Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumus Nr. 65 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr. 752
Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 46. §) Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
11. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu, 11. panta piekto daļu, 12. panta otro daļu, 13. panta astoto daļu, 14. panta pirmo daļu un 29. panta ceturto daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kritērijus, ko ievēro, lai uzsāktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem; 1.2. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā; 1.3. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir nepieciešama reģistrēšana; 1.4. kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem; 1.5. kārtību, kādā reģistrē un aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un kārtību, kādā anulē šādu darbību reģistrāciju; 1.6. valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību; 1.7. kārtību, kādā publiski apspriež valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajos; 1.8. veidlapas paraugu pārskatam par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī kārtību, kādā aizpilda un iesniedz pārskatu par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem; 1.9. minimālās kvalifikācijas prasības darbu vadītājam; 1.10. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un minimālo civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu. II. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana, un darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir nepieciešama reģistrēšana
2. Licence vai reģistrēšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – licence vai reģistrēšana) nav nepieciešama, ja jonizējošā starojuma avots ir: 2.1. radioaktīva viela, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 2.1.1. kopējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto lielumu; 2.1.2. īpatnējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam uz masas vienību nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto lielumu, un radioaktīvās vielas kopējais daudzums nepārsniedz 1000 kg; 2.2. vizuālā attēla iegūšanai paredzēta katodstaru caurule, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 2.2.1. katodstaru caurules maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, katodstaru caurules radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta; 2.2.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV; 2.3. elektrisks aparāts (tai skaitā elektronmikroskops), kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 2.3.1. aparāta maksimālā potenciālu starpība nepārsniedz 30 kV, un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, aparāta radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta; 2.3.2. potenciālu starpība ir mazāka par 5 kV; 2.4. iekārta vai aparāts, kas satur slēgtu starojuma avotu, un šajā starojuma avotā esošās radioaktīvās vielas kopējā radioaktivitāte, īpatnējā radioaktivitāte vai abi šie radioaktivitātes lielumi attiecīgajam radionuklīdam pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādītos lielumus, ja ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, jonizējošā starojuma avota radītā dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta un paredzamā efektīvā starojuma doza iedzīvotājam ir mazāka par 10 µSv gadā; 2.5. dūmu detektori, kuros izmanto amerīcija nuklīdu (241Am), ja kopējā radioaktivitāte vienam detektoram nepārsniedz 74 kBq un to kopējais skaits – 100 vienību; 2.6. torija (232Th) sakausējumi luminiscento lampu elektrodos, gāzu izlādes caurulēs un elektronu kineskopos, kā arī sakarsētu gāzes lampu kvēldiegos, ja attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā glabāšanai paredzēto vienību skaits nepārsniedz 10 000 vienību gadā; 2.7. torijs (232Th) speciālajos sakausējumos aviācijas dzinējos vai ugunsizturīgās laboratorijas ierīcēs, ja to kopējā masa vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā nepārsniedz 1 000 kg; 2.8. torijs (232Th) metināšanas elektrodos, ja torija koncentrācija ir mazāka par pieciem procentiem un kopējais vienā uzņēmumā vai vienā konkrētā vietā glabājamais vai gada laikā šādu elektrodu izmantotais daudzums nepārsniedz 1 000 kg; 2.9. tritijs (3H) un kriptons (85Kr) luminiscentajās un speciālajās lampās, kā arī gāzu izlādes caurulēs, kuru radioaktivitāte vienā izstrādājumā nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādītos lielumus un attiecīgo izstrādājumu kopējais vienā uzņēmumā vienlaikus glabājamo vienību skaits nepārsniedz 10 000; 2.10. dabiskais radioaktīvais materiāls, kura īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādītos lielumus, ja šis materiāls nav īpaši apstrādāts, lai palielinātu tā īpatnējo radioaktivitāti, un, veicot darbības ar šo materiālu, vienas personas saņemtā kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 1 mSv gadā; 2.11. radionuklīdu maisījums, ja tā katra radionuklīda daļas vai kopējā vai īpatnējā radioaktivitātes summa kopējā daudzumā, kas dalīts ar šo noteikumu 1. pielikumā norādīto lielumu attiecīgajam radionuklīdam, ir mazāka vai vienāda ar 1. 3. Licence vai reģistrēšana nav nepieciešama šādām darbībām ar radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avotiem: 3.1. iegādei; 3.2. transportēšanai vai pārvietošanai; 3.3. ievešanai no Eiropas Savienības dalībvalsts; 3.4. izvešanai uz Eiropas Savienības dalībvalsti; 3.5. tranzītam no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. 4. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu radionuklīda (mātes nuklīda) sabrukšanas procesā rodas citi radionuklīdi (meitas nuklīdi), kas ir minēti šo noteikumu 2. pielikumā, šo noteikumu 1. pielikumā norādītās radioaktivitātes vērtības attiecas ne tikai uz mātes nuklīdu, bet arī uz attiecīgajiem meitas nuklīdiem. Šajā gadījumā, lai noteiktu, vai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama licence vai reģistrēšana, izmanto mātes nuklīdam noteikto vērtību. 5. Reģistrēšana ir nepieciešama šādām darbībām: 5.1. radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu glabāšana, tirdzniecība, eksports un imports, ievešana īslaicīgai demonstrācijai, kalibrēšanai, testēšanai vai citos līdzīgos nolūkos bez paredzētas lietošanas darbības, tranzīts, ja vismaz viena no valstīm, uz kuru ved vai no kuras izved jonizējošā starojuma avotu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī savā darbībā izmantota jonizējošā starojuma avota demontāža un likvidēšana; 5.2. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem zobārstniecībā; 5.3. radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu – osteodensitometrijas un mamogrāfijas iekārtu – lietošana medicīniskajā apstarošanā; 5.4. radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam); 5.5. darbības ar radioaktīvajām vielām, ja to kopējā radioaktivitāte ne vairāk kā 103 (ieskaitot) reizes pārsniedz limitus, kuri noteikti šo noteikumu 1. pielikumā; 5.6. citas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas neatbilst likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" noteiktajām darbībām, kurām ir nepieciešama licencēšana, un šo noteikumu 2. un 3. punktam. III. Kritēriji darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzsākšanai un kvalifikācijas prasības darbu vadītājiem un darbiniekiem
6. Licenci darbībām, kas saistītas ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai lietošanu, vai būtisku pārmaiņu veikšanu, var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība. 7. Par kodoliekārtas operatoru var būt tikai Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība. 8. Licenci radioaktīvo atkritumu glabāšanai līdz to apglabāšanai, ja plānotais glabāšanas laiks ir ilgāks par gadu, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanai var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība. 9. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona var pieprasīt licenci vai reģistrēšanu, ja tā ir reģistrēta Latvijas Republikā, izņemot šo noteikumu 8. punktā minētos gadījumus. 10. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone vai valstspiederīgā, vai starptautiska organizācija var pieprasīt: 10.1. licenci vai reģistrāciju jonizējošā starojuma avota īslaicīgai ievešanai demonstrācijas, kalibrēšanas, testēšanas vai citos līdzīgos nolūkos, ja jonizējošā starojuma avota atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 30 dienas un šādas licences iesnieguma iesniedzējam ir licence vai atļauja, vai reģistrācija darbību veikšanai ar ievedamo jonizējošā starojuma avotu attiecīgajā ārvalstī; 10.2. licenci vai reģistrāciju katram atsevišķam jonizējošā starojuma avotu tranzīta pārvadājumam. 11. Lai saņemtu licenci vai reģistrētu darbību, licences vai reģistrācijas iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs): 11.1. nodrošina jonizējošā starojuma avota drošu ekspluatāciju un glabāšanu, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības; 11.2. samazina ar jonizējošā starojuma avota uzbūvi un lietošanu saistītos riskus darbinieka vai citas personas veselībai un dzīvībai, ņemot vērā iespējamo jonizējošā starojuma ietekmi, elektriskās strāvas triecienu un mehānisko bīstamību; 11.3. sagatavo paredzamo darbu specifikai atbilstošus mērīšanas līdzekļus; 11.4. nodrošina gatavību radiācijas avārijām un to seku novēršanai; 11.5. nodrošina darbinieku kvalifikācijas atbilstību veicamajiem pienākumiem; 11.6. nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu izstrādi; 11.7. saskaņo ar attiecīgajā jomā sertificētu radiācijas drošības, kodoldrošības vai medicīnas fizikas ekspertu jonizējošā starojuma avota izvietojuma montāžas plānu un nodrošina apraksta izstrādi aizsardzības pret jonizējošo starojumu nodrošinājumam, kā arī saņem attiecīgajā jomā sertificēta radiācijas drošības, kodoldrošības vai medicīnas fizikas eksperta atzinumu par to, ka telpas, ēkas vai teritorijas ekspluatācijas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem, lai veiktu darbības ar jonizējošā starojuma avotu, un plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotu nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi; 11.8. sagatavo fiziskās aizsardzības prasībām atbilstošu jonizējošā starojuma avota glabātavu; 11.9. izstrādā jonizējošā starojuma avota izmantošanai atbilstošu vides monitoringa programmu; 11.10. izstrādā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānu. 12. Darbu vadītājam, kas veic ar medicīnisku apstarošanu saistītas darbības, kvalifikācija atbilst šādiem kritērijiem: 12.1. radiodiagnostikā iegūta viena no šādām kvalifikācijām: 12.1.1. iegūts ārsta radiologa sertifikāts radiodiagnostikā, ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz divu gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā; 12.1.2. iegūts radiogrāfera sertifikāts un vismaz piecu gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radiodiagnostikā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā; 12.2. radioterapijā – iegūts ārsta radiologa sertifikāts radioterapijā vai medicīnas fiziķa izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze ar jonizējošā starojuma avotiem radioterapijā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja radioterapijā izmanto radionuklīdus, nepieciešama vismaz triju gadu pieredze darbā ar radioaktīvajām vielām medicīnā; 12.3. zobārstniecībā – iegūts sertifikāts zobārsta specialitātē vai ārsta radiologa sertifikāts, vai medicīnas fiziķa vai radiogrāfera izglītība un vismaz viena gada pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem radiodiagnostikā, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības vai radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos. Ja zobārstniecības praksē tiek veikta arī koniska staru kūļa datortomogrāfija, zobārstam nepieciešama papildu izglītība šādu izmeklējumu veikšanai. 13. Darbu vadītājam, kas veic ar medicīnisku apstarošanu nesaistītas darbības, kvalifikācija atbilst visiem šiem kritērijiem: 13.1. iegūta augstākā izglītība; 13.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā vai apgūta programma medicīnas fizikas jomā. Papildu apmācība radiācijas drošības un kodoldrošības jomā nav nepieciešama, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda tiešā starojuma kūlī viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir vienāda ar 0,1 Sv/h vai mazāka, un darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis kādu no šiem mācību priekšmetiem – radiācijas ķīmija, radioķīmija, radiobioloģija, kodolfizika, radiācijas fizika vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes objektu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas; 13.3. iegūta pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos: 13.3.1. vismaz viena gada pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir vienāda ar 0,1 Sv/h vai mazāka; 13.3.2. vismaz triju gadu pieredze, ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri nav minēti šo noteikumu 13.3.1. apakšpunktā. 14. Darbu vadītājam, kas veic ar apstarošanu veterinārmedicīniskajā praksē saistītas darbības, nepieciešama augstākā veterinārmedicīniskā izglītība un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts. 15. Ja iesniedzējs izmanto tikai tādu jonizējošā starojuma avotu, kura apkalpošana neparedz tiešu darbinieku klātbūtni un jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā ir mazāka par 1 µSv stundā, darbu vadītāja kvalifikācija atbilst vismaz šādiem minimālajiem kritērijiem: 15.1. iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība; 15.2. apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā; 15.3. vismaz viena gada darba pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem. 16. Darbu vadītājam operators nodrošina: 16.1. ne retāk kā reizi piecos gados apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros. Šāda apmācība nav nepieciešama: 16.1.1. ja veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda tiešā starojuma kūlī viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir vienāda ar 0,1 Sv/h vai mazāka, un darbu vadītājs augstākās izglītības programmā apguvis kādu no šiem mācību priekšmetiem – radiācijas ķīmija, radioķīmija, radiobioloģija, kodolfizika, radiācijas fizika vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes objektu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas; 16.1.2. ja darbu vadītājs vada darbus veterinārmedicīniskajā praksē; 16.2. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, kā arī tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem. 17. Lai veiktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbiniekam nepieciešama vismaz vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība un apgūta izglītības iestādes izstrādāta kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Papildus apgūta programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā darbiniekam nav nepieciešama: 17.1. ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda tiešā starojuma kūlī viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir vienāda ar 0,1 Sv/h vai mazāka, veic darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā apguvis kādu no šiem mācību priekšmetiem – radiācijas ķīmija, radioķīmija, radiobioloģija, kodolfizika, radiācijas fizika vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes objektu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas; 17.2. ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veterinārmedicīniskajā praksē veic veterinārārsts, kas ieguvis veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu. 18. Kvalifikācijas un izglītības prasības darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā, nosaka Ārstniecības likums. 19. Darbiniekam operators nodrošina: 19.1. ne retāk kā reizi gadā instruktāžu (par ko izdara atzīmi attiecīgā žurnālā) par radiācijas drošības jautājumiem; 19.2. ne retāk kā reizi piecos gados apmācību radiācijas drošības jautājumos izglītības iestādes izstrādātas kursu programmas ietvaros. Atkārtota apmācība ik pēc pieciem gadiem nav nepieciešama: 19.2.1. ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru radītā kopējā jonizējošā starojuma dozas jauda tiešā starojuma kūlī viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir vienāda ar 0,1 Sv/h vai mazāka, veic darbinieks, kurš augstākās izglītības programmā ir apguvis kādu no šiem mācību priekšmetiem – radiācijas ķīmija, radioķīmija, radiobioloģija, kodolfizika, radiācijas fizika vai ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes cikla vai radioaktīvo atkritumu pārstrādes objektu projektēšanu un ekspluatāciju saistītas mācību programmas; 19.2.2. ja darbības ar jonizējošā starojuma avotiem darbinieks veic veterinārmedicīniskajā praksē; 19.3. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja mainās darba vai amata pienākumi, tiek ieviesta jauna aparatūra vai jauna procedūra darbā ar jonizējošā starojuma avotiem. 20. Ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs) un attiecīgo nozares profesionālo apvienību saskaņota kursu programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ietver: 20.1. darbiniekiem: 20.1.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā; 20.1.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm, aizsardzības līdzekļiem un radiācijas drošību un kodoldrošību; 20.2. darbu vadītājiem: 20.2.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā; 20.2.2. teorētiskās un praktiskās mācības par drošām darba metodēm, aizsardzības līdzekļiem un radiācijas drošību un kodoldrošību; 20.2.3. teorētiskās un praktiskās mācības par jonizējošā starojuma dozas novērtēšanu, radiācijas drošības un kodoldrošības kultūru, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli; 20.3. mācību daudzizvēļu testu, kurā pozitīvu vērtējumu saņem, pareizi atbildot vismaz uz 70 % no visiem uzdotajiem jautājumiem. 21. Iesniedzējs iesniedz centrā rakstisku iesniegumu: 21.1. darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšanai (3. pielikuma I nodaļa); 21.2. licences saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (3. pielikuma II nodaļa). 22. Iesniedzējs šajos noteikumos minētos dokumentus var iesniegt elektroniska dokumenta formā, ja tie ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 23. Iesniedzējs: 23.1. var iesniegt centrā rakstisku iesniegumu darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrācijai vai licences saņemšanai (turpmāk – iesniegums) vairākām darbībām ar vienu vai vairākiem jonizējošā starojuma avotiem; 23.2. 10 darbdienu laikā pēc radioaktīvo vielu nesaturošo jonizējošā starojuma avotu iegādes iesniedz iesniegumu darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrācijai vai licences saņemšanai; 23.3. ja tam ir vairāki jonizējošā starojuma avoti un darbībām ar šiem jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama reģistrēšana un licencēšana, var: 23.3.1. saņemt licenci visām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem; 23.3.2. saņemt licenci darbībām, kurām nepieciešama licence, un reģistrēt tās darbības, kurām nepieciešama reģistrācija. 24. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā mainījusies šo noteikumu 29. punktā norādītā informācija, operators piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās par to rakstiski paziņo centram. 26. Centrs nosaka reģistrācijas derīguma termiņu, ja operators: 26.1. lūdz veikt reģistrāciju konkrētam laikposmam, norādot termiņu; 26.2. jonizējošā starojuma avotu ieved īslaicīgai demonstrācijai, kalibrēšanai, testēšanai vai citos līdzīgos nolūkos, norādot termiņu; 26.3. ved tranzītā radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu un vismaz viena no valstīm, uz kuru ved vai no kuras izved jonizējošā starojuma avotu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Šādā gadījumā reģistrācijas termiņš ir līdz vienam gadam; 26.4. ved tranzītā radioaktīvo vielu saturošu jonizējošā starojuma avotu, norādot termiņu; 26.5. eksportē vai importē radioaktīvo vielu saturošu jonizējošā starojuma avotu, norādot termiņu. 28. Centrs licences derīguma termiņu nosaka: 28.1. līdz četriem gadiem valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta vai valsts nozīmes kodolobjekta projektēšanai; 28.2. līdz 10 gadiem valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta vai valsts nozīmes kodolobjekta būvniecībai; 28.3. līdz trijiem gadiem: 28.3.1. plutoniju saturošu dūmu detektoru lietošanai; 28.3.2. radioaktīvo vielu saturošu jonizējošā starojuma avotu un radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem vai lietotās kodoldegvielas starptautiskajiem pārvadājumiem; 28.4. īsāku, nekā minēts šo noteikumu 27. punktā, ja operators: 28.4.1. lūdz izsniegt licenci īsākam laikposmam, norādot termiņu; 28.4.2. jonizējošā starojuma avotu ieved demonstrācijai, kalibrēšanai, testēšanai vai citos līdzīgos nolūkos, norādot paredzamo termiņu; 28.4.3. ved tranzītā radioaktīvo vielu saturošu jonizējošā starojuma avotu, norādot termiņu; 28.4.4. eksportē vai importē radioaktīvo vielu saturošu jonizējošā starojuma avotu, norādot termiņu. 29. Centrs licencē un reģistrācijas apliecībā norāda: 29.1. licences vai reģistrācijas apliecības numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu; 29.2. operatoru, kuram ir izsniegta licence vai reģistrācijas apliecība: 29.2.1. fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; 29.2.2. juridiskajai personai – firmu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms), juridisko adresi; 29.2.3. tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai – nosaukumu, juridisko adresi; 29.3. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem; 29.4. jonizējošā starojuma avotus; 29.5. adresi, darbību veikšanas vietu (piemēram, nodaļu, korpusu, telpu) vai teritoriju, kurā atļauts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem; 29.6. citus ierobežojumus darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri atbilst administratīvā akta jēgai un mērķim (ja tādi ir), piemēram, jonizējošā starojuma iekārtā ražojamās produkcijas apjoms, maksimāli atļautā jauda vai tehniskie ierobežojumi. 30. Centrs licenci vai reģistrācijas apliecību izsniedz elektroniska dokumenta formā vai pēc iesniedzēja lūguma (atzīmējot 3. pielikumā norādītajā iesniegumā) – papīra dokumenta veidā. 31. Lai atkārtoti saņemtu licenci, operators iesniedz centrā iesniegumu vismaz trīs mēnešus pirms licences darbības termiņa beigām. 32. Lai izdarītu grozījumus licencē vai izmaiņas reģistrācijā, operators iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu (3. pielikums): 32.1. 10 darbdienu laikā, ja mainījusies informācija, kas norādīta šo noteikumu 29.2. apakšpunktā attiecībā uz nosaukumu vai adresi; 32.2. 20 darbdienas pirms šo noteikumu 29.3., 29.4., 29.5. un 29.6. apakšpunktā norādītās informācijas izmaiņām. 33. Ja operators ir mainījis komersanta veidu (piemēram, no fiziskas personas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību), tas piecu darbdienu laikā par to informē centru, iesniedzot iesniegumu par licences vai reģistrācijas anulēšanu un iesniegumu jaunas licences vai reģistrācijas saņemšanai (3. pielikums). 34. Ja operators nolemj pārtraukt jonizējošā starojuma avota lietošanu un glabāt radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu ilgāk par trijiem mēnešiem, operators 10 darbdienu laikā pirms glabāšanas uzsākšanas iesniedz centrā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licencē vai izmaiņām reģistrācijā, kurā norāda informāciju par: 34.1. glabāšanai paredzēto jonizējošā starojuma avotu; 34.2. jonizējošā starojuma avota glabāšanas vietu (adresi) un telpu; 34.3. jonizējošā starojuma avota fiziskās aizsardzības pasākumiem, ja glabāšana ir paredzēta citā vietā (adresē) vai telpā. 35. Ja operators pēc šo noteikumu 34. punktā minētā gadījuma vēlas atsākt jonizējošā starojuma avota lietošanu, tas ne vēlāk kā 20 darbdienu pirms lietošanas uzsākšanas iesniedz centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licencē vai izmaiņām reģistrācijā, lai atsāktu jonizējošā starojuma avota lietošanu. Centrs pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu par grozījumu vai izmaiņu izdarīšanu vai par atteikumu izdarīt grozījumu licencē vai izmaiņas reģistrācijā. 36. Ja operators atsavina savā darbībā izmantotu radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 10 darbdienas pēc avota atsavināšanas iesniedz centrā iesniegumu. Iesniegumā norāda: 36.1. informāciju par atsavināto jonizējošā starojuma avotu; 36.2. personu, kura ieguvusi jonizējošā starojuma avotu (fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskajai personai – firmu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms), bet tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai – nosaukumu). Iesniegumam pievieno jonizējošā starojuma avota pieņemšanas un nodošanas akta kopiju. 37. Centrs pēc šo noteikumu 36. punktā minētā iesnieguma saņemšanas: 37.1. izdara grozījumu licencē vai izmaiņas reģistrācijā, izslēdzot attiecīgo jonizējošā starojuma avotu, ja operators veic darbības vēl ar citiem jonizējošā starojuma avotiem; 37.2. ja operators veicis darbības ar vienu jonizējošā starojuma avotu vai tiek atsavināti visi jonizējošā starojuma avoti, anulē licenci vai reģistrāciju. 38. Ja operators iznomā savā darbībā izmantotu radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 10 darbdienas pēc avota iznomāšanas iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda: 38.1. informāciju par iznomāto jonizējošā starojuma avotu; 38.2. personu, kurai tiek iznomāts jonizējošā starojuma avots (fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskajai personai – firmu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru attiecīgajā reģistrā (ja attiecināms), bet tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādei – nosaukumu). 39. Centrs pēc šo noteikumu 38. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara grozījumu licencē vai izmaiņas reģistrācijā. 40. Ja operators pēc šo noteikumu 39. punktā minētā gadījuma vēlas atsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, tas ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms darbības atsākšanas iesniedz centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto iesniegumu par jonizējošā starojuma avota lietošanas atsākšanu. Centrs pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu licencē vai izmaiņām reģistrācijā vai par atteikumu izdarīt grozījumu licencē vai izmaiņas reģistrācijā. 41. Operators vismaz piecas darbdienas pirms radioaktīvo vielu saturoša jonizējošā starojuma avota pārvietošanas uz cita operatora kontrolēto zonu par to rakstiski informē centru. 42. Centrs piecu darbdienu laikā pēc licences vai grozījumu licencē izsniegšanas vai reģistrācijas vai izmaiņām reģistrācijā ievieto Valsts vides dienesta tīmekļvietnē šo noteikumu 29. punktā minēto informāciju, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības. 43. Par licenci vai grozījumiem licencē vai reģistrāciju vai izmaiņām reģistrācijā iesniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas likmes noteiktas šo noteikumu 4. pielikumā. Valsts nodevu maksā pirms iesnieguma iesniegšanas centrā, maksājumu veicot ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. 44. Centrs licenci izsniedz pēc tam, kad iesniedzējs iesniedz operatora civiltiesiskās atbildības polises kopiju. Operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa noteikta šo noteikumu 5. pielikumā. 45. Ja operators, kas ir juridiskā persona, tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, tiek reorganizēts, centrs var pagarināt licences vai reģistrācijas derīguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, līdz juridiskā persona, tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kas ir iepriekšējā operatora tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, iesniedz iesniegumu un saņem jaunu licenci attiecīgām darbībām vai veic reģistrāciju. 46. Ja drošības, tehnoloģisko vai ekonomisko apsvērumu dēļ nepieciešams veikt tādas pārmaiņas darbībās ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kuru rezultātā jāmaina licences nosacījumi, tad līdz grozījumu izdarīšanai licencē operators: 46.1. sagatavo novērtējumu par to, kā tiks ievēroti radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi un normatīvie akti; 46.2. vismaz trīs mēnešus pirms plānoto pārmaiņu ieviešanas iesniedz centrā iesniegumu par grozījumu izdarīšanu licences nosacījumos un iesniegumam pievieno: 46.2.1. pilno drošības izvērtējumu; 46.2.2. ar vietējo pašvaldību saskaņotu precizētu plānu par gatavību avārijām un rīcību avārijas situācijās, kas var rasties pārmaiņu dēļ; 46.2.3. radiācijas drošības un kodoldrošības instrukciju un darbinieku apmācības programmas aprakstu, kurā paredzēts nodrošinājums, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems, izvēloties plānotajām pārmaiņām darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem atbilstošus radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus; 46.2.4. to telpu, ēku vai teritoriju plānu un aprakstu, kurā veiks darbības ar jonizējošā starojuma avotu, ja attiecīgās pārmaiņas tos skar; 46.2.5. precizētu radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu; 46.2.6. iespējamo pārmaiņu novērtējumu attiecībā uz radioaktīvo vielu izmetēm vidē, kā arī precizētu ventilācijas un kanalizācijas sistēmu shēmas un monitoringa sistēmas aprakstu, ja attiecīgās pārmaiņas tās skar; 46.2.7. paredzamo pārmaiņu aprakstu darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem pirms to nodošanas apglabāšanai; 46.2.8. precizētu fiziskās aizsardzības sistēmas aprakstu, kas saskaņots ar Drošības policiju. 47. Centrs ne retāk kā reizi mēnesī informē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi par licences izsniegšanu vai reģistrāciju jonizējošā starojuma avotu importam, eksportam vai tranzītam, ja vismaz viena no valstīm, uz kuru ved vai no kuras izved jonizējošā starojuma avotu, nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu amatpersonas ne retāk kā reizi mēnesī informē centru par jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežām. 48. Ja jonizējošā starojuma avotus nodod citam operatoram, vienlaikus ar jonizējošā starojuma avotiem nodod arī visu attiecīgo tehnisko dokumentāciju. 49. Operatoram ir pienākums saglabāt šādus dokumentus par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem: 49.1. ar darbu vadītāju un darbiniekiem saistīto dokumentāciju – kamēr darbinieks strādā pie operatora, ja normatīvie akti nenosaka citādu dokumentu glabāšanas laiku. Pēc tam attiecīgo dokumentāciju nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par personāla dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā; 49.2. jonizējošā starojuma avota tehnisko dokumentāciju un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu – visu jonizējošā starojuma avota izmantošanas (ekspluatācijas) laiku; 49.3. līdz licences darbības termiņa beigām vai reģistrācijas laikā: 49.3.1. dokumentus, kas minēti šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļas 5.1.2., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.2.5., 5.2.6., 5.2.8., 5.4.1., 5.4.2., 5.4.3., 5.4.4., 5.4.5. un 5.5.3. apakšpunktā, un līgumus, kas noslēgti ar citiem operatoriem par tām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras iesniedzējs pats neveic; 49.3.2. dokumentus, kas minēti šo noteikumu 3. pielikuma II nodaļas 5.1.2., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.2.5., 5.2.6., 5.2.8., 5.2.9., 5.4.1., 5.4.2., 5.4.3., 5.4.4., 5.4.5., 5.4.6., 5.4.7. un 5.5.3. apakšpunktā, un līgumus, kas noslēgti ar citiem operatoriem par tām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras iesniedzējs pats neveic; 49.4. individuālo aizsarglīdzekļu pēdējās veiktās pārbaudes rezultātus un spēkā esošu operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma polisi. 50. Centrs izskata jautājumu par licences vai reģistrācijas darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu, ja: 50.1. konstatēti radiācijas drošības un kodoldrošības pārkāpumi, kuri var radīt būtisku apdraudējumu vai kaitējumu videi vai cilvēkiem; 50.2. operators noteiktā laikā neiesniedz centrā normatīvajos aktos norādīto informāciju. 51. Izsniegtās licences vai reģistrācijas darbību centrs var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, izvērtējot pārkāpuma smagumu. 52. Ja centrs aptur licences vai reģistrācijas darbību attiecībā uz darbībām ar vienu vai vairākiem jonizējošā starojuma avotiem, tad atbilstoši licences vai reģistrācijas nosacījumiem operators var veikt darbības ar citu jonizējošā starojuma avotu, kura darbība nav apturēta. 53. Lēmumu par licences vai reģistrācijas anulēšanu pieņem, ja centrs konstatē, ka operators: 53.1. pārtrauc darbību ar jonizējošā starojuma avotiem un ir saņemts iesniegums saskaņā ar šo noteikumu 37.2. apakšpunktu; 53.2. ir mainījis komersanta veidu (piemēram, no fiziskas personas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību) un ir saņemts iesniegums saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Centrs pieņem lēmumu par esošās licences vai reģistrācijas anulēšanu un izsniedz jaunu licenci vai reģistrāciju; 53.3. nav pildījis šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos radiācijas drošības un kodoldrošības jomā noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu videi vai cilvēkiem, vai lēmumā par licences vai reģistrācijas darbības apturēšanu noteiktajā termiņā nav novērsis konstatētos pārkāpumus; 53.4. sniedzis nepatiesas vai maldinošas ziņas, lai saņemtu licenci vai reģistrāciju; 53.5. gada laikā atkārtoti pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās radiācijas drošības un kodoldrošības prasības; 53.6. veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu, ja licences vai reģistrācijas darbība ir apturēta; 53.7. ir izslēgts no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. VI. Kārtība, kādā izsniedz licenci valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajos, un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos
54. Licenci valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā centrs izsniedz šādā secībā: 54.1. izsniedz licenci projektēšanai, lai izveidotu jaunu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai veiktu tajā būtiskas pārmaiņas. Ja valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, to veic pirms iesnieguma iesniegšanas licences izsniegšanai; 54.2. pēc tam, kad izvērtēts projekts valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, izsniedz licenci būvniecībai, lai izveidotu jaunu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai veiktu tajā būtiskas pārmaiņas. Licenci būvniecībai nepieciešams saņemt, pirms pašvaldība izsniedz būvatļauju jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā. Pirms centrs izsniedz licenci, nepieciešams ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības sistēmas apraksts; 54.3. pieņem jaunu vai būtiski pārmainītu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu un izsniedz licenci ekspluatācijas parametru pārbaudēm (ja tādas nepieciešamas) pirms objekta izmantošanas. Lai saņemtu šo licenci, iesniedzējs iesniegumam papildus pievieno: 54.3.1. pārbaudes aktus par to iekārtu tehnisko drošību, kas tieši vai netieši ietekmē radiācijas drošību un kodoldrošību attiecīgajā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā; 54.3.2. ekspluatācijas parametru pārbaužu plānu un grafiku; 54.4. izsniedz licenci jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta darbībai vai darbības atsākšanai būtiski pārmainītā objektā (ekspluatācijas licenci). 55. Ja valsts nozīmes objekta būvniecība noris saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tādu būvju būvnoteikumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību, tad šo noteikumu 54.1. un 54.2. apakšpunktā minētā licence atsevišķi nav nepieciešama. 56. Centrs piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma un visu tam pievienoto dokumentu saņemšanas ievieto Valsts vides dienesta tīmekļvietnē šādu informāciju: 56.1. iesniedzēja nosaukums; 56.2. darbības nosaukums un tās veikšanas vietas adrese; 56.3. vieta un laiks, kur iespējams iepazīties ar iesniegumā ietverto informāciju, tai skaitā iesniegtajiem papildu materiāliem. 57. Iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma un visu tam pievienoto dokumentu iesniegšanas centrā: 57.1. publicē vismaz vienā attiecīgās pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā paziņojumu par paredzēto darbību; 57.2. nosūta paziņojumu attiecīgajai pašvaldībai; 57.3. nosūta paziņojumus par paredzēto darbību personām, kurām piederoši vai valdījumā esoši nekustamie īpašumi robežojas ar plānotā vai esošā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta atrašanās vietu vai atrodas tā tiešas ietekmes zonā. 58. Paziņojumā par paredzēto darbību iesniedzējs norāda: 58.1. iesniedzēja nosaukumu; 58.2. darbības nosaukumu un tās veikšanas vietas adresi; 58.3. vietu, kurā veic vai tiks veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas; 58.4. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar licences iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem; 58.5. datumu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt centrā rakstiskus priekšlikumus. 59. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 58. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas var rakstiski iesniegt centrā priekšlikumus vai viedokli par licences izsniegšanu vai tās nosacījumiem. 60. Papildus šo noteikumu 58. punktā minētajam centrā ir sabiedrībai pieejama informācija, ko var izmantot lēmuma pieņemšanā, bet kas kļuvusi pieejama tikai pēc sabiedrības informēšanas saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu. 61. Centrs informē iesniedzēju par saņemtajiem priekšlikumiem un norāda termiņu, līdz kuram iesniedzējs iesniedz skaidrojumu par saņemtajiem priekšlikumiem. 62. Sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus par licences izsniegšanas nosacījumiem centrs izskata un izmanto licences nosacījumu sagatavošanai. Ja sabiedrība izsaka priekšlikumu neizsniegt licenci, centrs izsniedz licenci vai pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt licenci tikai pēc tam, kad iesniedzējam ir dota iespēja ne mazāk kā 14 dienu laikā rakstiski izteikt savu skaidrojumu. 63. Pirms izsniedz licenci šo noteikumu 54.3. un 54.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, centrs pārbauda ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītu būtisku tehnisko un ekspluatācijas parametru atbilstību projektam. 64. Pēc lēmuma pieņemšanas par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci centrs piecu darbdienu laikā par to elektroniski informē pašvaldību, kuras teritorijā paredzēts izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai veikt būtiskas pārmaiņas tajā, un publicē pašvaldības izdotajā laikrakstā vai, ja tāda nav, – citā vietējā laikrakstā lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci. Pašvaldība šo informāciju ievieto pašvaldības tīmekļvietnē. 65. Veidlapas pārskatam par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un to aizpildīšanas kārtība ir noteikta šo noteikumu 6. pielikumā. 66. Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir notikušas izmaiņas operatora darbībā, operators aizpilda pārskata veidlapas atbilstoši šo noteikumu 65. punktam un līdz attiecīgā kalendāra gada 31. janvārim iesniedz centrā. 67. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 20. septembra noteikumus Nr. 723 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 161. nr.; 2013, 198. nr.). 68. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām. 69. Ja ir saņemta speciālā atļauja (licence) vai atļauja jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un pēc tās derīguma termiņa beigām operators vēlas turpināt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, operators reģistrē darbību vai saņem licenci. 70. Ja ir saņemta atļauja jonizējošā starojuma avotu iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un operators iznomā vai atsavina kādu no jonizējošā starojuma avotiem, tad attiecībā uz pārējiem jonizējošā starojuma avotiem operators saņem licenci vai reģistrē darbības ar citiem jonizējošā starojuma avotiem. 71. Šo noteikumu 13.2., 16.1.1., 16.1.2., 17.1., 17.2., 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunkts attiecībā uz to, ka nav nepieciešama apmācība, ir spēkā līdz 2018. gada 6. februārim. No 2018. gada 7. februāra visiem darbu vadītājiem un darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, nepieciešama apmācība reizi piecos gados. 72. Šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļas 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunkts un II nodaļas 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. februārī. Līdz dienai, kad stājas spēkā minētās prasības, operators iesniedz attiecīgajā jomā sertificēta radiācijas drošības, kodoldrošības vai medicīnas fizikas eksperta atzinumu vai saskaņojumu par to, ka darbībām ar jonizējošā starojuma avotu paredzēto telpu, ēku vai teritoriju ekspluatācijas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem un plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotu nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1990. gada 4. decembra Direktīvas 90/641/Euratom par to pie personāla nepiederošu darba ņēmēju darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam; 2) Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām; 3) Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/43/Euratom, ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom; 4) Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvas 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli; 5) Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvas 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli; 6) Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvas 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru; 7) Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvas 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai; 8) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom. Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Radioaktivitātes robežlielumi, kurus nepārsniedzot darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem nav nepieciešama licence vai reģistrācija
Piezīme. 1 Ar zīmi "+" vai "dab." apzīmē mātes nuklīdu līdzsvarā ar attiecīgajiem meitas nuklīdiem, kas norādīti Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 752 "Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem" 2. pielikumā. Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Iesniegums darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrācijai un licences saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem
I. Iesniegums darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrācijai1
Paskaidrojumi. 1 Ja uz konkrēto darbību ar jonizējošā starojuma avotu neattiecas kāda no iesniegumā minētajām prasībām vai arī attiecīgie dati jau ir iesniegti Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā un nav nepieciešams tos aktualizēt, pieprasītājs šo informāciju neiesniedz. Iepriekš iesniegtos pielikumus norāda iesnieguma beigās. 2 Aizpilda Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Rekvizītus "datums" un "numurs" neaizpilda, ja iesniegums sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 3 Norāda jonizējošā starojuma avota grupas nosaukumu. Piemēram, zobārstniecības rentgeniekārta; medicīnā lietojamām iekārtām – stacionārā, operāciju zāles, pārvietojamā, mamogrāfijas, angiogrāfijas, datortomogrāfijas u. c.; iekārtām, kuras neizmanto medicīnā, – defektoskopijas, rentgendifraktometrijas, rentgenspektrometrijas u. c. 4 Aizpilda, ja tiek pieprasītas darbības ar starojumu ģenerējošo avotu, kura rentgenlampa, ģenerators un izmeklējamais objekts atrodas ekranētā korpusā un korpusa ārējās atveres ir aizveramas, un atveru atvēršana bloķē starojuma ģenerēšanu. 5 Ja operators veic darbības ar vairākiem avotiem, norāda plānoto darbību ar katru no avotiem. 6 Ja, iesniedzot iesniegumu, nav jonizējošā starojuma avota tehniskās dokumentācijas, iesniedzējs var iesniegt rakstisku dokumentu (apliecinājumu), kurā norāda jonizējošā starojuma avota tehniskos datus. 7 Sniedz informāciju par tādām darbībām kā jonizējošā starojuma avota funkciju atbilstības testēšana un novērtēšana (tehnisko parametru novērtēšana), elektrodrošības pārbaude, kalibrēšana, darba vietas monitorings, mēriekārtu kalibrēšana, aizsarglīdzekļu pārbaude, tehniskā apkope, individuālā dozimetrija. 8 Telpas, ēkas vai teritorijas plānu un aprakstu neiesniedz, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotu tiks veiktas ārpus ēkām un uzņēmuma teritorijas. Pārējos gadījumos attiecīgo plānu iesniedz šādā mērogā: 1) telpas plānu (montāžas plānu) mērogā M 1:50 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu telpā, logus, durvis, kā arī to telpu izmantošanas mērķi, kuras atrodas zem telpas, virs telpas un blakus telpai, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots; 2) ēkas vai tās daļas plānu mērogā M 1:100 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu vai norādot telpas, kurās ir jonizējošā starojuma avoti ar montāžas plānu mērogā M 1:50; 3) teritorijas plānu mērogā M 1:1000 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu. 9 Ietver informāciju par barjeru biezumu, materiālu, papildu aizsardzību, vadības telpas esību, plānoto dozu vai dozas jaudu darba vietā un jonizējošā starojuma avota plānoto noslogojumu. 10 Ietver arī aizsardzības pret jonizējošo starojumu nodrošinājuma aprēķinus vai analīzi. 11 Ja reģistrācijas darbības laikā operators par darbu vadītāju norīko citu personu, operators 10 darbdienu laikā rakstiski paziņo par to Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram. 12 Informāciju iesniedz tabulas veidā A4 lapas formātā. 13 Ja kādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veiks cita operatora darbinieki, atsevišķi norāda šo darbinieku operatoru un darbības, kuras veiks šie darbinieki. 14 Pirms iesnieguma iesniegšanas nepieciešams saņemt darbinieka individuālo jonizējošā starojuma dozu uzskaites grāmatiņu un noslēgt līgumu par individuālo dozimetrisko mērījumu veikšanu. 15 Norāda, vai darbinieks ir iedalīts A vai B kategorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Pamatojumam par darbinieka iedalījumu A vai B kategorijā ir jābūt pieejamam pie operatora. 16 Ja attiecīgā informācija vai dokuments nav pieejams pirms iesnieguma iesniegšanas, operators 30 dienu laikā pēc jonizējošā starojuma avota saņemšanas (iegādes) iesniedz šo informāciju vai dokumentu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā.
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. II. Iesniegums licences saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem1
Paskaidrojumi. 1 Ja uz konkrēto darbību ar jonizējošā starojuma avotu neattiecas kāda no iesniegumā minētajām prasībām vai arī attiecīgie dati jau ir iesniegti Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā un nav nepieciešams tos aktualizēt, pieprasītājs šo informāciju neiesniedz. Iepriekš iesniegtos pielikumus norāda iesnieguma beigās. 2 Aizpilda Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Rekvizītus "datums" un "numurs" neaizpilda, ja iesniegums sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 3 Norāda jonizējošā starojuma avota grupas nosaukumu. Piemēram, zobārstniecības rentgeniekārta; medicīnā lietojamām iekārtām – stacionārā, operāciju zāles, pārvietojamā, mamogrāfijas, angiogrāfijas, datortomogrāfijas u. c.; iekārtām, kuras neizmanto medicīnā, – defektoskopijas, rentgendifraktometrijas, rentgenspektrometrijas u. c. 4 Aizpilda, ja tiek pieprasītas darbības ar starojumu ģenerējošo avotu, kura rentgenlampa, ģenerators un izmeklējamais objekts atrodas ekranētā korpusā un korpusa ārējās atveres ir aizveramas, un atveru atvēršana bloķē starojuma ģenerēšanu. 5 Ja operators veic darbības ar vairākiem avotiem, norāda plānoto darbību ar katru no avotiem. 6 Ja, iesniedzot iesniegumu, nav jonizējošā starojuma avota tehniskās dokumentācijas, iesniedzējs var iesniegt rakstisku dokumentu (apliecinājumu), kurā norāda jonizējošā starojuma avota tehniskos datus. 7 Sniedz informāciju par tādām darbībām kā jonizējošā starojuma avota funkciju atbilstības testēšana un novērtēšana (tehnisko parametru novērtēšana), elektrodrošības pārbaude, kalibrēšana, darba vietas monitorings, mēriekārtu kalibrēšana, aizsarglīdzekļu pārbaude, tehniskā apkope, individuālā dozimetrija. 8 Operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija nav obligāti iesniedzama kopā ar iesniegumu. Operators iesniedz attiecīgo kopiju Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā pēc tam, kad saņemta licence. 9 Telpas, ēkas vai teritorijas plānu un aprakstu neiesniedz, ja darbības ar jonizējošā starojuma avotu tiks veiktas ārpus ēkām un uzņēmuma teritorijas. Pārējos gadījumos attiecīgo plānu iesniedz šādā mērogā: 1) telpas plānu (montāžas plānu) mērogā M 1:50 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu telpā, logus, durvis, kā arī to telpu izmantošanas mērķi, kuras atrodas zem telpas, virs telpas un blakus telpai, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots; 2) ēkas vai tās daļas plānu mērogā M 1:100 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu vai norādot telpas, kurās ir jonizējošā starojuma avoti ar montāžas plānu mērogā M 1:50; 3) teritorijas plānu mērogā M 1:1000 vai mazākā mērogā, norādot jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu. 10 Ietver informāciju par barjeru biezumu, materiālu, papildu aizsardzību, vadības telpas esību, plānoto dozu vai dozas jaudu darba vietā un jonizējošā starojuma avota plānoto noslogojumu. 11 Ietver arī aizsardzības pret jonizējošo starojumu nodrošinājuma aprēķinus vai analīzi. 12 Ja reģistrācijas darbības laikā operators par darbu vadītāju norīko citu personu, operators 10 darbdienu laikā rakstiski paziņo par to Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram. 13 Informāciju iesniedz A4 formātā tabulas formā. 14 Ja kādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veiks cita operatora darbinieki, atsevišķi norāda šo darbinieku operatoru un darbības, kuras veiks šie darbinieki. 15 Pirms iesnieguma iesniegšanas nepieciešams saņemt darbinieka individuālo jonizējošā starojuma dozu uzskaites grāmatiņu un noslēgt līgumu par individuālo dozimetrisko mērījumu veikšanu. 16 Norāda, vai darbinieks ir iedalīts A vai B kategorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Pamatojumam par darbinieka iedalījumu A vai B kategorijā ir jābūt pieejamam pie operatora. 17 Ja attiecīgā informācija vai dokuments nav pieejams pirms iesnieguma iesniegšanas, operators 30 dienu laikā pēc jonizējošā starojuma avota saņemšanas (iegādes) iesniedz šo informāciju vai dokumentu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā.
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Valsts nodevas likmes par licences izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšanu
1. Valsts nodeva maksājama šādā apmērā: 1.1. lai reģistrētu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem – 97 euro; 1.2. par licences izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem – 170 euro; 1.3. lai izdarītu izmaiņas darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrācijā (reģistrācijas apliecībā) – 54 euro; 1.4. par grozījumu izdarīšanu licencē darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem – 84 euro. 2. Valsts nodevu 10 euro apmērā maksā, ja grozījumi licencē (arī speciālajā atļaujā (licencē)) vai izmaiņas reģistrācijā tiek izdarītas: 2.1. atsavinot jonizējošā starojuma avotu; 2.2. mainot operatora nosaukumu vai juridisko adresi; 2.3. ja operators maina tikai komersanta veidu (piemēram, no fiziskas personas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību), saņemot jaunu licenci vai reģistrāciju un anulējot iepriekšējo licenci (arī speciālo atļauju (licenci)) vai reģistrāciju; 2.4. mainot darbības veidu no lietošanas uz glabāšanu; 2.5. mainot darbību veikšanas vietu (piemēram, nodaļu, korpusu, telpu). 3. Ja operatoram ir licence, kurā ir darbības, kam nepieciešama licence un reģistrēšana, un operatoram pēc izmaiņām paliek tikai reģistrējamās darbības, valsts nodeva maksājama šādā apmērā: 3.1. ja operators izvēlas saglabāt licenci un izdarīt grozījumus licencē, – 84 euro (izņemot šā pielikuma 2. punktā minētos gadījumus); 3.2. ja operators izvēlas veikt darbību reģistrāciju, – 54 euro. 4. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir: 4.1. saņemta speciālā atļauja (licence), bet saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešama reģistrācija vai licence, tad atbilstoši operatora iesniegumam tiek: 4.1.1. izdarīti grozījumi speciālajā atļaujā (licencē) un operators maksā valsts nodevu 54 euro apmērā par izmaiņām reģistrācijā vai 84 euro apmērā par grozījumiem licencē (izņemot šā pielikuma 2. punktā minētos gadījumus); 4.1.2. anulēta speciālā atļauja (licence) un izsniegta licence vai reģistrācijas apliecība darbībai ar jonizējošā starojuma avotu un operators maksā valsts nodevu 170 euro apmērā par licences saņemšanu vai 97 euro apmērā par reģistrācijas apliecības saņemšanu; 4.2. saņemta atļauja radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota iegādei (iegūšanai īpašumā) un glabāšanai, tad ne vēlāk kā pēc derīguma termiņa beigām atbilstoši operatora iesniegumam tiek: 4.2.1. izsniegta licence vai reģistrācijas apliecība darbībām ar jonizējošā starojuma avotu un operators maksā valsts nodevu 170 euro apmērā par licences saņemšanu vai 97 euro apmērā par reģistrācijas apliecības saņemšanu; 4.2.2. izdarīti grozījumi esošajā speciālajā atļaujā (licencē), iekļaujot šo jonizējošā starojuma avotu speciālajā atļaujā (licencē), un operators maksā valsts nodevu 54 euro apmērā par izmaiņām reģistrācijā vai 84 euro apmērā par grozījumiem licencē; 4.2.3. izdarītas izmaiņas reģistrācijā vai grozījumi licencē darbībām ar jonizējošā starojuma avotu un operators maksā valsts nodevu 54 euro apmērā par izmaiņām reģistrācijā vai 84 euro apmērā par grozījumiem licencē. 5. Ja operators ir veicis darbību reģistrāciju un papildus iekļāvis darbības, kurām nepieciešama licencēšana, bet izvēlas saņemt licenci visām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, operators centrā iesniedz attiecīgu iesniegumu ar aktualizētu informāciju par visām veicamajām darbībām un par licences saņemšanu maksā valsts nodevu – 170 euro. 6. Valsts nodeva nav jāmaksā, ja tiek izdarīti grozījumi licencē (arī speciālajā atļaujā (licencē)) vai izmaiņas reģistrācijā, ja: 6.1. mainās ielas nosaukums vai adreses numurs (netiek pārvietots jonizējošā starojuma avots); 6.2. operators iznomā jonizējošā starojuma avotu. Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs I. Pārskats par darbībām ar radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem1, 2, 3 1. Informācija par operatoru
2. Informācija par operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) esošiem radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – iekārta)
3. Informācija par darbu vadītāju un darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem 3.1. Informācija par darbu vadītāju
3.2. Informācija par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai atrodas jonizējošā starojuma laukā8
4. Informācija par operatora rīcībā esošajiem jonizējošā starojuma mērīšanas līdzekļiem (mēriekārtām)10
20____. gada ____. __________________ Piezīmes. 1 Aizpilda operatori, kuru īpašumā (valdījumā vai turējumā) ir radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti (iekārtas) (piemēram, rentgeniekārtas, datortomogrāfi, elektronu paātrinātāji). 2 Aizpilda visas paredzētās ailes. Ja kādā no tabulu laukiem prasītā informācija: 1) neattiecas uz konkrēto operatoru, norāda "neattiecas"; 2) pārskata periodā nav mainījusies, norāda "nav mainījies". Tas neattiecas uz informāciju par konkrēto jonizējošo starojuma avotu (iekārtu) un informāciju par darbu vadītāju un darbiniekiem. 3 Ja tabulā nepietiek vietas visai informācijai, tabulu paplašina līdz vajadzīgajam lielumam. 4 Norāda arī iekārtas grupas nosaukumu. Piemēram, medicīnā norāda – stacionārā, operāciju zāles, pārvietojamā, mamogrāfijas, angiogrāfijas, datortomogrāfijas u. c. Stacionārām medicīnā lietojamajām rentgeniekārtām norāda – iekārta uzņēmumiem (rentgenogrāfijai), caurskatēm vai caurskatēm un uzņēmumiem. Iekārtām, kuras neizmanto medicīnā, norāda – defektoskopijas, rentgendifraktometrijas, rentgenspektrometrijas u.c. 5 Medicīnā lietojamajām iekārtām norāda attēla iegūšanas veidu – uz filmas/fosforplates/attēla pastiprinātāja ar digitālo attēla pārveidi/plakanpaneļa (pilnformāta) detektorā (norādīt atbilstošo veidu katrai iekārtai). 6 Informāciju sniedz par radioloģiskajām ierīcēm, kuras lieto medicīniskajā apstarošanā. 7 Norāda, vai atbilst/neatbilst prasībām. 8 Aizpilda arī par darbu vadītāju, ja darbu vadītājs veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu. 9 Norāda, vai darbinieks ir iedalīts A vai B kategorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 10 Tabulu aizpilda, ja operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) ir jonizējošā starojuma mērīšanas līdzeklis (mēriekārta) (tai skaitā dozas un laukuma reizinājuma mērītājs), izņemot darbinieka individuālo termoluminiscences dozimetru. 11 Norāda lietojuma veidu un identificējamo jonizējošā starojumu veidu (alfa, beta, gamma, neitronu). II. Pārskats par darbībām ar radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem1, 2, 3 1. Informācija par operatoru
2. Informācija par operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) esošajiem radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem 2.1. Informācija par operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) esošajiem vaļējiem starojuma avotiem (radioaktīvajām vielām)
2.2. Informācija par operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) esošajiem slēgtiem starojuma avotiem
3. Informācija par radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operatoram vai citam operatoram nodotajiem radioaktīvu vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem un apkārtējā vidē novadītajām radioaktīvajām vielām 20___. gadā 3.1. Vaļējie starojuma avoti (radioaktīvās vielas)
3.2. Slēgtie starojuma avoti
4. Informācija par fizisko aizsardzību
5. Informācija par darbu vadītāju un darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem 5.1. Informācija par darbu vadītāju
5.2. Informācija par darbiniekiem, kas veic darbības ar radioaktīvu vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem8
6. Informācija par operatora rīcībā esošajiem jonizējošā starojuma mērīšanas līdzekļiem (mēriekārtām)10
20____. gada ____. __________________ Piezīmes. 1 Aizpilda operatori, kuru īpašumā (valdījumā vai turējumā) ir radioaktīvo vielu saturoši jonizējošā starojuma avoti (vaļējie starojuma avoti un slēgtie starojuma avoti). 2 Aizpilda visas paredzētās ailes. Ja kādā no tabulu laukiem prasītā informācija: 1) neattiecas uz konkrēto operatoru, norāda "neattiecas"; 2) pārskata periodā nav mainījusies, norāda "nav mainījies". Tas neattiecas uz informāciju par konkrēto jonizējošā starojuma avotu (iekārtu) un informāciju par darbu vadītāju un darbiniekiem. 3 Ja tabulās nepietiek vietas visai informācijai, tabulu paplašina līdz vajadzīgajam lielumam. 4 Statuss – glabāšana, lietošana vai cits. 5 Avota parametru uzskaites turpinājumā radionuklīdu uzrāda atkārtoti. 6 Norāda, vai atbilst/neatbilst prasībām. 7 Pārskatam pievieno izkliedes akta kopiju un izkliedētās radioaktivitātes novērtējumu vai aprēķinu. Par radioaktīvo vielu izkliedi (novadīšanu) vidē norāda, kas veica, kādi nosacījumi, pieņēmumi un aprēķinu programmas izmantotas. Par izkliedēšanas procesu sniedz šādu informāciju: 1) sadzīves atkritumi vai atkārtota izmantošana; 2) izplūšanas vieta, izmantoja/neizmantoja atšķaidīšanu. Radioaktīvo vielu izkliedēšanu sasaista ar operatora uzskaitē esošajiem radioaktīvo vielu inventarizācijas daudzumiem. 8 Aizpilda arī par darbu vadītāju, ja darbu vadītājs veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu. 9 Norāda, vai darbinieks ir iedalīts A vai B kategorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 10 Tabulu aizpilda, ja operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) ir jonizējošā starojuma mērīšanas līdzeklis (mēriekārta) (tai skaitā dozas un laukuma reizinājuma mērītājs), izņemot darbinieka individuālo termoluminiscences dozimetru. 11 Norāda lietojuma veidu un identificējamo jonizējošā starojumu veidu (alfa, beta, gamma, neitronu). III. Radioaktīvo vielu saturošu un nesaturošu jonizējošā starojuma avotu tirdzniecība, apkalpošana, likvidēšana1, 2, 3 1. Informācija par operatoru
2. Informācija par 20__. gadā veiktajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem 2.1. Informācija par 20___. gadā ievestajām (importētajām) un izvestajām (eksportētajām) vaļējām radioaktīvajām vielām
2.2. Informācija par 20__. gadā ievestajiem (importētajiem) un izvestajiem (eksportētajiem) radioaktīvo vielu saturošiem slēgtiem starojuma avotiem
2.3. Informācija par 20___. gadā ievestajiem (importētajiem), izvestajiem (eksportētajiem), uzstādītajiem, demontētajiem un likvidētajiem radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem
2.4. Informācija par operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) esošajiem radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem uz 01.____.20____.5
3. Informācija par darbu vadītāju un darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem 3.1. Informācija par darbu vadītāju
3.2. Informācija par darbiniekiem6
4. Informācija par operatora rīcībā esošiem jonizējošā starojuma mērīšanas līdzekļiem (mēriekārtām)8
20____. gada ____. __________________ Piezīmes. 1 Aizpilda operatori, kuri veic radioaktīvo vielu, radioaktīvo vielu saturošu slēgto starojuma avotu un radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu ievešanu, izvešanu, importēšanu, eksportēšanu, pārdošanu (tirdzniecību), apkalpošanu, uzstādīšanu, demontāžu un likvidēšanu. 2 Aizpilda visas paredzētās ailes. Ja kādā no tabulu laukiem prasītā informācija: 1) neattiecas uz konkrēto operatoru, norāda "neattiecas"; 2) pārskata periodā nav mainījusies, norāda "nav mainījies". Tas neattiecas uz informāciju par konkrēto jonizējošā starojuma avotu (iekārtu) un informāciju par darbu vadītāju un darbiniekiem. 3 Ja tabulās nepietiek vietas visai informācijai, tabulu paplašina līdz vajadzīgajam lielumam. 4 Ievedot iekārtas komplektējošās sastāvdaļas (rentgenlampa, ģenerators), norāda atsevišķās sastāvdaļas modeli, tipu un sērijas numuru. 5 Tabulu aizpilda tikai par tām iekārtām un avotiem, kas atrodas (vai pārņemti) īpašumā (valdījumā vai turējumā) no citiem operatoriem. 6 Aizpilda arī par darbu vadītāju, ja darbu vadītājs veic darbības ar jonizējošā starojuma avotu. 7 Norāda, vai darbinieks ir iedalīts A vai B kategorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 8 Tabulu aizpilda, ja operatora īpašumā (valdījumā vai turējumā) ir jonizējošā starojuma mērīšanas līdzeklis (mēriekārta), izņemot darbinieka individuālo termoluminiscences dozimetru. 9 Norāda lietojuma veidu un identificējamo jonizējošā starojumu veidu (alfa, beta, gamma, neitronu). Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|