Liepāja
2016.gads

(Noteikumu sadaļas, atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība". NOTEIKUMU saturam iekrāsotas zilā krāsā un izceltas)

1. VISPĀRĪGIE DATI

1.1. Ūdens objekta nosaukums – Liepājas ezera akvatorija (teritorija, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam).

1.2. Atrašanās vieta (pilsēta, novads) – Liepāja.

1.3. Ģeogrāfiskās koordinātas – centroīds (teritorijai, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā):

● Lat. 56.514

● Lon. 21.035.

1.4. Ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru) – atbilstoši noteikumiem¹ par ūdenssaimniecisko iecirkņu klasifikatoru, Liepājas ezera kods – 342.

1.5. Upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts – Ventas upju baseinu apgabals, Liepājas ezers:

1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objekts – n/a;

1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km) – 2,5 km no ietekas jūrā.

1.6. Ūdens objekta veids:

1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe) – daļa no ezera – Liepājas ezera teritorija, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam;

1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem kopš ___.gada –n/a;

1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve) kopš _____.gada – n/a;

1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls) –n/a.

1.7. Ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids – publiskai, ikdienišķai lietošanai (Civillikuma 1110.panta izpratnē), tajā skaitā:

● rūpnieciskajai zvejai;

● amatierzvejai;

● makšķerēšanai;

● rekreācijai (atpūta uz un pie ūdeņiem un peldvietās);

● ūdensceļu izmantošanai.

2. ŪDENS OBJEKTA RAKSTUROJUMS

2.1. Morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums:

2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km²) –ūdensobjekta E003SP (Liepājas ezers) sateces baseins 2 580 km² (avots: LVĢMC. 2015. Ventas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāns 2016.–2021.gadam. Rīga: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, 2015);

2.1.2. baseina relatīvā mežainība (%) – (visa Liepājas ezera baseina mežainība) 2–3%;

2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%) – 70% (mitrāji no visa Liepājas ezera baseina);

2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums – Liepājas ezera baseinā maksimālie caurplūdumi var būt kā pavasara palos, tā vasaras – rudens plūdos un ziemas mēnešos. Vērumā Liepājas ezers – Tirdzniecības kanāls maksimālie caurplūdumi ar varbūtību 1% – 450 m³/s; savukārt ar varbūtību 5% – 343 m³/s;

2.1.5. minimālais caurplūdums – minimālais 30d. caurplūdums ar varbūtīgumu 85% – 1,92 m³/s un ar varbūtīgumu 95% – 1,54 m³/s;

2.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) (LAAS) – 0,2 m;

2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) (LAAS) – 0,5 m;

2.1.8. augstākais (plūdu) 1% ūdens līmenis (AŪL) (m) (LAAS) –1,5 m;

2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (milj.m³) –74,3 milj.m³ (tilpums visam Liepājas ezeram);

2.1.10. lietderīgais tilpums (milj. m³) –74,3 milj.m³ (tilpums visam Liepājas ezeram);

2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha) –3715 ha (visam Liepājas ezeram);

2.1.12. ūdens objekta garums (km) – Liepājas ezeram – 15 km pa ezera vidus daļu;

2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km) –3,5 km (visam Liepājas ezeram);

2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m) –2 m (visam Liepājas ezeram), 1,5 m (daļai no ezera – Liepājas ezera teritorija, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam);

2.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m) –3 m (Liepājas ezerā), 2,5 m (daļai no ezera – Liepājas ezera teritorija, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam);

2.1.16. krasta līnijas garums (km) – Liepājas ezeram 53 km, 5,5 km (daļai no ezera – Liepājas ezera teritorija, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam);

2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platība (ha) –n/a;

2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj.m³) –Liepājas ezeram 873 milj.m³;

2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha) –n/a.

2.2. Ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums:

2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti):

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" 2.¹ pielikumu Liepājas ezers atbilst prioritārajiem karpveidīgo zivju ūdeņiem;

2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz piegulošo platību gruntsūdens līmeņiem:

Gruntsūdeņu līmeņu dziļums ir līdz 2 m. Virszemes ūdeņu režīms ezerā vāji ietekmē apstākļus gruntsūdens horizontā. Pazemes ūdens horizontu, dziļāku par gruntsūdeni, hidroģeoloģiskie apstākļi nav atkarīgi no Liepājas ezera hidroloģiskā režīma. Pazemes ūdeņu plūsmas virziens (ezeram pieguļošajos gruntsūdeņos) ir vai nu Tirdzniecības kanāla virzienā vai uz Baltijas jūru.

Pazemes ūdeņiem Liepājā ir paaugstināts dzelzs saturs, ko nosaka pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs. Tajos ir arī paaugstināts hlorīda saturs, ko ir radījusi jūras ūdeņu intrūzija pazemes ūdens horizontos. Tādēļ Ventas upju baseina apgabala plānā Liepājas un tās apkārtnes teritorijā uz dienvidaustrumiem pazemes ūdensobjekta kvalitatīvais stāvoklis ir vērtēts kā slikts un tam noteikts izņēmums laba kvalitatīvā stāvokļa sasniegšanai laikā līdz 2021.gadam, kad, veicot papildus pētījumus un pasākumus, kā arī mazinoties depresijas piltuvei un jūras ūdeņu intrūzijai, iespējama hlorīdu koncentrācijas mazināšanās pazemes ūdeņos.

Saskaņā ar ūdens monitoringa datiem (par 2013.–2014.gadu) pazemes ūdens līmeņi ir stabilizējušies, un nenorit izteikta līmeņu celšanās. Salīdzinot ar pēdējo desmit gadu periodu, vidējie 2014.gada līmeņi ir augstāki par aptuveni 1 un 1,5 m;

2.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens aizaugumu (%):

Virsūdens augu (helofītu) sabiedrību raksturojums

Liepājas ezerā (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) virsūdens veģetācijas kopējais segums ir 10%. Virsūdens veģetācija veidojas, gan ezera krastos, gan arī attālāk no krasta, jo ezers ir sekls. Virsūdens veģetācijas joslā dominē parastās niedres Phragmites australis audzes. Niedres sastopamas gan ezera piekrastē, gan attālāk no krasta. Bieži sastopama arī šaurlapu vilkvālīte Typha angustifolia, kas līdzīgi parastajai niedrei sastopama gan Liepājas ezera piekrastē, gan tālāk no krasta. Tālāk no krasta audzes veidojas arī ezera meldra Scirpus lacustris audzes. Retāk ezerā sastopama platlapu vilkvālīte T. latifolia. Pie virsūdens veģetācijas audzēm veidojas nelielas slīkšņas ar tām raksturīgo veģetāciju. Retāk piekrastē sastopams jūrmalas gumumeldrs Bolboschoenus maritumus.

Brīvi peldošu ūdensaugu (lemnīdu) augāja raksturojums

Brīvi peldošu augu joslā Liepājas ezera (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) dominē pavedienveida zaļaļģu audzes. Šādu audžu veidošanās raksturīga barības vielām bagātiem ūdeņiem. Dominē zaļaļģe zarnveida enteromorfa Enteromorpha intestinalis. No augu sugām veidota brīvi peldošu augu audzes teritorijai nav raksturīgas. Reti konstatēts trejdaivu ūdenszieds Lemna trisulca un parastā mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae.

Peldlapu ūdensaugu (nimfeīdu) augāja raksturojums

Peldlapu veģetācijas josla ezerā nav izteikta. Atsevišķas audzes attīstās mierīgās, no viļņu ietekmes pasargātās vietās. Reti sastopama dzeltenā lēpe Nuphar lutea, peldošā glīvene Potamogeton natans, abinieku sūrene Polygonum amphibium un ūdensrozes Nymphae sp.

Zemūdens (elodeīdu) augāja raksturojums

Iegrimušo augu josla aizņem ~ 50% no teritorijas (Liepājas ezera teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam). Teritorijā konstatētas vārpainās daudzlapes Myriophyllum spicatum audzes, avotsūnu audzes ar parasto avotsūnu Fontinalis antyperetica. Vietām sastopamas mieturīšu audzes, kas raksturīgas makrofītu tipa ezeriem. Raksturīgas mieturaļģu sugas apsekotajai teritorijā ir savītā mieturīte Chara tomentosa, trauslā mieturīte C. globularis, slaidā mieturīte C. delicatula un skarbā mieturīte C. aspera. Tuvāk krastam sastopamas raglapju audzes, ar iegrimušo raglapi Ceratophyllum demersum, jūras najādas Najas marina un spožās glīvenes Potamogeton lucens audzes. Retāk (piem., ezera ziemeļrietumu krastā, iepretīm E.Tisē ielai) sastopama ķemveida glīvene Potamogeton pectinatus, kas aug kopā ar citiem iegrimušajiem augiem.

Ezera ziemeļu daļā, pie Tirdzniecības kanāla konstatēta Zviedrijas glīvene Potamogeton x suecicus. Suga, lai arī nav aizsargājama, Latvijā sastopama reti. Tās tipiskie biotopi ir piejūras lagūnas, jūras līča piekrastes augu sabiedrības, upes un lēni tekoši ūdeņi.

Sikspārņu raksturojums

Virs ezera un tā piekrastes daļā konstatēts ir rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula, ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssoni un Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii. Ņemot vērā, ka dabas lieguma galvenās faunistiskās vērtības ir šeit ziemojošie un ligzdojošie putni, visaptveroši zīdītāju faunas pētījumi ezerā un tam pieguļošajās teritorijās nav veikti. Sikspārņu sugas ir jutīgas uz traucējumu un apgaismojumu diennakts tumšajā periodā, kad barojas uz ezera.

Zoobentosa raksturojums

Liepājas ezera ziemeļrietumu daļā (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) ir labi attīstīta zooplanktona un zoobentosa – fauna. Šie ūdeņi ir piemēroti gan planktona, gan bentosa ēdāju zivju, gan plēsīgo zivju barošanās nodrošināšanai.

Atbilstoši virszemes ūdeņu pārskatam par Latvijas virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti 2013.gadā (šis uz 2016.gadu ir jaunākais pieejamais novērtējums, kur ir publicēti dati par Liepājas ezeru), kurš sagatavots balstoties uz Eiropas Savienības direktīvu un saistīto Latvijas normatīvo aktu prasībām ūdeņu kvalitātes novērtējumam Ventas upju baseina apgabala ūdensobjektā E003SP Liepājas ezers zoobentosa stāvoklis atbilst labai ekoloģiskās kvalitātes klasei, savukārt fitoplanktona stāvoklis atbilst – vidējai ekoloģiskās kvalitātes klasei.

Īpaši aizsargājamās augu sugas

Liepājas ezera ziemeļrietumu daļā (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas. Lielas platības aizņem jūras najāda Najas marina L. Jūras najāda ir viengadīgs augs, kas aug ar saknēm iestiprinoties substrātā. Latvijā sastopama reti, galvenokārt seklos piejūras ezeros, par kādu uzskatāms arī Liepājas ezers. Suga sastopama uz dūņaina substrāta, galvenokārt līdz 1m dziļumam.

Liepājas ezera ziemeļrietumu daļā (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) konstatēta jūras ūdensgundega Batrachium baudotii, kas Latvijā sastopama ļoti reti. Suga sastopama tikai jūras piekrastē un Liepājas ezerā.

Ezerā sastopamās augu sugas ir raksturīgas eitrofiem (barības vielām bagātiem) ezeriem. Kopējais ezera aizaugums (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) 60%;

(Informācija sagatavota saskaņā ar sertificēta eksperta atzinumu par saldūdens biotopiem un īpaši aizsargājamām augu sugām Liepājas ezera ziemeļu daļā, Liepājas administratīvajā teritorijā (apsekojums veikts 2015.gadā); informāciju, kas pieejama Natura 2000 teritoriju datubāzē http://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0507800)

2.2.4. ihtiofaunas raksturojums:

Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā zivju fauna ir daudzveidīga, tajā var uzturēties visas Liepājas ezerā vai Tirdzniecības kanālā konstatēto vai potenciāli sastopamo sugu zivis. Zvejā, makšķerēšanā un zivju kontrolzvejā ezerā un kanālā konstatētas 30 sugu zivis – akmeņgrauzis Cobitis taenia, amūrs (precīza suga – baltais amūrs Ctenopharyngodon idella vai melnais amūrs Mylopharyngodon piceus nav zināma), asaris Perca fluviatilis, ālants Leuciscus idus, ausleja Leucaspius delineatus, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, karpa Cyprinus carpio, karūsa Carassius carassius, kaze Pelecus cultratus, lasis Salmo salar, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, plaudis Abramis brama, plekste Platichthys flesus, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, platpieris (precīza suga – raibais platpieris Hypophthalmichthys nobilis vai baltais platpieris Hypophthalmichthys molitrix nav zināma), salate Leuciscus aspius, sams Silurus glanis, sapals Squalius cephalus, sīga Coregonus spp., spidiļķis Rhodeus amarus, sudrabkarūsa Carassius gibelio, taimiņš Salmo trutta, vēdzele Lota lota, vimba Vimba vimba, vīķe Alburnus alburnus, zandarts Sander lucioperca un zutis Anguilla anguilla. Bez uzskaitītajām sugām ezerā un kanālā var būt sastopami arī upes nēģi Lampetra fluviatilis, grunduļi Gobio gobio, baltie sapali Leuciscus leuciscus apaļie jūrasgrunduļi Neogobius melanostomus, pīkstes Misgurnus fossilis, trīsadatu stagari Gasterosteus aculeatus, un, iespējams, arī citu sugu zivis.

No zivju faunas apsaimniekošanas un aizsardzības viedokļa sastopamās zivju sugas var nosacīti iedalīt makšķerēšanā un zvejā nozīmīgās, sugu aizsardzībā nozīmīgās un pārējās zivīs.

Makšķerēšanā un zvejā nozīmīgākās zivju sugas ir salaka, līdaka, līnis, asaris, rudulis, plaudis, plicis un rauda. Tomēr jāņem vērā, ka mazākā daudzumā makšķerēšanā un zvejā var tikt iegūtas gandrīz visu ezerā sastopamo sugu zivis.

Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zona ir piemērota arī zivju ziemošanas vajadzībām, taču samērā līdzenā dibena reljefa un speciālu pētījumu trūkuma dēļ precīzas zivju ziemošanas vietas ezerā nav identificējamas.

Vairākas Liepājas ezera ziemeļrietumu daļā (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) konstatētās vai potenciāli sastopamās zivju sugas ir iekļautas Latvijas un starptautiskajos normatīvajos aktos par sugu aizsardzību. Nozīmīgākie normatīvie akti ir Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"; 1979.gada Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību un Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Vienā vai vairākos no uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem ir iekļautas šādas zivju sugas – akmeņgrauzis, ausleja, kaze, lasis, salate, sams, sīga, spidiļķis, taimiņš, upes nēģis un pīkste. Zināmā mērā par aizsargājamu sugu var uzskatīt arī zuti, kura Eiropas populācijas saglabāšanai tiek veikti Eiropas Savienības mēroga pasākumi. No sugu aizsardzības viedokļa nozīmīgākās ir anadromās ceļotājzivis – lasis, taimiņš un upes nēģis, kurām Liepājas ezera ziemeļrietumu daļa (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) ir nozīmīgs migrācijas ceļš. Nelabvēlīga ietekme uz šo sugu zivju migrāciju var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz šo sugu populāciju stāvokli Liepājas ezera baseinā.

Pārējās sugas var iedalīt divās grupās. Vienā grupā var iekļaut kazi, salati, samu un sīgu. Šīs sugas Latvijā ir nevienmērīgi izplatītas (piemēram, sams) vai Latvijā samērā retas (piemēram, kaze) sugas, vai arī to izplatība saistīta galvenokārt ar upēm vai jūras piekrasti, un to noķeršanai ezerā ir gadījuma raksturs. Otrā grupā var iekļaut akmeņgrauzi, ausleju, spidiļķi un pīksti, kas ir Latvijā plaši izplatītas un maz apdraudētas sugas. Šo sugu populāciju stāvokli Liepājas ezerā un tā baseinā pasākumi Liepājas ezera ziemeļrietumu daļa (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) faktiski neietekmēs;

2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa vērtējums un to ietekmējošie faktori:

Atbilstoši Ventas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānam ūdensobjekts E003SP ir noteikts par stipri pārveidotu ūdensobjektu. Stipri pārveidoti ūdensobjekti (SPŪO) ir virszemes ūdensobjekti, kuru hidroloģiskās vai morfoloģiskās īpašības cilvēka darbības ietekmē ir būtiski mainījušās un kuros šo izmaiņu dēļ nevar nodrošināt dabiskiem apstākļiem raksturīgo sugu sastāvu. SPŪO izvirza no dabiskajiem ūdensobjektiem atšķirīgus kvalitātes mērķus attiecībā uz bioloģiskajiem parametriem, vienlaikus tajos ir jāsasniedz laba fizikāli ķīmiskā kvalitāte. Esošā ūdens ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā sliktai ekoloģiskā potenciāla klasei atbilstoša. Ūdensobjektā E003SP pastāv risks nesasniegt labu ekoloģisko kvalitāti, līdz 2021.gadam, un tāpēc ir noteikts izņēmums – sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2027.gadam.

2.3. Ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiem:

Dabas liegums "Liepājas ezers", vienlaicīgi ir arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000. Šie noteikumi attiecas uz teritoriju, kas atrodas dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā.

Liepājas ezers ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem lagūnas tipa ezeriem ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām. Lai saglabātu Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās putnu sugas, zivju sugas, zīdītājus, bezmugurkaulniekus un augu sugas Liepājas ezerā izveidota īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas liegums "Liepājas ezers".

Dabas liegumam "Liepājas ezers" izstrādāts "Dabas lieguma "Liepājas ezers" dabas aizsardzības plāns 2008.–2023.gadam". Dabas aizsardzības plānā sniegts aizsargājamās teritorijas apraksts, izstrādāts teritorijas novērtējums un definēti aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas pasākumi. Balstoties uz dabas aizsardzības plāna priekšlikumiem, par aizsargājamās teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu, izstrādāti un 2013.gada 3.janvārī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Informācija par dabas liegumā "Liepājas ezers" sastopamajām sugām un to aizsardzības statusa novērtējumu pieejama Natura 2000 datubāzē http://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0507800

2.4. Ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums –n/a.

3. ŪDENS OBJEKTA EKSPLUATĀCIJAS NOSACĪJUMI

3.1. Hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi –n/a:

3.1.1. darbības ierobežojumi zivju nārsta periodā:

Liepājas ezers lielākajā tā daļā ir piemērots stāvošiem vai lēni tekošiem ūdeņiem raksturīgu zivju sugu nārstam. Tomēr nozīmīgākās zivju nārsta vietas koncentrētas ārpus Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonas teritorijas – Liepājas ezera dienvidu un ritumu daļā un Liepājas ezerā ietekošajās ūdenstecēs. No zivju atražošanās viedokļa Tirdzniecības kanāls un Liepājas ezera ziemeļu daļa tā tuvumā ir nozīmīgs galvenokārt kā zivju (īpaši anadromo ceļotājzivju) migrācijas ceļš.

Precīzu zivju nārsta un anadromo sugu migrācijas periodu noteikt nav iespējams. Nārsta un migrāciju norises laiks ir mainīgs un atkarīgs no konkrētā gada apstākļiem – temperatūras, upju caurplūduma, ledus segas pastāvēšanas ilguma u.c. Šo noteikumu ietvaros var izdalīt trīs (rudens, ziemas un pavasara) zivju nārstam un migrācijai nozīmīgākos periodus. Rudens periods (no 15.septembra līdz 15.novembrim) ir nozīmīgs lašu, taimiņu, vimbu un upes nēģu nārsta migrācijai. Ziemas periods (no 1.janvāra līdz 15.martam) ir nozīmīgs salaku migrācijai. Pavasara (no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam) ir nozīmīgs vimbu nārsta migrācijai, lašu un taimiņu smoltu un metamorfozi izgājušo upes nēģu migrācijai uz jūru un saldūdens zivju nārstam.

Ierobežojumi rekreācijai, sporta pasākumiem un ūdens transporta līdzekļu izmantošanai:

Nozīmīgākās zivju nārsta vietas neatrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonas teritorijā. Ceļotājzivju migrācija norisinās vairāku nedēļu vai mēnešu garumā un galvenokārt diennakts tumšajā laikā. Šie fakti ļauj prognozēt, ka individuālas rekreācijas aktivitātes un īslaicīgi (līdz divām diennaktīm) plašāka mēroga pasākumi Zirgu salā zivju dabiskās atražošanās sekmes Liepājas ezerā faktiski neietekmēs. Attiecīgi šādu aktivitāšu ierobežošana zivju nārsta vai migrācijas periodos nav nepieciešama. Rudens migrācijas periodā tiešā ezera tuvumā nav pieļaujama tādu rekreācijas vai sporta pasākumu rīkošana, kas ilgst vairāk par divām diennaktīm, norisinās diennakts tumšajā laikā un ir saistīti ar būtisku troksni, spilgta apgaismojuma spīdēšanu ūdenī vai citām aktivitātēm, kas var negatīvi ietekmēt ceļotājzivju nārsta migrāciju.

Ierobežojumi makšķerēšanai (arī makšķerēšanas sacensību rīkošanai):

Makšķerēšanas kārtību Liepājas ezerā nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", Liepājas pilsētas domes 2020. gada 20. februāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam 2020.–2024. gadam". Šajos noteikumos noteiktie makšķerēšanas ierobežojumi ir pietiekami sekmīgai zivju nārsta aizsardzībai un papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.05.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 24)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 6.punktu makšķerēšanas, sacensību nolikumi ir jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi. Makšķerēšanas sacensību organizēšana notiek, balstoties uz konkrētiem nolikumiem. Papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Citi ierobežojumi:

Zivju nārsta un migrācijas rudens periodā no 15.septembra līdz 15.novembrim un pavasara perioda sākumā no 15.aprīļa līdz 15.maijam ezerā vai tā tiešā tuvumā nav pieļaujama sporta, ūdens transporta vai citu infrastruktūras objektu būvniecība, pārbūve vai likvidēšana, kā arī citi darbi (padziļināšana, uzbērumu veidošana, grunts ieguve u.c.), kas saistīti ar tiešu ietekmi uz ezeru, būtisku troksni, uzduļķojuma veidošanos, vai būtisku ūdens piesārņošanas risku. Šādi darbi ir pieļaujami, bet nav vēlami ziemas migrācijas periodā no 1.janvāra līdz 31.martam un pavasara perioda beigu daļā no 16.maija līdz 30.jūnijam.

3.2. Saimnieciskās darbības nosacījumi:

Liepājas ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju izmantošanai (Liepājas ezerā – teritorijā, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā un teritorijai līdz Tirdzniecības kanālam) tiek izvirzīti šādi mērķi:

● saglabāt dabas lieguma "Liepājas ezers" teritoriju sabiedrības izglītošanai un atpūtai, mazināt saimnieciskās un rekreatīvās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonu un dabas lieguma zonu, kā arī sekmēt dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu²;

● sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2027.gadam³;

● Liepājas ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un daudzveidības nodrošināšana, un vēstures un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai;

● Liepājas ezera akvatorijas un tās piekrastes zonas rekreatīvā potenciāla saglabāšana un attīstīšana saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nosacījumiem;

● Liepājas ezera akvatorijas zivsaimnieciskā potenciāla saglabāšana un palielināšana saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nosacījumiem;

● saglabāt un nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās putnu sugas, zivju sugas, zīdītājus, bezmugurkaulniekus un augu sugas;

3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai:

Rekreācijas un sporta pasākumiem, ūdens transportam, makšķerēšanai un zvejai.

Izmantošana jāveic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (Ūdens apsaimniekošanas likums; Sugu un biotopu aizsardzības likums (kas aizliedz bojāt un iznīcināt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un indivīdus), Zvejniecības likums; Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos"; Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"; Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos"; Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"; Ministru kabineta 2015.gada 12.decembra noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"; Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu"; Liepājas pilsētas domes 2020. gada 20. februāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam 2020.–2024. gadam" u.c. prasībām.
(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.05.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 24)

Ņemot vērā to, ka šie ekspluatācijas noteikumi skar tikai daļu Liepājas ezera, īpašu zvejas vai makšķerēšanas nosacījumu iekļaušana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Zivju nārsta periodā ūdens objekta izmantošana jāveic atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.punkta prasībām.

Rekreācijas, sporta un citas infrastruktūras objektu izveidošanai un uzturēšanai

Jaunu rekreācijas, sporta un citu infrastruktūras objektu izveidošana ir pieļaujama, ja tie nesamazina zivju migrācijas iespējas, kā arī ja tie nepalielina saimnieciskās un rekreatīvās darbības ietekmi uz dabas lieguma regulējamā režīma un dabas lieguma zonām. Nozīmīgākās zivju nārsta vietas Liepājas ezerā atrodas tā dienvidu un rietumu daļā un ezerā ietekošajās upēs. Infrastruktūras objektu koncentrēšana ārpus šiem ūdeņiem no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir vērtējama pozitīvi, tāpēc papildu ierobežojumu noteikšana rekreācijas objektu izveidošanai nav nepieciešama.

Sporta un rekreācijas infrastruktūras objektos ir jānodrošina videi draudzīga to uzturēšana un ekspluatācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un labas prakses paraugiem.

Ja infrastruktūras objektu izveidošana, uzturēšana vai likvidēšana ir saistīta ar aktivitātēm, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz dabas liegumu un zivju resursiem, pirms darbības uzsākšanas atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumu Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām ir nepieciešams saņemt zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu, kā arī, ja nepieciešams novērtējama paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)". Ja šādu darbu ietvaros paredzēta tīrīšana un padziļināšana, nepieciešams saņemt arī Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumu Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" 25.punktā noteiktos atzinumus. Darbi ir jāveic atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām un nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka katrs atsevišķs projekts tiks izvērtēts vienā vai vairākos atzinumos, īpašu papildu nosacījumu iekļaušana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopu, īpaši aizsargājamo putnu sugu, zivju sugu, zīdītāju, bezmugurkaulnieku un augu sugu aizsardzībai īstenot pasākumus, kas noteikti "Dabas lieguma "Liepājas ezers" dabas aizsardzības plānā 2008.–2023.gadam".

Lai uzlabotu ezera stāvokli, pēc iespējas jānodrošina piesārņojuma neieplūšana no laivu piestātnēm, kurās tiek veikts arī laivu remonts, uzpildīta degviela, tādejādi radot risku ezera piesārņojumam ar naftas produktiem un citiem ķīmiskiem savienojumiem. Palielinoties biogēnu daudzumam ūdenī pastāv risks, ka eitrofikācijas rezultātā izzudīs retās augu sugas un salīdzinoši nelielās mieturaļģu audzes nomainīs eitrofiem biotopiem raksturīgas sugas, kuras jau pašlaik ezerā ir bieži sastopamas. Tādas sugas ir, piemēram, daudzlapes un raglapes.

Lai ļautu ezeram pašattīrīties, jāveido no blīvām audzēm brīvs krasts, kurā izskaloties augiem u.c. ūdenī esošajām daļām. Izskalojumus vēlams no piekrastes regulāri aizvākt, lai nepieļautu to atkārtotu nokļūšanu ūdenī.

Ezers un tā piekraste ir sekla, un ezera piekraste lielākoties ir aizaugusi ar niedrēm, šaurlapu vilkvālītēm un citiem liela izmēra augiem. Šo augu blīvās audzes traucē ezeram dabiski attīrīties, izskalojot atmirušās augu daļas krastā. Rezultātā ezerā uzkrājas aizvien biezāks dūņu slānis un augiem sadaloties tiek tērēts ūdenī esošais skābeklis;

3.2.2. piekrastes platību izmantošana ūdens objekta aizsargjoslā:

1. Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonas teritorijas un akvatorijai piegulošās teritorijas Liepājas pilsētas teritorijā izmantojamas atbilstoši Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajai šo teritoriju izmantošanai un apbūvei, Ministru kabineta 2013.gada 13.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nosacījumiem un šiem noteikumiem.

2. Veidojot sabiedrisko un rekreācijas ēku būvi Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonas teritorijas piekrastes zonā aizliegts apbūvēt apstādījumu un dabas teritorijas, kā arī jāievēro noteikto aizsargjoslu platums.

3. Niedru pļaušana veicama pamatojoties uz sertificēta eksperta – ornitologa atzinumu par niedrāju apsaimniekošanu, lai netiktu veikta putnu dzīvotņu iznīcināšana putnu vairošanās periodos.

4. Piekrastes platību izmantošana veicama ievērojot aprobežojumus, kas jāievēro aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

5. Aizsargjoslas stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic Liepājas pilsētas dome un Valsts vides dienests.

6. Liepājas ezera krasta līniju drīkst izmainīt vienīgi veicot krastu nostiprināšanas darbus atbilstoši pastāvošajā kārtībā apstiprinātam būvprojektam, lai novērstu to tālāku eroziju. Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez nožogojumiem, izņemot laivu kooperatīvu teritorijās. Laivu kooperatīvu teritorijas ir norobežotas, bet pieejamas arī sabiedrībai.

7. Zemes līmeņa pacelšanas (grunts uzbēršanas) darbi piekrastes zonā un krasta nostiprināšanas darbi pieļaujami vienīgi atbilstoši pastāvošajā kārtībā apstiprinātam projektam. Šim nolūkam ir aizliegts izmantot piesārņotu grunti vai būvniecības atkritumus.

8. Atļauta tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām attīrītu sadzīves, rūpniecisko un lietus notekūdeņu novadīšana;

3.2.3. ūdens objekta izmantošana citām saimnieciskām darbībām:

Gultnes tīrīšana, gultnes padziļināšana dažādu objektu būvniecība vai rekonstrukcija u.c. ir pieļaujama, ja tai nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz zivju migrāciju un uz dabas liegumu. Par šādu saimniecisko darbību nepieciešams saņemt Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" un/vai 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" paredzētos atzinumus un darbus veikt atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām. Šī iemesla dēļ konkrētu ierobežojumu noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Cita veida saimnieciskā darbība Liepājas ezerā jāveic atbilstoši spēkā esošo attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām;

3.2.4. prasības zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm:

Liepājas ezerā Zirgu salas tuvumā nav izveidotas īpašas zivju aizsardzības un pārvades ierīces. Zivju migrācija ezerā norisinās dabiskā ceļā, un šādu ierīču izveidošana nav nepieciešama’;

3.2.5. zivju nārsta nodrošinājums un citas dabas aizsardzības prasības:

Nozīmīgākajos zivju nārsta un migrācijas periods (no 15.septembra līdz 15.novembrim; no 1.janvāra līdz 15.martam un no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam) ir jāņem vērā šo noteikumu 3.1.1.punkta prasības.

Labu zivju nārsta apstākļu saglabāšanai un zivju resursu aizsardzībai ir jāņem vērā arī šo noteikumu 3.2.1.punktā un 3.2.3.punktā noteiktās prasības infrastruktūras un citu objektu izveidošanai un saimnieciskās darbības veikšanai.

Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopu, īpaši aizsargājamo putnu sugu, zivju sugu, zīdītāju, bezmugurkaulnieku un augu sugu aizsardzībai īstenot pasākumus, kas noteikti "Dabas lieguma "Liepājas ezers" dabas aizsardzības plānā 2008.–2023.gadam";

3.2.6. īpaši nosacījumi makšķerēšanai:

Makšķerēšanas kārtību nosaka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi. Šajos noteikumos noteiktie makšķerēšanas ierobežojumi ir pietiekami zivju faunas aizsardzībai un resursu saglabāšanai. Papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama;

3.2.7. peldošo līdzekļu izmantošanas kārtība:

Peldošo līdzekļu izmantošana jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" u.c. normatīvo aktu prasībām.

Īpašu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

1. Kuģošanas līdzekļiem ir jābūt reģistrētiem Kuģu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos Nr.213 "Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība" noteiktajā kārtībā.

2. Ūdens satiksmes dalībniekiem ir aizliegts:

2.1. bojāt, patvaļīgi uzstādīt vai noņemt navigācijas zīmes un ugunis;

2.2. piesārņot vai piegružot akvatoriju;

2.3. bez speciālas atļaujas izmantot zvejas un makšķerēšanas rīkus.

3. Liepājas pilsētas domei saskaņojot ar ūdenstilpes apsaimniekotāju (Dabas aizsardzības pārvaldi) ir pienākums:

3.1. aprīkot akvatoriju ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm un ugunīm, saskaņojot to izvietojumu, skaitu un veidu ar Latvijas Jūras administrāciju;

3.2. nodrošināt tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;

3.3. nodrošināt brīdinājuma zīmju izvietošanu Liepājas ezera zonās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;

3.4. nodrošināt, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī.

3.5. Nodrošināt noslogojuma monitoringu (laivu un apmeklētāju uzskaiti ūdens akvatorijā);

3.2.8. pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi, kas nosaka ūdens objekta izmantošanu:

Liepājas pilsētas domes koncepcija "Brīvdabas sporta un aktīvā atpūtas centrs Zirgu salā".

3.3. Saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības:

Saimnieciskās darbības veicēju pienākums ir ievērot šo ekspluatācijas noteikumu un spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī iespēju robežās nodrošināt, lai šo noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas personas.

Ezera gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu (Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" u.c.) prasībām.

Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, rekonstrukcija u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes rekomendācijas.

Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu";

3.4. Saimnieciskās darbības veicēja darbība ārkārtējos dabas apstākļos –saskaņā ar Liepājas pilsētas Civilās aizsardzības plānu.

4. INSTITŪCIJAS, KAS KONTROLĒ EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANU

5. PAPILDMATERIĀLI

Saskaņojumi:

1. Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde.

2. Dabas aizsardzības pārvalde.

3. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".

4. Liepājas pilsētas dome.

1.pielikums. Liepājas ezera teritorijas, kas atrodas Dabas lieguma "Liepājas ezers" II dabas parka zonā akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautās izmantošanas shēma

Ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus izstrādāja

Juridiskā persona:

SIA "Eiroprojekts", reģistrācijas Nr.40003493684

_______________________________________________________________