1. Noteikumi nosaka:

1.1. starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību;

1.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – KOAI) un Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI) inspektoru tiesības un pienākumus;

1.3. prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostu un ostas iekārtu aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un to apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību;

1.4. prasības ostu vai ostas iekārtas personāla apmācību programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību;

1.5. pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībām, vingrinājumiem un mācībām;

1.6. prasības kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildē iesaistīto institūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. aizsardzības prasības – prasības, kas noteiktas:

2.1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Padomes regula Nr. 725/2004);

2.1.2. 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija), XI-2. nodaļā;

2.1.3. Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss);

2.1.4. šajos noteikumos, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Likumā par ostām un normatīvajos aktos par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā;

2.2. aizsardzības informācija – SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.1. apakšpunktā minētā informācija, ko kuģis sniedz pirms ienākšanas ostā;

2.3. aizsardzības incidents – incidents, kā tas definēts SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.13. apakšpunktā;

2.4. atzītā aizsardzības organizācija – organizācija, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 16. punktā;

2.5. kuģa aizsardzības virsnieks – kapteiņa padotībā esoša persona uz kuģa, kurai kuģošanas kompānija uzticējusi atbildību par kuģa aizsardzību, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna īstenošanu un uzturēšanu, un kura uztur sakarus ar kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku;

2.6. kuģa un kuģa mijiedarbība – jebkura darbība, kas nav saistīta ar ostas iekārtu un kas ietver preču vai personu nokļūšanu no viena kuģa uz citu kuģi;

2.7. kuģa un ostas mijiedarbība – process, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu vai preču pārvietošanu vai ostas pakalpojumu sniegšanu no kuģa vai kuģim;

2.8. kuģošanas kompānija – kuģa īpašnieks vai cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kura no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību;

2.9. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – persona, ko iecēlusi kuģošanas kompānija un kas nodrošina, lai tiktu veikts kuģa aizsardzības novērtējums, lai tiktu izstrādāts, iesniegts apstiprināšanai un tad īstenots un uzturēts kuģa aizsardzības plāns, un kura uztur sakarus ar ostas iekārtas un kuģa aizsardzības virsnieku;

2.10. kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestāde – iestāde, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr. 725/2004 un šiem noteikumiem:

2.10.1. darbojas kā starptautisko institūciju un ārvalstu kompetento institūciju kontaktpunkts kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā;

2.10.2. veicina un pārrauga aizsardzības prasību piemērošanu;

2.10.3. sniedz informāciju par aizsardzības prasību piemērošanu. Kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestādes Latvijā ir Jūras administrācija un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC RIGA) (turpmāk – Krasta apsardze);

2.11. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830);

2.12. osta – Latvijas ostas teritorija vai ostas teritorijas daļa, kurā ir vismaz viena no ostas iekārtām, uz ko attiecas ostas iekārtas aizsardzības plāns;

2.13. ostas aizsardzības iestāde – šo noteikumu 167. punktā noteiktā iestāde, kas ir atbildīga par aizsardzības jautājumiem ostā;

2.14. ostas iekārta – vieta, kur notiek kuģa un ostas mijiedarbība un ko atbilstoši aizsardzības novērtējumam ir noteikusi KOAI. Atkarībā no konkrētā gadījuma tā var ietvert enkurvietas, uzgaidāmās piestātnes un piekļuvi tām no jūras;

2.15. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks – persona, kurai uzticēta atbildība par ostas iekārtas drošības plāna izstrādāšanu, īstenošanu, pārskatīšanu un uzturēšanu un kura uztur sakarus ar kuģa un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku;

2.16. ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs – persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir ostas iekārta vai kura darbojas īpašnieka vai valdītāja vārdā;

2.17. pamatoti iemesli – iemesli kuģa pārbaudes veikšanai, kā tie definēti ISPS kodeksa B daļas 4.33. apakšpunktā;

2.18. regulāri reisi – reisi, kā tie definēti Padomes regulas Nr. 725/2004 2. panta 10. punktā.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

3. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajos tiesību aktos noteiktās kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkcijas veic Jūras administrācija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

4. Šo noteikumu prasības attiecas uz:

4.1. kuģiem, kas noteikti ISPS kodeksa A daļas 3.1.1. apakšpunktā, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 3.3. apakšpunktu;

4.2. ostu iekārtām (izņemot militārās ostu iekārtas), kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.1.2. apakšpunktā un kurām ir mijiedarbība ar šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem;

4.3. kuģiem, kas veic vietējos reisus:

4.3.1. ja kuģis atbilst Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 2. punktā noteiktajām pasažieru kuģa prasībām;

4.3.2. ja KDI inspektors konstatē, ka šo noteikumu nepiemērošana rada ievērojamus draudus attiecīgajam kuģim, tā pasažieriem, kravai vai ar to saistītajām ostām vai ostu iekārtām;

4.4. ostām;

4.5. ostām blakus esošajām teritorijām – saskaņā ar attiecīgās ostas aizsardzības novērtējumu;

4.6. ostas iekārtām, kas apkalpo šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētos kuģus, pamatojoties uz ostas aizsardzības novērtējumu;

4.7. atzītajām aizsardzības organizācijām.

5. Lai īstenotu Jūras administrācijai noteiktos pienākumus un nodrošinātu aizsardzības prasību efektīvu izpildi, KOAI un KDI inspektoriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ir tiesības:

5.1. veikt kuģu aizsardzības kontroles pasākumus saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikumu;

5.2. pieprasīt no atbildīgajām iestādēm un personām veikt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņus un mācības, sniegt norādījumus attiecībā uz šiem treniņiem un mācībām un piedalīties citu atbildīgo institūciju organizētajos kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņos un mācībās;

5.3. sniegt ieteikumus par veicamajiem pasākumiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar aizsardzības prasībām;

5.4. uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt Latvijas ostas un tām blakus esošās teritorijas, ostu iekārtas, jebkuru kuģi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā un Latvijas karoga kuģus citu valstu jurisdikcijā esošajās teritorijās.

6. Kuģa aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

6.1. kuģa aizsardzības novērtēšana;

6.2. kuģa aizsardzības plāna sagatavošana (izvērtēšana un saskaņošana), ņemot vērā aizsardzības pasākumus katram ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādītajam aizsardzības līmenim;

6.3. kuģa aizsardzības plāna apstiprināšana;

6.4. kuģa aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

6.5. kuģa aizsardzības sākotnējā pārbaude;

6.6. starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšana.

7. Lai uzraudzītu kuģa aizsardzības prasību ievērošanu, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei veic:

7.1. kuģa aizsardzības pārbaudes;

7.2. kuģa aizsardzības kontroles pasākumus atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9.1.3. apakšpunkta prasībām;

7.3. aizsardzības informācijas analīzi;

7.4. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par kuģu aizsardzību, vai personām, kas ir ieinteresētas kuģu aizsardzībā.

8. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks veic aizsardzības novērtējumu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem.

9. KDI inspektors veic aizsardzības novērtējumu šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajiem kuģiem.

10. Novērtējot kuģa aizsardzību, šo noteikumu 8. un 9. punktā minētās amatpersonas atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8. punktam un B daļas 8. punktam:

10.1. izvērtē kuģa aizsargātību pret incidentiem un nosaka incidentu riska līmeni;

10.2. sagatavo kuģa aizsardzības novērtējumu, kurā sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas iekļaujami kuģa aizsardzības plānā, un norāda prioritāros aizsardzības pasākumus (piemēram, piekļuves kontroles nodrošināšana, ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība, aizsardzības deklarāciju sastādīšana).

11. Kuģa aizsardzības novērtējumu sagatavo valodā (valodās), ko lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka kuģa aizsardzības novērtējuma tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

12. Lai novērtētu kuģa aizsardzību un sastādītu novērtējumu, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.4. punktam.

13. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus var izstrādāt atzīta aizsardzības organizācija, ņemot vērā ISPS kodeksa B daļas 4.4. punkta prasības. Kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

13.1. kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

13.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

13.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus uz kuģa;

13.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KDI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

14. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo valodā (valodās), kuru lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka plāna tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

15. Kuģa aizsardzības plānu kopā ar aizsardzības novērtējumu vai kuģa aizsardzības plāna grozījumus kopā ar iesniegumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KDI.

16. KDI inspektors izvērtē kuģa aizsardzības plāna un attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma vai kuģa aizsardzības plāna grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām.

17. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, pēc KDI inspektora norādījuma kuģa aizsardzības plāna sagatavotājs novērš konstatētās nepilnības, pirms pieņemts lēmums par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

18. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus apstiprina trijos eksemplāros, izdarot normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtā kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu oriģinālu titullapām. Pēc apstiprināšanas viens apstiprinātā plāna vai tā grozījumu eksemplārs glabājas KDI, pārējie divi tiek atdoti iesniedzējam.

19. Pēc kuģa aizsardzības plāna grozījumu apstiprināšanas tiek nomainītas tās kuģa aizsardzības plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdarīta atzīme grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar kuģa aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina. Minētās darbības veic:

19.1. kuģa aizsardzības virsnieks – kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā uz kuģa;

19.2. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā kuģošanas kompānijā.

20. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna atbilstību esošajai aizsardzības situācijai uz kuģa, kuģošanas kompānijas vai kuģa aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata to ne retāk kā reizi gadā. Kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānus pārskata ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda kuģa aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka kuģa aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

21. KDI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi kuģa aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku, izmaiņas kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos, citi neliela apjoma grozījumi, kas būtiski neietekmē kuģa aizsardzības sistēmu).

22. Ja notikušas šo noteikumu 21. punktā minētās izmaiņas, kuģa aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par veiktajiem grozījumiem iespējami īsākā laikā paziņo KDI.

23. ISPS kodeksa A daļas 10.1. apakšpunktā minētos kuģa aizsardzības pierakstus pēc kuģa aizsardzības plāna apstiprināšanas glabā uz kuģa trīs gadus, ievērojot SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9.2.3. apakšpunkta prasības.

24. Lai pārliecinātos par kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības prasībām, KDI inspektors veic kuģa aizsardzības pārbaudes. Kuģa aizsardzības pārbaudes var veikt arī atzīta aizsardzības organizācija, ja tā ir saņēmusi atļauju no Jūras administrācijas. Minētā atļauja tiek izsniegta vienai pārbaudes reizei.

25. KDI inspektors drīkst veikt jebkura kuģa aizsardzības pārbaudi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudi inspektors drīkst veikt arī citu valstu jurisdikcijā esošajā teritorijā. Inspektors ir tiesīgs pieprasīt kuģim doties uz noteiktu vietu ostā vai jūrā vai neatstāt šo vietu, lai varētu veikt tā aizsardzības pārbaudi.

26. KDI inspektors veic šādas kuģa aizsardzības pārbaudes:

26.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanas;

26.2. starpposmu pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmā starp otro un trešo gadu pēc starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

26.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta atkārtotas izsniegšanas;

26.4. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai juridiskām vai fiziskām personām, vai citas valsts institūcijām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām.

27. Ja kādā no šo noteikumu 26. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatētas nepilnības kuģa aizsardzības sistēmā, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību (aizsardzība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma aizsardzību kompleksi visā objektā), kuģim var tikt veikta atkārtota pārbaude, lai pārliecinātos, ka iepriekšējās pārbaudes laikā konstatētie trūkumi ir novērsti un citi nav radušies.

28. KDI inspektors kuģa aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz kuģošanas kompānijas iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KDI inspektors vienojas ar kuģošanas kompāniju par kuģa aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.

29. Kuģa aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām darbdienām.

30. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu, kurā norāda informāciju par kuģi, pārbaudes veidu, konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām. Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un kuģošanas kompānijas pārstāvis. Kuģošanas kompānijas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

31. Ja sākotnējās vai atjaunojošās pārbaudes rezultāti apliecina kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu kuģim.

32. Ja kādā no šo noteikumu 31. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēta kuģa atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu, kurā, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu (ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršamas lēmumā norādītās nepilnības. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI.

33. Ja sākotnējā pārbaudē tiek konstatēts, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.

34. Ja atjaunojošajā pārbaudē tiek konstatēts, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.

35. Ja starpposmu pārbaudes rezultāti apliecina kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par apstiprinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā.

36. Ja starpposmu pārbaudē konstatē kuģa atbilstību aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, KDI inspektors pieņem lēmumu par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu, kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KDI inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI.

37. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt starpposmu pārbaudes apstiprinājuma atzīmi starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.

38. Pēc kuģa ārpuskārtas pārbaudes KDI inspektors sastāda ziņojumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

38.1. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām, ja kuģa aizsardzības sistēma atbilst aizsardzības prasībām;

38.2. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, kas būtiski nesamazina kuģa aizsardzību, un, pēc iespējas ņemot vērā kuģošanas kompānijas pārstāvja viedokli, norāda termiņu, kādā šīs nepilnības novēršamas. Kuģošanas kompānijas pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības inspektora norādītajā termiņā un paziņot par to KDI;

38.3. par kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām un kuģa aizsardzības sertifikāta anulēšanu, ja kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām.

39. Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņu var pārbaudīt arī šādas iestādes:

39.1. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;

39.2. Valsts robežsardze – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;

39.3. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes – veicot kuģa pārbaudi muitas uzraudzības ietvaros.

40. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (1. pielikums) izsniedz KDI pēc šo noteikumu 26.1. vai 26.3. apakšpunktā minētās pārbaudes. Izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 13. panta pirmo daļu, var arī atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp Jūras administrāciju un atzīto aizsardzības organizāciju.

41. KDI izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, neveicot šo noteikumu 26.1. vai 26.3. apakšpunktā minēto pārbaudi, ja KDI ir iesniegts pārskats par kuģa aizsardzības auditu, ko veikusi pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija, kā arī minētās organizācijas izsniegts kuģa atbilstības apstiprinājums vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts, kas apliecina konkrētā kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.

42. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu KDI var izsniegt arī kuģim ar citas valsts karogu, ja šīs valsts attiecīgā kompetentā iestāde ir rakstiski izteikusi šādu lūgumu un KDI ir iesniegts apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un kuģa aizsardzības novērtējums.

43. KDI piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41. vai 42. punktā minēto dokumentu saņemšanas un šo noteikumu 31. vai 32. punktā minēto lēmumu pieņemšanas izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.

44. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

44.1. KDI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz kuģi laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš sertifikāta izsniegšanas (piemēram, paredzēta kuģa rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, kuģa aizsardzības sistēmas maiņa, kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka maiņa);

44.2. no kuģošanas kompānijas saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

45. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās kuģa vārds, kuģa tips vai kuģošanas kompānijas juridiskā adrese, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

46. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.

47. Jaunu starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja beidzies esošā sertifikāta derīguma termiņš, KDI izsniedz pēc šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

48. KDI inspektors var pagarināt starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņu, mainīt to vai atzīt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies, par spēkā esošu saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.3.3., 19.3.4., 19.3.5., 19.3.6. vai 19.3.7. apakšpunktu, izdarot par to atzīmi sertifikātā vai paziņojot to kuģošanas kompānijai atbilstoši Paziņošanas likumam.

49. KDI var izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (2. pielikums), ja:

49.1. kuģim nav starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, veicot kuģa piegādi vai pirms tā pieņemšanas vai atkārtotas pieņemšanas ekspluatācijā;

49.2. kuģis tiek pārreģistrēts no citas valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā;

49.3. kuģim mainījusies kuģošanas kompānija.

50. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta saņemšanai kuģošanas kompānija KDI iesniedz:

50.1. kuģa aizsardzības novērtējumu;

50.2. esošo kuģa aizsardzības plānu, kas ir ieviests uz kuģa un atbilst SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas un ISPS kodeksa A daļas prasībām;

50.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veikta apmācība, treniņi un mācības atbilstoši aizsardzības prasībām (kuģa personāls pārzina savus pienākumus saskaņā ar kuģa aizsardzības plānu);

50.4. dokumentus, kas apliecina, ka uz kuģa ir uzstādīta un darbojas kuģa aizsardzības trauksmes sistēma atbilstoši normatīvo aktu prasībām par kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;

50.5. kuģa aizsardzības virsnieka sertifikātu;

50.6. iepriekš izsniegto starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kopijas, ja konkrētajam kuģim tādi izsniegti;

50.7. kuģa aizsardzības iekšējā audita pārskatu, kuru ir veicis kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks šo noteikumu 49. punktā minētajos gadījumos;

50.8. citu informāciju saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktu – pēc KDI inspektora pieprasījuma.

51. KDI inspektors triju darbdienu laikā no šo noteikumu 50. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.

52. Ja kuģošanas kompānija nevar iesniegt šo noteikumu 50. punktā minētos dokumentus vai ja iesniegtie dokumenti norāda uz kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām, vai tie neļauj pārliecināties par kuģa atbilstību šīm prasībām, KDI starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu var izsniegt tikai pēc kuģa aizsardzības sākotnējās pārbaudes.

53. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu izsniedz uz sešiem mēnešiem. Tas ir spēkā sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad kuģim tiek izsniegts starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts.

54. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās kuģa vārds, kuģa tips vai kuģošanas kompānijas juridiskā adrese, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par atkārtota starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atkārtota starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

55. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.

56. Izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 13. panta pirmo daļu, var arī atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp Jūras administrāciju un atzīto aizsardzības organizāciju.

57. KDI pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta anulēšanu, ja kuģa aizsardzības pārbaudē konstatē kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības prasībām.

58. Lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, ārvalstu kuģim pirms ienākšanas Latvijas ostā vai atrodoties Latvijas ostā KOAI inspektors veic aizsardzības pārbaudi.

59. Lai veiktu kuģa aizsardzības pārbaudi, KOAI inspektoram ir tiesības aizkavēt kuģi.

60. Ja kuģa aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības prasībām un tās dēļ ir būtiski apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, KOAI inspektors var pieņemt lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā, kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas. Lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas KOAI inspektors var pieņemt tikai tādā gadījumā, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šis kuģis tiešā veidā apdraud personu, kuģu vai cita īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī ja nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas.

61. Lēmuma par kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa atbrīvošanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas, bet par kuģa izraidīšanu no ostas – Krasta apsardze. Lai nodrošinātu minēto lēmumu izpildi, Jūras administrācija nosūta ostas kapteinim un Krasta apsardzei attiecīgo lēmumu. Pēc lēmuma saņemšanas Krasta apsardze izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

62. Krasta apsardze laikus (uzreiz pēc lēmuma saņemšanas par kuģa izraidīšanu) informē šo noteikumu 81.2., 81.3. un 81.4. apakšpunktā minētās iestādes par Jūras administrācijas pieņemto lēmumu par kuģa izraidīšanu no ostas.

63. Ja kuģis ir aizturēts, izraidīts no ostas vai apturētas kuģa operācijas, Jūras administrācija nekavējoties izsniedz kuģa kapteinim attiecīgu paziņojumu.

64. Pēc visu pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršanas uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, kuģa kapteinis par to paziņo Jūras administrācijai, lai varētu veikt kuģa aizsardzības atkārtotu pārbaudi.

65. Ja pēc šo noteikumu 64. punktā minētās atkārtotās aizsardzības pārbaudes KOAI inspektors konstatē, ka kuģis drīkst pārvietoties ostā, doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, KOAI inspektors atceļ attiecīgo aizliegumu.

66. Atceļot šo noteikumu 65. punktā minētos aizliegumus, KOAI inspektors aizpilda paziņojumu par kuģa aizlieguma atcelšanu un informē Krasta apsardzi, kas izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Paziņojumu izsniedz kuģa kapteinim, bet paziņojuma kopiju – attiecīgās ostas kapteinim vai Krasta apsardzei (atkarībā no tā, kurš nodrošina attiecīgā lēmuma izpildi), kuģa karogvalstij un atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

67. Pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā, veicot aizsardzības informācijas analīzi, Krasta apsardze pēc konsultēšanās ar šo noteikumu 81. punktā minētajām iestādēm atbilstoši kompetencei var:

67.1. pieprasīt novērst trūkumus kuģa aizsardzības sistēmā;

67.2. pieprasīt kuģim doties uz norādīto vietu;

67.3. pieprasīt veikt kuģa aizsardzības pārbaudi;

67.4. uzlikt aizliegumu kuģim ienākt ostā.

68. Šo noteikumu 67.3. apakšpunktā minēto kuģa aizsardzības pārbaudi pēc Krasta apsardzes pieprasījuma veic KOAI inspektors pirms kuģa ienākšanas ostā. Ja KOAI inspektoram ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, tas pieņem lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā, kamēr neatbilstības aizsardzības prasībām nav novērstas.

69. Krasta apsardze šo noteikumu 67. punktā minētos pasākumus var piemērot bez konsultēšanās ar šo noteikumu 81. punktā minētajām iestādēm, ja konsultēšanās nav iespējama objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, galējā nepieciešamība, ārkārtas situācija valstī u. tml.).

70. Pirms šo noteikumu 67. punktā minēto pasākumu uzsākšanas Krasta apsardze nekavējoties informē attiecīgā kuģa kapteini. Par pieņemto lēmumu Krasta apsardze vienlaikus informē arī šo noteikumu 81. punktā minētās iestādes.

71. Ja kuģim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos ir piešķirta patvēruma vieta Latvijas ostā, Jūras administrācija nevar aizliegt kuģim ienākt patvēruma ostā, bet pēc kuģa ierašanās patvēruma ostā KOAI inspektors veic tā aizsardzības pārbaudi.

72. Lai kuģim atceltu aizliegumu ienākt ostā, KOAI inspektors veic kuģa aizsardzības atkārtotu pārbaudi, lai pārliecinātos par tā atbilstību aizsardzības prasībām.

73. Krasta apsardze veic SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 4. noteikuma 5. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

74. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile nodrošina lēmuma izpildi par aizliegumu ienākt ostā vai izraidīšanu no ostas.

75. Ja kuģim aizliegts ienākt ostā vai kuģis izraidīts no ostas, Jūras administrācija iespējami īsākā laikā papildus informē arī Starptautisko Jūrniecības organizāciju, Eiropas Komisiju, pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgo karogvalsti. KOAI nosūta minēto informāciju arī atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.

76. Kuģis, kas plāno ienākt Latvijas ostā, sniedz aizsardzības informāciju normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktajā kārtībā.

77. Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts drošības dienestu un Jūras administrāciju izvērtē saņemto aizsardzības informāciju, kā arī apmainās ar to rīcībā esošo papildu informāciju, kas jāņem vērā konkrēta kuģa aizsardzības izvērtēšanas procesā.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

78. Pēc tam, kad kuģis ir iesniedzis aizsardzības informāciju saskaņā ar šo noteikumu 76. punktu, Krasta apsardze pārbauda, vai attiecīgajam kuģim ir derīgs starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts, un tai ostas iekārtai, pie kuras kuģis ir paredzējis piestāt, ir derīgs ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums, un, ja tāds ir, – vai kuģa aizsardzības līmenis atbilst attiecīgās ostas iekārtas aizsardzības līmenim.

79. Krasta apsardze informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu, kas strādā zemākā aizsardzības līmenī, par nepieciešamību pastiprināt aizsardzības pasākumus un vienlaikus informē Valsts drošības dienestu, ja:

79.1. pēc šo noteikumu 76. punktā minētās informācijas pārbaudes Krasta apsardze konstatē, ka kuģim nav derīga kuģa aizsardzības sertifikāta vai ostas iekārtai nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi;

79.2. no kuģa saņemta informācija, ka kuģim, kas gatavojas pārtauvoties, vai ostas iekārtai, pie kuras kuģis gatavojas pārtauvoties, nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

80. Ja pēc šo noteikumu 76. punktā minētās informācijas pārbaudes Krasta apsardze konstatē, ka kuģim nav derīga aizsardzības sertifikāta vai ostas iekārtai nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, Krasta apsardze par to informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu, ar kuru paredzēta saskarsme.

81. Ja Krasta apsardze pēc aizsardzības informācijas analīzes konstatē, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, vai tai rodas pamatotas šaubas par tā atbilstību aizsardzības prasībām, Krasta apsardze par to ziņo:

81.1. KOAI;

81.2. Valsts drošības dienestam;

81.3. Valsts robežsardzei;

81.4. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādei.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

82. Šo noteikumu 81. punktā minētajos gadījumos var piemērot kontroles pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 67. punktu.

83. Ja Krasta apsardze konstatē, ka kuģis nav sniedzis aizsardzības informāciju, Krasta apsardze rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 81. punktu, kā arī par aizsardzības informācijas nesniegšanas faktu informē KDI, lai tā varētu veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.

84. Krasta apsardze saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 6. panta 3. punktu sastāda ziņojumu par aizsardzības informācijas sniegšanas procedūras ievērošanu attiecībā uz katru kuģi, ar kuru noticis aizsardzības incidents.

85. Jūras administrācija kuģi var atbrīvot no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

86. Kuģošanas kompānija, kas vēlas saņemt atbrīvojumu no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju, Jūras administrācijā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

86.1. kuģus, kas veic attiecīgos regulāros reisus;

86.2. informāciju par to, starp kādām ostas iekārtām notiek attiecīgie reisi;

86. 3. informāciju, kas apliecina attiecīgo reisu regularitāti;

86.4. informāciju, kas apliecina, ka kuģošanas kompānijā ir izveidota iekšēja sistēma, kas nodrošina, ka aizsardzības informācija ir nepārtraukti pieejama un to pēc pieprasījuma nekavējoties var nosūtīt Krasta apsardzei.

87. Jūras administrācija izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu iesniegto informāciju un pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju – ja tā veiktie reisi atbilst Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 1. punktā noteiktajam un tā atbrīvošana no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju neapdraud šo noteikumu 4.1., 4.4. vai 4.6. apakšpunktā minēto objektu drošību.

88. Kuģošanas kompānija, kuras kuģi saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu ir atbrīvoti no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju:

88.1. nekavējoties informē Jūras administrāciju par izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu;

88.2. 24 stundas diennaktī nodrošina, ka tūlīt pēc Krasta apsardzes pieprasījuma tai tiek nosūtīta aizsardzības informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu.

89. Jūras administrācija saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 3. punktā noteikto pieņem lēmumu par atbrīvojuma anulēšanu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu, ja:

89.1. netiek izpildīts kāds no nosacījumiem, uz kuru pamata atbrīvojums piešķirts;

89.2. kuģošanas kompānija nepilda šo noteikumu 88. punktā minētos pienākumus.

90. Krasta apsardze informē kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu par aizsardzības līmeni, kas noteikts šim kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai saskaņā ar šo noteikumu 212. punktu, kā arī par to, ka kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai, ar kuru paredzēta saskarsme, nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma.

91. Ostas iekārtas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

91.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana;

91.2. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apstiprināšana;

91.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavošana;

91.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprināšana;

91.5. ostas iekārtas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

91.6. ostas iekārtas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

91.7. ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

92. Papildus šo noteikumu 91. punktā minētajam, ostas iekārtas aizsardzības prasības ievieš, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādīto aizsardzības līmeni.

93. Lai uzraudzītu ostas iekārtu aizsardzības prasību ievērošanu, KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi un ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošanu, kā arī ir tiesīgs pieprasīt un saņemt ar ostas iekārtas aizsardzību saistītu informāciju.

94. Ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs saskaņā ar šo noteikumu prasībām organizē aizsardzības novērtēšanu ostas iekārtām, kas apkalpo šo noteikumu 4.1. vai 4.3. apakšpunktā minētos kuģus, iesniedzot KOAI iesniegumu par ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu.

95. KOAI izvērtē šo noteikumu 94. punktā minēto ostas iekārtu un nosaka, vai uz to ir attiecināmas aizsardzības prasības, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktu un SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 2. noteikuma 2. punktu.

96. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic KOAI inspektors, ievērojot ISPS kodeksa A daļas 15. punkta un B daļas 15. punkta nosacījumus.

97. Lai novērtētu ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors apkopo informāciju par ostas iekārtu, tai skaitā nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam aizsardzības novērtējuma anketu ar jautājumiem, kas saistīti ar ostas iekārtas aizsardzību un apdraudējumu, un veic ostas iekārtas apskati, iepriekš to saskaņojot ar ostas iekārtas īpašnieku vai valdītāju.

98. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir iesniegt aizpildītu aizsardzības novērtējuma anketu KOAI ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms ostas iekārtas apskates.

99. KOAI inspektors sagatavo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, ietverot tajā informāciju, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 15.5., 15.7. apakšpunktā un B daļas 15.3. apakšpunktā minētajiem ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma elementiem, un iesniedz to apstiprināšanai Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktoram.

100. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu sagatavo trijos eksemplāros un 15 dienu laikā pēc ostas iekārtas apskates vienu ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma eksemplāru nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam, otru – ostas aizsardzības iestādei, bet trešo eksemplāru glabā KOAI.

101. Šo noteikumu 95. punktā minētajām ostas iekārtām KOAI inspektors sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas ietverami ostas iekārtas aizsardzības plānā, norādot prioritāros aizsardzības pasākumus (piemēram, piekļuves kontroles nodrošināšana, ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība, aizsardzības deklarāciju sastādīšana), un nosaka saprātīgu termiņu plāna iesniegšanai KOAI.

102. Ja notikušas izmaiņas ostas iekārtā vai tās apdraudējumā, ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir nekavējoties sniegt attiecīgu informāciju KOAI. Pamatojoties uz jauniegūto informāciju par ostas iekārtas izmaiņām vai tās apdraudējuma izmaiņām, KOAI inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzību un, ja nepieciešams, veic grozījumus ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā. Grozījumus apstiprina Kuģošanas drošības departamenta direktors.

103. KOAI inspektors piecu darbdienu laikā par ostas iekārtas aizsardzības izvērtēšanas rezultātiem informē ostas iekārtas īpašnieku vai valdītāju.

104. KOAI inspektors ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic vismaz reizi piecos gados.

105. KOAI pēc ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja rakstiska iesnieguma katrai ostas iekārtai apstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsnieku.

106. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja izvirzīto kandidatūru ostas iekārtas aizsardzības virsnieka amatam apstiprina, ja tā atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām.

107. Ja KOAI konstatē, ka apstiprinātais ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vairs neatbilst šo noteikumu 106. punktā noteiktajām prasībām, tā var pieņemt lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apstiprinājuma anulēšanu un pieprasīt ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam izvirzīt citu ostas iekārtas aizsardzības virsnieka kandidatūru.

108. Vienas ostas ietvaros vairākām ostas iekārtām var apstiprināt vienu ostas iekārtas aizsardzības virsnieku.

109. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks veic pienākumus, kas saistīti ar ostas iekārtas aizsardzību atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 17. un 18. punktā noteiktajiem pienākumiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, un ir kontaktpersona ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.

110. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas aizsardzības virsnieks, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks sadarbojas ar attiecīgajā ostā esošo ostas aizsardzības virsnieku.

111. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieku var aizvietot tikai persona, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām. Šī persona nav atsevišķi jāapstiprina KOAI, par tās atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām KOAI pārliecinās ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu laikā.

112. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo ostas iekārtas aizsardzības virsnieks. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus var sagatavot atzītā aizsardzības organizācija, ņemot vērā ISPS kodeksa B daļas 4.4. apakšpunkta prasības. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:

112.1. ostas iekārtas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto plāna struktūru;

112.2. ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

112.2.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

112.2.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

112.2.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus ostas iekārtā;

112.2.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KOAI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;

112.2.5. Valsts drošības dienesta veikto KOAI iesniegtās informācijas izvērtējumu par aktuālo riska novērtējumu ostas iekārtai, ja tāds tiek pieprasīts;

112.3. ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

113. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus kopā ar iesniegumu par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KOAI.

114. KOAI inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī to noformējuma atbilstību normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

115. Ja ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KOAI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 114. punktā minētajām prasībām, pēc KOAI inspektora norādījuma ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavotājs novērš konstatētās nepilnības, pirms pieņemts lēmums par plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

116. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus apstiprina trijos eksemplāros, izdarot normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtā ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu oriģinālu titullapām. Pēc apstiprināšanas vienu apstiprinātā plāna vai tā grozījumu eksemplāru KOAI nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam, otru – ostas aizsardzības iestādei, bet trešais oriģināla eksemplārs paliek KOAI.

117. Pēc ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu apstiprināšanas ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nodrošina, ka ostas iekārtas aizsardzības plāns tiek attiecīgi aktualizēts, nomainot tās plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdarot attiecīgu atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina.

118. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna atbilstību ostas iekārtas esošajai aizsardzības situācijai, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata to ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību programmu sagatavo nākamajam gadam un līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz KOAI. Atbilstošu informāciju norāda ostas iekārtas aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka ostas iekārtas aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

119. KOAI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi ostas iekārtas aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par ostas iekārtu un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos, citi neliela apjoma grozījumi, kas būtiski neietekmē ostas iekārtas aizsardzības sistēmu).

120. Ja notikušas šo noteikumu 119. punktā minētās izmaiņas, ostas iekārtas aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par veiktajiem grozījumiem iespējami īsākā laikā paziņo KOAI.

121. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas iekārtas aizsardzības pierakstu daļām piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā aizsargā informāciju dienesta vajadzībām.

122. Ostas iekārtas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

122.1. ostas iekārtas aizsardzības apmācības, treniņu un mācību pārskati;

122.2. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem;

122.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas iekārtas aizsardzības jomā;

122.4. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības līmeņu maiņu;

122.5. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

122.6. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu;

122.7. ostas iekārtas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

122.8. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanu;

122.9. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

122.10. aizsardzības deklarācijas;

122.11. pieraksti par apdraudējumu kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies.

123. Vienu apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plāna eksemplāru, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā ostas iekārtā, otro eksemplāru – ostā, trešo eksemplāru – KOAI.

124. Ostas iekārtas aizsardzības pierakstus glabā ostas iekārtā vismaz piecus gadus.

125. Lai pārliecinātos par ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības prasībām, KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes.

126. KOAI inspektors veic šādas ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes:

126.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic, ostas iekārtai uzsākot darbību;

126.2. ikgadējo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi gadā pēc ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas, lai regulāri pārliecinātos par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām (laikposms starp pārbaudēm nav mazāks par 10 mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus);

126.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi piecos gados pirms ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas attiecīgajai ostas iekārtai;

126.4. ārpuskārtas pārbaudi – jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 126.1., 126.2. vai 126.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko KOAI inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītām iestādēm (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskām vai fiziskām personām, par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

127. Ja kādā no šo noteikumu 126. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatētas nepilnības ostas iekārtas aizsardzības sistēmā, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, ostas iekārtai var tikt veikta atkārtota pārbaude, lai pārliecinātos, ka iepriekšējās pārbaudes laikā konstatētie trūkumi ir novērsti un citi nav radušies. Ostas iekārtas aizsardzība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma aizsardzību kompleksi visā objektā, piemēram, nav nodrošināta piekļuves kontrole, nav nodrošināta ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība vai aizsardzības deklarāciju sastādīšana. Ja atkārtotās pārbaudes laikā kādā no šo noteikumu 126.2., 126.3. vai 126.4. apakšpunktā minētajām pārbaudēm iepriekš konstatētie trūkumi nav novērsti vai arī ir radušies citi, KOAI pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.

128. KOAI inspektors ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja iesniegumu, izņemot pirmo ārpuskārtas pārbaudi.

129. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām dienām.

130. Par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (ikgadējās pārbaudes aktu, veicot šo noteikumu 126.2. apakšpunktā minēto pārbaudi), kurā norāda informāciju par ostas iekārtu, pārbaudes veidu, konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām, trūkumu novēršanas termiņu un nākamās pārbaudes laiku. Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un ostas iekārtas pārstāvis. Ja ostas iekārtas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Ostas iekārtas pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina ostas iekārtas aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem ostas iekārtas aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Ostas iekārtas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

131. Ja sākotnējās vai atjaunojošās pārbaudes rezultāti apliecina ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu.

132. Ja kādā no šo noteikumu 131. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēta ostas iekārtas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu un, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, nosaka termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršamas lēmumā norādītās nepilnības. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā un paziņot KOAI.

133. Ja kādā no šo noteikumu 131. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēts, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst ziņojumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā.

134. Ja ikgadējās pārbaudes rezultāti apliecina ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors par to izdara atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ikgadējās pārbaudes aktā norādot termiņu, līdz kuram veicama nākamā pārbaude.

135. Ja ikgadējā pārbaudē konstatēta ostas iekārtas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, KOAI inspektors, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, ikgadējās pārbaudes aktā norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc pārbaudes veikšanas), kādā novēršamas pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā izdara tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst pārbaudes aktā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā.

136. Ja ikgadējā pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.

137. Pēc ostas iekārtas ārpuskārtas pārbaudes KOAI inspektors sastāda šo noteikumu 130. punktā minēto ziņojumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

137.1. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, ja ostas iekārta atbilst aizsardzības prasībām;

137.2. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas iekārtas aizsardzību, un, pēc iespējas ņemot vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja viedokli, norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā šīs nepilnības novēršamas, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā;

137.3. par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām un ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu (ja tāds ir izsniegts), ja ostas iekārta neatbilst aizsardzības prasībām.

138. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā KOAI inspektors pārbauda ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības prasībām.

139. Ja ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta ostas iekārtas aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības prasībām un tās dēļ ir apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, kā arī nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas, KOAI inspektors var apturēt operācijas ostas iekārtā un pieprasīt novērst trūkumus aizsardzības sistēmā. Lēmumu par operāciju apturēšanu vienas darbdienas laikā rakstiski nosūta personai, uz kuru tas attiecas, kā arī ostas kapteinim, kurš kontrolē šā lēmuma izpildi. Lēmumu par operāciju apturēšanu ostas iekārtā atceļ tikai pēc atkārtotas pārbaudes, ja konstatēts, ka trūkumi, kuru dēļ tika apturētas operācijas, ir novērsti. Lēmumā par operāciju apturēšanu norāda termiņu (ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā minētie trūkumi, norādot, ka ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums (ja attiecīgajai ostas iekārtai tāds ir izsniegts) tiks anulēts, ja termiņš netiks ievērots.

140. Ja KOAI inspektors ostas iekārtā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritiskās infrastruktūras apzināšanu iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā, konstatē neatbilstības aizsardzības prasībām, kas ir par pamatu ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprinājuma anulēšanai, KOAI nekavējoties informē Valsts drošības dienestu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

141. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu (4. pielikums) KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 126.1. vai 126.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

142. KOAI ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 131. punktā minēto lēmumu pieņemšanas izsniedz ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam.

143. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

143.1. KOAI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostas iekārtu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas iekārtas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas iekārtas aizsardzības sistēmas maiņa, ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja maiņa);

143.2. KOAI atkārtoti izsniedz apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

143.3. no ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

144. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņa laikā ir mainīts ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja nosaukums, darbības veids vai juridiskā adrese, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KOAI iesniegumu par jauna ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo apstiprinājumu, KOAI ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā apstiprinājumā norādīto derīguma termiņu.

145. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs par to nekavējoties informē KOAI.

146. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, kura vietā izsniegts jauns ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu prasībām vai kurš ir bojāts un tā vietā izsniegts ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma dublikāts, vai kuram beidzies derīguma termiņš, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs iesniedz KOAI 14 darbdienu laikā pēc ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas, apstiprinājuma dublikāta izsniegšanas vai apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

147. Jaunu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja tam ir beidzies derīguma termiņš, KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 126.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

148. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums zaudē spēku, ja ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nav nodrošinājis šo noteikumu 126.2. apakšpunktā minētās pārbaudes veikšanu KOAI norādītajā termiņā.

149. Ostas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

149.1. ostas aizsardzības novērtēšana un aizsargājamās teritorijas robežu noteikšana;

149.2. ostas aizsardzības iestādes norīkošana;

149.3. ostas aizsardzības virsnieka apstiprināšana;

149.4. ostas aizsardzības plāna sagatavošana;

149.5. ostas aizsardzības plāna apstiprināšana;

149.6. ostas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

149.7. ostas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

149.8. ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

150. Papildus šo noteikumu 149. punktā noteiktajam ostas aizsardzības prasības ievieš, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādīto aizsardzības līmeni.

151. Lai uzraudzītu ostas aizsardzības prasību ievērošanu, KOAI inspektors veic ostas aizsardzības pārbaudi un ostas aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošanu, kā arī ir tiesīgs pieprasīt un saņemt ar ostas aizsardzību saistītu informāciju.

152. Ostai tiek piemērotas aizsardzības prasības, kas noteiktas ostas iekārtām, ja šie noteikumi neparedz citādi.

153. Ostas aizsardzības novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu prasībām organizē ostas pārvalde, iesniedzot KOAI iesniegumu par ostas aizsardzības novērtējuma veikšanu.

154. Lai novērtētu ostas aizsardzību, KOAI inspektors apkopo informāciju par ostu, tai skaitā nosūta ostas pārvaldei aizsardzības novērtējuma anketu ar jautājumiem, kas saistīti ar ostas aizsargātību un apdraudējumu, un veic ostas apskati.

155. Ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms ostas apskates KOAI inspektors par to informē ostas pārvaldi.

156. Ostas pārvalde iesniedz aizpildītu aizsardzības novērtējuma anketu KOAI ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms ostas apskates.

157. Lai noteiktu ostas teritorijas robežu, kurā nepieciešams piemērot aizsardzības prasības (turpmāk – aizsargājamā teritorija), KOAI inspektors novērtē:

157.1. katras ostas aizsardzību;

157.2. ostai blakus esošās teritorijas aizsardzību, ja tās nepietiekama aizsardzība var apdraudēt šo noteikumu 4.1., 4.3. vai 4.6. apakšpunktā minēto objektu drošību.

158. Ostas aizsardzības novērtējumu veic, ņemot vērā šo noteikumu 5. pielikumā noteiktās prasības.

159. Ja KOAI inspektors, novērtējot ostas iekārtas, ir konstatējis, ka šīs ostas iekārtas aizsargājamā teritorija aptver visu ostu, aizsardzības prasības, kas attiecas uz ostas iekārtām, ir primāras, salīdzinot ar aizsardzības prasībām, kas attiecas uz ostu.

160. KOAI inspektors sagatavo ostas aizsardzības novērtējumu, ietverot tajā informāciju, kas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem ostas aizsardzības novērtējuma elementiem, un iesniedz to apstiprināšanai Kuģošanas drošības departamenta direktoram.

161. Ostas aizsardzības novērtējumu sagatavo divos eksemplāros. Vienu novērtējuma eksemplāru nosūta ostas pārvaldei, otru eksemplāru glabā KOAI.

162. Šo noteikumu 157. punktā minētajām ostām vai tām blakus esošajām teritorijām KOAI inspektors sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas ietverami ostas aizsardzības plānā, norādot prioritāros aizsardzības pasākumus un termiņu aizsardzības plāna iesniegšanai.

163. Ja notikušas izmaiņas ostā vai tās apdraudējumā, ostas pārvaldes pienākums ir nekavējoties sniegt attiecīgu informāciju KOAI. Pamatojoties uz jauniegūto informāciju par ostas izmaiņām vai tās apdraudējuma izmaiņām, KOAI inspektors izvērtē ostas aizsardzību un, ja nepieciešams, veic grozījumus ostas aizsardzības novērtējumā. Grozījumus apstiprina Kuģošanas drošības departamenta direktors.

164. KOAI inspektors piecu darbdienu laikā par ostas aizsardzības izvērtēšanas rezultātiem informē ostas pārvaldi.

165. KOAI inspektors pilnā apjomā veic ostas aizsardzības novērtējumu vismaz reizi piecos gados. Ostas aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija, ja tā ir sertificēta šādas darbības veikšanai. Šādā gadījumā tās veikto ostas aizsardzības novērtējumu apstiprina Kuģošanas drošības departamenta direktors.

166. Katrai ostai ir ostas aizsardzības iestāde, kas atbild par aizsardzības jautājumiem ostā, tai skaitā par ostas aizsardzības plāna sagatavošanu un īstenošanu.

167. Attiecīgā ostas pārvalde veic ostas aizsardzības iestādes funkcijas savas ostas aizsargājamā teritorijā.

168. KOAI pēc ostas aizsardzības iestādes rakstiska iesnieguma katras ostas aizsargājamai teritorijai apstiprina ostas aizsardzības virsnieku.

169. Ostas aizsardzības iestādes izvirzīto kandidatūru ostas aizsardzības virsnieka amatam apstiprina, ja tā atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām.

170. Ja KOAI konstatē, ka apstiprinātais ostas aizsardzības virsnieks vairs neatbilst šo noteikumu 169. punktā noteiktajām prasībām, KOAI var pieņemt lēmumu par ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājuma anulēšanu un pieprasīt ostas aizsardzības iestādei izvirzīt citu ostas aizsardzības virsnieka kandidatūru.

171. Vairākām ostām var apstiprināt vienu ostas aizsardzības virsnieku.

172. Ostas aizsardzības virsnieks veic pienākumus, kas saistīti ar ostas aizsardzību (pēc analoģijas ar ISPS kodeksa A daļas 17. un 18. punktā noteiktajiem pienākumiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekam), un ir kontaktpersona ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.

173. Ja ostas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, ostas aizsardzības virsnieks sadarbojas ar attiecīgajā ostā esošo ostas iekārtu aizsardzības virsniekiem un koordinē to darbību aizsardzības jautājumos.

174. Ostas aizsardzības virsnieku var aizvietot tikai persona, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām. Šī persona nav atsevišķi jāapstiprina KOAI, par tās atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām KOAI pārliecinās ostas aizsardzības pārbaužu laikā.

175. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo ostas aizsardzības virsnieks. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus var sagatavot atzītā aizsardzības organizācija, ja tā ir sertificēta šādas darbības veikšanai. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:

175.1. ostas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto plāna struktūru;

175.2. ostas aizsardzības plāna atsevišķu satura elementu izstrādei piemēro šo noteikumu 7. pielikumā minētās prasības (izstrādājot pārējā ostas aizsardzības plāna saturu, pēc analoģijas piemēro prasības un ieteikumus, ko ostas iekārtu aizsardzības plāniem nosaka Padomes regulas Nr. 725/2004 II pielikuma 16. punkts);

175.3. ja osta apkalpo ro-ro tipa kuģus, ostas aizsardzības plānā iekļauj īpašus aizsardzības pasākumus, ko piemēro attiecībā uz pasažieriem un transportlīdzekļiem, kurus paredzēts pārvadāt ar ro-ro tipa kuģiem;

175.4. ostas aizsardzības plānā ietver tās teritorijā esošo ostas iekārtu aizsardzības plānus;

175.5. ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

175.5.1. ostas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

175.5.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

175.5.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus ostā;

175.5.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KOAI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;

175.5.5. Valsts drošības dienesta veikto KOAI iesniegtās informācijas izvērtējumu par aktuālo riska novērtējumu ostai, ja tāds tiek pieprasīts;

175.6. ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā;

175.7. ostas aizsardzības plāns var būt citu plānu sastāvdaļa un bez šo noteikumu 6. pielikumā noteiktās plāna struktūras var ietvert citus plānus.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

176. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus kopā ar iesniegumu par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu, iesniedz KOAI.

177. KOAI inspektors izvērtē ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī to noformējuma atbilstību normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

178. Ja ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KOAI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 177. punktā minētajām prasībām, pēc KOAI inspektora norādījuma ostas aizsardzības plāna sagatavotājs novērš konstatētās nepilnības, pirms pieņemts lēmums par plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

179. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus pirms to īstenošanas apstiprina divos eksemplāros, izdarot normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtā ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu oriģinālu titullapām. Pēc apstiprināšanas vienu apstiprinātā plāna vai tā grozījumu eksemplāru KOAI nosūta ostas aizsardzības iestādei, bet otrs oriģināla eksemplārs paliek KOAI.

180. Pēc ostas aizsardzības plāna grozījumu apstiprināšanas ostas aizsardzības virsnieks nodrošina, ka ostas aizsardzības plāns tiek attiecīgi aktualizēts, nomainot tās plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdarot attiecīgu atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina.

181. Lai nodrošinātu ostas aizsardzības plāna atbilstību esošajai aizsardzības situācijai ostā, ostas aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata to ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību programmu sagatavo nākamajam gadam un līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz KOAI. Atbilstošu informāciju norāda ostas aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka ostas aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

182. KOAI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi ostas aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par ostu un ostas aizsardzības virsnieku, izmaiņas ostas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos, citi neliela apjoma grozījumi, kas būtiski neietekmē ostas aizsardzības sistēmu).

183. Ja notikušas šo noteikumu 182. punktā minētās izmaiņas, ostas aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par veiktajiem grozījumiem iespējami īsākā laikā paziņo KOAI.

184. Ostas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas aizsardzības pierakstu daļām piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā aizsargā informāciju dienesta vajadzībām.

185. Ostas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

185.1. ostas aizsardzības apmācību, treniņu un mācību pārskati;

185.2. pieraksti par ostas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem;

185.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas aizsardzībā;

185.4. pieraksti par ostas aizsardzības līmeņu maiņu;

185.5. pieraksti par ostas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

185.6. pieraksti par ostas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu;

185.7. ostas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

185.8. pieraksti par ostas aizsardzības plāna pārskatīšanu;

185.9. pieraksti par ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

185.10. aizsardzības deklarācijas;

185.11. pieraksti par apdraudējumu kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies.

186. Vienu apstiprināto ostas aizsardzības plāna eksemplāru, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā ostā, otru eksemplāru – KOAI.

187. Ostas aizsardzības pierakstus glabā ostā vismaz piecus gadus.

188. Lai pārliecinātos par ostas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas aizsardzības prasībām, KOAI inspektors veic ostas aizsardzības pārbaudes.

189. KOAI inspektors veic šādas ostas aizsardzības pārbaudes:

189.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai ostai;

189.2. ikgadējo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi gadā pēc ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas, lai regulāri pārliecinātos par ostas atbilstību aizsardzības prasībām (laikposms starp pārbaudēm nav mazāks par 10 mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus);

189.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic reizi piecos gados, pirms ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas attiecīgajai ostai;

189.4. ārpuskārtas pārbaudi – jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 189.1., 189.2. un 189.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītām iestādēm (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskām vai fiziskām personām, par ostas neatbilstību aizsardzības prasībām.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

190. Ja kādā no šo noteikumu 189. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatētas nepilnības ostas aizsardzības sistēmā, kas būtiski nesamazina ostas aizsardzību, ostai var tikt veikta atkārtota pārbaude, lai pārliecinātos, ka iepriekšējās pārbaudes laikā konstatētie trūkumi ir novērsti un citi nav radušies. Ostas aizsardzība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma aizsardzību kompleksi visā objektā, piemēram, nav nodrošināta piekļuves kontrole, nav nodrošināta ierobežotas piekļuves zonu apzīmēšana, to uzraudzība vai aizsardzības deklarāciju sastādīšana. Ja atkārtotās pārbaudes laikā kādā no šo noteikumu 189.2., 189.3. vai 189.4. apakšpunktā minētajām pārbaudēm iepriekš konstatētie trūkumi nav novērsti vai arī ir radušies citi, KOAI pieņem lēmumu par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.

191. KOAI inspektors ostas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas aizsardzības iestādes atbildīgās amatpersonas iesniegumu, izņemot pirmo ārpuskārtas pārbaudi.

192. Ostas aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām dienām.

193. Par ostas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (ikgadējās pārbaudes aktu, veicot šo noteikumu 189.2. apakšpunktā minēto pārbaudi), kurā norāda informāciju par ostu, pārbaudes veidu, konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām aizsardzības prasībām. Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un ostas aizsardzības iestādes pārstāvis. Ja ostas aizsardzības iestādes pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Ostas aizsardzības iestādes pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina ostas aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem ostas aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Ostas aizsardzības iestādes pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

194. Ja sākotnējās vai atjaunojošās pārbaudes rezultāti apliecina ostas aizsardzības sistēmas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu.

195. Ja kādā no šo noteikumu 194. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēta ostas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu, un, pēc iespējas ņemot vērā ostas aizsardzības iestādes atbildīgās amatpersonas viedokli, nosaka termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā novēršamas lēmumā norādītās nepilnības. Ostas aizsardzības iestādes pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības inspektora norādītajā termiņā.

196. Ja kādā no šo noteikumu 194. punktā minētajām pārbaudēm tiek konstatēts, ka ostas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu un nosaka termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas) atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas.

197. Ja ikgadējās pārbaudes rezultāti apliecina ostas aizsardzības sistēmas atbilstību aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atzīmes izdarīšanu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, norādot termiņu, līdz kuram veicama nākamā ikgadējā pārbaude.

198. Ja ikgadējā pārbaudē konstatēta ostas atbilstība aizsardzības prasībām, bet atklātas nepilnības, kas būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsardzību, KOAI inspektors, pēc iespējas ņemot vērā ostas aizsardzības iestādes atbildīgās amatpersonas viedokli, ikgadējās pārbaudes aktā norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc pārbaudes veikšanas), kādā novēršamas pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja nepieciešama atkārtota pārbaude, atzīmi ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā izdara tikai pēc atkārtotās pārbaudes veikšanas. Ostas aizsardzības iestādes pienākums ir novērst pārbaudes aktā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā.

199. Ja ikgadējā pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu.

200. Pēc ostas ārpuskārtas pārbaudes KOAI inspektors sastāda šo noteikumu 193. punktā minēto ziņojumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

200.1. par ostas atbilstību aizsardzības prasībām, ja osta atbilst aizsardzības prasībām;

200.2. par ostas atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētās nepilnības, kas būtiski nesamazina ostas aizsardzību, un, pēc iespējas ņemot vērā ostas aizsardzības iestādes atbildīgās amatpersonas viedokli, norāda termiņu (ne vēlāk kā divi mēneši pēc šā lēmuma pieņemšanas), kādā šīs nepilnības novēršamas, un nosaka termiņu atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ostas aizsardzības iestādes pienākums ir novērst lēmumā minētās nepilnības KOAI inspektora norādītajā termiņā;

200.3. par ostas neatbilstību aizsardzības prasībām un ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu (ja tāds ir izsniegts), ja osta neatbilst aizsardzības prasībām.

201. Ostas aizsardzības pārbaudes laikā KOAI inspektors pārbauda ostas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas aizsardzības prasībām.

202. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu (8. pielikums) KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 189.1. vai 189.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

203. KOAI piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 194. punktā minēto lēmumu pieņemšanas ostas aizsardzības iestādei izsniedz ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

204. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

204.1. KOAI rīcībā ir pamatota informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas aizsardzības sistēmas maiņa, ostas īpašnieka vai valdītāja maiņa);

204.2. no ostas aizsardzības iestādes saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

205. Ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir bojāts, nozaudēts vai nozagts, ostas aizsardzības iestāde par to nekavējoties informē KOAI.

206. Jaunu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja tam ir beidzies derīguma termiņš, KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 189.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

207. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums zaudē spēku, ja ostas aizsardzības iestāde nav nodrošinājusi šo noteikumu 189.2. apakšpunktā minētās pārbaudes veikšanu KOAI norādītajā termiņā.

208. Pēc kuģa aizsardzības virsnieka vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pieprasījuma saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 5. punktu aizpilda aizsardzības deklarāciju pirms kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības šādos gadījumos:

208.1. ja mijiedarbībā iesaistītais kuģis vai ostas iekārta darbojas atšķirīgos līmeņos vai otrajā un trešajā aizsardzības līmenī;

208.2. ja kuģa un ostas vai kuģa un kuģa pēdējo triju mijiedarbību laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

208.3. ja mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā pēdējā mēneša laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

208.4. ja aizsardzības prasībām atbilstošam kuģim ir mijiedarbība ar ostas iekārtu, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

208.5. ja aizsardzības prasībām atbilstošam kuģim ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

208.6. ja aizsardzības prasībām atbilstošai ostas iekārtai ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

208.7. ja aizsardzības prasībām atbilstošai ostas iekārtai ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas, piemēram, kuģis tiek ekspluatēts bez derīga starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta (sertifikāts nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīti starpposmu pārbaudes apstiprinājumi vai ja beidzies tā derīguma termiņš un tas ISPS kodeksā noteiktajā kārtībā nav pagarināts);

208.8. jebkurā citā kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības gadījumā, kas noteikts mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānā.

209. Šo noteikumu 208. punktā minētajos gadījumos aizsardzības deklarāciju aizpilda katru reizi, kad notiek kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbība. Ja kuģa mijiedarbība ar attiecīgo ostas iekārtu vai kuģi ir regulāra, var sagatavot vienu aizsardzības deklarāciju uz laiku, ne ilgāku par trijiem mēnešiem.

210. Aizpildītas aizsardzības deklarācijas uz kuģa glabā ne mazāk kā par pēdējo 10 ostu apmeklējumiem.

211. Ostas iekārtās aizpildītām aizsardzības deklarācijām jābūt pieejamām vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.

212. Valsts drošības dienests nosaka kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai atbilstošu ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādīto aizsardzības līmeni un pieņemto lēmumu paziņo Krasta apsardzei, kas izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

213. Valsts drošības dienests šo noteikumu 212. punktā minēto lēmumu pieņem pēc tam, kad saņemta un izvērtēta informācija no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītajām iestādēm (piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām Latvijas Republikas vai ārvalstu iestādēm, fiziskām vai juridiskām personām.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

214. Jūras administrācija sniedz Valsts drošības dienestam tās rīcībā esošo informāciju par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, lai Valsts drošības dienests varētu noteikt aizsardzības līmeni kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai saskaņā ar šo noteikumu 212. punktu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

215. Valsts drošības dienests nodrošina ISPS kodeksa A daļas 4.1. un 4.2. apakšpunkta un B daļas 4.21. apakšpunkta prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

216. Pirms ostu vai ostas iekārtu personāla (ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, ostas vai ostas iekārtas personāls, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, pārējais ostas vai ostas iekārtas personāls) aizsardzības apmācības uzsākšanas persona, kura plāno veikt apmācību, iesniedz KOAI apmācības programmu kopā ar iesniegumu par apmācības programmas apstiprināšanu.

217. Apmācības programmu iesniedz KOAI divos eksemplāros.

218. KOAI inspektors mēneša laikā pēc apmācības programmas saņemšanas izvērtē tās satura atbilstību aizsardzības prasībām un ISPS kodeksa A daļas 18. punkta prasībām, un:

218.1. ja nav konstatētas neatbilstības, pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu, izdarot apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtās programmas pirmās lapas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, un vienu apstiprinātās programmas eksemplāru izsniedz iesniedzējam;

218.2. ja ir konstatētas neatbilstības, pieņem lēmumu par programmas neapstiprināšanu un izsniedz programmu atpakaļ iesniedzējam konstatēto neatbilstību novēršanai. Pēc neatbilstību novēršanas personai, kura plāno apmācību, ir tiesības atkārtoti iesniegt programmu KOAI apstiprināšanai.

219. Kuģu aizsardzības virsnieku, kuģu personāla, kuru darba pienākumos ietilpst kuģa aizsardzības funkciju pildīšana, mācību kursu programmu satura izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību veic Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanu un uzraudzību.

220. Kuģošanas kompānija, ostas aizsardzības iestāde, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

221. Aizsardzības mācībās pārbauda sakarus, koordināciju, resursu pieejamību un reaģēšanu, un tajās var piedalīties attiecīgi ISPS kodeksa B daļas 13.7. vai 18.6. apakšpunktā minētās institūcijas un amatpersonas.

222. Aizsardzības mācības var būt:

222.1. pilna mēroga vai nepilna mēroga;

222.2. praktiska vai teorētiska simulācija vai seminārs;

222.3. kombinētas ar citām mācībām (piemēram, mācības reaģēšanai ārkārtas situācijā vai citas valsts kompetento institūciju pieprasītas mācības uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā).

223. Kuģošanas kompānija, ostas aizsardzības iestāde, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc kuģa, kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācībām par tām iesniedz pārskatu KOAI.

224. Kuģošanas kompānija, ostas aizsardzības iestāde, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nodrošina kuģa un ostas iekārtas aizsardzības vingrinājumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 13.6. vai 18.5. apakšpunkta prasībām.

225. Aizsardzības vingrinājumu laikā trenē un pārbauda atsevišķus aizsardzības plāna elementus.

226. Ostu un ostu iekārtu aizsardzības virsnieku apmācību veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Pēc izietā apmācības kursa beigšanas ostas un ostas iekārtas aizsardzības virsnieks iesniedz KOAI kursa beigšanu apliecinošus dokumentus (piemēram, sertifikāts par sagatavošanas kursu pabeigšanu, sertifikāts vai cits apliecinājums par ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apmācības pabeigšanu).

227. Ostas un ostas iekārtas personāla, kuram ir ar aizsardzību saistīti pienākumi, un pārējā ostas un ostas personāla apmācību veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši apstiprinātajām aizsardzības apmācības programmām.

228. Ostas un ostas iekārtas personāla, kuram ir ar aizsardzību saistīti pienākumi, un pārējā ostas un ostas iekārtas personāla apmācības, vingrinājumus un mācības plāno un īsteno attiecīgi ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vai atzīta aizsardzības organizācija.

229. Ostu un ostas iekārtu aizsardzības virsnieku aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai atzīta aizsardzības organizācija.

230. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu apmācību, vingrinājumu un mācību plāns nākamajam gadam tiek iesniegts KOAI līdz kārtējā gada 30. decembrim. Pārskatu par apmācību norisi iesniedz KOAI trīsdesmit dienu laikā pēc apmācību veikšanas.

231. Jūras administrācija veic informācijas apmaiņu ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, Eiropas Komisiju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 4. pantu un SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 13. noteikumu.

232. Krasta apsardze nodrošina ISPS kodeksa B daļas 4.13., 4.15., 4.16. (izņemot informācijas sniegšanu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai), 4.22., 4.23. un 4.24. apakšpunkta prasību izpildi. Prasību izpildi, kas attiecas uz ostas iekārtām, Krasta apsardze nodrošina arī attiecībā uz ostām kopumā. Jūras administrācija sniedz Krasta apsardzei tās rīcībā esošo informāciju par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, lai Krasta apsardze varētu nodrošināt informāciju saskaņā ar šo punktu. Krasta apsardze veic regulāru informācijas pārbaudi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību.

233. Jūras administrācija iekļauj Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) aktuālo informāciju par vietām, kurām ir ostas vai ostas iekārtas aizsardzības plāns. Ostas aizsardzības virsnieks vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks iekļauj Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) aktuālo informāciju par personām, kuras ir atbildīgas par attiecīgās ostas vai ostas iekārtas aizsardzību.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 830)

234. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras satiksmes pakalpojumiem KOAI aizsardzības novērtēšanā sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

235. Ja starp Latviju un vienu vai vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek veikti starptautiski regulāri reisi, KOAI var lūgt šīm valstīm attiecīgo regulāro reisu atbrīvot no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju.

236. Jūras administrācija dara zināmu Eiropas Komisijai un attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm to kuģošanas sabiedrību un kuģu sarakstu, kas saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 1. punktu un šiem noteikumiem ir atbrīvoti no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju.

237. Jūras administrācija dara zināmu Eiropas Komisijai to ostu sarakstu, uz kurām attiecas šie noteikumi, kā arī informē Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

238. Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības virsnieki sadarbojas, lai nodrošinātu pilnīgāku kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, un ir kontaktpersonas attiecīgi ar kuģa, ostas vai ostas iekārtas aizsardzību saistītajos jautājumos.

239. Lai stiprinātu kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību un nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu, šajos noteikumos minētās iestādes un, ja nepieciešams, arī citas kompetentās iestādes, var izstrādāt operatīvās rīcības plānus.

240. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile nodrošina KDI vai KOAI inspektora nokļūšanu uz kuģa, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, aizsardzības kontroles pasākumu veikšanai, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus.

241. Ja šajos noteikumos paredzētos dokumentus iesniedz elektroniska dokumenta formā, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, tad tos iesniedz vienā eksemplārā.

242. Šajos noteikumos minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā paredzētajā kārtībā.

243. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumus Nr. 682 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 138. nr.).

244. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 13. novembra noteikumus Nr. 748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 188. nr.; 2014, 85. nr.).

245. Ostas iekārtas un ostas aizsardzības plāni, kas apstiprināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir piemērojami līdz kārtējo nepieciešamo grozījumu izdarīšanai tajos.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu.