Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 652

Rīgā 2015. gada 17. novembrī (prot. Nr. 60 21. §)
Dabas lieguma "Eglone" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Eglone" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo mežu biotopu – jauktus platlapju mežus, kuros sastopamas retas un aizsargājamas ķērpju sugas.

3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 159,4 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas lieguma dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un saimniecisko izmantošanu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

9. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot atkritumu poligonus;

9.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

9.3. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

9.4. reģistrēt plantāciju mežu;

9.5. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.

III. Regulējamā režīma zona

10. Regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu augstvērtīgus aizsargājamos mežu biotopus un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes.

11. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

11.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

11.2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;

11.3. makšķerēšana un medības;

11.4. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana, nebojājot un neiznīcinot zemsedzi. Ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

11.5. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

11.5.1. zinātniskās pētniecības darbi un monitorings;

11.5.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

11.5.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošana.

IV. Dabas lieguma zona

12. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo mežu biotopu un sugu aizsardzību, atjaunošanu un apsaimniekošanu.

13. Dabas lieguma zonā aizliegts:

13.1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

13.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

13.3. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī ārpus telpām rīkot Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;

13.4. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

13.5. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļaut slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

13.6. nosusināt mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

13.7. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

13.8. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

13.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) pļavas, lauces un īpaši aizsargājamos zālāju biotopus;

13.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

13.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

13.12. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

13.13. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

13.13.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

13.13.2. zālāju biotopu atjaunošanu saskaņā ar zālāju biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

13.13.3. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;

13.13.4. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu;

13.13.5. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

13.13.6. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju un rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

13.14. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

13.14.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu;

13.14.2. veikt platlapju meža biotopa atjaunošanas pasākumus šo noteikumu 1. pielikumā norādītajās teritorijās;

13.14.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

13.14.4. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju un rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

13.14.5. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

13.15. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot minēto darbību veikšanu, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma teritorijas, kā arī to veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

13.15.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

13.15.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu veikšanai;

13.15.3. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

13.16. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī nožogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

13.17. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī brīvā dabā novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus.

14. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi atdala zemes vienību infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai tās uzturēšanai vai no esošās zemes vienības nepieciešams atdalīt viensētu.

15. Meža zemēs aizliegts:

15.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

15.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

15.1.2. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

15.1.3. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.2. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē, izņemot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto nogabalu egļu audzēs, kur paredzēti īpaši aizsargājamo meža biotopu atjaunošanas pasākumi;

15.3. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

15.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

15.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu, izņemot šo noteikumu 1. pielikumā minēto nogabalu egļu audzēs, kur paredzēti īpaši aizsargājamo meža biotopu atjaunošanas pasākumi;

15.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai;

15.5. ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus;

15.6. atjaunot mežu stādot vai sējot.

16. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un par to ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

17. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā noteikto nogabalu egļu audzēm, kur paredzēti īpaši aizsargājamo meža biotopu atjaunošanas pasākumi.

18. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 18. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā minētajām mežu nogabalu egļu audzēm, kur paredzēti īpaši aizsargājamo meža biotopu atjaunošanas pasākumi.

19. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

20. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

V. Dabas pieminekļi

21. Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

22. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

22.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

22.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

22.4. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;

22.5. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

22.6. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanas režīmu;

22.7. iznīcināt dabisko zemsedzi;

22.8. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

23. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņu maiņu;

23.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus.

24. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Šādā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz pēc kokkopja (arborista) pozitīva atzinuma saņemšanas.

25. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs jāsaglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

26. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 17. novembra
noteikumiem Nr. 652
Dabas lieguma "Eglone" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM, par kartogrāfisko pamatu izmantojot  ortofotokarti mērogā 1:10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus un Meža valsts reģistra datus. Funkcionālo zonu robežas noteiktas bez robežu uzmērīšanas dabā.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 17. novembra
noteikumiem Nr. 652
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 17. novembra
noteikumiem Nr. 652
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)
Nr.
p. k.
Nosaukums latviešu valodā Nosaukums latīņu valodā Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1. Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa) 3,0 33
2. Baltalksnis Alnus incana 1,6 25
3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,9 22
4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus 1,0 6
5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 1,5 32
6. Melnalksnis Alnus glutinosa 2,5 30
7. Meža bumbiere Pyrus pyraster 1,5 13
8. Meža ābele Malus sylvestris 1,5 14
9. Parastā apse Populus tremula 3,5 35
10. Parastā egle Picea abies 3,0 37
11. Parastā goba Ulmus glabra 4,0 28
12. Parastā ieva Padus avium 1,7 22
13. Parastā (ogu) īve Taxus baccata 0,6 8
14. Parastais kadiķis Juniperus communis 0,8 11
15. Parastā kļava Acer platanoides 3,5 27
16. Parastā liepa Tilia cordata 3,5 33
17. Parastais osis Fraxinus excelsior 3,5 34
18. Parastais ozols Quercus robur 4,0 32
19. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 1,5 21
20. Parastā priede Pinus sylvestris 2,5 38
21. Parastais skābardis Carpinus betulus 1,5 20
22. Parastā vīksna Ulmus laevis 4,0 30
23. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba) 3,0 32
24. Šķetra Salix pentandra 1,6 22
25. Trauslais vītols Salix fragilis 4,0
II. Citzemju sugas
26. Baltais vītols Salix alba 4,5 20
27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia 1,9 20
28. Balzama baltegle Abies balsamea 1,5 24
29. Eiropas baltegle Abies alba 2,7 32
30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,6 22
31. Eiropas lapegle Larix decidua 3,2 39
32. Holandes liepa Tilia x europaea 2,8 26
33. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 2,2 20
34. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 3,0 34
35. Krimas liepa Tilia x euchlora 1,9 20
36. Lauku kļava Acer campestre 1,5 18
37. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,6 18
38. Melnā priede Pinus nigra 1,9 23
39. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 2,4 30
40. Papele Populus spp. 5,0 35
41. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 3,0 23
42. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica 3,8 30
43. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 2,0 23
44. Platlapu liepa Tilia platyphyllos 3,1 27
45. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 2,8 20
46. Rietumu tūja Thuja occidentalis 1,5 16
47. Saldais ķirsis Cerasus avium 1,6 12
48. Sarkanais ozols Quercus rubra 1,9 27
49. Sarkstošais vītols Salix x rubens 3,1 25
50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,8 30
51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,9 22
52. Sudraba kļava Acer saccharinum 3,2 26
53. Veimuta priede Pinus strobus 2,7 36
54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,7 32
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 652Pieņemts: 17.11.2015.Stājas spēkā: 21.11.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 228, 20.11.2015. OP numurs: 2015/228.11
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
277922
21.11.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva