Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 451

Rīgā 2016. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 35 17. §)
Tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un to darbības nodrošināšanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (turpmāk – navigācijas līdzekļi), navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību un navigācijas līdzekļu valdītāja tiesības un pienākumus.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas jūras ūdeņiem un ostu akvatorijām (turpmāk – Latvijas ūdeņi).

3. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

3.1. navigācijas publikācija – valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) izdota oficiāla Latvijas Republikas navigācijas publikācija "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos" Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta oficiālajā tīmekļvietnē http://www.lhd.lv;

3.2. navigācijas līdzekļu valdītājs – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas viens vai vairāki navigācijas līdzekļi, kuru apsaimniekošanu nodrošina šī persona;

3.3. navigācijas līdzekļu apsaimniekošana – plānveidīgs tehnisko un organizatorisko pasākumu komplekss, lai nodrošinātu navigācijas līdzekļu kvalitatīvu darbību;

3.4. vienotā navigācijas līdzekļu informācijas sistēma – digitāla informācijas sistēma, kas ietver speciālu uz navigācijas līdzekļiem uzstādītu tālvadības aprīkojumu, ieskaitot automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), un centrālu serveri ar īpašu programmatūru un datubāzi, kas nodrošina datu uzkrāšanu, analīzi un laicīgu informācijas saņemšanu par navigācijas līdzekļa darbības traucējumiem (turpmāk – informācijas sistēma);

3.5. stacionārs navigācijas līdzeklis – labi saskatāma konstrukcija, kas ir uzstādīta krastā vai ūdenī un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

3.6. peldošs navigācijas līdzeklis – konstrukcija, kas ir izlikta ūdenstilpnē un ir nostiprināta ar viena vai vairāku enkuru palīdzību;

3.7. bāka – speciālas konstrukcijas un krāsojuma būve ar gaismas signāla optisko aparatūru ar redzamību no 10 jūras jūdzēm un vairāk;

3.8. kuģis bāka, plosts bāka, lielā navigācijas boja – lielie peldošie navigācijas līdzekļi, ko izvieto tikai kuģošanai kritiskās vietās, kurās nav iespējams uzstādīt stacionāru navigācijas līdzekli;

3.9. boja – speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai;

3.10. ass boja – boja, kas norāda drošu kuģošanas vietu ap to (t. i. kanāla vidus boja);

3.11. atsevišķa bīstamības boja – boja, kas apzīmē atsevišķu kuģošanai bīstamu vietu, kurai apkārt ir kuģošanai piemēroti apstākļi;

3.12. laterālā boja – boja, kas apzīmē skaidri noteikta kuģa kanāla malas;

3.13. kardinālā boja – boja, kas norāda, kura tās puse (ziemeļu – N, austrumu – E, dienvidu – S, rietumu – W) ir droši kuģojama;

3.14. speciālās nozīmes boja – boja, ko izmanto īpašu vietu vai īpatnību norādīšanai kuģošanā;

3.15. avārijas vraku boja – boja, ko izmanto tikko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību;

3.16. sektora uguns – navigācijas līdzeklis, kas ar speciālu gaismas aparatūru noteiktos virzienos iezīmē lokus ar dažādas krāsas vai dažāda raksturojuma, vai ar dažādas krāsas un raksturojuma uguni;

3.17. stodere – īpašas formas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, kuģošanai bīstamas vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē;

3.18. ugunszīme – speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis ar gaismas signāla aparatūru, kuras uguns redzamības attālums ir no vienas līdz 10 jūras jūdzēm;

3.19. vadlīnija (vaduguns) – navigācijas līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām konstrukcijām ar zīmēm vai ugunīm, vai ar zīmēm un ugunīm, kas, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākā kuģu ceļa, savā starpā veido taisnu līniju. Šādu līniju sauc par vadlīnijas asi;

3.20. zīme – speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras;

3.21. rakons – radarbāka, radiolokācijas atbildētājs.

4. Navigācijas līdzeklim atkarībā no tā lietojuma izmanto noteiktu krāsojumu un uguns raksturojumu, kā arī piešķir unikālu identifikācijas numuru.

5. Atļautie navigācijas līdzekļu veidi, uguns raksturojumi un identifikācijas numuri norādīti navigācijas publikācijā, ko Jūras administrācija pastāvīgi aktualizē, ievietojot attiecīgu informāciju navigācijas izdevumā "Paziņojumi jūrniekiem".

6. Navigācijas līdzekļus ostās apsaimnieko attiecīgās ostu pārvaldes, bet ārpus ostu akvatorijām – Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem apsaimniekošanas rajoniem.

7. Ja kādā no apsaimniekošanas rajoniem ir nogrimis kuģošanas līdzeklis un tas var radīt draudus kuģošanas drošībai, navigācijas līdzekļu apsaimniekotājs rīkojas saskaņā ar attiecīgās ostas rīcības plānu avārijas vraku apzīmēšanai, kas saskaņots ar Jūras administrāciju.

II. Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem

8. Pēc darbības efektivitātes navigācijas līdzekļus iedala šādās kategorijās:

8.1. 1. kategorija – stacionārie navigācijas līdzekļi (darbojas vismaz 99,8 % no tiem šajos noteikumos paredzētā kopējā darbības laika);

8.2. 2. kategorija – peldošie navigācijas līdzekļi (darbojas vismaz 99 % no tiem šajos noteikumos paredzētā kopējā darbības laika);

8.3. 3. kategorija – peldošie navigācijas līdzekļi ostu vārtu iekšpusē ar mazāku nozīmi nekā 1. un 2. kategorijai (darbojas vismaz 97 % no tiem šajos noteikumos paredzētā kopējā darbības laika).

9. Navigācijas līdzekļa kategoriju pēc to īpašnieku vai valdītāju iesnieguma apstiprina Jūras administrācija.

10. Navigācijas līdzekļa atbilstību kategorijai aprēķina procentos, izmantojot šādu formulu:

Efektivitāte =

a – b

x 100 %, kur

a

a – kopējais navigācijas līdzekļa darbības laiks (dienu skaits);

b – laiks, kad navigācijas līdzeklis nav bijis pieejams (dienu skaits).

11. Peldošie navigācijas līdzekļi darbojas visu gadu vai arī ledus apstākļos tos noņem. Lēmumu par peldošā navigācijas līdzekļa noņemšanu vai izlikšanu jūrā pieņem attiecīgās ostas kapteinis un nekavējoties iesniedz par to rakstisku ziņojumu Jūras administrācijai. Navigācijas līdzekļiem, kas saskaņā ar attiecīgās ostas kapteiņa lēmumu noņemti ledus apstākļu dēļ, kategoriju prasības nepiemēro.

12. Navigācijas līdzekļus izliek atbilstoši navigācijas publikācijas prasībām.

13. Bākas, ugunszīmes un zīmes var izmantot:

13.1. kuģa vietas noteikšanai;

13.2. zemes nogruvuma vietas iezīmēšanai;

13.3. šķēršļa vai briesmu iezīmēšanai;

13.4. kuģu kanāla vai farvātera platuma robežu iezīmēšanai;

13.5. pagrieziena punktu vai kuģu ceļu krustojumu iezīmēšanai;

13.6. vadlīnijas konstrukcijas daļu veidošanai;

13.7. akvatorijas iezīmēšanai.

14. Vadlīniju izmanto, lai norādītu kuģojama kanāla ass līniju.

15. Sektora uguni izmanto, lai apzīmētu:

15.1. kuģojamus ūdeņus;

15.2. sēkļus;

15.3. atrašanās vietas rajonu (piemēram, enkurvietu);

15.4. kuģu ceļa dziļāko vietu;

15.5. peldošo navigācijas līdzekļu atrašanās vietu;

15.6. kuģa kustības virziena maiņas vietu.

16. Stacionāram navigācijas līdzeklim ar gaismas aparatūru koordinātas nosaka atbilstoši gaismas fokusa centram, bet bez gaismas aparatūras – tā pamata centram. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par 0,2 metriem, bet augstumu – ar precizitāti 0,1 metrs.

17. Stacionāru navigācijas līdzekļu uguns redzamības attālumus nosaka:

17.1. bākām – 10 jūras jūdzes un vairāk;

17.2. ugunszīmēm – viena jūras jūdze un vairāk.

18. Ja stacionārā navigācijas līdzekļa fonā ir pilsētas ugunis vai citi spilgtas gaismas avoti, navigācijas līdzekļa uguns ar spilgtumu, krāsu un raksturojumu krasi atšķiras no fona ugunīm.

19. Izvēloties būvējamā stacionārā navigācijas līdzekļa konstrukcijas formu, priekšroka dodama cilindriskām vai prizmas tipa formām.

20. Stacionārā navigācijas līdzekļa krāsojums ir kontrastā ar fonu.

21. Peldošā navigācijas līdzekļa koordinātas nosaka tā enkura atrašanās vieta. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par vienu metru.

22. Stacionāros un peldošos navigācijas līdzekļus var aprīkot ar automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aparatūru.

23. Laterālās bojas izmanto skaidri noteiktiem kuģu kanāliem. Šīs bojas norāda kuģojamā kanāla kreiso un labo pusi. Vietās, kur kanāls sadalās, var izmantot modificētas laterālās bojas, kas norāda uz vēlamo kuģu ceļu. Kuģa ceļa labā un kreisā puse noteikta, skatoties virzienā no jūras uz ostu.

24. Izvietojot laterālās bojas gar kuģojamā kanāla malām, ņem vērā kanāla īpatnības.

25. Ja laterālo boju apzīmēšanai izmanto burtus vai numerāciju, apzīmējumus izvieto virzienā no jūras uz krastu attiecīgi alfabēta secībā vai augošā secībā.

26. Kardinālās bojas izmanto, lai:

26.1. apzīmētu kuģošanai bīstamus šķēršļus, piemēram, vrakus, klintis, sēkļus;

26.2. norādītu lielāko dziļumu virzienā, ko apzīmē konkrētā boja;

26.3. norādītu drošo kuģojamo pusi, pa kuru apiet kuģošanai bīstamu vietu;

26.4. pievērstu uzmanību tādām kanāla īpatnībām kā pagrieziens, savienojums, atzars vai sēkļa mala.

27. Atsevišķas bīstamības boju izliek tieši uz bīstamās vietas vai virs tās.

28. Ass bojas izmanto, lai norādītu kuģošanai drošu rajonu, piemēram, loča sagaidīšanas vietu, centra līniju, kanāla vidu. Šāda boja var norādīt arī uz kanāla ieeju, pieeju ostai vai piekrastei.

29. Ja kuģošana apdraud zivju audzētavas, tās papildus apzīmē ar šajos noteikumos noteiktām bojām (speciālās nozīmes bojām, laterālām bojām, kardinālām bojām vai šo boju kopu). Speciālās nozīmes boju uguns raksturojums nesakrīt ar kardinālo, laterālo, atsevišķas bīstamības un ass boju uguns raksturojumiem.

30. Avārijas vraku bojas attiecīgā rajona apsaimniekotājs (1. pielikums) izliek nekavējoties un divu mēnešu laikā tās nomaina ar pastāvīgiem navigācijas līdzekļiem, saskaņojot ar Jūras administrāciju.

31. Lai nodrošinātu boju redzamību un atšķiršanu no citām zīmēm, nosaka šādas boju parametru proporcijas:

31.1. koniskai bojai konusa augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

31.2. cilindriskai bojai cilindra augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

31.3. sfēriskai bojai sfēras augstums virs ūdens ir par divām trešdaļām lielāks nekā tās diametrs.

32. Lai bojas būtu vieglāk atpazīstamas, var lietot topfigūras, kas atbilst navigācijas publikācijā noteiktajām prasībām.

33. Bojas vai stoderes enkurķēde sastāv no bojas saiknes, pamatķēdes un enkura saiknes. Bojas saikne var būt vienkārtīga vai divkārtīga. Vienkārtīgo saikni savieno ar savienojošo skavu, divkārtīgo – ar trīsstūra plāksni. Lai pamatķēde, bojai griežoties ap savu asi, netiktu bojāta, izmanto virpuļus.

34. Peldošā navigācijas līdzekļa enkurķēdes garumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

G = DZ x Kdz, kur

G – enkurķēdes garums (metros);

DZ – ūdens dziļums (metros) vietā, kur ir paredzēts novietot navigācijas līdzekli;

Kdz – dziļuma koeficients. Ja ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem, Kdz ir 2,5, pārējos gadījumos Kdz ir 2. Kdz lielums ir orientējošs.

Optimālā enkurķēdes garuma noteikšanai obligāti ņem vērā arī vietējos apstākļus, pieredzi un nepieciešamību novērst bojas dreifu kanāla malu iezīmēšanā.

35. Enkuru tipi ir šādi:

35.1. čuguna enkurs. Čuguna enkura malas ir noapaļotas. Enkura labākai saķerei ar grunti apakšējā daļā veido izgriezumu;

35.2. betona enkurs. Betona enkuram ir prizmas forma.

36. Boju un stoderu enkuru un ķēžu parametrus izvēlas atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

37. Uz kuģiem bākām, plostiem bākām un lielajām navigācijas bojām atļauts uzstādīt vienu vai vairākus rakonus un automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aparatūru papildus navigācijas ugunij. Uz kuģiem bākām atļauts uzstādīt baltu navigācijas uguni, lai parādītu, ka kuģis stāv uz enkura.

38. Navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto sešu krāsu sistēmu – baltu, melnu (bez gaismas), sarkanu, zaļu, dzeltenu un zilu. Vienā gaismas signālā izmanto ne vairāk kā trīs krāsas.

39. Peldošo navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu un zilu krāsu. Zaļo un sarkano krāsu izmanto laterālajām bojām, balto – kardinālajām bojām, ass bojām, kā arī atsevišķas bīstamības bojām, dzelteno krāsu izmanto tikai speciālās nozīmes bojām, bet dzeltenās un zilās krāsas kombināciju – avārijas vraku bojām.

40. Zilo krāsu izmanto tikai tad, ja ar citu krāsu ugunīm nav iespējams nodrošināt drošu kuģošanu ostā vai tiešā tās tuvumā.

41. Blakus esošām bākām un ugunszīmēm izvēlas atšķirīgus gaismas signālus.

42. Navigācijas līdzekļa uguni automātiski vai manuāli ieslēdz diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības (līdz divām jūras jūdzēm) apstākļos. Ostās, kā arī rajonos ar intensīvu kuģu kustību navigācijas līdzekļa uguni var ieslēgt nepārtrauktā darbības režīmā.

43. Uguns redzamības attālumu izvēlas, ņemot vērā attiecīgā rajona kuģošanas īpatnības, kuģu ceļa attālumu no krasta un citus apstākļus, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Uguns redzamības attālumu saskaņo ar Jūras administrāciju.

44. Ieteicamais navigācijas līdzekļa virsmas krāsas tonis atbilst starptautiskās krāsu kodu sistēmas RAL (Reichs-Ausschuss für Lieferbedingungen) tonim:

44.1. melns – 9017;

44.2. balts – 9003;

44.3. zaļš – 6018;

44.4. dzeltens – 1018;

44.5. sarkans – 2009;

44.6. zils – 5012.

45. Luminiscējošos materiālus atļauts izmantot navigācijas līdzekļu krāsu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Luminiscējošā materiāla krāsas tonis ir pēc iespējas līdzīgs tādam krāsas tonim, kura uztveri tas pastiprina.

46. Atstarojošos materiālus atļauts izmantot navigācijas līdzekļu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā, un tos lieto šādi:

46.1. sarkana laterālā boja – viena sarkana josla vai sarkans kvadrāts;

46.2. zaļa laterālā boja – viena zaļa josla vai zaļš trīsstūris;

46.3. dzeltena speciālās nozīmes boja – viena dzeltena josla vai dzeltena zīme "X";

46.4. ass boja, atsevišķas bīstamības boja un kardinālā boja – baltas joslas, burti vai numuri.

47. Rakoni darbojas 9 GHz un/vai 3 GHz radiolokācijas frekvenču joslās.

48. Rakons pārraida atbildes signālu sinhroni ar uztverto kuģa radara signālu, nodrošinot precīzāku kuģa vietas noteikšanu. Lai rakonu atpazītu kuģa radara ekrānā, atstarotajā signālā izmanto Morzes koda simbolu.

49. Rakonus atļauts izmantot:

49.1. navigācijas līdzekļu identificēšanai;

49.2. krasta līnijas, kuģošanai bīstamo vietu un objektu identificēšanai;

49.3. kuģu ceļu pagriezienu vietu norādīšanai;

49.4. tiltu balstu norādīšanai;

49.5. vadlīnijās.

50. Ja rakonu izmanto vadlīnijā, vēruma precizitāte ir vismaz 0,3 grādi.

51. Lai palielinātu navigācijas līdzekļa redzamību uz kuģa radara, izmanto divplakņu un trīsplakņu radara atstarotājus.

52. Navigācijas līdzekļu koordinātas nosaka atbilstoši 1984. gada pasaules ģeodēzisko koordinātu sistēmai WGS 84. Nosakot navigācijas līdzekļa koordinātas, atzīmē laiku, datumu un mērīšanas instrumenta datus. Koordinātu pieraksta precizitāte tiek noteikta līdz minūtes tūkstošdaļai (ieskaitot).

III. Navigācijas līdzekļu darbības vispārējā kontrole

53. Jūras administrācija, kontrolējot navigācijas līdzekļu darbību, veic šādas funkcijas:

53.1. uzrauga navigācijas līdzekļu sistēmas darbības pilnveidošanu;

53.2. iegūst, apkopo, analizē un publicē navigācijas izdevumā "Paziņojumi jūrniekiem" informāciju par navigācijas līdzekļu darbības režīma vai izvietojuma izmaiņām;

53.3. uztur informācijas sistēmas centrālā servera darbību, kā arī veicina atbilstoši aprīkotu navigācijas līdzekļu iekļaušanu šajā sistēmā.

54. Jūras administrācijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no navigācijas līdzekļu valdītāja informāciju par navigācijas līdzekļu stāvokli, aparatūras darbības parametriem, monitoringu, izpildītajiem un plānotajiem tehniskās apkalpošanas, remonta un citiem darbiem, kā arī pārbaudīt jebkuru navigācijas līdzekli, lai novērtētu tā stāvokli un darbību. Par pārbaudes rezultātiem Jūras administrācijas pārstāvis sastāda aktu (3. pielikums). Aktu paraksta Jūras administrācijas pārstāvis un navigācijas līdzekļa valdītājs.

IV. Navigācijas līdzekļu valdītāja pienākumi un tiesības

55. Lai nodrošinātu navigācijas līdzekļu nepārtrauktu darbību, to valdītājs veic šādus navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus:

55.1. organizatoriskie pasākumi:

55.1.1. tehniskās apkalpošanas plānošana, organizēšana un darbības kontrole;

55.1.2. tehniskās bāzes (rezerves aparatūras, materiālu) izveidošana;

55.1.3. navigācijas līdzekļu darbības traucējumu analīze un priekšlikumu izstrāde to novēršanai;

55.1.4. apsaimniekošanas pilnveides priekšlikumu (piemēram, navigācijas līdzekļu modernizācija, apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošana) izstrāde un iesniegšana Jūras administrācijā;

55.1.5. tehniskās dokumentācijas uzturēšana;

55.2. tehniskie pasākumi:

55.2.1. navigācijas līdzekļu konstrukciju un aparatūras tehniskā apkalpošana;

55.2.2. navigācijas līdzekļu konstrukciju un aparatūras remonts;

55.2.3. materiāli tehniskā nodrošināšana;

55.2.4. tehnisko parametru kontrole.

56. Navigācijas līdzekļu valdītājs:

56.1. nodrošina Jūras administrācijas pārstāvjiem brīvu pieeju navigācijas līdzeklim, lai novērtētu tā stāvokli, apsaimniekošanas kvalitāti un darbības funkcijas;

56.2. iesniedz Jūras administrācijā ziņojumu (4. pielikums) par navigācijas līdzekļu bojājumiem, kā arī izmaiņām to darbībā vai izvietojumā;

56.3. pieslēdz atbilstoši aprīkotos navigācijas līdzekļus informācijas sistēmai un nodrošina regulāru datu pārraidi;

56.4. katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Jūras administrācijā pārskatu (5. pielikums) par iepriekšējā gadā veiktajiem apsaimniekošanas darbiem (piemēram, tehnisko apkalpošanu, remontiem, aparatūras maiņu) un apsaimniekošanas darbu plānu kārtējam gadam, ietverot tajā šo noteikumu 55. punktā minēto informāciju;

56.5. nodrošina navigācijas līdzekļu nepārtrauktu darbību;

56.6. nekavējoties novērš navigācijas līdzekļu bojājumus.

57. Navigācijas līdzekļu valdītājam ir šādas tiesības:

57.1. darba procesā mainīt šo noteikumu 56.4. apakšpunktā minēto apsaimniekošanas darbu plānu, iepriekš to saskaņojot ar Jūras administrāciju;

57.2. pieaicināt Jūras administrācijas pārstāvjus navigācijas līdzekļu pārbaudes laikā;

57.3. pieprasīt no Jūras administrācijas informāciju par starptautiskajām tiesību normām un grozījumiem tajās attiecībā uz navigācijas līdzekļu darbības parametriem.

58. Navigācijas līdzekļu valdītājam ir šādi pienākumi:

58.1. nodrošināt navigācijas līdzekļu kvalitatīvu un nepārtrauktu darbību un to darbības parametru atbilstību navigācijas publikācijai;

58.2. iesniegt Jūras administrācijā gada pārskatu un apsaimniekošanas darbu plānu.

V. Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas darbu plānošana un gada pārskats

59. Navigācijas līdzekļu valdītāja izstrādātajā šo noteikumu 56.4. apakšpunktā minētajā apsaimniekošanas darbu plānā iekļauj šādu informāciju:

59.1. plānotie navigācijas līdzekļu tehniskās pārbaudes pasākumi;

59.2. navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas pilnveides un uzlabošanas pasākumi, kā arī paredzamo darbības parametru maiņa;

59.3. pasākumi krasta un kuģu ceļu aprīkošanai ar navigācijas līdzekļiem.

60. Gada pārskatā iekļauj informāciju par apsaimniekošanas darbu plānā paredzētajiem paveiktajiem darbiem, kā arī par neplānotajiem remontdarbiem.

VI. Navigācijas līdzekļu tehniskā apkalpošana

61. Navigācijas līdzekļu valdītājs informācijas sistēmā katram navigācijas līdzeklim aizpilda elektronisko navigācijas līdzekļa pasi un ne retāk kā reizi gadā aktualizē pases datus, kā arī glabā pases kopiju.

62. Navigācijas līdzekļu valdītājs uzglabā ekspluatācijā esošu navigācijas līdzekļu aparatūras ekspluatācijas dokumentāciju.

63. Navigācijas līdzekļiem, kas nedarbojas informācijas sistēmā, navigācijas līdzekļu valdītājs vizuālās pārbaudes veic ne retāk kā reizi mēnesī.

64. Navigācijas līdzekļiem, kas darbojas informācijas sistēmā un atrodas nepārtrauktā uzraudzībā, navigācijas līdzekļu valdītājs veic navigācijas līdzekļu darbības plānotās kontroles pārbaudes šādos termiņos:

64.1. stacionāriem navigācijas līdzekļiem – ne retāk kā reizi gadā;

64.2. peldošiem navigācijas līdzekļiem – ne retāk kā divas reizes gadā ziemas un vasaras sezonas sākumā.

65. Par katras pārbaudes un remonta rezultātiem navigācijas līdzekļu valdītājs izdara atzīmi elektroniskās navigācijas līdzekļu pases attiecīgajā sadaļā.

66. Plānotās pārbaudes laikā navigācijas līdzekļu valdītājs nosaka navigācijas līdzekļa darbības parametru atbilstību navigācijas publikācijai, kā arī veic šādu tehnisko apkalpošanu:

66.1. vizuāla navigācijas līdzekļa apskate;

66.2. navigācijas aparatūras tīrīšana un testēšana;

66.3. mehānisko bojājumu novēršana un nepieciešamo detaļu maiņa;

66.4. barošanas avotu un rezerves aparatūras stāvokļa pārbaude, monitoringa sistēmas testēšana un optikas tīrīšana;

66.5. aparatūras elektriskās sistēmas pārbaude, zibensnovedēju un sazemējumu pārbaude, izolācijas pretestības pārbaude.

67. Neplānotā tehniskā apkalpošana navigācijas līdzeklim nepieciešama, ja navigācijas līdzekļu valdītājs saņem signālu no informācijas sistēmas vai informāciju par navigācijas līdzekļa bojājumu.

68. Navigācijas līdzekļu valdītājs ne retāk kā reizi gadā pārbauda navigācijas līdzekļus no jūras puses. Pārbaudes laikā navigācijas līdzekļu valdītājs nosaka:

68.1. stacionāro un peldošo navigācijas līdzekļu darbības parametru atbilstību navigācijas publikācijai;

68.2. redzamību ierobežojošus objektus:

68.2.1. nezināmus gaismas avotus;

68.2.2. stacionāras vai pagaidu būves;

68.2.3. kokus;

68.2.4. citus objektus, kas var traucēt navigācijas līdzekļu atpazīšanu vai maldināt kuģotājus.

69. Pamatojoties uz šo noteikumu 66. un 68. punktā minēto pārbaužu rezultātiem, navigācijas līdzekļu valdītājs veic ierakstu elektroniskajā navigācijas līdzekļa pasē, kurā norāda navigācijas līdzekļu darbības parametru atbilstību vai neatbilstību oficiālajai publikācijai un normatīvajiem aktiem par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslām. Navigācijas līdzekļu valdītājs veic nepieciešamos pasākumus neatbilstību novēršanai un par to informē Jūras administrāciju.

70. Navigācijas līdzekļu valdītājs:

70.1. nodrošina nepieciešamo navigācijas līdzekļu rezerves komplektu skaitu:

70.1.1. stacionāriem navigācijas līdzekļiem vismaz viens rezerves komplekts uz 10 navigācijas līdzekļiem;

70.1.2. peldošiem navigācijas līdzekļiem rezerves komplektu skaits nedrīkst būt mazāks par vienu trešo daļu no navigācijas līdzekļu kopējā skaita;

70.2. uztur rezerves komplektus pastāvīgā darba kārtībā.

VII. Izmaiņas navigācijas līdzekļu darbībā un jaunu navigācijas līdzekļu projektu izstrāde

71. Jebkuru navigācijas līdzekļa bojājumu (pārtraukumu darbības režīmā), kas maina tā darbības parametrus, navigācijas līdzekļu valdītājs nekavējoties novērš un iesniedz par to ziņojumu Jūras administrācijai saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

72. To navigācijas līdzekļu darbības parametru maiņu, kas atrodas ostas akvatorijā ostas vārtu iekšpusē, navigācijas līdzekļu valdītājs veic saskaņā ar ostas kapteiņa rīkojumu un iesniedz par to ziņojumu Jūras administrācijai saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

73. Uz laiku izlikt, pārvietot, noņemt navigācijas līdzekli vai veikt citas izmaiņas navigācijas līdzekļa darbībā pieļaujams ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Pēc šī laikposma beigām Jūras administrācija nomaina navigācijas līdzekļa pagaidu statusu uz pastāvīgu.

74. Ja izstrādā jaunu krasta vai kuģu ceļu navigācijas līdzekļu projektu vai projektu par izmaiņām esošo navigācijas līdzekļu darbībā vai to atrašanās vietā, tajā iekļauj šādu informāciju:

74.1. navigācijas līdzekļa vai sistēmas nepieciešamības pamatojums;

74.2. esošo navigācijas līdzekļu darbības analīze;

74.3. iespējamie riski;

74.4. projektējamo līdzekļu izvēle, izvietojums un vietas apskates rezultāti;

74.5. projektējamo līdzekļu plānotie darbības parametri;

74.6. navigācijas tehniskās aparatūras (piemēram, gaismas, barošanas avotu) izvēle un analīze.

75. Navigācijas līdzekļu vai to sistēmu projektu pirms darbu uzsākšanas apstiprina Jūras administrācija.

76. Navigācijas līdzekļu valdītājs pēc jaunu navigācijas līdzekļu uzstādīšanas par to informē Jūras administrāciju, norādot uzstādītā navigācijas līdzekļa koordinātas, konstrukciju un tā krāsojumu, darbības parametrus un citus raksturlielumus.

77. Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienests izziņo informāciju par navigācijas līdzekļu darbības izmaiņām un jauniem navigācijas līdzekļiem.

VIII. Noslēguma jautājums

78. Atzīt par spēku zaudējušiem:

78.1. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumus Nr. 1024 "Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas tehniskajiem līdzekļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 205. nr.; 2011, 68. nr.; 2015, 172. nr.);

78.2. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumus Nr. 1032 "Navigācijas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.; 2011, 68. nr.; 2015, 172. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
noteikumiem Nr. 451
Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas rajonu sadalījuma koordinātas un shēma

Nr.
p.k.

WGS84

LKS92

B

L

X

Y

1.

57° 48' 40.20"N

21° 35' 00.00"E

410250.27

356419.93

2.

57° 36' 00.60"N

21° 56' 21.60"E

386067.00

376852.22

3.

56° 47' 09.00"N

19° 32' 57.00"E

302386.34

228179.52

4.

56° 47' 09.00"N

21° 03' 33,00"E

297404.75

320357.18

Piezīme. Rīgas ostas atbildības rajons ir Latvijas ūdeņi uz E no līnijas, kas savieno punktus 1 un 2. Ventspils ostas atbildības rajons ir Latvijas ūdeņi starp līniju, kas savieno punktus 1 un 2, un līniju, kas savieno punktus 3 un 4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes atbildības rajons ir Latvijas ūdeņi uz S no līnijas, kas savieno punktus 3 un 4.

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
noteikumiem Nr. 451
Boju un stoderu enkuru un to ķēžu parametri

I. Boju un to enkurķēžu parametri

Nr.
p.k.

Bojas tips

Bojas augstums (m)

Enkura masa (kg)

Enkurķēdes parametri

pašmasa

ūdenī

kalibrs (mm)

pašmasa (kg/m)

čuguna

betona

1.

Maza izmēra

<5

500

435

256

17, 19, 22

8

1000

869

512

19, 22, 25

11

1500

1304

768

22, 25, 28

15

2.

Vidēja izmēra

5–8

2000

1738

1024

28, 31, 34

23

2500

2175A

1280

28, 31, 34

23

3.

Liela izmēra

>8

3000

2607

1536

37, 40, 43

36

II. Enkuru un to gredzenu izmēri

Nr.
p.k.

Enkura masa (kg)

Čuguna enkura izmēri (mm)

Betona enkura izmēri (mm)

Enkura gredzena diametrs (mm)

diametrs

augstums

diametrs

augstums

1.

500

800

220

875

410

30

2.

1000

1000

260

1120

490

38

3.

1500

1250

250

1250

570

45

4.

2000

1400

260

1400

640

53

5.

2500

1400

325

1500

690

53

6.

3000

1600

290

1700

690

53

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
noteikumiem Nr. 451
Navigācijas līdzekļa pārbaudes akts

1.

Navigācijas līdzekļa nosaukums  

2.

Nacionālais numurs  

3.

Koordinātas  

4.

Būve  

5.

Tehniskais aprīkojums  

6.

Piezīmes  

Navigācijas līdzekli pārbaudīja:
     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

Datums _______________________________________

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
noteikumiem Nr. 451
Ziņojums par navigācijas līdzekļa bojājumu

1.

Navigācijas līdzekļa nosaukums*  

2.

Nacionālais numurs*  

3.

Koordinātas*  

4.

Uguns raksturojums*  

5.

Uguns augstums (metros)*  

6.

Uguns redzamība (jūras jūdzēs)*  

7.

Ārējais izskats*  

8.

Darbības parametru izmaiņas**  

9.

Valdītājs  

10.

Datums  

Piezīmes.
1. * Saskaņā ar navigācijas publikāciju.
2. ** Informācija par navigācijas līdzekļa parametru izmaiņām (nedeg, pārvietots, uz laiku nedeg), bojājuma apraksts un plānotais darbības atjaunošanas termiņš.

Navigācijas līdzekļa valdītājs      
 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
noteikumiem Nr. 451
Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas _________. gada plāns un pārskats

Plāns

Pārskats

Nr.
p.k.

darbu nosaukums

datums

Nr.
p.k.

darbu nosaukums

datums


         

         

         

         

         

         

         

Piezīme. Tabulas kreisajā pusē ieraksta iepriekšējā gada plānu, labajā pusē sniedz pārskatu atbilstoši plāna punktiem. Plānu nākamajam gadam raksta uz citas veidlapas, un šādā gadījumā pārskata daļa netiek aizpildīta.

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 451Pieņemts: 12.07.2016.Stājas spēkā: 15.07.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 134 (5706), 14.07.2016. OP numurs: 2016/134.7
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
283489
15.07.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva