Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 471

Rīgā 2016. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 36 13. §)
Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma
11.panta devīto daļu

1. Noteikumi nosaka darbības uzlabošanas shēmas (minēta Dzelzceļa likuma 11. panta devītajā daļā) pamatprincipus, kurus piemēro visā publiskās lietošanas dzelzceļa tīklā.

2. Darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipi ir šādi:

2.1. lai sasniegtu saskaņoto darbības precizitātes līmeni un neapdraudētu pakalpojuma ekonomisko dzīvotspēju, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs (turpmāk – būtisko funkciju veicējs) vienojas ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju (turpmāk – pārvaldītājs) un pieteikuma iesniedzējiem par darbības uzlabošanas shēmas galvenajiem parametriem, jo īpaši kavējumu vērtību, kas var būt izteikta gan kā finansiāla vērtība, gan kā laika vienība, to maksājumu robežvērtībām, kas saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu ir maksājami gan par atsevišķiem pārvadātāja vilcienu braucieniem, gan par visiem pārvadātāja vilcienu braucieniem noteiktā laikposmā;

2.2. pārvaldītājs vismaz piecas dienas pirms vilciena brauciena paziņo pārvadātājiem vilcienu kustības grafiku. Pamatojoties uz minēto grafiku, tiek aprēķināti kavējumi. Paziņošanas laiks tiem pārvadātājiem, kas sniedz starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumus no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, ir vismaz 12 stundas. Nepārvaramas varas apstākļu dēļ vai vilcienu kustības grafika pēdējā brīža izmaiņu gadījumā būtisko funkciju veicējs var noteikt īsāku paziņošanas laiku;

2.3. ja iespējams, kavējumus attiecina uz vienu iesaistīto pusi, ņemot vērā gan atbildību par traucējumu izraisīšanu, gan spēju atjaunot normālus vilcienu satiksmes apstākļus;

2.4. kavējumi iedalāmi kādā no šo noteikumu pielikumā minētajām kavējumu grupām un apakšgrupām;

2.5. pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk paziņo pārvadātājiem maksājumu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu. Minētajā aprēķinā ietver visus vilcienu braucienus ar kavējumiem laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi;

2.6. maksājumu aprēķinā ņem vērā vidējo kavēšanos vilcienu satiksmes pakalpojumiem ar līdzīgām precizitātes prasībām;

2.7. domstarpību gadījumā, kas skar darbības uzlabošanas shēmu, ir pieejama arī domstarpību izšķiršanas procedūra, lai ātri atrisinātu attiecīgos jautājumus. Domstarpību izšķiršanas procedūras piemērošana neierobežo tiesības iesniegt sūdzību saistībā ar darbības uzlabošanas shēmu Valsts dzelzceļa administrācijā un tās pilnvaras attiecībā uz šādu sūdzību izskatīšanu. Domstarpību izšķiršanas procedūru izstrādā un apstiprina būtisko funkciju veicējs, un tai ir jābūt objektīvai attiecībā uz iesaistītajām pusēm. Ja piemēro šo procedūru, lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā;

2.8. reizi gadā pārvaldītājs publicē savā tīmekļvietnē informāciju par gada vidējo darbības precizitātes līmeni, ko sasnieguši pārvadātāji, pamatojoties uz galvenajiem parametriem, par kuriem panākta vienošanās darbības uzlabošanas shēmā.

3. Darbības uzlabošanas shēmu piemēro no brīža, kad stājas spēkā maksas aprēķināšanas shēma, kas izstrādāta un apstiprināta saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11. panta pirmo daļu, atbilstoši maksas aprēķināšanas shēmā minētajiem nosacījumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 15. jūlija
noteikumiem Nr. 471
Kavējumu grupas un apakšgrupas

1. Kavējumu cēloņi, kas saistībā ar ekspluatācijas vai plānošanas pārvaldību attiecināmi uz pārvaldītāju vai būtisko funkciju veicēju:

1.1. vilcienu kustības grafika veidošana;

1.2. vilciena sastāva veidošana;

1.3. ekspluatācijas procedūras kļūdas;

1.4. prioritātes noteikumu nepareiza piemērošana;

1.5. personāls;

1.6. citi cēloņi.

2. Kavējumu cēloņi, kas saistībā ar tīkla iekārtām attiecināmi uz pārvaldītāju:

2.1. signalizācijas iekārtas;

2.2. signalizācijas iekārtas pārbrauktuvēs;

2.3. telekomunikāciju iekārtas;

2.4. energoapgādes iekārtas;

2.5. sliežu ceļš;

2.6. būves;

2.7. personāls;

2.8. citi cēloņi.

3. Kavējumu cēloņi, kas saistībā ar būvniecību attiecināmi uz pārvaldītāju:

3.1. plānotie būvniecības darbi;

3.2. nepilnības būvniecības darbu veikšanā;

3.3. ātruma ierobežojums sliežu ceļa bojājumu dēļ;

3.4. citi cēloņi.

4. Kavējumu cēloņi, kas attiecināmi uz citiem pārvaldītājiem:

4.1. iepriekšējā pārvaldītāja vainas dēļ;

4.2. nākamā pārvaldītāja vainas dēļ.

5. Komerciāla rakstura kavējumu cēloņi, kas attiecināmi uz pārvadātāju:

5.1. apstāšanās laika pārsniegums;

5.2. pārvadātāja pieprasījums;

5.3. kraušanas darbības;

5.4. kraušanas procesa nepilnības;

5.5. vilciena komerciāla sagatavošana;

5.6. personāls;

5.7. citi cēloņi.

6. Kavējumu cēloņi, kas saistībā ar ritošo sastāvu attiecināmi uz pārvadātāju:

6.1. ritošā sastāva apgrozības plānošana vai pārplānošana;

6.2. vilciena sastāva veidošana, ko veic pārvadātājs;

6.3. problēmas, kas skar pasažieru vagonus (pasažieru pārvadājumos);

6.4. problēmas, kas skar kravas vagonus (kravu pārvadājumos);

6.5. problēmas, kas skar drezīnas, lokomotīves un motorvagonus;

6.6. personāls;

6.7. citi cēloņi.

7. Kavējumu cēloņi, kas attiecināmi uz citiem pārvadātājiem:

7.1. nākamā pārvadātāja vainas dēļ;

7.2. iepriekšējā pārvadātāja vainas dēļ.

8. Ārējie kavējumu cēloņi, kas nav attiecināmi ne uz pārvaldītāju vai būtisko funkciju veicēju, ne uz pārvadātāju:

8.1. streiks;

8.2. administratīvas formalitātes;

8.3. ārējā ietekme;

8.4. laika apstākļu ietekme un dabīgi cēloņi;

8.5. blakusesošā tīkla dēļ;

8.6. citi cēloņi.

9. Sekundārie kavējumu cēloņi, kas nav attiecināmi ne uz pārvaldītāju vai būtisko funkciju veicēju, ne uz pārvadātāju:

9.1. dzelzceļa satiksmes negadījumi, starpgadījumi un riski;

9.2. sliežu ceļa aizņemšana, jo kavējas tas pats vilciens;

9.3. sliežu ceļa aizņemšana, jo kavējas cits vilciens;

9.4. atpakaļbrauciens;

9.5. savienojums;

9.6. turpmākas izmeklēšanas nepieciešamība.

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 471Pieņemts: 15.07.2016.Stājas spēkā: 21.07.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 138 (5710), 20.07.2016. OP numurs: 2016/138.5
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
283612
21.07.2016
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva