1. Noteikumi nosaka kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu (turpmāk – sēklas) tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē sēklas ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

3. Sēklas ieved, audzē, sagatavo, saiņo un tirgo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Augu veselības regula), 3., 4., 5., 14., 37., 79., 81., 82., 83. un 88. pantu, Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (turpmāk – Regula 2019/2072), 3., 5., 6. un 13. pantu, normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām."

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

3.¹ Termins "Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms" lietots Augu veselības regulas 36. panta izpratnē. Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi ir šo noteikumu 4., 5., 9. un 11. pielikumā minētie kaitīgie organismi, kas ietekmē sēklas kartupeļu kvalitāti.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

4. Izdevumus, kas saistīti ar sēklas lauku apskati, vīrusu pēcpārbaudi, augu karantīnas organismu noteikšanu ražā un augsnes paraugos, kartupeļu bumbuļu analīzi to kvalitātes noteikšanai, kā arī etiķetes – augu pases – izgatavošanu, sedz attiecīgā persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) maksas pakalpojumu cenrādi.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

5. (Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

6. Lai reģistrētos Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Sēklaudzētājs reģistrācijas iesniegumam pievieno sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānu, norādot platību (ha), un informāciju par lauku vēstures kārtošanu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

6.¹ Personu, kas nodarbojas ar sertificētu sēklu audzēšanu vai sēklu apriti, dienests reģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

7. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu.

8. Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dienests personu ir reģistrējis, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

9. Dienests reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrā iekļauto personu:

9.1. reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

9.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru komercreģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

9.4. darbības veidu;

9.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

9.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi).

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

10. Pēc personas pieprasījuma dienests elektroniska vai papīra dokumenta formā izsniedz lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

(Grozīts ar MK 03.07.2018. noteikumiem Nr. 400)

11. Dienests savā tīmekļvietnē ievieto Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

12. Dienests:

12.1. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots akts;

12.2. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)  

13. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu noformētu iesniegumu, tajā norādot nepieciešamās izmaiņas.

14. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, iesniegumam pievieno šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

15. Dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

16. Informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē dienests saglabā sešus gadus pēc reģistrācijas anulēšanas.

16.¹ Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 5. punktā minētajā reģistrā, nodrošinātu sēklu sertifikāciju, kā arī paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas uzglabā pastāvīgi līdz lēmuma pieņemšanai par reģistrācijas anulēšanu. Pēc reģistrācijas anulēšanas informāciju saglabā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.

(MK 03.07.2018. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

17. Sēklas iedala šādās kategorijās:

17.1. pirmsbāzes sēklas;

17.2. bāzes sēklas;

17.3. sertificētās sēklas.

18. Pirmsbāzes sēklas:

18.1. ir iegūtas no šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām atbilstošiem identificētiem mātesaugiem, izmantojot šādas metodes:

18.1.1. mikropavairošanas (in vitro) metodi, īsā periodā laboratorijā izaudzējot lielu daudzumu mikroaugu vai mikrobumbuļus un izmantojot diferencētus veģetatīvos pumpurus vai meristēmu audus;

18.1.2. klonu atlases metodi;

18.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

18.3. ir paredzētas bāzes (S, SE, E) un sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

18.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmsbāzes sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, kā arī sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

18.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

19. Dienests veic mātesaugu pārbaudi, lai atzītu tos par brīviem no šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs mātesaugus uztur, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 161 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

20. Ja izmantota mikropavairošanas metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

20.1. pirmsbāzes TC kategorija (PBTC) – mikroaugi, mikrobumbuļi un sīkbumbuļi, ko iegūst, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1.1. selekcionārs vai šķirnes uzturētājs tos iegūst ar mikropavairošanas metodi;

20.1.2. tos audzē no ārējās vides norobežotā objektā – laboratorijā, siltumnīcā vai citā slēgtā vidē, īstenojot efektīvu pasākumu sistēmu, lai novērstu risku inficēties vai invadēties ar augiem kaitīgiem organismiem (turpmāk – pasākumu sistēma);

20.1.3. audzēšanai izmanto augu augšanas substrātu, kurā nav konstatēti Savienības karantīnas organismi un Savienības reglamentētie nekarantīnas organismi;

20.1.4. selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iesniedz dienestā pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāla audzēšanas shēmu ar informāciju par audzēšanas apstākļiem norobežotā objektā un pasākumu sistēmas aprakstu. Ja dienests konstatē, ka shēmā norādītie audzēšanas apstākļi vai pasākumu sistēma rada risku, ka pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāls var inficēties vai invadēties ar augiem kaitīgiem organismiem, dienests nosaka termiņu nepilnību novēršanai;

20.2. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāla, audzējot uz lauka;

20.3. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

20.4. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

20.5. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

21. Ja izmantota klonu atlases metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

21.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no šķirnei tipiskiem izlases ceriem – mātesaugiem – atlasītiem bumbuļiem;

21.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

21.3. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

21.4. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

22. Bāzes sēklas:

22.1. ir iegūtas no pirmsbāzes sēklām;

22.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

22.3. ir paredzētas sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

22.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklu šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

22.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

23. Bāzes sēklām ir šādas paaudzes:

23.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (S), ko iegūst no pirmsbāzes sēklām;

23.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (SE), ko iegūst no bāzes sēklām (S) vai pirmsbāzes sēklām;

23.3. trešās paaudzes bāzes sēklas (E), ko iegūst no bāzes sēklām (SE) vai pirmsbāzes sēklām.

24. Sertificētas sēklas:

24.1. ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai augstākas kategorijas sēklām;

24.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

24.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

24.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

25. Sertificētām sēklām ir šādas paaudzes:

25.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (A), ko iegūst no trešās paaudzes bāzes sēklām (E) vai no augstākas kategorijas sēklām;

25.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (B), ko iegūst no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (A) vai no augstākas kategorijas sēklām un kas nav paredzētas tālākai sēklaudzēšanai.

26. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē, kurā norādīta lauku izvietojuma shēma, informācija par konkrētajā laukā izlietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

27. Sēklu atļauts audzēt laukos, kuros:

27.1. nav konstatēta zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtne augsnē un nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu;

27.2. pēdējo triju gadu laikā nav audzēti kartupeļi un citi nakteņu dzimtas augi, un to apliecina ieraksts lauku vēsturē.

28. Audzējot dažādu šķirņu, kategoriju vai paaudžu sēklu vai nesertificētu sēklu, stādījumus izvieto tā, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

29. Ja sēklaudzētājs kartupeļus audzē arī citiem mērķiem (pārtikai, pārstrādei, lopbarībai):

29.1. visā saimniecībā esošajā kartupeļu audzēšanas platībā pirms kartupeļu stādīšanas pārbauda zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtni augsnē;

29.2. visā saimniecībā iegūtajā kartupeļu ražā pārbauda kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter sepedonicus un kartupeļu tumšās gredzenpuves Ralstonia solanacearum klātbūtni.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām un noteiktu stādījumu kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic sertifikācijai paredzēto sēklaudzēšanas lauku apskati.

31. Sēklaudzētājs līdz sēklu ieguves gada 25. maijam iesniedz dienestā iesniegumu sēklaudzēšanas lauka apskatei saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu. Piesakot attiecīgo sēklaudzēšanas lauku valsts vai Eiropas Savienības tiešajam atbalstam, sēklaudzētājs:

31.1. iesniegumu lauka apskatei iesniedz pēc tam, kad iesniegts iesniegums atbalsta saņemšanai;

31.2. identisko informāciju par attiecīgo sēklaudzēšanas lauku abos iesniegumos norāda vienādi.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

32. Dienesta inspektors pārbauda:

32.1. vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6. pielikumā minētā informācija;

32.2. šo noteikumu 34. punktā minētos sēklu kvalitāti apliecinošos dokumentus un ierakstus lauku vēsturē;

32.3. šķirnes atbilstību Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.4. vai sēklaudzēšanai izmantotajos laukos nav konstatētas zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) un vai laukiem nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu;

32.5. vai sēklaudzēšanas lauki ir brīvi no Candidatus Liberibacter solanacearum un vai iepriekšējā lauka apskatē nav novēroti šī kaitīgā organisma simptomi;

32.6. vai iepriekšējā lauka apskatē nav novēroti Candidatus Phytoplasma solani simptomi.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

33. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32. punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa tās novērst septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

34. Izstādīto sēklu kvalitāti apliecina:

34.1. Latvijā sertificētai sēklai:

34.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta stādīšanai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā, – sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

34.1.2. ja sēkla iegādāta pie cita sēklaudzētāja, – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

34.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētai sēklai – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

34.3. Šveicē sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegusi attiecīgās valsts pilnvarotā institūcija, un augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

35. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati, stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to sēklaudzētājam, ja:

35.1. nav izsniegti dokumenti, kas apliecina, ka sēklaudzēšanas lauks ir brīvs no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajiem augu karantīnas organismiem;

35.2. šo noteikumu 33. punktā norādītajā termiņā nav novērsti attiecīgie trūkumi;

35.3. nav izstādītās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 34. punktā minētajiem nosacījumiem;

35.4. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 26. punktā minēto prasību pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

35.5. nav lauku vēstures;

35.6. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

35.7. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju;

35.8. sēklaudzēšanas laukā iepriekšējā lauka apskatē ir novēroti Candidatus Liberibacter solanacearum un Candidatus Phytoplasma solani simptomi.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

36. Lauka apskati veic tādā kartupeļu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka dienesta inspektors pirms tam atbilstoši šo noteikumu 36.¹ 2. apakšpunktam vienojoties ar sēklaudzētāju par piemērotāko laiku lauka apskatei. Lauka apskati veic pēc sēklaudzētāja paziņojuma par stādījuma gatavību apskatei.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

36.¹ Sēklaudzētājs:

36.¹ 1. sniedz dienesta inspektoram informāciju par sēklaudzēšanas stādījumos lietotajiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem un to lietošanas laiku;

36.¹ 2. vienojas ar dienesta inspektoru par lauka apskates laiku, ņemot vērā veikto un plānoto sēklaudzēšanas stādījumu apstrādi ar augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem;

36.¹ 3. parāda sēklaudzēšanas lauka atrašanās vietu dabā un nodrošina dienesta inspektoram piekļuvi sēklaudzēšanas laukam.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

36.² Dienesta inspektors var atteikties no lauka apskates, ja sēklaudzētājs nepilda šo noteikumu 36.¹ punktā minētās prasības.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

37. Veģetācijas periodā vizuālo lauka apskati veic vismaz:

37.1. vienu reizi, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sīkbumbuļus (PBTC), vai kartupeļu masveida ziedēšanas laikā, ja paredzēts iegūt sertificētas kategorijas sēklas (A, B);

37.2. trīs reizes, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sēklas (PB1, PB2, PB3, PB4):

37.2.1. pirmo reizi, kad augi sasnieguši 15–20 centimetru garumu;

37.2.2. otro reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.2.3. trešo reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes;

37.3. divas reizes, ja paredzēts iegūt bāzes kategorijas sēklas (S, SE, E):

37.3.1. pirmo reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.3.2. otro reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes.

38. Lauku apskates laikā dienesta inspektors vispirms pārliecinās par stādījumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

39. Apskatāmo kartupeļu augu skaits sēklaudzēšanas stādījumos atkarībā no lauka platības ir noteikts šo noteikumu 7. pielikumā.

40. Ja kartupeļu sēklaudzēšanas stādījumā ir mazāk augu, nekā noteikts šo noteikumu 7. pielikumā, apskata visus augus. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

41. Lauka apskatē inspektors novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu, ko izvēlas, ejot pa lauku lauzītas diagonāles veidā un ievērojot vienmērīgus attālumus.

42. Stādījuma kvalitāte uzskatāma par neatbilstošu, ja kaut viens no šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem rādītājiem pārsniedz attiecīgo procentuālo daudzumu. Ja attiecīgais kvalitātes rādītājs ir 0 procenti, kartupeļu laukā nav pieļaujama šo noteikumu 5. pielikumā minēto augu klātbūtne neatkarīgi no tā, vai augs ar konkrētām pazīmēm ir konstatēts apskatāmajā paraugrindā.

43. Ja lauku apskatē konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai stādījuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ievērojot šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību.

44. Ja lauku apskatē konstatētās neatbilstības ir iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes un sēklaudzētāja iesnieguma saņemšanas lauku apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauku apskates.

45. Ja šo noteikumu 44. punktā minētajā termiņā norādījumi nav izpildīti, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ievērojot šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību, un turpmākās lauku apskates veic atbilstoši šo noteikumu 37. punktam.

46. Ja lauku apskatē konstatē, ka stādījums atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

47. Ja stādījums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā un 5. pielikumā minētajām prasībām, dienests stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un pieņem lēmumu par stādījuma neatbilstību sēklu iegūšanai.

48. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauku apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauku apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par stādījumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam kartupeļu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu. Viens protokola eksemplārs paliek dienestā.

(Nodaļas nosaukums MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

49. Sēklas vīrusu pēcpārbaudi vīrusu infekcijas pakāpes noteikšanai laboratorijā veic pirmsbāzes un bāzes sēklām.

50. Dienesta inspektors ne agrāk kā septiņas dienas pēc tam, kad saņemts paziņojums par lakstu iznīcināšanu kartupeļu stādījumā, paņem paraugus sēklas mātesaugu pārbaudei vai vīrusu pēcpārbaudei. Sēklaudzētāja pienākums ir rakstiski informēt dienestu par lakstu iznīcināšanas datumu.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

50.¹ Kopējais paņemtā parauga lielums:

50.¹ 1. mātesaugu pārbaudei:

50.¹ 1.1. mikropavairošanas gadījumā – ne mazāk kā pieci mikroaugi in vitro un, ja tajos nevar noteikt melnkājas Pectobacterium spp. un Dickeya spp. klātbūtni, ne mazāk kā pieci bumbuļi (vismaz pa vienam bumbulim no auga);

50.¹ 1.2. klonālās pavairošanas gadījumā – viens līdz 10 bumbuļi, pa vienam no atlasītajiem ceriem uz lauka, ja bumbuļus paredzēts izmantot kā mātesaugus;

50.¹ 2. vīrusu infekcijas pakāpes pēcpārbaudei – 120 bumbuļi.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

51. Dienesta inspektors izvēlas paraugrindu skaitu tā, lai vienmērīgi noklātu visu lauka platību vai siltumnīcu, un ņem pa vienam bumbulim no vismaz pieciem pēc kārtas augošiem ceriem.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

52. Sēklas vīrusu paraugu ievieto tīrā, gaisu caurlaidīgā tarā un to aizzīmogo.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

53. Vīrusu noteikšanai izmanto starptautiski atzītas metodes.

54. Vīrusu pārbaudes rezultātus izsniedz piecu mēnešu laikā pēc paraugu ņemšanas.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

55. Sēklu kvalitātes prasības sēklas vīrusu pēcpārbaudē noteiktas šo noteikumu 9. pielikumā.

56. Ja dienests, novērtējot šo noteikumu VII nodaļā minēto sēklas partijas kvalitāti, konstatē sēklas vīrusu pēcpārbaudes paraugu neatbilstību vērtējamai sēklu kategorijai, tad sēklu partijas kategoriju samazina atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kvalitātes rādītājiem, ņemot vērā kategorijai pieļaujamo kopējo vīrusu daudzumu procentos.

57. (Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

(Nodaļas nosaukums MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

58. Dienesta inspektors pēc ražas novākšanas ņem bumbuļu paraugu:

58.1. no nešķirotas sēklas partijas – šo noteikumu 3. pielikumā minēto augu karantīnas organismu noteikšanai;

58.2. no sagatavotas sēklas partijas – sēklu kvalitātes novērtēšanai un Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtnes noteikšanai atbilstoši šo noteikumu 10. un 11. pielikumam.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

59. Augu karantīnas organismu noteikšanai ņem vienu 200 bumbuļu paraugu no katriem 50 000 kilogramiem un to testē atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

60. Sēklas partija ir vienā sagatavošanas procesā (reizē) sagatavotais viendabīgais (viena suga, viena šķirne, viena kategorija, viena izcelsme, vienāda kvalitāte) sēklas daudzums.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 161)

61. Sēklas kvalitātes novērtēšanai paraugu ņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga, tās novērtēšanu atsaka.

62. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

62.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

62.2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

62.3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

62.4. dažādu veidu zīmogojumi;

62.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

62.6. sēklas vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

62.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

63. Sēklaudzētājs iesniedz dienestā sēklu kvalitātes un etiķešu izgatavošanas iesniegumu (12. pielikums).

64. Sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga ņemšanu un analīzes veic pēc tam, kad pabeigta vīrusu pēcpārbaude un karantīnas organismu klātbūtnes pārbaude visā novāktajā kartupeļu ražā.

65. Sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga lielums pirmsbāzes sēklai (PBTC) ir vismaz 200 bumbuļu, pārējām kategorijām – vismaz 400 bumbuļu.

66. Sēklu partijas masa, no kuras ņem paraugu, nav lielāka par 100 000 kilogramiem. Pieļaujamā novirze no sēklu partijas masas lieluma ir pieci procenti.

67. Pirms sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga ņemšanas dienesta inspektors:

67.1. iepazīstas ar:

67.1.1. lauka apskates protokolu, ja paraugs no sēklu partijas tiek ņemts pirmo reizi;

67.1.2. karantīnas organismu pārbaudes rezultātiem;

67.1.3. vīrusu pēcpārbaudes rezultātiem;

67.1.4. augu pasi, kas satur visu etiķetes informāciju, ja paraugs no sēklu partijas tiek noņemts atkārtoti;

67.2. pārliecinās, vai partijas novietojums nodrošina ērtu pieeju katram saiņojumam un vai partijas daļa un katrs saiņojums ir noslēgts un etiķetēts.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

68. Paraugu ņem un kvalitāti nosaka saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14. pielikumā noteikto metodiku.

68.¹ Sēklaudzētāja pienākums ir šo noteikumu 68. punktā minētā sēklu parauga kvalitātes rādītāju noteikšanai nodrošināt dienesta inspektoram vērtēšanai piemērotus apstākļus, tostarp gaišu, siltu telpu, darba virsmu un ūdeni istabas temperatūrā.

(MK 03.07.2018. noteikumu Nr. 400 redakcijā)

69. Dienesta inspektors ņem iegrābumu pēc nejaušas izlases principa vai pēc sistemātiska plāna. No katra iegrābuma ņemšanai izvēlētā iesaiņojuma ņem vismaz vienu iegrābumu, mainot iegrābumu ņemšanas vietas: no viena saiņojuma ņem augšdaļā, no otra – vidusdaļā, no trešā – apakšā. Ja sēklas materiāls atrodas lielos iesaiņojumos, iegrābumus ņem nejauši izvēlētās vietās un dziļumā.

70. Dienesta inspektors ir tiesīgs pieprasīt daļēji vai pilnībā izbērt kartupeļus no iesaiņojuma.

71. Pēc paraugu ņemšanas atvērtos saiņojumus sēklas īpašnieks noslēdz un paraugu ņēmējs noplombē.

72. Novērtējot bumbuļu izmēru, dienesta inspektors nosaka šādus rādītājus:

72.1. minimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.2. maksimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.3. atšķirību starp minimālo un maksimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.4. to bumbuļu daudzumu, kuri ir mazāki par norādīto minimālo izmēru (procentos no kopējās masas);

72.5. to bumbuļu daudzumu, kuri ir lielāki par norādīto maksimālo izmēru (procentos no kopējās masas).

73. Konstatējot, ka sēklas kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par sēklas atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

74. Sēklas kvalitāte neatbilst prasībām, ja kaut viens no sēklas paraugu novērtēšanas rādītājiem neatbilst šo noteikumu 11. pielikumā minētajām prasībām.

75. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

75.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos, kā arī sēklu nesajaukšanos;

75.2. iesaiņojums ir jauns, konteineri tīri un noslēgti, un tos nevar atvērt bez redzamām oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

76. Sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai tirgotājs sēklu partiju parauga paņemšanai novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu piekļūt bez piepūles, brīvi un droši, neapdraudot dzīvību un veselību, un paņemt paraugu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

76.¹ Dienesta inspektors var atteikties ņemt paraugu, ja nav nodrošinātas šo noteikumu 76. punktā minētās prasības.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

77. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Oficiālās etiķetes krāsa ir norādīta šo noteikumu 15. pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

78. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tā ārpusē piestiprina iepriekš nelietotu oficiālo etiķeti, kura apvienota ar augu pasi, kā noteikts Komisijas 2017. gada 13. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/2313, ar ko nosaka formāta specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, 1. pantā.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

79. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

80. Ja neizmanto uzlīmējamas vai nenoplēšamas oficiālās etiķetes vai zīmogojumu, iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt. Dokumentā norāda ražotāja reģistrācijas numuru reģistrā vai sēklu partijas numuru, kā arī ražotājvalsts nosaukumu un saiņošanas mēnesi un gadu.

81. Ja uz oficiālās etiķetes nav norādīta sēklas paaudze, attiecīgo sēklu uzskata par atbilstošu attiecīgās kategorijas zemākajai paaudzei.

82. Ja sēklas šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

83. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai veikta cita veida ķīmiskā apstrāde, to norāda etiķetē.

84. Sēklu iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) tikai dienesta inspektora uzraudzībā. Ja iesaiņojumu etiķetē atkārtoti, norāda atkārtotās etiķetēšanas mēnesi un gadu, kā arī institūciju, kas ir atbildīga par pārzīmogošanu.

85. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta inspektora uzraudzībā.

86. Ja oficiālās etiķetes ir pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un kvalitātes parauga ņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

86.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk saiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

86.2. etiķetēto sēklu partiju uzglabāšanas vietā ir vairāk saiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors neņem sēklu paraugu, kamēr nav nošķirtas iesaiņojuma vienības bez etiķetēm.

87. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu saiņojuma etiķetēm, bet atkārtotā kvalitātes noteikšanā tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors:

87.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

87.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

88. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma saiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

89. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes, bāzes vai sertificētām sēklām. Ja tiek konstatēts, ka sēklu partija neatbilst šo noteikumu 11. pielikumā minētajām kvalitātes prasībām, sēklaudzētājam ir tiesības to pāršķirot. Pēc pāršķirošanas tiek veikta sagatavotās sēklas partijas kvalitātes novērtēšana un etiķetēšana.

90. Sēklu tirgo viendabīgā iesaiņojumā, kam pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti.

91. Sēklaudzētājs, kuram ar kartupeļu pārstrādes uzņēmumu, kas ražo kartupeļu cieti vai čipsus, ir noslēgts līgums par konkrētu sēklas kartupeļu šķirņu pavairošanu, līgumā norādīto kartupeļu šķirņu sertificētas sēklas var pārdot nenoslēgtā konteinerā personām, kurām ir līgums ar attiecīgo kartupeļu pārstrādes uzņēmumu. Attiecīgais pārstrādes uzņēmums pirms sēklas kartupeļu partiju kvalitātes novērtēšanas dienestā iesniedz informāciju par konkrētām partijām, kas tiks tirgotas šādā veidā.

92. Sēklu nedrīkst pārdot, ja tā apstrādāta ar pretasnošanas līdzekļiem.

93. Pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam par sēklu kvalitāti, ja viņš:

93.1. ir iegādājies sēklas bez šiem noteikumiem atbilstošas etiķetes vai augu pases;

93.2. ir mainījis sēklu iesaiņojumu;

93.3. ir iegādājies sēklas bez iesaiņojuma.

94. Sēklu uzglabā tādos apstākļos, kas pilnībā nodrošina tās kvalitatīvo īpašību saglabāšanos, nepieļaujot sajaukšanās iespēju vai citādu negatīvu iedarbību. Sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 161)

95. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklas ievešanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

96. Ja sēkla ir ievesta no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un tās daudzums pārsniedz divus kilogramus, ievedējs vai tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklas kartupeļu ievešanas dienestam sniedz informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, ražotājvalsti un kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti, ievedēju vai tirgotāju, kā arī sēklas kartupeļu daudzumu un iesniedz fitosanitārā sertifikāta kopiju.

97. Izstādīto sēklu kvalitāti apliecina:

97.1. Latvijā sertificētai sēklai:

97.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta stādīšanai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā, – sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

97.1.2. ja sēkla iegādāta pie cita sēklaudzētāja, – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

97.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētai sēklai – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

97.3. Šveicē sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegusi attiecīgās valsts pilnvarotā institūcija, un augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

98. Dienests izsniedz sēklas kartupeļu testēšanas pārskatu atbilstoši šo noteikumu 17. pielikumam un iekļauj tajā norādi par sēklu partijas atbilstību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja ir izpildītas šādas prasības:

98.1. visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

98.2. pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate;

98.3. vīrusu pēcpārbaudē konstatēts, ka nav pārsniegts attiecīgajai kategorijai pieļaujamais kopējais vīrusu daudzums (procentos);

98.4. šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajās pārbaudēs nav konstatēti augu karantīnas organismi;

98.5. Savienības reglamentētie nekarantīnas organismi nepārsniedz šo noteikumu 11. pielikumā norādīto pieļaujamo klātbūtnes līmeni.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

99. Ja sēkla tiek sertificēta līdz novākšanas gada 31. decembrim, bet netiek realizēta, pēc minētā datuma sēklu partijai pirms tirdzniecības nepieciešama jauna kvalitātes novērtēšana.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

100. (Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

101. (Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

102. Dienests izsniedz reģistrētajai personai sēklas testēšanas pārskatu (17. pielikums). Pārskatā iekļauj norādi par sēklu kvalitātes neatbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja:

102.1. kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

102.2. ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

102.¹ Dienests sēklu testēšanas pārskatu sagatavo un izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana, tostarp laboratoriskā testēšana.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

103. Reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē attiecīgo sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidu, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (tonnās). Komerciālos darījumos norāda arī pircēju. Ierakstu pareizību sēklu īpašnieks apliecina ar parakstu.

104. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, pēc pieprasījuma pircējam izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

104.1. sēklu testēšanas pārskatu ar norādi, ka sēklu partija atbilst attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja sēklu testēšanas pārskats sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts tā saņemšanai;

104.2. sēklu testēšanas pārskata kopiju ar norādi, ka sēklu partija atbilst attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja sēklu testēšanas pārskats sēklu tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai pēdējais sēklu lietotājs testēšanas pārskatu nevar saņemt elektroniski.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

105. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificēto sēklu, katru gadu iesniedz dienestā informāciju par Latvijā ievestajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. jūnijā, norādot sēklu partiju numurus un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

106. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 114. nr.; 2004, 69. nr.).

107. Sēklu sertificēšanu, kas uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, veic atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi".

108. No 2015. ražas gada izstādītajām sēklām, kas sertificētas atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi", izpildot šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai un paaudzei norādītās prasības, 2016. gadā iegūst šādas sēklu kategorijas un paaudzes:

108.1. no izlases sēklas (IS) – pirmās paaudzes pirmsbāzes (PB1) kategoriju;

108.2. no pirmās paaudzes pirmsbāzes (PB1) kategorijas – otrās paaudzes pirmsbāzes (PB2) kategoriju;

108.3. no otrās paaudzes pirmsbāzes (PB2) kategorijas – trešās paaudzes pirmsbāzes (PB3) kategoriju;

108.4. no bāzes pirmās paaudzes (B1) kategorijas – otrās paaudzes bāzes (SE) kategoriju;

108.5. no otrās paaudzes bāzes (B2) kategorijas – trešās paaudzes bāzes (E) kategoriju;

108.6. no pirmās paaudzes sertificēto (C1) sēklu kategorijas – otrās paaudzes sertificēto (B) sēklu kategoriju.

109. Valsts augu aizsardzības dienests par 2020. gadā paredzētajām sēklaudzēšanas lauku apskatēm izskata sēklaudzētāju iesniegumus, kas iesniegti līdz 2020. gada 1. jūnijam.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

110. Sēklu partijām, kurām sēklu sertifikāts un pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniegts līdz 2020. gada 31. maijam, sēklu sertifikāts ir derīgs līdz attiecīgās sēklu partijas iztirgošanai, bet pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti" – no izsniegšanas datuma līdz nākamajai atkārtotajai sēklu kvalitātes pārbaudei.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

(Grozīta ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 161; MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību;

2) Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas direktīvas 2013/63/ES, ar kuru groza Padomes Direktīvas 2002/56/EK I un II pielikumu par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā uz sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām;

3) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/20/ES, ar ko nosaka Savienības kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus;

4) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un Savienības kategorijas attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem;

5) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas 2016/317/ES, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK;

6) Komisijas 2020. gada 11. februāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2020/177, ar ko attiecībā uz augu kaitīgajiem organismiem sēklās un citā augu reproduktīvajā materiālā groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK, Komisijas Direktīvas 93/49/EEK un 93/61/EEK un Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES un 2014/98/ES.