Izglītībai ir būtiska nozīme gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrības attīstībā. Tā ir viena no cilvēktiesībām, svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu tādus mērķus kā vienlīdzību un ekonomikas, kā arī pilsoniskas sabiedrības attīstību. Izglītības sistēmas attīstības jomā valsts ilgtermiņa mērķis ir virzība uz tādu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka augsts iedzīvotāju intelektuālais līmenis. Sadarbība starp dažādiem mūžizglītības dalīb­niekiem gan Latvijā, gan starptautiski ir būtiska mūžizglītības attīstībai.

Mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to lietojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien nozīmīgāku vietu līdztekus formālajai izglītībai iegūst neformālās pieaugušo ikdienas mācības neatkarīgi no viņu vecuma un iegū­tajiem obligāto izglītību apliecinošiem dokumentiem. Formālā izglītība, neformālā un ikdienas izglītība mūžizglītības politikā ir vienlīdz svarīgas un savstarpēji papildina cita citu, bagātinot mācīšanās kultūru, pieredzi un paplašinot izglītojošo vidi indivīda, kopienas un sabiedrības līmenī. Rezultātā tiek stimulēta jaunu sabiedrības modeļu veidošanās starp izglītības piedā­vātājiem un pieprasītājiem. Tuvinās izglītības, kultūras, ekonomiskās un sociālās vajadzības, kā arī to saskaņošana.

Zemā darbaspēka reģionālā mobilitāte, ko negatīvi ietekmē nepietiekami attīstītā transporta infrastruktūra ekonomiski mazāk attīstītajos reģionos, rada ierobežotu pieejamību mūžizglītībai. Maz pasākumu un programmu, kas veidotu motivāciju, veicinātu uzņēmējdarbību. Šai mērķa grupai nav pietiekama finansiālā atbalsta no pašvaldības vai valsts puses. Nav valsts pasūtījuma profesionālai pieaugušo izglītības pedagogu sagatavošanai. Tāpat viena no būtiskajām problēmām ir darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām, kur viens no risinājumiem ir izglītības sistēmas pielāgošana, kā arī nepietiekams atbalsts nodarbināto personu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai, kas ir īpaši svarīgs faktors, lai nodrošinātu profesionālo mobilitāti atbilstoši izmaiņām ekonomikā un darba tirgū.

2007.gada 13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (prot. Nr.12 48.§) (turpmāk – pamatnostādnes) – pamata politikas plānošanas dokumentu mūžizglītības attīstības jomā.

Lai nodrošinātu pamatnostādņu ieviešanu, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 23.februāra rīkojuma Nr.111 “Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam” 3.punktu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam ieviešanai 2008.–2010.gadā (turpmāk – programma). Programma ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts trijiem gadiem. Programma ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības programmas “Izglītība un apmācība 2010” noslēgumu un tajā noteikto rezultātu sasniegšanu. 2010.gadā plānots programmas “Izglītība un apmācība 2010” darbības noslēgums un, iespējams, jaunās programmas “Izglītība un apmācība” izstrāde. Tādējādi ir noteikts optimāls programmas ieviešanas periods līdz 2010.gadam.

Programma pamatnostādņu īstenošanai ir politikas dokuments, kura mērķis ir plānot un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju izglītību mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, spējām un reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām.

Programma pamatota uz mūžizglītības politikas mērķiem.

• Nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības un funkcionāliem traucējumiem.

• Veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm pamatotu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.

• Izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai.

Programmas ieviešanas politikas rezultāts ir mūžizglītības procesā iesaistīto personu skaits gadā 12,5 % apmērā no mūžizglītības mērķa grupas.

Mūžizglītības politikas koordināciju īsteno Izglītības un zinātnes ministrija, vienlaikus nodrošinot citu ministriju, iesaistīto institūciju un reģionu saskaņotu darbību.

Lai nodrošinātu priekšnosacījumus mūžizglītības politikas saskaņotai īstenošanai, nepieciešams izveidot elastīgi funkcionējošu mūžizglītības pārvaldes sistēmu.

Programmas pasākumu īstenošana tiks veikta atbilstoši iesaistītajām institūcijām atvēlētajiem un norādītajiem finansiālajiem resursiem to kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai.

Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai 2009. un 2010.gadā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 2 996 000 latu. Pēc valdības lēmuma par papildu finansējuma piešķiršanu vai pēc atteikuma piešķirt papildu finansējumu atbildīgās ministrijas sniedz priekšlikumus par grozījumiem programmā.