Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta instrukcija Nr. 3

Rīgā 2016. gada 20. septembrī (prot. Nr. 46 1. §)
Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs
Izdota saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas 2. punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Instrukcijas piemērošana

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes (turpmāk – pasūtītājs) izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus (turpmāk – līgums), kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti (turpmāk – ārvalstu finanšu instrumenti).

2. Instrukciju piemēro, ja pasūtītājs izstrādā un slēdz piegādes vai pakalpojumu līgumu, kura izpildi pilnībā vai daļēji finansē ārvalstu finanšu instrumenti, un paredzamā līgumcena vai tās daļa, kas tiks finansēta no ārvalstu finanšu instrumentiem, ir 10 000 euro vai lielāka, bet būvdarbu līgumiem – 20 000 euro vai lielāka. Pasūtītājam ir tiesības nepiemērot šīs instrukcijas 72. punktu, 2.9. un 2.13. sadaļu, 165.6. apakšpunktu un 170. punktu, ja publisku piegāžu un pakalpojumu līgumcena ir mazāka par 42 000 euro vai publisku būvdarbu līgumcena ir mazāka par 170 000 euro.

3. Instrukcijā noteikto līguma saturu pasūtītājs var papildināt ar citiem noteikumiem, ievērojot attiecīgā darījuma raksturu. Instrukciju piemēro, izstrādājot vispārīgās vienošanās Publisko iepirkumu likumā noteikto ierobežojumu ietvaros.

1.2. Līguma izstrādes un noslēgšanas pamatprincipi

4. Līgumu izstrādā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Civillikumu un citus ārējos normatīvos aktus, kuri regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības.

5. Līgumu izstrādā, nedublējot ārējos normatīvos aktus, kas regulē līgumā ietvertās tiesiskās attiecības. Līgumā iekļauj atsauces uz konkrētu normatīvajā aktā ietverto tiesisko attiecību regulējumu, ja kāds no līdzējiem to uzskata par lietderīgu vai šādas saistības ir noteiktas normatīvajos aktos.

6. Ja līgumam piemēro ārvalsts likumu atbilstoši starptautiskajām privāttiesību normām, pasūtītājs līgumu izstrādā tā, lai ikviens, kas nepārzina ārvalsts tiesību sistēmu un normatīvos aktus, no līguma teksta gūtu objektīvu priekšstatu par visām būtiskajām pasūtītāja un preces piegādātāja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja (turpmāk – piegādātājs) tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līguma.

7. Pasūtītājs, izstrādājot līgumu, var izmantot starptautisko organizāciju, līguma priekšmeta jomā kompetentu profesionālo organizāciju vai nozari pārstāvošo organizāciju izstrādātas vadlīnijas līgumu slēgšanai, kā arī konkrētajā preču, pakalpojumu vai būvdarbu tirgū vispārpieņemtus minēto organizāciju izstrādātus tipveida līguma paraugus vai tipveida darījumu noteikumus (turpmāk – tipveida līgums), ja tas atvieglo vai optimizē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu vai darījuma noslēgšanu un ja pasūtītājs pārzina konkrēto tipveida līgumu, attiecīgās nozares tiesisko regulējumu un no tipveida līguma izrietošās tiesiskās sekas. Izmantojot tipveida līgumu, var nepiemērot šīs instrukcijas noteikumus, ja vien tas nav pretrunā ar citiem pasūtītājam saistošiem normatīvajiem aktiem.

8. Ja tiek slēgts līgums ar starptautiskām organizācijām, kuru dalībvalsts vai kandidātvalsts ir Latvija, vai arī piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs standartizētiem produktiem vai pakalpojumiem piedāvā vienādus līguma noteikumus un tie ir publiski pieejami, pasūtītājs ir tiesīgs izmantot šo organizāciju (piegādātāju) līgumu veidlapas (turpmāk – piegādātāja līgums), tostarp arī tādas, kas neatbilst šīs instrukcijas prasībām.

1.3. Līguma uzbūve

9. Līgumu var iedalīt nodaļās, punktos un apakšpunktos. Līguma nodaļas secīgi numurē un nosauc atbilstoši nodaļas saturam. Līguma punktus un apakšpunktus secīgi numurē katras līguma nodaļas ietvaros.

10. Līgumam var pievienot pielikumus. Līguma pielikumus secīgi numurē. Līguma tekstā ietver atsauci uz līguma pielikumu vai iekļauj atsevišķu punktu, kurā secīgi uzskaita visus līguma pielikumus.

1.4. Līguma valoda

11. Līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā.

12. Papildus līgumam valsts valodā var izstrādāt un noslēgt identisku līgumu arī citā valodā, ko pārzina pasūtītājs, šādos gadījumos:

12.1. līgumu pilnībā vai daļēji izpilda ārvalstī;

12.2. piegādātājs ir ārvalsts persona vai personu apvienība, kurā ir viena vai vairākas ārvalsts personas;

12.3. līgumam piemērojams ārvalsts likums.

13. Ja līgumu izstrādā un noslēdz valsts valodā un citā valodā, līgumā ietver atrunu, ka līguma noteikumu interpretācijā noteicošais ir līguma teksts valsts valodā, ciktāl līgumam piemērojamais ārvalsts likums nenoteic citādi. Pasūtītājam ir pienākums nodrošināt līguma tulkojumu valsts valodā.

1.5. Piemērojamie normatīvie akti

14. Līgumu izstrādā un noslēdz saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī līgumam piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

15. Līdzēji var vienoties, ka līgumam piemēro ārvalsts likumu, šādos gadījumos:

15.1. līguma izpildes vieta ir ārvalsts;

15.2. pasūtītājs iepērk preces, pakalpojumu vai būvdarbus starptautiskajā tirgū, un saskaņā ar attiecīgajā tirgū pastāvošo praksi šajā tirgū slēgtiem darījumiem parasti tiek piemērots ārvalsts likums;

15.3. pasūtītājs slēdz tipveida līgumu vai piegādātāja līgumu, kam saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi parasti tiek piemērots ārvalsts likums;

15.4. pastāv cits pamatots iemesls ārvalsts likuma piemērošanai līguma izpildē.

16. Pasūtītājs iekļauj noteikumus par līgumam piemērojamo likumu:

16.1. līgumos, kuru izpildes vai noslēgšanas vieta ir ārvalsts vai kuri tiek slēgti ar ārvalsts personu vai personu apvienību, kurā ir vismaz viena ārvalsts persona;

16.2. ja līgumam saskaņā ar starptautiskajām privāttiesību normām būtu piemērojams ārvalsts likums;

16.3. līgumos, kuru līgumsaistību izpildi ietekmē cits ārvalsts elements.

2. Līguma saturs

17. Līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

17.1. ziņas par līdzējiem;

17.2. līguma preambula;

17.3. līguma priekšmeta apraksts;

17.4. līgumcena;

17.5. samaksas noteikumi un kārtība;

17.6. līguma izpildes termiņš;

17.7. līguma izpildes kārtība;

17.8. izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība;

17.9. līdzēju konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi;

17.10. līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas;

17.11. noteikumi attiecībā uz nepārvaramu varu;

17.12. līdzēju tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

17.13. līguma grozīšanas kārtība;

17.14. līguma atcelšanas un izbeigšanas kārtība;

17.15. strīdu izskatīšanas kārtība;

17.16. citi noteikumi, kuru iekļaušanu līgumā paredz normatīvie akti;

17.17. citi noteikumi, kas ir specifiski vai raksturīgi konkrētajam līguma veidam.

18. Šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos līgumā ietver:

18.1. līgumā lietoto terminu skaidrojumu;

18.2. noteikumus par līguma izpildījuma nodrošinājumu;

18.3. noteikumus par līguma izpildījuma galvojumiem un garantijām;

18.4. noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

18.5. noteikumus par apdrošināšanas saistībām.

19. Ja kāds no līdzējiem to uzskata par nepieciešamu, līgumā ietver līdzēju apliecinājumus.

2.1. Ziņas par līdzējiem

20. Līgumā ietver šādu informāciju par pasūtītāju:

20.1. iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un bankas rekvizīti;

20.2. līguma parakstītāja vārds, uzvārds, amats un tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt un parakstīt līgumu.

21. Līgumā ietver šādu informāciju par piegādātāju:

21.1. piegādātāja pilns nosaukums, deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese un bankas rekvizīti;

21.2. piegādātāja personas kods vai reģistrācijas numurs;

21.3. tās personas vārds, uzvārds un amats, kura slēdz līgumu piegādātāja vārdā, kā arī tiesiskais pamats šīs personas pilnvarojumam slēgt līgumu.

2.2. Līguma preambula

22. Līguma preambulā norāda līguma slēgšanas mērķi un ārvalstu finanšu instrumenta projekta nosaukumu un numuru, kura ietvaros slēdz attiecīgo līgumu.

23. Ja līgumu slēdz saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, līguma preambulā norāda informāciju par attiecīgo iepirkumu – iepirkuma procedūras veidu, iepirkuma nosaukumu un identifikācijas numuru.

2.3. Līgumā lietotie termini

24. Līgumā skaidro tos terminus, kam līgumā ir piešķirta īpaša nozīme vai kas tiek lietoti tādā nozīmē, kas atšķiras no vispārpieņemtās vai ārējā normatīvajā aktā lietotās nozīmes.

25. Termina skaidrojums ir ieteicams, ja šis termins ārējos normatīvajos aktos vai pasūtītājam zināmajā darījumu slēgšanas praksē tiek lietots vairākās nozīmēs un var rasties šaubas par nozīmi, kādā konkrētais termins tiek lietots līgumā.

26. Terminus var skaidrot, lai vienkāršotu līguma tekstu, novēršot nepieciešamību līguma tekstā ietvert atsauces uz citiem līguma punktiem vai atkārtot apzīmējumus, kas sastāv no vairākiem vārdiem (frāzes) vai ietver atsauci uz citu līguma punktu vai citu avotu.

27. Līguma pārskatāmībai terminu skaidrojumus var ietvert atsevišķā nodaļā.

28. Ja līgumā netiek ietverta atsevišķa nodaļa terminu skaidrojumiem, terminus var skaidrot līguma tekstā.

2.4. Līguma priekšmets

29. Līguma priekšmeta aprakstā norāda tā darījuma būtību, par kuru līgums tiek slēgts, un līguma objektu.

30. Līguma priekšmets ir darbība, par kuras izpildi līgums tiek slēgts (piegādes līgumā – piegādāt vai pārdot preci, pakalpojumu līgumā – izpildīt darbu vai sniegt pakalpojumu, būvdarbu līgumā – veikt būvdarbus). Līguma objekts ir lieta vai tiesība, kuru pasūtītājs vēlas saņemt līguma priekšmetā norādītās darbības izpildes rezultātā.

31. Līguma nodaļā "Līguma priekšmets" norāda precīzu līguma priekšmeta aprakstu, līgumam kā pielikumu pievieno tehnisko specifikāciju vai piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu.

32. Līguma objekta aprakstā norāda ziņas, kas precīzi un nepārprotami identificē pasūtītājam nepieciešamo līguma izpildījumu, tā saturu, apjomu (daudzumu) un kvalitāti:

32.1. piegādes līgumā norāda precīzu piegādājamo preču aprakstu un skaitu ar atsauci uz preču tehnisko specifikāciju vai tehnisko piedāvājumu, ko pievieno līgumam kā pielikumu;

32.2. pakalpojumu līgumā norāda precīzu nepieciešamo pakalpojumu veidu un tehnisko specifikāciju vai tehnisko piedāvājumu, ko pievieno līgumam kā pielikumu, iekļaujot pēc iespējas detalizētāku pakalpojumu aprakstu, pakalpojumu kvalitātes kritērijus, kā arī pakalpojumu apmēru;

32.3. būvdarbu līgumā norāda precīzu veicamo būvdarbu aprakstu ar atsauci uz būvprojekta tehnisko dokumentāciju, ko pievieno līgumam kā pielikumu standartiem, kuri noteikti būvnormatīvos.

33. Preču piegādes līgumos papildus šīs instrukcijas 35. punktā noteiktajam norāda:

33.1. vietu, kur preces tiek piegādātas un nodotas pasūtītājam;

33.2. iegādes mērķi, ja ar to saistāmas precei nepieciešamās īpašības.

34. Pakalpojumu līgumos precīzi formulē:

34.1. darbu vai pakalpojumu, kas piegādātājam jāizpilda vai jāsniedz pasūtītājam līguma izpildes gaitā;

34.2. sniedzamo pakalpojumu, ja pakalpojumu līguma priekšmets ir viena darbība, vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgākā laikposmā un tas nav saistīts ar nodevumu izstrādi.

35. Līguma objektu apraksta tā, lai līdzējiem līguma izpildes gaitā nerastos šaubas par līguma objektu, izpildījuma veidu, apjomu, kvalitāti, īpašībām un citiem raksturlielumiem, kam ir nozīme līguma izpildē.

36. Definējot līguma objektu, līgumam pievieno iepirkuma tehnisko specifikāciju vai piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu.

37. Iepirkuma tehnisko specifikāciju un piegādātāja iesniegto tehnisko piedāvājumu līgumā var izvērst un precizēt tikai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

38. Līguma priekšmeta un līguma objekta aprakstā ietver visas lietas, darbus un pakalpojumus, kas nepieciešami līguma mērķa sasniegšanai.

39. Līguma objekta aprakstā var ietvert arī citu iepriekš neminētu informāciju.

40. Ja līguma objektu pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams formulēt precīzi un pilnīgi, līgumā nosaka kārtību, kādā līdzēji līguma izpildes gaitā precizē līguma objektu un saskaņo ar to saistītus jautājumus.

41. Līgumā nosaka, ka risku par līgumā neparedzētām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami līguma pilnīgai izpildei (turpmāk – neparedzēti darbi), uzņemas piegādātājs, tai skaitā neparedzēto darbu izmaksas, kuras nav iekļautas līgumcenā, bet ir nepieciešamas līguma pilnīgai izpildei pasūtītāja pieprasītajā apjomā, kvalitātē un termiņā un kuras izriet no līguma objekta apraksta arī tad, ja tās nav tieši norādītas līgumā.

42. Līgumā nosaka, ka risku par neparedzētiem darbiem uzņemas pasūtītājs, ja:

42.1. neparedzēto darbu nepieciešamība ir radusies tādu no līdzēju gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, kurus līdzēji, slēdzot līgumu, nevarēja paredzēt;

42.2. neparedzētie darbi ir ierosināti pēc pasūtītāja iniciatīvas, pasūtītājam precizējot vai papildinot līguma priekšmetu vai līguma objektu;

42.3. līgums objektīvu, no piegādātāja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpildāms, ja netiek veikti neparedzētie darbi.

43. Ja iestājas šīs instrukcijas 41. punktā minētie apstākļi, neparedzētu darbu izpilde negroza līgumcenu. Ja iestājas šīs instrukcijas 42. punktā minētie apstākļi, līgumcena saistībā ar neparedzētu darbu izpildi tiek grozīta Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

44. Slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka grozīt līguma priekšmetu, ietverot tajā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas nav paredzēti līgumā, kā arī izslēgt no tā piegādes, pakalpojumus un būvdarbus, kas paredzēti līgumā, pasūtītājs var tikai tad, ja:

44.1. šāda iespēja ir skaidri un nepārprotami noteikta līgumā, norādot gadījumus, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu līguma priekšmets var tikt grozīts, kā arī pieļaujamo grozījumu apjomu un būtību;

44.2. saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma noteikumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

2.5. Līgumcena

45. Līgumcenu, ietverot piemērojamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), nosaka kā kopējo samaksu, ko piegādātājs ir tiesīgs saņemt no pasūtītāja un citām personām par līguma izpildi. Līgumcenā ietver visus piegādātāja izdevumus, kas tam rodas saistībā ar līguma izpildi vai kas piegādātājam jāmaksā vai pasūtītājam jāietur no maksājumiem, ko tas veic piegādātājam saskaņā ar līgumu.

46. Līgumcenu nosaka kā vienotu fiksētu kopsummu par līguma pilnīgu izpildi (turpmāk – gabaldarba līgums) vai, ja līguma objekts ietver vairāku vienību iepirkumu, atsevišķu līguma objekta vienību cenu kopsummu (turpmāk – vienības cenas līgums).

47. Pakalpojumu līgumos atļauts līgumcenu noteikt, piesaistot to līgumā noteiktai izcenojuma vienībai – piegādātāja stundas vai dienas likmei vai citai līgumā noteiktai aprēķina vienībai, kuru ir iespējams objektīvi definēt un pārbaudīt (turpmāk – mainīgās cenas līgums). Šādā gadījumā līgumā norāda izcenojuma vienību (piemēram, stundu likmi), bet, ja šādas vienības ir vairākas, norāda arī izcenojuma vienības izvēles noteikumus katrā konkrētajā gadījumā.

48. Pasūtītājs var slēgt mainīgās cenas līgumu vai līgumu ar mainīgās cenas komponenti šādos gadījumos:

48.1. līguma slēgšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt nepieciešamo pakalpojumu apmēru;

48.2. saskaņā ar darījumu slēgšanas praksi pakalpojums parasti tiek sniegts, izcenojot to atbilstoši aprēķina vienībām, kuru daudzums tiek noteikts tikai pakalpojuma sniegšanas laikā vai pēc tam;

48.3. konkrētais pakalpojums par fiksētu maksu pakalpojumu tirgū nav pieejams, un maksas noteikšana sadārdzina līgumcenu vai negatīvi ietekmē pakalpojuma kvalitāti.

49. Ja tiek slēgts vienības cenas līgums, pasūtītājs:

49.1. nosaka maksimālo līgumcenu par konkrēta darba vai pakalpojuma izpildi vai paredz mehānismu, kādā šī cena tiek noteikta vai saskaņota līdzēju starpā;

49.2. paredz piegādātāja pienākumu informēt pasūtītāju, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, un piegādātāja pienākumu apturēt pakalpojumu sniegšanu, tiklīdz piegādātāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto summu, un saskaņot turpmāko rīcību;

49.3. paredz pasūtītāja tiesības izbeigt līgumu, ja pasūtītāja izmaksas sasniedz līgumā noteikto kopsummu, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

50. Līguma tāmi, kurā tiek atšifrēta līgumcenas veidošanās, pievieno šādiem līgumiem:

50.1. būvdarbu līgumiem;

50.2. līgumiem, kuru izpilde ir sadalīta posmos;

50.3. vienības cenas līgumiem;

50.4. līgumiem, kas papildus pirkuma maksai paredz piegādātāja izdevumu samaksu;

50.5. līgumiem, kas paredz līgumcenas indeksāciju.

51. Piegādes līgumos, kas paredz vairāku galveno lietu piegādi, tāmē norāda līgumcenu atbilstoši katrai galvenajai lietai. Pasūtītājs var prasīt piegādātājam tāmē detalizēt galvenās lietas blakus lietu cenas.

52. Līgumcenu nosaka euro. Līgumcenu var izteikt citas valsts valūtā pakalpojumu līgumos, ja piegādātājs ir ārvalsts persona vai pakalpojums tiek sniegts ārvalstī.

53. Ja līgumcenu izsaka citas valsts valūtā, līgumā nosaka maksājumu aprēķināšanai izmantojamās valūtas maiņas likmi vai kārtību, kādā šī likme tiek noteikta.

54. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka līgumcena var tikt indeksēta būvdarbu līgumos vai līgumos, kuru darbības laiks ir divi vai vairāk gadu.

55. Ja līgumā ir paredzēta cenas indeksācijas iespēja, līgumā nosaka gadījumus, kārtību un robežas, kādās var tikt indeksēta līgumcena.

56. Līgumcenu indeksē, lai tā atbilstu objektīvam izmaksu pieaugumam vai samazinājumam līguma darbības laikā.

57. Līgumcenu var indeksēt ne agrāk kā gadu pēc līguma noslēgšanas dienas. Nav pieļaujama līgumcenas indeksēšana attiecībā uz tiem maksājumiem, piegādēm vai darbiem, kuru samaksas vai izpildes termiņš iestājas pirms līgumcenas grozījumu spēkā stāšanās dienas.

58. Ja līgumā tiek paredzēta cenas indeksācijas iespēja, līgumā nosaka:

58.1. noteikumus un apstākļus, kādos tiek indeksēta līgumcena;

58.2. indeksācijas objektus jeb tāmes pozīcijas, kas var tikt indeksētas;

58.3. indeksācijas metodiku;

58.4. salīdzināmos statistikas datus, kas tiek izmantoti indeksācijā, un to ieguves avotus;

58.5. indeksācijā izmantotos indeksus;

58.6. līgumcenas indeksācijas procedūru un spēkā stāšanās kārtību;

58.7. pieļaujamo līgumcenas indeksācijas biežumu;

58.8. maksimālo līgumcenas pieaugumu vai samazinājumu vienā līgumcenas indeksācijas reizē.

2.6. Samaksas noteikumi un kārtība

59. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs līgumā noteikto cenu samaksā tikai pēc pilnīgas līguma izpildes un izpildījuma pieņemšanas līgumā noteiktajā kārtībā un pilnā apjomā.

60. Šīs instrukcijas 59. punktā minēto noteikumu atļauts neievērot šādos gadījumos:

60.1. būvniecības līgumos;

60.2. ja līguma izpilde tiek veikta pa posmiem;

60.3. ja līguma priekšmets ietver vairākas savstarpēji nesaistītas darbības, kuru cenu iespējams noteikt atsevišķi;

60.4. vienības cenas līgumos vai līgumos ar mainīgās cenas komponenti;

60.5. līgumos, kuru izpildi nodrošina trešās personas galvojums vai garantija, vai cits saistības pastiprinājums, kas nav saistīts ar preces vai pakalpojuma piegādātāja maksātnespējas risku;

60.6. pakalpojumu līgumos, kuru priekšmets ir noteiktas vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgākā laikposmā, kas nav saistīta ar nodevumu izstrādi un nodošanu pasūtītājam.

61. Ja samaksa tiek veikta pa daļām pirms pilnīgas līguma izpildes:

61.1. līgumā iekļauj starpmaksājuma nosacījumus un samaksas kārtību, ņemot vērā, ka pasūtītājs starpmaksājumu veic tikai par izpildītu piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu daļu;

61.2. no katras starpmaksājumu summas pasūtītājs ietur līgumā noteikto summu, ko tas samaksā piegādātājam tikai pēc pilnīgas līguma izpildes;

61.3. līgumā paredz piegādātāja pienākumu pilnībā vai daļēji atmaksāt saņemto starpmaksājumu, ja līgums netiek izpildīts pilnībā, izņemot gadījumus, kad līguma izpilde tiek apturēta vai izbeigta pasūtītāja vainas dēļ, piegādātājs līguma izpildes uzsākšanai ir veicis sākotnējos ieguldījumus un avanss ir pilnībā vai daļēji sedzis ieguldījumu izmaksas, kuras piegādātājs spēj pamatot un pierādīt.

62. Ja samaksa tiek veikta pa daļām, līgumā norāda konkrētu nodevumu, izpildes mērķi vai starpmērķi, kas pasūtītājam dod tiesības veikt starpmaksājumu, izņemot šīs instrukcijas 60.6. apakšpunktā norādītos pakalpojumu līgumus.

63. Šīs instrukcijas 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētos noteikumus līgumā var neiekļaut, ja nodevums, ko pasūtītājs saņem kā starpmaksājuma nosacījumu, ir pasūtītājam derīgs un var tikt lietots līgumā noteiktajiem mērķiem arī tad, ja līgums netiktu izpildīts pilnībā un ja šī nodevuma vērtība nav atkarīga no tā, vai līgums tiek izpildīts pilnībā.

64. Ja līguma izpilde tiek veikta pa posmiem vai līguma priekšmets ietver vairākas savstarpēji nesaistītas darbības, samaksu var veikt pēc katra posma vai darbības pabeigšanas, ko apliecina līgumā norādītie dokumenti, un, ja to paredz līgums, arī pēc nodošanas pasūtītājam.

65. Vienības cenas līgumos samaksu var veikt atsevišķi par katru piegādes partiju, izņemot gadījumu, ja piegādātās vienības nav izmantojamas līgumā minētajiem mērķiem (pilnībā vai daļēji) bez citām vienībām, kas vēl nav piegādātas.

66. Mainīgās cenas līgumos samaksu var veikt periodiski par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu. Šādā gadījumā piegādātājs iesniedz pasūtītājam pārskatu, kurā norāda sniegtos pakalpojumus un to izcenojumu.

67. Pakalpojumu līgumos, kuru priekšmets ir noteiktas vienveidīgas darbības veikšana vai vienveidīga pakalpojuma sniegšana ilgākā laikposmā, kas nav saistīta ar nodevumu izstrādi, samaksu var veikt periodiski līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Šiem līgumiem nav piemērojams šīs instrukcijas 62., 65. un 66. punkts.

68. Pasūtītājs veic samaksu, pamatojoties uz:

68.1. nodošanas un pieņemšanas aktu vai citu dokumentu, kas apliecina samaksas nosacījuma iestāšanos;

68.2. piegādātāja rēķinu, kurā detalizēti norādīti sniegtie pakalpojumi;

68.3. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojumu sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā, – piegādātāja rēķinu.

69. Līgumā nosaka, ka līgumcenas galīgo samaksu var veikt, ja līgums ir pilnībā izpildīts un to apliecina līdzēju parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts vai cits līgumā minēts dokuments, kas apliecina līguma izpildi.

70. Ja līgums paredz līgumcenas samaksu pa daļām, līgumā nosaka galējā norēķina kārtību un noteikumus.

71. Avansa maksājumu var paredzēt līdz 20 % no līgumcenas, izņemot gadījumus, kad avansa maksājums un tā apmērs ir noteikts normatīvajos aktos par attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta īstenošanu.

72. Šīs instrukcijas 71. punktā noteiktais avansa maksājums ir pieļaujams, ja tas ir nodrošināts šīs instrukcijas 2.9. sadaļā paredzētajā kārtībā.

73. Ja saskaņā ar šīs instrukcijas 71. punktu tiek noteikts avansa maksājums, līgumā nosaka maksimālo avansa maksājuma apmēru, gadījumus, kad pasūtītājs ir tiesīgs atprasīt samaksāto avansa maksājumu, avansa atmaksāšanas kārtību un nokavējuma sankcijas, ja avanss netiek atmaksāts līgumā noteiktajā termiņā.

74. Līgumā paredz noteikumu, ka tad, ja saistības netiek pildītas, avanss atmaksājams pilnā apmērā, izņemot gadījumus, kad līguma izpilde tiek apturēta vai izbeigta pasūtītāja vainas dēļ un vienlaikus piegādātājs līguma izpildes uzsākšanai ir veicis sākotnējos ieguldījumus, un avanss ir pilnībā vai daļēji sedzis ieguldījumu izmaksas, kuras piegādātājs spēj pamatot un pierādīt.

2.7. Līguma izpildes termiņš

75. Līguma izpildes termiņu nosaka visos līgumos neatkarīgi no līguma priekšmeta.

76. Līgumā, kas paredz vairāku nesaistītu darbību veikšanu, izpildes termiņu nosaka atsevišķi katrai darbībai.

77. Pasūtītājs līgumu slēdz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Garāku līguma termiņu var paredzēt Publisko iepirkumu likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

78. Līgumā papildus līguma izpildes gala termiņam var noteikt līguma izpildes starptermiņus. Būvdarbu līgumos un citos līgumos (izņemot 34.2. apakšpunktā minētos līgumus), kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, līguma izpildes starptermiņu noteikšana ir obligāta.

79. Līgumos paredz kritērijus un kārtību, kādā pasūtītājs izvērtē līguma izpildes gaitu, termiņu un starptermiņu ievērošanu.

80. Ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto, līgumā var paredzēt noteikumus līguma izpildes termiņa pagarināšanai. Pasūtītājs, ņemot vērā šīs instrukcijas 41. un 42. punktā minēto pušu atbildības sadalījumu, līgumā paredz tiesības līguma izpildes termiņa pagarināšanai vismaz šādos gadījumos:

80.1. ja izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamība ir radusies no pasūtītāja atkarīgu apstākļu dēļ, kā arī ja līguma izpildes kavējums ir radies saistībā ar cita līguma (kuru pasūtītājs noslēdzis ar citu piegādātāju) izpildes kavējumu vai pārkāpumu;

80.2. ir pārtraukta vai kavēta pasūtītāja īstenota ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta ieviešana, kura ietvaros noslēgts līgums;

80.3. ir pārtraukta vai kavēta citas iestādes īstenota ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta ieviešana, un tas ir saistīts ar līguma izpildi.

81. Pasūtītājs līgumā paredz līguma izpildes termiņa pagarināšanu, ja izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamība ir radusies vai ir nepieciešama nepārvaramas varas dēļ vai tai ir cits objektīvs no piegādātāja gribas neatkarīgs iemesls, kuru piegādātājs iepriekš nevarēja paredzēt un novērst. Līguma izpildes termiņš nevar tikt pagarināts, ja tas pārsniedz ārvalstu finanšu instrumenta finansētā projekta termiņu, tomēr arī šajā gadījumā pasūtītājam saglabājas pienākums samaksāt par piegādātāja faktiski piegādāto preci un pakalpojumu.

82. Līgumā neparedz noteikumus par automātisku līguma termiņa vai izpildes termiņa pagarināšanu.

2.8. Līguma izpildes kārtība

83. Līgumā nosaka kārtību, kādā tiek veikta līguma izpilde.

84. Pakalpojumu līgumos nosaka līguma izpildes vietu un laiku vai nodevuma nodošanas vietu, ja tam ir nozīme līguma izpildē.

85. Līgumā norāda līdzēju pienākumus, kas ir būtiski līguma izpildei.

86. Attiecībā uz pasūtītāju līgumā ietver šādus pienākumus:

86.1. pienākumus attiecībā uz līguma izpildei nepieciešamo materiālu, informācijas un resursu sagādi, kā arī izpildes vietas piešķiršanu, ja to paredz līgums;

86.2. pienākumu sniegt vai pamatoti atteikt līgumā paredzētos saskaņojumus un izdarīt līgumā paredzētās izvēles, ja to paredz līgums;

86.3. pienākumu pieņemt un apstiprināt līguma izpildījumu līgumā paredzētajā kārtībā un termiņā, ja līguma izpildījums atbilst līgumam un tajā noteiktajiem līguma izpildes kritērijiem, kā tas noteikts šīs instrukcijas 79. punktā;

86.4. pienākumu attiecībā uz informācijas sniegšanu piegādātājam par trešajām personām, kas ir iesaistītas līguma izpildē, un šo personu līdzdalības kārtību, ja to paredz līgums, vai informācijas sniegšanu par tādām trešajām personām, kas ietekmē līguma izpildi;

86.5. pienākumu laikus informēt piegādātāju par iespējamiem vai paredzamiem kavējumiem līguma izpildē un apstākļiem, notikumiem un problēmām, kas varētu ietekmēt līguma precīzu un pilnīgu izpildi vai tā izpildi noteiktajā laikā.

87. Līgumā paredz šādas pasūtītāja tiesības:

87.1. dot piegādātājam saistošus norādījumus par līguma izpildi, ciktāl tas nemaina vai nepapildina līguma priekšmetu vai nepadara neiespējamu līguma izpildi;

87.2. saņemt no piegādātāja informāciju un paskaidrojumus par līguma izpildes gaitu un citiem līguma izpildes jautājumiem;

87.3. apturēt līguma izpildi ārējā normatīvajā aktā vai šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos;

87.4. apturēt un atlikt līgumā paredzētos maksājumus ārējā normatīvajā aktā vai šajā instrukcijā noteiktajos gadījumos;

87.5. aizstāt pasūtītāju kā līdzēju ar citu iestādi, ja pasūtītāju kā iestādi reorganizē vai mainās tā kompetence.

88. Līgumā paredz šādus piegādātāja pienākumus:

88.1. saskaņot ar pasūtītāju līgumā minētos jautājumus, kas saistīti ar līgumsaistību izpildi;

88.2. laikus informēt pasūtītāju par iespējamiem vai paredzamiem kavējumiem līguma izpildē un apstākļiem, notikumiem un problēmām, kas ietekmē līguma precīzu un pilnīgu izpildi vai tā izpildi noteiktajā laikā, bet ilgtermiņa un liela apjoma līgumos, kuru līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, – arī par līgumā minētiem apstākļiem un notikumiem, kuru dēļ var tikt ietekmēta līguma precīza un pilnīga izpilde vai tā izpilde noteiktajā laikā.

89. Piegādātājs līguma izpildi veic ar saviem spēkiem, resursiem un līdzekļiem, ja līgumā atbilstoši šai instrukcijai nav noteikts citādi.

90. Ja piegādātājs līguma izpildē iesaista apakšuzņēmējus vai maina līguma izpildē iesaistīto personālu un apakšuzņēmējus, piegādātājs ievēro Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību un noteikumus.

91. Būvdarbu līgumos un citos līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, pasūtītājs paredz kārtību, kādā tiks kontrolēta līguma izpildes gaita. Kontroles kārtība var ietvert piegādātāja un trešo personu pārskatus un ziņojumus par līguma izpildes gaitu, līguma izpildes sanāksmes, pasūtītāja pārbaudes tiesības un citus mehānismus, kas ļauj pasūtītājam gūt priekšstatu par līguma izpildes gaitu.

92. Būvdarbu līgumos un citos līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, pasūtītājs paredz līguma izpildījuma posmus un nosaka līguma izpildījuma starptermiņus, kā arī tehnoloģiskos pārtraukumus (ja tādi ir paredzēti), kas ļauj pasūtītājam gūt pārliecību par līguma izpildes gaitu un līguma izpildes gala termiņa ievērošanu.

93. Līgumā var paredzēt kārtību, kādā līguma izpildes gaitā var precizēt līguma priekšmetu. Šādi precizējumi nedrīkst būtiski grozīt līguma priekšmetu Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

94. Līgumā nosaka prasības piegādātāja personālam, iekārtām un materiāliem, ja tam ir nozīme līguma izpildē.

2.9. Nodrošinājums

95. Lai novērstu pasūtītāja zaudējumu vai nelabvēlīgu seku iestāšanās risku, ja piegādātāja vainas dēļ līgums netiek izpildīts vai tā izpilde kavējas, pasūtītājs līgumā iekļauj nodrošinājuma noteikumus.

96. Nodrošinājuma noteikumus līgumā iekļauj, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

96.1. avansa summa ir 30 000 euro vai lielāka. Šī norma neattiecas uz vispārīgo vienošanos;

96.2. pasūtītājs līgumcenu maksā pa daļām pirms līguma pilnīgas izpildes, un līgumā ir noteiktas pasūtītāja tiesības atprasīt samaksāto līgumcenu noteiktos gadījumos;

96.3. līgumā ir paredzēta garantijas laika saistību izpilde.

97. Šīs instrukcijas 96.3. apakšpunktā minēto apstākļu nodrošinājuma noteikumus pieļaujams neiekļaut informācijas tehnoloģiju standarta produktu izstrādes vai piegādes līgumos, ja prasības iekļaut nodrošinājumu pasūtītājam ir atsevišķi jāvērtē un jāpiemēro atkarībā no:

97.1. konkrētā informācijas tehnoloģiju produkta veida;

97.2. iespējām nodalīt tā atsevišķās vienības, saglabājot šo vienību funkcionalitāti;

97.3. ietekmes uz līguma ietvaros nodotā gala produkta lietojamību kopumā.

98. Pēc pasūtītāja ieskata līgumā var paredzēt, ka ar nodrošinājumu tiek aizsargāti gan pasūtītāja prasījumi par samaksāto līgumcenu, gan visi iespējamie blakus prasījumi, kuri izriet no līguma saistībā ar līguma neizpildi, pārkāpumu vai atcelšanu, vai arī līguma pilnīgu izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem.

99. Paredzot nodrošinājumu, līgumā iekļauj noteikumus nodrošinājuma veidam un saturam.

100. Līgumā paredz pasūtītāja pienākumu atteikties pieņemt nodrošinājumu, ja konstatējams vismaz viens no šiem apstākļiem:

100.1. nodrošinājuma dokumentā ir noteikts nodrošinātā prasījuma cesijas vai nodrošinājuma izlietošanas tiesību aizliegums;

100.2. nodrošinājums var tikt izlietots, tikai ceļot prasību tiesā vai šķīrējtiesā;

100.3. nodrošinājuma dokumenta noteikumi ierobežo, apgrūtina vai novilcina pasūtītāja iespēju izlietot tajā paredzēto nodrošinājumu vai nodrošinājuma izlietošana ir saistīta ar nepamatoti īsu termiņu vai citiem pasūtītāju ierobežojošiem noteikumiem;

100.4. nodrošinājuma dokuments paredz nodrošinājuma devēja tiesības atkāpties no nodrošinājuma dokumenta bez pasūtītāja piekrišanas (vienpusēji atcelt nodrošinājuma dokumentu);

100.5. nodrošinājums vai nodrošinājuma dokuments neatbilst līgumam;

100.6. nodrošinājuma dokumentam vai tajā paredzētajam nodrošinājumam ir piemērojams ārvalsts likums;

100.7. pasūtītājam ir cits pamatots iemesls atteikties pieņemt nodrošinājumu.

101. Līgumā var noteikt vismaz šādus nodrošinājuma veidus:

101.1. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības galvojums;

101.2. trešās personas galvojums;

101.3. ieturējums;

101.4. apdrošināšana;

101.5. apdrošināšanas atlīdzības cesija.

102. Pasūtītājs var pieņemt trešās personas galvojumu kā līguma nodrošinājumu, ja pasūtītājam ir pieejams vai iesniegts pamatojums galvinieka kredītspējai, tai skaitā spējai izpildīt galvojumā pielīgtās maksājuma saistības.

103. Ja līguma neizpilde vai nokavējums pasūtītājam var radīt zaudējumus, līguma izpildījuma nodrošinājumu var papildināt ar:

103.1. līgumsodu vai citu saistību pastiprinājumu;

103.2. līgumcenas daļas ieturējumu līdz līguma saistību pilnīgai vai daļējai izpildei, ja nodrošinājums izsniegts saistības daļas izpildei. Šajā gadījumā pasūtītājs ietur ne mazāk kā 10 % no līgumcenas.

104. Šīs instrukcijas 103.2. apakšpunktā minētajā gadījumā līgumā nosaka arī:

104.1. kārtību, kādā pasūtītājs izlieto ieturēto līgumcenas daļu, ja līguma saistības netiek izpildītas;

104.2. ka ieturētā līgumcenas daļa netiek izmaksāta piegādātājam, ja pasūtītājs atkāpjas no līguma pirms saistību termiņa beigām piegādātāja vainas dēļ.

105. Līgumā nosaka piegādātāja pienākumu garantēt, ka nodrošinājums paliek spēkā un ir realizējams līdz brīdim, kad piegādātājs ir izpildījis visus ar attiecīgo nodrošinājumu saistītos no līguma izrietošos pienākumus.

2.10. Apdrošināšanas saistības

106. Piegādātāja pienākumu apdrošināt līguma objektu paredz vismaz šādos līgumos:

106.1. būvdarbu līgumos būvniecības laikā (izņemot gadījumu, ja pasūtītājs samaksu par līguma izpildi veic tikai pēc līguma izpildes);

106.2. piegādes līgumos, kuru līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, ja preču īpašumtiesības pasūtītājam pāriet pirms preču saņemšanas;

106.3. līgumos, kuru līgumcena vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, par lietu izgatavošanu, ja pasūtītājs līgumcenu maksā pa daļām pirms izgatavotās lietas saņemšanas.

107. Ja pasūtītājs nodod piegādātāja faktiskajā valdījumā līguma izpildei nepieciešamās pasūtītāja iekārtas vai materiālus (izejvielas, apstrādājamas, pārveidojamas lietas), tad piegādātājam ir pienākums pasūtītāja norādītās lietas apdrošināt.

108. Līgumā nosaka:

108.1. ka apdrošināšanas noteikumus piegādātājs saskaņo ar pasūtītāju;

108.2. piegādātāja pienākumu norādīt apdrošināšanas polisē pasūtītāju kā apdrošināto, līdzapdrošināto vai labuma guvēju;

108.3. piegādātāja pienākumu laikus iesniegt pasūtītājam dokumentus, kas apliecina līgumā paredzēto apdrošināšanas saistību izpildi;

108.4. ka pasūtītājam ir tiesības noslēgt apdrošināšanas līgumu piegādātāja vietā un uz viņa rēķina, ja piegādātājs kavē, nepilda vai pienācīgi nepilda līgumā noteiktās apdrošināšanas saistības.

109. Visos līgumos, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama attiecīgās profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, pasūtītājs paredz piegādātāja pienākumu iesniegt pasūtītājam dokumentus par profesionālās darbības veicēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visu līguma darbības laiku. Ja attiecīgos dokumentus par apdrošināšanu neiesniedz, līgums nestājas spēkā.

2.11. Izpildījuma pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtība

110. Līgumā paredz, ka līguma izpildījums tiek nodots pasūtītājam, līdzējiem parakstot nodošanas un pieņemšanas aktu. Līgumā detalizē nodošanas un pieņemšanas akta saturu, kā arī sastādīšanas un parakstīšanas kārtību.

111. Nodošanas un pieņemšanas akts negroza līgumu, un tajā nevar iekļaut noteikumus, kas ierobežo vai izslēdz pasūtītāja tiesības celt pretenzijas par līguma izpildījumu pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, izņemot noteikumus attiecībā uz trūkumiem, kas tieši norādīti nodošanas un pieņemšanas aktā.

112. Līgumā nosaka pasūtītāja pienākumu pirms nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas pārbaudīt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību noteiktajām prasībām.

113. Nodošanas un pieņemšanas aktu var neparedzēt:

113.1. pakalpojumu līgumos, ja līgumā tiek noteikts piegādātāja pienākums iesniegt pārskatus vai ziņojumus par sniegto pakalpojumu pakalpojuma maksas saņemšanai;

113.2. pakalpojumu līgumos, kas paredz viena veida pakalpojuma sniegšanu ilgāk par diviem gadiem vai viena veida darbības izpildi regulāri, ilgstoši vai pastāvīgi līguma termiņa laikā;

113.3. preču piegādes līgumos, ja, nododot preces pasūtītājam, puses paraksta preču pavadzīmi-rēķinu.

114. Līgumā nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs atteikties pieņemt līguma izpildījumu, ja izpildījums neatbilst līgumam, tai skaitā, ja izpildījums ir nepilnīgs vai nav kvalitatīvs.

115. Uzskata, ka izpildījums neatbilst līgumam arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājs ir devis piegādātājam konkrētus norādījumus saistībā ar izpildījumu, bet tie nav ievēroti, pasūtītājam nav nodrošinātas līgumā paredzētās garantijas, kā arī citos līdzīgos gadījumos.

116. Līgumā var paredzēt:

116.1. daļēju pieņemšanu, ja neatbilstošā izpildījuma daļa ir nebūtiska un pienācīgā izpildījuma lietošana ir nodalāma (piemēram, kā atsevišķa vienība vienības cenas līguma gadījumā), un neatbilstošās izpildījuma daļas tiek nodotas atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

116.2. daļēju nepieņemšanu, ja izpildījums tiek nodots atpakaļ, lai novērstu trūkumus;

116.3. pilnīgu nepieņemšanu, ja līgums tiek uzskatīts par neizpildītu un pasūtītājs no tā atkāpjas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

117. Līgumā nosaka kārtību un termiņus pretenziju izteikšanai saistībā ar līguma izpildi. Līgumā nosaka neizpildīto darbu, trūkumu un defektu novēršanas kārtību un termiņus, kā arī sekas, kas iestājas, ja šie termiņi netiek pildīti.

2.12. Līguma izpildes apturēšana uz laiku

118. Lai novērstu neatbilstoši veiktu izmaksu risku ārvalstu finanšu instrumenta finansētā projektā, pasūtītājs līgumā paredz pienākumu apturēt līguma izpildi uz laiku šādos gadījumos:

118.1. Ministru kabinetā ir ierosināta attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta plānošanas perioda prioritāšu un aktivitāšu pārskatīšana, un saistībā ar to pasūtītājam var tikt samazināts vai atsaukts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs bija paredzējis izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai;

118.2. saskaņā ar ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītas iestādes vai Ministru kabineta lēmumu.

119. Līgumā iekļauj šīs instrukcijas 118. punktā minētos pienākumus, ja līguma apturēšana uz laiku pasūtītājam nerada nelabvēlīgākas sekas par neatbilstoši veikto izmaksu apmēra kopsummu.

120. Līgumā paredz maksimāli pieļaujamo termiņu līguma izpildes apturēšanai uz laiku.

2.13. Galvojumi un garantijas

121. Galvojumu un garantiju saistības iekļauj šādos līgumos:

121.1. būvdarbu līgumā;

121.2. piegādes līgumā, ja preces iegādes līgumcena ir 135 000 euro vai lielāka;

121.3. citos gadījumos, ja pasūtītājs to uzskata par nepieciešamu.

122. Ja līgumā paredzēts iekļaut garantijas saistības, nav pieļaujama iespēja pasūtītājam līgumā atteikties vai faktiski sašaurināt to garantiju apjomu, kas viņam noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka šāda atteikšanās var būt arī netieša, piemēram, ja līgumā tiek ietverts noteikums, ka piegādātājs sniedz tikai tās garantijas, kas tieši minētas līgumā.

123. Pasūtītājs līgumā paredz, ka piegādātāja atteikšanās no atbildības par lietas trūkumiem ir pielīdzināma atteikumam uzņemties garantijas saistības.

124. Līgumā nosaka, ka piegādātājs atbild par nodošanas un pieņemšanas aktā minētajiem izpildījuma trūkumiem, bet piegādātājs var atteikties no atbildības par trūkumiem, kas nevarēja palikt pasūtītājam nezināmi, pieņemot izpildījumu.

125. Līgumā neparedz piegādātāja garantijas saistību aprobežojumus noteiktas summas apmērā. Par šādu aprobežojumu neuzskata līguma noteikumu, saskaņā ar kuru piegādātāja garantijas saistības nepārsniedz līgumcenu.

126. Izšķir vismaz šādus galvojumus:

126.1. saistību izpildes galvojums;

126.2. avansa atmaksas galvojums;

126.3. garantijas laika galvojums;

126.4. līguma garantijas rezerves (ieturējuma naudas) galvojums.

127. Ar saistību izpildes galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu samaksāt pasūtītājam līgumā paredzētās sankcijas, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Šo galvojumu var izmantot arī, lai saņemtu samaksu par laikā neiesniegtu garantijas laika galvojumu, ja tādi noteikumi ir paredzēti līgumā.

128. Saistību izpildes galvojuma nodrošinājumu būvdarbu līgumos nosaka vismaz 10 % apmērā no līgumcenas.

129. Ar avansa atmaksas galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atmaksāt avansu pasūtītājam, ja piegādātājs nepilda savas saistības saskaņā ar līgumu. Avansa atmaksas galvojums stājas spēkā tikai avansa saņemšanas brīdī.

130. Ar garantijas laika galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atlīdzināt radušos izdevumus pasūtītājam, ja piegādātājs nenovērš precei vai objektam radušos defektus garantijas laikā.

131. Ar līguma garantijas rezerves (ieturējuma naudas) galvojumu galvinieks uzņemas pienākumu atmaksāt pasūtītājam samaksāto ieturējuma summu, ja paredzētajā laikposmā nodotajā objektā atklājas būtiski defekti. Šis galvojums stājas spēkā tikai maksājuma saņemšanas brīdī.

132. Formulējot galvojuma saistības, nepieciešams noteikt:

132.1. galvinieka atbildības apjomu un galvojuma apjomu, tai skaitā saistības, par kurām tiek dots galvojums;

132.2. galvojuma termiņu;

132.3. pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā prasījuma saņemšanas noteikumus galvojuma saistību termiņa ietvaros.

133. Izstrādājot galvojuma saistības un lemjot par to termiņu un nepieciešamo nodrošinājumu, pasūtītājs ņem vērā:

133.1. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādātāji trūkumu novēršanai, kā arī apkopes un uzturēšanas pakalpojumiem;

133.2. vai pasūtītājam ir pieejami alternatīvi piegādes avoti rezerves daļu un aprīkojuma iegādei;

133.3. ka galvojuma saistības izbeidzas:

133.3.1. līdz ar galvojuma saistību termiņa beigām;

133.3.2. ja galvojumā noteiktajā laikā un kārtībā piegādātājs nav saņēmis prasījumu atbilstoši galvojuma saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noteikumiem pasūtītājam ir tiesības vērsties ar samaksas prasījumu tieši pie galvinieka.

2.14. Intelektuālā īpašuma tiesības

134. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas, tiek radītas vai tiek iegūtas (piemēram, licence) līguma izpildes laikā, pieder pasūtītājam pēc pilnīgas līgumcenas samaksas, ja vien līgumā nav noteikts citādi. Līgumā nav pieļaujams atteikties no pasūtītāja intelektuālā īpašuma tiesībām.

135. Līgumā nosaka, ka piegādātājs, pildot līgumu, nodod pasūtītājam intelektuālā īpašuma tiesības, kas piegādātājam rodas uz normatīvo aktu pamata.

136. Datubāzes, kas tiek radītas, izmantojot no pasūtītāja saņemtos vai pasūtītāja uzdevumā savāktos vai apkopotos datus, neatkarīgi no līguma priekšmeta pieder pasūtītājam.

137. Ja līguma izpilde vai nodevums ir saistīts ar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, pasūtītājs līgumā ietver piegādātāja apliecinājumu, ka piegādātājs var nodrošināt visu nepieciešamo licenču saņemšanu, kas var būt nepieciešamas nodevuma lietošanai, kā arī paredz papildu mehānismus, kā pasūtītājs pārliecinās par šo apliecinājumu patiesumu.

138. Līgumā piegādātāja vainas dēļ radīto trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu gadījumos paredz šādus noteikumus:

138.1. piegādātāja pienākumu bez maksas nekavējoties novērst jebkādu trešo personu tiesību aizskārumu;

138.2. pēc pasūtītāja pieprasījuma uz sava rēķina aizstāvēt pasūtītāju, ja trešās personas cēlušas prasījumus par intelektuālo tiesību aizskārumu;

138.3. segt pasūtītāja izdevumus un zaudējumus, kas rodas saistībā ar trešo personu intelektuālo tiesību aizskārumu vai trešo personu celtajiem prasījumiem par intelektuālo tiesību aizskārumu.

139. Šīs instrukcijas 138. punktā minētais pienākums netiek ierobežots ne laikā, ne atbildības apjomā.

140. Līgumos par programmatūras izstrādi, licencēšanu, uzturēšanu, datubāzu un informācijas sistēmu izveidi, apkalpošanu, uzturēšanu un citos līdzīgos līgumos pasūtītājs paredz noteikumus, kas nodrošina, ka pēc līguma izbeigšanas pasūtītājs var tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības pats vai nodot tās citam piegādātājam.

141. Līgumā paredz, ka pasūtītājs iegūst un kļūst tiesīgs izmantot programmatūras pirmkodu un citas intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas ir nepieciešams, lai pasargātu pasūtītāju pret riskiem, kas tam rodas piegādātāja maksātnespējas vai likvidācijas dēļ.

2.15. Līdzēju apliecinājumi

142. Līdzēju apliecinājumus līgumā iekļauj, ja līguma izpilde ir saistīta ar piegādātāja specifiskām zināšanām, pieredzi vai citiem būtiskiem apstākļiem, bez kuriem pasūtītājs līgumu nebūtu slēdzis.

143. Apliecinājumus līgumā iekļauj, sasaistot tos ar piegādātāja atbildību par apliecinājumu patiesumu un precizitāti.

2.16. Konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumi

144. Līgumā var iekļaut konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus, ja līguma izpildes gaitā viens līdzējs saņem ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu no otra līdzēja.

145. Līgumā paredz pasūtītāja tiesības sniegt visas ar līguma noslēgšanu un izpildi saistītās ziņas citām iestādēm, kurām ir tiesības pieprasīt un saņemt šīs ziņas saistībā ar ārējā normatīvajā aktā noteikto uzdevumu vai funkciju izpildi.

2.17. Līdzēju sadarbības kārtība un kontaktpersonas

146. Līgumā iekļauj noteikumus par līdzēju sadarbības kārtību un kontaktpersonām, ja līdzēju sadarbība līguma izpildē ir ilgstoša. Šajā gadījumā līgumā ir ieteicams noteikt līdzēju kontaktpersonu kompetences un pilnvarojuma apjomu, lai novērstu risku, ka līguma izpildes gaitā līgums faktiski tiek grozīts.

2.18. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

147. Līdzēji normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā atbild par līguma pārkāpuma dēļ otrai pusei nodarītajiem zaudējumiem.

148. Līgumā nav pieļaujams samazināt piegādātāja pienākumu atlīdzināt tā vainas dēļ radītos pasūtītāja zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

149. Pusēm ir tiesības līgumā vienoties, ka puse neatlīdzina zaudējumus, ko nodarījusi, pieļaujot vieglu neuzmanību līgumsaistību izpildē.

150. Pusēm ir tiesības līgumā vienoties, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus tiek ierobežots tādā apmērā, kas nepārsniedz līgumcenu, ja:

150.1. piegādātāja pienākuma ierobežojums atlīdzināt zaudējumus būtiski samazina līgumcenu;

150.2. piegādātājam līguma izpildes ietvaros ir jānodrošina profesionālā riska apdrošināšana;

150.3. kādai no pusēm ir radušies netiešie zaudējumi.

151. Puses līgumā nevar vienoties ierobežot pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ja:

151.1. zaudējumi nodarīti, nepildot vai pārkāpjot līgumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības;

151.2. zaudējumi radušies lietas (līguma objekta) attiesājuma gadījumā;

151.3. zaudējumi ietverti trešo personu prasījumos par trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību pārkāpumiem;

151.4. tie ir noziedzīga nodarījuma radīti zaudējumi;

151.5. zaudējumi radušies, atceļot līgumu piegādātāja vainas dēļ;

151.6. zaudējumi radušies, pasūtītājam izlietojot normatīvajos aktos vai līgumā noteiktu tiesību, izņemot gadījumu, ja tiesa atzīst tiesības izlietošanu par apzināti nepamatotu.

152. Līgumā nesamazina normatīvajos aktos noteiktos prasījuma noilguma termiņus.

153. Puses neatbild par otras puses zaudējumiem, kas rodas cēloņsakarībā ar:

153.1. līguma atcelšanu nepārvaramas varas notikuma dēļ atbilstoši šīs instrukcijas 162. punktā noteiktajām pazīmēm;

153.2. otras puses darbību vai bezdarbību.

154. Papildus zaudējumu atlīdzības pienākumam līgumā var paredzēt citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (turpmāk – papildu aizsardzības līdzekļi), tai skaitā:

154.1. līgumsodu;

154.2. nokavējuma procentus;

154.3. tiesības prasīt līgumcenas samazinājumu;

154.4. atteikuma tiesības;

154.5. atprasījuma tiesības;

154.6. atkāpšanos no līguma;

154.7. līguma darbības apturēšanu.

155. Līgumā nelieto terminus "soda nauda", "nokavējuma nauda" un citus terminus, kas var apgrūtināt līguma iztulkošanu.

156. Līgumā piegādātājs var pielīgt pret pasūtītāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

156.1. samaksas nokavējumu;

156.2. izpildījuma pieņemšanas nepamatotu nokavējumu, tai skaitā nepamatotu atteikumu pieņemt izpildījumu;

156.3. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

157. Līgumā pasūtītājs var pielīgt pret piegādātāju vērstus papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus par:

157.1. izpildījuma vai avansa atmaksas nokavējumu;

157.2. nepilnīgu, nekvalitatīvu vai citādi līgumam neatbilstošu izpildījumu;

157.3. plaģiātismu, trešo personu intelektuālā īpašuma vai citu tiesību aizskārumu;

157.4. nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanu;

157.5. līguma atcelšanu piegādātāja vainas dēļ;

157.6. normatīvo aktu pārkāpumu vai normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību līguma izpildē;

157.7. citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu nepildīšanu vai pārkāpumu (precīzi norādot šos pienākumus).

158. Līgumā nosaka, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļus (izņemot tiesiskās aizsardzības līdzekļus par nokavējumu) var piemērot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par līguma pārkāpumu, bet pārkāpumu nav izbeidzis vai nav novērsis tā radītās sekas līgumā noteiktā saprātīgā termiņā. Tiesiskās aizsardzības līdzekļus var piemērot bez līdzēja brīdināšanas, ja konstatēto pārkāpumu vairs nav iespējams novērst.

159. Vienas puses kopējā atbildība pret otru pusi saskaņā ar līgumu nepārsniedz līgumcenas summu, izņemot gadījumu, ja līgumā nav noteikts citādi. Par saistību pienācīgu nepildīšanu vai neizpildīšanu termiņā var noteikt pieaugošu līgumsodu, taču kopumā ne vairāk par 10 % no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Šis noteikums neierobežo līgumā paredzēto nokavējuma procentu aprēķināšanu, uzkrāšanu un piedziņu.

160. Līgumā pret pasūtītāju vērstie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nedrīkst liegt vai kavēt pasūtītājam izlietot normatīvajos aktos vai līgumā paredzētās tiesības, tai skaitā atkāpties no līguma vai apturēt līguma izpildi vai darbību līgumā paredzētajos gadījumos.

161. Ja pasūtītājam tiek atmaksāta jebkāda naudas summa, tai skaitā izmaksātais avanss, līgumā var paredzēt, ka piegādātājs maksā

Civillikumā noteiktos likumiskos procentus par kavēto atmaksas periodu, ja līdzēji līgumā nav vienojušies piemērot citu normatīvo aktu vai procentu likmi.

2.19. Nepārvarama vara

162. Līgumā par nepārvaramas varas apstākļiem atzīst notikumu, kas atbilst visām šīm pazīmēm:

162.1. no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;

162.2. kuru līguma slēgšanas brīdī nebija iespējams paredzēt;

162.3. kas nav radies līdzēja vai tā kontrolē esošas personas kļūdas vai rīcības dēļ;

162.4. kas padara saistību izpildi ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.

163. Izstrādājot līgumu, pasūtītājs paredz, ka līdzējs, kurš nav spējis pildīt savas saistības, par nepārvaramas varas apstākļiem nevar minēt iekārtu vai materiālu defektus vai to piegādes kavējumus (ja vien minētās problēmas neizriet tieši no nepārvaramas varas).

164. Līgumā nosaka, ka pie līdzēja nevar vērsties ar zaudējumu piedziņas prasījumu vai vainot līguma nepildīšanā, ja to izpildi kavē nepārvaramas varas apstākļi. Ja pasūtītājs izvēlas līgumu daļēji pieņemt un patur līguma priekšmeta lietošanas tiesības, tad pasūtītāja pienākums ir samaksāt piegādātājam par izpildīto līguma daļu.

2.20. Atkāpšanās no līguma, līguma atcelšana un izbeigšana

165. Līgumā nosaka pasūtītāja tiesības atkāpties no līguma vismaz šādos gadījumos:

165.1. piegādātājs ir būtiski nokavējis izpildes vai starpizpildes termiņu un termiņa kavējumā nav vainojams pats pasūtītājs. Kavējuma periodu nosaka līgumā;

165.2. izpildījums neatbilst līgumam, šī neatbilstība nav vai nevar tikt novērsta līgumā paredzētajā termiņā un neatbilstībā nav vainojams pats pasūtītājs;

165.3. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā sniedzis nepatiesas ziņas vai apliecinājumus;

165.4. piegādātājs līguma noslēgšanas vai līguma izpildes laikā pārkāpis normatīvo aktu attiecībā uz līguma slēgšanu vai izpildi;

165.5. ir pasludināts piegādātāja maksātnespējas process vai iestājušies citi apstākļi, kas liedz vai liegs piegādātājam turpināt līguma izpildi saskaņā ar līguma noteikumiem vai kas negatīvi ietekmē pasūtītāja tiesības, kuras izriet no līguma;

165.6. ir zaudējis spēku vai kļuvis nerealizējams līguma nodrošinājums, un tas pēc pasūtītāja pieprasījuma nav aizstāts ar citu līdzvērtīgu nodrošinājumu ar pasūtītājam pieņemamiem noteikumiem;

165.7. piegādātājs pārkāpj vai nepilda citu būtisku līgumā paredzētu pienākumu;

165.8. piegādātājs pasūtītājam nodarījis zaudējumus;

165.9. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistīta iestāde ir noteikusi ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta izmaksu korekciju 25 % vai lielākā apmērā no līgumcenas, un minētā korekcija izriet no piegādātāja pieļauta līguma pārkāpuma;

165.10. piegādātājs ir patvaļīgi pārtraucis līguma izpildi, tai skaitā piegādātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietas adresē;

165.11. citos līgumā noteiktajos gadījumos;

165.12. ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistītā iestāde ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus līguma noslēgšanas vai izpildes gaitā, un to dēļ tiek piemērota līguma izmaksu korekcija 100 % apmērā;

165.13. ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.

166. Papildus šīs instrukcijas 165. punktā minētajam līgumā nosaka, ka līgums var tikt izbeigts šādos gadījumos:

166.1. turpmāku līguma izpildi padara neiespējamu nepārvarama vara;

166.2. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu pārskatīšanu, un tādēļ pasūtītājam ir būtiski samazināts vai atcelts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko pasūtītājs plānoja izmantot līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai.

167. Līguma neizdevīgums, pārmērīgi zaudējumi, būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas izejmateriālu, iekārtu, darbaspēka un citā tirgū, izpildes grūtības un citi līdzīgi apstākļi nav pamats, lai kāda puse atkāptos no līguma, izņemot šajā instrukcijā noteiktos gadījumus.

168. Līgums tiek atcelts paziņojuma kārtībā. Līgums ir uzskatāms par atceltu, ja paziņojuma adresāts līgumā noteiktajā termiņā neceļ iebildumus.

169. Līgumā nosaka, ka tiesību atkāpties no līguma vai prasīt līguma atcelšanu var izlietot, ja līdzējs ir ticis brīdināts par iespējamo vai plānoto atkāpšanos no līguma vai tā atcelšanu un nav novērsis atkāpšanās vai līguma atcelšanas pamatu līgumā noteiktajā termiņā.

170. Katrs no līdzējiem ir tiesīgs ar vienpusēju rakstisku paziņojumu apturēt līguma darbību, kamēr tiek izšķirts strīds par līguma atcelšanu, ja no līguma rakstura nav secināms, ka līguma izpilde pēc strīda izšķiršanas vairs nebūs iespējama vai nebūs pasūtītājam nepieciešama.

171. Atbilstoši līguma saturam tajā nosaka šādas līguma (pirms tā pilnīgas izpildes) izbeigšanas sekas:

171.1. zaudējumu atlīdzības pienākumu vai papildu aizsardzības līdzekļus;

171.2. restitūcijas (iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas) pienākumu;

171.3. piegādātāja pienākumu atdot pasūtītājam saņemto līgumcenu pilnībā vai daļēji;

171.4. pasūtītāja tiesības paturēt un lietot saņemto preci vai pakalpojumu;

171.5. pasūtītāja tiesības nodot līguma turpmāku izpildi citai personai;

171.6. pasūtītāja pienākumu samaksāt par faktiski saņemto preci vai pakalpojumu.

172. Restitūcijas pienākumu līgumā neiekļauj, ja līgums tiek atcelts, pamatojoties uz šīs instrukcijas 165.6. apakšpunktu, vai ja iepriekšējo stāvokli nav iespējams atjaunot citu iemeslu dēļ.

2.21. Līguma grozīšana

173. Līgumu groza tikai ar līdzēju rakstisku vienošanos, kas noformēta kā līguma grozījumu dokuments.

174. Visi līguma grozījumi tiek numurēti.

175. Izstrādājot un slēdzot līgumu, pasūtītājs ņem vērā, ka tad, ja līgumā nav paredzēta iespēja izdarīt grozījumus un grozījumu veikšanas kārtība, līgumu var grozīt tikai tādā gadījumā, ja līguma grozījumi ir nebūtiski vai ja līguma grozījumu iespēja ir paredzēta Publisko iepirkumu likumā.

176. Ja pasūtītājs vēlas saglabāt iespēju grozīt līgumu, pasūtītājs līgumā norāda gadījumus, kad ir pieļaujami līguma grozījumi, kā arī nosaka pieļaujamo līguma grozījumu apjomu un kārtību.

177. Līguma grozījumu būtiskumu pasūtītājs izvērtē, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma noteikumus un publisko iepirkumu jomā kompetentu iestāžu izstrādātos metodiskos norādījumus un vadlīnijas.

2.22. Strīdu izskatīšana

178. Līgumā paredz Latvijas Republikas tiesu piekritību, ja nepastāv pamatoti iemesli ārvalsts tiesas piekritības noteikšanai.

179. Līgumā nosaka ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu atkarībā no līguma apjoma un rakstura, ņemot vērā šīs instrukcijas 180. punktā noteikto. Ja nepieciešams, var paredzēt neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti atsevišķu ar līguma izpildi saistītu jautājumu risināšanā. Līgumā paredz kārtību, kā nosaka līdzēju, kurš sedz izdevumus par neatkarīga eksperta vai mediatora iesaisti, vai paredz, ka mediācijas izdevumus līgumslēdzēji sedz līdzīgās daļās.

180. Līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par diviem gadiem un līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka, obligāti paredz pirmstiesas strīdu izšķiršanas kārtību un mehānismus.

2.23. Trešo personu atzinumi

181. Ja pasūtītājam ir nepieciešams izvērtēt līguma izpildījuma kvalitāti un atbilstību līguma noteikumiem jomā, kurā tam nav atbilstošu vai pietiekamu zināšanu vai pieredzes, pasūtītājs var iegūt neatkarīgu trešo personu atzinumu. Lai nodrošinātu līguma izpildes kvalitāti, līgumā norāda gadījumus un kārtību, kādā pasūtītājs vai piegādātājs iegūst neatkarīgu trešo personu atzinumus par līguma izpildes gaitu vai rezultātu.

3. Noslēguma jautājumi

182. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija instrukciju Nr. 7 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 135., 245. nr.; 2014, 247. nr.).

183. Šo instrukciju piemēro līgumiem, kas tiek slēgti vai par kuru noslēgšanu publiskais iepirkums tiek uzsākts pēc instrukcijas spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: instrukcija Numurs: 3Pieņemts: 20.09.2016.Stājas spēkā: 21.10.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 204, 20.10.2016. OP numurs: 2016/204.16
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
285534
21.10.2016
86
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva