(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

1. Noteikumi nosaka tehniskās prasības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas nodrošina kuģošanas drošību Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

2. Noteikumi neattiecas uz iekšējo ūdeņu navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. bāka - speciālas konstrukcijas un krāsojuma kapitālā būve ar gaismas signāla optisko aparatūru;

3.2. ugunszīme - speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas tehniskais līdzeklis ar gaismas signāla aparatūru;

3.3. zīme - speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas tehniskais līdzeklis bez gaismas aparatūras;

3.4. vadlīnija (vaduguns) - navigācijas tehnisko līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām konstrukcijām ar zīmēm vai ugunīm, vai ar zīmēm un ugunīm, kas, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākā kuģu ceļa, savā starpā veido taisnu līniju. Tādu līniju sauc par vadlīnijas asi;

3.5. sektora uguns - navigācijas tehniskais līdzeklis, kas ar speciālu gaismas aparatūru noteiktos virzienos iezīmē lokus ar dažādas krāsas vai dažāda raksturojuma, vai ar dažādas krāsas un raksturojuma uguni;

3.6. sektora uguns nenoteiktības sektors - divu atšķirīgu gaismu saplūšana starp uguns sektoriem, kur notiek pāreja no viena sektora uz otru;

3.7. kuģi bākas, plosti bākas - lielie peldošie navigācijas tehniskie līdzekļi, ko izvieto tikai kuģošanai kritiskās vietās;

3.8. boja - speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas tehniskais līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai;

3.9. stodere - īpašas formas un krāsojuma peldošais navigācijas tehniskais līdzeklis bez gaismas aparatūras, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, navigācijai bīstamas vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē;

3.10. kardinālās bojas - bojas, kas norāda, kura to puse (ziemeļu - N, austrumu - E, dienvidu - S, rietumu - W) ir droši kuģojama;

3.11. atsevišķas bīstamības bojas - bojas, kas apzīmē atsevišķas kuģošanai bīstamas vietas, kurām apkārt ir navigācijai piemēroti apstākļi;

3.12. ass bojas - bojas, kas norāda drošas kuģošanas vietu ap to, tas ir, kanāla vidus bojas;

3.13. speciālās nozīmes bojas - bojas, ko izmanto īpašu vietu vai īpatnību norādīšanai navigācijā;

3.14. avārijas vraku bojas - bojas, ko izmanto tikko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību;

3.15. ūdensceļu iezīmēšana dabā - kuģu ceļu aprīkošana ar jauniem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

4. Pēc darbības efektivitātes navigācijas tehniskos līdzekļus iedala šādās kategorijās:

4.1. kategorija Nr.1 - visaugstākā darbības efektivitāte (darbojas vismaz 99,8 % no kopējā laika);

4.2. kategorija Nr.2 - liela darbības efektivitāte (darbojas vismaz 99 % no kopējā laika);

4.3. kategorija Nr.3 - darbības efektivitāte, kas ir zemāka nekā kategorijai Nr.1 vai kategorijai Nr.2.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

5. Navigācijas tehniskā līdzekļa kategoriju pēc to īpašnieku vai valdītāju iesnieguma apstiprina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija).

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr. 307; MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

6. Navigācijas tehniskā līdzekļa darbības efektivitāti nosaka procentos, izmantojot šādu formulu:

KL - BL
Efektivitāte = –––––––––– x 100%, kur
KL

KL - kopējais navigācijas tehniskā līdzekļa darbības laiks (dienu skaits);

BL - laiks, kad navigācijas tehniskais līdzeklis nav bijis pieejams (dienu skaits).
(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

7. Navigācijas tehniskajam līdzeklim atkarībā no tā lietojuma izmanto noteiktu krāsojumu un gaismas raksturojumu, kā arī piešķir unikālu identifikācijas numuru, kas tiek publicēts Jūras administrācijas izdevumā "Ugunis un Zīmes Latvijas Republikas Ūdeņos". Izdevumu pastāvīgi aktualizē ar Jūras administrācijas izdevumā "Paziņojumi Jūrniekiem" publicēto informāciju.

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr. 307; MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

8. Jebkuras izmaiņas navigācijas tehniskajos līdzekļos (gan plānotas, gan neplānotas) navigācijas tehniskā līdzekļa īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar Jūras administrāciju.

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr. 307; MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

9. Pēc lietojuma navigācijas tehniskos līdzekļus iedala šādās grupās:

9.1. vizuālie navigācijas tehniskie līdzekļi;

9.2. citi navigācijas tehniskie līdzekļi.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

10. (Svītrots ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

11. Vizuālo navigācijas tehnisko līdzekļu tipi ir šādi:

11.1. stacionārie navigācijas tehniskie līdzekļi:

11.1.1. bākas;

11.1.2. ugunszīmes;

11.1.3. zīmes;

11.1.4. vadlīnijas (vadugunis);

11.1.5. sektora uguns;

11.2. peldošie navigācijas tehniskie līdzekļi.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

12. Peldošos navigācijas tehniskos līdzekļus iedala:

12.1. pēc izmēriem:

12.1.1. kuģi bākas, plosti bākas;

12.1.2. bojas;

12.1.3. stoderes;

12.2. pēc lietojuma:

12.2.1. laterālās bojas;

12.2.2. kardinālās bojas;

12.2.3. atsevišķas bīstamības bojas;

12.2.4. ass bojas;

12.2.5. speciālās nozīmes bojas;

12.2.6. avārijas vraku bojas.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

13. (Svītrots ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

14. Vadlīniju izmanto, lai norādītu kuģojama kanāla ass līniju.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr.307 redakcijā)

15. Vadlīnijas konstrukcija un aprīkojums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām.

16. Vadlīnijas pasē papildus šo noteikumu 61.punktā noteiktajām prasībām iekļauj informāciju par katras konkrētās vadlīnijas raksturlielumiem, planšeti mērogā 1:1000 ar vadlīnijas darbības sektoru visā darbības attālumā no kanāla vai fārvatera malām, kā arī pieļaujamo kuģa novirzi no vadlīnijas ass.

17. (Svītrots ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

18. Lai samazinātu sektora uguns nenoteiktības sektoru (2.pielikums), projektējot sektora uguni, samazina gaismas avota izmērus vai palielina radiālo attālumu līdz gaismas filtriem. Nenoteiktības sektors uzskatāms par papildu drošības malu pie sektoru robežas.

19. Sektora uguni izmanto, lai apzīmētu:

19.1. kuģojamus ūdeņus;

19.2. sēkļus;

19.3. atrašanās vietas rajonu (piemēram, enkurvietu);

19.4. kuģu ceļa dziļāko vietu;

19.5. peldošo navigācijas tehnisko līdzekļu atrašanās vietu;

19.6. kuģa kustības virziena maiņu.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

20. Stacionāram navigācijas tehniskajam līdzeklim ar gaismas aparatūru koordinātas nosaka atbilstoši gaismas fokusa centram, bet bez gaismas aparatūras - tā pamata centram. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par 0,2 metriem, bet augstumu - ar precizitāti 0,1 metrs.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

21. Stacionāru navigācijas tehnisko līdzekļu uguns redzamības attālumus nosaka:

21.1. bākām - 10 jūras jūdzes un vairāk;

21.2. ugunszīmēm - viena jūras jūdze un vairāk.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

22. Ja stacionārā navigācijas tehniskā līdzekļa fonā ir pilsētas ugunis vai citi spilgtas gaismas avoti, navigācijas tehniskā līdzekļa ugunij gan ar spilgtumu, gan ar krāsu, gan ar raksturojumu krasi jāatšķiras no fona ugunīm.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

23. Izvēloties būvējamā stacionārā navigācijas tehniskā līdzekļa konstrukcijas formu, priekšroka dodama cilindriskām vai prizmas tipa formām.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

24. Stacionārā navigācijas tehniskā līdzekļa krāsojums ir kontrastā ar fonu.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

25. Stacionāros navigācijas tehniskos līdzekļus var aprīkot ar automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aparatūru.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 307 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

26. Peldošā navigācijas tehniskā līdzekļa koordinātas nosaka tā enkura atrašanās vieta. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par 1 metru.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

27. Peldošos navigācijas tehniskos līdzekļus var aprīkot ar AIS aparatūru.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 307 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

28. (Svītrots ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

29. Atkarībā no ledus apstākļiem peldošie navigācijas tehniskie līdzekļi darbojas visu gadu vai arī ledus apstākļos tos noņem. Lēmumu par peldošā navigācijas tehniskā līdzekļa noņemšanu vai izlikšanu jūrā pieņem attiecīgās ostas kapteinis un nekavējoties iesniedz par to rakstisku ziņojumu Jūras administrācijā.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 307 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

30. Laterālās bojas izmanto skaidri definētiem kuģu kanāliem. Šīs bojas norāda kuģojamā kanāla kreiso un labo pusi. Vietās, kur kanāls sadalās, var izmantot modificētas laterālās bojas, kas norāda uz vēlamo kuģu ceļu. Kuģa ceļa labā un kreisā puse noteikta, skatoties virzienā no jūras uz ostu.

31. Izvietojot laterālās bojas gar kuģojamā kanāla malām, ņem vērā kanāla īpatnības. Boju izvietošanas minimālās prasības noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

32. Ja laterālo boju apzīmēšanai izmanto burtus vai numerāciju, apzīmējumus izvieto virzienā no jūras uz krastu attiecīgi alfabēta secībā vai augošā secībā.

33. Kardinālās bojas izmanto, lai:

33.1. apzīmētu kuģošanai bīstamus šķēršļus (piemēram, vraki, klintis, sēkļi);

33.2. norādītu lielāko dziļumu virzienā, ko apzīmē konkrētā boja;

33.3. norādītu drošo kuģojamo pusi, pa kuru apiet navigācijai bīstamu vietu;

33.4. pievērstu uzmanību tādām kanāla īpatnībām kā pagrieziens, savienojums, atzars vai sēkļa mala.

34. Atsevišķas bīstamības boju izliek tieši uz bīstamās vietas vai virs tās.

34.¹ Ass bojas izmanto, lai norādītu kuģošanai drošu rajonu (piemēram, centra līnija, kanāla vidus). Šāda boja var norādīt arī uz kanāla ieeju, pieeju ostai vai piekrastei. Ass ugunsboju var izmantot, lai norādītu labāko vietu šķērsošanai zem tilta.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr.307 redakcijā)

35. Speciālās nozīmes boju uguns raksturojums nesakrīt ar kardinālo, laterālo, atsevišķas bīstamības un ass boju uguns raksturojumiem.

36. Ja kuģošana apdraud zivju audzētavas, tās papildus apzīmē ar šajos noteikumos noteiktām bojām (speciālās nozīmes bojas, laterālās bojas vai kardinālās bojas, vai šo boju kopa).

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

37. Avārijas vraku bojas attiecīgā rajona valdītājs (apsaimniekotājs, īpašnieks) izliek nekavējoties un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā tās nomaina ar pastāvīgiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, saskaņojot ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija".

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

38. Lai nodrošinātu boju redzamību un atšķiršanu no citām zīmēm, nosaka šādas boju parametru proporcijas:

38.1. koniskai bojai konusa augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

38.2. cilindriskai bojai cilindra augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

38.3. sfēriskai bojai sfēras augstums virs ūdens ir par divām trešdaļām lielāks nekā tās diametrs.

39. Lai bojas būtu vieglāk atpazīstamas, var lietot topfigūras. Topfigūru izvieto pēc iespējas augstāk.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr.307 redakcijā)

40. Konisko topfigūru parametri (laterālajām un kardinālajām bojām) ir šādi:

40.1. konusa pamata diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir no 0,25 līdz 0,3;

40.2. konusa vertikālais augstums attiecībā pret konusa pamata diametru ir 0,9;

40.3. attālums starp topfigūru zīmēm ir puse no konusa pamata diametra;

40.4. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret konusa pamata diametru ir vismaz 0,35.

41. Cilindrisko topfigūru parametri (laterālajām bojām) ir šādi:

41.1. cilindra diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir no 0,25 līdz 0,3;

41.2. cilindra vertikālais augstums ir no 1 līdz 1,5 reizēm lielāks par cilindra diametru;

41.3. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret cilindra diametru ir vismaz 0,35.

42. Sfērisko topfigūru parametri (atsevišķas bīstamības un ass bojām) ir šādi:

42.1. sfēras diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir 0,2;

42.2. atsevišķas bīstamības bojai attālums starp topfigūru zīmēm ir puse no sfēras diametra;

42.3. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret sfēras diametru ir vismaz 0,35.

43. "X" veida topfigūru parametri ir šādi:

43.1. "X" kājas diagonāli krustojas taisnā leņķī un ir ietvertas nosacītā kvadrātā, kura mala ir apmēram viena trešā daļa no bojas diametra uz ūdens virsmas;

43.2. "X" kāju garums attiecībā pret nosacītā kvadrāta malas garumu ir 0,15.

44. Peldošo navigācijas tehnisko līdzekļu ugunīm izmanto zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu un zilu krāsu. Zaļo un sarkano krāsu izmanto laterālajām bojām, balto - kardinālajām bojām, ass bojām, kā arī atsevišķas bīstamības bojām, dzelteno krāsu izmanto tikai speciālās nozīmes bojām, bet dzeltenās un zilās krāsas kombināciju - avārijas vraku bojām.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

45. Lietojot gaismas filtru, ņem vērā, ka:

45.1. sarkans filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 20-25 pro­centiem;

45.2. zaļš filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 20-30 procentiem;

45.3. dzeltens filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 60-75 pro­centiem.

46. Bojas vai stoderes enkurķēde sastāv no bojas saiknes, pamatķēdes un enkura saiknes. Bojas saikne var būt vienkārtīga vai divkārtīga. Vienkārtīgo saikni savieno ar savienojošo skavu, divkārtīgo - ar trīsstūra plāksni. Lai pamatķēde, bojai griežoties ap savu asi, netiktu bojāta, izmanto virpuļus.

47. Minimālo peldošā navigācijas tehniskā līdzekļa enkurķēdes garumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

G_min - minimālais enkurķēdes garums (metros);

DZ - ūdens dziļums vietā, kur ir paredzēts novietot navigācijas tehnisko līdzekli (metros);

K_dz - dziļuma koeficients. Ja ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem, K_dz ir 2,5, pārējos gadījumos K_dz ir 2.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

48. Ir šādi enkuru tipi:

48.1. čuguna enkuri. Čuguna enkura malas ir noapaļotas. Enkura labākai saķerei ar grunti apakšējā daļā veido izgriezumu;

48.2. betona enkuri. Betona enkuriem ir prizmas forma.

49. Boju un stoderu enkuru un ķēžu parametrus izvēlas atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

50. Navigācijas tehnisko līdzekļu ugunīm izmanto piecas krāsas - baltu, sarkanu, zaļu, dzeltenu un zilu. Katrā signālu sistēmā izmanto ne vairāk kā trīs krāsas.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

51. Zilo krāsu izmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad ar citu krāsu ugunīm nav iespējams nodrošināt drošu kuģošanu ostā vai tiešā tās tuvumā.

52. Blakus esošām bākām un ugunszīmēm izvēlas atšķirīgus gaismas signālus.

53. Navigācijas tehniskā līdzekļa darbības zonā apgaismojums uztvērēja acī nedrīkst būt lielāks par 0,1 luksu un tas jāsamazina līdz 0,01 luksam, ja fons ir ļoti tumšs.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

54. Navigācijas tehniskā līdzekļa uguni automātiski vai manuāli ieslēdz diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības (līdz divām jūras jūdzēm) apstākļos. Ostās, kā arī rajonos ar intensīvu kuģu kustību navigācijas tehniskā līdzekļa uguni var ieslēgt nepārtrauktā darbības režīmā.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

55. Uguns redzamības attālumu izvēlas, ņemot vērā attiecīgā rajona kuģošanas īpatnības, kuģu ceļa attālumu no krasta un citus apstākļus, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Uguns redzamības attālumu saskaņo ar Jūras administrāciju.

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

56. Navigācijas tehnisko līdzekļu virsmām izmanto šādas krāsas:

56.1. parastās krāsas - melnu, baltu, zaļu, dzeltenu, sarkanu;

56.2. ja nepieciešams pastiprināt navigācijas tehniskā līdzekļa atpazīstamību uz apkārtējā fona, - oranžu krāsu un fluorescentās krāsas - sarkanu, dzeltenu, zaļu, oranžu;

56.3. (svītrots ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr. 307).

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

57. Atsevišķos gadījumos kuģošanas drošības palielināšanai pieļaujama navigācijas tehniskā līdzekļa krāsošana ar divām krāsām vertikālās joslās.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

58. Navigācijas tehniskā līdzekļa virsmas krāsas tonis atbilst starptautiskās krāsu kodu sistēmas RAL (Reichs-Ausschuss für Lieferbedingungen) tonim:

59. Vizuālo navigācijas tehnisko līdzekļu koordinātas nosaka atbilstoši Pasaules ģeodēziskajai sistēmai (WGS 84). Nosakot navigācijas tehniskā līdzekļa koordinātas, atzīmē laiku, datumu un mērīšanas instrumenta datus.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

60. Koordinātu pieraksta precizitāte tiek noteikta līdz minūtes tūkstošdaļai (ieskaitot).

61. Navigācijas tehniskā līdzekļa īpašnieks vai valdītājs aizpilda un uztur elektronisko navigācijas tehniskā līdzekļa pasi (5.pielikums) un periodiski, ne retāk kā reizi gadā, aktualizē pases datus, kā arī glabā elektroniskās pases kopiju.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 307 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

62. Luminiscējošos materiālus izmanto navigācijas tehnisko līdzekļu krāsu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Luminiscējošā materiāla krāsas tonis ir pēc iespējas līdzīgs tādam krāsas tonim, kura uztveri tas pastiprina.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

63. Atstarojošos materiālus izmanto navigācijas tehnisko līdzekļu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Lietojot atstarojošos materiālus, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem izmanto standarta vai vispusīgo apzīmējumu. Abu apzīmējuma veidu lietošana vienā rajonā vienlaikus ir aizliegta, ja šis rajons nakts laikā ir viegli identificējams.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

64. Standarta apzīmējumam atstarojošos materiālus lieto šādi:

64.1. sarkana laterālā boja - viena sarkana josla vai sarkans kvadrāts;

64.2. zaļa laterālā boja - viena zaļa josla vai zaļš trīsstūris;

64.3. dzeltena speciālās nozīmes boja - viena dzeltena josla vai dzeltena zīme "X", vai dzeltens simbols;

64.4. ass boja, atsevišķas bīstamības boja un kardinālā boja - baltas joslas, burti, numuri vai simboli.

65. Vispusīgajam apzīmējumam atstarojošos materiālus lieto šādi:

65.1. sarkanā un zaļā laterālā boja, dzeltena speciālās nozīmes boja - tāpat kā standarta apzīmējumam;

65.2. ass boja - sarkano un balto atstarojošo joslu kombinācija, izvietota horizontāli vai vertikāli. Sarkanās joslas platums un attālums starp divām baltās krāsas joslām ir vismaz divas reizes lielāks par baltās joslas platumu;

65.3. atsevišķas bīstamības boja - zilas un sarkanas horizontālas atstarojošas joslas (vismaz pa vienai no katras krāsas). Joslu platums ir vienāds, un attālums starp joslām nav mazāks par joslas platumu;

65.4. ziemeļu kardinālā boja - horizontāla zila atstarojoša josla uz melnas virsmas un horizontāla dzeltena atstarojoša josla uz dzeltenas virsmas. Zilās joslas platums un attālums starp dažādu krāsu joslām ir vismaz divas reizes lielāks par dzeltenās joslas platumu;

65.5. austrumu kardinālā boja - divas zilas atstarojošas joslas uz melnas virsmas augšējā pusē;

65.6. rietumu kardinālā boja - divas dzeltenas atstarojošas joslas uz dzeltenas virsmas augšējā pusē;

65.7. dienvidu kardinālā boja - horizontāla dzeltena atstarojoša josla uz dzeltenas virsmas un horizontāla zila atstarojoša josla uz melnas virsmas. Zilās joslas platums un attālums starp dažādu krāsu joslām ir vismaz divas reizes lielāks par dzeltenās joslas platumu.

(Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.307)

66. Rakoni darbojas jūras radaru 9 un/vai 3 GHz frekvencē.

(MK 19.04.2011. noteikumu Nr.307 redakcijā)

67. Rakons pārraida kuģa radaram savu atpazīšanas signālu vai atstaro kuģa radara raidīto signālu, nodrošinot precīzāku kuģa vietas noteikšanu. Lai rakonu atpazītu kuģa radara ekrānā, atstarotajā signālā izmanto Morzes kodu.

68. Rakona darbības efektivitāte ir ne mazāka par 99,6 procentiem.

69. Rakonus izmanto:

69.1. navigācijas tehnisko līdzekļu identificēšanai;

69.2. krasta līnijas, kuģošanai bīstamo vietu un objektu identificēšanai;

69.3. kuģu ceļu pagriezienu vietu norādīšanai;

69.4. tiltu balstu norādīšanai;

69.5. vadlīnijās.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

70. Ja rakonu izmanto vadlīnijā, vēruma precizitāte ir 0,3 grādi.

71. Radara atstarotājus izmanto, lai palielinātu navigācijas tehniskā līdzekļa redzamību uz kuģa radara.

(Grozīts ar MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 499)

72. Izmanto šādus radara atstarotājus:

72.1. divplakņu atstarotāju;

72.2. trīsplakņu atstarotāju.