Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 287

Rīgā 2016. gada 5. maijā (prot. Nr. 21 35. §)

Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam

1. Apstiprināt Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plāna starpposma un gala izvērtējumu ietvert Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas izvērtējumā.

4. Plānā noteiktās darbības, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Sociālā fonda finansējumu, var precizēt atbilstoši Eiropas Sociālā fonda attiecīgo specifisko atbalsta mērķu plānošanas procesam, apstiprinot specifisko atbalsta mērķu projektu vērtēšanas kritērijus un ieviešanas nosacījumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis


(Ministru kabineta
2016. gada 5. maija
rīkojums Nr. 287)

Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns
2016.-2020. gadam

Rīga, 2016

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

AII - Augstākās izglītības iestādes

AM - Aizsardzības ministrija

ĀM - Ārlietu ministrija

CEDEFOP - European Center for Development of Vocational Training (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs)

CSP - Centrālā statistikas pārvalde

DP - Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība"

DPP -Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums

EK - Eiropas Komisija

EM - Ekonomikas ministrija

ES - Eiropas Savienība

ESF - Eiropas Sociālais fonds

ET 2020 - Stratēģiska sistēma - "Izglītības un mācības 2020"

IAP - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

IKP - iekšzemes kopprodukts

IKT - Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IT - informācijas tehnoloģijas

IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KM - Kultūras ministrija

LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIKTA - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LKC - Lauksaimniecības konsultāciju centri

LLPA - Latvijas Lielo pilsētu asociācija

LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LM - Labklājības ministrija

LPIA - Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība

LPS - Latvijas Pašvaldību savienība

LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LU - Latvijas Universitāte

MK - Ministru kabinets

MVK - sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti

NAP - Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

NEP - Nozaru ekspertu padomes

NIID - Nacionālā izglītības iespēju datu bāze

NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO - Nevalstiskās organizācijas

PI - Pieaugušo izglītība

PIC - Pieaugušo izglītības centrs, tālākizglītības un profesionālās pilnveides mācību īstenotāji

PII - Profesionālās izglītības iestādes

PIKC - Profesionālās izglītības kompetences centrs

PIPP - Pieaugušo izglītības pārvaldības padome

PR - Plānošanas reģions

SAM - Specifiskais atbalsta mērķis

TM - Tieslietu ministrija

TMC - Tiesnešu mācību centrs

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VB - Valsts budžets

VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra

VK - Valsts kanceleja

VM - Veselības ministrija

WEF - World Economic Forum (Pasaules Ekonomikas forums)

Lietotie termini

Apguve - mērķtiecīgi organizēta pieaugušo mācību darbība, kurā mācību saturā iekļautās kompetences (zināšanas, prasmes, attieksmes) kļūst par pieaugušā ieguvumu.

Formālā izglītība - hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu.

Informālā izglītība (ikdienējā) - izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi).

Kompetence - nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā.

Mūžizglītība - izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos.

Neformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas. Uzsākot un pabeidzot piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Pabeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība bet tā nav obligāta prasība.

Neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji - organizācija, kura īsteno neformālās izglītības programmas.

Pamata kompetences - zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas nepieciešams indivīdam personības pašpilnveidei, sekmētu sociālo iekļaušanos un nodarbinātību.

Pieaugušo izglītība - personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū,

Pedagogs -

a) persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam jebkurā izglītības pakāpē un veidā; pedagoģijas speciālists, docētājs (augstākās izglītības iestādē), skolotājs, audzinātājs;

b) persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.

Prasme - māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnīgoties bezgalīgi.

Avoti:

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, IZM

Izglītības likums, IZM

Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga, "Zvaigzne ABC", 2000

1. Plāna kopsavilkums

Dokumentā "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam1", pieņemts Ministru kabinetā 2014.gada 22.maijā, noteikts izglītības attīstības galvenais mērķis 2020.gadam: kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Ņemot par pamatu izglītības politikā izvirzītos mērķus 2020.gadam, plānots pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvara pieaugums no 7% (2012.gadā) līdz 15% (2020.gadā). IAP uzsvērts, ka, lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Profesionālajā izglītībā viena no stratēģiskajām prioritātēm ir pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšana.

Diemžēl, ekonomiskās krīzes ietekmē pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītībā rādītāji pēdējos gados pasliktinās - no 2004. (8,4 %) līdz 2011. gadam iesaiste mūžizglītībā saruka par 3,4 procentpunktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā palielinājās, sasniedzot 6,9 %, savukārt jau 2014.gadā šis rādītājs saruka līdz 5,5 % (rādītājs tikai nedaudz pārsniedz tā zemāko līmeni - 5,1%, līdz kuram tas bija noslīdējis 2011.gadā). Tas skaidrojams ar Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus.

Kopumā Latvija atpaliek par 5,2 % no Eiropas vidējā rādītāja vērtības (10,7 %)2, tādējādi apgrūtinot "ET 2020" noteiktā kopējā mērķa - 15% pieaugušo iedzīvotāju iesaistīti izglītības pasākumos līdz 2020.gadam - sasniegšanu.

Eiropas Savienības Padome 2009.gadā pieņēma stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā (ET 2020). Tā ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības mērķi un organizācija izglītības jomā līdz 2020.gadam. Četri stratēģiskie uzdevumi, par kuriem tika panākta vienošanās, ir šādi:

• īstenot mūžizglītības stratēģijas un izvērst mobilitāti;

• uzlabot izglītības sistēmu kvalitāti un efektivitāti;

• dot iespēju visiem pilsoņiem iegūt pamatprasmes un kompetences, veicināt sociālo kohēziju un aktīvu pilsonību;

• sekmēt radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbību.

ES Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01) atzīst, ka pieaugušajiem ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot savas personīgās un profesionālās prasmes un zināšanas, lai risinātu ekonomiskās krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti darba tirgū un nepieciešamību mazināt sociālās atstumtības risku, tas jo īpaši attiecas uz darbiniekiem ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni. Neskatoties uz to, visi pieaugušie - arī tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, - var daudz iegūt no mūžizglītības.

Eiropas Padomes dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībā - Eiropas standartu ietvars" (Key competences for Lifelong Learning - European Reference Framework) norādītas visām iedzīvotāju grupām nepieciešamās astoņas pamatprasmes, aptverot gan agrā bērnībā apgūstamās izglītības formas, gan vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību, gan arī mūžmācīšanos:

1. Prasme sazināties dzimtajā valodā;

2. Prasme sazināties svešvalodā;

3. Matemātikas zināšanas un pamatkompetence dabaszinātnēs

4. Datorprasmes;

5. Prasme mācīties (learning to learn);

6. Sociālā un pilsoniskā (social and civic) kompetence;

7. Spēja uzņemties iniciatīvu un uzņēmēja "gars" (sense of initiative and entrepreneurship);

8. Kultūras izpratne un ar to saistītā pietāte (cultural awareness and expression).

PI īsteno politiku, kas balstīta uz tādu mācību rezultātiem, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta neatkarīgam zināšanu ieguvējam, neatkarīgi no tā, vai viņš/viņa mācās darbā, mājās, vietējā pašvaldībā, brīvprātīgā darbā vai izglītības iestādēs. Līdz ar to tiek izstrādāts tam vajadzīgais daudzšķautņainais PI pārvaldības modelis.

Lai panāktu to, ka PI nozare spēj atbalstīt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, jāveic virkne jaunievedumu attiecībā uz:

• mērķorientētu un efektīvu finansējumu;

• skaidru PI iesaistīto institūciju atbildību un funkciju sadalījumu;

• "otrās iespējas" sniegšanu un tādu pamatprasmju kā rakstpratības un rēķināšanas prasmes, kā arī digitālo prasmju un kompetenču paplašināšanu;

• profesionālās pilnveides un tālākizglītības pieejamības palielināšanu darbaspēka izaugsmei un konkurētspējai (spēju konkurēt darba tirgū un iekārtoties darbā);

• īpašu mērķgrupu atbalstīšanu, piemēram, vecāka gadagājuma pieaugušajiem;

• sadarbību ar darba devējiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Mācības, kuru mērķis ir atjaunot jau apgūtās un attīstīt jaunas prasmes, ir noteicošas, lai noturētos vai atgrieztos darba tirgū. Savukārt pieaugušajiem piemērotas mācību metodes ir nepieciešamas, lai veicinātu pieaugušo iesaistīšanos PI programmās.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" viens no mērķiem ir mūžizglītības attīstība, tai skaitā - nodarbināto pieaugušo izglītošana. Iemaņas un kompetences ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido gan tāpēc, lai veicinātu cilvēkresursu produktivitāti un konkurētspēju, gan arī tāpēc, lai palīdzētu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem izrauties no zemu ienākumu "slazda". Uzmanība ir jāpievērš tādiem šķēršļiem kā nepietiekama motivācija un tādu atbalsta iespēju trūkums, kas palīdzētu sievietēm un vīriešiem apvienot ģimenes un darba pienākumus ar mācībām.

PI politikas īstenošana ir parādījusi arī to, cik sarežģīti pietiekamu statistikas datu trūkuma dēļ ir pienācīgi pārraudzīt PI nozari un izvērtēt politikas pasākumus. Uz faktiem balstītas politikas izstrādei PI jomā nepieciešami visaptveroši un savstarpēji salīdzināmi dati par visiem galvenajiem PI aspektiem, tātad, jāveido efektīvas pārraudzības sistēmas un jāveic kvalitatīvi pētniecības pasākumi.

PI pārvaldības plāns 2016.-2020. gadam aptver PI esošās situācijas aprakstu, t.sk. SVID analīzi ar līdz šim PI īstenošanas procesā iesaistīto ministriju līdzšinējo lomu un pieredzi, kā arī sniedz priekšlikumus PI pārvaldības modelim un plānoto investīciju aprakstu pieaugušo nodarbināto atbalstam.

Izvērtējot PI piedāvātās iespējas mācīties3, IZM secina, ka kopumā PI sniedzēju institucionālais tīkls Latvijas reģionos ārpus republikas nozīmes pilsētām ir vērtējams kā neviendabīgs. Paralēli PIC, pašvaldībām, privāto pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām, izglītības piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem pieaug formālās izglītības iestāžu iesaiste, kas veicina konkurenci iesaistīto institūciju vidū. Vienlaikus esošais PI īstenotāju pārklājums liecina, ka trūkst savstarpējas sadarbības un koordinētas darbības īstenotāju vidū, kas nodrošinātu līdzvērtīgu piedāvājumu katrā reģionā. PI spēja nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgus pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu ir būtisks nosacījums darba vietu saglabāšanai, izveidošanai un konkurētspējas celšanai reģionos un pašvaldībās.

Šobrīd PI tīklu Latvijā nav iespējams vērtēt kā efektīvi funkcionējošu - spējīgu aptvert visus PI pakalpojuma sniedzējus un piesaistīt visas sabiedrības mērķa grupas, informējot par pieejamajiem pakalpojumiem. Ir vērojama nozaru/sektoru darbība, kas nodrošina atsevišķu atbalsta pasākumu izpildi un mērķa grupu sasniegšanu, bet nedod ne mērķtiecīgu un sistēmisku atbalstu, ne kopējo redzējumu par PI. Minēto iemeslu dēļ tostarp nepieciešams stiprināt pašvaldību iesaisti un kapacitāti, lai tās atbilstoši Izglītības likuma deleģējumam varētu īstenot PI, nodrošinot tās pieejamību katram indivīdam.

Pamatojoties uz esošās situācijas izvērtējumu un ministriju lomu un pieredzi, plāns paredz šādu prioritāro rīcības virzienu īstenošanu:

• vienotas un ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide;

•dalītās un konkrētās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības nodrošināšana;

• pieaugušo izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem u.c. faktoriem.

PI sistēmas pārvaldības modelis ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, ievērojot reģionālās vajadzības, vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tas veidos pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, izveidojot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi. PI politikas īstenošanā tiks iesaistītas vairākas puses: pašvaldības, nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, izglītības iestādes, pieaugušo izglītības centri, NVO, īstenojot mācības noteiktām mērķa grupām. Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, piedāvātais PI modelis paredz PIPP izveidi, tajā ietverot pieaugušo izglītībā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus, kas nodrošinās kopējo sistēmas pārraudzību.

2. Esošās situācijas raksturojums

Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi. PI ir mūžizglītības posms, kas aptver pieaugušos no 25 gadu vecuma un ir nepieciešama pieaugušajiem visa mūža garumā. Latvijā PI regulē Izglītības likums4 7. panta 5.punktā, nosakot pieaugušos kā vienu no izglītības mērķa grupām.

Mūsdienu daudznacionālajā vidē, strauji attīstoties tehnoloģijām un būtiski pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā, pieaugušo tālākizglītība kļūst īpaši aktuāla mūžizglītības kontekstā. Līdz ar tehnoloģiju attīstības paātrinājumu un ekonomikas globalizāciju mainās arī darba saturs, proti, aizvien vairāk tiek pieprasītas uz zināšanām balstītas prasmes, radoša pieeja un inovatīvi risinājumi, kā rezultātā gados vecāki nodarbinātie var nonākt situācijā, ka viņiem pietrūkst attiecīgajam darbam nepieciešamo kompetenču.

Mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver gan mācīšanos, gan mācīšanu, gan formālo, gan neformālo izglītību, gan arī ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem apgūto iemaņu, prasmju un zināšanu krāšanu. No pieauguša cilvēka prasmēm jeb kompetencēm ir atkarīga ne tikai viņa spēja konkurēt darba tirgū, bet arī individuālās sociālās un pilsoniskās vērtības.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pieaugušo izglītības sistēmas attīstības kontekstā tika uzsākta mūžizglītības stratēģijas izstrāde un apstiprināšana, pieaugušo izglītību iekļaujot kā tās organisku sastāvdaļu, un, to iestrādājot 2007. gada 23. februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam" apstiprinātajā politikas mūžizglītības plānošanas dokumentā, kā arī 2008.gada 9.maijā ar MK rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010. gadā" apstiprinātajā Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā.

Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par pieaugušo izglītības politiku, nodrošina tās pārraudzību, nosaka finansējuma sadales principus, uztur datu bāzi un veicina ar pieaugušo izglītību saistītus pētījumus, lai:

• izveidotu saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai;

• nodrošinātu PI pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem;

• attīstītu pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.

Laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam PI pārvaldību Latvijā savas kompetences ietvaros īstenoja vairākas ministrijas - IZM, LM, EM, KM, ZM un citas reglamentēto profesiju ministrijas - VM, AM, TM, kā arī VK, uzticot programmu administrēšanu padotības iestādēm un nodrošinot profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši nozares vajadzībām skaidri noteiktai mērķauditorijai atbilstoši ministriju darbības jomām. Piemēram TM 3.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" ietvaros īstenoja tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, savukārt VK 3.2.4.specifiskā atbalsta mērķa " valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā" ietvaros īstenoja valsts pārvaldē strādājošo profesionālās pilnveides izglītību labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās. Zemkopības nozarē ZM īstenojusi vairākus pasākumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. Piemēram, Interneta rīki un tālmācības (e-apmācības) programmu uzturēšana, atjaunošana" ietvaros tika koordinētas tālmācības (e-apmācības) programmas: "Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstīšana", "LEADER", "Lauksaimniecības pamati". ZM organizēja četras reģionālās konferences lauksaimniekiem "Esi informēts un ražo laukos" - Saldū, Jelgavā, Cēsīs un Balvos. Aktivitāte "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai" tika īstenota 15 LLKC reģionālajās nodaļās - Ogrē, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā, Cēsīs, Tukumā, Saldū, Balvos, Alūksnē, Limbažos, Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī un Valmierā. Jauniešiem, kas piedalījās šajā aktivitātē tika dota iespēja piedalīties biznesa plānu/projektu konkursā "Laukiem Būt!". Pasākuma "Arodapmācības un informācijas pasākumi" mācības notika 204 dienas, un tajās piedalījās 1 325 klausītāju, iesaistot 184 lektoru. Iekšlietu ministrija, strādājot pie interaktīvās elektroniskās vārdnīcas izveides, organizējusi seminārus par SIS II, SIRENE informācijas sistēmu, mācību braucienus uz ārvalstu SIRENE birojiem, kā arī nodrošinājusi profesionālo pilnveidi valodu apguvē. Veselības nozarē VM īstenojusi vairākus veselības aprūpes personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas kursus aktivitātes 1.3.2.3. "Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana" un 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa " Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšana" ietvaros strādājusi pie ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas, organizējot starpdisciplināras konferences un seminārus. Kultūras nozarē KM darbojas pieaugušo izglītības nozares profesionālās pilnveides vajadzību nodrošināšanā (pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas programmas, kultūras nozares darbinieku (muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras centru u.c.) profesionālā pilnveide) atbilstoši nozares specifiskajām vajadzībām, īstenošanā iesaistoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kultūras augstskolām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un citām kultūras institūcijām.

Katra ministrija ir uzkrājusi pieredzi PI administrēšanā un pārvaldīšanā, kuru ir nepieciešams integrēt gan vienotas dalībnieku datu bāzes veidošanā, gan atbalsta sistēmas izstrādē, gan pieaugušo izglītotāju kompetenču noteikšanā, veidojot kritērijus kvalitatīvām mācībām.5 Savukārt IZM, LM un EM loma PI nodrošināšanā ir vērtējama plašāk, jo to īstenotā PI aptver to auditoriju, kas neietilpst skaidri definētajās mērķgrupās. Šo ministriju kompetence PI īstenošanā ir vērsta uz nodarbināto un bezdarbnieku vai bezdarba riskam pakļauto iesaisti izglītības procesos.

Izglītības likums nosaka arī pašvaldību kompetenci PI. Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta 22.punktam6 pašvaldības īsteno politiku PI un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. 2014.gadā IZM apkopoja 105 Latvijas pašvaldību sniegto informāciju par PI atbildīgo institūciju amatpersonu kontaktinformāciju. Apkopotā informācija liecina, ka pašvaldībās atbildība par PI politikas īstenošanu ir deleģēta vispārējās izglītības iestādēm, izglītības pārvaldēm, privātajiem mācību centriem un nevalstiskajām organizācijām. Atsevišķas pašvaldības veido vai atbalsta un sadarbojas ar PIC, kuri reģionos un, īpaši pašvaldībās, ir nozīmīgi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā. PIC loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām un vēlmi sadarboties.

Pašvaldību loma PI ir jāstiprina turklāt tam ir jānotiek visās pašvaldībās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iedzīvotāju informētību un iesaisti.

PIC ir nozīmīgi un vieni no pieredzes bagātākajiem PI dalībniekiem. To loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Lielākā daļa PIC darbojas jau vismaz 10 un vairāk gadus. Tomēr PIC tīkls nav vienmērīgs, un tie nav katrā novadā. Tiem ir uzkrāta ievērojama pieredze, izveidota mācību sniegšanas bāze un resursi, ir izstrādātas pieaugušo izglītības programmas un izveidojusies sadarbība ar lektoriem. PIC darbība ir tiešā mērā atkarīga no sadarbības ar pašvaldību, valsts institūcijām, lai piesaistītu finansējumu pakalpojumu sniegšanai. PIC, pašvaldības un augstskolas bija nozīmīgākie plānošanas reģionu 2004.-2006.gada ES struktūrfondu programmēšanas perioda ietvaros īstenoto projektu partneri un sadarbības sistēmas dalībnieki. Lai arī PIC kapacitāte ir atšķirīga, un to tīkls nav visaptverošs, vērtējot PIC lomu, ir jāatzīst, ka tā ir nozīmīga novados.

PI iesaistās arī citas institūcijas, tai skaitā nozīmīgi dalībnieki ir privātais sektors, kuru intervence pakalpojumu sniegšanā turpina palielināties, ko īpaši veicināja pēdējo septiņu gadu ES fondu finansējums, kas deva iespēju privātajiem pakalpojuma sniedzējiem saņemt salīdzinoši lielus pasūtījumus, kas ļāva iesaistīt arī tās mērķa grupas, kas nav gatavas maksāt par pakalpojumu vispār vai pilnu cenu.

Zināma loma pieaugušo izglītībā tiek atvēlēta arī vakara (maiņu) vidusskolām, kuras darbojas republikas nozīmes pilsētās un lielākajos novados. Tiesa to loma šobrīd ir visai šaura, bet ir saskatāma perspektīva īpaši pamatprasmju attīstībā.

Materiāltehniskās un cilvēkresursu kapacitātes vērtējumā visplašākās iespējas sniegt PI pakalpojumus ir profesionālās izglītības iestādēm, īpaši PIKC, un augstskolām. Šajās izglītības iestādēs ir mācībspēku resursi, pieeja zināšanu kapitālam, atbilstošas telpas, modernizēts mācību aprīkojums un pieeja klientiem.

Profesionālās izglītības iestādēs un arī augstskolās ir vērojams būtisks intereses pieaugums par iesaistīšanos pieaugušo izglītībā un tā ir augoša tendence, kas skaidrojama ar ievērojamiem ieguldījumiem profesionālās izglītības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizēšanā, kas ļauj piedāvāt pilnvērtīgu mācību pakalpojumu reģionos. Pamatā tās saistītas ar formālo izglītību, un pēdējā laikā to loma tiek novērtēta arī neformālajā izglītībā. Ikvienam pieaugušajam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta mūsdienīga mācību vide, bibliotēka, datubāzes, e-vide, kvalitatīvi mācību kursi un profesionāli pasniedzēji, kā arī ar darbu savienojams mācību laiks un grafiks. Interesentam, kurš domā par formālās izglītības iegūšanu, būtu ļoti svarīgi izglītību turpināt profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā, kur programmu atsevišķi moduļi ļautu uzsākt formālās izglītības ceļu un uzlabot savas profesionālās kvalifikācijas, iejusties procesā, pierast pie prasībām, kā arī saprast tālākas izglītības būtību.

PI sistēmas esošās situācijas SVID analīze ir atspoguļota tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1

Stiprās puses (Priekšrocības) Vājās puses (Trūkumi)
• Saskaņā ar normatīvajiem aktiem (Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums) ir noteikta IZM atbildība par PI politiku, pašvaldību loma un kompetence PI īstenošanā, kā arī PI finansēšanas principi.

• Profesionālās izglītības iestāžu tīkls nodrošina modernu un dažādu izglītības mērķa grupu vajadzībām piemērotu infrastruktūru.

• Lielākā daļa pašvaldību īstenot tām likumā noteiktās funkcijas PI īstenošanā, deleģējot šo funkciju izglītības pārvaldēm vai citām institūcijām, vai paturot pašas pašvaldības ziņā, tādējādi institucionāli nodrošinot reģionālu pārklājumu PI īstenošanā.

• 2004.-2006.gada plānošanas periodā 3.2.4.1.aktivitātes "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" ietvaros izveidota pieaugušo izglītības sistēma, nodrošināti koordinatori un pieaugušo izglītības tīkls.

• IZM pakļautībā darbojas VIAA, kas saskaņā ar nolikumu īsteno valsts politiku augstākās izglītības un zinātnes attīstības, mūžizglītības sistēmas attīstības, profesionālās izglītības sistēmas attīstības un vispārējās izglītības sistēmas attīstības jomā.

• NVA ir aprobēta pieaugušo izglītības programmu īstenošana ar kuponu metodi kā nodarbinātajiem, tā bezdarbniekiem, kas dod iespēju klientam brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju

• Tiek nodrošināta ārpus formālās izglītības ceļā iegūtu zināšanu un prasmju atzīšana.

• IZM ir iesaistījusies EPALE tīklā, kas nodrošina iespēju mācīties no profesionāļiem citās Eiropas valstīs un sadarboties, lai uzlabotu PI kvalitāti un pieejamību Eiropā.

• No 2012. līdz 2015.gadam IZM īstenojusi divus EK projektus pieaugušo izglītības jomā7, veikta analīze par iepriekšējos periodos īstenoto PI procesu un rezultātiem, kā arī LM gūto pieredzi pieaugušo izglītošanā.

• EM ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenojusi nodarbināto mācības komersantu konkurētspējas veicināšanai to darbinieku kvalifikācijas celšanai, kā rezultātā ir veikta analīze par īstenoto programmu rezultātiem.

• Nepietiekams valsts finansējums nodarbināto PI nodrošināšanai.

• Esošais PI piedāvājums nenodrošina pakāpenisku darbaspēka piedāvājuma pārstrukturēšanos no vidējās uz augstākās kvalifikācijas grupu.

• Nepietiekama koordinējoša, vienota PI pārvaldība, iesaistot visas par PI īstenošanu atbildīgās ministrijas, nosakot sasniedzamos uzdevumus, prioritāros atbalsta virzienus, mērķa grupas, finansējuma sadali un proporciju.

• Nav datu bāzes, kurā būtu pieejama vienota informācija par PI sniedzējiem un piedāvātajām programmām, kā arī par PI iesaistītajiem dalībniekiem.

• Nepietiekama IZM IKVD kapacitāte PI kvalitātes uzraudzībai.

• PI piedāvājuma veidošanā trūkst sasaistes ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, demogrāfisko tendenču prognozēm un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem.

• PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav pietiekami balstīta uz teritoriju specifiku un vajadzībām.

• Nav izveidots mehānisms, kā fleksibli tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām, nodrošinot papildus atbalstu (piemēram, mobilitāte, atbalsts bērna pieskatīšanai utt.), tādējādi veicinot to iesaisti PI.

• Iedzīvotāju vidū vērojama zema izpratne un pieredze par PI būtību un piedāvājumu.

Iespējas Draudi (Riski)
• Izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) vienotu pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai.

• Nodrošināt PI pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem, u.c.

• Attīstīt pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.

• Tiks nodrošināta regulāra pakalpojumu pieprasījuma un kvalitātes analīze.

• Modulāro programmu veidošana ar izvēles iespējām un pielāgošanos individuālajām vajadzībām.

• Neīstenojot koordinētu pieaugušo izglītības politiku, nepalielināsies PI iesaistīto personu skaits.

• Neizveidojot PI piedāvājumu, kas balstīts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, netiks mazināta darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām.

• Nesakārtojot pieaugušo izglītības datu ieguvi un normatīvo bāzi, netiks nodrošināta sistēmiska pieeja pieaugušo izglītībai.

• Nesasaistot PI piedāvājumu, ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, netiks novērsta darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām.

• Nepietiekami mobilizējot visus PI iesaistītos resursus un nesekmējot to sadarbību mērķa sasniegšanai, netiks novērsta PI sadrumstalotība un netiks nodrošināta izmaksu efektivitāte.

• Neizveidojot ilgtspējīgu PI sistēmu, kas mērķēta uz kvalifikācijas iegūšanu, pārkvalifikāciju un nodarbināto tālākizglītību, netiks mazināti strukturālā bezdarba riski.

• Neizstrādājot PI pārvaldības modeli, kas spēj reaģēt uz dažādu mērķa grupu vajadzībām, netiks nodrošināts pietiekams atbalsts sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei PI.

PI sistēmas koordinēšanai ir nepieciešams jauns un efektīvs PI pārvaldības modelis, kas ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, balstoties uz IZM īstenoto EK projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" un "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā" secinājumiem, semināru un forumu diskusijās ar iesaistītajām ministrijām, PR, pašvaldībām, LTRK, LDDK diskutēto PI pārvaldības modeli 2016.-2020.gadam, kā arī, ņemot vērā citu ministriju līdzšinējo pieredzi PI īstenošanā. PI pārvaldības modelis 2016.-2020.gadam ir izveidots, lai novērstu PI sadrumstalotību, atsevišķo institūciju rīcības nesaskaņotību un kopējās situācijas novērtēšanai nepieciešamās informācijas nepietiekamību, kā arī izveidotu efektīvu PI sistēmu.

2.1. IZM loma un pieredze PI politikas īstenošanā

ES fondu 2004.-2006. gada plānošanas periodā tika īstenota IZM pārziņā esoša 3.2.4.1.aktivitāte "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" - projektus īstenoja LPIA un plānošanas reģioni. Aktivitātes īstenošana sniedza būtisku ieguldījumu Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam un Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā (apstiprināta 09.05.2008.) izvirzīto mērķu sasniegšanā. Projektu īstenošanas rezultātā tika izveidoti un darbojas 6 mūžizglītības tīkli visos Latvijas reģionos (t.sk. piesaistīti un kompetenci pilnveidojuši PI koordinatori, attīstīta informācija par PI mācību iespējām, kā arī reģionos apmācīti 7 313 iedzīvotāji) un izstrādāti 6 rīcības plāni mūžizglītības stratēģijas ieviešanai reģionos. Papildus tam tika izstrādāti cilvēkresursu attīstības plāni Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionos, savukārt Vidzemes reģionā izstrādāts mūžizglītības atbalsta sistēmas modelis. Rīgas un Kurzemes reģionos izstrādātas un aprobētas mācību programmas. 3.2.4.1.aktivitātes ietvaros tika nodrošināta vienkopus pieejama informācija par mūžizglītības iespējām visos Latvijas reģionos - izveidota datu bāze http://www.laea.lv, kas pieejama ikvienam interesentam. Aktivitātes ietvaros tika veikta arī plaša informācijas kampaņa par mūžizglītības iespējām Latvijas reģionos un Rīgā, t.sk. ar mācību un uzziņas literatūru nodrošinātas 98 profesionālās mācību iestādes visā Latvijā.

2007.-2013.gada plānošanas periodā IZM plānoja šo sistēmu ieviest un stiprināt. Ekonomiskās lejupslīdes periodā šiem mērķiem paredzētais finansējums tika pārdalīts situācijas risināšanai būtiskiem mērķiem - bezdarbnieku mācīšanai. Tādējādi finansējums un PI procesa koordinēšana nonāca LM pārziņā. Kaut arī tas bija nepieciešams risinājums īstermiņā, tas "attālināja" PI sistēmas ieviešanu.

Atbalsts PI 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā

2007.-2013.gada plānošanas periodā PI sistēmas attīstībai tika uzsākta mūžizglītības sadaļas izstrāde un apstiprināšana, PI iekļaujot kā sastāvdaļu. Procesa juridisko pamatojumu veidoja ar MK 2007.gada 23.februāra rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam" apstiprinātās pamatnostādnes - pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas attīstības jomā, kā arī ar MK 2008.gada 9.maija rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā" apstiprinātā Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā, kā arī informatīvais ziņojums "Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaita 2011. un 2012.gadā"8.

ES fondu 2007.-2013.gadam plānošanas periodā IZM īstenoja vairākas aktivitātes DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros, kā arī citus projektus saistītus ar pedagogu kompetenču paaugstināšanu, tālākizglītošanu un prasmju pilnveidošanu:

1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot pedagogu studiju programmas un tālākizglītības programmas un kursus, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu sabiedrību, informācijas tehnoloģiju, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanu mācību procesā.

1.2.1.1.2.apakšaktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu sākotnējā profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot kursus, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās, uzlabojot profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanu, sniedzot atbalstu pedagoģiskās izglītības ieguvei un atbalstot inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu profesionālās izglītības procesā, tajā skaitā IKT, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanai mācību procesā.

1.2.2.1.5.apakšaktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ietvaros atbalsts tika nodrošināts pasākumu īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem izglītības sistēmas strukturālo pārmaiņu ietvaros, nodrošinot jaunajos apstākļos darbam izglītības iestādē nepieciešamo pārkvalifikāciju, zināšanu un prasmju pilnveidi profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai, tai skaitā komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī veicinot pedagogu novērtēšanas sistēmas attīstību un ieviešanu, tai skaitā nodrošinot mērķstipendijas pedagogiem par ieguldījumu novērtēšanas sistēmas ieviešanā.

Tika uzsākts arī darbs pie izglītības programmu pārejas uz mācību rezultātiem. MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība" paredz noteikt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetenci. Izglītības iestādēm, izstrādājot jaunas profesionālās izglītības programmas vai veicot grozījumus iepriekš licencētajās profesionālās izglītības programmās, aktualizējot un uzlabojot profesiju standartu kvalitāti, uzlabojusies arī pēc profesiju standarta izstrādāto izglītības programmu kvalitāte, vairāk uzmanības pievēršot mācību rezultātiem. Kopš 2011.gada visām augstākās izglītības studiju programmām definēti studiju rezultāti zināšanu, prasmju un iemaņu izteiksmē atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpas veidošanas vadlīnijām. Uzsākts darbs pie kritēriju izstrādes studiju programmu grupēšanai pa studiju virzieniem (jomām), kritēriju izstrādes studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas novērtēšanai un vērtēšanas metodikas izstrāde.

Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodrošinot izglītības piedāvājuma elastīgumu un atbilstību darba tirgus prasībām, tika ieviesta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana. Augstākās izglītības iestādes piedāvā papildināt zināšanas, apmeklējot dažādus kursus, pamazām atsākt pārtrauktas studijas, kļūstot par studiju klausītāju, kā arī citas tālākizglītības iespējas.

2010.gadā tika izstrādāti un iesniegti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuros ir ietverta šāda norma: "(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir nodrošināt pieaugušo izglītību, īstenojot vispārējās izglītības programmas, dodot iespēju iegūt vispārējo izglītību personām, kuras nav ieguvušas vai neiegūst vispārējo izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs (ģimenes apstākļu, sociālekonomisko, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ). Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas".

PI jomā īstenotie EK projekti, kas bija tiešs atbalsts pieaugušo iesaistei izglītībā:

1) EK finansētā projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (01.10.2012.-30.06.2014.) tika nodrošinātas individuālas (1020 pieaugušajiem) konsultācijas par mācību iespējām, tika izstrādāti sniegti ekspertu ziņojumi par nozīmīgiem PI jautājumiem. Balstoties uz projekta īstenoto reģionālo semināru un starpinstitucionālo forumu diskusijām un izstrādāto ziņojumu secinājumiem, izstrādāja PI pārvaldības plānu, uzsverot plānošanas reģionu lomu PI īstenošanā.

2) EK projekta "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (2015.gada janvāris - novembris) turpināja darbu pie PI pārvaldības plāna, piedaloties IZM organizētajās starpinstitucionālajās sanāksmēs un projekta organizētajās sanāksmēs, kas veidots balstoties uz 2012.-2014. gada projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" ietvaros veikto analīzi par iepriekšējos periodos realizēto PI procesu un rezultātiem, kā arī LM gūto pieredzi pieaugušo izglītošanā.9

2.2. LM loma un pieredze PI jomā

ES fondu 2007.-2013.gadam plānošanas periodā DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros LM ir īstenojusi vairākas atbalsta aktivitātes PI nodrošināšanai:

1.2.2.1.2.apakšaktivitātes "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" ietvaros atbalsts tika nodrošināts ar mērķi papildināt un pilnveidot bezdarba riskam pakļauto personu darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, nodrošinot iespēju pieaugušo iesaistei mūžizglītībā atbilstoši profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmām, nodarbinātām un pašnodarbinātām personām (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos) no 25 gadu vecuma.

1.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība", mērķis bija cilvēkresursu attīstība, paaugstinot darba meklētāju un bezdarbnieku konkurētspēju, spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam un palielinot iespēju integrēties darba tirgū.

ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" 2007-2013 rezultātu analīze liecina, ka visvairāk šajos pasākumos tika iesaistītas personas vecumā no 25-54 gadiem (90,6%) un vislielākais iesaistāmo personu skaits bija ar augstāko izglītību - 18 075 personas jeb 65%, kā arī projektā liels īpatsvars bija personām, kurām ir tikai vidusskolas izglītība - 8351 personas jeb 30% (attēls Nr.1). Tomēr saskaņā ar Latvijas 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem 7,4 procentiem pieaugušo iedzīvotāju (no tiem 2,9% vīriešu un 4,5% sieviešu) joprojām nav pamatizglītības. Iespējams, ka šis skaitlis ir vēl lielāks, jo 10 procenti iedzīvotāju aptaujas laikā nav norādījuši savu izglītību (Statistikas pārvalde, 2011, 20).

Populārākās nozares, kurās strādājušas pieaugušo izglītībā aktīvāk iesaistījušās personas ir valsts pārvalde, aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, izglītība.10 Šajā periodā NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) personas zems izglītības līmenis; 2) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums (Pielikums Nr.4)

Tas nozīmē, ka pastiprināta valsts iesaiste nepieciešama pieaugušo izglītības nodarbināto ar zemāku izglītības un prasmju līmeni prasmju paaugstināšanā, kas nozīmē preventīvi novērst bezdarba riskus sociāli ekonomiskā vai darba tirgus pārstrukturēšanās procesu rezultātā vai krīzes situācijās, kad darba devēju motivācija nodarbināto papildus izglītošanā ir zema.

Attēls Nr. 1 ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" iesaistīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits sadalījumā pēc iegūtās izglītības.

2007.-2013.gada plānošanas periodā apmācības reģistrētajiem bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām tika finansētas Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros un arī no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

Pārskata periodā tika īstenoti trīs ES fondu darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība"11 projekti:

‒ 1.3.1.1.3. "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" (2009.-2015.gads) ietvaros atbalstītas 148 939 personas trīs NVA īstenoto projektu ietvaros:

• Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā;

• Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība - 3.kārta;

• Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2.

‒ 1.3.1.1.5. "Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai" (2009.-2010.gads) ietvaros atbalstītas 5887 personas NVA īstenotā projekta ietvaros:

• Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām.

‒ 1.2.2.1.2. "Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" (2010.-2014.gads) ietvaros atbalstītas 27 983 personas NVA īstenotā projekta ietvaros:

• Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām.

Vienlaicīgi reģistrētajiem bezdarbniekiem papildus tika piedāvāta iespēja iesaistīties apmācību pasākumos, kas tika finansēti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas "Nodarbinātības speciālais budžets" ((04.02.00):

‒ 2012.gadā apmācību pasākumos no speciālā budžeta tika iesaistīti 6974 bezdarbnieki, 2013.gadā - 9520, 2014.gadā - 7023, 2015.gadā - 1458 (profesionālās izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, apmācība pie darba devēja, valsts valodas apguve).

Pilnīgāks izvērtējums un secinājumi 2007.-2013.gada periodam skatāmi Pielikumā Nr.4.

2.3 EM loma un pieredze PI jomā

EM atbildībā ir darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu izstrāde un darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmas uzturēšana, kā arī komercdarbības atbalsta instrumentu izstrāde un īstenošanas koordinēšana nodarbināto apmācību atbilstoši darba devēju vajadzībām sekmēšanai.

EM reizi gadā sagatavo Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas EM aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam. Darba tirgus prognozes balstās uz EM izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem un tās ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Ņemot to vērā, ziņojumā ir sniegts darba tirgus apsteidzošo pārkārtojuma sistēmas apraksts, kas paredz strukturētu ietvaru diskusijām par nākotnes darba tirgus izaicinājumiem un nepieciešamajām pārmaiņām. Darba tirgus prognozes tiek izskatītas Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Tā kā viens no EM uzdevumiem ir izstrādāt un īstenot politiku uzņēmumu un inovāciju attīstībai, kas ietver vairākus atbalsta instrumentus, būtiski ir nodrošināt iespēju komersantu darbiniekiem iesaistīties mācībās, kuru ietvaros izglītojamie iegūtu nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbam ar jaunākajām ražošanas tehnoloģijām un metodēm, kā arī iegūt prasmes jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un pakalpojumu vai netehnoloģisko inovāciju (jaunas organizatoriskās metodes, jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes, jaunas mārketinga metodes) attīstīšanai uzņēmumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu uzņēmuma inovācijas spējas palielināšanā, produktivitātē un konkurētspējas priekšrocību radīšanā.

EM ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoja nodarbināto mācības komersantu konkurētspējas veicināšanai to darbinieku kvalifikācijas celšanai. Nodarbināto mācības tika īstenotas DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.3.1.1.aktivitātes "Darbaspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, tai skaitā nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi" ietvaros. Aktivitātes mērķis bija darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk. nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi. Aktivitātē tika iekļautas piecas apakšaktivitātes, no kurām divas tiešā veidā ir saistītas ar jau nodarbināto personu mācībām:

1) 1.3.1.1.4.apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām";

2) 1.3.1.1.1.apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām", kuras mērķis bija veicināt investīcijas cilvēkresursos un saimnieciskās darbības veicēju un biedrību tiešo dalību tiem pieejamā darbaspēka kvalifikācijas celšanā, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību, kā arī ceļot ekonomikas konkurētspēju; celt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tādējādi nodrošinot komersanta konkurētspējas pieaugumu un veicinot tautsaimniecības attīstību.

Secinājumi par Apakšaktivitātes izvērtējumu iekļauti 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" sākotnējā novērtējumā12.

Kā ir atzinušas nozaru asociācijas, kas līdz šim ir bijušas Aktivitātes īstenotājas, pieprasījums pēc nodarbināto mācībām no komersantu puses joprojām ir augsts, ņemot vērā gan kopējo ekonomisko attīstību, gan tehnoloģiju dinamisko attīstību, kas komersantiem rada nepieciešamību pēc jaunu procesu, produktu, tehnoloģiju ieviešanas arī savā darbībā, lai saglabātu konkurētspēju un nenoliedzami arī ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski, jo ir nepieciešami nodarbinātie ar atbilstošu kvalifikāciju un prasmēm, kas spētu strādāt ar jaunajiem produktiem, tehnoloģijām un iekārtām. Ņemot to vērā, ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek plānots turpināt šādu mācību programmu.

Secinājumi par līdz šim paveikto

Izvērtējot līdz šim paveikto PI jomā, IZM kā nozīmīgāko ieguldījumu sistēmas pilnvērtīgai darbībai uzskata strukturētāku atbildības koncentrāciju PI politikas veidošanā un pārvaldībā.

Šobrīd IZM praktiski nav bijis iespēju veidot ilgtspējīgu PI pārraudzību un uzdevumu izpildes novērtējumu finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Valsts budžets nodarbināto pieaugušo izglītību atbalstījis tikai noteiktām nodarbināto kategorijām (pedagogiem, ierēdņiem), ES fondu atbalsts līdz šim bijis ekstensīvi fokusēts uz bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas ir radījis situāciju, kad nav izveidojusies homogēna un vienota PI politika, trūkst saskaņotas rīcības un regulāra rezultātu novērtējuma, kā arī pietiekošas koordinācijas un mērķa grupu informācijas par pieejamo pakalpojumu pašvaldībās, reģionos. PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav balstīta uz teritoriju specifiku un vajadzībām; nav atrunāta kārtība un mehānisms, kā tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām.

PI programmu piedāvājumam jābūt elastīgam, reaģējot uz situāciju teritorijās, kur tas tiek sniegts. Turpmāk IZM jāuzlabo darbs, lai nodrošinātu regulāru pakalpojumu pieprasījuma, piedāvājuma, pieaugušo izglītotāju un programmu kvalitātes analīzi.

LM ir secinājusi, ka svarīgi ir radīt atbilstošus stimulus izglītības iestādēm, lai tās būtu ieinteresētas pilnveidot savu piedāvājumu un ieguldīt izglītības programmu kvalitātē. Izmantojot uz pieprasījumu vērstu mācību kuponu sistēmu, tiek sekmētas pieejamākas mācības, mazināts izglītības iestāžu administratīvais slogs mācību pasākumu īstenošanas uzsākšanai, t.sk. veicinātas elastīgākas iespējas izglītības iestādēm komplektēt mācību grupas. Kā ir atzinuši arī Pasaules Bankas eksperti pakalpojumu kuponu sistēma (pieprasījuma virzītu, nevis piedāvājuma virzītu) labāk un ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām, nodrošina pastāvīgu motivāciju pakalpojumu sniedzējam nodrošināt augstu kvalitāti un plašu piedāvājumu. Visbeidzot, lai mazinātu iedzīvotāju prasmju neatbilstības, pašreiz ES dalībvalstis arvien vairāk pieaugušo izglītības sistēmās izmanto tieši mācību kuponu sistēmas, jo tās piemērojas personas prasmju vajadzībām, mazinot to nesaderības un sekmējot katra indivīda produktivitātes pieaugumu.13 Mācību kuponu sistēmas piemērotību PI īstenošanā ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija tās 2015.gada 18.septembra tikšanās reizē ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem no Latvijas par ESF ieviešanas jautājumiem. EK pauda atbalstu elastīgai mācību kuponu sistēmai, kuru īsteno NVA, tādējādi nodrošinot reģionālo pārklājumu un piedāvājot PI iesaistītajiem izglītības iestāžu brīvas izvēles iespējas pēc to vajadzībām.

EM ir secinājusi, ka nepilnīgā nodarbināto apmācību projektu uzskaites sistēma ir viens no iemesliem tam, ka šobrīd nav iespējams izvērtēt izglītības ietekmi uz konkrēta uzņēmuma darbību un darbinieka produktivitātes izmaiņām. Šādam mērķim izmantojama LIKTA apmācību projekta pieredze EM 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes projekta īstenošanā, kurā finansējuma saņēmējs ir izveidojis īpašu projekta informācijas reģistrēšanas un uzkrāšanas tiešsaistes platformu, kurā tiek uzkrāti visi dati par projektā iesaistītajiem komersantiem un izglītotajiem darbiniekiem dažādos griezumos, tostarp šo platformu var izmantot paši pieaugušie, piemēram, novērtējot mācību moduļus, kas nodrošina iespēju sekot līdzi mācību kvalitātei. Projektā iegūto pieredzi būtu vēlams izmantot arī citos mācību projektos, kurus īsteno nozaru asociācijas. Tas dotu iespēju savlaicīgāk novērtēt mācību projektu gaitu un ātrāk novērtēt sasniegtos rezultātus, jo līdz šim vērtēšanas process ir kļuvis par laikietilpīgu un sarežģītu procesu.

Līdzās EM secinājumiem, arī LM novēro, ka 2013.gadā, kad tika sašaurināta pasākuma mērķa grupa, NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei:

1) ja personai ir zems izglītības līmenis;

2) ja darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība;

3) personas vecums.

Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, pirmos divus minētos kritērijus nav iespējams objektīvi izvērtēt, un NVA nebija iespējas šos kritērijus piemērot, ierobežojot dalību pasākumā. Tādēļ kā būtisks priekšnosacījums ir valstī vienotas personu iegūtās izglītības reģistra izveidošana. Šādu kritēriju piemērošana ir būtiska, taču vienota izglītības reģistra trūkuma dēļ NVA nebija šādas iespējas. Vienīgais iespējamais risinājums būtu bijis personas apliecinājums, taču tas netika piemērots, jo radītu būtiskus neatbilstošas mērķgrupas iesaistes un neatbilstošu izdevumu riskus (personas var noklusēt patieso iegūto izglītības līmeni).

Galvenais piedāvājums bijis virzīts uz vispārējo prasmju apgūšanu, pārējās programmu jomas, kas saistītas ar profesijas iegūšanu, pārkvalificēšanos, papildu kvalifikācijas iegūšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, atšķiras un ir saistītas ar katras konkrētas institūcijas darbības specifiku.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt plašu PI piedāvājuma spektru. PI iespējas un vajadzības nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības iestādes (vispārējās un profesionālās kompetences), (PIKC), pašvaldību mācību centri (piemēram, pieaugušo izglītības centri), valodu mācību centri, privātie mācību centri, kā arī nepieciešamības gadījumā karjeras atbalstu, kas pieejams visās NVA filiālēs. Tas nozīmē, ka indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES struktūrfondu finansējumu, un apgūstot nepieciešamās kompetences pēc iespējas tuvāk viņa dzīves vietai.

2.4. Secinājumi par nodarbināto struktūru un iesaisti PI

Atbalsta instrumenti nodarbināto iesaistei PI Latvijā ir visai ierobežoti. PI tiek izmantoti gan darba devēja, gan pašu nodarbināto, gan valsts finanšu līdzekļi. Pēdējo gadu laikā pieaugušo mācību atbalstam pamatā tiek novirzīts ārvalstu finanšu instrumentu atbalsts.

Kā liecina attiecīgie rādītāji, Latvija pēc iedzīvotāju iesaistes mūžizglītības pasākumos ir vienā no zemākajām vietām ES. Vēl jo vairāk, šie rādītāji būtiski atšķiras atkarībā no vecuma grupas, proti, gados vecāki (pirmspensijas vecuma) iedzīvotāji mūžizglītības pasākumos iesaistās krietni retāk nekā 35 līdz 54 gadus veci iedzīvotāji (sk. tabulu Nr.2).

Tabula Nr.2

Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji pa vecuma grupām
(Īpatsvars no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaita)

  2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
PAVISAM 6,8 6,9 6,6 5,4 5,1 5,1 6,9 6,5 5,5
25-34 11 11,8 11,8 9,8 9,9 9,3 12 11,6 10
35-54 6,6 6,4 5,8 4,7 4,2 4,3 5,7 5,4 4,8
55-64 1,9 2,1 2,1 1,6 1,6 2,3 4,2 3,4 2,2

Datu avots: CSP, NBG38

Salīdzinot iesaisti mūžizglītībā atspoguļojošos rādītājus attiecībā uz senioriem (55-74 gadi), jāsecina, ka Latvijas rādītāji ir vairāk nekā divas reizes zemāki par ES-28 vidējo līmeni un 2014. gadā bija viszemākie Baltijas valstīs (sk. tabulu Nr.3).

Tabula Nr.3

Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji (55-74 gadu vecuma grupa)

  2011 2012 2013 2014
ES-28 6,8 6,9 8,3 8,4
Igaunija 7,2 7,8 6,6 7,0
Latvija 3,2 5,5 4,1 3,4
Lietuva 3,8 3,4 3,5 3,9

Datu avots: EUROSTAT, dalība pieaugušo izglītībā

Saskaņā ar CEDEFOP prognozēm14 nākotnē gaidāms lielāks pieprasījums pēc vidējās un augstākās (1.līmeņa) kvalifikācijas speciālistiem. Tātad cilvēkiem, kuru zināšanu un iegūtās kvalifikācijas līmenis neatbildīs darba tirgus vajadzībām, gan darbu atrast būs ļoti grūti, gan viņi būs pirmie, kas darbu zaudēs. Ja viņiem netiks sniegts atbalsts vajadzīgās kvalifikācijas un prasmju iegūšanai, tad viņi darbu nevarēs atrast ilgstoši.

Saskaņā ar EM 2015.gadā sagatavoto Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm iekļauto Tautsaimniecības attīstības scenāriju, IKP pieauguma tempi sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Visvairāk tas attiecas uz apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai. Gandrīz 2/3 no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2020.gadam veidos trīs nozares - apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Apstrādes rūpniecībā, strauji augot ražošanas apjomiem, palielināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr, lai vidējā un ilgtermiņā nozare būtu konkurētspējīga, vairāk nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam - tehnoloģiju pārnesei ražošanā, pētniecības attīstīšanai, inovācijai un darbinieku kvalifikācijas un prasmju celšanai.

Nodarbinātības iespējas ir cieši saistītas ar vispārējo ekonomisko situāciju un uzņēmējdarbības attīstību valstī. Kopš 2011.gada, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot lauksaimniecībā, nodarbināto skaits pieaug, tomēr to skaits ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. 2014.gadā vecumgrupā no 15 līdz 74 gadiem bija 982,8 tūkst. ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (49,1% no visiem iedzīvotājiem), ko veidoja 882,1 tūkst. nodarbinātie (89,7% no ekonomiski aktīvajiem) un 100,7 tūkst. darba meklētāju (11,3% no ekonomiski aktīvajiem)3.

Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā pieprasījums palielināsies pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem.

Vērtējot nodarbināto izglītības atbilstību profesijas kvalifikācijai, darba tirgū ir vērojamas disproporcijas. Salīdzinot nodarbināto iedzīvotāju sadalījumu pēc iegūtās izglītības līmeņiem pa profesiju kvalifikācijas grupām, redzams, ka nodarbināto skaits ar augstāko izglītību ir mazāks nekā nodarbināto skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās pēc būtības jābūt cilvēkiem ar augstāko izglītību. Savukārt vidējas kvalifikācijas profesijās pieprasījums pēc nodarbinātajiem ar vidējo izglītību ir mazāks nekā piedāvājums.

Atsevišķās profesijās jau pašlaik ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījumu ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku (piemēram - IT nozarē, programmētāji). Vienlaikus ir jomas, kur pastāv ievērojams darbaspēka pārpalikums (dažādu pakalpojumu jomu, pārvaldes/administrācijas darbinieki, personāla speciālisti, tirdzniecības aģenti u.tml.), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošu izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos.

Saskaņā ar EM informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju vidējais bezdarba līmenis 2014.gadā iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir 11,7% un tas ir ievērojami augstāks nekā ar augstāko izglītību - 5,6%. Bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar vidējo profesionālo izglītību ir zemāks nekā ar vidējo vispārējo izglītību - attiecīgi 10,5% iepretim 13,2%. Absolūtā izteiksmē visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo izglītību - gandrīz puse no šī izglītības līmeņa bezdarbniekiem.

2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda pieredze liecina, ka valsts iesaiste nepieciešama PI nodarbināto ar zemāku izglītības un prasmju līmeni prasmju paaugstināšanā, kas nozīmē preventīvi novērst bezdarba riskus sociāli ekonomiskā vai darba tirgus pārstrukturēšanās procesu rezultātā vai krīzes situācijās, kad darba devēju motivācija nodarbināto papildus izglītošanā ir zema.

Iepriekšējā plānošanas periodā institūciju sniegtais atbalsts, īstenojot PI piedāvājumu, gandrīz 53% gadījumu bija orientēts uz personības pilnveides un vispārējo zināšanu un prasmju pilnveides programmu īstenošanu, 37% gadījumu atbalstu saņēma darbinieki savas profesionālās kompetences paaugstināšanai jau esošajā profesionālajā jomā un profesionālo kompetenču paaugstināšanai citā jomā - 32%. Procentuāli mazāk, tikai 26%, tika piedāvāti papildu kvalifikācijas iegūšanai un pārkvalifikācijai, citas profesijas iegūšanai 24%. Secināms, ka galvenais piedāvājums bijis virzīts uz vispārējo prasmju apgūšanu, pārējās programmu jomas, kas saistītas ar profesijas iegūšanu, pārkvalificēšanos, papildu kvalifikācijas iegūšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, atšķiras un ir saistītas ar katras konkrētas institūcijas darbības specifiku.

Institūciju īstenoto programmu nodrošinājums profesijas iegūšanai iedalāms trīs grupās. Pirmā grupa, kas saistīta ar profesijas iegūšanas nodrošināšanu ir augstskolas/ koledžas un profesionālās izglītības iestādes, kas zināmā mērā atklāj šo institūciju darbības virzienus. Otrā grupa veidojas no privātajiem mācību centriem, kuru programmu īstenošana saistīta ar profesijas iegūšanu un vakara (maiņu) vidusskolām, kurām raksturīga pamatprasmju apguvei paredzēto programmu īstenošana. Trešā grupa - PIC, kultūras iestādes, pašvaldību iestādes, NVO un vispārējās izglītības iestādes -, kuru programmas orientētas uz pamatprasmju apgūšanu.

Īstenotās programmas papildu kvalifikācijas iegūšanai vai pārkvalifikācijai atšķiras starp augstākās izglītības iestādēm/ koledžām, profesionālās izglītības iestādēm un NVO, privātajiem mācību centriem, kas praktiski īsteno šīs programmas, un pašvaldības kultūras un vispārējām izglītības iestādēm.

Vairākas pašvaldības iespēju robežās veicina pieaugušo izglītības attīstību savā teritorijā, dažādos veidos atbalstot tās īstenošanu:

1) finansējot vai līdzfinansējot teritorijā esošas iestādes, kas īsteno pieaugušo neformālo izglītību (pieaugušo izglītības centri, tautas skolas, kultūras centri, vispārējās izglītības iestādes, kas īsteno pieaugušo neformālās izglītības programmas u.c.);

2) nodrošinot telpas vai piedāvājot atlaides telpu īrei pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanai;

3) īsteno vai līdzfinansē ārvalstu finanšu instrumentu projektus, kuri vērsti uz pieaugušo neformālās izglītības īstenošanu un attīstību;

4) piedāvā dotācijas NVO, kuras nodrošina pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.

ES fondu 2007. - 2013. g. perioda pieredze, kad PI pārsvarā tika izmantota kuponu sistēma, ir uzrādījusi vairākas nepilnības.

Nepietiekamā apmērā tika nodrošināta darba tirgū nepieciešamas kvalifikācijas ieguve nodarbinātajiem ar zemu izglītību un prasmēm. Pēc Apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultāti (CSP, 2013) datiem 2011.gadā bija 1223,6 tūkst. iedzīvotāju vecumposmā no 25-64 gadiem. PI aktivitātēs iesaistījās tikai 10,6% no pieaugušajiem, kuru izglītība ir zemāka par vidējo vai nav formālās izglītības. Salīdzinājumam: PI iesaistījās 54,3% pieaugušo, kuriem ir augstākā izglītība un 24,7% pieaugušo, kuriem ir vidējā izglītība (skat. tabulu Nr.4).

Tabula Nr.4

Pieaugušo vecumā no 25-64 gadiem līdzdalība izglītībā 2011.gadā

Datu avots: CSP

Pieaugušie ar zemu izglītību 2011.gadā ir iesaistījušies tikai neformālās izglītības aktivitātēs, formālajā izglītībā viņi nepiedalījās un kvalifikāciju neieguva. No tiem, kas piedalījās neformālajā izglītībā, 58,4% atzīmē, ka tās bija ar darbu saistītas mācības, un 41,6% - ar darbu nesaistītas. Salīdzinājumam: 2007.gadā šie rādītāji attiecīgi bija 78,9% un 19,6%. Ir samazinājusies saistība starp pieaugušo ar zemām pamatprasmēm iesaistīšanos izglītībā un viņu nodarbināmības iespējām. Līdz ar to secināms, ka iepriekšējā plānošanas periodā programmu piedāvājums neatbilda šīs mērķa grupas izpratnei par labām nodarbinātības perspektīvām, kā rezultātā no šīs mērķa grupas krīzes apstākļos veidojās visvairāk bezdarbnieku, kuru izglītošanai tika novirzīti struktūrfondu līdzekļi, tādējādi radot ārēju motivāciju iesaistei izglītībā. Pieaugušajiem ar zemām pamatprasmēm ir aktualizējušās vajadzības integrācijai sabiedrībā un personības attīstībai, kas ir primāras attiecībā pret vajadzībām integrēties darba tirgū. Pēdējā faktora realitāti apstiprina arī iemeslu analīze, kāpēc pieaugušie ir iesaistījušies izglītībā. 2011.gadā 91,7% no tiem, kas ar zemām pamatprasmēm iesaistījās izglītībā kā iemeslu min - iegūt ikdienā noderīgas zināšanas un prasmes.

Pētījumā "Pieaugušo izglītības piedāvājums un pieprasījums" (R.Birziņa, 2014)15 konstatēts, ka vislielākos šķēršļus pieaugušo mācībām rada situatīvie faktori, kas ir saistīti ar PI dalībnieka spēju piekļūt un sasniegt mācību iespējas. Dalībnieki mācības nevar savienot ar darba grafiku (16%), mācības netiek piedāvātas sasniedzamā attālumā (13%), nav piedāvāts piemērots mācību pasākums (10%). No izglītības sniedzēju institūciju viedokļa šķēršļus izraisa tas, ka dalībnieki neapzinās savas izglītības vajadzības (10%), neuzskata mācīšanos par nepieciešamību (11%) un mācības nevar savienot ar darba grafiku (14%).

Minētie apstākļi liecina par neatbilstībām starp darba tirgus vajadzībām, programmu piedāvājumu un nodarbināto mācību vajadzību un iespēju sabalansētību, kā rezultātā samazinās veikto investīciju efektivitāte.

Starptautiskā salīdzinājumā, kas atspoguļots Apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultātos (CSP, 2013)16 Latvija 2011.gadā no 19 pētījumā iekļautajām dalībvalstīm ieņem 15. vietu pēc pieaugušo piedalīšanās izglītībā. Pēc piedalīšanās formālajā izglītībā tā attiecīgi ir 12. vietā, bet pēc piedalīšanās neformālajā izglītībā - 15. vietā.

Līdz ar to viens no veidiem, lai padarītu PI ieguvi elastīgāku, ir veidot tā saucamās modulārās programmas - ar izvēles iespējām un elastīgu pielāgošanos individuālajām vajadzībām. Šādi pielāgota jaunas profesijas apguve sekmēs darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti darba tirgus mainīgajos apstākļos un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā.

Paralēli formālai izglītībai, kas ir strukturēta un sistēmiska izglītības programmu apguve, ko apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, sabiedrībai ir iespējas iesaistīties arī ārpus formālās (neformālās) izglītības organizētās interesēm un pieprasījumam atbilstošās izglītošanās aktivitātēs. Ārpus formālās izglītības apgūto profesionālo kompetenci veido arī personas dzīves un darba pieredzes laikā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Pretendenta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana notiek balstoties uz attiecīgā profesijas standarta noteikto prasību pārbaudi profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Neformālās izglītības novērtēšanas procesā ir nodrošināti galvenie principi - personas tiesības, iesaistīto pušu pienākumi, uzticība un tiesiskums. Profesionālās kompetences novērtēšanu organizē akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam Izglītības kvalitātes valsts dienests ir deleģējis veikt šo uzdevumu (Pielikums Nr.3). Galvenais kritērijs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas tiesību iegūšanai ir izglītības iestādes vai eksaminācijas centra akreditācija, kas dod tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības, tai skaitā arī profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu.

Līdz 2015.gada 1.jūnijam 40 izglītības iestādes 130 profesionālajās kvalifikācijas (1-3 profesionālās kvalifikācijas līmenis) ir saņēmušas deleģējuma tiesības novērtēt pretendentu profesionālas kompetences, kas apgūtas ārpus formālās izglītības sistēmas.

Līdz 2015.gada 1.maijam ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguva 2113 personas. Ar mērķi apzināt pretendentu motivāciju un apmierinātību ar pakalpojuma kvalitāti, Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsācis plānveidīgu piedalīšanos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu novērošanā un pretendentu anketēšanā, piedaloties astoņos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, kas ir viens no soļiem PI kvalitātes uzlabošanā.

Atbilstoši DPP noteiktajam mērķim, ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā atbilstoši 1.2.2. SAM "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" ietvaros plānots atbalsts nodarbināto personu mācību organizēšanai, lai celtu komersantu darbinieku kvalifikāciju, ar mērķi sekmēt darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Apmācību programmai paredzēts 24,9.milj. euro liels finansējums un tās ietvaros plānots iesaistīt 1 300 komersantus un apmācīt 24 320 darbiniekus.

2.5. PI prioritārā mērķa grupa

Latvijas bezdarba struktūra pakāpeniski mainās, sabiedrībai novecojot: arvien lielāks īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku ir personas vecumā virs 50 gadiem. Tāpat, pieaug tādu personu īpatsvars, kuras iepriekš veikušas dažādus vienkāršākus un mazāk kvalificētus darbus, līdz ar to saņēmušas zemāku atalgojumu bez būtiskām iespējām ieguldīt savās prasmēs. Lai gan visi nodarbinātie ir pakļauti bezdarba riskam, tomēr pašreiz tieši minētās grupas un relatīvi zemāk kvalificētās personas tam ir pakļautas visvairāk, un mācību atbalsta sniegšana tām indivīda līmenī var dot augstāku produktivitātes pieaugumu, nekā citām - augstāk kvalificētām. Vecuma grupā 25-64 gadi ar zemu kvalifikāciju (pamata, pabeigts/nepabeigta vispārējā vidējā izglītība) ir 243 110 nodarbinātie jeb 31% no kopējā nodarbināto skaita (789 571) (sk. tabulu Nr.5). Lielākais nodarbināto īpatsvars (85%) ar pamata izglītību ir vecumā no 25-55 gadiem, savukārt 81% vecumā 25-55 gadi ir ar vidējo vispārējo izglītību (sk. Tabulu Nr.5).

Tabula Nr.5

Nodarbinātie pēc izglītības līmeņa (2014)

Vecums

Pamata

Vid.visp.

Vid. prof. Augst.

N/a

Kopā

Pa kohortām

Skaits

%

Skaits

%

Kopā

%

Ar zemu izgl.
(pamata+
vid.visp.)

25-29

10578

85%

30290

81%

22407

46382

0

109657

642971

81%

199603

82%

30-34

12079

24769

22013

45500

59

104421

35-39

12904

22433

29034

35221

218

99811

40-44

7440

25137

41162

37232

177

111149

45-49

3212

20711

46793

33862

205

104783

50-54

2999

27047

48996

33900

207

113149

55-59

5509

15%

23652

19%

41657

26974

122

97914

146599 19% 43507 18%

60-64

3270

11077

17950

16365

23

48685

Kopā: 789571 243110

EM dati, 2014.g.

Personām ar augstāko izglītību bezdarba risks turpina būtiski mazināties. Svarīgi uzsvērt, ka bezdarba riskam vairāk pakļauto personu iesaiste šāda veida aktivitātēs arī palielinās pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvaru, jo pašreizējo iesaisti lielā mērā veido tie nodarbinātie, kas PI aktivitātēs iesaistās regulāri un kuros būtisku ieguldījumu veic paši darba devēji no saviem līdzekļiem, ņemot vērā šo ieguldījumu atmaksāšanās iespējas. Lai uzlabotu darba tirgus situāciju pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, būtiski jau pietiekami savlaicīgi sniegt atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Latvijas nodarbināto iedzīvotāju skaitu attiecīgi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados pēc profesijas/ amata pamatdarbā, dzimuma un vecuma grupām skatīt pielikumā Nr.2.

Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir pakļautas paaugstinātam bezdarba riskam, ko izraisa arī nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Svarīgi šīs grupas gan pēc iespējas ātri integrēt darba tirgū, gan ātra darba atrašanas gadījumā veicināt valsts valodas apguvi un pāreju uz stabilāku/labāk atmaksātu darba vietu.

Ievērojot minēto, atbalsts sniedzams pieaugušajiem no 25 gadu vecuma, sevišķi akcentējot pieaugušo grupu ar zemām prasmēm un zemu izglītību. Tomēr, neskatoties uz 5.tabulā minēto nodarbināto skaitu ar zemu izglītību vecumā no 55 gadiem un, ņemot vērā situāciju, kad ievērojami pieaug pieaugušo skaits, kuri strādā profesijās ar zemu atalgojumu, prioritāri atbalsts sniedzams šādām bezdarba riskam vairāk pakļautām personu grupām (vecumā virs 25 gadiem):

• personām vecuma grupā virs 45 gadiem, kas strādā Profesiju klasifikatora piektās, septītās, astotās un devītās pamatgrupas profesijās (profesijas ar salīdzinoši zemāku atalgojumu);

• bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Mērķa grupu sadalījums un izglītības vajadzības, kā arī piedāvātāji skatāmi tabulā Nr. 6.

Tabula Nr.6

Personas vecumā no 25 gadiem ar profesionālo vidējo un augstāko izglītību (pēc DP sasniedzamais rādītājs 25 693) Personas vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vispārējo vidējo izglītību (pēc DP sasniedzamais rādītājs 12 934)
Mērķa grupa 25+ Mērķa grupa 45+, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Mērķa grupa 25+ ar zemām prasmēm un zemu izglītību Mērķa grupa 45+, kas strādā profesijās ar zemiem ienākumiem, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu
Nodarbinātā izglītības vajadzības
1. uzņēmums uzsācis ražot jaunu produktu veidus, mainījušās tehnoloģijas (iekārtas, izmantojamie materiāli, u.c.), taču ne darba devējs, ne ņēmējs nevēlas pārtraukt darba attiecības;

2. nodarbinātais vēlas turpināt strādāt uzņēmumā, bet ne pašreizējā amatā;

3. nodarbinātais vēlas kardināli mainīt savu nodarbošanās veidu

1. nodarbinātajam nav kvalifikācijas un prasmes neatbilst darba tirgus piedāvājumam

2. nodarbinātais vēlas turpināt strādāt uzņēmumā, bet viņam nav pietiekamas prasmes un atbilstošas kvalifikācijas

3. nodarbinātais vēlas kardināli mainīt savu nodarbošanās veidu

Mācību piedāvājums:  
Formālā izglītība:
PIKC;
Koledžas, augstskolas
Atvasinātu publisku personu dibinātas izglītības iestādes;
PIC;

Formālā izglītība:
PIKC;
Koledžas, augstskolas
Atvasinātu publisku personu dibinātas izglītības iestādes;
PIC;

Neformālā izglītība:
Visi PI piedāvātāji

Neformālā izglītība:
Visi PI piedāvātāji
 

Nosakot sociālās un darba tirgus atstumtības riskam pakļauto personu mērķa grupu, tiks ņemti vērā tādi kritēriji kā vecums, profesija, bēgļa/alternatīvais statuss, savukārt, lemjot par PI iesaistes finansēšanas atvieglojumiem, tiks ņemta vērā personu piederība noteiktai sociālās vai darba tirgus atstumtības riska grupai. Finansējuma sadalījums un pasākumi PI sistēmas pilnveidošanai skatāmi 9.un 10.tabulās.

Kopumā 2014. gadā 9.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Vienkāršās profesijas") profesijās bija nodarbinātas 112,6 tūkst. personas, 8.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri") profesijās 85,4 tūkst. personas, 7.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Kvalificēti strādnieki un amatnieki") profesijās 115,2 tūkst. un 5.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki") profesijās 136,1 tūkst. personas.

Par kritērijiem mērķgrupas pamatojumam izvēlēts bezdarba riska kritērijs. Aprēķina bezdarbnieku attiecību pret nodarbinātajiem attiecīgajā profesiju grupā17 (7.tabulas 4.kolonna) un izmanto VID datus par vidējo stundas tarifa likmi18 par katru no pamatgrupām (7.tabulas 5.kolonna) - sk. Tabulu Nr.7.

Tabula Nr.7

Nodarbinātie sadalījumā pēc profesijas, 2014.gads, tūkst.

  Nodarbinātie iedzīvotāji
skaits (tūkst.)
Bezdarbnieki
Skaits (tūkst.)
Bezdarbnieki pret nodarbinātajiem (%) Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR
1 2 3 4=3/2 5
1. Vadītāji

87.8

3.6

4.1%

8.1

2. Vecākie speciālisti

151

5.3

3.5%

6.7

3. Speciālisti

111.4

6.8

6.1%

5.8

4. Kalpotāji

50.3

3.3

6.6%

4.7

5. Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki

136.1

13

9.6%

3.3

6. Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki

30.1

3.5

11.6%

3.8

7. Kvalificēti strādnieki un amatnieki

115.2

16.2

14.1%

4.5

8. Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

85.4

6.7

7.8%

4.5

9. Vienkāršās profesijas

112.6

24.6

21.8%

3.2

Datu avots: CSP

Rezultātā, jo lielāka bezdarbnieku attiecība pret nodarbinātajiem un jo mazāka vidējā stundas tarifa likme, jo lielāks bezdarba risks. 9., 8., 7., 6., 5.pamatgrupās bezdarba risks augstāks, stundas tarifa likmes zemākas. 6. pamatgrupu (lauksaimniecības darbinieki) neiekļaujam, jo tie saņem atbalstu ZM programmās. Kopējā pasākuma mērķa grupa (45+, kas strādā 5., 7., 8. un 9.pamatgrupas profesijās) provizoriski 201 tūkst. (sk.tabulu Nr.8).

Tabula Nr.8

Profesiju pamatgrupa Mācību vajadzības Provizoriskā mērķgrupa19
5. Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, t.sk. pavāri, viesmīļi, bārmeņi, frizieri, skaistumkopšanas darbinieki, namu apsaimniekotāji, plašs tirdzniecības profesiju spektrs, individuālās aprūpes darbinieki, arī apsargi. Tiem, kam kvalifikācijas nav, tā ir novecojusi, vai neatbilst darba tirgus piedāvājumam, un cilvēki strādā zemāk kvalificētos darbos. Risinājums: kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei. 56 tūkst.
Kvalificētu strādnieku un amatnieku (7.) pamatgrupā ir kvalificēti būvniecības jomas nodarbinātie, metālapstrādes, elektrisko un elektrotehnisko iekārtu kvalificētie strādnieki, kā arī pārtikas nozares nodarbinātie (t.sk. zivju apstrādātāji, pēc kuriem ir pieprasījums). Šajā pamatgrupā atsevišķu profesiju, vai profesiju grupu gadījumā varētu būt runa par aplokšņu algām (būvniecības profesijās pēc VID datiem vidējā stundas tarifa likme ir 4,9 EUR).

Divas grupas:

1) Kvalifikācija klientam ir, ir arī pieprasījums darba tirgū, taču tehnoloģiju attīstības rezultātā nepieciešams pilnveidot kvalifikāciju un prasmes, lai "tiktu līdzi" tehnoloģijām un kāpinātu produktivitāti.

Risinājums: profesionālā pilnveide un neformālā izglītība;

2) Kvalifikācijas nav vai tā neatbilst darba tirgus pieprasījumam, kā rezultātā cilvēki strādā zemāk kvalificētos (un zemāk apmaksātos) darbos.

Risinājums: Kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei.

52 tūkst.
Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieru (8.) pamatgrupā pamatā ir dažādu iekārtu operatori, transportlīdzekļu un vilcienu vadītāju, arī celtņu utmldz iekārtu operatori.

Ar iekārtu operēšanu saistītās pamatgrupas profesijās pieprasītās prasmes ļoti cieši saistītas ar tehnoloģiju (iekārtu attīstību un modernizāciju). Šī grupa pakļauta bezdarba riskam situācijās, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā darba vietas tiek samazinātas, vai arī esošo darba vietu vietā rodas jaunas, kuras prasa papildus zināšanas.

Labāk būtu atbalstīt esošo nodarbināto profesionālo pilnveidi, nevis aizstāšanu ar jauniem darbiniekiem.

49 tūkst.
Vienkāršo profesiju pamatgrupā (9.) viens no paaugstinātā riska iemesliem ir augstā darbinieku rotācija - atbilstoši NVA datiem vakances šajās profesijās ir, taču vienlaikus arī bezdarbnieku, kuru pēdējā profesija ir 9.pamatgrupā, skaits ir liels. Pieņemot, ka kvalifikācijas nav, tā ir novecojusi, vai neatbilst darba tirgus piedāvājumam, kā rezultātā cilvēki strādā zemāk kvalificētos darbos.

Risinājums: Kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei

44 tūkst.

Lielākajā daļā šo pamatgrupu profesijās parasti saņem zemu vai vidēji zemu atalgojumu, liedz pašiem cilvēkiem plānot līdzekļus izglītības iespējām, tāpat darba devēji neveic būtiskus ieguldījumus šo darbinieku izglītībā, jo tas nesniedz tik būtisku efektu uzņēmuma līmenī kā "atslēgas" personāla izglītošana. Citu ES valstu un Latvijas pieredze liecina, ka visvairāk mūžizglītības aktivitātēs iesaistās personas ar augstāko izglītību, iepriekš minētās profesiju grupas ietver personas20, kuru iesaiste mūžizglītībā līdz šim nav bijusi pietiekama.

Vecuma grupā virs 45 gadiem šo pamatgrupu profesijās nodarbināto darba un ģimenes pienākumi parasti neļauj iesaistīties pilna laika mācībās vai PI aktivitātēs vispār. Šāda iespēja sniegtu papildus iespējas karjeras izaugsmei, kvalitatīvākas, iespējams, arī labāk atalgotas, darba vietas atrašanā. Kopumā 2014. gadā šajās profesijās strādāja aptuveni 450 tūkstoši nodarbināto, vecuma grupā virs 45 gadiem ir aptuveni 50% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Līdz ar to, pieņemot, ka minētajās profesijās vairāk pārstāvēti ir gados vecāki cilvēki, aptuvenā plānotā iespējamā mērķa grupa šim pasākumam ir aptuveni 200 tūkstoši nodarbinātas personas.

Ievērojot Latvijas darba tirgus disproporcijas un to, ka PI īstenošanai ir pieejams ierobežots finansējuma apmērs, periodā no 2016.-2020.gadam par PI prioritāti nosakāms atbalsts, kura rezultātā pieaugušais nodarbinātais iegūst kvalifikāciju (apgūstot profesionālās pilnveides vai tālākizglītības programmas, ko pamatā piedāvā profesionālās izglītības iestādes un koledžas). Brīvās darba vietas NVA uzskaitē uz 18.01.2016 skatīt pielikumā Nr.1.

ES valstu, tai skaitā arī Latvijas, pieredze iepriekšējā ES fondu atbalsta programmās liecina, ka visvairāk PI iesaistās personas ar augstāko izglītību, savukārt mazāk iesaistās personas, kam darba un ģimenes pienākumi parasti neļauj iesaistīties PI, kā arī gadījumos, kad darbinieku izglītošanā nav ieinteresēts darba devējs.

IZM ieskatā attiecībā uz pieaugušo nodarbināto struktūru, indivīdiem, kam būs nepieciešams ne tikai atbalsts izglītības piedāvājuma jēgpilnai izvēlei, bet arī karjeras atbalsta pakalpojums, tas tiks nodrošināts. Informācija par pieaugušo nodarbināto struktūru pēc informatīvā vai karjeras pakalpojuma nepieciešamības skatāma pielikumā Nr.5.

3. PI pārvaldības modeļa ieviešana un finansēšana

PI pārvaldības modelis paredz izveidot pastāvīgu un ilgtspējīgu PI sistēmu, kas novērsīs PI sadrumstalotību, atsevišķo institūciju rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību PI plānošanai un ietekmes novērtēšanai. Modeļa darbība paredzēta jebkura avota finansējuma, t.sk. VB, pārvaldībai. Modelis izstrādāts, ievērojot dažādo institūciju kompetenci un lomu PI īstenošanā atbilstoši normatīvo aktu deleģējumam.

PI politikas pārvaldībā tiek izdalīti trīs līmeņi - 1) stratēģiskais bloks, 2) operacionālais bloks un 3) PI programmu piedāvātāji.

PI politikas pārvaldības stratēģiskā daļa ietver struktūru PI politikas koordinācijai un īstenošanas uzraudzībai, stratēģisko lēmumu pieņemšanai PI politikas īstenošanā - Pieaugušo izglītības pārvaldības padomi (PIPP) - un definē tās sastāvu, funkcijas un darbības principus, kā arī IZM kompetenci un lomu PI likumdošanas, standartu, izglītības piedāvājuma attīstībā un tā kvalitātes pilnveidē. Plānots, ka PIPP nosaka un apstiprina PI mērķus un uzdevumus, nosaka prioritārās PI mērķa grupas, apstiprina īstenojamo mācību saturu, tostarp nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, lemj par finansējuma sadales principiem, veic regulāru PI īstenošanas rezultātu novērtējumu. PIPP sastāvā tiek ietvertas IZM, LM, EM, AM, KM, VM, ZM, TM, PKC, LDDK, LTRK, LPS, LLPA, LPIA, LBAS un plānošanas reģionu pārstāvji. PIPP sekretariāta un analītiskās vienības funkcijas nodrošina VIAA.

Modeļa operacionālais bloks atspoguļo nozares ministriju atbildības sadalījumu PI mācību īstenošanā un to sadarbības partneru tīklu:

1) IZM sadarbībā ar VIAA īsteno mācību atbalstu pieaugušajiem-nodarbinātajiem (pēc indivīda iniciatīvas) partnerībā ar pašvaldībām/izglītības pārvaldēm un NVA.

Finansējums plānots 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" un provizoriski sākot ar 2018.gadu arī VB ietvaros.

2) LM īsteno mācību atbalstu pieaugušajiem bezdarbiniekiem un darba meklētājiem partnerībā ar NVA.

Finansējums plānots 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām", SAM 7.2.1. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros".

3) EM sadarbībā ar CFLA nodrošina mācību atbalstu darba devēju pasūtītām pieaugušo-nodarbināto mācībām partnerībā ar LIAA, nozaru asociācijām un biedrībām, kas pārstāv uzņēmēju un darba devēju intereses, tādējādi nodrošinot, ka nodarbinātajām personām piedāvāto programmu ietvaros iegūtās prasmes un zināšanas atbilst nozaru un darba tirgus vajadzībām, veicina darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju izmaiņām, paaugstinot nodarbināto personu karjeras izaugsmes iespējas gan vienas nozares ietvaros, gan starp nozarēm, kā arī sekmējot darba algas pieaugumu līdztekus produktivitātes un kompetences pieaugumam.

Finansējums plānots 1.2.2.1. SAM pasākumā "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3. SAM pasākumā "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti".

IZM, LM un EM mācību atbalsta PI programmu piedāvātāji ir gan formālajā izglītības tīklā, gan neformālās izglītības sniedzējinstitūcijas.

Pieaugušo mācību atbalsta īstenošanā nozīmīga loma ir IZM un VISC darbam modulāro izglītības programmu izstrādē, aprobācijā un ieviešanā, kas ir pieaugušo auditorijai piemērotāka mācību forma. Atbalsts kursu un moduļu turpmākai attīstībai profesionālajā izglītībā plānots 8.5.2 SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai (profesionālās izglītības satura pilnveide, t.sk. modulāro programmu izstrāde)" ietvaros.

Attēlā Nr.2 ietverts PI politikas pārvaldības shematisks atspoguļojums.

Attēls Nr.2

PIPP plānots sasaukt vismaz reizi pusgadā. PIPP izvērtē mācību pieprasījumu un piedāvājumu, veic korekcijas izglītības programmu, modulāro programmu piedāvājumā, balstoties uz prognozēm. PI piedāvājuma veidošana būs sasaistīta ar LM īstermiņa darba tirgus vajadzību izpēti un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, demogrāfisko tendenču prognozēm un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem.

Datus par PI pieprasījumu atbilstoši kompetencei iegūst saskaņā ar darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kā arī NVA darba tirgus īstermiņa prognozēm, t.sk. reģionālā griezumā, veicot darba devēju aptaujas. Pašvaldības nodrošina nodarbināto pieaugušo motivēšanu un informēšanu par mācību iespējām/piedāvājumu, sniedz atbalstu nodarbinātā pieaugušā mācību piedāvājuma un izglītības iestādes izvēlē, kā ari nodrošina atgriezenisko saisti ar izglītības piedāvājuma veidotājiem. PIPP apstiprina ikgadējo mācību plānu. VIAA sadarbībā ar izglītības iestādēm formē mācību piedāvājumu. Mācību piedāvājums tiek nodots pašvaldībai - nodarbinātajam vistuvākajā informācija punktā (mācību piedāvājums pieejams arī izglītības iestādēs un datu bāzē niid.lv).

Informācija par PI piedāvājumu sabiedrībai būs pieejama nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē NIID, mājaslapā muzizglitiba.lv, kā arī to izplatīs pašvaldības un valsts institūcijas, publiskās izglītības, t.sk. profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādes, pieaugušo izglītības kompetenču centri, pieaugušo izglītības centri, privātie pakalpojuma sniedzēji u.c.

Lai nodrošinātu datu par pieaugušo iesaisti izglītībā uzkrāšanu un pārbaudi, tiks slēgta vienošanās ar VID un PMLP par datu izmantošanu mērķgrupas atbilstības pārbaudei. Pakāpeniski pilnveidojot Valsts izglītības informācijas sistēmu VIIS, tiks nodrošināta pieaugušo izglītojamo reģistrācija, kas atspoguļos pieaugušo nodarbināto iesaisti izglītībā un novērsīs dublēšanos. Papildus tiks izmantota arī EM apsteidzošo darba tirgus pārkārtojumu sistēma, lai saistībā ar iegūtajiem datiem PIPP darbība būtu efektīva.

IZM pieaugušo-nodarbināto mācību atbalsta nodrošināšana tiek īstenota uz pašvaldību teritoriālās bāzes, kuru darbības pamatā ir sadarbības koordinācija un skaidri definēts atbildības dalījums starp iesaistītajām institūcijām gan politikas veidošanas, gan izpildes līmenī. Izpildes līmenī iesaistītās institūcijas - VIAA, pašvaldības, NVA, kas īsteno pasākumus katras mērķa grupas/grupu sasniegšanai, apzināšanai, informēšanai par izglītības iespējām.

Piedāvātā pieaugušo-nodarbināto mācību atbalsta modeļa efektivitāte tiks sasniegta, jo:

• iesaistītās institūcijas nodrošinās visas Latvijas teritorijas pārklājumu;

• iesaistītās institūcijas nodrošinās visu pieaugušo / nodarbināto mērķa grupu pārklājumu;

• iesaistītās institūcijas nodrošinās visu PI pakalpojuma sniedzēju pārklājumu;

• piedāvātais modelis ļaus nodrošināt nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa līdzdarbību un līdzatbildību PI politikas veidošanā un ieviešanā;

• ir paredzēts precīzs horizontālās un vertikālās sadarbības mehānisms;

• tiks skaidri definēti katra līmeņa un katra iesaistītā partnera darba uzdevumi un atbildības sfēras;

• būs iespējams iegūt precīzus un ticamus statistikas datus par PI iesaistīto skaitu, mērķa grupām, piedāvātajām mācību iespējām teritoriālā griezumā;

• ļaus identificēt un izvairīties no "baltajiem plankumiem" - līdz šim nesasniegtajiem indivīdiem un neaptvertajām mācību jomām;

• tas būs pietuvināts darba tirgum, jo šādā veidā iespējams aptvert un pārredzēt visus PI spektrus - iesaistītas visa līmeņa darba grupas, kā arī aptvertas visas tautsaimniecības jomas;

• daudz lielāks uzticamības un paļāvības koeficients, jo informācija par pieprasījumu tiek saņemta no pirmavota, savukārt informācija par mācību iespējām tiek saņemta no uzticama un autoritāti iekarojuša avota.

Pamatojoties uz LM Informatīvajā ziņojumā "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem mācību virzieniem"21 tika izvērtēta iespēja izmantot pieredzi, kas ir gūta īstenojot mācības ar kuponu metodi22, vienkāršojot administratīvās procedūras un radot iespēju operatīvāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu arī nodarbināto izglītībā. Līdz ar to tika izvērtētas iespējas ieviest vienības izmaksu (unit cost) metodi, kas nozīmē, ka izmaksu cena ir fiksēta, un visām izglītības iestādēm tiek maksāta vienāda fiksēta cena par noteiktu izglītības programmu, atkarībā no programmu stundu skaita, koeficientiem utt., kas būtu interpretējama kā jau esošā kuponu sistēma.

IZM piedāvātais pieaugušo izglītības sistēmas modelis ir balstīts LM/ NVA kuponu sistēmas modelī, nezaudējot tā priekšrocības, bet pilnveidojot noteiktus tā ieviešanas aspektus - 1) izveidojot pieaugušo izglītības stratēģiskās pārvaldības mehānismu (PIPP), 2) pilnvērtīgāk izmantojot valsts profesionālās izglītības iestāžu un koledžu kapacitāti pieaugušo izglītības īstenošanā (mērķtiecīgi attīstot atbilstošus moduļus un kursus), 3) paplašinot nodarbināto apzināšanā un motivēšanā, kā arī to mācību interešu apzināšanā iesaistīto institūciju loku ar pašvaldībām efektīvākai prioritārās mērķa grupas sasniegšanai.

Nodarbinātā persona izvēlas sev atbilstošu izglītības programmu no mācību piedāvājuma, kas sastādīts, ievērojot darba tirgus pieprasījumu. Par izglītības pakalpojumu tiek paredzēta fiksēta cena, līdzīgi kā NVA īstenotajās mācībās. Mācību sniedzēji ir gan valsts, gan privātie mācību sniedzēji.

Tabula Nr.9

LM/ NVA kuponu sistēma IZM/ VIAA pilnveidotā kuponu sistēma
Stratēģiskais bloks
+ Apgūstamās profesijas un prasmes tiek noteiktas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm (nosaka Apmācību komisija) + Apgūstamās profesijas un prasmes tiek noteiktas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm (nosaka PIPP, balstoties uz LM īstermiņa un EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, kā arī ievērojot PIPP partneru ieteikumus

+ PIPP ir plašāka tvēruma komisija - plānots, ka tajā tiek izskatīti un saskaņoti ikgadējie izglītības programmu un apgūstamo prasmju plāni saistītajos pasākumos - LM/ NVA bezdarbnieku un darba meklētāju mācībām un EM darba devēju pasūtītām mācībām, lai sekmētu pieaugušo mācību savstarpēju saskaņotību un papildinātību).

Ieviešanas modelis
+ Fiksēta cena par izglītības pakalpojumu + Fiksēta cena par izglītības pakalpojumu (izmantojot izglītības programmu vienības izmaksas23 un izstrādājot formālās izglītības moduļu un kursu vienības izmaksas, balstoties uz profesionālo 1-1,5 gadīgo programmu izmaksu praksi).
+ Personai ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko apmācību veidu un mācību iestādi + Personai ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko apmācību veidu un mācību iestādi
+ Tiek veicināta konkurence starp mācību piedāvātājiem + Tiek veicināta konkurence starp mācību piedāvātājiem (mācību piedāvātāju lokā ir gan valsts izglītības iestādes, gan privātie mācību īstenotāji)
+ Tiek noteikti kvalitātes kritēriji mācību piedāvātājiem + Tiek noteikti kvalitātes kritēriji mācību piedāvātājiem (IZM ir apstiprināts EK projekts, kura ietvaros plānots izstrādāt pieaugušo izglītotāju un pieaugušo izglītības piedāvātāju kvalitātes kritērijus)
+ Apmācību kupons personai tiek izsniegts reģistrēšanās secībā + Prioritāri atbalsts tiek sniegts bezdarba riskam visvairāk pakļautajai grupai.

Lai to sekmētu, (a) pasākuma īstenošanā tiek iesaistītas pašvaldības, (b) mācību grupu komplektēšanā priekšroka tiks dota nodarbinātajiem (vecumā virs 25 gadiem) ar šādām pazīmēm:

i) personai ir zems izglītības līmenis;

ii) persona ir vecuma grupā virs 45 gadiem un strādā Profesiju klasifikatora piektās, septītās, astotās un devītās pamatgrupas profesijās (profesijas ar salīdzinoši zemāku atalgojumu);

iii) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība.

‒ Līdz šim izglītības piedāvājuma nodrošināšanai tika organizēts iepirkums + Tiek pilnvērtīgi un nepastarpināti izmantots izglītības iestāžu tīkls gan formālās, gan neformālās izglītības piedāvājuma nodrošināšanai
‒ Informācijas un atbalsta sniegšanu nodrošina NVA filiāļu (28) tīkls + Informācijas un atbalsta sniegšanu nodrošina plašāks tīkls - VIAA, NVA un pašvaldības, kas iesaistās nodarbināto apzināšanā, motivēšanā un piedāvājuma koordinēšanā.
‒ Mācības tiek nodrošinātas, ņemot vērā esošo izglītības programmu piedāvājumu + Nepastarpināti tiek strādāts pie pieaugušo izglītības programmu satura pilnveides, perspektīvā piedāvājot moduļu programmas elastīgākai pieaugušo profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas nodrošināšanai.

Kuponu sistēmas priekšrocību apraksts iekļauts plāna pielikumā Nr.4.

4. Atbalsta mehānisms PI nodrošināšanai

PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020.gadam sākotnēji tiks izmantots 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" (turpmāk -8.4.1. SAM) ieviešanā.

8.4.1. SAM ieviešanas apraksts:

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri

Atbilstoši DP finansējuma saņēmējs un projekta iesniedzējs ir VIAA. VIAA 8.4.1 SAM ievieš sadarbībā ar pašvaldībām, NVA un valsts, pašvaldību, privātajām un atvasinātu publisku personu dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, PIC, koledžām un augstskolām. Sadarbības partneru atlasei tiek noteikti sekojoši kritēriji:

• izglītības iestāde īsteno licencētu un akreditētu (attiecas tikai uz formālās izglītības programmām) izglītības programmu;

• izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums attiecīgās izglītības programmas īstenošanai;

• programma atbilst PIPP apstiprinātajam mācību piedāvājumam konkurences apstākļos, starp vienādām (satura un ilguma ziņā) izglītības programmām, priekšroka tiek dota valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu dibinātām profesionālās izglītības iestādēm.

Privātā profesionālās izglītības iestāde programmu var īstenot sadarbībā (slēdzot līgumu) ar PIKC.

Mācību jomu noteikšana

IZM izveidotā PIPP pieņem lēmumu par mācību jomām, kuru ietvaros 8.4.1 SAM mērķa grupai tiek piedāvātas profesionālās tālākizglītības, pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguves iespējas. Mācību jomu noteikšanā PIPP ņem vērā tautsaimniecības attīstības tendences, darba tirgus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Mācību jomu noteikšanā un atbalsta īstenošanā piemēro principus, lai nodrošinātu atbalsta sabalansētu teritoriālo pārklājumu.

Mācību piedāvājuma sastādīšana

VIAA informē sadarbības partnerus - Valsts, pašvaldību, privātās un atvasinātu publisku personu dibinātās profesionālās izglītības iestādes, Pieaugušo izglītības centrus, augstskolas un koledžas (turpmāk - mācību nodrošinātāji) par PIPP apstiprināto mācību jomu sarakstu.

Mācību nodrošinātāji atbilstoši PIPP sarakstam sagatavo un iesniedz VIAA profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālo izglītības programmu piedāvājumu (nepieciešamības gadījumā pielāgojot vai izstrādājot jaunas profesionālās programmas/moduļus, kā arī licencējot tās).

Atbilstoši PIPP apstiprinātajam mācību jomu sarakstam VIAA identificē un atlasa neformālās izglītības programmu īstenotājus, balstoties uz IZM noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

VIAA, apkopojot mācību nodrošinātāju sniegto informāciju un ņemot vērā neformālās izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases rezultātus, sagatavo mācību piedāvājumu nodarbinātajiem (programma, mācību vieta, ilgums, iespējamie laiki), par ko informē PI koordinatorus pašvaldībās un NVA.

Mācību uzsākšana

VIAA, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji, PI koordinatori un NVA nodrošina pilnīgu un daudzpusīgu informācijas pieejamību nodarbinātajiem. Mācību piedāvājums nodarbinātajiem tiek publicēts VIAA tīmekļa vietnē niid.lv, mājaslapā muzizglitiba.lv24, kā arī informācija par nodarbināto mācībām tiek izplatīta, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

VIAA, PI koordinatori, NVA, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji informāciju (saite uz niid.lv) par mācību piedāvājumu publicē savās tīmekļa vietnēs. PI koordinatori informāciju par mācību piedāvājumu pieejamību nodrošina arī pašvaldību bibliotēkās, pašvaldību administrācijās, reģionu laikrakstos utt.

Indivīds dodas uz pašvaldību vai atrod informāciju internetā, vai dodas uz tuvāko NVA. Saņem informāciju par savām izglītības vajadzībām (nepieciešamības gadījumā karjeras konsultāciju), izvēlas piedāvāto un sev noderīgo programmu un reģistrē savu mācību pieteikumu online vai klātienē.

Nodarbinātā persona, iepazīstoties ar mācību piedāvājumu, veic izvēli un reģistrējas mācībām pie izvēlētā neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēja. Nepieciešamības gadījumā nodarbinātais saņem karjeras konsultāciju.

Neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji sniedz informāciju VIAA par mācībām reģistrētajām personām.

Saņemot apstiprinājumu par atbilstību mērķa grupai, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji veic mācību grupu komplektēšanu. Mācību grupu komplektēšanas procesu koordinē VIAA un nepieciešamības gadījumā iesaista PI koordinatorus. Nodarbinātie uzsāk mācības.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana

PIPP nosaka profesionālās jomas, kurās 8.4.1. SAM ietvaros tiks sniegts atbalsts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai. Atbalsta nodrošināšanai VIAA sadarbojas ar tām profesionālās izglītības iestādēm, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam ir deleģētas tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci.

Finansēšanas kārtība.

Mācību īstenošanai plānots 10% līdzfinansējums, ko var nodrošināt gan pats nodarbinātais, gan darba devējs vai pašvaldība. Atsevišķām personu grupām atbilstoši vienotiem kritērijiem, kas tiks noteikti 8.4.1. SAM ieviešanas nosacījumos, būs nodrošināts finansējums mācībām 100% apmērā.

Mācību programmu īstenošana tiks finansēta, izmantojot vienas vienības izmaksu metodi, kas tiks balstīta uz 2014.-2020.gada plānošanas perioda 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" 7.2.1.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" ietvaros sekmīgi izmantotās vienas vienības izmaksu metodikas "Metodiku par viena izglītojamā izmaksu standarta likmes aprēķinu 1-gadīgu un 1,5-gadīgu profesionālās izglītības programmu īstenošanā otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītības programmās "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem sistēmas ietvaros"" principiem, kā arī ņemot vērā labo praksi NVA kuponu metode pielietošanā25, unificējot neformālās izglītības programmu izmaksas.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas nosaka Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi Nr.791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis" un tās ir standartizētas. Ņemot vērā, ka personas novērtēšanas izmaksas samazinās proporcionāli novērtējamo personu skaitam grupā, lai optimizētu izmaksas, izstrādājot atbalstāmās darbības ieviešanas nosacījumus, tiks izstrādāta metodika nodarbinātās personas ārpus formālā ceļā iegūto prasmju atzīšanai, nosakot minimālo atbalstāmās darbības ietvaros eksaminējamo personu skaitu izglītības tematiskās jomas programmu grupā.

Tiks nodrošināts papildus atbalsts maznodrošināto personu un invalīdu iesaistei PI - sniedzot finansiālu atbalstu ar transporta izmantošanu un nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājumu saistīto izdevumu kompensēšanai. Tiks izstrādāti noteikti kritēriji atbalsta saņemšanai, nosakot atbalsta piešķiršanas mehānismu un tā apmērus.

Shematisks PI nodrošinājums pieaugušajam vērojams attēlā Nr.3.

Attēls Nr.3

PIPP funkcijas:

Pārvaldības padome nosaka un apstiprina PI mērķus un uzdevumus, nosaka prioritārās grupas, sektorus, lemj par finansējuma sadales principiem, veic regulāru PI īstenošanas rezultātu novērtējumu.

Atbilstoši iesniegtajām atskaitēm analizē situāciju PI vajadzību pieprasījumā un piedāvājumā, nepieciešamības gadījumā veic korekcijas. Akceptē nozaru/ reģionu/ pašvaldību pieprasījumu profesiju apguvei un lemj par finansējumu, atbalsta apjomiem un prioritārajām mērķgrupām. Atbalsta īstenošanā piemēro principu, lai nodrošinātu atbalsta sabalansētu teritoriālo pārklājumu.

PI pārvaldības padome ir atbildīga par kvalitatīvu PI īstenošanas procesu:

Apstiprina kvalitātes kritērijus pieaugušo izglītotājiem;

Veic kvalitātes novērtēšanas īstermiņa apkopojuma analīzi;

Izvērtē un analizē piedāvāto PI programmu kvalitāti;

Lemj par mācību jomām, kuru ietvaros 8.4.1. SAM mērķa grupai tiek piedāvātas profesionālās tālākizglītības, pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguves iespējas.

VIAA funkcijas:

Identificē mācību nodrošinātājus un slēdz sadarbības līgumus;

Atlasa neformālās izglītības pakalpojumu sniedzējus, slēdz vispārējās vienošanās par mācību īstenošanu;

Nodrošina nodarbinātā pieteikšanos tiešsaistē, apstiprina atbilstību un nodrošina informāciju par tālāko rīcību;

Sagatavo mācību piedāvājumu nodarbinātajam (programma, mācību vieta, ilgums, iespējamie laiki) un informē par to PI koordinatorus un NVA;

Koordinē un sniedz atbalstu mācību nodrošinātājiem mācību grupu komplektēšanā;

Nodrošina mācību programmu īstenošanas koordināciju starpreģionālā līmenī;

Kontrolē nodarbināto informēšanas aktivitātes;

Sniedz priekšlikumus Padomei par jaunu mācību programmu nepieciešamību;

Plāno un nodrošina finanšu plūsmu;

Veic mācībām reģistrējušos nodarbināto mērķa grupas atbilstības pārbaudi.

Partneru funkcijas:

1. PI koordinatoru - pašvaldību funkcijas:

Nodrošina informācijas apmaiņu starp PI iestādēm reģionā/pašvaldībā, nodrošina pilnīgu un daudzpusīgu informācijas pieejamību pašvaldības nodarbinātajiem par mācību iespējām (ievieto tīmekļa vietnēs, bibliotēkās, pašvaldību administrācijā utml.);

Īsteno darbības mērķa grupas sasniegšanai - identificē nodarbinātos, kam nepieciešamas mācības, motivē iesaistei PI;

Atbild par koordināciju, nodrošina pieaugušo izglītības aktivitātes;

Veic pēcmācību novērtējumu - kvalitatīvais rezultāts - ilgtermiņa un tūlītējais novērtējums, atgriezeniskās saites sniegšana no mācībās iesaistītajiem.

2. NVA funkcijas:

Saņem no VIAA mācību piedāvājumu (programma, mācību vieta, ilgums, iespējamie laiki) un nodrošina pilnīgu un daudzpusīgu informācijas pieejamību nodarbinātajiem par mācību iespējām (ievieto tīmekļa vietnē, izplata filiālēs utt.);

Nodrošina karjeras konsultācijas mērķa grupai;

3. Mācību nodrošinātāju - Valsts, pašvaldību, privāto un atvasinātu publisku personu dibinātu profesionālās izglītības iestāžu, Pieaugušo izglītības centru, augstskolu un koledžu funkcijas:

Saņem no VIAA apstiprinātu mācību sarakstu, sagatavo un iesniedz VIAA tam atbilstošu profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālo neformālo izglītības programmu piedāvājumu;

Pielāgo vai izstrādā jaunas profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmas, tās licencē;

Reģistrē mācībām nodarbinātās personas un sniedz informāciju VIAA;

Sadarbībā ar VIAA (PI koordinatoriem) veic mācību grupu komplektēšanu;

Īsteno profesionālās tālākizglītības, pilnveides un neformālās izglītības programmas;

Veic mērķa grupas apmierinātības aptauju, sniedz atskaites VIAA.

Neformālās izglītības pakalpojumu sniedzēju funkcijas:

Atbilstoši mācību sarakstam pielāgo vai izstrādā jaunas neformālās izglītības programmas, licencē tās;

Piesakās VIAA izsludinātajā neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēju atlasē;

Reģistrē mācībām nodarbinātās personas un sniedz informāciju VIAA;

Sadarbībā ar VIAA (PI koordinatoriem) veic mācību grupu komplektēšanu;

Īsteno neformālās izglītības programmas;

Veic mērķa grupas apmierinātības aptauju, sniedz atskaites VIAA.

PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāna netiešs stratēģiskais mērķis, ņemot vērā tā īstenošanas laiku (vismaz 5 gadi) un īstenošanai atvēlēto finansējuma apjomu, ir īstenot tādu ieviešanas scenāriju, kas institucionāli stiprina iesaistīto pakalpojuma sniedzēju kapacitāti, ļaujot valstij arī turpmāk izmantot attīstītu un teritoriāli optimāli izveidotu pakalpojumu sniedzēju tīklu PI nodrošināšanai arī pēc ES Struktūrfondu finansējuma piesaistes beigām.

5. Plāna ieviešanas grafiks

Plāna ieviešanas grafiks

Tabula Nr.10

Plāna mērķis Paplašināt pieaugušo izglītības iespējas, nodrošinot pieaugušo izglītības pieejamību un palielinot tajā iesaistīto personu skaitu līdz 15% 2020.gadā, lai ikviens pieaugušais varētu attīstīt viņam nepieciešamās pamata prasmes un profesionālās kompetences un arī pieaugušie ar zemu izglītības līmeni paaugstinātu savu spēju konkurēt darba tirgū.
Politikas rezultāts Sniegts atbalsts nodarbinātajiem pieaugušajiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī jebkuram pieaugušajam pēc vajadzības.

Sniegts atbalsts darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā

Izveidots PI pārvaldības modelis, kas nodrošina visu iesaistīto institūciju sadarbību pieaugušo izglītības jomā un apmierina visu Latvijas novadu un reģionu vajadzības pēc PI pasākumiem.

1. Rīcības virziens: Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem
Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Indikatīvais finansēšanas avots un tā apmērs, euro
1. PIPP izveide (darbības vadlīniju izstrāde); Normatīvā regulējuma pilnveidošana pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšanai Atbilstoši plānā paredzētajam, izveidot vadlīnijas PIPP darbībai. Izveidota PIPP, izstrādātas darbības vadlīnijas IZM   30.06.2016. Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos
Normatīvā regulējuma izstrāde atbilstoši Izglītības likuma 14.panta 31., 34.punkta deleģējumam Izstrādāti MK noteikumi par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un finansēšanas kārtība 31.12.2017
    Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšanas nodrošināšana Nodrošināta koordinēta nodarbināto personu attiecīgās kompetences apguves iespējas konkrētā laikā; stiprināta starpreģionu sadarbība efektīvākam un daudzpusīgākam pieaugušo izglītības piedāvājumam; par 10% palielinājies personu skaits, kam veikts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšana IKVD VIAA 31.12.2016. Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos
  • Salāgot centralizētu ar NVA un EM datubāzēm datubāzi to nodarbināto reģistrēšanai, kuri jau ir iesaistīti vai vēlas iesaistīties PI pasākumos, pilnveidojot VIIS datu bāzi; Veikti grozījumi MK 17.08.2010.noteikumos Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība". VARAM;
LM;
NVA:
EM;

LPS 30.09.2016. Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos;
ESF finansējums26
• Papildināt NIID datubāzi ar PI piedāvātāju datiem Nodrošināta pieejama informācija par PI piedāvātājiem VIAA
2. PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei Nodarbināto personu no 25 gadu vecuma, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveide 25 693 nodarbinātas personas vecumā no 25 gadiem, izņemot ar zemu izglītības līmeni pilnveidojušas profesionālo kompetenci, pārkvalificējušās vai ieguvušas kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī apguvušas neformālās izglītības programmas IZM VIAA;
Pašvaldības
NVA:
LM
31.12.2022. 8.4.1. SAM finansējums
    Nodarbināto personu no 25 gadu vecuma, tai skaitā nodarbināto ar zemu izglītības līmeni, profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveide 12 934 nodarbinātas personas vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vidējo vispārējo izglītību (ar zemu izglītības līmeni) ieguvušas kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām, pilnveidojušas profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī apguvušas neformālās izglītības programmas IZM VIAA;
Pašvaldības
NVA:
LM
31.12.2022. 8.4.1. SAM finansējums
    Nodrošināt katrā pašvaldībā vai pašvaldību apvienībā informāciju par pieaugušo izglītības pasākumiem un attiecīgo piedāvājumu (publicējot pašvaldības mājas lapā), sniedzot atbalstu nodarbinātajiem pieaugušajiem Apzināti PI koordinatori;

nodrošināta pieaugušo informēšana par izglītības iespējām, sniegts atbalsts mācību piedāvājuma izvēlē katrā pašvaldībā/pašvaldību apvienībā, publicējot pašvaldības mājas lapā (119 pašvaldībās)

IZM, Pašvaldības LPS 31.12.2016. Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos
    PI nodrošināšana atbilstoši reģiona vajadzībām (karjeras konsultantu kapacitātes nodrošināšana) Nodrošināts atbalsts karjeras konsultanta vai pedagoga - karjeras konsultanta pakalpojumiem atbilstoši nodarbinātā vajadzībām IZM;
LM;
NVA
  31.12.2020. Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos
3. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana PI Sadarbība ar darba devējiem administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveidei mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā Nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide profesionālās izglītības iestāžu 700 pedagogiem sadarbībā ar darba devējiem IZM LDDK   ESF finansējums27
4. Pieaugušo izglītotāju (iestādes, organizācijas) starptautiskās sadarbības veicināšana Pieaugušo izglītotāju starptautiskās sadarbības īstenošana Erasmus+ stratēģisko partnerību projektu ietvaros. Īstenoti starptautiski sadarbības projekti PI sektorā Finansējuma saņēmēji   31.12.2020. Erasmus+ projekta finansējums28
2. Rīcības virziens Apzināt, nodrošināt un atbalstīt tādu attīstītu kvalitatīvas PI piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu darbam, pilsoniskajai līdzdalībai un personības izaugsmei nepieciešamo kompetenci un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību
5. Pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītotāju profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nodrošināšana pirmsskolas, vispārējās, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības iestādēs Personāla kompetences pilnveide un pieredzes apmaiņa 140 atbalstīto vispārējās izglītības pedagogu skaits gadā;

131 profesionālās izglītībā iesaistīto pedagogu skaits gadā;

29 pieaugušo izglītotāju skaits gadā; 1035 augstākās izglītības pedagogu skaits gadā, kā arī īstenoti sadarbības projekti

Finansējums saņēmēji
(Erasmus + finansējums)
  31.12.2020. Erasmus+ finansējums29
6. PI iesaistīto pedagogu papildu prasmju un kompetenču aprakstu, kā arī attiecīgo pedagogu reģistru sadarbībā ar PI asociācijām Neformālo izglītības programmu īstenotāju kontrole un pārraudzība ar NVO (LPIA, LAKMA) palīdzību Informēšana un PI programmu nodrošinātāju profesionālās atbildības celšana IZM NVO (LPIA, LAKMA)   EK projekta finansējums30
7. PI vienotas datubāzes pilnveide Salāgot centralizētu datubāzi to nodarbināto reģistrēšanai, kuri jau ir iesaistīti vai vēlas iesaistīties PI pasākumos;

Papildināt NIID datubāzi ar PI piedāvātāju datiem, paredzot sasaistīt arī ar Valsts ieņēmumu dienesta datubāzi, kas nodrošinātu mērķgrupas atbilstības (nodarbinātā profesija) nepastarpinātu novērtēšanu

Katrs pieaugušais izglītojamais tiek reģistrēts, lai no dažādiem avotiem finansētie PI pasākumi nepārklātos;

Pieejama informācija par PI piedāvātājiem

VIAA;
VARAM;
LM;
EM
LPS 31.12.2015.
līdz 2020. gadam
Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos
8. Izstrādāt kvalitātes pamatkritērijus, kam jāatbilst PI piedāvātājiem, un nodrošināt IKT lietojuma iekļaušanu mācību programmās Izstrādāt PI piedāvātāju kvalitātes kritērijus; noteikt kvalitātes prasības līdz PI programmām; PI iesaistīto pedagogu pašnovērtēšanas un ārējā novērtēšanas mehānisma attīstība Pieaugušo izglītošanā iesaistīto pedagogu atbilstība noteiktiem kritērijiem; PI programmu kvalitātes nodrošinājums IZM IKVD, NEP 31.12. 2016 EK projekta finansējums31

Lai nodrošinātu, ka atbalsts projektu līmenī netiek piešķirts vieniem un tiem pašiem uzdevumiem, tiek nodrošināta demarkācija ar citiem ESF SAM.

6. Teritoriālā un nozaru sektorālā perspektīva

Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešana plānota visā Latvijas teritorijā, iesaistot IZM, EM, LM, VIAA, pašvaldības, augstskolas, koledžas, PIKC, formālās un neformālās izglītības iestādes, darba devēju apvienības, NVO un citus sociālos partnerus, kā arī pakāpeniski iesaistot citas nozaru ministrijas AM, KM, ZM, VM, TM, kas īsteno PI nozares sektorālo profesionālās pilnveides vajadzību nodrošināšanai.

7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai un izvirzīto uzdevumu ieviešanai plānots piesaistīt ESF līdzekļus 8.4.1.SAM. Kopējais PI iespēju paplašināšanai pieejamais indikatīvais finansējums ir 27 034 565 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 22 979 380 euro un valsts budžeta finansējums 4 055 185 euro. Ar ESF atbalstu plānots risināt lielāko daļu no aprakstītajām problēmām, radot pamatu PI pārvaldības sistēmas izveidei.

Ņemot vērā, ka Plāna izstrāde ir saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanu, plāna starpposma un gala izvērtējums tiks ietverts pamatnostādņu ietekmes izvērtējumā.

Tabula Nr.11

Uzdevums Pasākums (pasākumu rīcības virziens saskaņā ar plāna 2.daļu) Budžeta programmas (apakšprogrammas kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. Turp-māk ik gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Finansējums plāna realizācijai kopā    

0

0

0

0

0

0

0

903 270

5 631 142

5 631 142

3 717 253

3 717 253

3 717 253

3 717 253

31.12.2022.
tajā skaitā                              
15. budžeta resors                          
Budžeta apakšprogramma 63.08.00     0

0

0

0

0

0

0

903 270

5 631 142

5 631 142

3 717 253

3 717 253

3 717 253

3 717 253

  31.12.2022.
Pašvaldību budžets    

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
  2. PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

0

0

0

0

0

0

621 446

3 874 204

3 874 204

2 557 455

2 557 456

2 557 456

2 557 456

  31.12.2022.
  3. PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei, tai skaitā ar zemu izglītības līmeni    

0

0

0

0

0

0

281 824

1 756 938

1 756 938

1 159 797

1 159 797

1 159 797

1 159 797

  31.12.2022.
  15. resors                            
    Apakšprogramma " Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014.-2020)" kods 63.08.00

0

0

0

0

0

0

0

903 270

5 631 142

5 631 142

3 717 253

3 717 253

3 717 253

3 717 253

   

1 http://izm.izm.gov.lv/upload_file/2013/IAP_2020_projekts_pa.pdf

2 http://ec.europa.eu/education/dashboard/lll/lifelong_en.htm

3 R.Birziņa "Pieaugušo izglītības pieprasījums un piedāvājums", Rīga 2014

4 Izglītības likums 29.10.1998.

5 Informatīvais ziņojums "Mūžizglītības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaita 2011.un 2012.gadā", 2013.gada 8.novembris, TA - 3104

6 Izglītības likums 29.10.1998.

7 No 2012. līdz 2014.gadam IZM ir īstenojusi EK projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā", un no 2015.gada janvāra līdz 2015.gada 30.oktobrim īstenojusi EK projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā".

8 Informatīvais ziņojums "Mūžizglītības pamatnostādņu 2007. - 2013.gadam īstenošanas gaita 2011.un 2012.gadā", 2013.gada 8.novembris, TA - 3104

9 www.izm.gov.lv/muzizglitiba/pieauguso izglitiba/

10 LMPamatn_100415; Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam

11 http://esfondi.lv/aktivitates#

12 http://kom.esfondi.lv/Lists/dkartiba/DispForm.aspx?ID=122&ContentTypeId=0x0100782499B3A35971418D11E4830B7B3BA3&SortField=Modified&InitialTabId=Ribbon%2EListForm%2EDisplay&VisibilityContext=WSSTabPersistence&View={ff663d3b-98df-4a71-bb6b-5da4d595d8ed}&FilterField1=kartiba&FilterValue1=122&FilterLookupId1=1&&SortField=Modified&SortDir=Desc

13 EK ikgadējais ziņojums "Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā" - http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId= 2437&furtherNews=yes

14 http://www.cedefop.europa.eu/en/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts.asp

15 4 R.Birziņa "Pieaugušo izglītības pieprasījums un piedāvājums "2014.g. 53. lpp.

16 Apsekojums "Pieaugušo izglītība" rezultāti (CSP, 2013)

17 2014.gada dati. Avots CSP

18 Vidējā stundas tarifa likme, dati par 2015.gada oktobri: https://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6864&hl=1.

19 Aprēķins veikts izmantojot 2011.gada Tautas skaitīšanas rezultātus, kas nodrošina detalizētu nodarbināto sadalījumu pa profesiju grupām. TS rezultātos atlasīts nodarbināto skaits vecumā 40-59 sadalījumā pa profesiju grupām. Šis skaits pārnests uz 2015.gadu (ņemot vērā, ka 2016.gadā šī vecumgrupa atbilstīs projekta mērķgrupai (no 45 gadiem līdz pensijas vecumam).

20 http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/1/profesiju_saraksta_kodu_augosa_seciba1.pdf)

21 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem" 15.04.2013.

22 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=1073&eventsId=937&furtherEvents=yes.

23 Ievērojot 2011. gada 25. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" noteiktās izmaksu likmes.

24 www.muzizglitiba.lv

25 Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem".

26 Pielikums Nr.3 Ministru kabineta noteikumu projekta "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1.pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (kopējais finansējums 1 000 000 euro), īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam

27 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.3. SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi", kop. pieejamais indikatīvais finansējums ir 6 490 095 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 5 516 580 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 973 515 euro, kā arī tiks piesaistīti valsts budžeta līdzekļi.

28 Erasmus+ projekta "Mācību mobilitāte pieaugušo izglītotājiem" 200 000 euro , Programmas Erasmus + vadlīnijas (70.lpp.)

29 Erasmus+ projekta "Mācību mobilitāte pieaugušo izglītotājiem" 200 000 euro , Programmas Erasmus + vadlīnijas (70.lpp.)

30 Eiropas Savienības programmas "Erasmus + projekts "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā""

Projekta granta Nr.567453-EPP-1-2015-1-LV-EPPKA3-AL-AGENDA(01.11.2015 - 31.10.2017.). Kopējais pieejamais finansējums 173 246, 91 euro, t.sk. EK finansējums 129 935,18 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 311, 73 euro.

31 Eiropas Savienības programmas "Erasmus + projekts "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā""
Projekta granta Nr.567453-EPP-1-2015-1-LV-EPPKA3-AL-AGENDA(01.11.2015 - 31.10.2017.). Kopējais pieejamais finansējums 173 246, 91 euro, t.sk. EK finansējums 129 935,18 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 311, 73 euro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

1. pielikums
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam
2016.-2020. gadam

Brīvās darba vietas NVA uzskatē uz 18.01.2016.

Profesijas kods un nosaukums Atlikušais vietu skaits kopā
1 833203 KRAVAS AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS

590

2 721403 KUĢU REMONTATSLĒDZNIEKS

366

3 721201 GĀZMETINĀTĀJS (OAW)

181

4 512002 PAVĀRS

129

5 931301 BŪVSTRĀDNIEKS

128

6 522301 MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS

102

7 751102 ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS

95

8 251205 PROGRAMMĒTĀJS

94

9 713201 TRANSPORTLĪDZEKĻU KRĀSOTĀJS

88

10 332202 TIRDZNIECĪBAS AĢENTS

83

11 523003 VEIKALA KASIERIS

82

12 721206 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR MEHANIZĒTO IEKĀRTU INERTĀS GĀZES VIDĒ (MIG)

75

13 753101 ŠUVĒJS

72

14 833205 VILCĒJAUTOMOBIĻA VADĪTĀJS

67

15 711909 CAURUĻVADU MONTĒTĀJS

64

16 721407 KUĢU CAURUĻU ATSLĒDZNIEKS

60

17 911201 APKOPĒJS

56

18 721205 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR MEHANIZĒTO IEKĀRTU AKTĪVĀS GĀZES VIDĒ (MAG)

53

19 721402 KUĢUBŪVES ATSLĒDZNIEKS

53

20 833202 BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻU VADĪTĀJS

50

21 721212 METĀLMATERIĀLU METINĀTĀJS

50

22 413201 INFORMĀCIJAS IEVADĪŠANAS OPERATORS

45

23 332209 PĀRDOŠANAS SPECIĀLISTS

42

24 933402 TIRDZNIECĪBAS ZĀLES DARBINIEKS

39

25 721204 ROKAS LOKMETINĀTĀJS (MMA)

39

26 741101 ELEKTRIĶIS

37

27 333935 REKLĀMAS SPECIĀLISTS

36

28 723301 MEHĀNIĶIS

35

29 932909 PALĪGSTRĀDNIEKS

32

30 432108 NOLIKTAVAS DARBINIEKS

32

31 711401 BETONĒTĀJS

30

32 322101 MĀSA (MEDICĪNAS MĀSA)

29

33 541405 APSARDZES DARBINIEKS

29

34 932908 CEHA STRĀDNIEKS

28

35 721207 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR VOLFRAMA ELEKTRODU INERTĀS GĀZES VIDĒ (TIG)

27

36 522303 PĀRDEVĒJS KONSULTANTS

26

37 752201 GALDNIEKS

25

38 252302 VECĀKAIS DATORTĪKLA ADMINISTRATORS

25

39 816005 GAĻAS APSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORS

24

40 221101 ĀRSTS

23

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis


2. pielikums
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam
2016.-2020. gadam

TSG11-16. 15 GADU UN VECĀKI LATVIJAS NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC PROFESIJAS/AMATA PAMATDARBĀ, DZIMUMA UN PA VECUMA GRUPĀM 2011.GADA 1.MARTĀ

  40-44 45-49 50-54 55-59 40-59
2011.gadā
Visas profesijas/amati

101389

103784

103394

82447

391014

1.pamatgrupa

14716

13908

12990

9266

50880

(11) Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji

5111

4826

4252

2877

17066

(12) Administratīvie vadītāji un komercdirektori

2981

2642

2532

1693

9848

(13) Ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji

4874

4865

4820

3789

18348

(14) Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāji

1750

1575

1386

907

5618

2.pamatgrupa

18094

18272

18355

14846

69567

(21) Zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti

1967

2462

2792

2623

9844

(22) Veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti

2080

2566

2534

1905

9085

(23) Izglītības jomas vecākie speciālisti

6420

6268

6209

5002

23899

(24) Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti

4508

4281

4287

3339

16415

(25) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti

527

438

366

298

1629

(26) Juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti

2592

2257

2167

1679

8695

3.pamatgrupa

12782

11808

10964

8441

43995

(31) Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti

2098

2227

2568

2121

9014

(32) Veselības aprūpes jomas speciālisti

2072

2189

2040

1676

7977

(33) Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti

6990

5762

4792

3449

20993

(34) Juridisko, sociālo un kultūras lietu un tām radniecīgu lietu speciālisti

1191

1196

1229

934

4550

(35) Informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti

431

434

335

261

1461

4.pamatgrupa

4597

4795

4929

3960

18281

(41) Iestāžu kalpotāji un kancelejas tehnikas operatori

591

566

574

427

2158

(42) Klientu apkalpotāji

1400

1368

1169

900

4837

(43) Uzskaites un materiālo vērtību reģistrēšanas darbinieki

2057

2299

2476

2009

8841

(44) Citi kalpotāji

549

562

710

624

2445

5.pamatgrupa

15747

15136

14341

11462

56686

(51) Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki

4119

3834

3528

2844

14325

(52) 'Tirdzniecības darbinieki

7233

6976

6419

4412

25040

(53) Individuālās aprūpes darbinieki

1436

1707

2073

1985

7201

(54) Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki

2959

2619

2321

2221

10120

6.pamatgrupa

1321

1478

1607

1241

5647

(61) Kvalificēti tirgus lauksaimniecības darbinieki

969

1082

1218

983

4252

(62) Kvalificēti tirgus mežsaimniecības, zivsaimniecības un medību saimniecības darbinieki

253

257

215

139

864

(63) Personiskā patēriņa lauksaimnieki, zvejnieki, mednieki un vācēji

99

139

174

119

531

7.pamatgrupa

12960

13710

14084

11309

52063

(71) Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)

3093

3107

2908

2210

11318

(72) Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki

3314

3544

4008

3347

14213

(73) Amatnieki un iespieddarbu strādnieki

478

457

430

328

1693

(74) Elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki

1340

1538

1819

1804

6501

(75) Pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki

4735

5064

4919

3620

18338

8.pamatgrupa

11913

13860

13646

9879

49298

(81) Rūpniecisko iekārtu operatori

2794

2985

3129

2635

11543

(82) Montieri

381

388

339

278

1386

(83) Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori

8738

10487

10178

6966

36369

9.pamatgrupa

8869

10643

12436

12026

43974

(91) Apkopēji un palīgi mājas darbos

2434

3279

4231

4554

14498

(92) Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki

1404

1510

1387

895

5196

(93) Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki

2514

2563

2647

2140

9864

(94) Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki

453

494

569

527

2043

(95) Ielu strādnieki un ielu pārdevēji

32

36

39

33

140

(96) Atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju strādnieki

2032

2761

3563

3877

12233

Datu avots:CSP

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis


3. pielikums
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam
2016.-2020. gadam

Informācija par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu procesu laika posmā no 2011.gada līdz 2015.gadam

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk - kvalitātes dienests) funkcija ir nodrošināt un koordinēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu (turpmāk - profesionālās kompetences novērtēšana). Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam kvalitātes dienests:

‒ deleģē akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci līgumā noteiktajā kvalifikācijā;

‒ publisko un uztur kvalitātes dienesta tīmekļa vietnē profesionālās kompetences novērtēšanas institūciju un profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kurās attiecīgā profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija novērtē profesionālo kompetenci;

‒ veido un uztur datubāzi par personām, kuras saņēmušas valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai:

2011.gadā tika noslēgti 208 deleģēšanas līgumi ar 19 profesionālās izglītības iestādēm, 2012.gadā - 117 deleģēšanas līgumi ar 19 profesionālās izglītības iestādēm, 2013.gadā - 84 deleģēšanas līgumi ar 20 izglītības iestādēm, 2014.gadā - 152 deleģēšanas līgumi ar 21 izglītības iestādi un 2015.gadā tika noslēgti 177 deleģēšanas līgumi ar 25 izglītības iestādēm. 2015. gadā profesionālās kompetences novērtēšana iespējama jau 159 profesionālajās kvalifikācijās.

Izglītības iestāžu, kas saņēmušas kvalitātes dienesta deleģējumu veikt profesionālās kompetences novērtēšanu un izglītības iestāžu, kas organizē profesionālās kompetences novērtēšanu skaits piecu gadu periodā bija atšķirīgs (skatīt 1.attēlu).

1.attēls. Izglītības iestāžu, kas saņēmušas deleģējumu un organizē profesionālās kompetences novērtēšanu, skaitliskais salīdzinājums no 2011.gada līdz 2015.gadam

Nepieciešamību uzsākt profesionālās kompetences novērtēšanas pakalpojumu akreditētā izglītības iestādē nosaka ārējie faktori:

1) normatīvo aktu prasības izglītības iestādei nodrošināt profesionālās kompetences novērtēšanas pakalpojumu;

2) izglītības iestādes pašiniciatīva jauna pakalpojuma ieviešanā;

3) pretendentu ieinteresētība pakalpojuma saņemšanā;

4) darba devēju iniciatīva nodarbināto personu kvalifikācijas paaugstināšanai un profesionālās kompetences novērtēšanai;

5) attīstības iespējas izglītības iestādei, dažādojot savu piedāvājumu.

Ieviešot profesionālās kompetences novērtēšanas pakalpojumu 2011.gadā informācija par profesionālās kompetences novērtēšanas iespējām sabiedrībā bija minimāla. Bija nepieciešams veikt atsevišķu procedūru, piemēram, deleģēšanas īstenošanas kvalitātes kontroli un procesu sakārtošanu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.

Sākot ar 2012.gadu profesionālās kompetences novērtēšanas deleģējumu saņēma 35-40 izglītības iestādes, bet tā īstenošanu nodrošināja vien 15-20 izglītības iestādes. Skaitliskās atšķirības starp izglītības iestādēm, kas saņēmušas deleģējumu un tām, kas organizē profesionālās kompetences novērtēšanu ir saistītas, galvenokārt, ar pašu izglītības iestāžu aktivitāti pretendentu piesaistē, kā arī pretendentu motivāciju profesionālās kompetences novērtēšanai konkrētās profesionālajās kvalifikācijās. 2015.gadā deleģējumu saņēmušo izglītības iestāžu skaita pieaugums (sk. 1.attēlu) daļēji saistīts ar profesionālās izglītības kompetences centra statusa ieguves nosacījumiem izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas jomā.1

Profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaits:

2011.gadā izsniegtas 35 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 35 personas);

2012.gadā izsniegta 401 profesionālās kvalifikācijas apliecība (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 400 personas, 1 persona ieguvusi 2 profesionālās kvalifikācijas);

2013.gadā izsniegtas 833 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 826 personas, 7 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas);

2014.gadā izsniegtas 643 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvusi 831 persona, 12 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas);

2015.gadā izsniegtas 939 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 932 personas, 7 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas).

2.attēls. Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu izsniegto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaita dinamika 2011.-2015.gadā.

Ņemot vērā izglītības iestāžu piedāvājumu, sākot ar 2012.gadu profesionālās kompetences novērtēšana ir iespējama vairāk kā 100 profesionālajās kvalifikācijās. Līdz 2015.gadam pretendenti ir izmantojuši iespēju novērtēt savu profesionālo kompetenci vien 49 profesionālajās kvalifikācijās (sk. 1.tabulu). Analizējot iegūto profesionālo kvalifikāciju statistiku, izglītības iestāžu sniegto informāciju par pretendentu izvēli profesionālās kompetences novērtēšanai konkrētās profesijās un pretendentu anketēšanā apkopotos datus varam secināt, ka sabiedrības pieprasījumu konkrētas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka: 1) normatīvo aktu prasības attiecībā uz nozarē strādājošiem; 2) darba devēju iniciatīva kvalificētu speciālistu nodarbinātībā; 3) valsts institūcijās strādājošu darbinieku atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām; 4) personu interese par darba tirgū pieprasītām profesijām.

Profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās profesionālās kvalifikācijas pēc to skaita var iedalīt trīs grupās:

a) profesionālās kvalifikācijas, kurās profesionālās kompetences novērtējušas 100-500 personas. Šajā grupā ir 7 profesionālās kvalifikācijas: aprūpētājs, metinātājs (tā skaitā gāzmetinātājs, MMA, MAG, MIG, TIG), namu pārzinis, auklis, valsts robežsardzes inspektors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs, automehāniķis, kas ir 76% no kopējā iegūto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaita;

b) profesionālās kvalifikācijas, kurās profesionālās kompetences novērtējušas 10-100 personas. Šajā grupā ir 16 profesionālās kvalifikācijas: pavārs, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, autoatslēdznieks, elektriķis, lietvedis, apdares darbu tehniķis, frizieris, grāmatvedis, elektrotehniķis, ēku celtnieks, lauku īpašuma apsaimniekotājs, apdares darbu strādnieks, ceļojumu konsultants, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, kas ir 20% no kopējā iegūto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaita;

c) profesionālās kvalifikācijas, kurās profesionālās kompetences novērtējušas 1-10 personas. Šajā grupā ir 26 profesionālās kvalifikācijas: elektromontieris, klientu apkalpošanas speciālists, konditors, datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs, mēbeļu galdnieks, šuvējs, bārmenis, būvizstrādājumu galdnieks, būvtehniķis, datorsistēmu tehniķis, dārznieks, drēbnieks, Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķis, ekotūrisma speciālists, fotogrāfs, galdnieks, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, maizes un miltu izstrādājumu speciālists, manikīra un pedikīra speciālists, mežsaimniecības tehniķis, modists, multimediju dizaina speciālists, mūrnieks, stila mēbeļu modelētājs, viesmīlības pakalpojumu speciālists, vizuālās reklāmas dizaina speciālists, kas ir 4% no kopējā iegūto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaita.

Pirmajā grupā ietilpstošo profesionālo kvalifikāciju profesionālās kompetences novērtēšanas nepieciešamība saistāma ar normatīvo aktu vai specifisku prasību, piemēram, sertifikācija, attiecināšanu uz personām, kuras strādā attiecīgajā nozarē. Otrās un trešās grupas profesionālās kvalifikācijas pārsvarā iegūtas pēc pašu personu motivācijas novērtēt savu profesionālo kompetenci vai arī nodarbināto personu darba devēju iniciatīvas.

1.tabula. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās profesionālās kvalifikācijas 2011.-2015.gadā.

Profesionālā kvalifikācija (profesionālās kvalifikācijas līmenis) Profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušo personu skaits Kopā (2849)
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads
Apdares darbu strādnieks (2) - - - 3 10 13
Apdares darbu tehniķis (3) - 19 7 4 2 32
Aprūpētājs (2) - - 175 146 173 494
Auklis (3) - - 133 96 10 239
Autoatslēdznieks (2) - 4 9 - 51 64
Autoelektriķis (3) - 1 14 8 12 35
Automehāniķis (3) 26 48 25 20 16 135
Bārmenis (3) - - - - 1 1
Būvizstrādājumu galdnieks (3) - 1 - - - 1
Būvtehniķis (3) - - - 1 - 1
Ceļojumu konsultants (3) - - 12 - - 12
Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs (3) - - - 7 - 7
Datorsistēmu tehniķis (3) - - 2 - - 2
Dārznieks (3) - - - - 1 1
Drēbnieks (2) - 1 - - - 1
Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķis (3) - 2 - - - 2
Elektriķis (3) - 3 2 41 16 62
Elektromontieris (2) - 4 - - 4 8
Elektrotehniķis (3) - - - 3 24 27
Ekotūrisma speciālists (3) - - - 3 - 3
Ēdināšanas pakalpojumu speciālists (3) - 1 1 - 10 12
Ēku celtnieks (3) - - - 11 14 25
Fotogrāfs (2) - - 2 - - 2
Frizieris (2) - - - 3 28 31
Galdnieks (2) - 2 - - - 2
Grāmatvedis (3) 6 1 - - 23 30
Klientu apkalpošanas speciālists (3) - 8 - - - 8
Konditors (2) - 4 - - 4 8
Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis (3) - - - - 5 5
Lauku īpašuma apsaimniekotājs (3) - - - 15 12 27
Lietvedis (2) - - 32 15 11 58
Lokomotīvju saimniecības tehniķis (3) 2 12 1 14 4 33
Maizes un miltu izstrādājumu speciālists (3) - - - - 2 2
Manikīra un pedikīra speciālists (2) - - - - 5 5
Metinātāji - gāzmetinātājs, MMA, MAG, MIG, TIG (2) - 15 98 149 181 443
Mežsaimniecības tehniķis (3) - - 1 - 1 2
Mēbeļu galdnieks (3) - - - 8 - 8
Modists (3) - - - 1 - 1
Multimediju dizaina speciālists (3) - - 2 - - 2
Mūrnieks (2) - - - 1 - 1
Namu pārzinis (3) - 202 213 - - 415
Pavārs (2) 1 1 28 33 13 76
Sanitārtehnisko iekārtu montētājs (2) - - 7 11 53 71
Stila mēbeļu modelētājs (3) - - - 1 - 1
Šuvējs (2) - - - - 6 6
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs (3) - - - - 192 192
Valsts robežsardzes inspektors (3) - 72 69 48 49 238
Viesmīlības pakalpojumu speciālists (3) - - - - 4 4
Vizuālās reklāmas dizaina speciālists (3) - - - 1 - 1

Salīdzinājumā ar formālo izglītību (sākotnējā profesionālā izglītība un profesionālā tālākizglītība), kurā izglītojamais apgūstot profesionālās izglītības programmu un nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu iegūst attiecīgu profesionālo kvalifikāciju, profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā 2012.gadā pirmā persona izmantoja iespēju novērtēt savu profesionālo kompetenci divās kvalifikācijas, kārtojot divus eksāmenus un ieguva lokmetinātāja profesionālo kvalifikāciju un automehāniķa profesionālo kvalifikāciju. Līdz 2015.gadam šādu iespēju izmantojušas un divas profesionālās kvalifikācijas ieguvušas 27 personas. Pārsvarā personas savu profesionālo kompetenci novērtējušas metinātāju profesijās iegūstot, piemēram, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) un lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāze vidē (MAG) profesionālo kvalifikāciju (skatīt 2.tabulu).

2015.gada 12.novembrī kvalitātes dienests sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Valsts izglītības satura centru nozaru uzņēmumu pārstāvjiem organizēja semināru "Kā profesionālās izglītības sistēma var palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kvalificētus darbiniekus?"2, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar ESF projekta "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" ietvaros sasniegtajiem rezultātiem modulārās profesionālās izglītības programmu izstrādē un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā. Semināra diskusijās nozaru uzņēmumu pārstāvji kā pamatojumu vienas vai divu profesionālo kvalifikāciju ieguvei minēja nosacījumus uzņēmumu dalībai Eiropas struktūrfondu projektos. Tas motivē uzņēmumus sakārtot darba tiesiskās attiecības ar strādājošajiem un nodarbināt kvalificētus darbiniekus. Tādējādi, profesionālās kompetences novērtēšana ir iespēja, ko izmanto ne tikai darbinieki, bet arī darba devēji.

2.tabula. Profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās divas profesionālās kvalifikācijas.

Pirmā profesionālā kvalifikācija Otrā profesionālā kvalifikācija
Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) Automehāniķis
Autoatslēdznieks Autoelektriķis
Auklis Aprūpētājs
Ceļojumu konsultants Auklis
Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāze vidē (MAG)
Rokas lokmetinātājs (MMA) Gāzmetinātājs
Rokas lokmetinātājs (MMA) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)
Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG)
Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Rokas lokmetinātājs (MMA)
Elektriķis Automehāniķis

Viens no profesionālās kompetences novērtēšanas kvalitātes un uzticamības raksturojošiem rādītājiem ir 48 personas (vidēji 1,7% no kopējā eksaminēto personu skaita), kuras ar pirmo reizi nav sekmīgi nokārtojušas profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Salīdzinājumam Valsts izglītības satura centra interneta mājas lapā publiskotajā informācijā, par 2012.gada profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultatīvajiem rādītājiem, profesionālās izglītības programmu noslēguma pārbaudījumos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nesekmīgi kārtojuši 3% eksaminēto izglītojamo.3


1 Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumi Nr. 495 "Kārtība, kādā piešķir un anulē profesionālās izglītības kompetences centra statusu mākslas, mūzikas vai dejas jomā".

2 http://www.nozaruekspertupadomes.lv/aktuali/diskusijas-par-aktualo-profesionalaja-izglitiba-ir-jaturpina-641

3 http://visc.gov.lv/profizglitiba/eksameni/info_old.shtml

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis


4. pielikums
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam
2016.-2020. gadam

LM pieredze un secinājumi par 2007.-2013.gada periodu PI īstenošanā

"Lai uzlabotu NVA īstenoto (bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto) mācību pasākumu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, 2007.-2013.gadā tika veikti šādi pilnveidojumi:

1) Mācību programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam. Lai noteiktu mācību prioritāros virzienus, NVA katru gadu izstrādā darba tirgus īstermiņa prognozi, prognozējot nākotnē nepieciešamās prasmes, kas atbilstu darba tirgus pieprasījumam pēc noteiktas profesijas un kvalifikācijas darbiniekiem. Mācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt mācības, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematiskās jomas, ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota Mācību komisija. Tās apstiprinātie saraksti var tikt aktualizēti, ņemot vērā darba tirgus pieprasījuma izmaiņas1. Lai uzraudzītu īstenoto mācību pasākumu efektivitāti, tiek izmantoti šādi instrumenti: starptautisko un vietējo ekspertu piesaiste pētījumu veikšanai par mācību pasākumiem, uzraudzības rādītāju noteikšana, kas palīdz iegūt informāciju par dalību pabeigušajiem bezdarbniekiem un viņu gaitām darba tirgū.

2) Mūžizglītības atbalsta sniegšanā nodarbinātajiem ir ieviesta mācību kuponu sistēma. Tā bija viena no strukturālajām reformām, kas tika ietverta 2011.gada Pasaules Bankas speciālā attīstības kredīta otrās daļas nosacījumos. Atbilstoši Pasaules Bankas pētījuma atziņām, mācību kuponu sistēmas darbībā svarīgākais ir pareizi noteikti un iestrādāti stimuli mācību pakalpojumu sniedzējiem - gan privātajiem, gan publiskajiem, lai tiem būtu motivācija būt elastīgākiem un sniegt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu. Par labu pasaules praksi tiek atzīta arī kvalitātes kritēriju noteikšana kuponu sistēmas dalībniekiem (kas var būt arī iepriekšējā perioda darbā iekārtošanās rādītāji) un to profesiju/prasmju ierobežošana, kuru ieguvei kuponus iespējams izmantot. Abas minētās pieejas tiek izmantotas arī Latvijā gan bezdarbnieku un darba meklētāju, gan nodarbināto izglītībā, Mācību komisijai (darbojas atbilstoši MK noteikumu Nr.75 22.punktam) nosakot tās programmas un prasmes, kuras ir aktuālas darba tirgum, ņemot vērā, gan darba devēju viedokli, gan darba tirgus prognozes un aktuālo situāciju. Ar Pasaules Bankas pētījumu u.c. failiem tā oriģinālvalodā ir iespējams iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā (skat: http://www.lm.gov.lv/text/2524). Daudzas valstis (ES dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis) pāriet uz pakalpojumu kuponu sistēmu (pieprasījuma virzītu, nevis piedāvājuma virzītu izglītību), jo tā labāk un ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām, nodrošina pastāvīgu motivāciju pakalpojumu sniedzējam nodrošināt augstu kvalitāti un plašu piedāvājumu. Iepriekš minēto ir atzinuši arī Pasaules Bankas eksperti.2 Klients, saņemot mācību kuponu, var izvēlēties sev piemērotāko mācību veidu un izglītības iestādi - no piedāvātā mācību programmu saraksta, kuru apstiprinājusi LM Mācību komisija, kā arī no izglītības iestādēm, kuras iepirkuma rezultātā guvušas tiesības sniegt izglītību. Izvērtējot kuponu metodes ieviešanu, ir novērojami gan ieguvumi (piemēram, lielāka konkurence starp izglītības iestādēm, kas ilgtermiņā ietekmē arī pakalpojumu kvalitāti), gan nepilnības, pie kuru novēršanas jāturpina strādāt. Mācību kupons klientam tiek izsniegts reģistrēšanās secībā. Klients personīgi sazinās ar izglītības iestādēm, kas piedāvā noteiktu mācību programmu un izvēlas vienu no iestādēm, kurā vēlas mācīties. Izvēlētā izglītības iestāde ne vienmēr uzreiz ir spējīga nokomplektēt grupu mācībām, līdz ar to personas iesaiste konkrētajā mācību programmā var aizkavēties. Tomēr, kuponu sistēmas ieviešanas laikā konstatēts, ka, izsniedzot kuponus reģistrēto pieteikumu secībā un neatkarīgi no pieteikumu skaita uz izvēlēto programmu, klienti daudz īsākā laika periodā iesaistās mācībās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu sistēmu, kurā NVA pati komplektēja mācību grupas. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka līdz ar kuponu metodes ieviešanu klientiem pavērušās plašākas iespējas programmu, izglītības iestāžu un mācību īstenošanas vietu izvēlē. Patstāvīgi izvēloties izglītības iestādi, klienti ir motivētāki programmu apguvei un prasīgāki mācību kvalitātes nodrošinājumam, kā arī ticis būtiski mazināts tā sauktais "cherry picking" efekts, kad izglītības iestāde izvēlas visvieglāk izglītojamos, nevis tos, kam šādas mācības sniedz lielāku pieaugumu robežproduktivitātē. Kuponu sistēma piedāvā neierobežotu un nepārtrauktu izglītības iestāžu iespēju iesaistīties mācību īstenošanā. Jāpiebilst, ka kopējā NVA klienta apmierinātība par saņemtajiem pakalpojumiem, salīdzinot ar iepirkumu sistēmu, ir augusi.

3) Ir izveidots darba prasmju prognozēšanas rīks (pieejams: http://idtps.esynergy.lv/top/setting), kas ļauj saņemt statistisko informāciju par turpmāko nozaru attīstību, kā arī informāciju no darba devējiem un nozaru asociācijām par darba tirgū pieprasītajām profesijām un prasmēm, kas klientiem pirms lēmuma pieņemšanas par mācību programmas izvēli palīdz izprast situāciju darba tirgū un vienlaikus tiek mazināti riski, ka apgūstamās programmas neatbilst reālajai situācijai darba tirgū;

4) Ir izveidota mācību pasākumu uzraudzības sistēma, kurā iespējams iegūt informāciju par klientu (bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto) vērtējumu par apgūtā mācību pasākuma kvalitāti un arī par dalībnieku darba gaitām pēc šīs programmas pabeigšanas - tādējādi tiek veicināta klientu informētība par mācību programmām ar labākiem rezultātiem, kas palīdz izdarīt apzinātāku mācību programmas un izglītības iestādes izvēli. Lai uzlabotu izglītības iestāžu sniegto apmācības pakalpojumu kvalitāti, NVA veic regulāras pārbaudes mācību īstenošanās vietās, kuru laikā tiek veikta arī mācībās iesaistīto bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto personu apmierinātības aptauja. Pārbaužu un aptaujas rezultāti tiek analizēti un izmantoti mācību procesa kvalitātes uzlabošanai. Lai atvieglotu mācību grupu komplektēšanu, ir izveidota automātiskā rezervācijas sistēma "Mācību pasākumu pieejamības informācijas nodrošināšana NVA mājaslapā", ar kuras palīdzību ikvienam klientam ir iespēja uzzināt informāciju par programmu apguves grupu uzsākšanas datumiem, vietu skaitu grupā utt. Izglītības iestādēm ir dota iespēja aktualizēt rezervācijas sistēmā iekļauto informāciju par pieejamajām mācību programmām un izglītojamo skaitu grupās tiešsaistes režīmā (t.sk. informāciju par jau rezervētajām un brīvajām mācību vietām). NVA mājaslapā ir izveidota elektroniskā sistēma "Izglītības iestāžu meklētājs". Izvēloties piemērotu izglītības programmu un izglītības iestādi, ir iespējams pārbaudīt, vai izvēlētās mācības ir klientam pieejamas, iegūt ziņas par izglītības programmas plānoto norises laiku, vietu un cilvēku skaitu, kas jau pieteikušies konkrētās programmas apguvei katrā īstenošanas vietā. Tāpat ikviens interesents, kurš vēlas iesaistīties NVA mācībās, mājaslapas sadaļā - "Mācību kvalitātes monitorings" var iepazīties ar mācību beidzēju sniegto informāciju par mācību kvalitāti un norisi, tādējādi ikviens interesents var izvērtēt izglītības iestādes piedāvājuma kvalitāti izvēlētajā mācību programmā un salīdzināt to ar citiem izglītības iestāžu piedāvājumiem.

Informāciju par mācību kvalitāti un ietekmi uz personas turpmāko konkurētspēju darba tirgū var sniegt arī pati izglītotā persona. Līdz ar to gan NVA, gan LM ir svarīgs izglītoto klientu viedoklis (sūdzības, pateicības, aizpildītas aptaujas anketas), lai operatīvi pārbaudītu izglītības īstenošanu, kā arī informētu klientus par mācību kvalitāti konkrētā izglītības iestādē, t.sk., iekļaujot informāciju arī mācību novērtējuma informācijas sistēmā.

Lai izvērtētu bezdarbnieku un darba meklētāju apmierinātību ar NVA pakalpojumiem, laika posmā no 2014.gada 1.augusta līdz 1.oktobrim tika veikta elektroniskā bezdarbnieku un darba meklētāju aptauja par apmierinātību ar NVA pakalpojumiem. Tās ietvaros tika aptaujāti 3 468 bezdarbnieki un darba meklētāji. Par visbiežāk izmantoto sazināšanās veidu ar NVA darbiniekiem, lielākā daļa respondentu (68 %) atzīmē personisko vizīti (2013.gadā tie bija 69 %). Salīdzinot 2014.gada aptaujas rezultātus ar 2013.gadā iegūtajiem, būtiski ir palielinājies to klientu skaits, kuri saziņai ar NVA izmanto e-pastu (2013.gadā tie bija - 9 %, 2014.g. - 31 %) un tālruni (2013.g. - 21 %, 2014.g. - 46 %). Attiecībā uz klientu apkalpošanas kvalitāti, 29 % aptaujāto respondentu uzskata, ka klientu apkalpošana ir ļoti laba, 47 % - laba, 20 % - apmierinoša. Tikai 5% respondentu apkalpošanas kvalitāti vērtē kā sliktu. Jāpiebilst, ka šāds jautājums 2014.gadā tika uzdots pirmoreiz. Iepriekšējos gadus respondentiem tika lūgts vērtēt darbinieku attieksmi pret klientiem. Vērtējot Aģentūras darbinieku palīdzību klientiem darba meklēšanas procesā, 48 % respondentu atzinuši to kā pietiekamu (2013.gadā - 44 %) un 19 % kā nepietiekamu (2013.gadā - 23 %). Palīdzību kā nozīmīgu vērtē 25 %, bet kā ļoti nozīmīgu - 9 % (abi rādītāji ir identiski ar 2013.gadā iegūtajiem). 2014.gadā ir pieaudzis respondentu skaits, kuru lielākais ieguvums no NVA darbinieku konsultācijām ir informācija par NVA pakalpojumiem (2013.gadā 39 %, 2014.gadā - 53 %), kā arī brīvajām darba vietām (2013.gadā - 26 %, 2014.gadā - 36%). Turpretim 18% respondentu neuzskata, ka NVA apmeklējumi ir bijuši lietderīgi. Tāpat 18 % uzskata, ka NVA sniegtās konsultācijas ir bijušas noderīgas CV sagatavošanā. Atbildot uz jautājumu, kādus NVA pakalpojumus klienti vēlētos saņemt elektroniski (bija iespēja norādīt vairākus atbilžu variantus), respondenti visbiežāk norādīja uz atbilstošu vakanču piedāvāšanu - 66 %, kam sekoja vēlme saņemt elektroniski mācību kuponu vai norīkojumu uz NVA pasākumu - 48 %.

Arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā ir plānots turpināt uzraudzīt NVA organizēto mācību pasākumu kvalitāti un atbilstību situācijai darba tirgū. Papildus ir plānots veikt regulāras pārbaudes mācību pasākumu īstenošanas vietā, lai mazinātu riskus, kas ir saistīti ar nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

5) Ir veikti izvērtējumi par mācību pasākumu efektivitāti. Izvērtējot Mūžizglītības pasākuma rezultātus, ir redzams, ka kopš pasākuma īstenošanas brīža līdz 2014.gada 31.decembrim apmācību laikā vai sešu mēnešu periodā pēc mācību pabeigšanas par bezdarbniekiem kļuva tikai 5 % no kopējā 27 983 iesaistāmo personu skaita. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka bezdarba riskam pakļautās personas pilnveidoja savas profesionālās prasmes, iegūstot jaunas iemaņas, tādējādi turpinot uzturēties darba tirgū. Atbalstu PI visvairāk saņēma personas ar augstāko izglītību (64 % no pasākumā iesaistītajām personām), tomēr ļoti būtiska ir personu ar zemu izglītības līmeni iesaiste mūžizglītībā, jo klientiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, bezdarba risks ir ievērojami mazāks. Līdzīgi atbalsts iesaistei neformālās un profesionālās izglītības apguvē ir nepieciešams tiem strādājošajiem, kuriem ir darba tirgus prasībām neaktuāla iegūtā izglītība. Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, PI pasākuma ietvaros nebija iespējams izvērtēt personu izglītības līmeni, tādejādi mērķtiecīgāk plānojot nepieciešamās aktivitātes, lai prioritāri mūžizglītībā tiktu iesaistītas personas ar zemu vai nepietiekamu izglītības līmeni. Projekta ietvaros pastāvīgi tika veikta klientu apmierinātības mērīšana. 99,5% gadījumos klienti novērtēja projekta organizētās mācības pozitīvi.

Būtiskākie problēmjautājumi 2007.-2013.gada programmā un nepieciešamie pilnveidojumi PI programmu īstenošanā:

1) PI pasākuma īstenošanā visai bieži klients izvēlējās savai dzīvesvietai tuvāko mācību iestādi.

Lai veicinātu klientu piekļuvi mācību vietām un paplašinātu klientam sasniedzamo izglītības iestāžu skaitu (neradot papildus izmaksas), jāparedz atbalsts reģionālajai mobilitātei, kas kompensētu transporta izdevumus, t.i., nodrošinātu, ka klienti var saņemt finanšu atlīdzību transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas/vai darba vietas uz mācību vietu un atpakaļ (ja mācību vieta atrodas vismaz 20 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas, vai darba vietas).

2) Ņemot vērā to, ka profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu mācību īstenotājus izvēlas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, PI pasākuma aktivitāšu ieviešana kavējās smagnējo iepirkumu procedūru rezultātā, kas aizņēma līdz pat 6 mēnešiem ilgu laiku un PI pasākuma īstenošanas procesu pamatā kavēja profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu īstenotāju izvēle Publiskā iepirkuma likuma prasību ievērošanas dēļ. Kuponu mācību sistēma deva iespēju personai nepieciešamās izglītības apguvei brīvi izvēlēties izglītības iestādi, līdz ar to mācību procesā tika iesaistīts ļoti liels skaits dažāda līmeņa un lieluma izglītības iestādes, kas palielināja gan iepirkuma izvērtēšanas apjomu, gan apgrūtināja grupu nokomplektēšanu un sarežģīja mācību uzsākšanu.

Saskaņā ar 26.05.2015. grozījumiem MK noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" ir notikusi pāreja uz fiksētu mācību kuponu izmaksām, paredzams, ka šī punkta uzskaitītās problēmas tiks preventīvi novērstas.

LM plāno pakāpeniski virzīties uz "samaksa par rezultātu" ieviešanu, lai gala maksājumi izglītības iestādēm būtu saistāmi ar bezdarbnieku darbā iekārtošanās rezultātiem pēc mācību pabeigšanas, kā arī kuponu sistēmu ir papildināta ar dažādiem e-vides risinājumiem, tajā skaitā darba tirgus monitoringa sistēmu, lai nodrošinātu cilvēku informētāku izvēli.

3) PI pasākuma īstenošanas laikā personu interese par mācībām pārsniedza Mūžizglītības pasākumā plānoto, līdz ar to bija nepieciešams veikt uzlabojumus personu reģistrācijas procesā. Problēmas risināšanai NVA mainīta personu reģistrācijas un kuponu izsniegšanas kārtība, izstrādājot klientu elektronisko reģistrāciju, mazinot administratīvo slogu. 2013.gada 26.februārī tika ieviesti ierobežojumi iesaistei mācībās personām vecumā no 25-44 gadiem, kā rezultātā pasākums kļuva vairāk pieejams bezdarba riskam pakļautām personām vecumā 45+ (izmaiņas dalībnieku sastāvā - 17% palielinājās dalībnieku skaits vecuma grupā 45+). NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) personas zems izglītības līmenis; 2) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums.

Arī turpmāk PI programmās ietvaros jānodrošina elektroniskās reģistrācijas iespējas, kā arī mērķa grupu noteikšana un unikālo personu skaits, lai novērstu reģistrācijas un administratīvā sloga saistītās problēmas.

4) Mūžizglītības pasākuma īstenošanas laikā mērķgrupas kritēriju izmaiņas ietekmēja finansējuma plānošanu, kas saistīts ar to, ka nebija statistikas dati par vidējām izmaksām atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. Līdz ar to, atbilstoši Mūžizglītības pasākuma plānošanas principiem, vidējās izmaksas tika plānotas lielākā apjomā, kas savukārt praksē neapstiprinājās, kā rezultātā Mūžizglītības pasākuma ietvaros varēja iesaistīt vairāk personu, kas ir pozitīvi, bet ietekmēja Mūžizglītības pasākuma plānoto finansējuma apguvi noteiktajos termiņos.

5) 2013.gadā tika sašaurināta pasākuma mērķa grupa. Uz 2012.gadu NVA reģistrēto bezdarbnieku statistiskais portrets liecināja, ka klientiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, bezdarba risks ir samērā zems. Tikai 12,9 % bezdarbnieku no visu reģistrēto bezdarbnieku skaita ir ar augstāko izglītību. Analizējot atbalsta saņēmušo statistisko portretu Mūžizglītības pasākuma ietvaros, tika secināts, ka atbalstam visvairāk pieteikušās un to saņēmušas personas ar augstāko izglītību (64% no pasākumā iesaistītām nodarbinātām personām). Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, nav iespējams objektīvi izvērtēt personu izglītības līmeni, tādējādi NVA nesaskatīja iespēju ierobežot personu ar augstāku izglītības līmeni dalību pieaugušo izglītības pasākumā.

Līdz ar to turpmāk pieaugušo izglītībā nepieciešams mērķtiecīgāk iesaistīt personas ar zemu izglītības līmeni (priekšnosacījums - valstī vienots personu iegūtās izglītības reģistrs).

2014.gada 30.aprīlī NVA saņēma LR Tiesībsarga atzinumu par ierēdņu tiesībām uz mūžizglītību, kurā noteikts, ka arī ierēdņiem būtu jābūt tiesībām piedalīties mūžizglītības pasākumos, norādot, ka arī ierēdņi bija bezdarba riska situācijā, jo ekonomiskās krīzes laikā ierēdņu skaits tika samazināts par vidēji 29%. Līdz ar to arī ierēdņiem bija nepieciešamas konkurētspējas prasmes, lai atrastu jaunu nodarbošanos, kas nebija saistīta ar valsts pārvaldē iegūtajām prasmēm, un nekļūtu par slogu valsts sociālajam budžetam. Ņemot vērā minētos faktus, turpmāk nepieciešams izvērtēt ārējos apstākļus, kas var ietekmēt Mūžizglītības pasākuma aktivitāšu pieejamību un sasniedzamo rezultātu, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbilstoši aktuālajai darba tirgus situācijai."


1 (Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2014. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem" http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_31032014.pdf

2 pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pētījums oriģinālvalodā pieejams LM mājaslapas sadaļā - Nozares politikas - Darbs - Pētījumi http://www.lm.gov.lv/upload/ aktualitates/latvia_compwbs.pdf

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis


5. pielikums
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam
2016.-2020. gadam

Pieaugušo nodarbināto struktūra pēc informatīvā vai karjeras pakalpojuma nepieciešamības

N.p.k. Nodarbinātā vajadzības pēc papildizglītības Kas ierosina mācības Kāds atbalsts nepieciešams/ rīcības soļi
1. Uzņēmums uzsācis ražot jaunu produktu veidus, mainījušās tehnoloģijas (iekārtas, izmantojamie materiāli, u.c.), taču ne darba devējs, ne ņēmējs nevēlas pārtraukt darba attiecības Darba devējs 1. Definēt jaunās kompetences darba uzdevumu veikšanai

2. Noteikt kādas jaunas zināšanās un prasmes nepieciešamas, kas būtu iekļaujamas papildizglītības saturā

3. Izvērtēt šīs papildizglītības programmas statusu (vai tā ir profesionālā pilnveide, vai papildizglītība, vai tas ir atsevišķs modulis kādas definētas profesijas ietvarā, vai...)

4. Noteikt papildizglītības apguves formu, nodrošināt vietu un grafiku

5. Atrast piemērotus mācībspēkus

2. Darbinieks vēlas turpināt strādāt šajā uzņēmumā, bet ne pašreizējā amatā Pats darbinieks 1. Definēt jaunās kompetences darba uzdevumu veikšanai

2. Noteikt atšķirību starp nepieciešamajām kompetencēm darba uzdevumu veikšanai esošajā amatā un iecerētajā jaunajā

3. Novērtēt gan formālās, gan ārpus formālās izglītības iegūtās prasmes un to atbilstību iecerētajam amatam

4. Noteikt nepieciešamās papildizglītības saturu un apjomu atbilstoši iecerētā amata kvalifikācijas prasībām

5. Nodrošināt papildizglītības ieguves vietu, formu, novērtējumu un jaunās kvalifikācijas piešķiršanu

3. Darbinieks vēlas kardināli mainīt savu nodarbošanās veidu, bet īsti nezina kādā virzienā Pats darbinieks 1. Nepieciešama saruna ar kvalificētu karjeras konsultantu darbinieka interešu un spēju izvērtēšanai, esošās formālās izglītības līmeņa un satura izvērtēšanai, darba vakanču apzināšanai, tālākās rīcības plāna izstrādāšanai, lēmuma pieņemšanai un rīcībai

2. Papildizglītības nodrošināšana jaunas kvalifikācijas ieguvei formālās izglītības sistēmā

Piezīme: par atbalstu sniedzošā personāla kvalifikāciju: Pirmajos 2 gadījumos personālam galvenokārt ir nepieciešamas formālās zināšanas par nozaru kvalifikāciju struktūru, par izglītības procesa, mācību rezultātu novērtēšanas organizēšanu. Abos gadījumos ir obligāta darba devēja iesaiste. Tikai 3.gadījumā būs vajadzīgs kvalificēta karjeras konsultanta atbalsts.

Karjeras konsultāciju atbalsta pakalpojums pieejams gan NVA 28 filiālēs visā Latvijā, gan karjeras konsultantu atbalsts tiks stiprināts izglītības iestādēs (ES fondu specifiskā atbalsta mērķa 8.3.5 "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros). NVA piedāvā individuālas un grupas karjeras konsultācijas, kas ir bezmaksas un pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 287Pieņemts: 05.05.2016.Stājas spēkā: 05.05.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 89, 10.05.2016. OP numurs: 2016/89.3
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
281992
05.05.2016
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva