Likums nosaka alternatīvā (darba) dienesta ekonomiskos, sociālos un tiesiskos pamatnoteikumus Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā.

Likums vērsts uz Latvijas PSR Konstitūcijā garantēto cilvēka apziņas brīvības un pārliecības nodrošināšanu, saistot to ar cilvēka pienākumiem pret sabiedrību un visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā.

Alternatīvais (darba) dienests nav saistīts ar Bruņotajiem Spēkiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

1. pants. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas Republikas pilsoņiem un PSRS savienoto republiku pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un līdz iesaukšanas komisijas sēdei ir atteikušies dienēt PSRS Bruņotajos Spēkos, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests.

(15.05.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

2. pants. Alternatīvā (darba) dienesta mērķis ir nodrošināt personas apziņas un pārliecības brīvību un kalpot sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu risināšanai, ievērojot pilsoņu tiesības.

3. pants. Alternatīvais (darba) dienests ir jāpilda tikai šī likuma 1. pantā norādītajām personām, ja nav šī likuma 4. pantā noteikto apstākļu.

4. pants. Alternatīvajā (darba) dienestā nenorīko:

1) pilsoņus, kuri veselības stāvokļa dēļ nav derīgi aktīvajam karadienestam;

2) pilsoņus, kuriem tiek atlikta iesaukšana aktīvajā karadienestā;

3) mācību iestāžu klātienes nodaļu studentus un audzēkņus, kas vēlas šo dienestu pildīt pēc mācību iestādes absolvēšanas;

4) garīgo mācību iestāžu audzēkņus;

5) ordinētus garīdzniekus.

Latvijas PSR Ministru Padome ir tiesīga noteikt citus gadījumus, kad pilsoni atbrīvo no alternatīvā (darba) dienesta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

5. pants. Likums par alternatīvo (darba) dienestu attiecas uz vīriešu dzimuma personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

6. pants. Personu pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas nevar iesaukt alternatīvajā (darba) dienestā.

Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām alternatīvā (darba) dienesta laiks beidzas pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī uz personām, kurām alternatīvā (darba) dienesta laiks, pamatojoties uz rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu, par neattaisnotiem darba kavējumiem tiek attiecīgi pagarināts, vai uz personām, kurām alternatīvā (darba) dienesta izpilde bijusi atlikta.

Persona, kas sasniegusi 50 gadu vecumu, tiek noņemta no alternatīvā (darba) dienesta uzskaites.

7. pants. Alternatīvā (darba) dienesta ilgums ir 36 mēneši, bet augstskolu absolventiem — 18 mēneši.

8. pants. Pildot alternatīvo (darba) dienestu, pilsonim ir jāveic darbs, kāds, ievērojot saimniecisko nepieciešamību un pilsoņa kvalifikāciju, ir minēts viņam izsniegtajā norīkojumā.

Zemnieku saimniecību ģimenes locekļi alternatīvo (darba) dienestu var pildīt savā saimniecībā.

Personas, kuru veselības stāvoklis to atļauj, var norīkot alternatīvo (darba) dienestu pildīt arī Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas Muitas departamenta un Latvijas Republikas robežapsardzības iestāžu sistēmas militarizētajās daļās, apakšvienībās un īpašajās kārtības sargu vienībās. Šajos gadījumos dienesta ilgums ir 24 mēneši, bet augstskolu absolventiem — 12 mēneši, un tas jāpilda republikas teritorijā.

Ja nepieciešams, alternatīvā (darba) dienesta pildītāji nodrošināmi ar dienesta dzīvojamo platību.

(02.10.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

9. pants. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu personas, kas pilda alternatīvo (darba) dienestu, var norīkot dabas katastrofu vai nelaimes gadījumu seku likvidēšanā.

Pilsoņus, kas izpildījuši alternatīvo (darba) dienestu, Latvijas PSR Ministru Padome var atkārtoti iesaukt šajā dienestā uz laiku līdz 6 mēnešiem dabas katastrofu vai stihisku nelaimju seku likvidēšanai.

10. pants. Pilsoņi, kas izpildījuši alternatīvo (darba) dienestu, militārajās apmācībās un nodarbībās netiek iesaukti.

Šāda kārtība attiecas arī uz šī likuma 1. pantā norādītajiem pilsoņiem, kuri izpildījuši obligāto karadienestu.

11. pants. Pilsonis, kurš vēlas pildīt alternatīvo (darba) dienestu, iesniedz par to iesniegumu Alternatīvā (darba) dienesta komisijai, kas par saņemto iesniegumu nekavējoties ziņo kara komisariātam.

(15.05.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

12. pants. Iesniegums par izvēli pildīt alternatīvo (darba) dienestu jāiesniedz rajona (pilsētas) Alternatīvā dienesta lietu komisijā ne agrāk par pilngadības sasniegšanu un ne vēlāk kā dienā, kad pilsonim jāierodas iesaukšanas komisijā.

Ja persona vienlaikus izvairās gan no karadienesta PSRS Bruņotajos Spēkos, gan no alternatīvā (darba) dienesta, tā ir saucama pie likumā paredzētās atbildības par izvairīšanos no alternatīvā (darba) dienesta.

Personai, kas ir uzsākusi dienestu aktīvajā karadienestā, bet bijusi spiesta to atstāt nepanesamo dienesta apstākļu dēļ, ir tiesības griezties Alternatīvā dienesta lietu komisijā, lai atlikušo dienesta laiku pildītu alternatīvajā (darba) dienestā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šādu personu tiesiska vajāšana nav pieļaujama.

(02.10.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

13. pants. Rajona (pilsētas) iesaukšanas komisija, saņemot Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas pieprasījumu, attiecīgos materiālus nekavējoties nosūta Latvijas PSR Ministru Padomes Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijai vai tā paša rajona (pilsētas) Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijai, ja tāda saskaņā ar šī likuma 18. pantu rajonā (pilsētā) ir izveidota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

14. pants. Pilsoņa iesniegums par alternatīvo (darba) dienestu aptur iesaukšanu aktīvajā karadienestā.

Ja persona tiek norīkota pildīt alternatīvo (darba) dienestu ārpus līdzšinējās darbavietas, izsniegtais izpildkomitejas norīkojums ir pamats tās tūlītējai atbrīvošanai no darba.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

15. pants. Alternatīvajam (darba) dienestam pakļauto personu veselības stāvokļa pārbaudi nodrošina attiecīgo rajonu (pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejas.

(02.10.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

16. pants. Pilsoņa iesniegumu par alternatīvo (darba) dienestu izskata Latvijas PSR Ministru Padomes Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija.

17. pants. Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisiju izveido Latvijas PSR Ministru Padome, kas arī nosaka tās locekļu skaitu un personālo sastāvu.

18. pants. Pēc Latvijas PSR Ministru Padomes Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas ieteikuma, ja nepieciešams, rajona (pilsētas) Tautas deputātu padome izveido rajona (pilsētas) Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisiju.

Šī likuma noteikumi attiecas arī uz rajona (pilsētas) Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas darbības kārtību.

19. pants. Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas sastāvā ietilpst deputāti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā miera aizstāvēšanas kustības dalībnieki un reliģisko konfesiju pārstāvji.

20. pants. Iesniegumi par alternatīvo (darba) dienestu jāizskata divdesmit dienu laikā no to saņemšanas dienas Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijā.

Ja nepieciešams, šo termiņu var pagarināt ar Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas atsevišķu lēmumu.

21. pants. Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija ir tiesīga jautājuma izšķiršanai uzaicināt uz savu sēdi lietpratējus, jebkurus citus pilsoņus, pieprasīt nepieciešamos materiālus.

22. pants. Iesniegumu izskatīšana Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijā notiek atklāti.

23. pants. Par iesnieguma izskatīšanas laiku un vietu Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija paziņo iesnieguma iesniedzējam.

Iesnieguma iesniedzējam un viņa pārstāvim ir tiesības piedalīties komisijas sēdē.

Iesnieguma iesniedzēja neierašanas Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas sēdē nav šķērslis jautājuma izlemšanai pēc būtības.

24. pants. Izskatot iesniegumu par alternatīvo (darba) dienestu, Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija raksta protokolu un pieņem motivētu lēmumu.

25. pants. Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja sēdē piedalās komisijas locekļu vairākums.

(02.10.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

26. pants. Lēmumus Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisija pieņem ar balsojušo locekļu balsu vairākumu, tos paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

(02.10.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

27. pants. Noraksts no lēmuma par alternatīvā (darba) dienesta pildīšanu (neatkarīgi no tā, vai iesniegums apmierināts vai noraidīts) ne vēlāk ka trīs dienu laikā tiek izsniegts pilsonim pret parakstu, kā arī nosūtīts rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejai un attiecīgajam kara komisariātam.

28. pants. Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas lēmumu par atteikumu apmierināt iesniegumu par alternatīvo (darba) dienestu iesnieguma iesniedzējs vai viņa pārstāvis var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tautas tiesā desmit dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

Rajona (pilsētas) tautas tiesa izskata sūdzības par atteikumu apmierināt iesniegumu par alternatīvo (darba) dienestu Latvijas PSR civilprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā sūdzību izskatīšanai par valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības.

29. pants. Jautājumu par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu, ja Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas lēmums tiek pārsūdzēts, izšķir rajona tautas tiesā.

30. pants. Tautas tiesas spriedums (lēmums) ir pārsūdzams vai noprotestējams Latvijas PSR Augstākajā Tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

31. pants. Ja jautājums par alternatīvo (darba) dienestu sākotnēji tiek izšķirts rajona (pilsētas) Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijā, sūdzība par šīs komisijas lēmumu iesniedzama Latvijas PSR Ministru Padomes Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijā un var tikt pārsūdzēta rajona (pilsētas) tautas tiesā tikai pēc tās izskatīšanas Latvijas PSR Ministru Padomes Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijā.

32. pants. Pamats nosūtīšanai alternatīvajā (darba) dienestā ir Alternatīvā (darba) dienesta lietu komisijas lēmums vai tiesas spriedums.

33. pants. Norīkojumu par ierašanos pildīt alternatīvo (darba) dienestu pret parakstu pilsonim, kurš norīkots šajā dienestā, izsniedz rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

Pilsonim jāierodas norīkojumā norādītajā laikā norādītajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā.

34. pants. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai pilsonis, kurš norīkots alternatīvajā (darba) dienestā, jānodrošina ar darbu saskaņā ar norīkojumu.

35. pants. Par pilsoņa ieskaitīšanu darbā, kā arī par neattaisnotu darba kavējumu administrācijas pienākums ir trīs dienu laikā rakstveidā paziņot rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

36. pants. Pilsoņus, kas pilda alternatīvo (darba) dienestu, no darba atbrīvot drīkst tikai pēc saskaņošanas ar rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteju.

37. pants. Alternatīvā (darba) dienesta laikā pilsoņiem ir darba likumdošanā paredzētās tiesības un pienākumi, izņemot to, ka:

1) viņus nevar atbrīvot no darba pēc pašu vēlēšanās;

2) viņiem neapmaksā mācību atvaļinājumu;

3) neattaisnotus darba kavējumus neieskaita alternatīvā (darba) dienesta laikā;

4) netiek piešķirti atvaļinājumi.

38. pants. Alternatīvā (darba) dienesta laiks sākas ar dienu, kad pilsonis ieskaitīts darbā.

39. pants. Alternatīvā (darba) dienesta laikā pilsoņi nevar ieņemt vadošus amatus.

40. pants. Alternatīvā (darba) dienesta laikā pilsonis var rakstveidā izteikt vēlēšanos pildīt aktīvo karadienestu. Šādu lūgumu izskata rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja, kuras lēmums ir galīgs.

41. pants. Kontroli pār alternatīvā (darba) dienesta izpildi veic rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

42. pants. Alternatīvais (darba) dienests tiek izbeigts noteiktajā termiņā, neskaitot laiku, uz kādu šis dienests bija atlikts, neattaisnotus darba kavējumus un administratīvā arestā pavadīto laiku.

43. pants. Ne vēlāk kā desmit dienas pirms alternatīvā (darba) dienesta laika beigšanās rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja paziņo uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai par pilsoņa alternatīvā (darba) dienesta beigšanos.

Izpildkomitejas paziņojums uzņēmumam, iestādei vai organizācijai ir saistošs.

Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija par pilsoņa atbrīvošanu noteiktajā termiņā no alternatīvā (darba) dienesta nekavējoties paziņo rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejai.

44. pants. Ja pilsonis izsaka vēlēšanos turpināt iepriekšējo darbu, tad darba līgumu noslēdz pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar darba likumdošanu.

45. pants. Pilsoni pirms termiņa no alternatīvā (darba) dienesta var atbrīvot, ja pilsonis:

1) notiesāts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem;

2) kļuvis par vienīgo apgādnieku ģimenē;

3) kļuvis par invalīdu;

4) uz sava iesnieguma pamata tiek iesaukts obligātajā karadienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 02.10.1990.)

46. pants. Alternatīvā (darba) dienesta izpilde tiek atlikta, ja pilsonis:

1) notiesāts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;

2) notiesāts ar labošanas darbiem.

47. pants. Šī likuma 45., 46. pantā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņem attiecīgu lēmumu, kas ir obligāts uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai.

48. pants. Alternatīvā (darba) dienesta izpildīšanas kārtību nosaka Latvijas PSR Ministru Padomes apstiprināmais nolikums par alternatīvo (darba) dienestu.

49. pants. Atbildība par izvairīšanos no alternatīvā (darba) dienesta iestājas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.