Precizējot iepriekš publicēto
Lai novērstu tehniska rakstura kļūdu Ministru kabineta 2016.
gada 23. maija rīkojumā Nr. 303 "Par konceptuālo ziņojumu
"Par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtības
uzlabošanu"" ("Latvijas Vēstnesis",
25.05.2016., 100. nr.), nosūtām publicēšanai Ministru kabineta
sēdē atbalstīto konceptuālo ziņojumu.
Valsts kancelejas direktora vietā -
direktora vietniece juridiskajos jautājumos,
Juridiskā departamenta vadītāja I.Gailīte
(Ministru kabineta
2016. gada 23. maija
rīkojums Nr. 303)
Konceptuālais ziņojums
Par
publiskas personas mantas iznomāšanas kārtības uzlabošanu
Ministru kabineta komitejas 2014.gada 5.decembra sēdē tika
atbalstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības
(turpmāk - LPS) 2015.gada vienošanās un domstarpību protokola
projekts, vienlaikus precizējot protokola sadaļā "Nozaru
ministriju jautājumi" Finanšu ministrijas jomā Ministru
kabineta un LPS vienošanos, paredzot Finanšu ministrijai līdz
2015.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu, izvērtējot risinājuma variantus par
pašvaldību īpašumu iznomāšanas kārtību, un secīgi, pamatojoties
uz informatīvajā ziņojumā piedāvāto variantu, izstrādāt
nepieciešamos normatīvo aktu projektus (prot. Nr.41 1.§
2.4.3.apakšpunkts).
Ņemot vērā doto uzdevumu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi
konceptuālo ziņojumu "Par publiskas personas mantas
iznomāšanas kārtības uzlabošanu" (turpmāk - konceptuālais
ziņojums), kurā ir analizēta pašreizējā situācija un vērtēti
tiesiskie risinājumi pašvaldības īpašumu iznomāšanas kārtībā,
piemērojot Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumus Nr.515
"Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas
kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma
tipveida nosacījumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.515), ņemot
vērā LPS 2015.gada 25.februāra vēstulē Nr.0120150257/A348 un
Finanšu ministrijas 2015.gada 1.aprīlī organizētajā sanāksmē LPS
pārstāvju sniegto informācija par Noteikumu Nr.515 piemērošanas
problēmjautājumiem.
Konceptuālajā ziņojumā sniegts LPS, Finanšu ministrijas un
valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi"
(turpmāk - VNĪ) konstatēto Noteikumu Nr.515 piemērošanas
problēmjautājumu izvērtējums un attiecīgi priekšlikumi normatīvā
regulējuma pilnveidošanai šādos aktivitāšu blokos:
1. vispārīgie jautājumi;
2. nomas objekta iznomāšanas kārtība;
3. nomas maksas noteikšanas metodika;
4. nomas līgumā ietveramie tipveida nosacījumi.
LPS 2015.gada 25.februāra vēstulē Nr.0120150257/A348 norādīja
arī uz problēmjautājumiem, kas saistīti ar Ministru kabineta
2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.735 "Noteikumi par
publiskas personas zemes nomu" (turpmāk - Noteikumi Nr.735)
piemērošanu. Finanšu ministrija šo jautājumu problemātiku
izvērtēs un nepieciešamības gadījumā attiecīgus grozījumus
izstrādās Ministru kabineta 2015.gada 12.maija sēdes protokola
Nr.24 35.§ 2.punktā dotā uzdevuma izpildes ietvaros.
I. Publiskas
personas mantas iznomāšanas kārtības izvērtējums
1. Vispārīgie
jautājumi
1.1. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punktā
noteikts, ka atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita
ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai
ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava
budžeta veidošanu un apstiprināšanu un kurai var būt sava manta.
Likuma "Par pašvaldībām" 5.panta pirmajā daļā noteikts,
ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas
patstāvīgi. Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmā daļa
paredz, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un
spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts
lietu daļu uz savu atbildību, un vietējo iedzīvotāju interesēs.
Ņemot vērā minēto, LPS ieskatā pašvaldībām būtu jādod rīcības
brīvība attiecībā uz sava īpašuma izmantošanu, ļaujot sevi
realizēt kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Attiecīgi LPS
izteikusi priekšlikumu Noteikumos Nr.515 noteikt vienīgi
vispārīgus principus, kas ievērojami, iznomājot pašvaldību mantu
un pašu pašvaldību ziņā atstājot detalizētāku iznomāšanas
nosacījumu regulēšanu.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanas likums (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums)
paredz vispārīgus iznomāšanas principus, piemēram, manta nododama
lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, publiskas
personas mantas iznomātājs veic iznomāšanai paredzēto un iznomāto
objektu uzskaiti, kā arī nodrošina, ka informācija par tiem ir
publiski pieejama, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos
informācijas pieejamības ierobežojumus. Izšķērdēšanas novēršanas
likumā dots deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus gan
par valsts, gan atvasinātu publisku personu, tostarp pašvaldību,
mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un
to izņēmumus, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida
nosacījumus.
Attiecībā uz iespēju atvasinātām publiskām personām pašām
noteikt to mantas iznomāšanas kārtību, konceptuālā ziņojuma II.
sadaļā norādīti Noteikumos Nr.515 noteiktās publiskas personas
mantas iznomāšanas kārtības turpmākas piemērošanas trīs
risinājuma varianti.
1.2. Ņemot vērā, ka šobrīd ir spēkā un darbojas divi
Ministru kabineta noteikumi par publiskas personas mantas
iznomāšanu - Noteikumi Nr.515 un Noteikumi Nr.735, LPS ieskatā,
lai novērstu normatīvā regulējuma sadrumstalotību, būtu
nepieciešams veidot vienotu tiesisko regulējumu par publisko
personu mantas iznomāšanu.
Jau Noteikumu Nr.515 izstrādes laikā tika izvērtēta tajos
iekļautā regulējuma apvienošanas iespēja ar Noteikumos Nr.735
noteikto un secināts, ka nav lietderīgi apvienot noteikumus, jo
katrs no normatīvajiem aktiem regulē konkrēta veida nekustamo
īpašumu iznomāšanas nosacījumus, kā arī katram no šiem
noteikumiem ir cits juridiskais pamats to izdošanai. Jāņem vērā,
ka abos noteikumos ietvertie iznomāšanas nosacījumi ir atšķirīgi.
Papildus ir citi normatīvie akti, kas regulē publiskas personas
mantas iznomāšanu, piemēram, Ministru kabineta 2010.gada
21.decembra noteikumi Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā
tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā
muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida
nosacījumiem", Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta
noteikumi Nr.918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās
zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"
un Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.644
"Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma
noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību". Visu šo
noteikumu regulējuma apvienošana vienā normatīvajā aktā, padarītu
to pārāk apgrūtinošu un sarežģītu tā piemērotājiem, kas
rezultētos vēl komplicētākā un grūtāk pārskatāmākā publiskas
personas mantas iznomāšanas procesā. Līdz ar to būtu paredzamas
neskaidrības normu piemērošanā un interpretācijā praksē.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai Finanšu ministrija secināja,
ka nav lietderīgi apvienot vairākus Ministru kabineta noteikumus,
kas regulē publiskas personas mantas nomu.
1.3. Izšķērdēšanas novēršanas likuma
6.1panta pirmā daļa nosaka, ja likumā vai Ministru
kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, kustamās mantas nomas
līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, zemes
nomas līgumu - uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, bet cita
nekustamā īpašuma nomas līgumu - uz laiku, kas nav ilgāks par 12
gadiem.
Publiskas personas zemes nomas līguma maksimālā termiņa
regulējums sākotnēji tika ietverts Valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā (stājās spēkā 2005.gada 1.septembrī). Minētā
likuma 22.pants paredzēja, ka zemesgabala nomas līguma termiņš
nevar būt ilgāks par 12 gadiem. Ar 2007.gada 21.jūnija
grozījumiem minētajā likumā tika izslēgts 12 gadu termiņa
ierobežojums, piešķirot tiesības par to lemt Ministru kabinetam
vai pašvaldības domei. Savukārt ar 2009.gada 17.septembra
grozījumiem Izšķērdēšanas novēršanas likumā, tika papildinātas
likuma normas ar 6.1 pantu un nosakot, ja likumā vai
Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā
īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem
(stājās spēkā 2010.gada 1.maijā). 2012.gada 21.novembrī
Izšķērdēšanas novēršanas likumā tika veikti grozījumi, precizējot
publiskas personas mantas nomas līguma maksimālos termiņus,
proti, kustamai mantai - pieci gadi, zemei - 30gadi, citam
nekustamajam īpašumam -12 gadi.
Atbilstoši Noteikumiem Nr.735 apbūvētu publiskas personas
zemesgabalu, uz kura atrodas publiskas personas ēkas (būves),
zemes nomas un ēku (būvju) nomas līgumi slēdzami vienlaikus.
Šādos gadījumos saglabājas zemes nomas tiesību ierobežojums un
apbūvētas publiskas personas zemesgabala nomas līgums slēdzams uz
laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem, jo parasti tie tiek slēgti
kopā. Šobrīd Izšķērdēšanas novēršanas likuma regulējums neļauj
slēgt nekustamā īpašuma, izņemot zemes, nomas līgumu uz ilgāku
laiku kā uz 12 gadiem, izņemot, ja citā likumā un Ministru
kabineta noteikumos nav paredzēts citādi (piemēram, Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas likuma 45.panta otrā daļa noteic, ka
nekustamā īpašuma nomas līgumi slēdzami uz laiku, kas nepārsniedz
99 gadus). Ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja
viedokli
Izšķērdēšanas novēršanas 6.1 panta pirmajā daļā
ietvertā atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem ir vienīgi
norādes norma, kas neparedz deleģējumu Ministru kabinetam
patstāvīgi noteikt citādus nomas līguma termiņus nekā tie, kas
noteikti Izšķērdēšanas novēršanas likumā.
Līdz ar to, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, uzlabotu
uzņēmējdarbības vidi, padarot to pievilcīgu gan vietējiem, gan
ārvalstu komersantiem, tādejādi ilgtermiņā paaugstinot kopējo
uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, kā arī pielīdzinātu
nekustamo īpašumu, t.i., ēku (būvju) un zemes, nomas līguma
maksimālos termiņus, Finanšu ministrija ierosina virzīt
grozījumus Izšķērdēšanas novēršanas likumā ar priekšlikumu
precizēt 6.1 panta pirmās daļas normu, paredzot, ka
publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma maksimālais
termiņš ir 30 gadi.
1.4. LPS vērsa uzmanību, ka šobrīd pastāv normatīvo
aktu nepietiekams regulējums gadījumos, kad pašvaldības vēlas
noteikt maksu par īslaicīgu telpu nomu, piemēram, pašvaldības
telpu iznomāšana komerciāliem vai privātiem pasākumiem, kas nav
saistīti ar noteikumu Nr.515 4.punktā minēto - sociālās
aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai
veselības aprūpes funkciju nodrošināšanu. LPS norādījusi, ka
šādas tiesības nepieciešamas, lai nodrošinātu pašvaldību telpu
efektīvu izmantošanu.
Noteikumu Nr.515 4.2.apakšpunkts paredz iznomātājam tiesības
iznomāt nomas objektu īslaicīgi (t.i., ja nomas līguma termiņš
vai vairākas reizes pēc kārtas ar vienu personu noslēgto līgumu
kopējais termiņš piecu gadu laikā nepārsniedz vienu gadu, vai ja
nomas objekts netiek nodots nepārtrauktā nomnieka lietošanā, bet
nomai ir regulārs raksturs, piemēram, sporta zāles noma divas
reizes nedēļā), nepiemērojot vispārējo nomas objekta iznomāšanas
kārtību, tikai konkrētu funkciju nodrošināšanai - sociālā
aizsardzība, kultūra, izglītība, zinātne, sports vai veselības
aprūpe. Tomēr praksē, kā norāda LPS, ir situācijas, kad
nepieciešams nekustamo īpašumu operatīvi nodot īslaicīgā nomā
privātpersonām mērķiem, kas neatbilst Noteikumu Nr.515
4.2.apakšpunktā minētajām funkcijām, piemēram, komerciāliem vai
privātiem pasākumiem. Lai nodrošinātu, ka šādās situācijās nomas
tiesību pretendents operatīvi iegūst publiskas personas nekustamā
īpašuma nomas tiesības, jo īpaši gadījumos, ja privātpersonas
nepieciešamība ir steidzama, konkrētajā teritorijā nav
privātpersonu telpu piedāvājumu un publiskas personas nekustamais
īpašums ir vienīgais iespējamais risinājums, Finanšu ministrija
atbalsta LPS priekšlikumu paredzēt iespēju īslaicīgā nomā nodot
nomas objektus, ja ir maksas pakalpojumu cenrādis, arī tad, ja
īslaicīgās nomas objekta izmantošanas mērķis neatbilst sociālās
aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai
veselības aprūpes jomai. Minētais priekšlikums attiecināms uz
nomu, kam ir īstermiņa raksturs. Attiecīgi Noteikumu Nr.515
3.punkts papildināms ar īslaicīgo nomu, iznomāšanu veicot saskaņā
ar Ministru kabineta, pašvaldību domes, vai citas atvasinātas
publiskas personas apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.
Papildus, izvērtējot Noteikumu Nr.515 4.punkta ievaddaļu, kas
nosaka, ka šo noteikumu 2.nodaļas normas nepiemēro, izņemot šo
noteikumu 7.punktu, kontekstā ar 2.nodaļas nosacījumiem,
secināts, ka nepieciešami grozījumi minētajā normā, paredzot, ka
gadījumos, kad publiskas personas manta tiek iznomāta 4.punktā
minētajos izņēmuma gadījumos, nepiemērojot 2.nodaļā noteikto
izsoles kārtību, bez 7.punkta būtu piemērojamas vēl citas
Noteikumu Nr.515 2.nodaļas normas, piemēram:
- norma par iznomātāja tiesībām un pienākumiem neiznomāt nomas
objektu nomas tiesību pretendentam, ja tas atbilst konkrētiem
nosacījumiem (detalizētāk skatīt šīs sadaļas
2.1.apakšpunktu);
- norma par iznomātāja tiesībām pagarināt attiecīgā nomas
līguma termiņu (detalizētāk skatīt šīs sadaļas
2.1.apakšpunktu);
- norma par personu tiesībām iepazīties ar informāciju par
nomas objekta stāvokli, saņemt citu iznomātāja rīcībā esošo
informāciju, kā arī iepazīties ar nomas objektu dabā;
- norma par personas, kura vēlas nomāt nomas objektu,
pieteikuma saturu u.c.
Tāpat secināts, ka Noteikumu Nr.515 3. un 4.punkta normas
formulējamas kā iznomātāja tiesības, nevis pienākumi, tādējādi
neaprobežojot iznomātāja tiesības rīkot nomas tiesību izsoli, ja
iznomātāja ieskatā konkrētā gadījumā tā ir lietderīgākā
rīcība.
1.5. Atbilstoši LPS priekšlikumam, ņemot vērā, ka
Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz atsevišķu valsts
pārvaldes uzdevumu deleģēšanas nosacījumus privātpersonām,
paredzama iespēja, nepiemērojot Noteikumu Nr.515 2.nodaļā
noteikto izsoles organizēšanas kārtību, publiskas funkcijas un
deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai iznomāt, ne vien
nomas objektu publiskām personām, to iestādēm un to
kapitālsabiedrībām, bet arī privātpersonām. Attiecīgi precizējami
arī citi Noteikumu Nr.515 punkti, piemēram, paredzot rīcību, ja
izsolē pieteikusies privātpersona, kurai nomas objekts
nepieciešams deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai
(izsoli nerīko un iznomātājam ir tiesības iznomāt nomas objektu
konkrētajai privātpersonai, ja objekts ir tieši piemērots
attiecīgā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai.
Izvērtējot nomas objekta pieprasījumu tirgū, kā arī iespēju
deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai izmantot citu
nekustamo īpašumu, iznomātājs ir tiesīgs turpināt objekta
iznomāšanas procesu izsolē). Tāpat nosakāms, ka Noteikumu Nr.515
3.nodaļas normas piemērojamas arī gadījumā, ja nomas objekts tiek
iznomāts privātpersonai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma
veikšanai, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus nosacījumus ar
institūcijām un publiskas personas kapitālsabiedrībām, kuras
īsteno publiskas funkcijas vai deleģētus valsts pārvaldes
uzdevumus, vienlaikus paredzot ierobežojumus nomas objekta
nodošanai apakšnomā Noteikumu Nr.515 74.punktā.
Jāvērš uzmanība, ka arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma normas
paredz iespēju nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus publiskām
personām un privātpersonām, kas veic deleģētu valsts pārvaldes
uzdevumu. Lai veicinātu uzņēmējdarbības pasākumus pašvaldībās, kā
arī sekmētu pašvaldību Eiropas Savienības fondu projektu
plānošanu ilgtermiņā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (turpmāk - VARAM) ir izstrādājusi grozījumus
Noteikumos Nr.515 (turpmāk - VARAM
grozījumi). Attiecīgs priekšlikums iekļauts VARAM grozījumos.
1.6. LPS norāda, ka atsevišķos Noteikumu Nr.515
4.punktā minētajos gadījumos informāciju par nomas objekta
iznomāšanu publisko tā, lai tā sasniegtu pēc iespējas plašāku
nomas tiesību pretendentu loku. Pašvaldībām nav saprotams, kā šo
prasību īstenot Noteikumu Nr.515 4.7.apakšpunktā minētajā
gadījumā, kad nomas objektu iznomā nomniekam, kurš nomā citu
iznomātāja nekustamo īpašumu vai tā daļu, un nomas objekts tiek
iznomāts, lai atbrīvotu nomniekam iznomāto nekustamo īpašumu vai
tā daļu.
Ņemot vērā, ka no Noteikumu Nr.515 4.7.apakšpunkta normas
mērķa acīmredzami izriet, ka nomas objektu ir plānots iznomāt
konkrētam nomniekam, ar kuru plānots izbeigt nomas līgumu par
citu iznomātāja objektu, kurš, piemēram, nepieciešams valsts
pārvaldes funkciju veikšanai, nevis apzināt pēc iespējas vairāk
citus iespējamos nomas tiesību pretendentus uz konkrēto objektu,
secināms, ka nepieciešami grozījumi Noteikumu Nr.515 5.punktā,
svītrojot atsauci uz 4.7.apakšpunktu.
Ņemot vērā LPS identificēto problēmu, lai nodrošinātu normas
skaidrību, kā arī iznomātāju vienveidīgu rīcību, Finanšu
ministrija ierosina precizēt Noteikumu Nr.515 5.punkta redakciju,
papildinot to ar nosacījumiem, ja nomas objektu iznomā Noteikumu
Nr.515 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5. vai 4.8.apakšpunktā minētajos
gadījumos, iznomātājam būtu jānodrošina informācijas par nomas
objektu publicēšana, norādot Noteikumu Nr.515 12.1.; 12.2.;
12.3.; 12.4.; 12.5.; 12.10; 12.11.apakšpunktos minēto
informāciju, izņemot gadījumus, kad nekustamā īpašuma vai tā
daļas nomniekam tiek iznomāta vieta tā izkārtnes (izkārtne, kas
norāda iznomātāja saimniecisko vai profesionālo darbību
konkrētajā ēkā vai telpā, kuras nolūks ir informēt par nomnieka
preču vai pakalpojumu pieejamību) izvietošanai, kā arī ja nomas
līgums slēdzams ar nomas tiesību pretendentu, ko izraugās
Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.
1.7. LPS vērš uzmanību uz pašvaldībām sarežģītu
situāciju, kad persona ir izrādījusi interesi nomāt pašvaldības
īpašumu. Lai noskaidrotu, vai uz nomas objektu nav citu nomas
tiesību pretendentu (kaut arī ilgstoši nav bijusi interese par
konkrēto nomas objektu), kā arī nodrošinātu augstāko nomas maksu,
nomas nodošanas veids ir izsole, kas sarežģī iznomāšanas procesu,
kā arī bieži atbaida potenciālos nomniekus. Ir bijuši atsevišķi
gadījumi, kad potenciālie nomnieki atteikušies no nomas objekta
nomas izsoles laikā. Īpaši problemātiski tas ir gadījumos, kad
tiek piesaistīts Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu
instrumentu līdzfinansējums, jo projektu iesniegšanas termiņš ir
ierobežots, tādēļ uzņēmēji un citas personas izvēlas nomāt no
privātpersonām. Ir arī bijuši gadījumi, kad pašvaldība uz
personas ierosinājuma pamata uzsāk nomas tiesību izsoles procesu,
bet neviens pretendents uz izsoli nepiesakās, jo ierosinātājs pa
šo laiku ir jau noslēdzis līgumu ar citu iznomātāju. LPS piedāvā
vienkāršot regulējumu, kā vienu no iespējamajiem risinājumiem
paredzot iespēju iznomāt pašvaldību telpas, nerīkojot izsoli,
tādā veidā to attiecinot ne tikai uz noteikumu Nr.515 izņēmuma
gadījumiem, bet arī uz gadījumiem, kad telpas ilgstoši ir brīvas
un par tām ir publicēta informācija pašvaldības mājaslapā un ir
pieteicies viens pretendents (potenciālais nomnieks).
Finanšu ministrija, izvērtējot LPS priekšlikumu, secina, ka
izsoles procedūras ievērošana nav uzskatāma par laikietilpīgu un
sarežģītu procesu, nomas tiesību pretendentu pieteikšanās termiņš
Noteikumu Nr.515 12.7.apakšpunktā ir noteikts saprātīgs - tas
nevar būt īsāks par piecām darba dienām. Piemēram, VNĪ attiecībā
uz nomas objektiem, uz kuriem pretendenti nav pieteikušies
pirmajā izsolē, periodiski nodrošina atkārtotu informācijas
publicēšanu VNĪ mājas lapā internetā, tādējādi nodrošinot
informācijas par nomas objekta izsoli publiskošanu nepārtraukti
ilgā laika periodā līdz brīdim, kad tiek iesniegts attiecīgs
nomas tiesību pretendenta pieteikums.
Turklāt, lai izslēgtu valsts atbalstu nomniekam, ievērojot
Eiropas Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta elementiem,
publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (būves) (97/C 209/03,
Oficiālais Vēstnesis C 209, 10.7.1997., 3.lpp.) noteikto,
publiskai personai tās īpašumi jāiznomā par tirgus cenu - izsoles
kārtībā vai par neatkarīga eksperta (sertificēta vērtētāja)
noteikto tirgus vērtību.
LPS pārstāvji tikšanās laikā norādījuši, ka pašvaldību mantas
iznomāšanas procedūra ir gara, jo nepieciešams domes lēmums.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka jau šobrīd Noteikumu Nr.515
7.punkts paredz pašvaldības domes tiesības noteikt citu
institūciju vai amatpersonu, kura pieņem lēmumu par nomas objekta
nodošanu iznomāšanai, kā arī citus šajos noteikumos minētos
lēmumus, kas jāpieņem iznomātājam, tādējādi nodrošinot operatīvu
publiskas personas mantas iznomāšanas procesu.
Tomēr, ņemot vērā LPS aktualizētu problēmjautājumu, Finanšu
ministrija ir izvērtējusi iespēju vienkāršot informācijas
publiskošanas procesu. Ņemot vērā līdzšinējo VNĪ pieredzi, ka
tikai ļoti retos gadījumos privātpersonas par nomas objekta
izsoli informāciju iegūst no publiski pieejamā vietā iznomātāja
telpās izvietotās informācijas, Finanšu ministrija ierosina
izslēgt no Noteikumiem Nr.515 pienākumu obligāti nodrošināt
informācijas par nomas objektu izvietošanu publiski pieejamā
vietā iznomātāja telpās (pašvaldības nomas objektiem -
pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldes telpās),
saglabājot pienākumu publicēt informāciju par nomas objektu
Noteikumu Nr.515 13.-15.punktos minētajās mājaslapās internetā,
kā arī saglabājot tiesības izmantot arī citus informācijas
paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas
plašāku nomas tiesību pretendentu loku.
1.8. Finanšu ministrija ir apzinājusi, ka Noteikumu
Nr.515 2.4.apakšpunkta normu, kas nosaka, ka minētie noteikumi
neattiecas uz nekustamo īpašumu iznomāšanu, kas atrodas muitas
kontroles zonā, nepieciešams pielāgot atbilstoši speciālajam
regulējumam - Muitas likumam, kura 12.2 panta ceturtā
daļa nosaka kārtību, kādā tiek iznomāta vieta (telpa)
komercdarbības veikšanai valsts nekustamajā īpašumā muitas
kontroles punkta teritorijā, kā arī nomas līgumu tipveida
nosacījumus reglamentē Ministru kabinets, un attiecīgi Ministru
kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1154
"Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta
komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta
teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem".
Precizējumi nepieciešami, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka,
Noteikumi Nr.515 nav piemērojami gadījumos, ja vieta (telpa)
iznomājama komercdarbības veikšanai valsts nekustamajā īpašumā
muitas kontroles punkta teritorijā, ko regulē Ministru kabineta
2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1154 "Noteikumi par
kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts
nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas
līguma tipveida nosacījumiem", savukārt, iznomājot nomas
objektu muitas kontroles punkta teritorijā publiskas funkcijas
veikšanai, piemērojamas Noteikumu Nr.515 normas.
1.9. Lai nodrošinātu, ka nomas maksa regulāri tiek
pārskatīta, Finanšu ministrija ierosina noteikt nomas maksas
pārskatīšanu ne retāk kā reizi sešos gados,
nodrošinot nomas maksas pārskatīšanu vismaz reizi sešos gados,
tiktu sasniegts Izšķērdēšanas novēršanas likumā iestrādātais
mērķis - lietderīgi rīkoties ar mantu (manta nododama lietošanā
citai personai par iespējami augstāku cenu), kā arī tiktu
ievērots valsts atbalsta regulējums. Regulāru nomas maksas
pārskatīšanas nepieciešamību atspoguļo arī Eiropas Komisijas
lēmumi dažādās valsts atbalsta lietās attiecībā uz
infrastruktūru. Secināms, ka pārskatīšana reizi sešos gados,
balstoties uz Eiropas Komisijas lēmumu praksi, ir optimāls
risinājums, lai nodrošinātu to, ka, tirgus apstākļiem mainoties,
būtu iespējams nodrošināt, ka tiek maksāta cena, kas atbilst
tirgus vērtībai, tādējādi izslēdzot potenciālu valsts atbalstu
nomniekam. Attiecīgais risinājums iekļauts VARAM grozījumos.
1.10. Praksē ir apgrūtinoši ievērot Noteikumu Nr.515
37., 39., 51. un 53.punktā noteiktos nomas līgumu parakstīšanas
termiņus, turklāt minētajos punktos vārdus "paziņošana"
un "nosūtīšana" iespējams dažādi tulkot. Lai novērstu
normu iespējamu atšķirīgu tulkošanu, kā arī lai novērstu
problēmas normas piemērošanā, Finanšu ministrija ierosina
precizēt minētās normas, paredzot, ka nomas tiesību pretendentam
iznomātāja noteiktajā termiņā jāparaksta nomas līgumu vai
rakstiski jāpaziņo par atteikumu parakstīt nomas līgumu. Ja
iepriekš minētajā termiņā nomas tiesību pretendents līgumu
neparaksta un rakstiski nepaziņo par atteikumu, ir uzskatāms, ka
nomas tiesību pretendents no nomas līguma slēgšanas ir
atteicies.
2. Nomas objekta
iznomāšanas kārtība
2.1. Izvērtējot līdzšinējo nomas tiesību izsoļu
rīkošanas praksi, Finanšu ministrija secinājusi, ka atsevišķos
gadījumos nomas tiesību izsolei piesakās nelabticīgi nomas
tiesību pretendenti, kam pēdējo gadu laikā ir bijušas
līgumattiecības ar iznomātāju un iznomātājs tās vienpusējā kārtā
izbeidzis, jo nomnieks nav veicis maksājumus vai nav pildījis
citus līguma nosacījumus līgumā noteiktā termiņā, vai arī cēlis
prasību tiesā par attiecīgā līguma izbeigšanu. VNĪ praksē ir
bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad nomnieks, kurš piesakās
izsolei, nomā citu nomas objektu un uz izsoles brīdi tam jau ir
izveidojies nomas maksas parāds. Turklāt atsevišķos gadījumos,
nomnieks, nomas objektu nododot apakšnomā, gūst ieņēmumus, bet
neveic norēķinus attiecībā pret iznomātāju - publisku
personu.
Lai ierobežotu iespēju publisku personu nomas objektus nodot
nomā nelabticīgiem nomas tiesību pretendentiem, Finanšu
ministrija ierosina Noteikumu Nr.515 2.nodaļu papildināt ar jaunu
normu, paredzot, ka iznomātājam ir tiesības nomas objektu
neiznomāt nomas tiesību pretendentam, kuram uz pieteikšanās dienu
ir nenokārtotas parādsaistības pret iznomātāju. Tātad iznomātāja
kompetencē, izvērtējot parādsaistību lielumu un nomnieka
maksāšanas disciplīnu, būtu lemt, vai konkrētā gadījumā nomas
līgumu ar konkrēto nomas tiesību pretendentu ir lietderīgi slēgt.
Turklāt paredzams, ka nomas objektu nomas tiesību pretendentam
neiznomā gadījumā, ja pēdējā gada laikā nomnieks nav pildījis
nomas līgumu un tādēļ iznomātājs izmantojis nomas līgumā
paredzētās tiesības vienpusīgi atkāpties no nomas līguma sakarā
ar to, ka persona nav pildījusi līgumā noteiktos pienākumus, vai
stājies spēkā tiesas nolēmums par cita ar iznomātāju noslēgta
līguma par nekustamā īpašuma lietošanu izbeigšanu. Attiecīgi
paredzamas normas, ka iznomātājam publicējot informāciju par
nomas objektu ir tiesības paredzēt arī citas nomas tiesību
pretendentiem izvirzāmās prasības, lai noteiktu papildus
kritērijus un nepieļautu neatbilstošu nomas tiesību pretendentu
pieteikšanos dalībai nomas tiesību izsolē. Attiecīgi, ja šādas
personas pieteiktos dalībai nomas tiesību izsolei, paredzams
normas (29. un 42.punkts), ka šādas personas būtu izslēdzamas no
dalības rakstveida vai mutvārdu izsolē. Minētie nosacījumi būtu
attiecināmi arī uz gadījumiem, kad atbilstoši Noteikumu Nr.515
9.punktam tiek lemts par nomas līguma termiņa pagarināšanu
(nerīkojot izsoli).
2.2. Dažkārt praksē rodas situācijas, ka nomas līguma
darbības laikā nepieciešams noslēgt nomas līguma pārjaunojuma
līgumu saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem, piemēram, aizstājot
nomnieku ar citu nomas tiesību pretendentu. Tādas situācijas
rodas, piemēram, ja nomnieks (fiziska persona), nodibinot
komersantu, vēlas nomas līgumu pārjaunot uz nodibināto
komersantu, attiecīgi fiziskās personas nomas saistības
izbeidzot, vai ja nomnieks nodevis nomas objektu apakšnomā, vēlāk
vēlas nomas līgumu pārjaunot uz apakšnomnieku, izbeidzot savas
nomas saistības.
Tā kā šobrīd Noteikumu Nr.515 normas neparedz nomas līguma
pārjaunojuma līgumu slēgšanas nosacījumus, taču Civillikuma
normas attiecīgu iespēju paredz, nepieciešams Noteikumus Nr.515
papildināt ar regulējumu, ka, nerīkojot izsoli, iznomātājam ir
tiesības slēgt nomas līguma pārjaunojumu, nepasliktinot
iznomātājam iepriekš slēgtā nomas līguma nosacījumus, kā arī
nosakot, ka pārjaunojuma gadījumā līguma termiņu skaita no
sākotnējā līguma noslēgšanas dienas. Slēdzot pārjaunojuma līgumu,
vērtējama nomas tiesību pretendenta labticība citu ar iznomātāju
noslēgto līgumu izpildē, kā arī, ja nomas objekts tiek iznomāts
komerciāliem mērķiem, kas kvalificējas kā komercdarbības
atbalsts, tad pārjaunojamā līgumā nomas maksa tiks noteikta
atbilstoši neatkarīga eksperta (sertificēta vērtētāja) noteiktai
tirgus nomas maksai, ja vien nomas maksa nav noteikta izsoles
kārtībā vai atbilstoši neatkarīga eksperta (sertificēta
vērtētāja) noteiktajai tirgus nomas maksai pēdējo sešu gadu
laikā, kā arī, ja vien nomnieks, saskaņojot ar iznomātāju, nav
veicis nomas objektam nepieciešamos un derīgos izdevumus, kas nav
amortizēti (atpelnīti) līdz pārjaunojuma līguma noslēgšanai. Ja
nomas maksas noteikšanā pieaicina neatkarīgu ekspertu
(sertificētu vērtētāju) un, ja tā atlīdzības summu ir iespējams
attiecināt uz konkrētu nomnieku, tad nomnieks papildus nomas
maksai kompensē iznomātājam neatkarīga eksperta (sertificēta
vērtētāja) atlīdzības summu. Tā kā, slēdzot nomas līguma
pārjaunojumu nav nepieciešams publicēt informāciju par nomas
objektu, Noteikumu Nr.515 16.punkts papildināms ar attiecīgu
izņēmumu. Attiecīgi papildināmi arī Noteikumu Nr.515 noslēguma
jautājumi, attiecīgu regulējumu attiecinot arī uz līdz Noteikumu
Nr.515 spēkā stāšanās dienai noslēgtajiem līgumiem.
2.3. Rīkojot nomas tiesību izsoli Noteikumu Nr.515
2.nodaļā noteiktajā kārtībā, ne reti izsolē piesakās biedrības
vai nodibinājumi, kuri sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai, un
attiecīgi nomas objektu vēlas izmantot konkrētam mērķim.
Noteikumu Nr.515 normas neparedz iespēju iznomātājam šādā
gadījumā izbeigt izsoli un iznomāt nomas objektu biedrībai vai
nodibinājumam saskaņā ar Noteikumu Nr.515 4.4.apakšpunktu.
Ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos, izvērtējot attiecīgā
nomas objekta piemērotību attiecīgās biedrības vai nodibinājuma
darbības specifikai, kā arī izvērtējot nomas objekta pieprasījumu
tirgū, ja attiecīgais nomas objekts nav nepieciešams publisku
funkciju vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, būtu
paredzama iespēja izbeigt nomas tiesību izsoli un attiecīgo nomas
objektu iznomāt biedrībai vai nodibinājumam, kas sniedz nozīmīgu
labumu sabiedrībai, par tās piedāvāto nomas maksu, kura nevar būt
zemāka par publicēto nomas objekta nosacīto nomas maksu. Finanšu
ministrija ierosina Noteikumu Nr.515 2.nodaļā iekļaut attiecīgu
normu.
2.4. Izvērtējot līdzšinējo nomas tiesību izsoļu
rīkošanas praksi, VNĪ un arī pašvaldības secinājušas, ka
atsevišķos gadījumos nomas tiesību izsolei piesakās saistītie
komersanti (piemēram, viena uzņēmuma vairākas meitas
sabiedrības), katrs piedāvājot būtiski atšķirīgas nomas maksas.
Secīgi pēc izsoles, izvērtējot, vai piedāvājumus iesnieguši arī
citi nomas tiesību pretendenti un kādas nomas maksas tie
nosolījuši, ne reti saistītais komersants, kas nosolījis augstāko
nomas maksu, no nomas līguma slēgšanas atsakās par labu citam
saistītajam komersantam, kas nosolījis zemāku nomas maksu.
Tādējādi publiska persona neiegūst augstāko nosolīto nomas maksu.
Šobrīd Noteikumu Nr.515 38. un 52.punkts paredz, ja nomas tiesību
pretendents, kurš piedāvājis augstāko nomas maksu, atsakās slēgt
nomas līgumu, iznomātājs piedāvā slēgt nomas līgumu ar nomas
tiesību pretendentu, kurš piedāvāja (nosolīja) nākamo augstāko
nomas maksu, tātad iznomātājam tas ir noteikts kā pienākums.
Finanšu ministrija ierosina precizēt minētās normas, paredzot
iznomātāja tiesības, nevis pienākumu nomas tiesības piedāvāt
nākamajam nomas tiesību pretendentam, katru konkrēto gadījumu
izvērtējot atsevišķi. Šādi normas grozījumi varētu mazināt
gadījumu skaitu, kad nomas tiesību pretendents, kurš piedāvājis
augstāko nomas maksu, atsakās no nomas līguma slēgšanas.
Attiecīgs priekšlikums ietverts VARAM grozījumos.
3. Nomas maksas
noteikšanas metodika
3.1. Noteikumu Nr.515 3.nodaļā paredzēts, ka nomas
maksā iekļaujami visi iznomātāja izdevumi, kas saistīti ar
iznomājamā objekta pārvaldīšanu, t.sk. apsaimniekošanas maksa un
papildus maksājumi (par īpašuma apdrošināšanu un nekustamā
īpašuma nodokli), ko lielākoties nomas darījumos starp
privātpersonām izdala kā atsevišķus no nomas maksas maksājumus.
Tā kā tirgus nomas maksas noteikšanā lielākoties netiek ņemtas
vērā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, nekustamā īpašuma
nodokļa un apdrošināšanas izmaksas, tad šobrīd tirgus nomas
maksas un Noteikumu Nr.515 3.nodaļā noteiktā kārtībā noteiktās
nomas maksas faktiski ir nesalīdzināmi rādītāji. Dažkārt
Noteikumu Nr.515 3.nodaļā noteiktajā kārtībā noteiktā nomas maksa
pārsniedz konkrētā nomas objekta tirgus nomas maksu, minētais
apstāklis dažkārt atbaida nomas tiesību pretendentus, ja
iznomātājs, rīkojot izsoli, publicē nosacīto nomas maksu, kas
noteikta saskaņā ar Noteikumu Nr.515 67.punktu, t.i., augstāku
par nomas maksu, kas noteikta saskaņā ar Noteikumu Nr.515
3.nodaļu. Arī LPS norādījusi, ka bieži vien nomas maksas cena,
kas veidojas izmantojot minētās formulas, neatbilst tirgus cenām
nomas objektu tirgū, kā rezultātā pašvaldību nomas objekti paliek
neiznomāti, jo nespēj konkurēt ar privāto tiesību subjektu
piedāvāto nomas objektu cenām. Turklāt jāvērš uzmanība, ka
nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izmaksas, nekustamā īpašuma
nodokļa lielums un apdrošināšanas izmaksas lielākoties ik gadu
mainās, jo ir atkarīgas no tirgus situācijas, inflācijas,
normatīvo aktu izmaiņām un citiem apstākļiem, līdz ar to rada
nepieciešamību ik gadu pārskatīt nomas maksas apmēru.
Lai novērstu augstāk minētos negatīvos aspektus, Finanšu
ministrija piedāvā precizēt Noteikumu Nr.515 3.nodaļas normas,
atsevišķi izdalot "nomas maksu", "apsaimniekošanas
maksu" un "papildus maksājumus", paredzot to
noteikšanas metodoloģiju. Nepieciešams saglabāt nosacījumu, ka
nomas maksu, apsaimniekošanas maksu un papildus maksājumus nosaka
tā, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar
iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā. Nomas maksas
aprēķina formulā iekļaujamas netiešo izmaksu un zemes vienības
nomas maksas (ja iznomājamais objekts atrodas uz citam īpašniekam
piederošas zemes vienības) komponentes, kā arī ieguldījumu
nekustamajā īpašumā (izņemot, ja nomas objektā, ko iznomā
publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma
veikšanai, ieguldījumi segti no publiskas personas finanšu
līdzekļiem, Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda
līdzekļiem vai citiem ārvalstu finanšu līdzekļiem), piesaistītā
kapitāla izmaksu, ja tādas ir, un tiešo administrācijas izmaksu,
kas radušās būvniecības laikā, komponentes. Pārējās nekustamā
īpašuma pārvaldīšanas izmaksu komponentes iekļaujamas attiecīgi
"apsaimniekošanas maksā" un "papildus
maksājumos".
3.2. LPS norāda uz neskaidrību, vai, iznomājot
pašvaldību nekustamo īpašumu (ēkas, telpas, ēku vai būvju daļas),
šajos gadījumos ir vai nav jāiekasē arī maksa par zemes nomu.
Praksē rodas tiesiskā regulējuma interpretācijas problēmas
gadījumos, kad pašvaldība iznomā ēkas (būves) daļu (piemēram,
ārējo sienu) reklāmas izvietošanai un šī ēka atrodas uz
pašvaldībai piederošas zemes.
Noteikumu Nr.735 5.punkts nosaka, ja iznomā apbūvētu publiskas
personas zemesgabalu, uz kura atrodas publiskas personas ēkas
(būves), zemes nomas un ēku (būvju) nomas līgumi slēdzami
vienlaikus. Arī Noteikumu Nr.515 12.2.apakšpunkts noteic, ka par
nomas objektu publicē iznomātāja noteikto nomas objekta nosacīto
nomas maksas apmēru saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļas
nosacījumiem. Ja nomas objekts atrodas uz valstij vai atvasinātai
publiskai personai piederošas zemes, norāda normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā aprēķinātu zemes nomas maksu, vai attiecīgu
tās daļu, kas noteikta proporcionāli iznomājamai platībai. Zemes
nomas maksas aprēķins tiek veikts proporcionāli iznomājamajai
būves platībai, ņemot vērā būves kopējo platību. Tomēr atsevišķos
gadījumos, zemes nomas maksu nav iespējams aprēķināt. Līdz ar to,
gadījumā, ja tiek iznomāta ēkas (būves), kura atrodas uz
publiskai personai piederošas zemes vienības, ārējā siena vai
cits konstruktīvais elements, kas nav iekļauts ēkas (būves)
kopējā platībā, maksu par zemes nomu nav iespējams aprēķināt un
attiecīgi maksa par zemes nomu netiek iekasēta.
Tātad secināms, ka no normatīvajiem aktiem jau šobrīd izriet
nepieciešamība, iznomājot būvi vai tās daļu, aprēķināt arī zemes
nomas maksu vai proporcionālu tās daļu, izņemot atsevišķus
gadījumus, piemēram, kad zemes nomas maksas proporcionālās daļas
aprēķinu nav iespējams veikt. Tomēr, lai mazinātu neskaidrības,
jāparedz nosacījumi, nosakot izņēmuma gadījumus, kad maksa par
zemi netiek iekasēta.
3.3. Ņemot vērā iznomātāju atšķirīgo darbības specifiku
un, kā norādījusi LPS, pašvaldības ir ļoti dažādas pēc savas
būtības, katrā teritorijā ir savas īpatnības, nianses, kas jāņem
vērā, apsaimniekojot un pārvaldot īpašumus, Finanšu ministrija
piedāvā mainīt netiešo izmaksu (daļas no iznomātāja darbības
izmaksām, kas nav tieši saistītas ar nomas pakalpojuma sniegšanu
konkrētā objektā, bet rodas, nodrošinot pakalpojumu)
aprēķināšanas kārtību, paredzot katra konkrētā iznomātāja
kompetenci apstiprināt metodiku, kā noteikt pamatotu un taisnīgu
daļu no kopējām netiešajām izmaksām, kas attiecināma uz nomas
pakalpojuma sniegšanu. Piemēram, iznomātājam, kura lielākais
darbības apjoms ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana, ieteicams
izmantot metodiku, nosakot kopējās nomas pakalpojuma netiešās
izmaksas gadā proporcionāli no visām netiešajām izmaksām pēc
darbinieku patērētā laika nomas pakalpojuma nodrošināšanai pret
visiem iznomātāja sniegtajiem pakalpojumiem (šādā veidā
aprēķinātas netiešās izmaksas prognozējamas precīzākas un
zemākas, nekā tās rēķinot pēc šobrīd Noteikumos Nr.515 paredzētās
metodikas).
3.4. Līdzšinējā VNĪ praksē konstatētas problēmas
Noteikumu Nr.515 normu piemērošanā attiecībā uz nomas maksas
pārskatīšanu valsts institūcijām, ja ir mainījušies nomas objekta
plānotie pārvaldīšanas izdevumi. Atsevišķos gadījumos nomas
līgumā paredzētā nomas maksa sedz vien pusi no faktiskajiem nomas
objekta pārvaldīšanas izdevumiem. Ievērojot Izšķērdēšanas
novēršanas likuma 3.pantā minēto pienākumu lietderīgi rīkoties ar
finanšu līdzekļiem un mantu, kas attiecināts ne vien uz publiskām
personām, bet arī uz publisku personu kapitālsabiedrībām, Finanšu
ministrija piedāvā papildināt Noteikumus Nr.515 ar jaunu punktu,
paredzot, ka, ja nomas maksas, apsaimniekošanas maksas un papildu
maksājumu izmaksu palielinājuma segšanai valsts iestādei vai
valsts kapitālsabiedrībai ir nepieciešami papildu finanšu
līdzekļi no valsts budžeta, nomnieka pienākums ir savlaicīgi
veikt nepieciešamās darbības attiecīga papildu finansējuma
pieprasīšanai. Ja attiecīgs papildu finansējums netiek piešķirts
vispār vai netiek piešķirt pilnā apmērā, Noteikumos Nr.515
paredzamas iznomātāja tiesības, pēc iespējas ņemot vērā nomnieka
viedokli, samazināt attiecīgā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas
darbību apjomu, rakstveidā informējot nomnieku. Attiecīgās normas
mērķis ir radīt valsts institūciju ieinteresētību meklēt
risinājumus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izmaksu segšanai.
3.5. LPS norāda, ka nav skaidrs kā piemērot Noteikumus
Nr.515 gadījumos, kad iznomājamās telpas platība ir tikai neliela
daļa no kopējās ēkas (būves) platības, jo samērā problemātiski ir
nodalīt uz iznomājamo platību attiecināmās izmaksas.
Noteikumu Nr.515 3.nodaļā ir ietverta nomas maksas noteikšanas
formula, atbilstoši kurai tiek aprēķināta nomas objekta nomas
maksa iznomājamajai platībai. Veicot nomas maksas aprēķinu ēkas
(būves) daļai, formula paredz principu, ka nomas maksa ir
nosakāma proporcionāli iznomājamai platībai, t.i., nomas maksas
aprēķinā iekļaujamas visa uz nekustamo īpašumu vai konkrēto
nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvi attiecināmās izmaksas,
savukārt nomas maksa konkrētajam nomas objektam tiek noteikta
proporcionāli iznomājamajai platībai.
3.6. Noteikumu Nr.515 3.nodaļa nosaka metodiku nomas
maksas noteikšanai, ja īpašumu iznomā publiskai personai
publiskas funkcijas veikšanai, savukārt šo noteikumu 4.nodaļa
nosaka metodiku nomas maksas noteikšanai, ja īpašumu iznomā
privāto tiesību subjektam. LPS norāda, ka pašvaldībās nav
skaidrības, vai uz telpu iznomāšanas brīdi ir jābūt aprēķinātām
divām cenām uz vienu un to pašu telpu.
Nosakot telpu nomas maksu, neatkarīgi no tā, vai īpašums tiks
iznomāts publiskas funkcijas veikšanai vai privāto tiesību
subjektam, nomas maksas aprēķins veicams, balstoties uz Noteikumu
Nr.515 3.nodaļā noteikto minimālās nomas maksas noteikšanas
metodiku, saskaņā ar Noteikumu Nr.515 4.nodaļas nosacījumiem
nosakot nosacīto nomas maksu augstāku, vai atsevišķos gadījumos
vienādu ar 3.nodaļā noteiktā kārtībā noteiktu nomas maksu.
Attiecīga aprēķina veikšanas nepieciešamību apliecina Noteikumu
Nr.515 68.punkts, kas paredz iznomātāja rīcību, atkarībā no tā,
vai neatkarīga eksperta (sertificēta vērtētāja) noteiktā tirgus
nomas maksa ir augstāka vai zemāka par iznomātāja noteikto
nosacīto nomas maksu. Attiecīga aprēķina nepieciešamību apliecina
arī Noteikumu Nr.515 36. un 50.punkts, kas paredz, ja nomas
objektu iznomā par nomas maksu, kas ir zemāka par nomas maksu,
kas noteikta saskaņā ar Noteikumu Nr.515 3.nodaļu, nomas līgumu
drīkst slēgt uz laiku līdz vienam gadam, tātad attiecīgās normas
piemērošanai ir nepieciešams zināt nomas maksas lielumu, kas
aprēķināta saskaņā ar Noteikumu Nr.515 3.nodaļas normām.
Ņemot vērā, ka būtiski mainās valsts atbalsta nosacījumi, ja
nomas objektu (kustamu un nekustamu mantu) iznomā nekomerciāliem
vai komerciāliem mērķiem, jo īpaši Noteikumu Nr.515 4.punktā
noteiktajos izņēmumu gadījumos, ir jānodala nomas maksas
noteikšanas metodika. Ja nomas objektu (kustamu un nekustamu
mantu) iznomā komerciāliem mērķiem, lai iznomāšana nekvalificētos
kā valsts atbalsts, darījumam ir jābūt veiktam saskaņā ar tirgus
nosacījumiem, vai nu rīkojot izsoli (Noteikumu Nr.515 2.nodaļa)
vai pieaicinot neatkarīgu ekspertu (sertificētu vērtētāju) veikt
novērtējumu, lai noteiktu iznomājamā objekta tirgus vērtību,
pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas
standartiem. Šādi noteiktā tirgus cena ir minimālā nomas cena,
par kuru var vienoties, nepiešķirot valsts atbalstu. Ievērojot
komercdarbības atbalsta regulējošo normatīvo aktu prasības,
nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.515 4.nodaļas normas.
Attiecīgi precizējumi iekļauti VARAM grozījumos.
3.7. Šobrīd Noteikumu Nr.515 normas paredz iznomātāja
tiesības samazināt nosacīto nomas maksu, ja telpas tiek iznomātas
ieslodzījumu vietā un tajās tiek nodarbināti notiesātie. Lai
veicinātu ekonomisko aktivitāti, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi,
padarot to pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu komersantiem,
tādejādi ilgtermiņā paaugstinot kopējo uzņēmējdarbības vides
konkurētspēju, Noteikumu Nr.515 normas būtu precizējamas, nosakot
iznomātāja tiesības samazināt nekustamā īpašuma nomas maksu
nomniekiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, nosakot nomas maksas
atlaidi ne vairāk kā 50% no noteiktās nomas maksas apmēra līdz
pieciem gadiem, ja nomnieks apņemas ievērot vismaz vienu no
nosacījumiem: rada jaunas darba vietas; veic finansiālos
ieguldījumus, kas nodrošinās saimnieciskās darbības paplašināšanu
vai dažādošanu; veic finansiālos ieguldījumus, kas sekmēs
inovāciju vai jaundibinātu ražošanas uzņēmumu veidošanu; veic
ieguldījumus nomas objekta infrastruktūras attīstībā. Piecu gadu
termiņš nomas maksas atvieglojumam izvēlēts ar mērķi veicināt
ekonomisko aktivitāti un piesaistīt investīcijas. Atbalsts
nomniekiem būtu sniedzams, ievērojot normatīvos aktus
komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Attiecīgs priekšlikums
iekļauts VARAM grozījumos.
4. Atsevišķi
nomas līgumā ietveramie tipveida nosacījumi
4.1. LPS norādījusi, ka pašvaldībām nav saprotams, kā
nomniekam tiek atlīdzināti ieguldījumi nomas objektā un kā nomas
objektam nosakāma nomas maksa pēc ieguldījumu veikšanas.
Civillikuma 2140.pants noteic, ka nepieciešamie un derīgie
izdevumi, ko nomnieks taisījis lietai, iznomātājam vai izīrētājam
jāatlīdzina viņam pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu
atlīdzību (866.pants un turpmākie panti). Juridiskajā
literatūrā atzīts, ka Civillikuma 2140.panta noteikumus par
nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšana var atcelt vai
grozīt ar līdzēju vienošanos (Civillikuma 2140.panta noteikumi
veido nomas līguma dabisku sastāvdaļu, sk. Civillikuma
1471.pantu) un šāda vienošanās nav uzskatāma par spēkā
neesošu.
Tātad nomnieka taisīto izdevumu nomas objektam atlīdzināšanas
jautājumus regulē Civillikuma normas un attiecīgā nomas līguma
nosacījumi.
Šobrīd Noteikumu Nr.515 normas vien paredz tiesības gadījumā,
ja nomnieks veic nomas objektam nepieciešamos un derīgos
izdevumus, ko nevar amortizēt (atpelnīt) 12 gadu termiņā, slēgt
līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 gadus, kā arī paredz tiesības
samazināt nomas maksas apmēru pēc tam, kad attiecīgie ieguldījumi
ir veikti. Saskaņā ar Noteikumu Nr.515 normām nav paredzēts
pienākums pēc ieguldījumu veikšanas pārskatīt nomas maksu,
iznomātājam to ir tiesības vienpusēji mainīt Noteikumu Nr.515
76.punktā noteiktajos gadījumos. Tomēr, ņemot vērā VNĪ līdzšinējo
pieredzi, kā arī izvērtējot atsevišķus problēmjautājumus, kas
saitīti ar valsts institūciju rīcību nomnieka izdarīto
ieguldījumu atlīdzināšanas jautājumos, t.sk. ņemot vērā Valsts
kontroles 2014.gada 16.jūlija revīzijas Nr.2.4.1-16/2014
"Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcības likumība, pārvaldot
valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14"
ziņojumā konstatēto attiecībā uz nomas līgumu slēgšanu, ja to
būtiska sastāvdaļa ir nomnieka veicamās investīcijas nomas
objektā, kā arī lai nodrošinātu publiskas personas mantas
iznomātāju vienveidīgu rīcību līdzīgos apstākļos un samazinātu
gadījumus, kad nepamatoti atlīdzināti nomnieka veikti
ieguldījumi, vairojot lielāku iznomātāju izpratni par veicamajām
darbībām strīdu novēršanai, Finanšu ministrija ierosina precizēt
Noteikumu Nr.515 normas, paredzot, ka vispārējā gadījumā
iznomātājs neatlīdzina nomniekam izdevumus, ko tas taisījis nomas
objektam, neatkarīgi no tā, vai nomnieks izdevumus taisījis pēc
savas iniciatīvas vai pēc iznomātāja iniciatīvas, izņemot šādus
gadījumus:
- ja iznomātājs vienpusēji atkāpjas no nomas līguma pirms
termiņa, ja nomas objekts iznomātājam nepieciešams normatīvajos
aktos noteikto publisko funkciju veikšanai un nomnieks labticīgi
pildījis nomas līguma saistības. Šādā gadījumā iznomātājs
atlīdzina nomniekam uz nomas līguma izbeigšanas brīdi neatkarīga
eksperta (sertificēta vērtētāja), saskaņā ar Civillikuma
nosacījumiem, noteikto nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru
(ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo ieguldījumu dabīgo un
morālo nolietojumu nomas līguma darbības laikā, kā arī novērtējot
veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām uz darbu veikšanas
brīdi);
- ja nomas objekts tiek atsavināts un tā pircējs uzteic nomas
līgumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā (ja vien nomas objekta
pircējs un nomnieks nav viena persona), ja nomnieks labticīgi
pildījis nomas līguma saistības. Šādā gadījumā iznomātājs
atlīdzina nomniekam uz nomas līguma izbeigšanas brīdi neatkarīga
eksperta (sertificēta vērtētāja) saskaņā ar Civillikuma
nosacījumiem noteikto nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēru
(ņemot vērā veikto nepieciešamo un derīgo ieguldījumu dabīgo un
morālo nolietojumu nomas līguma darbības laikā, kā arī novērtējot
veikto darbu izmaksu atbilstību tirgus cenām uz darbu veikšanas
brīdi);
- ja iznomātājs, izvērtējot lietderības apsvērumus u.c.
apstākļus, līgumā paredzējis citus gadījumus, kad iznomātājs
uzņemas nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanas pienākumu
pēc nomas līguma izbeigšanās, ja nomnieks labticīgi pildījis
nomas līguma saistības, vai nomnieka veikto ieguldījumu
atlīdzināšanu veicot ar nomas maksas samazināšanu nomas līguma
darbības laikā. Šādā gadījumā līgumā paredzama atlīdzināmo
ieguldījumu noteikšanas un atlīdzināšanas kārtība.
Minēto nosacījumu iekļaušana Noteikumos Nr.515 ir pielāgota
Civillikuma normām, jo, kā jau iepriekš minēts, puses Civillikuma
2140.panta noteikumus par nepieciešamo un derīgo izdevumu
atlīdzināšanu var atcelt vai grozīt ar līdzēju vienošanos.
Lai nodrošinātu iespēju novērtēt nomnieka izdarītos
ieguldījumus, turklāt novērstu nepieciešamību atlīdzināt tādus
ieguldījumus, kuru veikšana nav saskaņota ar iznomātāju,
Noteikumos Nr.515 paredzams, ka:
- nomnieks ieguldījumus nomas objektā veic, ja ieguldījumu
veikšanas pienākums bijis paredzēts publicētajos nomas
nosacījumos, vai arī nomas līguma darbības laikā to veikšanu
rakstveidā saskaņojis iznomātājs;
- pirms nomnieka ieguldījumu veikšanas nomas objektā,
iznomātājs nodrošina būves tehniskās apsekošanas veikšanu
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, tostarp būves foto
fiksāciju;
- nomas maksas samazināšana tiek piemērota nomas maksai, kas
noteikta pēc ieguldījumu veikšanas atbilstoši sertificēta
vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai;
- lai izslēgtu valsts atbalstu nomas maksas samazināšanas
gadījumos, nomniekam atlīdzināmo izdevumu apmēru un veidu novērtē
neatkarīgs eksperts (sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs),
ņemot vērā nomnieka mantisko ieguldījumu dabiskā nolietojuma
radīto vērtības zudumu un nodrošinot, ka par ieguldījumiem netiek
atlīdzināts dubultā, piemēram gadījumā, ja nomnieks nomas līguma
darbības laikā guvis ieņēmumus saskaņā ar noteiktiem tarifiem,
kuru aprēķināšanas metodikā jau ņemti vērā veiktie ieguldījumi
(piemēram, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu
sniedzējs gūst ieņēmumus saskaņā ar noteiktiem tarifiem, un var
atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai iekļaut veiktos
ieguldījumus no saviem līdzekļiem, ierēķinot tarifā pamatlīdzekļu
nolietojumu), kā arī citus apstākļus, kas var ietekmēt
atlīdzināmo izdevumu apmēra atbilstību tirgus cenai;
- ja atlīdzināmo izdevumu apmēra un veida vērtēšana netiek
veikta izmantojot neatkarīga eksperta (sertificēta nekustamā
īpašuma vērtētāja) vērtējumu atbilstoši tirgus cenas noteikšanas
pamatprincipiem, pasākums ir kvalificējams kā valsts atbalsts.
Lai šāds valsts atbalsts tiktu uzskatīts par saderīgu ar Eiropas
Savienības iekšējo tirgu, nepieciešams piemērot valsts atbalsta
regulējumu, piemēram, de minimis atbalsta regulējumu;
- nomniekam ir pienākums būvdarbu garantijas termiņu noteikt
atbilstoši būves grupai un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Būvdarbu garantijai jābūt spēkā arī tad, ja nomas līgums tiek
izbeigts pirms garantijas termiņa beigām, un šajā gadījumā būves
īpašnieks ir tiesīgs vērsties pie būvuzņēmēja ar prasību novērst
garantijas termiņa laikā konstatētos būvdarbu trūkumus vai
defektus. Nomnieka pienākums ir pirms būvdarbu uzsākšanas
iesniegt iznomātājam nomnieka un būvuzņēmēja parakstītu
apliecinājumu par augstāk minēto prasību izpildi;
- nomnieka pienākums ir veikt būvdarbus saskaņā ar
normatīvajiem aktiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā
kārtībā izstrādātam un saskaņotam, tostarp ar iznomātāju,
būvprojektam, iznomātāja akceptētu izmaksu tāmi, būvdarbu
izpildei piesaistot tikai būvuzņēmēju vai kvalificētus
speciālistus, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir
tiesīgi veikt attiecīgos būvdarbus. Ja attiecīgi nosacījumi
netiek ievēroti, nomniekam zūd tiesības uz ieguldījumu
atlīdzināšanu;
- pēc būvdarbu pabeigšanas viena mēneša laikā nomnieks
iesniedz iznomātājam aktu par būvobjekta nodošanu ekspluatācijā,
būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, izpildokumentāciju
(izpilshēmas, izpildrasējumi, segto darbu un nozīmīgo
konstrukciju akti, atbilstības sertifikāti un deklarācijas par
pielietotajiem materiāliem, uzstādīto iekārtu un mehānismu
garantiju apliecinājumi un tehniskās pases, lietošanas un apkopes
instrukcijas, iekārtu, sistēmu testēšanas un pārbaudes akti un
protokoli, apkalpojošā personāla apmācības instrukcijas u.tml.).
Ja attiecīgi nosacījumi netiek ievēroti, nomniekam zūd tiesības
uz ieguldījumu atlīdzināšanu. Nomniekam nav tiesību uz
nepieciešamo un derīgo ieguldījumu atlīdzināšanu arī gadījumā, ja
būvdarbi netiek pilnībā pabeigti un būvobjekts netiek nodots
ekspluatācijā, arī šajā gadījumā nomnieka pienākums ir izsniegt
iznomātājam tā rīcībā esošo izpilddokumentāciju;
- iesniedzot iesniegumu nepieciešamo un derīgo izdevumu
atlīdzināšanai (iesniegums iesniedzams ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā
attiecīgi pēc nomas līguma uzteikšanas dienas vai izbeigšanās
dienas), nomnieks iznomātājam iesniedz būvdarbu izmaksu tāmes,
darbu izpildes atskaites, veikto darbu apmaksu apliecinošos
dokumentus u.c. iznomātāja pieprasītos dokumentus.
Tā kā priekšlikums paredz, ka vispārējā gadījumā iznomātājs
neatlīdzina nomniekam izdevumus, ko tas taisījis nomas objektam,
turklāt tikai atsevišķos gadījumos tos atlīdzina nomas līguma
darbības laikā nomas maksas samazināšanas veidā, Noteikumu Nr.515
78.punkts papildināms ar informāciju, kas iznomātājam jāņem vērā
aprēķinot nomniekam atlīdzināmo izdevumu apmēru samazinot nomas
maksu.
4.2. Finanšu ministrija secinājusi, ka nepieciešams
precizēt Noteikumu Nr.515 76.1.apakšpunkta redakciju, kas nosaka,
ka iznomātājam ir tiesības, rakstiski nosūtot nomniekam
paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksas apmēru bez grozījumu
izdarīšanas līgumā, ja Centrālās statistikas pārvaldes sniegtais
patēriņa cenu indekss attiecībā pret pēdējo nomas maksas izmaiņas
dienu pārsniedz 10%. Nomas maksas paaugstinājumu atbilstoši
Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem patēriņa cenu
indeksiem nosaka sākot ar trešo nomas gadu. Nepieciešams
precizēt, ka nomas maksas paaugstinājumu nosaka, sākot ar otro,
nevis trešo nomas gadu, tādējādi nodrošinot nomas maksas
pārskatīšanu ik gadu. Minētie grozījumi nepieciešami, lai otrajā
nomas gadā iznomātājs neciestu zaudējumus, gadījumā, ja Centrālās
statistikas pārvaldes sniegtais patēriņa cenu indekss attiecībā
pret pēdējo nomas maksas izmaiņas dienu pārsniegtu 10%.
Tāpat, lai nodrošinātu iznomātājam tiesības vienpusēji mainīt
nomas maksas apmēru, ja normatīvie akti paredzēs citu nomas
maksas apmēru vai nomas maksas aprēķināšanas kārtību, attiecīgi
paredzēts papildināt Noteikumu Nr.515 76.punktu. Minētais
priekšlikums risinās problēmu nākotnē, novēršot situācijas, ka
iznomātājam nav tiesību vienpusēji koriģēt nomas maksas apmēru
nomas līgumos, kas noslēgti pirms attiecīgu grozījumu
normatīvajos aktos par nomas maksas apmēru vai nomas maksas
aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās.
4.3. Finanšu ministrija secinājusi, ja saskaņā ar
Noteikumu Nr.515 76.punktu noteiktās nomas maksas izmaiņas ir
mazākas par attiecīga paziņojuma par nomas maksas izmaiņām
sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksām, attiecīgu paziņojumu
sūtīšana nomniekiem ir nelietderīga, t.i., šobrīd VNĪ ar
paziņojuma nosūtīšanu saistītās izmaksas ir aptuveni 2
euro (maksa par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un
ierakstīta pasta sūtījuma nosūtīšanu), līdz ar to ir nelietderīgi
sūtīt paziņojumus, ja nomas maksas pieaugums gadā ir mazāks par
attiecīgajiem izdevumiem. Lai novērstu bažas, ka lietderības
apsvērumu dēļ, iznomātājs ir tiesīgs neizmantot Noteikumu Nr.515
76.punktā paredzētās tiesības vienpusēji paziņot par nomas maksas
izmaiņām, Noteikumi Nr.515 papildināmi ar normu, ja nomas maksas
palielinājums gadā ir mazāks nekā attiecīgā paziņojuma
sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas, iznomātājam ir tiesības
nemainīt nomas maksas apmēru šo noteikumu 76.punktā minētajos
gadījumos.
4.4. Praksē izvēršas plašas diskusijas iznomātājam ar
nomnieku par Noteikumu Nr.515 82.6.apakšpunkta iekļaušanas
nepieciešamību līguma projektā. Pastāv nomnieku bažas normas
negodprātīgā piemērošanā no iznomātāja puses, jo iznomātāja
tiesība izmantojama pēc iznomātāja subjektīva novērtējuma, vai
nomas līguma neizpildīšana ir bijusi ļaunprātīga un vai tā dod
iznomātājam pamatu uzskatīt, ka iznomātājs nevar paļauties uz
saistību izpildīšanu nākotnē. Līdz ar to nepieciešams minēto
normu svītrot. Normas skaidrībai un nepārprotamai iztulkošanai
precizējams arī Noteikumu Nr.515 82.5.apakšpunkts, nosakot, ka
iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no nomas līguma,
neatlīdzinot nomnieka zaudējumus, kas saistīti ar līguma
pirmstermiņa izbeigšanu, kā arī tā taisītos izdevumus, ja
nomnieks pārkāpis nomas līguma nosacījumus, tostarp nav veicis
nomas līgumā paredzētos izdevumus nomas objektam vai nav veicis
to līgumā noteiktajos termiņos.
4.5. Ņemot vērā Noteikumu Nr.515 83.punktā noteiktās
iznomātāja tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma,
neatlīdzinot nomnieka zaudējumus, kas saistīti ar līguma
pirmstermiņa izbeigšanu, ja nomas objekts iznomātājam
nepieciešams sabiedrisko vajadzību nodrošināšanai vai
normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai, Finanšu
ministrija ierosina Noteikumos Nr.515 paredzēt izņēmuma gadījumu,
ka minētās tiesības iznomātājs nevar izmantot, ja nomas objekts
ir iznomāts publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes
uzdevuma veikšanai. Noteikumu Nr.515 83.punktā paredzētā
nosacījuma iekļaušana nomas līgumos līdz šim izraisījusi valsts
institūciju neapmierinātību.
4.6. Civillikuma 2173.pants paredz, ka visos tajos
gadījumos, kad vienai pusei ir tiesība atkāpties no līguma, viņai
jāpaziņo par savu nodomu otrai, lai dotu vajadzīgo laiku:
iznomātājam vai izīrētājam pieņemt, bet nomniekam vai īrniekam
atdot vai atbrīvot lietu. Bet nekādā ziņā iznomātājs vai
izīrētājs nedrīkst, kaut arī tāda tiesība līgumā būtu pielīgta,
nomnieku vai īrnieku izlikt patvarīgi. Šo noteikumu neievērotājam
jāatlīdzina visi zaudējumi.
VNĪ praksē ir konstatēti daudz gadījumu, kad pēc VNĪ
vienpusējas atkāpšanās no nomas līguma nomnieki neatbrīvo un
nenodod nomas objektu un turpina to lietot, vai glabāt telpās sev
piederošās mantas, nemaksājot iznomātājam nomas maksu. Vairākumā
šo gadījumu VNĪ panākusi telpu atbrīvošanu tikai 1-2 gadu laikā.
Daudzos gadījumos tikuši ierosināti nomnieka maksātnespējas
procesi, kas noslēdzas ar nomnieka likvidāciju un VNĪ zaudējumus
pilnā apmērā neizdodas atgūt, t.i., maksātnespējas procesa laikā
neizdodas atgūt ne nomnieka nomas maksas parādu par periodu līdz
atkāpšanās no līguma, ne zaudējumus sakarā ar telpu lietošanu pēc
atkāpšanās no līguma un strīda risināšanas periodā, ne arī
tiesvedības un maksātnespējas procesos radušos izdevumus.
Normatīvie akti nenodrošina iznomātājam tiesisku iespēju
izvairīties no situācijas, kad nomnieks negodprātīgi izmanto
publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, jo bez attiecīga
tiesas sprieduma nekustamā īpašuma īpašnieks nevar pārņemt savu
īpašumu faktiskā valdījumā un strīda periodā gūt iespējamo labumu
no īpašumu, kā arī rūpēties par īpašuma stāvokļa saglabāšanu.
Savukārt, nomnieks to apzinoties nomas objektu labprātīgi nenodod
iznomātājam. Izšķērdēšanas novēršanas likums noteic pienākumu
rīkoties tā, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta
tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, kā
arī, lai novērstu to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Tādējādi meklējams līdzsvars tiesību normās starp nomnieku
tiesību aizsardzību un īpašnieku (iznomātāju) tiesību un likumīgo
interešu aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, Noteikumi Nr.515 papildināmi ar normu, ka,
izvērtējot lietderību, iznomātājs lemj par nepieciešamību noteikt
nomnieka pienākumu zemesgrāmatā ierakstīt nomas līgumu, piemēram,
gadījumos, kad nomniekam tiek iznomāts vienots nekustamais
īpašums vai nomas maksa mēnesī pārsniedz konkrētu apmēru,
piemēram, 5 000 euro. Zemesgrāmatā ierakstītiem
terminētiem īpašuma nomas līgumiem, kas paredz nomnieka pienākumu
termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto īpašumu, kā arī
pienākumu samaksāt nomas maksu ir pieļaujama bezstrīdus piespiedu
izpildīšana. Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu
izpildīšanu izlemj tiesnesis septiņu dienu laikā no pieteikuma
iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un
parādniekam. Ņemot vērā procesa ātrumu, šis būtu risinājums, kā
iznomātājs tiesiskā ceļā panāktu ātru telpu atbrīvošanu pēc nomas
līguma termiņa beigām un nesamaksātās nomas maksas atgūšanu, lai
iznomātājam nerastos jauni zaudējumi pēc nomas līguma termiņa
beigām.
Tomēr, ņemot vērā, ka nomas līguma reģistrēšana zemesgrāmatā
nerisina minēto problēmu pilnībā, papildus ar Ministru kabineta
sēdes protokollēmuma projektu paredzēts uzdevums Tieslietu
ministrijai sešu mēnešu laikā izvērtēt un tieslietu ministram
noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem.
II. Ministru
kabineta noteiktās publiskas personas mantas iznomāšanas kārtības
turpmākas piemērošanas piedāvātie risinājuma varianti
Ņemot vērā LPS pausto viedokli attiecībā uz iespēju
pašvaldībām pašām noteikt to mantas iznomāšanas kārtību, Finanšu
ministrija ir sagatavojusi iespējamos risinājuma variantus
saistībā ar Noteikumu Nr.515 normu turpmāko piemērošanu
atvasinātu publisku personu, t.sk. pašvaldību, mantas iznomāšanas
procesos.
Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu
variantu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta
finansējumu nav iekļauts (pievienots), jo precīzu ietekmi šobrīd
nevar aprēķināt. Risinājumu variantu potenciālā ietekme uz valsts
un pašvaldību budžetu atspoguļota pie katra risinājumu varanta
apraksta.
A variants.
Atvasinātu publisku personu pilnīga autonomija
Noteikumos Nr.515 noteiktais regulējums tiktu attiecināts
tikai uz valsts mantas iznomāšanu, atvasinātām publiskām personām
atstājot rīcības brīvību katrai noteikt tās mantas iznomāšanas
kārtību. Minētais risinājums vērsts uz to, lai pašvaldības un
citas atvasinātas publiskas personas, kā piemēram, augstskolas,
varētu pašas noteikt savas mantas iznomāšanas kartību.
Šis risinājuma variants nav iespējams bez grozījumiem
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta normās. Līdz
ar to, lai to īstenotu, sākotnēji būtu virzāms likumprojekts par
grozījumiem Izšķērdēšanas novēršanas likumā ar priekšlikumu
precizēt Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1panta
trešajā daļā doto deleģējumu, t.i., paredzot, ka Ministru
kabinets nosaka valsts mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas
noteikšanas metodiku un to izņēmumus, kā arī atsevišķus nomas
līgumā ietveramos tipveida nosacījumus, savukārt attiecībā uz
atvasinātu publisku personu mantu - to nosaka attiecīgās
atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Papildus šāda
kārtība būtu attiecināma ne tikai uz nekustamā īpašuma
iznomāšanu, bet arī uz kustamās mantas iznomāšanu.
Ietekme uz problēmas risināšanu: Izšķērdēšanas
novēršanas likuma 3.pantā ir noteikts pienākums publiskai
personai lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu,
t.sk. nosakot, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai
lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tāpat
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pants noteic aizliegumu
publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā citai
personai, nosakot vairākus izņēmuma gadījumus, kad tas tomēr būtu
iespējams. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumiem
Izšķērdēšanas novēršanas likums nav attiecināms uz mantas un
finanšu līdzekļu apriti vienas publiskās personas ietvaros, kā
arī starp vairākām publiskām personām. Publiskas personas mantas
nodošana bezatlīdzības lietošanā citai publiskai personai pati
par sevi nav uzskatāma par publiskas personas mantas izšķērdēšanu
Izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē, jo attiecīgā manta
paliek publiskas personas (ar to saprotot visu publisko personu
kopumu) rīcībā. Līdz ar to secināms,
ka publiskai personai iznomājot tās mantu citai
publiskai personai, nomas maksa būtu nosakāma ne lielāka par
faktiskajiem iznomātāja īpašuma pārvaldīšanas izdevumiem, kā
arī publiska persona tās mantu var nodot bezatlīdzības
lietošanā citai publiskais personai. Jānorāda, ka
mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā citai publiskai personai
ir attiecīgās publiskās personas brīva izvēle, bet tai būtu
jābalstās uz lietderības apsvērumiem. Savukārt, gadījumā, ja
publiska personas savu mantu nodot nomā komerciāliem mērķiem, kas
kvalificējas kā valsts atbalsts, lai nodrošinātu komercdarbības
atbalsta īstenošanas tiesiskumu, attiecīgi jāievēro
komercdarbības atbalsta nosacījumus.
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējami šādi riski:
- Attiecīgs izņēmums attiecināms uz visām atvasinātām
publiskām personām (ne tikai pašvaldībām).
- Nav viens visaptverošs regulējums, kas regulētu publisku
personu mantas iznomāšanu.
- Atvasinātas publiskas personas var autonomi noteikt nomas
maksas aprēķināšanas metodiku. Līdz ar to ir iespējams risks, ka
aprēķinātā nomas maksa objektiem, kas nodoti nomā citai publiskai
personai, var būt augstāka par to, kas tiktu aprēķināta
atbilstoši šobrīd Noteikumos Nr.515 noteiktajai metodikai.
- Ne tikai ar valsts, bet arī starp atvasinātām publiskām
personām var būt atšķirīga iznomāšanas (nomnieka izvēles)
kārtība, nomas līguma nosacījumi (piemēram, samazināta nomas
maksa, izņēmumi, īpaša maksāšanas kārtība utt.). Līdz ar to ir
iespējams risks, ka netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret
nomniekiem. Iespējams sūdzību skaita pieaugums, kuru izskatīšana
un vērtēšana ir laikietilpīga. Papildus, Valsts kontrole
vairākkārt savos revīzijas ziņojumos ir norādījusi uz pašvaldību
necaurskatāmo sistēmu, iznomājot savus īpašums.
- Var netikt
paredzēta iznomāšanas prioritāte jebkurai publiskai
personai pret privātpersonu, kā tas ir paredzēts šobrīd
Noteikumos Nr.515. Līdz ar to var izveidoties nevienlīdzīga
attieksme, ka valsts atvasinātām publiskām personām mantu iznomā,
kaut arī ir pieteikusies privātpersona, kas gatava maksāt vairāk,
savukārt atvasinātas publiskas personas mantu līdzīgā gadījumā
iznomātu privātpersonai nevis valstij.
- Iespējams augsts
korupcijas risks un iespēja darboties pretēji sabiedrības
interesēm.
Minētās problēmas tika minētas jau 2005.gadā, norādot ka, tajā
laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais valsts un
pašvaldības mantas iznomāšanas regulējums nav pietiekams - netiek
skaidri noteikta iznomāšanas kārtība, tās atklātības principi un
pretendentu izraudzīšanas kritēriji. Lai gan atsevišķas valsts un
pašvaldību institūcijas bija izstrādājušas un pieņēmušas iekšējos
normatīvos aktus, kas regulē mantas iznomāšanas kārtību, tomēr
tajās ietvertais regulējums bija atšķirīgs. Tādējādi spēkā
esošais normatīvo aktu regulējums nenodrošināja vienveidīgu
praksi valsts un pašvaldības mantas iznomāšanā, atklātību un
neveicināja vienlīdzību starp potenciālajiem mantas iznomāšanas
pretendentiem. Kā risinājums tika
virzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātais
likumprojekts "Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas
likums", kas netika atbalstīts. Tomēr, lai minēto problēmu
risinātu, 2009.gada 17.septembrī tika pieņemti attiecīgi
grozījumi Izšķērdēšanas novēršanas likumā, papildinot to ar
6.1 pantu.
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējamas šādas priekšrocības:
atvasinātām publiskām personām tiktu dota rīcības brīvība katrai
noteikt tās mantas iznomāšanas kārtību, Izšķērdēšanas novēršanas
likumā nosakot vienīgi vispārīgus principus, kas ievērojami,
iznomājot atvasinātu publisku personu mantu, atstājot pašu
atvasinātu publisku personu ziņā detalizētāku iznomāšanas
nosacījumu regulēšanu.
Ietekme uz valsts un
pašvaldību budžetu: piedāvātā risinājuma gadījumā
paredzama pozitīva vai neitrāla ietekme uz pašvaldību budžetu,
pašvaldībām un citām atvasinātām personām iespējams varētu
samazināties dažādas administratīvās izmaksas, kas šobrīd rodas,
piemērojot Noteikumu Nr.515 normas. Precīzu ietekmi šobrīd nevar
aprēķināt.
B variants.
Nomas maksas metodikas noteikšana - atvasinātu publisku personu
kompetence
Noteikumos Nr.515 tiktu paredzēts izņēmums, ka nomas maksas
noteikšanas metodiku nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās
personas lēmējinstitūcija. Ja tāda nav noteikta, piemēro
Noteikumos Nr.515 noteikto. Papildus Noteikumos Nr.515 noteiktā
metodika būtu piemērojama, ja manta tiek iznomāta citai publiskai
personai. Šāda kārtība būtu attiecināma tikai uz nekustamā
īpašuma iznomāšanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta trešajā
daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam paredz noteikt
nomas maksas noteikšanas metodiku un to izņēmumus.
Minētais risinājuma variants dotu atvasinātām publiskām
personām lielāku rīcības brīvību nekustamo īpašumu nomas maksas
noteikšanā (protams, uzņemoties pilnu atbildību par tās
atbilstību Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajiem
principiem, kā arī valsts atbalsta regulējumam), ja tā tiek
iznomāta privātpersonai. Attiecībā uz nomas maksas noteikšanu, ja
nekustamais īpašums tiek iznomāts publiskas funkcijas vai
deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, saglabātos esošais
Noteikumu Nr.515 regulējums.
Ietekme uz problēmas risināšanu:
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējami šādi riski:
- Attiecīgs izņēmums attiecināms uz visām atvasinātām
publiskām personām (ne tikai pašvaldībām).
- Atvasinātas publiskas personas var autonomi noteikt nomas
maksas aprēķināšanas metodiku. Līdz ar to tā var būt atšķirīga
starp publiskām personām. Bet nepastāv risks, ka aprēķinātā nomas
maksa objektiem, kas nodoti nomā citai publiskai personai, būs
augstāka par to, kas tiktu aprēķināta atbilstoši šobrīd
Noteikumos Nr.515 noteiktajai metodikai. Papildus, ievērojot
valsts pārvaldei noteikto pienākumu informēt sabiedrību par savu
darbību, var paredzēt pienākumu atvasinātai publiskai personai
nodrošināt tās noteiktās nomas maksas metodikas publisku
pieejamību, piemēram tās mājas lapā internetā.
- Iespējams korupcijas
risks un iespēja darboties pretēji sabiedrības
interesēm.
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējamas šādas priekšrocības:
minētais risinājuma variants dotu atvasinātām publiskām personām
lielāku rīcības brīvību nekustamo īpašumu nomas maksas noteikšanā
(protams, uzņemoties pilnu atbildību par tās atbilstību
Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajiem principiem, kā arī
valsts atbalsta regulējumam), ja tā tiek iznomāta privātpersonai.
Attiecībā uz nomas maksas noteikšanu, ja nekustamais īpašums tiek
iznomāts citai publiskai personai, saglabātos esošais Noteikumu
Nr.515 regulējums.
Tādā veidā pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām
tiktu dota iespēja pēc būtības rīkoties ar savu īpašumu kā
krietnam un rūpīgam saimniekam, katrai situācijai piemērojot
visracionālāko, lietderīgāko un izdevīgāko risinājumu.
Ietekme uz valsts un
pašvaldību budžetu: piedāvātā risinājuma gadījumā
paredzama pozitīva vai neitrāla ietekme uz pašvaldību budžetu,
precīzu ietekmi šobrīd nevar aprēķināt.
C variants.
Nomas maksā iekļauto netiešo izmaksu metodikas noteikšana -
iznomātāja kompetence
Noteikumos Nr.515 tiktu paredzēts izņēmums, ka katrs
iznomātājs (ministrijas, VNĪ, pašvaldības u.c.) var noteikt nomas
maksā iekļaujamās netiešo izmaksu komponentes (daļas no
iznomātāja darbības izmaksām, kuras nav tieši saistītas ar nomas
pakalpojuma sniegšanu konkrētā objektā, bet rodas, nodrošinot
pakalpojumu) noteikšanas metodiku, atbilstoši kurai tiktu
noteikta pamatota un taisnīga daļa no kopējām netiešajām
izmaksām, kas attiecināma uz nomas pakalpojuma sniegšanu. Šāda
kārtība būtu attiecināma tikai uz nekustamā īpašuma
iznomāšanu.
Piedāvātajā risinājumā jāņem vērā iznomātāju atšķirīgo
darbības specifiku, pašvaldību teritoriju īpatnības. Tieši
netiešo izmaksu komponente varētu būt atšķirīgākā nomas maksas
aprēķina daļa. Piemēram, iznomātājiem, kuru lielākais darbības
apjoms ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana, ieteicams izmantot
metodiku, nosakot kopējās nomas pakalpojuma netiešās izmaksas
gadā proporcionāli no visām netiešajām izmaksām pēc darbinieku
patērētā laika nomas pakalpojuma nodrošināšanai pret visiem
iznomātāja sniegtajiem pakalpojumiem. Prognozējamas, ka šādā
veidā aprēķinātas netiešās izmaksas būtu precīzākas un zemākas,
nekā tās noteiktas, rēķinot pēc šobrīd Noteikumos Nr.515
paredzētās metodikas.
Ietekme uz problēmas risināšanu:
Piedāvātajam risinājuma variantam attiecībā uz nomas maksā
iekļauto netiešo izmaksu metodikas noteikšana - iznomātāja
kompetence konstatējama šāda ietekme:
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējami šādi riski: minētajam
risinājuma variantam nav noteikti būtiski trūkumi, ja iznomātāji
netiešajās izmaksās iekļauj pamatotu un taisnīgu daļu no kopējām
netiešajām izmaksām. Minētais risinājuma variants var būt arī
īstenojams kopā ar 1. vai 2.risinājuma varantu (attiecīgi
paredzēts I. sadaļas 3.3.apakšpunktā).
Piedāvātajam
risinājuma variantam konstatējamas šādas
priekšrocības:
- Risinājuma variants paredz katra konkrētā iznomātāja
kompetenci apstiprināt metodiku, kā noteikt pamatotu un taisnīgu
daļu no kopējām netiešajām izmaksām, kas attiecināma uz nomas
pakalpojuma sniegšanu. Piemēram, iznomātājiem, kuru lielākais
darbības apjoms ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana, ieteicams
izmantot metodiku, nosakot kopējās nomas pakalpojuma netiešās
izmaksas gadā proporcionāli no visām netiešajām izmaksām pēc
darbinieku patērētā laika nomas pakalpojuma nodrošināšanai pret
visiem iznomātāja sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to
atvasinātām publiskām personām šādā veidā aprēķinot netiešās
izmaksas tās prognozējamas precīzākas un zemākas, nekā tās
noteiktas, rēķinot pēc šobrīd Noteikumos Nr.515 paredzētās
metodikas.
- Īstenojot minēto variantu, saglabāsies viens, visaptverošs
regulējums, kas regulētu publisku personu mantas iznomāšanu,
proti, saglabāsies vienota iznomāšanas (nomnieka izvēles)
kārtība, nomas līguma nosacījumi (piemēram, samazināta nomas
maksa, izņēmumi, utt.).
- Nepalielināsies
korupcijas risks un iespēja darboties pretēji sabiedrības
interesēm.
Ietekme uz valsts un
pašvaldību budžetu: piedāvātā risinājuma gadījumā
paredzama pozitīva vai neitrāla ietekme uz pašvaldību budžetu,
precīzu ietekmi šobrīd nevar aprēķināt. Vienreizējas izmaksas
katram iznomātājam radīsies saistībā ar netiešo izmaksu metodikas
noteikšanu.
III.
Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Lai izpildītu Ministru kabineta komitejas 2014.gada 5.decembra
sēdes protokola Nr.41 1.§
2.4.3.apakšpunktā doto uzdevumu un uzlabotu publiskas personas
mantas iznomāšanas kārtības tiesisko regulējumu, Finanšu
ministrija aicina:
1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma I. sadaļā ietvertos
priekšlikumus publiskas personas mantas iznomāšanas kārtības
uzlabošanai:
1.1. ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumiem;
1.2. ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.515
"Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas
kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma
tipveida nosacījumiem" grozījumiem.
2. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma II. sadaļā ietverto Ministru
kabineta noteiktās publiskas personas mantas iznomāšanas kārtības
turpmākas piemērošanas risinājuma C variantu.
3. Finanšu ministrijai sešu mēnešu laikā izstrādāt un finanšu
ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru
kabinetā konceptuālā ziņojuma īstenošanai nepieciešamos
normatīvos aktus.
Saeimas
Juridiskā biroja 2015.gada 13.aprīļa vēstule
Nr.142.13/1-10-12/15.
Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi Nr.633 (prot.
Nr. 57 19. §) "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada
8.jūnija noteikumos Nr.515 "Noteikumi par valsts un
pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas
metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem"",
publicēti Latvijas Vēstnesī Nr.266 2015.gada 17.novembrī
Kādai
lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu
tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma
vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo
ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to
tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku (865.pants).
Nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis,
izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā
(866.pants).
Derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu
labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību,
saņemot no šīs lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita.
Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie
paaugstinājuši lietas vērtību. Bet ja šis paaugstinājums
pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos
izdevumus. Ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar
tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja
atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar
piespiest tos atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse var
atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams
tai nekaitējot. Kas, nebūdams labticīgs, taisa svešai lietai
derīgus izdevumus, tas gan nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet
var atņemt savus uzlabojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to
var izdarīt nekaitējot galvenai lietai (867.pants).
Kas bez uzdevuma taisījis svešai lietai greznuma izdevumus, tas
nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet arī var atņemt savus
izdaiļojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt
nekaitējot galvenai lietai (868.pants).
A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu
tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. - Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2002., 87.-89.lp.
Saeimas
Juridiskā biroja 2014.gada 3.janvāra vēstule
Nr.12/13-3-n/1-11/14.
Likumprojekta "Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas
likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums
(anotācija),
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30203695&mode=mkk&date=2006-12-04.
L.Austere. Publiskā īpašuma iznomāšana.
http://providus.lv/article/publiska-ipasuma-iznomasana, publicēts
18.10.2005.
Finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola
