazemes filtrācija
NF

Ūdens kategorija

3. tabula

Nr. p. k. Nosaukums Kods
1. Dzeramais ūdens bez apstrādes DZN
2. Dzeramais ūdens ar apstrādi DZA
3. Minerālūdeņi MIN
4. Tehniskais ūdens bez apstrādes TN
5. Tehniskais ūdens ar apstrādi TA
6. Notekūdeņi: BTK
6.1. bez attīrīšanas: BTR
6.1.1. normatīvi tīri komunālie notekūdeņi BNK
6.1.2. normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi BNS
6.1.3. normatīvi netīri komunālie notekūdeņi BNR
6.1.4. normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi ATK
6.1.5. normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi ATS
6.2. ar attīrīšanu: ATR
6.2.1. normatīvi tīri komunālie notekūdeņi ANK
6.2.2. normatīvi tīri sadzīves notekūdeņi ANS
6.2.3. normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi ANR
6.2.4. normatīvi netīri komunālie notekūdeņi TAN
6.2.5. normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi LN
6.2.6. normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi BN
6.3. toksiskie (toksiskie var būt gan kā neattīrītie, tā arī nepietiekami attīrīti notekūdeņi) ATZ
7. Lietus notekūdeņi ANZ
8. Balasta notekūdeņi BTZ
9. Zivjaudzētavu un zivsaimniecību notekūdeņi: BNZ
9.1. ar attīrīšanu:  
9.1.1. normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi  
9.1.2. normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi  
9.2. bez attīrīšanas:  
9.2.1. normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi  
9.2.2 normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi  

Ūdens uzskaites veids

4. tabula

Nr. p. k. Nosaukums Kods
1. Ūdens mērītājs UM
2. Elektrības skaitītājs ES
3. Normatīvie dokumenti ND
4. Aprēķini AP
5. Sūkņu jauda SJ
6. Citi CI

Notekūdeņu dūņu grupas

5. tabula

Nr. p. k. Dūņu grupas Kods
1. Dūņas, kas apstrādātas atbilstoši normatīvā akta par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli 4.1. apakšpunktā minētajiem apstrādes veidiem (uzglabāšana vismaz 12 mēnešus, termofilā un mezofilā sadalīšana, aerobā stabilizēšana, kompostēšana, apstrāde ar kaļķi, pasterizācija, žāvēšana) AD
2. Neapstrādātas notekūdeņu dūņas (notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas apstrādātas, izmantojot kādu no šīs tabulas 1. punktā minētajiem veidiem) ND

Notekūdeņu dūņu izmantošanas veidi

6. tabula

Nr. p. k. Dūņu izmantošanas veids Kods
1. Lauksaimniecība (t. sk. augšņu uzlabošana un mežsaimniecība) L
2. Kompostēšana K
3. Sadedzināšana S
4. Apglabāšana atkritumu izgāztuvē A
5. Uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana) U
6. Degradēto platību rekultivācija R
7. Apzaļumošana Z
8. Citi CI
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
5. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 23. maija
noteikumiem Nr. 271
Veidlapas Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem
aizpildīšanas kārtība

(Pielikums grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 818)

I. Vispārīgā daļa

1. Pārskatā iekļauj datus, pamatojoties uz personas veikto uzskaiti.

2. Ja aizpildītajā pārskatā konstatētas kļūdas, pārskata iesniedzējs izdara atbilstošos labojumus un atkārtoti iesniedz pārskatu.

3. Ja operatora vai komersanta uzņēmumi, kuros veic saimniecisko darbību, izvietoti dažādās vietās, iesniedz atsevišķu pārskatu par katru šādu uzņēmumu.

4. Ja pārskata iesniedzējs norāda vairāk nekā piecus dažādus atkritumu veidus, pārskata aizpildīšanai izmanto papildu veidlapas, norādot veidlapu kopējo skaitu un numurējot tās.

5. Ja atkritumus nosvērt nav iespējams, to daudzumu (masu) norāda pēc iespējas tuvinātu reālajam atkritumu daudzumam, izmantojot atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus vai pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Atkritumu daudzuma pārrēķinam ieteicams izmantot rokasgrāmatas "Rokasgrāmata faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām" 4.–8. tabulā apkopotos faktorus. Saistībā ar atkritumu klasifikāciju, reģistrāciju un pārskatu veidošanu ieteicams izmantot arī "Atkritumu reģistrācijas un klasifikācijas vadlīnijas", kuras izstrādātas Phare projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros. Rokasgrāmata un vadlīnijas ir pieejamas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tīmekļvietnē (https://www.meteo.lv).

6. Ja operatoram vai komersantam ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums, par to izdara atzīmi pārskata veidlapā. Ja operatoram vai komersantam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja, atzīmē, kādai darbībai vai darbībām tā ir izsniegta. Pārskata veidlapā norāda arī atļaujas vai apliecinājuma numuru un datumu. Ja persona reģistrēta kā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, pārskata veidlapā norāda personas statusu un reģistrācijas lēmuma datumu. Par atkritumiem, kas apsaimniekoti ar atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka atļauju, persona iesniedz atsevišķu pārskatu. Tie atkritumu radītāji, kuri paši izved no Latvijas teritorijas atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai, norāda datumu, kad izsniegts paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem, un dokumenta numuru.

II. Pārskata veidlapas aizpildīšanas kārtība

7. Pārskata daļas aizpilda:

7.1. A daļu – visas šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētās personas;

7.2. B daļu – operatori vai komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atkritumi, tai skaitā atkritumu radītāji, kas paši izved no Latvijas teritorijas atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai. Šo daļu aizpilda arī atkritumu apsaimniekotāji, ja to darbības rezultātā rodas atkritumi (arī atkritumi no atkritumu pārstrādes vai šķirošanas);

7.3. C daļu – operatori vai komersanti, kas apsaimnieko atkritumus, kā arī atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki;

7.4 D daļu – atkritumu apsaimniekotāji, kas ir noslēguši līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā;

7.5. E daļu – personas, kuras atkritumus ieved (no Eiropas Savienības dalībvalsts) vai importē (no trešās valsts) Latvijā, lai veiktu atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju vai nodotu atkritumus citai personai (ja atkritumus tirgo vai apsaimnieko starpnieks);

7.6. F daļu – personas, kas nodod atkritumus citai personai vai atkritumus izved (uz Eiropas Savienības dalībvalsti) vai eksportē (uz trešo valsti) no Latvijas.

8. A1 rindā norāda personas darbības veidu ar atkritumiem – atkritumi rodas personas darbības rezultātā vai persona atkritumus apsaimnieko, ietverot arī pārstrādi, atkritumu tirdzniecību un atkritumu apsaimniekošanas starpniecības darbības.

9. A2 rindā atzīmē, vai pārskata iesniedzējs ir pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, aģentūra vai iestāde, vai komersants (izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības), vai fiziska persona.

10. B1, B2, B3 un B4 rindas aizpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus:

10.1. B1 rindā norāda atkritumu nosaukumu;

10.2. B2 rindā norāda atkritumu klases kodu;

10.3. B3 rindā norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar Komisijas 2014. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1357/2014, ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1357/2014)). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami;

10.4. B4 rindā norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

10.4.1. M, ja atkritumus sver;

10.4.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

10.4.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

11. B5 rindā norāda atkritumu daudzumu tonnās, kas pārskata gada sākumā tiek glabāts operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā.

12. B6 rindā norāda pārskata gada laikā radīto atkritumu daudzumu tonnās.

13. B7 rindā norāda darbības, kuras pārskata iesniedzējs savā teritorijā veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, norāda atbilstošo apakškodu. Atkritumu (materiālu) plūsmas, kas iegūtas, veicot ar atkritumiem kādu no R12 grupas apakškodos norādītajām darbībām, norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē vai 1601. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – nolietotiem transportlīdzekļiem, vai 1606. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – baterijām un akumulatoriem (saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" (turpmāk – noteikumi Nr. 302)).

14. B8 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citai personai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās. Atkritumus, ko nodod atkritumu tirgotājiem vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem, norāda kā pārstrādei nodoto atkritumu daudzumu. Nododot atkritumus poligonā, atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas veidu norāda atkarībā no tā, vai poligonā pirms atkritumu apglabāšanas notiek to pāršķirošana.

15. B9 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru operators vai komersants izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

16. B10 rindā norāda operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā uzkrāto atkritumu daudzumu (pārskata gada beigās), kas tiek uzglabāts pirms nodošanas citai personai.

17. B5 un B6 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar B7, B8, B9 un B10 rindā norādīto skaitļu summu.

18. C1, C2 un C3 rindas aizpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus:

18.1. C1 rindā norāda atkritumu nosaukumu;

18.2. C2 rindā norāda atkritumu klases kodu. Slēgtās vai rekultivētās izgāztuvēs atraktos atkritumus norāda ar attiecīgo kodu;

18.3. C3 rindā norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar regulu Nr. 1357/2014). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami.

19. C4 rindā norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

19.1. M, ja atkritumus sver;

19.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

19.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

20. C5 rindā pārskata iesniedzējs norāda C2 rindā norādīto atkritumu (konkrētie ar atkritumu klases kodiem norādītie atkritumi) daudzumu, kas pārskata gada sākumā tiek glabāts operatora vai komersanta uzņēmumā. Atkritumu poligona apsaimniekotājs norāda to atkritumu daudzumu, kas ir uzkrāts un vēl nav apglabāts pārskata gada sākumā. Atkritumu apsaimniekotājs, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, norāda atkritumu daudzumu, kas atrodas konkrētajā izgāztuvē pārskata gada sākumā.

21. C6 rindā norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, kuri ir savākti tieši no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām). Atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki norāda no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām) pieņemto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu tonnās, ar kuriem veikuši attiecīgas darbības.

22. C7 rindā norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, ja tie ir savākti no atkritumu apsaimniekotājiem, kas nav radījuši konkrētos atkritumus, tai skaitā atkritumi, kuri rodas slēgtu vai rekultivētu izgāztuvju atrakšanas un tajās apglabāto atkritumu pāršķirošanas procesā. Atkritumu tirgotāji un atkritumu apsaimniekošanas starpnieki norāda no atkritumu apsaimniekotājiem pieņemto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu tonnās, ar kuriem veikuši attiecīgas darbības.

23. C8 rindā norāda atkritumu daudzumu, ko pārskata iesniedzējs pārskata gada laikā ievedis vai importējis pārstrādei vai nodošanai citai personai.

24. C9 rindā norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, norāda atbilstošo apakškodu. Atkritumu (materiālu) plūsmas, kas iegūtas, veicot ar atkritumiem kādu no R12 grupas apakškodos norādītajām darbībām, norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē vai 1601. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – nolietotiem transportlīdzekļiem, vai 1606. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē – baterijām un akumulatoriem (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).

25. C10 rindā norāda to atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citai personai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās. Atkritumus, ko nodod atkritumu tirgotājiem vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem, norāda kā pārstrādei nodoto atkritumu daudzumu. Nododot atkritumus poligonā, atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas veidu norāda atkarībā no tā, vai poligonā pirms atkritumu apglabāšanas notiek to pāršķirošana.

26. C11 rindā norāda atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

27. C12 rindā norāda pārskata iesniedzēja uzkrāto atkritumu daudzumu (rindā C2 ar atkritumu klases kodiem uzrādītie atkritumi) pārskata gada beigās. Atkritumu apsaimniekotājs, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, norāda atkritumu daudzumu, kas atrodas konkrētajā izgāztuvē pārskata gada beigās. Atkritumu poligona apsaimniekotājs norāda pārskata gada beigās uzkrāto atkritumu daudzumu, kas vēl nav apglabāts.

28. C13 rindu aizpilda tikai atkritumu poligona apsaimniekotājs, norādot kopējo apglabāto atkritumu daudzumu, tai skaitā pārskata gadā apglabāto daudzumu.

29.  C5, C6, C7 un C8 rindā norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar C9, C10, C11 un C12 rindā norādīto skaitļu summu.

30. Operatori vai komersanti, kas veic no citiem atkritumu radītājiem pieņemtu atkritumu šķirošanu, atkritumu daudzumus norāda C tabulā, apzīmējot tos ar attiecīgo R12 apakškodu. No šķirošanas iegūtās atkritumu (materiālu) plūsmas norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).

31. Operatori vai komersanti, kas veic slēgtas vai rekultivētas izgāztuves atrakšanu un tajā esošo atkritumu pāršķirošanu, atkritumu daudzumus norāda C tabulā, apzīmējot tos ar attiecīgo R12 apakškodu. No atrakšanas un pāršķirošanas iegūtās atkritumu (materiālu) plūsmas norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912. atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē (saskaņā ar noteikumiem Nr. 302).

32. D daļu aizpilda sadzīves un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekotājs, kas ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā:

32.1.  1. ailē norāda administratīvo teritoriju (republikas pilsēta, novads), kurā veiktas konkrētas atkritumu apsaimniekošanas darbības;

32.2.  2. ailē norāda atkritumu nosaukumu (saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus);

32.3.  3. ailē norāda atkritumu klasi un attiecīgo atkritumu klases kodu (saskaņā ar noteikumu Nr. 302 pielikuma 17. vai 20. nodaļu);

32.4.  4. ailē norāda pārskata gada laikā savākto atkritumu daudzumu no tiešajiem atkritumu radītājiem (tonnās).

33. E daļu aizpilda personas, kas Latvijā ieved vai importē atkritumus pārstrādei vai reģenerācijai, neatkarīgi no tā, vai atkritumi nonāk tieši pārstrādes vai reģenerācijas vietā vai vispirms tiek nodoti citai personai (atkritumu tirgotājam vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekam). Norāda valsti, no kuras ieved vai importē atkritumus Latvijā. Norāda tā operatora nosaukumu un adresi, no kura Latvijā ieved vai importē atkritumus. Ja atkritumu sūtījumiem nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (turpmāk – regula Nr. 1013/2006), norāda šā dokumenta numuru. E daļā norāda arī ievesto vai importēto atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.

34. F daļu aizpilda personas, kas atkritumus nodod citai personai vai izved vai eksportē no Latvijas. Norāda valsti, uz kuru izved vai eksportē atkritumus. Ja nodod citai personai Latvijā, norāda Latviju. Norāda ziņas par to personu, kurai nodod, izved vai eksportē atkritumus, – nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (ārvalstu komersantiem reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā drīkst nenorādīt; fiziskām personām norāda vārdu un uzvārdu). Ja atkritumu sūtījumiem (tikai izvedot vai eksportējot) nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar regulā Nr. 1013/2006 noteiktajām prasībām, norāda šā dokumenta numuru. F daļā norāda arī atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.

35. Aizpildīto pārskatu paraksta par atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu atbildīgā persona.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 271Pieņemts: 23.05.2017.Stājas spēkā: 27.05.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 103, 26.05.2017. OP numurs: 2017/103.9
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
291027
{"selected":{"value":"01.05.2019","content":"<font class='s-1'>01.05.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2019","iso_value":"2019\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2018","iso_value":"2018\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2018.-30.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.05.2017","iso_value":"2017\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2017.-21.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2019
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva