1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka iekšējo kārtību un kuģošanas drošības prasības Rīgas brīvostā (turpmāk – Brīvosta).

2. Brīvostas teritorijas pārvaldīšanu veic Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

3. Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības kontroli Brīvostā atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Likumā par ostām un kuģošanas drošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina ostas kapteinis.

4. Noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas vai uzturas Brīvostā, un to izpildi pārrauga Pārvalde.

5. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

5.1. BKRR – Bolderājas kuģu remonta rūpnīca;

5.2. BT – kuģa bruto tilpība;

5.3. COLREG konvencija – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

5.4. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

5.5. IALA – Starptautiskā jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācija;

5.6. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

5.7. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

5.8. INF kodekss – Starptautiskais kodekss iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošai pārvadāšanai ar kuģiem;

5.9. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu rokasgrāmata;

5.10. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

5.11. LOA – kuģa vislielākais garums, kas izteikts metros;

5.12. MARPOL konvencija – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

5.13. PTEN – Rīgas brīvostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

5.14. PVD – Pārtikas un veterinārais dienests;

5.15. RKB – Rīgas kuģu būvētava;

5.16. SIGTTO – Sašķidrinātās gāzes darbības principu rokasgrāmata uz kuģiem un termināļos;

5.17. SOLAS konvencija – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;

5.18. nacionālā SSN sistēma – Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros;

5.19. UĪV – ultraīsviļņi;

5.20. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

5.21. VVD – Valsts vides dienests.

6. Noteikumos lietotie termini:

6.1. ostas akvatorija – Daugava un visi pārējie ūdens baseini ostas robežās, kā arī ostas ārējais reids, kura akvatorija robežojas ar taisnu līniju starp koordinātām φ=57°07’0 N; λ=023°53’0 E un φ=57°07’0 N; λ=024°05’0 E un līnijām uz dienvidiem pa meridiāniem no minētajām koordinātām līdz krasta līnijai;

6.2. galvenie kuģu ceļi:

6.2.1. ieeja upes (Daugava) grīvā no pieņemšanas bojas "B" un kanāls Daugavā līdz Vanšu tiltam (galvenais kuģu ceļš);

6.2.2. Mīlgrāvja kanāls;

6.2.3. Sarkandaugavas kanāls;

6.3. kuģu ceļš – mākslīgi izveidots, atbilstoši aprīkots ar navigācijas līdzekļiem (bojas, vadlīnijas) kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, droši izmantojams jūras kuģiem;

6.4. kuģa ārējais borts – kuģa borts, kas pretējs kuģa pietauvotajam bortam;

6.5. kuģu pieeja piestātnei – ūdenstilpes daļa starp galveno kuģa ceļu un piestātni, kas nepieciešama kuģošanai, kuģu manevriem, pietauvošanas un attauvošanas operācijām;

6.6. kuģu piestāšanās josla pie piestātnes – ūdenstilpes josla, kas nav šaurāka par 35 metriem, atbilstoši PTEN;

6.7. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai cita veida piestātnes ekspluatāciju;

6.8. ostas uzraugs – Pārvaldes darbinieks, kurš veic ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistīto formalitāšu (paziņošanas) izpildes kontroli SSN sistēmā;

6.9. Kuģu satiksmes vadības centrs (turpmāk – KSVC) – vieta, no kuras tiek veikta kuģu satiksmes organizācija ostas akvatorijā un tās pieejās, kas ir aprīkota ar nepieciešamo aparatūru, sakaru līdzekļiem un nokomplektēta ar atbilstoši sertificētu personālu;

6.10. KSVC operators – attiecīgi kvalificēts un sertificēts Pārvaldes darbinieks, kas kontrolē un pārrauga kuģu satiksmi ostā un dod norādījumus satiksmes dalībniekiem;

6.11. locis – attiecīgi kvalificēts un sertificēts Pārvaldes darbinieks, kas sniedz loču pakalpojumus ostā;

6.12. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, tajā skaitā tāds, kas paredzēts sportam un atpūtai (atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta u.c.), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

6.13. ostas flotes kuģis – ledlauzis, velkonis, peldošais celtnis, bunkurētājs, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, ūdenslīdēju kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

6.14. iekšējo ūdeņu kuģis – kuģis, kurš ir paredzēts kuģošanai iekšējos ūdeņos, izņemot mazizmēra kuģi;

6.15. kuģa aģents – persona, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa 112.panta ceturtajai daļai un veic normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktās funkcijas kā autorizēts SSN sistēmas lietotājs;

6.16. sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus – atbilstoši normatīvajiem aktiem par ločiem ostas kapteiņa izsniegts sertifikāts kuģa kapteinim;

6.17. atļauja kuģošanai ostas akvatorijā – ostas kapteiņa izdota atļauja ostas flotes kuģu kapteiņiem, maiņas kapteiņiem kuģošanai ostā;

6.18. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās noteiktajam, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

6.19. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros pie "0" ūdenslīmeņa, kas tiek mērīta Baltijas augstumu sistēmā BAS–77;

6.20. piestātnes piestāšanās brīvā daļa – piestātnes daļa, kas ir paredzēta kuģa piestāšanai un ir brīva no jebkādiem šķēršļiem (kuģiem, izvirzītiem pār kordona līniju priekšmetiem, citu kuģu tauvām u.c.);

6.21. padziļināšanas darbu kuģi – visu veidu kuģošanas līdzekļi un peldošas tehniskas ierīces, ko izmanto ostas akvatorijas padziļināšanas darbos.

7. Brīvostas teritorija ir sauszemes teritorijas daļa un iekšējo ūdeņu daļa atbilstoši Likumā par ostām noteiktajam. Brīvostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par Brīvostas robežu.

8. Brīvostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

9. Ostas kapteinis ir Pārvaldes amatpersona, kas atbilstoši Likumam par ostām, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka ostas kapteiņa kompetenci, un šiem noteikumiem organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

10. Ostas kapteinis organizē un administrē Brīvostas kapteiņdienesta darbību.

11. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku glābšanas pasākumiem ostas akvatorijā, tajā skaitā ar ziemas navigācijas kārtību ledus apstākļos, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Šajā nodaļā minēto rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

12. Ostas kapteinim ir tiesības pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģiem, cilvēkiem, videi, ostas iekārtai vai citam kuģim. Ar šādu darbību saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

13. Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzei (turpmāk – Krasta apsardze), Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija), bet piesārņojuma gadījumā – arī VVD, un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu.

14. Ostas kapteinis, pamatojoties uz Pārvaldes darbinieka vai citas personas sniegto informāciju, informē Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju par kuģi, kas var ietekmēt kuģošanas drošību vai apdraudēt vidi.

15. Kuģa aizturēšanu un tā atbrīvošanu ostas kapteinis veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu un normatīvajiem aktiem par Ostas valsts kontroles kārtību.

16. Ostas kapteinis var veikt kuģa aizturēšanu uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

17. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas aizturēšanas vai aresta gadījumos, atbild persona, kas pieprasījusi aizturēšanu vai arestu.

18. Visu kuģu ceļu navigācijas tehniskie līdzekļi ostā atbilst IALA noteiktajai sistēmai "A" reģionam.

19. Stacionāro navigācijas zīmju darbības raksturu un peldošo navigācijas tehnisko līdzekļu izvietojumu nosaka ostas kapteinis.

20. Navigācijas tehnisko līdzekļu darbību nodrošina komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

21. Komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā, nodrošina ostas kapteini ar ostas dziļummērījumu informāciju saistībā ar kuģošanas drošību ostā.

22. Ostas kapteinis atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam nosaka maksimāli pieļaujamos kuģu gabarītus (kuģa iegrimi, garumu un platumu) ostas kuģu ceļos, atsevišķos ostas rajonos, pie piestātnēm, ņemot vērā ostas akvatorijas stāvokli (ūdenslīmeni, straumes ātrumu, dziļumu u.c.), kā arī nosaka piestātņu specializāciju, ievērojot spēkā esošus vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vides aizsardzības prasības. Pārvalde šajā punktā minēto informāciju publicē Brīvostas tīmekļvietnē www.rop.lv.

(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 48 redakcijā)

23. Atkarībā no ūdenslīmeņa svārstībām Daugavā vai kādu citu apstākļu dēļ ostas kapteinis var noteikt kuģu iegrimes, kas atšķiras no šo noteikumu 22.punktā minētajām.

24. Ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistītās formalitātes un prasības pasažieru kuģu pasažieru reģistrācijai kārto atbilstoši normatīvajā aktā par ostu formalitātēm noteiktajam.

25. Brīvostas kapteiņdienests kontrolē SSN sistēmā esošās informācijas atbilstību normatīvajam aktiem par ostu formalitātēm.

26. Kuģa kapteinis, kuģim ienākot ostā vai atstājot ostu, šķērsojot KSVC rajona robežu 10 jūras jūdžu rādiusā sektorā 270°–020° no Daugavgrīvas bākas (φ=57°03’57 N; λ=024°01’30 E), UĪV 9. vai 16.kanālā informē par to KSVC (izsaukuma signāls "Satiksme" jeb "Riga Traffic").

27. Ostas uzraugs var pieprasīt no kuģa aģenta iesniegt šādus kuģa dokumentus:

27.1. kuģa tilpības apliecību;

27.2. apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma apliecību par civiltiesisko atbildību par zaudējumiem no piesārņošanas ar naftas produktiem;

27.3. kuģa klasifikācijas (klases) sertifikātu;

27.4. pasažieru kuģa drošības apliecību;

27.5. jahtas reģistrācijas apliecību.

28. Nepieciešamības gadījumā ostas uzraugam ir tiesības pieprasīt iesniegt arī citus starptautiskajos normatīvajos aktos vai kuģa karoga valsts normatīvajos aktos paredzētos dokumentus.

29. Kuģim ir atļauts ienākt ostā vai iziet no ostas tikai pēc tam, kad SSN sistēmā attiecīgās kontroles iestādes ir izdarījušas atzīmi par šādas atļaujas došanu. Ja kuģis ir atbrīvots no pienākuma izmantot SSN sistēmu atbilstoši normatīvajos aktos par ostas formalitātēm noteiktajam, šādu atļauju dod ostas uzraugs, saskaņojot to ar valsts dienestiem.

30. Lai kuģis izietu no ostas kuģa gaitas izmēģinājuma braucienam, ostas uzraugam iesniedz šādus dokumentus:

30.1. kuģa aģenta vai kapteiņa pieteikumu;

30.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam;

30.3. apkalpes sarakstu atbilstoši apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;

30.4. remontuzņēmuma darbinieku un speciālistu sarakstu.

31. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot ostas uzraugam tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus gadījumos, kad nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju gadījumos, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma kritisku apstākļu dēļ.

32. Ja kuģis izgājis no ostas bez KSVC atļaujas, par to tiek ziņots Krasta apsardzei. Krasta apsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai kuģi aizturētu un nodrošinātu tā atgriešanos ostā.

33. Aizliegts ienākt ostā un atstāt ostu naftas tankkuģiem, ar kuriem pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas lejamkravas, ja tiem nav spēkā esoša 1992.gada Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem noteiktā sertifikāta, kas apliecina, ka apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums ir spēkā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, kā arī jebkuram kuģim ar BT 1000 un lielāku – ja tiem nav apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma sertifikāta par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu vai zaudējumiem, kā to nosaka 2001.gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkura degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu.

34. Ostas flotes tankkuģi (bunkurētāji), kuru BT ir lielāka par 150, ir aprīkoti ar A klases automātisko identifikācijas sistēmu (AIS).

35. UĪV 9.kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai. Sazinoties ar atsevišķu kuģi, KSVC izmanto UĪV 78.kanālu.

36. UĪV 67.kanālu izmanto loči.

37. UĪV 14.kanāls ir KSVC rezerves kanāls.

38. Sakariem ar velkoņiem locis, saskaņojot ar velkoņa kapteini, izvēlas brīvu no sakariem UĪV (11., 14., 67.) kanālu.

39. Visiem kuģiem ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari UĪV 9. un 16.kanālā; mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar UĪV radiostaciju, cik tas praktiski ir iespējams, jānodrošina UĪV sakari 9.kanālā.

40. Sakariem ar personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu, locis izvēlas brīvu no sakariem UĪV (11., 14., 67.) kanālu.

41. Ostas un pilsētas dienestu kontaktinformāciju apstiprina Pārvalde un to publicē Pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv. Minēto kontaktinformāciju pēc pieprasījuma izsniedz KSVC operators.

42. Loča pienākums, kuģim ienākot ostā vai izejot no tās, kā arī pārvietojoties ostas akvatorijā, ir informēt kuģa kapteini par kuģu satiksmi ostā, īpašiem manevrēšanas apstākļiem ostā, rekomendējamo velkoņu skaitu un to jaudu, tauvošanās vai attauvošanās operāciju specifiku un citiem kuģošanas drošības jautājumiem.

43. Loča pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru vislielākais garums ir 50 metri un lielāks, kā arī tankkuģiem un pasažieru kuģiem neatkarīgi no to garuma.

44. No loča pakalpojumiem var atbrīvot:

44.1. kuģus, kuru kapteiņiem ir derīgs sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

44.2. ostas flotes kuģus un iekšējo ūdeņu kuģus, kuru kapteiņiem vai maiņas kapteiņiem ir ostas kapteiņa atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam izsniegta atļauja kuģošanai ostas akvatorijā.

45. Pamatojums, lai kuģa kapteinis saņemtu ostas kapteiņa izsniegtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, ir:

45.1. kuģa kapteinis ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri, ne retāk kā 12 reizes 6 mēnešu laikā apmeklējis ostu, izmantojot loča pakalpojumus;

45.2. vismaz 2 vecāko loču rekomendācijas par to, ka kapteinis pārzina ostas navigācijas līdzekļu darbību un ar konkrēto kuģi var patstāvīgi ieiet ostā vai iziet no ostas, neizmantojot loča pakalpojumus;

45.3. kuģa kapteinis pārzina šos noteikumus;

45.4. kuģa kapteinis pārvalda kādu no Brīvostā vispārpieņemtajām sazināšanās valodām (latviešu valodu un/vai angļu valodu).

46. Par kapteiņa atbilstību šo noteikumu 45.punktā noteiktajām prasībām sastāda Zināšanu pārbaudes vērtējuma protokolu Atļaujas kuģošanai ostas akvatorijā saņemšanai (3.pielikums), ko paraksta Rīgas brīvostas kapteiņdienesta komisija.

47. Ostas kapteinis, ņemot vērā esošos laikapstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību, var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus.

48. Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini un kuģa virsniekus no atbildības par drošu kuģa navigāciju.

49. Loča pakalpojumi ostā tiek sniegti 24 stundas diennaktī uz kuģa kapteiņa vai kuģa aģenta pieteikuma pamata.

50. Ja kuģis nav gatavs izmantot pasūtītos loča pakalpojumus 1 stundas laikā pēc loča ierašanās uz kuģa, kuģa kapteinis paraksta loča kvīti par nepamatotu izsaukumu.

51. Loča uzkāpšana uz kuģa vai/un nokāpšana no kuģa notiek atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļas 23.noteikumam.

52. Ja ārējā reidā loča uzkāpšana uz kuģa vai nokāpšana no tā nav/nebūs iespējama atbilstoši šo noteikumu 51.punktā minētajam nelabvēlīgu laikapstākļu vai citu apstākļu dēļ, kuģim apstākļu uzlabošanās ir jāgaida ārējā reidā vai pie piestātnes. Ostas atstāšanas gadījumā kuģis var ņemt līdzi loci līdz nākamajai ostai, iepriekš to saskaņojot ar ostas kapteini un iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča nogādāšanu atpakaļ.

53. Ar kuģa kapteiņa piekrišanu locis var nokāpt no kuģa vai uzkāpt uz kuģa, kuģim atrodoties Daugavā uz Rīnūžu vadlīnijas, ja:

53.1. redzamība ir vismaz 2 jūras jūdzes;

53.2. kuģa garums nepārsniedz 150 metrus un tā iegrime nepārsniedz 7 metrus;

53.3. kuģis neved bīstamas kravas;

53.4. kuģim ir droši radiosakari ar KSVC (sazinoties abām pusēm saprotamā valodā).

54. Brīvostas kapteiņdienests neatbild par loča aizkavēšanos neparedzētu apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

55. Loča nomaiņa ar citu loci kuģa pārgājiena laikā no loča uzņemšanas vietas līdz tā nokāpšanas vietai nav atļauta, izņemot ārkārtas gadījumus.

56. KSVC ar savu tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un organizē kuģu satiksmi ostā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem saskaņā ar IMO rezolūciju A.857 (20).

57. KSVC veic video un audioierakstus. Video un audioierakstiem ir konfidenciāls raksturs, tie ir Pārvaldes īpašums un tiek uzglabāti 72 stundas.

58. KSVC sniedz šādus informācijas pakalpojumus:

58.1. informāciju par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju, straumes virzienu un ātrumu Daugavā, plānoto kuģa ievešanas laiku, ostas iespējām un citu informāciju, kas saistīta ar kuģošanas drošību;

58.2. hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma;

58.3. kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un izmaiņu gadījumā par tiem informē satiksmes dalībniekus.

59. Dziļuma rezervei starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes jābūt 5% no kuģa iegrimes, bet ne mazākai par 0,5 metriem, piestātņu pieejās – ne mazākai par 10% un kuģu ceļos – ne mazākai par 15% no maksimāli pieļaujamās kuģa iegrimes.

60. Kuģu kustība ostā bez KSVC atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai KSVC.

61. Kustības uzsākšanas atļauju kuģis no KSVC saņem UĪV 9.kanālā. Ja kuģis 15 minūšu laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsācis kustību, atļauja jāsaņem atkārtoti.

62. Jebkuram satiksmes dalībniekam ir obligāti KSVC rīkojumi par kustības kārtību, kustības elementiem (ātrumu, kuģa kursu) un enkurvietu izmantošanu.

63. Priekšroka kuģu satiksmē ir:

63.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību;

63.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem;

63.3. pasažieru kuģiem;

63.4. kuģiem, kas uztur regulāru satiksmi ar ostu un kuģo pēc Pārvaldes apstiprināta grafika;

63.5. no ostas izejošiem kuģiem attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, ja KSVC nav noteicis citādi;

63.6. kuģiem, kas atrodas kustībā uz galvenā kuģu ceļa, ir priekšroka pret pārējiem satiksmes dalībniekiem;

63.7. kuģošanas līdzekļiem, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem.

64. Satiksmes dalībniekiem ostas akvatorijā ir jāievēro COLREG konvencija, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

65. Jebkurš satiksmes dalībnieks, kas var droši kuģot ārpus galvenajiem kuģu ceļiem, nedrīkst traucēt kuģu kustību pa tiem.

66. Kuģim aizliegts kuģot, ja:

66.1. nav nokomplektēta apkalpe;

66.2. uz kuģa nav spēkā esošu karoga valsts administrācijas un kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegtu kuģa dokumentu;

66.3. kuģis neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām kuģošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

67. Kuģu satiksme pa galveno kuģu ceļu tikai 1 virzienā notiek šādos gadījumos:

67.1. ja kuģis pārvadā bīstamas kravas vai tā tilpnēs ir šādu kravu atlikumi;

67.2. ja kuģa garums pārsniedz 150 metrus vai kuģa iegrime pārsniedz 7 metrus;

67.3. ja ostā ienāk vai no ostas iziet kruīza kuģis/kuģi vai citas valsts karakuģis/karakuģi.

68. Kuģu satiksmi ostā var ierobežot, ja:

68.1. vēja ātrums pārsniedz 14 m/s. Atkāpes no šīs prasības, ņemot vērā vēja virzienu vai citus faktorus, nosaka ostas kapteinis;

68.2. redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm).

69. Visiem kuģiem ir jāievēro drošs ātrums atkarībā no kuģošanas apstākļiem, turklāt:

69.1. kuģa maksimālais ātrums uz galvenā kuģu ceļa Daugavā nedrīkst pārsniegt 8 mezglus;

69.2. kuģa maksimālais ātrums Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālos nedrīkst pārsniegt 6 mezglus;

69.3. apdzīšana uz galvenajiem kuģu ceļiem Mīlgrāvja un Sarkandaugavas kanālos ir aizliegta.

70. Kuģošanas ierobežojumi pie piestātnēm ir noteikti šo noteikumu 1.pielikuma 2.sadaļā "Dati par piestātnēm".

71. Ievest vai izvest jebkura izmēra kuģus no BKRR atļauts tikai diennakts gaišajā laikā.

72. Kuģiem ir jāsamazina ātrums līdz minimālajam manevrēšanas ātrumam, ejot garām piestātnēm ar kuģiem, peldošiem celtņiem, zemessmēlējiem un jebkādiem zemūdens darbu objektiem.

73. Tikai Zvejas ostas ziemeļu vārti ir izmantojami kuģošanai Zvejas ostas baseinā.

74. Kuģu remonta rūpnīcu (RKB un BKRR) akvatorijās kuģu tauvošanas operācijas vada attiecīgo kapitālsabiedrību jūrniecības speciālisti.

75. Kuģu remonta rūpnīca informē KSVC par dokošanas darbu sākumu 1 stundu iepriekš, kā arī informē par operācijas pabeigšanu.

76. Ja kuģim ir veikts galvenā dzinēja remonts kuģu remonta uzņēmumā, velkonim ir jāpavada kuģis līdz bojai "B".

77. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus.

78. Mazizmēra kuģu satiksmei ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Aizliegts šķērsot kuģu kursu tuvāk par 3 kabeļtauvām no kuģa priekšgala.

79. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem kuģošanas līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

80. Pirms zvejas rīku izvietošanas ostas akvatorijas Daugavas baseinā to izvietojumu saskaņo ar ostas kapteini.

81. Visu veidu ūdenssporta sacensības ostas akvatorijas Daugavas baseinā bez saskaņošanas ar ostas kapteini ir aizliegtas.

82. Pasažieru un apgādes operācijas (arī bunkurēšanas operācijas) ārējā reida enkurvietā pieļaujamas, ja viļņu augstums nepārsniedz 0,5 metrus, pēc iepriekšējas saskaņošanas ar ostas kapteini.

83. Kravas operācijas ostas reidā Rīgas jūras līcī notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

84. Kuģa kapteinim, ja pastāv kuģa nogrimšanas draudi ostas akvatorijā, jādara viss, lai kuģis nenogrimtu ostas kuģu ceļa robežās, un par savu rīcību nekavējoties ziņo KSVC.

85. Par negadījumiem vai incidentiem un ugunsgrēka gadījumiem, kuru rezultātā cietuši cilvēki, nodarīti bojājumi kuģim, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 stundu laikā pēc negadījuma, ziņo KSVC.

86. Velkoņu pakalpojumus ostā sniedz komersanti, kuriem ir noslēgti līgumi ar Pārvaldi par komercdarbības veikšanu ostā.

87. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laikapstākļiem vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis.

88. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.

89. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

90. Velkoņu pakalpojumu kuģa aģents piesaka velkoņu pakalpojumu sniedzēja kompānijai.

91. Vētras brīdinājuma darbības laikā ostā velkoņiem ir jābūt darba gatavībā.

92. Rīgas brīvostas valdes apstiprinātās "Rīgas ostas maksas" (turpmāk – ostas maksas) nosaka velkoņu pakalpojumu izmaksas.

93. Nepieciešamo velkoņu skaitu un jaudu locis rekomendē kuģa kapteinim atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

94. Ziemas navigācijas periodu un ledus apdraudējuma gadījumā veicamos pasākumus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

95. Navigācijas kārtību ledus apstākļos nosaka ostas kapteiņa rīkojums, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju.

96. Ledus navigācijas periodā kuģa, kurš ir ceļā uz ostu, kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pienākšanas pie Irbes bākas meridiāna paziņo ostas kapteinim un šajā rajonā strādājošā ledlauža kapteinim tieši vai ar savu aģentu starpniecību šādus datus par kuģi:

96.1. kuģa vārds;

96.2. kuģa īpašnieks;

96.3. kuģa karogs;

96.4. izsaukuma signāls;

96.5. ledus klase;

96.6. kuģa platums un garums;

96.7. kuģa iegrime (priekšgalā un pakaļgalā);

96.8. bruto tilpība;

96.9. galvenā dzinēja jauda, tips, dzenskrūves materiāls un degvielas krājumi;

96.10. kravas veids, raksturojums un daudzums;

96.11. pienākšanas laiks pie Irbes bākas meridiāna;

96.12. kuģa aģentēšanas kompānija ostā;

96.13. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības vai jebkādi ierobežojumi, kas var ietekmēt kuģošanu ledus apstākļos.

97. Ostas kapteiņa vai ledlauža kapteiņa rīkojumu nepildīšanas vai neievērošanas gadījumā ledlauža kapteinis var atteikties no ledlauža pakalpojuma sniegšanas kuģim, par to paziņojot KSVC.

98. Nepieciešamību vilkt kuģi tauvā nosaka ledlauža kapteinis.

99. Kuģa kapteinis uzņemas risku par kuģa bojājumiem, kurus tam var radīt kuģošana ledus apstākļos. Pārvalde neatbild par kuģu nokavēšanos, bojājumiem, kā arī citiem zaudējumiem, kuri radušies kuģim, kuģa apkalpei, pasažieriem vai kravai, kuģojot ledus apstākļos.

100. Ledus navigācijas periodā ledlauzis uztur sakarus UĪV 16. un 13.sakaru kanālā, bet ostas akvatorijā arī 9.kanālā, ja nav noteikts citādi.

101. KSVC organizē ledus apstākļu izlūkošanu 3 jūras jūdžu attālumā no Daugavgrīvas vārtiem. Kamēr šāda izlūkošana nav veikta, kuģiem aizliegts ienākt ostā vai iziet no tās.

102. Ostas ārējā reida enkurvieta ir noteikta ar šādām koordinātām:

1) φ=57o08’82 N; λ=023o51’60 E;

2) φ=57o06’28 N; λ=023o56’01 E;

3) φ=57o05’08 N; λ=023o53’71 E;

4) φ=57o07’61 N; λ=023o49’29 E.

Ūdens dziļums šajā enkurvietā ir robežās no 29 metriem līdz 35 metriem un tās grunts ir smilts, dūņas.

103. Kuģis noenkurošanos vai noņemšanos no enkura saskaņo ar KSVC. Pēc noenkurošanās kuģa kapteinis paziņo KSVC enkurvietas koordinātas vai peilējumu un attālumu no Daugavgrīvas bākas.

104. Gadījumā, ja kuģis kāda iemesla dēļ nevar atstāt enkurvietu, kuģa kapteinis ziņo KSVC, norādot kavējuma iemeslu.

105. Ostas akvatorijā kuģiem ir aizliegts noenkuroties:

105.1. ar aizlieguma zīmi "Enkuroties aizliegts" apzīmētās vietās;

105.2. pie šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām piestātnēm;

105.3. tuvāk par 100 metriem no peldošajiem dokiem un navigācijas kartēs apzīmētajiem zemūdens kabeļiem, cauruļvadiem;

105.4. kuģu ceļu robežās.

106. Ārkārtas apstākļu gadījumā kuģi, kuru garums nav lielāks par 100 metriem, pēc KSVC norādījuma var noenkuroties Daugavā ārpus galvenā kuģu ceļa. Kuģu galvenajiem dzinējiem jābūt darba gatavībā vai jāizmanto velkoņu pakalpojumi.

107. Lai nodrošinātu drošu piestātņu tehnisko ekspluatāciju, drošu kuģu pietauvošanos un atrašanos pie piestātnes, piestātnes lietotājam ir jāievēro PTEN.

108. Piestātņu lietotājs piestātnē nodrošina:

108.1. ar radiosakariem personu, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

108.2. tauvotājus, bet ne mazāk kā 2 personas, drošai kuģa tauvošanai;

108.3. ka tauvošanās/attauvošanās laikā 10 metru joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

109. Aizliegts pieņemt kuģus pie nesagatavotas piestātnes.

110. Ja kuģa gabarīti pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā norādītos, darbības ar šādu kuģi saskaņo ar ostas kapteini un kuģa kapteini. Šajā nolūkā prasītājs savlaicīgi nosūta KSVC šādu informāciju:

110.1. datus par kuģi;

110.2. kuģa tauvošanās shēmu pie piestātnes.

111. Pasažieru kuģa stāvēšanas laikā pie KRS-1/2 piestātnēm ir aizliegts veikt sašķidrinātās gāzes (propāna-butāna) kravas operācijas pie piestātnes LP-27.

112. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās, kā arī novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, Pārvaldei ir tiesības izmantot jebkuru piestātni uz šādas operācijas laiku bez piestātnes lietotāja atļaujas.

113. Informāciju KSVC par kuģim nominēto piestātni sniedz kuģa aģents vai karakuģiem – Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona.

114. Tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Tauvām ir jābūt aprīkotām ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku nokļūšanu uz kuģa.

115. Kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnes uz kuģa nodrošina sardzi. Kuģim jābūt droši pietauvotam, aprīkotam ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Trapa tuvumā atrodas glābšanas riņķis ar līni.

116. Vienlaicīgas kuģu tauvošanās operācijas pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegtas.

117. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst tikai ar ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz 1 mezglu.

118. Tauvot kuģus pie otra kuģa borta ir aizliegts, ja:

118.1. kuģis veic fumigāciju;

118.2. uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas vai šo kravu atliekas.

119. Naftas produktu termināļi un tankkuģi ievēro ISGOTT rekomendācijas.

120. Sašķidrinātās gāzes termināļi un sašķidrinātās gāzes tankkuģi ievēro SIGTTO rekomendācijas.

121. Kuģošanas drošības apsvērumu dēļ tankkuģi pie piestātnes pietauvo tā, lai tam pirms iziešanas no ostas nav jāveic apgriešanās manevrs.

122. Ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas, kuģim jābūt pastāvīgā gatavībā iziet jūrā.

123. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai, informējot par to KSVC.

124. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to informē KSVC, lai tiktu saskaņota turpmākā darbība. Par pārtauvošanu uzskatāma arī tāda operācija, kuras laikā kuģi pārvieto gar piestātni tālāk par 100 metriem.

125. Pie piestātnes kuģiem aizliegts izgriezt aiz ārējā borta kravas bomjus un klāja celtņus, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

126. Nolaist kuģa laivas ostas akvatorijā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtējus gadījumus. Treniņapmācību gadījumos ārējā borta glābšanas laivas drīkst nolaist uz īsu brīdi līdz ūdenslīmenim, informējot par to KSVC.

127. Kuģim, veicot galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu un citus kuģa remontdarbus, ja tas atrodas ārpus kuģu remonta vai kuģu būves rūpnīcu teritorijas, tā brīvguļu saskaņo ar ostas kapteini un ostas ugunsdrošības inspektoru.

128. Stāvot pie piestātnes tumšajā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi izgaismotam, bet navigācijas ugunīm izslēgtām. Liellaivas, kura ir pietauvota kuģa ārējam bortam un tiek izmantota kravu pārkraušanai, ārējam bortam ir jābūt izgaismotam.

129. Mazizmēra kuģiem ir ierobežota pieeja visām ostas teritorijā esošajām piestātnēm, un to izmantošana bez saskaņošanas ar Pārvaldi vai piestātnes lietotāju ir aizliegta. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kurus izmanto valsts dienestu, tajā skaitā kontroles dienestu, pienākumu izpildē.

130. Brīvostā personas ievēro MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

131. No krasta objektiem un kuģiem ostas akvatorijā aizliegts novadīt:

131.1. visu veidu naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas;

131.2. kuģu kravas tilpņu vai tanku mazgāšanas ūdeņus;

131.3. jebkādu kravu paliekas, kravas separāciju materiālus un jebkāda cita veida atkritumus.

132. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārstiem ostā ir jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem.

133. Ostā ir aizliegts:

133.1. veikt kuģa korpusa mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot vietās ar speciālu aprīkojumu, ievērojot vides aizsardzības prasības;

133.2. darbināt kuģa atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

133.3. izmantot tualetes, kurām nav ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai ja kuģis nav aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām;

133.4. uzglabāt naftas produktu atlikumus neatbilstošās vietās.

134. Ja, veicot kravas operācijas, tiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās vides piesārņojuma normas, kraušanas intensitāti nekavējoties samazina līdz apjomam, līdz šīs normas tiek ievērotas.

135. Kuģu radīto atkritumu pieņemšana ostā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un Pārvaldes apstiprinātajam plānam "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā". Par šo pakalpojumu iekasē atbilstošu maksu.

136. Naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentiem, kuri nodrošina vismaz pusi no iespējamā piesārņojuma apjoma absorbēšanu, un skimmeri, kura jauda nav mazāka par 20 m³/h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs.

137. Bonām un naftas produktu savākšanas aprīkojumam uz bunkurētājkuģa jābūt sagatavotam atbilstoši šī kuģa avārijas seku likvidācijas plānam.

138. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas kontroles lapa.

139. Naftas vai ķīmisko vielu pārkraušanas terminālim, piestātnei vai piestātņu grupai jābūt VVD apstiprinātam darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Par minēto prasību izpildi pilnībā ir atbildīgs termināļa vai piestātnes/piestātņu lietotājs.

140. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

141. Ja kravas operāciju vai kuģa bunkurēšanas laikā uz kuģu klāja vai aiz to borta notiek naftas vai ķīmisko produktu noplūde, šīs operācijas nekavējoties jāpārtrauc un jāziņo KSVC un kuģa aģentam, kā arī nekavējoties jāuzsāk piesārņojuma likvidācijas darbi. Piestātnes operators veic piesārņojuma likvidācijas darbus uz piestātnes vai ostas akvatorijā saskaņā ar savas piestātnes plānu "Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā".

142. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies šo noteikumu 141.punktā noteikto vielu noplūdes gadījumā no kuģa.

143. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies šo noteikumu 141.punktā noteikto vielu noplūdes gadījumā no piestātnes pārvaldībā esošās teritorijas.

144. Vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu.

145. Par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem kuģa kapteinis ziņo KSVC, bet piestātnes lietotājs, kā arī jebkura ostas teritorijā nodarbinātā persona par to ziņo Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai.

146. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par teritorijas un tai piegulošās akvatorijas tīrību saskaņā ar PTEN.

147. Kuģi ar radioaktīvajām vielām var ienākt ostā un veikt kravas operācijas, ievērojot INF kodeksā un IMDG kodeksā noteiktās prasības, pirms tam informējot Pārvaldi. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var apdraudēt vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis pēc saskaņošanas ar VVD Radiācijas drošības centru var aizliegt kuģim ienākt ostā.

148. Termināļu īpašnieki un ostas komersanti, kuri nodarbojas ar bīstamo un piesārņojošo kravu operācijām, pilnībā ir atbildīgi par šo kravu kraušanu, glabāšanu un transportēšanu ostas teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības bīstamo un piesārņojošo kravu apritei un kontrolei ostās, un Pārvaldes apstiprināto Ugunsdrošības noteikumu prasībām.

149. Bīstamo un piesārņojošo kravu termināļos ir jābūt izstrādātam civilās aizsardzības plānam, kas saskaņots VUGD.

150. Ja tiek plānota darbības maiņa uz bīstamām kravām vai piesārņojošām kravām, termināļa īpašnieki vai ostas komersanti informē Pārvaldi un saņem nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

151. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1.klases (eksplozīvās) vai 5.2.klases (organiskie peroksīdi) kravas iepakojumā, ievēro normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās noteiktās prasības attiecībā uz kuģa ar bīstamu kravu atrašanās vietu ostā.

152. Piestātnes lietotāji kravu konteineru pārbaudes, mazgāšanas un remonta vietas saskaņo ar Pārvaldi.

153. Hidroceltniecības darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem un zemūdens komunikācijām, un visu veidu padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pirms tam to saskaņojot rakstveidā ar Pārvaldi un ostas kapteini.

154. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs saskaņo ar ostas kapteini darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

155. Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo KSVC. Izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā saskaņo ar KSVC.

156. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un radiosakaru prasības Brīvostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

157. Padziļināšanas darbu kuģi, kuri strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

158. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģim, kas iet pa straumi.

159. Pirms satiksmes uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģi un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju KSVC un rīkojas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam.

160. Ostas, piestātņu, termināļu un teritoriju aizsardzības organizāciju un pasākumus veic atbilstoši ISPS kodeksā un normatīvajos aktos, kas nosaka kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasības, noteiktajam un Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

161. Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku un Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļu.

162. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar Pārvaldi.

163. Pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību Brīvostas teritorijā, ja komersants nepilda vai neievēro Pārvaldes apstiprinātajā nolikumā par caurlaižu režīmu Brīvostā minētajos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

164. Transporta un personu iekļūšana ostas komersanta teritorijā un izkļūšana no tās notiek saskaņā ar Brīvostas nolikumu "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā".

165. Komersanti izveido caurlaižu kontroles punktus un saskaņo tos ar Pārvaldi.

166. Kravu ievešana vai izvešana, kā arī autotransporta līdzekļu pārvietošanās ostas muitas kontroles zonas robežās notiek, ostas komersanta amatpersonām saskaņojot kravas tehnoloģiskās shēmas ar Pārvaldi un muitas dienestu.

167. Aizliegts novietot un uzglabāt transportlīdzekli, kas var traucēt ostas iekšējo satiksmi. Koplietošanas ceļu un stāvlaukumu izmantošana notiek atbilstoši Brīvostas nolikumam "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā".

168. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot Brīvostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulā Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un nolikumā "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā" noteiktajam.

169. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

170. Kuģi, ienākot ostā un izejot no tās, ir pakļauti muitas kontrolei.

171. Aizliegts uzsākt kuģa izkraušanu vai iekraušanu ārējā reidā, iekšējā reidā vai piestātnē, kā arī kuģa personālam nokāpt krastā pirms muitas formalitāšu nokārtošanas un muitas iestādes atļaujas saņemšanas.

172. Preču ievešana Brīvostas teritorijā esošas licencētas kapitālsabiedrības brīvās zonas teritorijā un izvešana no tās notiek saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par preču ievešanu brīvo zonu teritorijās un izvešanu no tām.

173. Licencētas kapitālsabiedrības nodrošina brīvās zonas teritorijā esošo preču uzskaiti. Fiziskās personas un transportlīdzekļi, ierodoties Brīvostas teritorijā un atstājot to, ir pakļauti muitas kontrolei.

174. Preču pārvietošanu brīvās zonas teritorijā, ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no brīvās zonas veic saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apstiprinātu tehnoloģisko shēmu. Ostas policija kontrolē tehnoloģisko shēmu izpildi saskaņā ar kompetenci, ko nosaka savstarpējā vienošanās starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Valsts ieņēmumu dienestu.

175. Robežkontroles režīmu Brīvostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī starptautiskie normatīvie akti.

176. Personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

177. Robežkontrole Brīvostā notiek atbilstoši Rīgas ostas robežkontroles tehnoloģijai, kas saskaņota ar Pārvaldi.

178. Uz visiem kuģiem jābūt apkalpes sarakstiem un, ja uz kuģa ir pasažieri, – arī pasažieru sarakstiem (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informācijai atbilstoši normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktajam.

179. Sanitāro režīmu Brīvostā nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības veselības aizsardzību.

180. Veselības inspekcija sabiedrības veselības apdraudējumu risku novēršanai vai samazināšanai atbilstoši savai kompetencei uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā un profesionālajā lietošanā, kā arī izvērtē normatīvo aktu prasību izpildi un iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu Brīvostā.

181. Veselības inspekcija veic kuģa higiēnisko novērtējumu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

182. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes sanitāri higiēniskā stāvokļa uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

183. Kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli ostā veic PVD tam speciāli aprīkotās kontroles vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm atbilstoši apstiprinātajai Rīgas ostas robežkontroles vietas pārbaudes tehnoloģijai.

184. PVD informē Pārvaldi, ja ir pamatotas aizdomas par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpumiem Brīvostas teritorijā.

185. Ja Brīvostas teritorijā izveidojas ārkārtas situācija vai notiek katastrofa, piestātnes lietotājs nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai un atkarībā no notikuma veida – speciālajiem dienestiem un organizē darbu saskaņā ar attiecīgo starpresoru sadarbības plānu atkarībā no situācijas.

186. Piestātnes lietotājs saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu atbild par civilās aizsardzības pasākumu izpildi komercsabiedrībā.

187. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Brīvostas teritorijā, ievēro Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu un citus normatīvos aktus, kuri reglamentē ugunsdrošību. Par ugunsdrošību attiecīgajā Brīvostas teritorijas daļā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

188. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs kuģa kapteinis.

189. Kuģiem atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Kuģim ir jābūt gatavam pieslēgties krasta ugunsdzēsības sistēmām.

190. Izceļoties ugunsgrēkam uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju un ziņo KSVC un VUGD, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

191. Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112, informē Ostas policiju, piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

192. Ostas kapteinis ir tiesīgs norīkot velkoņus ugunsgrēka dzēšanai uz kuģiem un, cik tas praktiski iespējams, Brīvostas teritorijā.

193. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar ostas kapteini. Ja kuģis atrodas pie termināļa piestātnes, ugunsbīstamo darbu atļauju papildus saskaņo ar termināli.

194. Kuģis bunkurēšanas vai citu bīstamu kravu operāciju laikā paceļ signālkarogu "Bravo" un tumšajā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

195. Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem bunkurēšanas operācijas veic pirms vai pēc kravas operācijām. Kravas operāciju laikā citiem kuģiem aizliegts pietauvoties gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem.

196. Piestātnes lietotājam neatkarīgi no ugunsgrēka izcelšanās vietas atļauj izmantot piestātnē esošo ūdensapgādes sistēmu un ugunsdzēsības līdzekļus.

197. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tādā veidā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem.

198. Visas juridiskās un fiziskās personas, kuras veic darbības ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā, ievēro Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Bīstamo kravu aprites likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās noteiktās prasības.

199. Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektori kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu drošu transportēšanu un uzglabāšanu. Piestātnes lietotājs pēc Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektora pieprasījuma nekavējoties izsniedz informāciju par visām terminālī esošajām bīstamajām un piesārņojošajām kravām. Piestātnes lietotājs novērš Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektora atklātos trūkumus noteiktajos termiņos.

200. Pirms bīstamo un piesārņojošo kravu kraušanas un uzglabāšanas terminālis iesniedz Pārvaldei bīstamo kravu transportēšanas tehnoloģisko shēmu un bīstamo kravu uzglabāšanas vietu aprakstu.

201. Ostas maksas un maksas par pakalpojumiem tarifu robežlīmeņus apstiprina Pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību Pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv.

202. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Latvijas Jūras administrācijai atbilstoši Likumā par ostām un normatīvajos aktos par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam.

203. Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu Pārvaldei, komersantiem un Latvijas Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši Brīvostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

204. Piestātņu lietotāji reizi gadā iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 35 metru platā joslā no piestātnes.

205. Beramkravu, metāllūžņu, papīrmalkas un tamlīdzīgu kravu piestātņu lietotāji reizi 6 mēnešos iesniedz ostas kapteinim aktus par ūdenslīdēju veikto zemūdens piestāšanās joslas apskati.

206. Hidrotehnisko būvju, kas ir fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai pārvaldījumā, tehnisko apskati veic reizi gadā.

207. Nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis var pieprasīt ārpuskārtas dziļumu mērīšanu, akvatorijas apsekošanu ar cieto trali un/vai, izmantojot ūdenslīdējus.

208. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi, izņemot kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā.

209. Ja kuģa darbības rezultātā piestātnei vai citai ostas būvei, ostas ierīcei vai iekārtai ir radīti bojājumi, Pārvaldes un piestātnes lietotāja pārstāvji kopīgi ar kuģa kapteini veic vietas pirmreizējo apskati un sastāda notikuma aktu. Attiecīgo remontdarbu izdevumu novērtējumu veic piestātnes lietotāja eksperts un to kā pretenzijas ierosinājumu iesniedz kuģa īpašniekam. Kuģis var atstāt ostu, ja tam ir kuģa īpašnieka vai kuģa īpašnieka apdrošinātāja kompānijas izdevumu segšanas garantijas vēstule.

210. Zaudējumus, ko kuģis radījis piestātnei vai citai ostas būvei, ostas ierīcei vai iekārtai, sedz kuģa īpašnieks.

211. Valsts robežapsardzes, muitas un citu valsts pārvaldes institūciju izdotos normatīvos aktus, kas saistīti ar darbību ostas teritorijā, saskaņo ar Pārvaldi.

212. Par šo noteikumu prasību neievērošanu personas ir saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības attiecīgos normatīvajos aktos paredzētā kārtībā. Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālatbildības neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma civiltiesiskā kartībā.

213. Pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga prasīt jebkura ostai nodarītā zaudējuma kompensāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam.

214. Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences), un juridiskām personām, kurām nav noslēgts līgums ar Pārvaldi, aizliegts veikt jebkura veida darbību Brīvostā, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus Brīvostā.

215. Kuģi, komersanti, organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas atrodas vai veic komercdarbību ostā, papildus šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:

215.1. IMO Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās (Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas, IMO cirkulārs MSC.1/Circ.1216);

215.2. IMO Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu ar grozījumiem (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing, IMO rezolūcija A.714(17));

215.3. Starptautiskās kravas pārkraušanas koordinēšanas asociācijas 1997.gada publikāciju "Ro-ro termināļu droša darbība" (ICHCA Safe Operation of Ro-ro Terminals, 1997);

215.4. IMO Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu (BLU kodekss, Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), IMO rezolūcija A.862(20));

215.5. IMO, Starptautiskās Darba organizācijas un ANO Eiropas Ekonomiskās komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs), 1997 MSC/Circ.787);

215.6. Starptautiskās ostu asociācijas rokasgrāmatu "Bīstamās kravas un ostas vide: Praktiskās vadlīnijas ostām vides jautājumos" (Dangerous Goods and Port Environment: Practical Guidelines for Ports on Environmental Issues (IAPH guidelines));

215.7. Starptautisko naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatu (ICS /OCIMF/ IAPH International Safety Guide for Oil Tankers & Terminals – ISGOTT);

215.8. Starptautisko gāzes tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatu (Liquefied Gas Handling Principles on Ships and in Terminals – SIGTTO);

215.9. Starptautisko graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksu (International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk, IMO rezolūcija MSC.23(59));

215.10. IMO Drošas prakses kodeksu kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un tā grozījumus (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, IMO rezolūcija A.1048(27));

215.11. Starptautiskās kravas pārkraušanas koordinēšanas asociācijas 1998.gada publikāciju "Droša darbība uz konteineru kuģiem" (ICHCA Safe Working on Container Ships, 1998);

215.12. Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ship and Port Facility (ISPS) Code).

216. Šo noteikumu 34.punkts un 108.1.apakšpunkts stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

217. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē Rīgas domes 2006.gada 7.marta saistošie noteikumi Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi".