Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 580

Rīgā 2015. gada 24. septembrī (prot. Nr. 47 37. §)

Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam

1. Atbalstīt Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju.

3. Tieslietu ministrijai, ja nepieciešams, aktualizēt pamatnostādnes atbilstoši Eiropas Komisijas komentāriem un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

4. Tieslietu ministrijai līdz 2017. gada 1. martam un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par pamatnostādņu ieviešanu un pārskatu par pamatnostādnēs noteikto Eiropas Sociālā fonda investīciju ietvaros finansēto uzdevumu izpildes gaitu.

5. Tieslietu ministrijai pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2015. gadā īstenot tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

6. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2017. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. 7 "Par "Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepciju"".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs



(Ministru kabineta
2015. gada 24. septembra
rīkojums Nr. 580)

Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam
(informatīvā daļa)

Saturs

Saīsinājumi

I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMS

II. POLITIKAS MĒRĶIS

III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

V. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

VI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM (indikatīvs)

Saīsinājumi

Infrastruktūras koncepcija - ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra rīkojumu Nr.50 apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde

LSIK- Latvijas Sodu izpildes kodekss

NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO - nevalstiskās organizācijas

Resocializācijas koncepcija - ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.7 apstiprinātā Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija

TM - Tieslietu ministrija

VM - Veselības ministrija

VPD - Valsts probācijas dienests

I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMS

Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam1 (turpmāk - Pamatnostādnes) izstrādātas, izpildot Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 147. uzdevumu - "Pabeigsim tiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanu un turpināsim bijušo ieslodzīto resocializācijas politikas izstrādi, tostarp izveidojot valsts atbalsta sistēmu, lai integrētu šīs personas darba tirgū".

Tāpat Pamatnostādnes izstrādātas, lai nodrošinātu Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam (turpmāk - PL) 9.1.ex-ante nosacījuma "Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes izpildi un pamatotu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"2 (apstiprināta Ministru kabinetā 2014.gada 2.septembrī (prot.Nr.46, 40.§)) (turpmāk - Darbības programma) specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) Nr. 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"3 un SAM 9.1.3. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti"4 plānotā finansējuma apguvi.

Pamatnostādņu izstrādē ievēroti Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktā kārtība sabiedrības iesaistei, publicējot pamatnostādņu projektu Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas mājas lapā 2015.gada 28.aprīlī. Izziņa par sabiedrības līdzdalības ietvaros izteiktajiem iebildumiem ir ievietota Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas mājas lapā 2015.gada 14.jūlijā.

Pamatnostādnes izstrādātas, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam ietvertā rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā" sasniegšanu. Uz ieslodzīto resocializāciju attiecas šādi plānā ietvertie norādītie uzdevumi:

• [249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību (atbildīgā institūcija - LM (IZM, TM, EM, pašvaldības, NVO, sociālie partneri));

• [251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū (atbildīgā institūcija - TM (LM, NVO)).

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības virziena "Vesels un darbspējīgs cilvēks" mērķa "Veicinot veselīgu dzīvesveidu, uzlabojot plānošanu un koordinēšanu veselības aprūpes sistēmā, kā arī ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, mazināt hronisko slimību un ārējo nāves cēloņu riska faktoru izplatību sabiedrībā, tādā veidā sekmējot iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kas ir pamats ilgam un produktīvam darba mūžam" sasniegšanai kā veicamais uzdevums norādīts arī - [315] Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības ierobežošana, t.sk. ārstēšana cilvēku integrācijai darba tirgū un atkarību izraisošo vielu pieejamības mazināšana (atbildīgā institūcija - VM (IeM, TM, LM, IZM, pašvaldības, NVO)). Tomēr Pamatnostādnēs netiek ietverti pasākumi Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 315.punktā paredzēto aktivitāšu izpildei, jo to plānošana un īstenošana ir VM kompetencē. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam5 minētajam Veselības ministrija neplāno atsevišķus pasākumus ieslodzītajiem. Tomēr bijušie ieslodzītie kā jebkurš sabiedrībās loceklis varēs saņemt Veselības ministrijas plānotos pakalpojumus, ja atbildīs visiem specifiskajiem kritērijiem, piemēram, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam norādītajām sociālās atstumtības grupām.

Brīvības atņemšana ir kriminālsods, kas vienlaikus ar taisnīgu sodu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu rada arī būtisku negatīvu ietekmi uz notiesāto, it īpaši gadījumos, ja piespriestais sods ir garš. No otras puses, brīvības atņemšanas sods ir laiks, kas dots gan valsts iestādēm, gan pašam notiesātajam, lai tiktu galā ar tām problēmām viņa uzvedībā vai domāšanā, kas personu novedušas līdz brīvības atņemšanas iestādei. Tāpēc jau vairākus gadu desmitus Eiropas valstis par brīvības atņemšanas soda izpildes mērķi izvirza notiesātā resocializāciju un atzīst to par vienīgo iespējamo līdzekli jauna noziedzīga nodarījuma novēršanai pēc personas atbrīvošanas. Tāpat ieslodzījuma laikā jāveic iespējamais resocializācijas darbs arī laikā, kuru persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - pavada ieslodzījuma vietā.

Latvijā 2009. gadā tika apstiprināta Resocializācijas koncepcija, kurā ietvertais notiesāto resocializācijas modelis Latvijas Sodu izpildes kodeksā tika nostiprināts 2011.gadā. Arī Latvijā pilnībā tiek atzīta ideja par resocializāciju kā brīvības atņemšanas soda un tā izpildes mērķi un tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai normatīvi nostiprināto resocializācijas modeli piepildītu ar saturu un īstenotu ikdienā. Resocializācijas koncepcijā noteikts, ka apcietinātajām personām viņu īpašā procesuālā stāvokļa dēļ piemēro daļēju resocializāciju sociālās rehabilitācijas veidā, kā to nosaka Apcietinājumā turēšanas kārtības likums.

Tomēr, neskatoties uz jau paveikto resocializācijas attīstībā, ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti joprojām nav pietiekami - ir augsts jaunu noziedzīgu nodarījumu recidīvs pēc pilna cietumsoda izciešanas, saglabājas zems to personu īpatsvars, kas sodu cietumā izcieš pirmo reizi un zems nosacīti pirmstermiņa atbrīvotu notiesāto īpatsvars. Tāpēc, lai noteiktu ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas politiku vidējam termiņam, pamatojoties uz situācijas analīzi, identificētajām problēmām un to risināšanai nepieciešamo rīcību un ņemot vērā nepieciešamību aizvien attīstīt esošo resocializācijas modeli un pilnveidot to atbilstoši jaunākajām starptautiskajām atziņām par soda izpildes niansēm un atbilstoši nacionālajā praksē iegūtajiem secinājumiem, ir izstrādātas Pamatnostādnes. -. Pamatnostādnēs atsevišķi pasākumi plānoti arī apcietinātajiem, it īpaši ņemot vērā faktu, ka aptuveni 80% apcietināto tiek notiesāti ar brīvības atņemšanas sodu un tāpēc resocializācija uzsākama pēc iespējas agrākā posmā.

Pamatnostādnes ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu attiecībā uz notiesāto resocializācijas, izglītības, nodarbinātības attīstības, attieksmes pret notiesātajiem nepilngadīgajiem īstenošanas rezultātiem,6 konsultācijām ar IeVP un VPD ekspertiem un citām iesaistītām pusēm, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus7. Pamatnostādnes nodrošina pēctecību iepriekš īstenotajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecībā uz notiesāto resocializāciju, nodarbinātību, izglītību un apiešanos ar nepilngadīgajiem ieslodzījumā laikā, un tika izstrādātas, lai nodrošinātu uzsāktās politikas tālāku attīstību. Pamatnostādnēs ietvertā politikas mērķa īstenošanai kritiski svarīga ir ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība.

Pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi veido koordināciju ar citu ministriju pārziņā/atbildībā esošajiem Darbības programmas SAM projektiem, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Piemēram, Darbības programmas SAM 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi jauniešu garantijas ietvaros" pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem sistēmas ietvaros" projektā (projektu plānots īstenot laika periodā no 2014.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.augustam) paredzētas šādas atbalstāmās darbības, kuru ietvaros plānots iesaistīt ieslodzījumu vietās esošos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot):

- pamatprasmju un kompetenču (profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) apguves īstenošana ieslodzījuma vietās: pamatprasmju apguves nodrošināšana: profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana; profesionālās pilnveides programmu īstenošana, profesionālās pilnveides izglītības programmu latviešu valodas apguvei īstenošana ieslodzījuma vietās;

- karjeras atbalsta pasākumi (karjeras konsultanti īsteno karjeras atbalsta pasākumus, informējot par izglītības, karjeras, nodarbinātības, personas izaugsmes un attīstības iespējām).

Papildus ir prognozējama koordinācija ar šādiem Darbības programmas SAM, kur bijušie ieslodzītie var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr tie nav iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa:

• SAM 7.1.1. "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" (Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei);

• SAM 7.2.1. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" (Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu");

• SAM 8.3.3. "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET8 jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" (Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrēto NEET jauniešu (15-29 gadi) prasmju attīstība, lai veicinātu viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā).

• SAM 8.4.1. "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ("Formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu");

• SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" un SAM 9.1.4. "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ("Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību");

• SAM 9.2.4 "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem";

• SAM 9.2.5. "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas";

• SAM 9.2.6. "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju";

• SAM 9.3.2. "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru".

Tomēr tā kā neviens no minētajiem SAM nerisina noziedzīgās uzvedības riska novēršanas jautājumus ieslodzītajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem un bijušie ieslodzītie parasti šādos SAM tiek iekļauta vadoties no citas, ar ieslodzījumu nesaistītas pazīmes, piemēram, personas ar invaliditāti u.tml., tad veidojas skaidra demarkācija starp šajās pamatnostādnēs plānoto politiku un citos SAM plānotajiem pasākumiem. Koordinācija ar minētajiem SAM tiks noteikta, izstrādājot 9.1.2. un 9.1.3.SAM īstenošanas nosacījumus un ietverot tos šī dokumenta 3. un 4.zemsvītras atsaucē norādītajos Ministru kabineta noteikumu projektos.

II. POLITIKAS MĒRĶIS

Pamatnostādnēs ietvertās resocializācijas politikas mērķis - mazināt visus noziedzīgas uzvedības riskus brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un pēc tā izciešanas, lai nodrošinātu cilvēka drošumspējas veicināšanu un veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Pamatnostādņu izstrādē papildus jau minētajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecībā uz notiesāto resocializāciju, izglītību, nodarbinātību, nepilngadīgajiem ieslodzījumā, ņemts vērā Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktais interešu saskaņotības princips, ievērojot zemāk minētajos plānošanas dokumentos noteiktās politikas prioritātes, rīcības virzienus:

• ES stratēģija "Eiropa 2020"9;

• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam10;

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"11;

• Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments Latvijai par ES fondu investīcijām12;

• Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam13;

• Darbības programma14;

• Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam15;

• Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam16;

• Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.-2017.gadam17;

• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam18;

• Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam19;

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam20;

• Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.-2020. gadam21

Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību, sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā. Šajā dokumentā paredzētajos pasākumos var iesaistīties ieslodzīto ģimenes locekļi vai personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas.

Savukārt Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam mērķis ir nodrošināt indivīda vajadzībām atbilstošu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, lai maksimāli sekmētu viņa pašaprūpes iespējas un neatkarīgas dzīves iespējas; nodrošināt indivīda, kuram ir ierobežotas pašaprūpes iespējas un/ vai nepieciešams neatliekams psihosociāls atbalsts krīzes situācijā, ģimenes locekļu iespēju integrēties darba tirgū, savienojot ģimenes un darba dzīvi; nodrošināt cienīgus dzīves apstākļus un augstas kvalitātes pakalpojumus aprūpes institūcijās tām personām, kuras saņem pakalpojumus institūcijās. Šajā dokumentā paredzētajos pasākumos var iesaistīties ieslodzīto ģimenes locekļi vai personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas.

Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādņu 2011.-2017.gadam mērķis ir samazināt nelegālo narkotisko un psihotropo vielu lietošanas akceptējamību sabiedrībā un to lietošanas nodarīto kaitējumu sabiedrībai un samazināt šo vielu pieejamību. Šajā dokumentā paredzēti pasākumi ieslodzījuma vietu personāla kapacitātes un drošas infrastruktūras nostiprināšanai, kā arī ieslodzītajiem.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Šajā dokumentā paredzēti pasākums ieslodzītajiem (apakšmērķa "Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē" rīcības virzienā "2.2. Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana" iekļauta arī sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālās izglītības programmās (dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos, ieslodzījuma vietās, bērnunamos u.tml. esošos jauniešus, atkarībā nonākušos jauniešus, jauniešus ar garīgās attīstības traucējumiem, jauniešus, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, u.c.). Bijušie ieslodzītie varēs iesaistīties šajā dokumentā ietvertajos pasākumos kā jebkurš iedzīvotājs, kas iekļauts mērķa grupās (bez norādes uz pazīmi - bijušais ieslodzītais).

Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. Šajā dokumentā paredzēti pasākumi ieslodzītajiem (rīcības virzienā 6.3.2. "Izglītošanas aspekti un mobilitātes programmas" ietverts uzdevums "Nodrošināt neformālās izglītības pieejamību ieslodzītajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem", kura rezultātā tiks sasniegts rezultāts "Nodrošināta izglītības pieejamība ieslodzītajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem" (plānotais rezultatīvais rādītājs - interešu izglītības pieejamības nodrošināšana ieslodzītajiem, palielināt ieslodzīto jauniešu nodarbinātību. Savukārt rīcības virzienā 6.3.3. "Atbalsts jauniešu nodarbinātībai" ietverts rezultatīvais rādītājs - palielināt ieslodzīto jauniešu nodarbinātību. Rīcības virzienā 6.3.4. "Jauniešu uzvedības tiesiskie aspekti un vardarbības pret jauniešiem mazināšana" paredzēts uzdevums "Jauniešu, kas atrodas ieslodzījuma vietās resocializācijas, kā arī brīvā laika lietderīgas izmantošanas veicināšana", kā rezultātā plānota "Nodrošināta jauniešu, kas atrodas ieslodzījuma vietās resocializācija" (atbildīgā institūcija - TM).

Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam mērķis ir turpināt aizsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu, kā arī aktualizēt jaunus attīstības mērķus un rīcības virzienus to sasniegšanai, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, veselības stāvokli. Šajā dokumentā nav paredzēti pasākumi ieslodzītajiem, savukārt bijušie ieslodzītie varēs iesaistīties šajā dokumentā ietvertajos pasākumos kā jebkurš iedzīvotājs, kas iekļauts mērķa grupās (bez norādes uz pazīmi - bijušais ieslodzītais).

Profesionāla sociālā darba pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ir paredzētas aktivitātes, kas skar sociālā darba speciālistu apmācību, kuri strādās arī ar bijušajiem ieslodzītajiem, ja tie vērsīsies pēc palīdzību sociālajā dienestā (sociālā darba speciālistu apmācības darbam ar no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām (1.3.mērķis, 1.3.3.apakšmērķis)). Tāpat ir paredzēta sociālā darba kopienā attīstīšana un īstenošana (1.6.mērķis, 1.6.1.apakšmērķis) sociālās iekļaušanas un socializācijas jomā un starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības attīstīšana un ieviešana (1.1.mērķis, 1.1.2.apakšmērķis).Tomēr neviens no minētajiem dokumentiem nerisina noziedzīgās uzvedības riska novēršanas jautājumus ieslodzītajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem. Sevišķi tas attiecas uz bijušo ieslodzīto kategoriju, jo šī personu grupa parasti šādos dokumentos tiek iekļauta vadoties no citas, ar ieslodzījumu nesaistītas pazīmes, piemēram, personas ar invaliditāti u.tml. Ņemot vērā šo situāciju, ir nepieciešams paredzēt noziedzīgās uzvedības riska risināšanas iespējas bijušajiem ieslodzītajiem un šīs problēmas risināšanai ir izstrādātas Pamatnostādnes.

III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

1. Politikas rezultāts (PR)

visas notiesātā individuālajā resocializācijas plānā noteiktās resocializācijas vajadzības tiek risinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā (brīvības atņemšanas iestādē un VPD uzraudzības laikā)

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads*
1. Notiesāto personu īpatsvars, kuri saņem pilnu individuālajā resocializācijas plānā paredzēto resocializācijas vajadzību risināšanu 70% 76% 82% 88% 94% 100%
2. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto notiesāto īpatsvars 29,5% 29,5% 30% 31% 32% 33%
3. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto probācijas klientu īpatsvars, kuri izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu uzraudzības laikā 2% 2% 2% 2% 2% 2%
Sasaiste

Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" un SAM 9.1.3. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" ietverto pasākumu īstenošanu. Tiek plānots, ka 2023.gadā notiesāto īpatsvars, kuri saņēmuši pilnu individuālajā resocializācijas plānā paredzēto resocializācijas vajadzību risināšanu būs sasniedzis 16 000 (kumulatīvi pa gadiem).

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū".

Papildus informācija: šeit ietvertā rezultatīvā rādītāja "Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto notiesāto īpatsvars" sasniegšana liecinās par to, ka soda izpilde brīvības atņemšanas iestādē ir bijusi efektīva un aizvien lielāks notiesāto īpatsvars tiek atbrīvoti nosacīti pirms termiņa. Lai šāda atbrīvošana notiktu, notiesātajam ir jāsasniedz noteikts resocializācijas rezultāts un lai to nodrošinātu nepieciešami atbilstoši resocializācijas instrumenti, kvalificēts personāls un atbilstoša infrastruktūra. Turklāt lielāks nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu īpatsvars nozīmē, ka lielāks bijušo ieslodzīto skaits nonāks Valsts probācijas dienesta uzraudzībā, kas atvieglos bijušā ieslodzītā integrāciju sabiedrībā.

Savukārt rezultatīvā rādītāja "Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto probācijas klientu īpatsvars, kuri izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu uzraudzības laikā" plānotā dinamika liecinās, ka aizvien mazāks probācijas klientu īpatsvars pārkāpj uzraudzības noteikumus, kas liecina par noteiktu resocializācijas rezultātu un, lai to nodrošinātu, nepieciešami atbilstoši resocializācijas instrumenti un kvalificēts personāls.

2. Politikas rezultāts (PR)

visas notiesātā veselības aprūpes, t.sk. atkarību novēršanas, vajadzības tiek risinātas brīvības atņemšanas iestādē un nerada šķēršļus resocializācijas īstenošanai

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads
1. Personu skaits, kas izdarījušas atkārtotu noziedzīgu nodarījumu reibumā, ja persona pirms tam izcietusi sodu brīvības atņemšanas iestādē Nav datu Nav datu Bāzes datu skaitliskās vērtības noteikšana Bāzes vērtības - samazinājums par 1% Bāzes vērtības - samazinājums par 1% Bāzes vērtības - samazinājums par 2%
2. Veselības inspekcijas ekspertīzē apstiprināti veselības aprūpes pārkāpumi Latvijas Cietumu slimnīcā 0 0 0 0 0 0
3. Ieslodzīto skaits, kas iesaistīti Atkarīgo centra atkarību mazināšanas (resocializācijas) programmās 0 200 Vismaz 200 gadā Vismaz 200 gadā Vismaz 200 gadā Vismaz 200 gadā
Sasaiste

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020. gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū".

3. Politikas rezultāts (PR)

palielinās bijušo notiesāto skaits, kuri pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai VPD uzraudzības kļūst ekonomiski aktīvi (iesaistās darba tirgū vai darba meklējumos)

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads
1. Uzsākuši dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, tai skaitā "info dienās", pirmo 6 mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas Bāzes vērtība - 2014.gadā 461 bijušais ieslodzītais Saglabājas iepriekšējā līmenī Bāzes vērtība +>5% Bāzes vērtība +>10% Bāzes vērtība +>10% Bāzes vērtība +>15%
2. Iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas Bāzes vērtība - 2014.gadā 275 bijušie ieslodzītie Saglabājas iepriekšējā līmenī Bāzes vērtība +>5% Bāzes vērtība +>5% Bāzes vērtība +>10% Bāzes vērtība +>10%
Sasaiste

Rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir saistīta ar Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" un SAM 9.1.3. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" ietverto pasākumu.

Sinerģija ar Darbības programmas SAM Nr. 7.2.1. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" pasākumā "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem sistēmas ietvaros" (Labklājības ministrija, jauniešiem no 15-29))" plānotajām aktivitātēm politikas rezultāta sasniegšanā. Konkrētu rezultatīvo rādītāju, kas to ļautu izmērīt, nav iespējams definēt.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020.gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū" un 5.uzdevums "[249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību".

Papildus informācija: Rezultatīvo rādītāju "Uzsākuši dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, tai skaitā "info dienās" un "Iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas" saturiskais ietvars ir atbalstošs rīks SAM 9.1.2. rezultāta rādītāja SAM 9.1.2. rezultāta rādītāja r9.1.2.a "bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanas un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus" izpildes novērtēšanai.

4. Politikas rezultāts (PR)

palielinās notiesāto īpatsvars, kuri brīvības atņemšanas soda izpildes laikā atjauno saites ar ģimeni un tuviniekiem

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads
1. Notiesāto ģimenes locekļu un tuvinieku īpatsvars, kas apmeklē notiesāto tuviniekiem domātos specifiskos pasākumus

0

0 0 10% 15% 20%
2. Notiesāto īpatsvars, kurus brīvības atņemšanas iestādē apmeklē ģimenes locekļi vai tuvinieki vai kuri izmanto citus komunikācijas veidus ar ģimenes locekļiem vai tuviniekiem Nav datu Nav datu Bāzes datu skaitliskās vērtības noteikšana Bāze +> 10% Bāze +> 15% Bāze +> 20%
Sasaiste

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020. gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū".

5. Politikas rezultāts (PR)

bijušajam notiesātajam ir radīta iespēja saņemt atbalsta programmu sabiedrībā (ar vai bez dzīvošanas sociālās rehabilitācijas centrā), notiesātajiem, kam soda izciešanas beigās noteikts augsts atkārtota vardarbīga vai seksuāla nozieguma risks, tiek piemērota preventīvā uzraudzība

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads
1. Vietu skaits sociālās rehabilitācijas centros, kas nodrošina atbalsta programmas bijušajiem notiesātajiem 0

 

0 0 0 Vismaz 70 bijušie ieslodzītie saņem atbalsta programmu ar dzīvošanu SRC Vismaz 100 bijušie ieslodzītie saņem atbalsta programmu ar dzīvošanu SRC
2. Notiesāto, kam piemērota preventīvā uzraudzība (personām, kurām atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas vai VPD uzraudzības, saglabājas augsts sevišķi smaga seksuāla vai vardarbīga nozieguma risks), īpatsvars nepārsniedz 5 % no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem 0 0 0 5% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem 5% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem 5% no visiem atbrīvotajiem notiesātajiem
Sasaiste

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020. gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū" un 5. uzdevums "[249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību".

 

6. Politikas rezultāts (PR)

brīvības atņemšanas infrastruktūra nodrošina efektīvas notiesāto resocializācijas iespēju

Rezultatīvais rādītājs (RR) 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads
1. Vietu skaits, kur ieslodzītie tiek izvietoti drošos, resocializācijas īstenošanai piemērotos un starptautiskajām prasībām atbilstošos apstākļos 160/2,73 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

 

360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*

* īpatsvars aprēķināts par pamatu ņemot noteikto maksimālo ieslodzīto vietu skaitu uz 2015.gada 1.jūliju. 2015.gadā 160 vietas - esošās vietas Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (no jauna uzbūvētas vai renovētas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas), 2016.gadā plānots atvērt Atkarīgo centru Olaines cietumā (200 standartiem atbilstošas vietas), 2018.gadā plānojama jaunā Liepājs cietuma darbības uzsākšana (1200 standartiem atbilstošas vietas).

Sasaiste:

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķa "Veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010. gadā līdz 5% 2020.gadā" sasniegšanai veicamais 7.uzdevums "[251] Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū" un 5. uzdevums "[249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību".

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti sešos savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes;

2) novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībām;

3) nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus;

4) uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni, veicinot atgriešanos tajā;

5) samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē;

6) nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru.

Minēto rīcības virzienu un uzdevumu īstenošana ļaus sasniegt arī Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" un SAM 9.1.3. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus.

1. Rīcības virziens - samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes

Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās t.sk. Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" un SAM 9.1.3. "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" noteiktos iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu:

Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits;

Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem;

Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts.

Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Esošo riska un vajadzību novērtējuma (RVN) instrumentu un resocializācijas programmu validitātes izpēte un pilnveidošana, jaunu RVN instrumentu un resocializācijas programmu iegūšana 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM - 1. PR

1. RR un 2. RR un 3.RR

 

2. IeVP un VPD personāla pietiekama skaita nodrošināšana, atlases, apmācību sistēmas pilnveidošana, profesijas standartu izstrāde, darbinieku profesionālās noturības stiprināšana 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM -

1. PR

1. RR un 2. RR un 3.RR

4. Brīvprātīgo darba, t.sk. līdzgaitniecības kā soda izpildes procesa sastāvdaļas ieviešana 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM Nevalstiskās organizācijas 1. PR

1. RR un 2. RR

2. Rīcības virziens - novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībām
Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Atkarību novēršanai nepieciešamās infrastruktūras izveide Olaines cietumā un resocializācijas (atkarību mazināšanas) programmu izstrāde un īstenošana 2015.gada 1.janvāris-2016.gada 30.aprīlis TM - 2.PR

1. RR un 3 RR

2. Atturībai no atkarības vielu lietošanas piemērotas infrastruktūras (drug-free nodaļu) izveide 2 ieslodzījuma vietās, t.sk. darbinieku apmācība 2018.gada 1.janvāris - 2019. gada 31.decembris TM - 2. PR

1. RR

3. Latvijas cietumu slimnīcas (LCS) darbības restrukturizācija un ārstniecības personu sociālo garantiju sistēmas paplašināšana 2016.gada 1.janvāris-2018. gada 31.decembris TM - 2. PR

1. RR

3. Rīcības virziens - nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus

Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās t.sk. Darbības programmas:

1) SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus:

Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits;

2) SAM 7.2.1. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" pasākums "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem ietvaros": lai gan ieslodzītie ir norādīta kā mērķa grupa, konkrētu rezultatīvo rādītāju, kas to ļautu izmērīt, nav iespējams definēt.

Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides pasākumi ieslodzītajiem 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM IZM 3. PR

1. RR un 2. RR

2. Profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides pasākumi ieslodzījumā esošajiem jauniešiem "Jauniešu garantijas" ietvaros 2015.gada 1.janvāris-2018.gada 31.augusts IZM TM 3. PR

1. RR un 2. RR

3. Specifisku atbalsta pasākumu ieviešana bijušo notiesāto nodarbinātībai 2017.gada 1.janvāris-2020. gada 31.decembris TM NVA 3. PR

1. RR un 2. RR

4. Rīcības virziens - uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni un sabiedrību, veicinot atgriešanos tajā

Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās t.sk. Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"(2. un 3.uzdevums) noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus - Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits; 9.1.3.SAM "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" (4.uzdevums) noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus - Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem.

Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Moderno saziņas tehnoloģiju (Skype) ieviešana saziņas ar tuviniekiem iespēju paplašināšanai atsevišķām notiesāto grupām 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM - 4. PR

2. RR

2. Atbalsta pasākumi notiesāto ģimenēm 2017.gada 1.janvāris-2020. gada 31.decembris TM Nevalstiskās organizācijas 4. PR

1. RR

3. Pasākumi notiesāto un viņu tuvinieku saišu uzturēšanai 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM Nevalstiskās organizācijas 4. PR

1. RR un 2. RR

4. Informatīvie pasākumi un labās prakses popularizēšana 2017.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM Nevalstiskās organizācijas 4. PR

1. RR un 2. RR

5. Rīcības virziens - samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē

Šī rīcības virziena īstenošana nodrošinās t.sk. Darbības programmas SAM 9.1.2. "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" noteiktos iznākuma un rezultāta rādītājus:

Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits.

Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Atbalsta programmu un jaunu atbalsta metožu sabiedrībā ieviešana bijušajiem ieslodzītajiem 2017.gada 1.janvāris-2020. gada 31.decembris TM Nevalstiskās organizācijas 5. PR

1. RR

2. Bīstamo noziedznieku uzraudzības modeļa ieviešana notiesātajiem ar augstu vardarbības vai dzimumnozieguma risku pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai VPD uzraudzības 2018.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM - 5. PR

2. RR

6. Rīcības virziens - nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru
Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)
Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Jaunā cietuma Liepājā darbības uzsākšana 2018. gada 1.janvāris - 2018.gada 31.decembris TM - 6. PR

1. RR

2. Ministru kabineta lēmuma par nākamā jaunā cietuma būvniecību pieņemšanai nepieciešamās dokumentācijas iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā 2018.gada 1.janvāris - 2018.gada 31.decembris TM - 6. PR

1. RR

3. Resocializācijas vajadzībām atbilstošas ieslodzījuma vietu infrastruktūras nodrošināšana 2015.gada 1.janvāris-2020.gada 31.decembris TM - 1. PR

1. RR un 2. RR

6. PR

1. RR

V. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

Pamatnostādņu īstenošana ir saistīta ar teritoriālo perspektīvu tikai jautājumā par jauno cietumu izvietojumu, jo Pamatnostādnēs definētie uzdevumi jāīsteno notiesātā vai probācijas klienta atrašanās vietā. Jauno cietumu izveidošana teritoriālo perspektīvu ietekmēs minimāli, jo jau šobrīd visos Latvijas reģionos atrodas ieslodzījuma vietas. Jaunā cietuma izvietošanai noteiktā reģionā kopumā ir pozitīva sociāli - ekonomiskā ietekme, jo cietuma atrašanās noteiktā reģionā pozitīvi ietekmē nodarbinātības rādītājus. Piemēram, jaunajā Liepājas cietumā plānotas aptuveni 450 darba vietas, tomēr specifisko zināšanu dēļ, kas nepieciešamas cietumā strādājošajiem, nav prognozējama būtiska ietekme uz bezdarba līmeņa samazināšanos reģionā. Uz amatiem, kas nav saistīti ar specifiskām zināšanām (piemēram, personāla speciālisti, nodrošinājuma amata vietas u.tml.) varēs pretendēt attiecīgā reģiona vietējie iedzīvotāji. Savukārt amata vietu, kas saistītas ar specifisko zināšanu nepieciešamību, komplektēšanas nodrošināšanai, iespējams, būs jāizmanto personu no citiem reģioniem piesaistīšana (pārcelšanās).

Šobrīd ieslodzījuma vietas nav vienmērīgi izvietotas Latvijas teritorijā, to izvietojumu ietekmējuši dažādi vēsturiski apstākļi. Šī situācija skaidrota arī Infrastruktūras koncepcijā, jo šāda situācija apgrūtina soda izpildes organizēšanu. Savukārt VPD teritoriālās struktūrvienību izvietojums ir piesaistīts tiesu izvietojumam Latvijas teritorijā, tomēr VPD nevar ietekmēt probācijas klientu sadalījumu teritoriālajā aspektā, to nosaka klientu iepriekšējās dzīvesvietas atrašanās vieta vai arī probācijas klienta vēlme dzīvot noteiktas pašvaldības teritorijā.

VI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM (indikatīvs)

Darbības programmas SAM 9.1.2. un SAM 9.1.3. atbalstītajās darbībās iezīmēts noteikts Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apjoms Tieslietu ministrijai.

SAM nosaukums EUR
finansējums kopā
EUR
KP finansējums kopā
EUR
ESF
KP finansējuma intensitāte EUR
Nacionālais finansējums kopā
EUR
Valsts budžeta finansējums
Valsts budžeta finansējuma intensitāte
9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū 5 175 000 4 398 750 4 398 750 85% 776 250 776 250 15%
9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti 4 232 693 3 597 789 3 597 789 85% 634 904 634 904 15%

Tiek plānots, ka ESF finansējums atsevišķu uzdevumu īstenošanai indikatīvi sadalīsies šādi:

SAM Nr. 9.1.2.Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Detalizētāks aktivitātes saturs (indikatīvi) Sasaiste ar Pamatnostādnēs plānotajiem uzdevumiem Kopējais SAM finansējums - 5 175 000 euro
Integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem, pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai, t.sk. latviešu valodas apguvei

Kopā: 850 000 euro

3.rīcības virziena 1., 2.uzdevums
Specifiskie atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai

Kopā: 700 000 euro

3.rīcības virziena 3.uzdevums
Jaunu atbalsta metožu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem (plānota bijušā ieslodzītā dalība atbalsta programmā uz laiku līdz 12 mēnešiem pēc atbrīvošanas, 100 personām gadā) - 2 920 000 euro

Atbalsta un kontroles grupu (MAPPA) izveide atsevišķām bijušo ieslodzīto grupām (piemēram, bīstamajiem noziedzniekiem), un to darba koordinēšana (koordinatori) - 120 000 kopā

Kopā: 3 040 000 euro

5.rīcības virziena 1., 2.uzdevums
Atbalsts brīvprātīgo darba ieviešanai (t.sk. brīvprātīgo apmācības) ieslodzījuma vietās un turpināšana sabiedrībā

Kopā: 255 000 euro

1.rīcības virziena 4.uzdevums
Ikgadējs atbalsta pasākumu komplekss bijušo ieslodzīto ģimenēm, ikgadējs pasākumu komplekss bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai, 2 speciālu programmu izstrāde bijušo ieslodzīto ģimenes locekļiem un īstenošana

Kopā: 330 000 euro

4.rīcības virziena 2., 3.uzdevums
SAM Nr. 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Detalizētāks aktivitātes saturs: Sasaiste ar Pamatnostādnēs plānotajiem uzdevumiem Kopējais SAM finansējums - 4 232 693 EUR
3 jaunu RVN izstrāde un 3 esošo pilnveidošana, psihometrijas testu ieviešana

Kopā: 300 000 euro

1.rīcības virziena 1.uzdevums
3 jaunu mācību programmu ieslodzījuma vietu darbiniekiem izstrāde, darbinieku testēšanas metožu ieviešana, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla vispārēja apmācība un profesionālās noturības stiprināšana, kopīgu apmācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem

Kopā: 1 968 000 euro

1.rīcības virziena 2.uzdevums
Resocializācijas programmu standarta (ieskaitot rokasgrāmatas izstrādi, resocializācijas programmu akreditācijas kritēriju un metodikas izstrāde) izstrāde - 130 000 euro

16 esošu resocializācijas programmu kvalitātes pārbaude, 5 trūkstošo programmu pielāgošana vai izstrāde, pasākumi programmu vadītāju atlasei, apmācībai un sertifikācijai, pasākumi darbinieku sagatavošanai darbam ar jaunajām resocializācijas programmām - 1 197 693 euro

Kopā: 1 497 693 euro

1.virziena 1.uzdevums
Atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas (1) izveide, t.sk. sertifikācijas kritēriju un metodikas izstrāde

Kopā: 80 000 euro

5.rīcības virziena 1., 2.uzdevums
Ikgadējs (7) sabiedrības informēšanas un labās prakses popularizēšanas pasākumu stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem komplekss

Kopā: 387 000 euro

4.rīcības virziena 4.uzdevums

Daļa no Pamatnostādnēs minētajiem uzdevumiem tiks finansēta arī no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" iepriekš noteiktā projekta Nr.LV08/1 "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" un "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" (Nr.LV08/2) līdzekļiem.

Projekta Nr.LV08/1 "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" ietvaros paredzēts veikt izpēti par preventīvās uzraudzības īstenošanu citās valstīs, kā arī īstenot citus pasākumus, kas detalizēti atspoguļoti plāna Pamatnostādņu īstenošanai aprēķinu sadaļā.

Savukārt projekta Nr. LV08/2 "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" ietvaros paredzēts uzbūvēt Atkarīgo centru Olaines cietumā, ieviest divas resocializācijas programmas, kas vērstas uz atkarības mazināšanu, nokomplektēt un apmācīt centrā strādājošo personālu un veikt citus pasākumus.

Papildus Pamatnostādņu īstenošanai būs nepieciešami arī valsts budžeta līdzekļi, un to indikatīvs aprēķins atspoguļots Pamatnostādņu 2.pielikumā.


1 Resocializācija - sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 611.panta pirmā daļa). Sociālās uzvedības korekcija - līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 611.panta otrā daļa). Sociālā rehabilitācija - līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 611.panta trešā daļa);

2 http://www.esfondi.lv/upload/Planosana/FMPlans_230714_Partn_lig_ar_grozijumiem_17.12.2014.pdf;

3 Tiks īstenoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" īstenošanas noteikumi", kuri tiks izstrādāti pēc šo pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā. Noteikumi cita starpā paredzēs Vadības komitejas veidošanu u.tml. jautājumus;

4 Tiks īstenoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" īstenošanas noteikumi", kuri tiks izstrādāti pēc šo pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā. Noteikumi cita starpā paredzēs Vadības komitejas veidošanu u.tml. jautājumus;

5 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269591

6 Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.443), programma Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.-2012.gadam īstenošanai (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.557), Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2007.gada 21.februāra rīkojumu Nr.109), Programma Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanai 2010.-2013.gadā (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2010.gada 2.marta rīkojumu Nr.128), Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443);

7 Piemēram, Zavackis A., Zīverte L., Ļuļe Z., Pētījums - Kriminālsodu izpildes rezultatīvie rādītāji: citu valstu pieredze, http://www.probacija.lv/559; Eiropas Sociālais fonds, Projekts "Pētījuma veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū", Līgums Nr. VPD1/ESF/NVA/04/GS/3.1.5.3/0001/0003/13, Pētījums par no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu iespējām iekļauties darba tirgū (atskaite), Rīga, 2005.gads; Veselības ekonomikas centrs, Pētījums "Narkotiku lietošanas izplatība ieslodzījuma vietās Latvijā", Rīga, 2010.gads; Slimību profilakses un kontroles centra pētījums "Narkotiku izplatība ieslodzījuma vietās Latvijā, 2014.gadā", Rīga, 2014.gads; Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Īstermiņa ekspertu fonds" apakšprojekts "Resocializācijas programma ilgtermiņā un uz mūžu notiesātajiem" pētījums "Uz mūžu un ilgtermiņā notiesāto personu vajadzības", Rīga, 2009; Pētījuma gala ziņojums, Valsts probācijas dienests, Projekts "Latvijas probācijas un ieslodzījuma vietu sistēmas personāla kapacitātes celšana", SIA O.D.A., Rīga, 2009.

8 NEET - jaunieši, kas nestrādā un nemācās (NEET is a young person who is "Not in Education, Employment, or Training)

9 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPA 2020, Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm;

10 Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=253919;

11 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030", Pieejams: http://www.latvija2030.lv/;

12 http://www.esfondi.lv/page.php?id=1148;

13 Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, pieejams: http://www.esfondi.lv/page.php?id=1149;

14 Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.-2020.gadam, pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=264491;

15 Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam, Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=226107 ;

16 Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=262647.

17 Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=227190 ;

18 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam , Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=266406;

19 Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. - 2018.gadam, Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=190856;

20 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam , Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269591

21 Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam , Pieejms; http://likumi.lv/doc.php?id=263299/

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs



1.pielikums Ieslodzīto resocializācijas
pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam

Notiesāto resocializācijas raksturojums, identificētās problēmas un piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti

Situācijas apraksts

Latvijā ir 11 ieslodzījuma vietas, kurās 2015.gada 23.martā atradās 4638 ieslodzītie, no tiem - 3240 notiesātie un 1398 apcietinātie. Izciešot brīvības atņemšanas sodu, notiesātie tiek izvērtēti, izmantojot riska un vajadzību instrumentus un pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, notiesātie tiek iesaistīti resocializācijas pasākumos, kas ir būtiskākais soda satura elements, kas nodrošina jauna noziedzīga nodarījuma iespējamības samazināšanu pēc soda izciešanas un personas veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā. Apcietinājumā esošajiem tiek nodrošināta ierobežota resocializācija sociālās rehabilitācijas veidā un viņiem netiek veikts riska un vajadzību izvērtējums.

Pēdējos gados ieslodzīto skaits būtiski samazinās, pateicoties krimināltiesību jomā veikto grozījumu ietekmei. Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir tikusi kritizēta no starptautisko institūciju puses par lielāko ieslodzīto attiecību pret 100 000 iedzīvotāju (penitenciārais koeficients) Eiropas Savienībā. 2013.gada 1.janvārī penitenciārais koeficients Latvijā bija 302,2 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, savukārt 2014.gada 1.janvārī - vairs tikai 256,8 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem ieslodzīto.1

Minētais ieslodzīto skaita samazinājums ir ļāvis Latvijai uzlabot starptautisko prestižu, kā arī tīri praktiski ļauj brīvāk izvietot ieslodzītos ieslodzījuma vietās, kas uzlabo gan drošības situāciju, gan arī samazina situācijas iespējamību, kurā starptautiskās cilvēktiesību kontroles institūcijas saskata ieslodzīto spīdzināšanas pazīmes. Tomēr ieslodzīto skaita izmaiņas neietekmē tās problēmas, kuras rada ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kura nav piemērota ieslodzīto resocializācijas efektīvai nodrošināšanai (detalizētāk analizēts 5.sadaļā).

Jau gadiem ieslodzījuma vietās saglabājas stabils to ieslodzīto īpatsvars, kas sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieš atkārtoti - piemēram, 2013.gadā 47,5% notiesāto sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieta pirmo reizi. Lielais to personu īpatsvars, kas sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieš otro un vairāk reizi liecina par to, ka iepriekšējo reizi, izciešot sodu, nav tikuši piemēroti visi nepieciešamie resocializācijas līdzekļi vai arī notiesāto pēc atbrīvošanas ir ietekmējusi situācija, ka pēc ieslodzījuma personas nesaņem nekādu specifisko atbalstu noziedzīgās uzvedības risku novēršanai. Tomēr jāpiebilst, ka situācija palēnām uzlabojas, jo piemēram, 2011.gadā sodu brīvības atņemšanas iestādē pirmo reizi izcieta tikai 42.8% no notiesātajiem.

2012.gadā Latvijā pirmo reizi tika veikts pētījums par noziedzīgo nodarījumu recidīvu - pētījums2 rāda, ka pētījuma perioda beigās recidīvs iestājās 51% pilnu brīvības atņemšanas sodu izcietušām personām, 26% nosacīti pirms termiņa atbrīvotām personām, ap 20% iepriekš ar piespiedu darba notiesātajiem un ap 16% nosacīti notiesātām personām. Tā kā atkārtota pētījuma rezultāti šobrīd nav pieejami, tad nav iespējams secināt par recidīva līmeņa attīstību, tomēr viennozīmīgi var teikt, ka tas Latvijā ir lielāks, nekā citās Eiropas valstīs. 2015.gadā VPD plāno veikt pētījumu par recidīva saistību ar veiktajiem resocializācijas pasākumiem. Šādi pētījumi līdz šim Latvijā nav veikti.

Savukārt sabiedrībā izciešamo sodu izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests (turpmāk - VPD), kurš atbilstoši Valsts probācijas dienesta likuma 6.pantā noteiktajam īsteno šādas funkcijas:

1) sniedz izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) nodrošina probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

3) organizē kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi;

4) organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildi;

5) pārbaudes laikā uzrauga personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) pārbaudes laikā uzrauga personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

7) organizē un vada izlīgumu kriminālprocesā;

8) nodrošina papildsoda - probācijas uzraudzība - izpildi.

VPD 2013.gadā strādāja ar 17 383 probācijas klientiem, savukārt 2014.gadā VPD strādāja ar 17 550 probācijas klientiem.

Attiecībā uz notiesāto resocializācijas reglamentējumu Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - LSIK) 61.1 panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Šī panta otrā un trešā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus, savukārt notiesāto sociālā rehabilitācija ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija tiek panākta, piemērojot notiesāto riskiem un vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus - sociālās uzvedības korekciju (speciālas programmas) un sociālo rehabilitāciju (izglītošanas pasākumi, iesaistīšana lietderīgā nodarbinātībā, psiholoģiskā aprūpe, sociāla rakstura problēmu risināšana, brīvā laika pasākumi).

Notiesāto resocializācijas modelis tika noteikts ar 2011.gada grozījumiem LSIK atbilstoši ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.7 apstiprinātajai Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcijai (turpmāk - Resocializācijas koncepcija).

Ārvalstu pētījumos un literatūrā atrodamā informācija liecina, ka tiek atzīti šādi galvenie noziedzīgu uzvedību ietekmējoši faktori3:

1) dažādu vielu atkarības;

2) krimināla personība, kas atbalsta noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

3) impulsivitāte, vāja paškontrole;

4) krimināla sociālā vide;

5) atbalsta neesamība no ģimenes/ģimenes attiecību trūkums;

6) darba neesamība, nestabila nodarbinātība;

7) iemaņu trūkums pozitīvai brīvā laika pavadīšanai;

8) nav dzīves vietas, dzīvo kriminogēnā vidē.

Latvijā noteiktā notiesāto resocializācijas sistēmā ir resocializācijas līdzekļi, lai strādātu ar šādiem riskiem:

• dažādu vielu atkarības - ļoti minimālā apjomā, tikai balstoties uz brīvprātīgo darbu;

• krimināla personība, kas atbalsta noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu - pieejamie resocializācijas instrumenti neaptver visus šī riska izpausmes aspektus;

• impulsivitāte, vāja paškontrole - pieejamie resocializācijas instrumenti neaptver visus šī riska izpausmes aspektus;

• darba neesamība, nestabila nodarbinātība - šeit iedarbība notiek tikai sniedzot iespēju iegūt vispārējo izglītību un profesionālo izglītību vai dokumentu par valsts valodas apguvi;

• iemaņu trūkums pozitīvai brīvā laika pavadīšanai - pieejamie resocializācijas instrumenti neaptver visus šī riska izpausmes aspektus.

Šobrīd brīvības atņemšanas iestāžu un VPD rīcībā esošie resocializācijas līdzekļi diemžēl nenodrošina iedarbības iespēju uz visiem noziedzīgu uzvedību ietekmējošiem faktoriem un netiek pilnībā izmantoti tie resursi, ko var piedāvāt nevalstiskās organizācijas (specifisks peer - to - peer atbalsts atsevišķām notiesāto grupām) utt. Tāpēc ar Pamatnostādnēm iecerēts veidot visus minētos noziedzīgās uzvedības riskus aptverošu resocializācijas sistēmu, lai tās īstenošanas rezultātā brīvības atņemšanas soda izpildes laikā varētu sasniegt Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi:

1) aizsargāt sabiedrības drošību;

2) atjaunot taisnīgumu;

3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4) resocializēt sodīto personu;

5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Soda mērķa sasniegšana laikā, kamēr persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, vai atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā pēc šī soda izciešanas, samazina jauna noziedzīga nodarījuma recidīva iespēju un veicina notiesātā iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Īstenojot Pamatnostādnēs ietvertos uzdevumus, tiks sasniegti šādi rezultatīvie rādītāji:

• palielināt notiesāto personu īpatsvaru, kas sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieš pirmo reizi;

• samazināt ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

Šos abus rādītājus var atzīt par galvenajiem brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas t.sk. resocializācijas sistēmas, kvalitatīvas un efektīvas darbības rādītājiem, turklāt pozitīvas izmaiņas tajos iespējamas vien tad, ja tiks sasniegti pozitīvi rezultāti visos Pamatnostādnēs paredzētajos rīcības virzienos.

Raksturojot ieslodzīto resocializācijas sistēmu, noteikti jāmin, ka nepilngadīgie ieslodzījumā parasti ir ieslodzīto grupa, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Nepilngadīgo ieslodzījuma izpildes sistēma Latvijā ir kvalitatīva, nepilngadīgajiem (zēniem - Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, meitenēm - Iļģuciema (sieviešu) cietumā) ir pieejams plašs izglītības apguves, psiholoģiskās palīdzības un citu resocializācijas pasākumu klāsts, turklāt gandrīz visi nepilngadīgie ieslodzītie (zēni) ir izvietoti jaunā vai renovētā ieslodzījuma infrastruktūrā.

Par individuālo un kvalitatīvo pieeju ieslodzītajiem nepilngadīgajiem liecina bērnu tiesību nodrošināšanas institūciju atzinumos paustais. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2014. un 2015.gadā veica plānotās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (2014.gada 7.maijā un 2015.gada 16.jūnijā) un Iļģuciema cietumā (2015.gada 28.aprīlī). Pārbaudes uzdevums bija pārbaudīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu iestādē un izvērtēt kā iestādē tiek nodrošināts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pantā noteiktais, ka bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu. Minēto pārbaužu rezultātā netika konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības likuma ievērošanu minētajās iestādēs.

Pārbaužu laikā tika konstatēts, ka katram notiesātajam tiek veikts notiesātā risku un vajadzību novērtējums, kuru veic iestādes sociālais darbinieks, psihologs un audzinātājs. Kad novērtējums pabeigts, tiek sastādīts sociālās rehabilitācijas plāns. Notiek sadarbība ar nepilngadīgo vecākiem, dzīvesvietas sociālo dienestu un/vai bāriņtiesu, kā arī, ja bērns ir no ārpusģimenes aprūpes iestādes, ar aprūpes iestādes darbiniekiem. Ieslodzītajiem nepilngadīgajiem ir iespēja tikties ar saviem likumiskajiem pārstāvjiem, ir iekārtota atsevišķa telpa tikšanās reizēm - ilgstošā tikšanās norit līdz 48 stundām, īslaicīgā tikšanās līdz 2 stundām. Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem katrā kamerā pieejama duša un tualete, kamerās ieslodzītie izmitināti pa divi. Cēsu Audzināšanas iestādē, papildus plašam izglītības programmu piedāvājumam, nepilngadīgajiem tiek piedāvātas iespēja piedalīties citās resocializācijas programmas atkarībā no nepilngadīgā resocializācijas vajadzībām. Savukārt Iļģuciema cietumā Nepilngadīgo audzināšanas nodaļā esošās nepilngadīgās meitenes apmeklē vakara maiņu vidusskolu. Pēc skolas meitenēm ir iespēja apmeklēt sporta zāli, skatīties TV, gatavoties svētkiem, atpūtas telpā meitenēm ir pieejams dators. Tāpat nepilngadīgajām iespējams saņemt psihologa konsultācijas, kā arī medicīnas pakalpojumus, t.i., stomatologa, ginekologa, dermatologa u.c

Tādējādi, attiecībā uz šo grupu jau pastāvošo resocializācijas darbu nepieciešams uzturēt līdzšinējā apjomā un kvalitātē, saturiski jauna pieeja nepilngadīgo resocializācijai nav nepieciešama. Nepilngadīgo ieslodzīto skaits pēdējos gados ir strauji samazinājies gan demogrāfisku iemeslu dēļ, gan normatīvo aktu izmaiņu rezultātā un 2015.gada 29.jūnijā ieslodzījuma vietās bija 39 nepilngadīgie - 18 notiesātie (17 zēni, 1 meitene) un 21 apcietinātais (20 zēni, 1 meitene).

Papildus jāmin arī tas, ka, ja notiesātajam pēc ieslodzījuma nav dzīvesvietas, tad ieslodzījuma vietas amatpersona nosūta paziņojumu pašvaldībām par tiem notiesātajiem, kuriem ir nepieciešama dzīvojamā platība pēc atbrīvošanas, tāpat arī ieslodzījuma vietas amatpersona noskaidro atbrīvojamo personu sociālo stāvokli un informē pašvaldību sociālos dienestus par nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālo pakalpojumu atbrīvojamai personai. Tāpat par nepilngadīgajiem, ka tiek atbrīvoti no ieslodzījuma tiek informēts sociālais dienests un likumiskais pārstāvis informēšana par atbrīvojamiem sodu izcietušajiem nepilngadīgajiem. dienests. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, pašvaldība bijušajiem notiesātajiem sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, t.sk. sniedz materiālo palīdzību - pabalstus utt.). Tāpat pašvaldība var piešķirt pabalstu veselības aprūpei, ja tas ir noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos.

Attiecībā uz ieslodzītajiem, kam ir nopietnas infekcijas slimības (piemēram, HIV/AIDS, hepatīts C vai tuberkuloze) vai atkarība, ieslodzījuma vietas amatpersonas pirms atbrīvošanas sniedz ieslodzītajam informācija par to, kur saņemt specifisko veselības aprūpi sabiedrībā. Arī laikā, kad bijušais ieslodzītais atrodas VPD uzraudzībā, VPD amatpersonas pievērš uzmanību personas veselības stāvoklim, ja tam ir negatīva ietekme uz resocializācijas procesu. Informāciju par to, ka probācijas klients slimo ar kādu no slimībām VPD amatpersonas iegūst no paša probācijas klienta pirmajā tikšanās reizē, uzsākot personas uzraudzību. Taču ne vienmēr probācijas klients vēlas sniegt informāciju par savu veselības stāvokli un informāciju nesniedz vai noklusē. Dažkārt (ļoti retos gadījumos) informācija par bijušā ieslodzītā slimību VPD iegūst no tiesu nolēmumiem, proti, ja tiesa to ir iekļāvusi nolēmumu motīvu daļā, izvērtējot tiesājamā personību. Tāpat arī, ja VPD darbiniekam ir aizdomas, ka probācijas klients slimo ar kādu slimību, viņam ir tiesības pieprasīt informāciju par probācijas klienta veselības stāvokli atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 6.punktam.

Savukārt 2015.gada 1.februārī spēkā stājās grozījumi LSIK, kur LSIK 119.7panta pirmās daļas 11.punktā paredzēts, ka VPD amatpersona var uzlikt probācijas klientam pienākumu: "kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt VPD norādīto speciālistu, ja nosacīti atbrīvotais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai nosacīti atbrīvotajam tas nerada papildu izdevumus". Tas nozīmē, ka VPD uzliks pienākumu ārstēties no "bīstamās" slimības, ja probācijas klients būtu iepriekš sodīts (kriminogēna rakstura problēma) pēc Krimināllikuma 133.1panta "Inficēšana ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju" vai 134.pantu "Inficēšana ar seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju" vai cits noziedzīgais nodarījums ticis izdarīts tāpēc, ka persona slimo ar bīstamu infekcijas slimību. Tāpat VPD darbinieks pēc tam, kad uzzinājis, ka probācijas klients slimo ar bīstamu infekcijas slimību informē viņu par to, ka Krimināllikums noteic kriminālatbildību par citu personu inficēšanu. Pēc tam uzraudzības funkcijas ietvaros probācijas klients tiek motivēts ārstēties.

Vienlaikus jāpiezīmē, ka TM, ieslodzījuma vietu un VPD amatpersonas piedalās VM politikas plānošanas dokumenta projekta "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2015.-2017.gadam" izstrādē, kura 3. Rīcības virziens paredz virkni pasākumu HIV infekcijas profilakses un terapijas uzlabošanai ieslodzījuma vietās, Valsts probācijas dienestā un Iekšlietu ministrijas institūcijās.

Tādējādi, ieslodzījuma vietu un VPD amatpersonas veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu iespējami labāku bijušā ieslodzītā informēšanu par dažādiem ar dzīvesvietas atrašanas vai veselības aprūpes saņemšanas iespējām pēc ieslodzījuma.

Papildus noteikti jāmin, ka Saeimā 2015.gada 28.maijā tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", kas paredz, ka ar 2018.gada 1.janvāri VPD amatpersona varēs nosūtīt probācijas klientus, kas atrodas dienesta uzraudzībā, pie sociālo pakalpojumu sniedzēja, kas var piedāvāt specifiskus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (ieskaitot dzīvošanu sociālās rehabilitācijas centrā), ja tas nepieciešams probācijas klienta uzraudzības kvalitatīvai nodrošināšanai. Pamatā probācijas klienti šādu pakalpojumu saņemšanai varētu tikt nosūtīti, ja viņiem nebūs pastāvīgas dzīvesvietas vai viņu integrācijai būtiska būs atrašanās sociālā pakalpojuma sniedzēja redzeslokā noteiktā laikā (piemēram, nakts laikā), vai tādejādi ir iespējams nodrošināt viņu iesaisti noteiktā resocializācijas programmā (piemēram, atturēšanās no atkarību izraisošo vielu lietošanas).

Identificētās problēmas

1. Esošo resocializācijas modeli nepieciešams papildināt

Attiecībā uz Resocializācijas koncepcijas īstenošanas rezultātā ieviesto notiesāto resocializācijas modeli, jāatzīst, ka tas ticis nedaudz modificēts laika gaitā. Piemēram, ekonomiskās krīzes ietekmē Resocializācijas koncepcijā noteiktais striktais iedalījums, ka Valsts probācijas dienests īsteno notiesāto sociālās uzvedības korekciju, bet brīvības atņemšanas iestādes - sociālo rehabilitāciju, tika modificēts. Šobrīd brīvības atņemšanas iestādes nodrošina gan sociālās uzvedības korekcijas programmas, gan sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu notiesātajiem, savukārt Valsts probācijas dienests nodrošina sociālas uzvedības korekcijas programmas cietumos atsevišķai notiesāto grupai, kas notiesāti par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un šāds modelis ir izrādījies veiksmīgs.

Tāpat ekonomiskās krīzes rezultātā joprojām 2015.gadā ir ierobežota Valsts probācijas dienesta funkcija - programmu īstenošana brīvības atņemšanas iestādē (izņemot notiesātos, kas notiesāti par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību).

Ieslodzījuma vietās ir labi attīstīta ieslodzīto izglītības sistēma, kuras ietvaros ieslodzītajiem ir plašas iespējas iegūt vispārējo un profesionālo izglītību profesijās, kuras darba tirgū ir pieprasītas (piemēram, metinātājs, galdnieks, šuvējs u.tml.), un kardinālas reformas vai būtiski uzlabojumi šajā jomā nav nepieciešami. Liela nozīme ieslodzīto izglītības modeļa sakārtošanā bija Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.443). Šo pamatnostādņu un no tām izrietošās programmas īstenošanas rezultātā ir izdevies ieviest efektīvu ieslodzīto izglītības sistēmu, kurā ieslodzītajiem tiek piedāvāts plašs izglītības programmu klāsts, katrā ieslodzījuma vietā darbojas vairākas izglītības iestādes4, soda izciešanas laikā ir iespējams apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas.

Izglītības apguvi ieslodzījuma vietās nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, kas nodrošina izglītību sabiedrībā, izņemot Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, kurā darbojas Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sistēmai piederīga izglītības iestāde. Izglītības procesā tiek iesaistīti gan notiesātie, gan apcietinātie.

Ieslodzījuma vietās 2013.gadā tika īstenotas 23 licenzētas un akreditētas vispārējās izglītības programmas, 23 profesionālās izglītības programmas, 36 interešu izglītības programmas, ieslodzītajiem tika nodrošināta arī iespēja iesaistīties augstākās izglītības apguvē tālmācības ceļā, izmantojot pasta pakalpojumus.

2013.gadā vispārējās izglītības programmas tika īstenotas 11 ieslodzījuma vietās, profesionālās izglītības programmas- 10 ieslodzījuma vietās un interešu izglītības programmas - astoņās ieslodzījuma vietās. Savukārt 2014.gadā izglītības programmas tika īstenotas:

• vispārējās izglītības programmas - 10 brīvības atņemšanas iestādēs (2014.gada II pusgadā pēc Šķirotavas cietuma likvidēšanas - 9 ieslodzījuma vietās);

• profesionālās izglītības programmas - 10 brīvības atņemšanas iestādēs (2014.gada II pusgadā pēc Šķirotavas cietuma likvidēšanas - 9 ieslodzījuma vietās);

• interešu izglītības programmas - 9 brīvības atņemšanas iestādēs.

Kopumā ieslodzījuma vietās 2013.gadā izglītības programmās vidēji tika iesaistīti 1629 ieslodzītie5 jeb 29% no vidējā ieslodzīto kopējā skaita, bet 2013. gada 31. decembrī - 1653 ieslodzītie, kas ir 32% no kopējā ieslodzīto skaita, no tiem:

• 1288 ieslodzītie jeb 78% no kopējā izglītojamo ieslodzīto skaita vai 25% no kopējā ieslodzīto skaita:

- vispārējās izglītības programmās - 597 ieslodzītie;

- profesionālās izglītības programmas - 684 ieslodzītie;

- augstākās izglītības programmās - septiņi ieslodzītie;

• neformālās izglītības pasākumos (interešu izglītībā) - 365 ieslodzītie jeb 22% no izglītojamo ieslodzīto kopējā skaita vai 7% no kopējā ieslodzīto skaita.

Savukārt 2014.gadā izglītības programmās (vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās) vidēji tika iesaistīti 19346 ieslodzītie. 2014.gada 31.decembrī izglītības programmās (vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās) tika iesaistīti 2211 ieslodzītie, kas ir 47% no ieslodzīto kopskaita 2014.gada 31.decembrī (4745 ieslodzītie), no tiem:

• formālās izglītības programmās piedalījās 1242 ieslodzītie jeb 57% no kopējā ieslodzīto izglītojamo skaita vai 26% no kopējā ieslodzīto skaita:

- vispārējā izglītībā - 530 ieslodzītie;

- profesionālajā izglītībā - 706 ieslodzītie;

- augstākajā izglītībā - seši ieslodzītie;

• neformālās izglītības pasākumos (interešu izglītībā) - 969 ieslodzītie jeb 43% no ieslodzīto izglītojamo kopskaita vai 20% no kopējā ieslodzīto skaita.

Analizējot ieslodzīto iesaistīšanos izglītības programmās (vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās) un ņemot vērā ieslodzīto sadalījumu vecumgrupās, ir secināms, ka 2014.gada 31.decembrī izglītības programmās tika iesaistīti:

• 1688 pilngadīgie ieslodzītie, 43% no kopējā pieaugušo ieslodzīto skaita;

• 466 ieslodzītie jaunieši, 62% no kopējā ieslodzīto jauniešu skaita.

2013.gadā, 2012./2013. mācību gada beigās, 833 ieslodzītie sekmīgi nokārtoja valsts eksāmenus un saņēma valsts atzītus izglītību apliecinošus dokumentus: 75 ieslodzītie - par vispārējo pamatizglītību, 31 ieslodzītais - par vispārējo vidējo izglītību un 727 ieslodzītie - par profesionālo izglītību. Savukārt 2012./2013. mācību gada beigās astoņi nepilngadīgie ieslodzītie sekmīgi nokārtoja valsts eksāmenus un saņēma izglītību apliecinošus dokumentus par pamatizglītības iegūšanu.

Tomēr, neskatoties uz sasniegto progresu, laika posmā no 2015.-2020.gadam ir jāturpina iesāktais darbs ieslodzīto izglītošanā, mērķtiecīgi novirzot tam visu iesaistīto institūciju resursus (ieskaitot valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kuras pamatā nodrošina ieslodzīto izglītību).

Diemžēl šobrīd nav pieejami pētījumi par to, cik liela daļa no notiesātajiem, kas brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību izmanto pēc atbrīvošanas, tomēr ārvalstu pieredze rāda, ka brīvības atņemšanas soda laikā iegūtās jaunās profesionālās prasmes dod priekšrocības darba tirgū.

2011.gadā notiesāto nodarbinātības sistēma tika būtiski pilnveidota, izdarot grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (atbilstoši ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443 apstiprinātajā Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības koncepcijā paredzētajam notiesāto nodarbinātības modelim). Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem, ieslodzīto nodarbinātība pēdējos gados, neskatoties uz ekonomisko krīzi, ir saglabājusies stabilā līmenī un turpina attīstīties.

Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.2 panta otrajā daļā noteiktajam notiesātos par samaksu nodarbina:

1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;

2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;

3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 26.pantā noteiktajam apcietināto sociālās rehabilitācijas ietvaros var nodarbināt izmeklēšanas cietuma kamerā vai speciāli ierīkotā telpā, ja ir tāda iespēja.

2. tabula. Ieslodzīto nodarbinātības dinamika

  2012. gads 2013. gads 2014. gads
Nodarbināti kopā, t.sk.: 1224 1179 1036
saimnieciskajā apkalpē 599 570 477
Komersantu izveidotajās darba vietās 625 609 559

Ieslodzīto nodarbinātības dinamika pēdējos gados, neraugoties uz ekonomisko krīzi un ieslodzīto skaita samazinājumu, saglabājas stabilā līmenī. Tomēr ieslodzītie nesaņem sistemātisku profesionālo orientāciju un atbalstu karjeras plānošanā ieslodzījuma laikā, tāpat nav iespēju saņemt specifisku, uz notiesātā specifisko situāciju vērstu atbalstu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Tāpēc, TM ieskatā ir jāplāno atsevišķi pasākumi, kas tieši vērsti uz minēto jomu attīstību, kā arī specifiski pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanas veicināšanai.

Dažādos Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai Valsts probācijas dienesta starptautisko projektu ietvaros, t.sk. Norvēģijas valdības finansētos, ir izstrādātas vai pārņemtas resocializācijas programmas (sociālās uzvedības korekcijas programmas un sociālās rehabilitācijas programmas), kas vērstas uz konkrēta noziedzīgas uzvedības riska novēršanu vai konkrētu sociālo prasmju vai iemaņu apgūšanu. Minētās resocializācijas programmas tiek sekmīgi īstenotas gan ieslodzījuma vietās, gan Valsts probācijas dienestā, to īstenošanu finansējot no valsts budžeta līdzekļiem.

2013.gadā ieslodzījuma vietās tika īstenotas 13 resocializācijas programmas, no tām:

• sešas sociālās rehabilitācijas programmas;

• septiņas sociālās uzvedības korekcijas programmas.

Savukārt 2014. gadā ieslodzījuma vietās kopumā tika īstenotas 11 resocializācijas programmas, no tām:

• četras sociālās rehabilitācijas programmas;

• septiņas sociālās uzvedības korekcijas programmas.

Valsts probācijas dienests resocializācijas (probācijas) programmas īsteno uzraudzības funkciju klientiem, kam nereti pienākums piedalīties programmā noteikts ar tiesas spriedumu. Valsts probācijas dienesta likuma 1.panta 6. punktā noteikts, ka probācijas programma ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā. 2013. gadā Valsts probācijas dienests darbā ar probācijas klientiem izmantoja sešas sociālās uzvedības korekcijas (divas no tām paredzētas darbam ar dzimumnoziedzniekiem) un divas sociālās rehabilitācijas programmas, katra no tām ir vērsta uz konkrētu vajadzību risināšanu.

2013.gadā Valsts probācijas dienests uzraudzības funkcijas ietvaros īstenoja uzraudzību pār 7667 probācijas klientiem, no tiem 4707 probācijas klientiem uzraudzība turpinājās no iepriekšējiem gadiem (uzraudzībā nosacīti notiesātas personas un nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvotas personas atrodas ilgstoši - līdz pat pieciem gadiem) un 2960 probācijas klientiem uzraudzība uzsākta pārskata gadā. No 2960 probācijas klientiem, kuru uzraudzība tika uzsākta 2013.gadā, 2145 (72,5%) ir nosacīti notiesātas personas, 477 (16,1%) nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotas personas, 328 (11,1%) nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas un 10 (0,3%) personas, kurām ir piemērots papildsods - probācijas uzraudzība. Uzraudzības klientiem ir LSIK noteikti un tiesas (kopš 2015.gada 1.februāra - VPD amatpersonas) noteiktie pienākumi, no kuriem viens var būt - piedalīšanās specifiskās probācijas programmās. No 2015.gada 1.februāra normatīvo aktu grozījumu rezultātā Valsts probācijas dienesta amatpersonām noteikta kompetence uzlikt pienākumus probācijas klientam, tai skaitā - pienākumu piedalīties probācijas programmās.

2013.gadā 1023 probācijas klientiem bija tiesas noteikts pienākums piedalīties probācijas programmās. 2013.gadā probācijas programmas pabeidza 529 probācijas klienti, kas ir 67% no probācijas programmās iesaistītajiem klientiem. Attiecībā uz šo rādītāju jāņem vērā, ka probācijas klienti, kuri ir iesaistīti probācijas programmās gada nogalē, probācijas programmu pabeidz nākamajā gadā.

2014.gadā Valsts probācijas dienests darbā ar probācijas klientiem izmantoja 6 sociālās uzvedības korekcijas programmas (divas no tām paredzētas darbam ar dzimumnoziedzniekiem) un 1 sociālās rehabilitācijas programmu, un katra no tām ir vērsta uz konkrētu vajadzību risināšanu.

2014.gadā Valsts probācijas dienests uzraudzības funkcijas ietvaros īstenoja uzraudzību pār 6694 probācijas klienti, no tiem 3951 probācijas klientiem uzraudzība turpinājās no iepriekšējiem gadiem (uzraudzībā nosacīti notiesātas personas un nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvotas personas atrodas ilgstoši - līdz pat 5 gadiem) un 2743 probācijas klientiem uzraudzība uzsākta pārskata gadā. No 2743 probācijas klientiem, kuru uzraudzība tika uzsākta 2014.gadā, 1965 (71,7%) ir nosacīti notiesātas personas, 402 (14,6%) nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotas personas, 364 (13,3%) nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas un 12 (0,4%) personas, kurām ir piemērots papildsods - probācijas uzraudzība. Uzraudzības klientiem ir LSIK paredzētie, tiesas uzliktie vai Valsts probācijas dienesta noteiktie pienākumi, no kuriem viens var būt - piedalīšanās probācijas programmās. No 2015.gada 1.februāra normatīvo aktu grozījumu rezultātā, Valsts probācijas dienesta amatpersonām noteikta kompetence noteikt pienākumus probācijas klientam (nosacītās notiesāšanas, nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas un papildsoda - probācijas uzraudzība, izpildes ietvaros), tai skaitā - pienākumu piedalīties probācijas programmās.

2014.gadā 778 probācijas klientiem bija tiesas uzlikts pienākums piedalīties probācijas programmās. 2014.gadā probācijas programmas pabeidza 424 probācijas klienti, kas ir 77% no probācijas programmās iesaistītajiem klientiem. Attiecībā uz šo rādītāju jāņem vērā, ka probācijas klienti, kuri ir iesaistīti probācijas programmās gada nogalē, probācijas programmu pabeidz nākamajā gadā.

Lai arī resocializācijas programmu īstenošanas rezultāti kopumā vērtējami pozitīvi, tomēr ir jāatzīst, ka ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā pieejamo resocializācijas programmu klāsts neaptver visus noziedzīgās uzvedības riskus, tāpēc tos visus nav iespējams novērst ieslodzījuma izpildes vai Valsts probācijas dienesta uzraudzības laikā.

Turklāt resocializācijas programmu izmantošanas pieredze ārvalstīs (Lielbritānija, Norvēģija u.c.) liecina, ka šīm programmām ir nepieciešams regulārs izvērtējums par to, vai tās sasniedz uzstādītos mērķus, ar sekojošu programmu pilnveidošanu, tomēr Latvijā šāds izvērtējums faktiski nav veikts.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams būtiski pilnveidot resocializācijas programmu klāstu, lai varētu strādāt ar visiem noziedzīgo nodarījumu riskiem abu iestāžu klientiem, kā arī ieviest esošo resocializācijas programmu darbību regulāras izvērtēšanas un pilnveidošanas sistēmu, nodrošināt trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi, programmu vadītāju piesaisti, apmācību un sertificēšanu.

2012.gadā ieslodzījuma vietās tika ieviesta notiesāto riska un vajadzību novērtēšana kā metode, kas ļauj visprecīzāk diagnosticēt notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē, kā arī plānot piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā. Apcietinātajiem šī metode šobrīd netiek izmantota, tomēr tiek veikta viņa resocializācijas vajadzību noskaidrošana saruna veidā.

3. tabula. Riska un vajadzību izvērtēšanas rezultātu dinamika ieslodzījuma vietās

  2012. gads 2013. gads 2014. gads
Zema riska pakāpe 260 notiesātajiem (19,9%) 428 notiesātajiem (19,0%) 364 notiesātajiem (15,6%)
vidēja riska pakāpe 867 notiesātajiem (66,6%) 1513 notiesātajiem (67,2%) 1674 notiesātajiem (71,4%)
augsta riska pakāpe 174 notiesātajiem (13.3%) 309 notiesātajiem (13,7%) 305 notiesātajiem (13%)
Kopā 1301 notiesātajiem 2250 notiesātajiem 2343 notiesātajiem

Valsts probācijas dienesta darbībā probācijas klientu riska un vajadzību novērtēšana tiek izmantota jau vairākus gadus. 2013.gadā 16% no izvērtētajiem klientiem tika konstatēta zemu riska pakāpe, 30% - vidēja riska pakāpe, bet 54% - augsta riska pakāpe. 2012. gadā klientu izvērtēšana uzrādīja 29% klientu ar zemu riska pakāpi, 36% - ar vidēju, bet 35% - ar augstu riska pakāpi. 2014. gadā 21% no izvērtētajiem probācijas klientiem tika konstatēta zemu riska pakāpe, 28% - vidēja riska pakāpe, bet 51% - augsta riska pakāpe. 2013. gadā klientu izvērtēšana uzrādīja 16% klientu ar zemu riska pakāpi, 30% - ar vidēju, bet 54% - ar augstu riska pakāpi.

Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās tiek izmantoti atšķirīgi riska un vajadzību izvērtēšanas instrumenti, jo katrā no institūcijām notiesātais atrodas atšķirīgās situācijās un viņa iespējamo rīcību (t.sk. jaunu noziedzīga nodarījuma risku) noteic atšķirīgi faktori.

Neskatoties uz kopumā pozitīvo riska un vajadzību novērtēšanas ieviešanas procesu, ārvalstu pieredze liecina, ka pēc riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu ieviešanas ir regulāri jāpēta šo instrumentu efektivitāte, un tie jāadaptē atbilstoši mainīgajai realitātei sabiedrībā. Papildus citu valstu pieredze norāda arī to, ka bīstamo noziedznieku gadījumā (atkarības, dzimumnoziegumi, uz mūžu notiesātie, vardarbīgo noziegumu izdarītāji utt.) ir nepieciešama notiesātā problēmu padziļināta izpēte ar specializētiem riska un vajadzību novērtējuma instrumentiem, jo tas ļauj precīzāk plānot resocializācijas pasākumus, kas vērsti uz specifiskās problēmas novēršanu. Tāpēc nepieciešami jauni un specifiskus riskus diagnosticējoši instrumenti, regulāra darbinieku apmācība instrumentu lietošanai un izvērtēšanā iesaistīto darbinieku skaita pieaugums, lai nodrošinātu LSIK noteikto ar brīvības atņemšanu notiesāto izvērtēšanas biežumu.

Ņemot vērā visu minēto, Resocializācijas koncepcijā nostiprinātais notiesāto resocializācijas modelis ir jāpapildina ar trūkstošo saturu tādejādi, lai tas nodrošinātu iedarbības iespēju uz visiem noziedzīgās uzvedības riska faktoriem abās brīvības atņemšanas soda izpildē iesaistītajās institūcijās.

Tāpat citās Eiropas valstīs soda izpildē veiksmīgi tiek izmantots brīvprātīgo darbs. Arī Eiropas Padomes rekomendācijas Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem 89.2.punktā minēts - pēc iespējas darbā ar ieslodzītajiem mudina piedalīties arī brīvprātīgos darbiniekus. Pētījumos un arī soda izpildes iestāžu pieredzē ir pierādīts, ka brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem ir labs papildinājums valsts iestāžu nodrošinātajai soda izpildes procedūrai. Brīvprātīgie parasti ir nevalstisko organizāciju vai reliģisko organizāciju pārstāvji, un viņi var sniegt ieslodzītajiem tāda veida atbalstu un palīdzību, kas nav pieejama no valsts iestāžu puses, t.sk. attiecībā uz peer - to peer atbalstu, piemēram, bijušo narkomānu vai alkoholiķu kustība, kristīgās mācības grupu darbs u.tml. Šobrīd Latvijā ieslodzījuma vietu sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām izpaužas kā līdzdalība projektu īstenošanā (lielākoties projekti ir saistīti ar resocializācijas programmu, neformālās izglītības programmu un brīvā laikā pasākumu īstenošanu ieslodzījuma vietās). Tāpat gandrīz katrā ieslodzījuma vietā biedrības "Anonīmie Alkoholiķi" un biedrība "Latvijas Anonīmie narkomāni" rīko atklātās sanāksmes, kurās var piedalīties jebkurš notiesātais, kas uzskata sevi par atkarīgo. Piedalīšanas šāda veida sanāksmēs tiek ņemta vērā lemjot par soda izciešanas režīma mīkstināšanu.

Esošajā resocializācijas sistēmā ieslodzījuma vietas plaši izmanto ieslodzīto informēšanu par iespējām, kuras sniedz nevalstiskās organizācijas sabiedrībā. Par iespējām saņemt nepieciešamo pašvaldības vai nevalstisko organizāciju palīdzību pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas tiek informēts katrs notiesātais ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms atbrīvošanas.

Tādējādi, jāsecina, ka Latvijas ieslodzījuma vietās un probācijas darbā tiek izmantots brīvprātīgo darbs, tomēr tā nav stabila prakse, tāpēc tā būtu jāattīsta, lai nodrošinātu visu sabiedrības sektoru rīcībā esošo resursu sinerģiju notiesāto resocializācijas nodrošināšanai. Tāpat jāattīsta līdzgaitniecības iespēja, lai veicinātu atbalsta sniegšanu no nevalstisko organizāciju pārstāvju puses notiesātajiem no brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas brīža, gan pēc tam, atgriežoties sabiedrībā.

2. Kopā ar resocializācijas politiku nepieciešams plānot arī ieslodzīto veselības aprūpes attīstības jautājumus

Kā minēts Resocializācijas koncepcijā (20.lpp.), viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas galvenajiem līdzekļiem ir notiesāto sadzīves prasmju attīstīšana - t.sk. veselības mācība u.c. Tāpat Resocializācijas koncepcijā (28.lpp.) minēts, ka "šīs koncepcijas īstenošanai būs nepieciešams nodrošināt arī atbilstošu veselības aprūpes nodrošinājumu - sevišķi tas attiecas uz garīgās veselības aprūpi un atbilstošu psihoterapeitu un psihiatru skaita nodrošinājumu". Lai gan no pirmā acu uzmetiena notiesātā veselības aprūpes un resocializācijas iespējamības kopsakaru ne vienmēr izdodas saskatīt, tomēr, arī starptautiskajās diskusijās aizvien biežāk tiek minēts, ka ieslodzīto veselības aprūpes pieejamība tieši ietekmē resocializācijas rezultātus.

Ieslodzīto veselības aprūpe pamatā notiek ieslodzījuma vietu medicīnas daļās, tomēr atsevišķos smagākos un sarežģītākos gadījumos tie tiek ārstēti Latvijas cietumu slimnīcā, kura atrodas Olaines cietumā. Savukārt gadījumos, kad veselības aprūpi nav iespējams nodrošināt ieslodzījuma vietu sistēmā, notiesātais tiek pārvests uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas pakalpojuma saņemšanai atbilstoši diagnozei. Šāds modelis ir nostiprināts spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Ieslodzīto veselības aprūpe ir nodalīta no vispārējās Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes sistēmas, tomēr tā pilnībā atbilst veselības aprūpes organizācijas principiem, kas pastāv sabiedrībā (piemēram, veselības aprūpes veidi7, no valsts budžeta finansētā veselības aprūpe, prasības ārstniecības iestādēm un ārstiem u.tml.). Piemēram, normatīvais akts8 noteic, ka ieslodzītā ambulatoro veselības aprūpi nodrošina ieslodzījuma vietas medicīnas daļā, bet stacionāro veselības aprūpi - Latvijas Cietumu slimnīcā. Tāpat šis normatīvais akts noteic, ka ieslodzītais bez maksas saņem:

• primāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību;

• neatliekamo stomatoloģisko palīdzību;

• sekundāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas vai Latvijas Cietumu slimnīca, bet, ja ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt ieslodzījuma vietā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, tad, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, arī ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas;

• efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona;

• no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

2011.gadā tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteiktajā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, nosakot ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, atbilstoši noteiktajai diagnozei, tādējādi nodrošinot ieslodzītajiem iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus līdzīgi kā tas ir pārējiem iedzīvotājiem. Ir palielinājies ārpus ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādēs ambulatori sniegto izmeklējumu un konsultāciju skaits, kā arī stacionāri veikto izmeklējumu un konsultāciju skaits. Ieslodzīto personu veselības aprūpe tiek finansēta no TM budžeta, tomēr no veselības aprūpes budžeta tiek segti izdevumi par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, jo arī ieslodzījumā esošās personas tiek nodrošinātas ar valsts apmaksātām kompensējamām zālēm, kuras ir iekļautas kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstā, ja ir diagnosticēta kāda hroniska un smaga diagnoze saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" (TM šajā gadījumā finansē tikai pacientu līdzmaksājumus).

Būtiski ir tas, ka no 2012.gada 1.aprīļa ieslodzījuma vietās tiek turpināta ieslodzīto personu ārstēšana ilgtermiņa farmakoterapija ar metadonu, ja šī terapija noteikta personai pirms ieslodzījuma. 2012.gada laikā ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu saņēma 9 ieslodzītie, 2013.gadā - 6 ieslodzītie, bet 2014.gada laikā - 18 ieslodzītie.

Veselības aprūpes kvalitāti ieslodzījuma vietās, tāpat kā sabiedrībā, pārbauda Veselības inspekcija un tās publiskajā pārskatā par 2013.gadau minēts, ka "2013.gadā par veselības aprūpi ieslodzījuma vietās tika saņemti 248 iesniegumi. Tomēr nevienā no veiktajām ekspertīzēm neapstiprinājās iesniegumos minētās pretenzijas par veselības aprūpes kvalitāti ieslodzījumu vietās. Iesniegumi no ieslodzītām personām daļēji saistāmi ar joprojām sašaurināto Latvijas Cietumu slimnīcas profilu (darbojas tikai atsevišķas nodaļas)". Te jāmin, ka IeVP 2014.gada rudenī paplašināja Latvijas Cietumu slimnīcu, atverot aprūpes nodaļu (25 gultasvietas) un palielināja slimnīcas laboratorijas kapacitāti.

Respektīvi, šobrīd ieslodzītajiem nodrošinātie veselības aprūpes pakalpojumi ir līdzvērtīgi sabiedrībā pastāvošajiem, turklāt arī ieslodzīto veselības aprūpes organizācijas principi ir analoģiski, bet jāņem vērā, ka ieslodzītie saņem tādu no valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kā neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība, kas pārējiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem ir maksas pakalpojums.

Tomēr neskatoties uz minēto, notiesātie ir sabiedrības grupa, kurai sava iepriekšējā dzīvesveida un citu iemeslu dēļ vairāk raksturīgas dažādas saslimšanas, t.sk. ielaistas hroniskas slimības, infekcijas slimības, arī vielu atkarības. Tā, piemēram, 2013.gadā ieslodzītie vērsās pie ārstiem ambulatori 74 168 reizes (2014.gadā - 74 268 reizes), no tām 60 953 reizes - slimības dēļ (2014.gadā - 57 925 reizes). Latvijas ieslodzījuma vietās, tāpat kā visās Eiropas Savienības valstīs, ar tuberkulozi, HIV un hroniska vīrusa hepatīta inficēto ieslodzīto īpatsvars ir vairākas reizes augstāks nekā valstī kopumā.

Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem 2013.gada 31.decembrī ieslodzījuma vietās tika reģistrēti:

• 4621 psihisko un uzvedības traucējumu gadījumi, to skaitā 1621 - narkomānijas gadījumi, no tiem 918 - intravenozie narkotiku lietotāji;

• 454 - HIV gadījumi;

• 107 - AIDS gadījumi.

Savukārt 2014. gada 31. decembrī tika reģistrēti:

• 3489 psihisko un uzvedības traucējumu gadījumi, to skaitā 1059 - narkomānijas gadījumi, no tiem 763 - intravenozie narkotiku lietotāji;

• 394 - HIV gadījumi;

• 136 - AIDS gadījumi.

Arī pētījuma rezultāti liecina, ka narkotikas pirms ieslodzījuma pamēģinājuši 66,1% notiesāto. 49,1% notiesāto tās lietojuši salīdzinoši nesen jeb pēdējā gada laikā pirms ieslodzījuma. 39,1% notiesātie nelegālās vielas lietojuši pēdējā mēneša laikā pirms ieslodzījuma. Ieslodzījuma laikā narkotikas vismaz vienu reizi lietojuši 31,8% notiesāto. Pēdējā gada laikā ieslodzījumā narkotikas lietojuši 17,8% notiesāto, savukārt 8,5% notiesātie narkotikas lietojuši pēdējo 30 dienu laikā ieslodzījumā9. Savukārt, ieslodzījuma vietās 2013.gadā tika atsavināti 2320 g narkotisko un psihotropo vielu un 2410 tabletes, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, un tas liecina par atkarības izplatību ieslodzīto vidū.

Kā zināms, narkotiku lietošana izraisa ne tikai ietekmi uz personas uzvedību un palielina apdraudējumu, ko persona rada apkārtējiem, sevišķi atrodoties izolētās telpās, bet rada arī nopietnu ietekmi uz lietotāja veselību, t.sk. būtiski palielina inficēšanās iespēju ar dažādām infekcijas slimībām. Tāpēc nepieciešams veidot specifiskus uz narkotiku lietošanas novēršanu vērstus pasākumus un to īstenošanai atbilstošu drošu infrastruktūru, kā arī sagatavot kvalificētu personālu šādu pasākumu īstenošanai. Šī mērķa sasniegšanai Olaines cietumā tiek veidots Atkarīgo centrs,10 kurā tiks īstenotas divas īpaši izstrādātas atkarības mazināšanas (resocializācijas) programmas, būvēta jauna infrastruktūra un piesaistīts speciāli apmācīts personāls. Tādējādi, tiks nodrošināta atbilstoša resocializācija 200 notiesātajiem, kam konstatēta atkarība, resocializācijas programmas tiks īstenotas speciāli tam plānotā un starptautiskajiem standartiem atbilstošā un drošā infrastruktūrā un darbu ar minētajiem notiesātajiem nodrošinās atbilstoši apmācīti darbinieki. Plānots, ka Atkarīgo centrs darbību uzsāks 2016.gada maijā.

Tomēr problēmas brīvības atņemšanas soda laikā rada ne tikai jau pieminētās diagnozes, bet arī jebkura cita ikdienas saslimšana11, piemēram, gripas epidēmijas, onkoloģiskas, sirds un asinsvadu utt. saslimšanas, jo nopietni slims notiesātais nespēj kvalitatīvi iesaistīties resocializācijas pasākumos - resocializācijas programmās, izglītības procesā, nodarbinātībā u.tml.

Tāpat pēdējos gados ieslodzījuma vietās ir aktualizējusies problēma ar ārstniecības personālu nokomplektēšanu, jo darbs cietumā nav prestižs vai labi apmaksāts, šāds darbs rada papildus stresu un risku, jo ikdienā jāsaskaras ar ieslodzītajiem, kas nereti apdraud ārstniecības personu veselību vai pat dzīvību u.tml. Turklāt ieslodzījuma vietās ārstniecības personāla skaits ir nepietiekams un neļauj nodrošināt diennakts dežūras cietumos, kā to pieprasa starptautiskie standarti un reālā nepieciešamība.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noteikt arī ārstniecības personu skaita attiecību pret ieslodzīto skaitu un paredzēt papildus sociālās garantijas ārstniecības personām, kas strādā cietumos.

TM ieskatā, ņemot vērā ieslodzīto raksturīgākās slimības, kā arī, lai nodrošinātu kvalitatīvu un darbiniekiem drošu ieslodzīto veselības aprūpi, ir jānodrošina šāda ārstniecības personu un ieslodzīto skaita attiecība ieslodzījuma vietās:

Jauns cietums Esošie cietumi (atkarībā no ieslodzīto skaita)
Ieslodzīto skaits līdz 1200 ieslodzītajiem līdz 1500 ieslodzītajiem līdz 600 ieslodzītajiem līdz 100 ieslodzītajiem
Ārsts 13,5 8 3 1
Narkologs 4 3 1 0,5
Ārsta palīgs 8 5 2 2
Vecākā māsa 1 1 1 1
Radiologa asistents 1 1 0 0
Māsa 4 5 3 1
Dezinfektors 1 1 0,5 0
Māsas palīgs 1 1 1 0,5
Saimniecības māsa (mantzinis) 0,5 0,5 0,5 0,5
Kopā 34 25,5 12 6,5

Savukārt Latvijas Cietumu slimnīcā, kura nodrošina ieslodzīto veselības aprūpi ieslodzījuma vietu sistēmas ietvaros, jābūt šādam ārstniecības personālam:

Amata vietu skaits Ieslodzīto skaits slimnīcā
Ārsts 15 35012
Narkologs 1 350
Ārsta palīgs 2 350
Vecākā māsa 4 350
Māsa 12 350
Māsas palīgs 4 350
Radiologa asistents 1 350
Dezinfektors 1 350
Saimniecības māsa (mantzinis) 1 350
Kopā 41 x

Turklāt analizējot pašreizējo situāciju, TM secina, ka attiecībā uz Latvijas Cietumu slimnīcas attīstību tuvākajos gados jāplāno slimnīcas darbības restrukturizācija un paplašināšana, lai tiktu nodrošināts šāds gultasvietu sadalījums nodaļās:

- tuberkulozes un plaušu slimību nodaļa - 85 gultas vietas;

- psihiatrijas nodaļa - 50 gultas vietas (35 psihiatriskā profila, 10 neiroloģiskā profila, piecas narkoloģiskā profila);

- aprūpes nodaļa - 50 gultas vietas (20 terapijas profila, 15 ķirurģijas profila, 10 infektoloģijas profila, piecas ādas/veneroloģiskā profila).

Turklāt attiecībā uz nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu jāsaglabā iespēja Latvijas cietumu slimnīcā veikt neliela apjoma plānveida un ambulatoras ķirurģiskās operācijas (piemēram, apendektomijas, hemoroīdu operācijas, venoektomijas, trūču operācijas, žultspūšļa operācijas, laporotomijas (svešķermeņu izņemšanai), orhidektomijas, fibromu eksterpācijas, amputācijas, splenaektomijas, ileusu operācijas, osteosintēzi, cirkumcīzijas, cistu un citas incīzijas, abrāzijas, biopsijas, pleirālās punkcijas).

Attiecībā uz Latvijas Cietumu slimnīcas iespējamu attīstīšanu nākotnē jāņem vērā, ka nepieciešamību pēc ieslodzīto specifiskas ārstēšanas tieši Latvijas Cietumu slimnīcā noteic ieslodzīto diagnozes, kopējais ieslodzīto veselības stāvoklis un riski, ko rada ieslodzītie, kad tiek pārvesti veselības aprūpei ārpus ieslodzījuma vietas. Jāņem vērā, ka nav iespējams prognozēt, kādi konkrēti veselības aprūpes pakalpojumi būs vajadzīgi ieslodzītajiem tuvāko gadu laikā, jo personas nemitīgi tiek ieslodzītas un atbrīvotas13, un nav prognozējams, ar kādām saslimšanām personas tuvākajos gados nonāks ieslodzījumā. Lai veiksmīgi nodrošinātu ieslodzīto veselības aprūpi, IeVP regulāri izvērtē ieslodzīto veselības aprūpes vajadzības, papildinot Latvijas Cietumu slimnīcu ar attiecīgo specialitāšu ārstiem pēc nepieciešamības. Turklāt, izvērtējot šādu Latvijas Cietumu slimnīcas attīstības nepieciešamību, šis vērtējums tiek samērots ar risku, ko rada ieslodzīto ārstēšana ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām, un ieslodzīto pārvietošanas uz publiskajām slimnīcām izmaksas, lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu izmantošanu un pēc iespējas mazāku risku sabiedrība.

Papildus TM ieskatā ir nepieciešams noteikt izdienas pensijas cietumu ārstiem, lai kompensētu tos riskus un apdraudējumus, ko rada ilgstošs darbs ciešā kontaktā ar ieslodzīto. Šobrīd cietumu ārsti nav to personu lokā, kas varētu saņemt šādu sociālo garantiju, lai gan ikdienā viņi sastopas pat vēl ar lielākiem riskiem (psihiatrijas pacienti, infekcijas slimības utt.), kā pārējiem brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ar ieslodzītajiem.

Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, notiesāto veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, kvalificēti veselības aprūpes speciālisti pietiekamā skaitā un adekvāta veselības aprūpes infrastruktūra ir priekšnosacījumi, lai tiktu novērstas notiesāto veselības aprūpes problēmas, kas kavē efektīvu notiesāto resocializāciju.

3. Esošais resocializācijas modelis neparedz notiesāto atbalsta/uzraudzības posmu sabiedrībā pēc pilna soda izciešanas

Indivīdiem, kuri atsevišķos dzīves posmos ir atradušies ieslodzījumā, ir liels risks neatgūt sociālo statusu, neiekļauties sabiedrībā un nestrādāt oficiāli atalgotu darbu tieši to negatīvo seku dēļ, kuras rada ieslodzījums14, kas nozīmē, ka šie cilvēki pieder vienai no tām iedzīvotāju grupām, kas visvairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Šādā situācijā pastāv liels risks, ka bijušie ieslodzītie nedos ieguldījumu ekonomikā, bet savu dzīvi vadīs, balstoties uz sociālo pabalstu sistēmas sniegtajām iespējām.

Diemžēl nereti ir gadījumi, kad ar brīvības atņemšanu notiesāto noziedzīgās uzvedības cēloņu un citu problēmu novēršanai (resocializācijai) nepieciešams ilgāks laiks nekā ilgst piespriestais brīvības atņemšanas sods, turklāt ļoti būtisks ir laiks, ko persona pavada Valsts probācijas dienesta uzraudzībā pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē, jo šis periods kalpo kā vidusceļš starp pilnīgu brīvību un atrašanos cietumā, un tā laikā persona var saņemt nepieciešamo atbalstu no probācijas darbinieka. Šobrīd sodu izpildes sistēmas ietekme uz bijušo notiesāto beidzas brīdī, kad persona atbrīvojas no brīvības atņemšanas iestādes pēc pilna soda termiņa izciešanas vai pēc tam, kad beidzas personas uzraudzība Valsts probācijas dienestā. Pēc tam personas atbalstīšana normatīvajos aktos noteiktajā apjomā noteikta pašvaldībām, izglītības iestādēm, veselības aprūpes institūcijām u.tml., kas katra darbojas savas strikti nodalītās kompetences ietvaros, tomēr neviena no tām nestrādā ar noziedzīgās uzvedības risku novēršanu.

Neskatoties uz soda izpildes ietvaros veikto resocializāciju, bijušajam ieslodzītajam nonākot sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, papildus aktualizējas tie riski, kas saistās ar bijušā ieslodzītā stigmu - dzīvesvietas trūkums, legālu ienākumu neesamība, grūtības atrast legālu nodarbošanos, atgriešanās vidē, kur noziedzīgais nodarījums izdarīts, krimināli draugi, ģimenes atbalsta zaudēšana utt. Kā atzīst Latvijas Republikas tiesībsargs: - "Ja personai pēc soda izciešanas netiek nodrošinātas pamata lietas eksistencei, pat tad, ja ieslodzījuma vieta veiksmīgi ir īstenojusi resocializācijas procesu, ieguldītais darbs, resursi ir bijuši veltīgi, ja personai netiek dota iespēja pašai turpināt iesākto."15

Pētījums16 rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu brīvības atņemšanas sodu un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Līdz ar to tieši pirmajā gadā pēc atbrīvošanas bijušajam ieslodzītajam nepieciešams tāds atbalsts, kas maksimāli samazina viņa noziedzīgās uzvedības risku, vienlaikus nodrošinot arī viņa sociālās vajadzības. Jauna nozieguma riska samazināšana ir priekšnoteikums, lai bijušais ieslodzītais sekmīgi integrētos sabiedrībā, savukārt sekmīga integrācija sabiedrībā ir priekšnosacījums iesaistei legālā nodarbinātībā un bijušā ieslodzītā sociāli aktīvai dzīvei.

Šobrīd nevienai institūcijai nav noteikta kompetence sniegt atbalstu bijušajam ieslodzītajam, lai novērstu tos noziedzīgās uzvedības riskus, kas nav novērsti soda izciešanas laikā, lai gan resocializācijas mērķa sasniegšanai, t.sk. integrācijai darba tirgū, būtu nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā.

Papildus ir jāņem vērā arī Eiropas Padomes rekomendācijā Rec(2014)3 par bīstamajiem noziedzniekiem,17 kas pieņemta 2014.gada 19.februārī, paustais aicinājums valstīm veidot bīstamo noziedznieku kontroles sistēmu. Par bīstamo noziedznieku rekomendācijas kontekstā uzskata personu, kas izdarījusi ļoti smagu seksuālu vai vardarbīgu noziegumu, un pastāv augsta riska pakāpe, ka tā izdarīs jaunu ļoti smagu seksuālu vai vardarbīgu noziegumu. Rekomendācija paredz, ka ar tiesas spriedumu bīstamajam noziedzniekam var piemērot preventīvu uzraudzību vai preventīvu ieslodzījumu, kura piemērošanas nepieciešamība regulāri jāpārskata. Atbilstoši rekomendācijā noteiktajam, valstij ir jāizvērtē šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamība un iespējamie tās īstenošanas varianti, lai nepieļautu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Šāda nepieciešamība pēc jauna veida atbalsta/kontroles pasākumiem bijušajiem ieslodzītajiem, rada nepieciešamību veidot sabiedrības resursos balstītu jaunu resocializācijas posmu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, iesaistot tajā visu sabiedrības segmentu rīcībā esošos resursus. Respektīvi, notiesāto resocializācijas sistēmai brīvības atņemšanas iestādē un Valsts probācijas dienestā ir jāparedz arī turpinājums sabiedrībā, kura laikā tiek nodrošināti specifiski, uz noziedzīgas uzvedības risku samazināšanu vērsti atbalsta/kontroles pasākumi bijušajam ieslodzītajam pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas (gan attiecībā uz personām, kas izcietušas pilnu soda termiņu, gan personām, kas nosacīti atbrīvotas pirms termiņa un atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā).

Šajā jaunajā resocializācijas posmā tiks veidota iespēja noteikt preventīvu uzraudzību bijušajiem ieslodzītajiem, kam saglabājas augsts sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas risks pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai pēc uzraudzības pabeigšanas VPD. Preventīvā uzraudzība nebūtu jāattiecina uz bijušajiem ieslodzītajiem, kam jauna noziedzīga nodarījuma risks nav augsts, jo viņu pakļaušana uzraudzībai nebūtu uzskatāma par samērīgu iejaukšanos personas dzīvē pēc pilnībā izciesta soda. Preventīvā uzraudzība ļaus samazināt noziedzīgās uzvedības risku, kas saistās ar iespēju bijušajam ieslodzītajam atgriezties kriminālā vidē, jo VPD īstenotās uzraudzības laikā personai tiks piemēroti attiecīgi uzraudzības pasākumi.

TM prognoze par personu skaitu, kam būs nepieciešama šāda preventīvā uzraudzība balstās uz to, ka 2013.gadā augsts noziedzīga nodarījuma risks tika konstatēts 13,7% no ieslodzītajiem, kam veikts riska un vajadzību izvērtējums, daļai no tiem soda izpildes laikā risks mazinās. Tāpēc TM ieskatā preventīvās uzraudzības noteikšana būs nepieciešams vidēji 5% no personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas pēc pilna soda izciešanas (2013.gadā - 1601 persona), jo papildus jāņem vērā, ka šādai uzraudzībai būtu pakļaujami tikai tie bijušie ieslodzītie, kam pastāv augsta riska pakāpe, ka tie izdarīs jaunu ļoti smagu seksuālu vai vardarbīgu noziegumu.

Savukārt tiem bijušajiem ieslodzītajiem, kas ir VPD klienti un kam jauna noziedzīga nodarījuma risks saistās ar dzīvesvietas trūkumu, ar 2015.gada 28.maija likumu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" tiks radīta iespēja no 2018.gada uzraudzības ietvaros dzīvot sociālās rehabilitācijas centros, kur tiem tiks īstenotas īpašas resocializācijas programmas.

Savukārt specifiskās atbalsta programmās, kas ietver arī dzīvošanu sociālās rehabilitācijas centrā, būs nepieciešams iesaistīt tos bijušos ieslodzītos, kam tiks piemērota preventīvā uzraudzība (piemēram ja viņiem tiks konstatēti riski, kas saistās ar stabilas un drošas (ne - kriminālas) dzīvesvietas nepieciešamību vai nepieciešamību kontrolēt personas gaitas nakts laikā). Pēc TM aplēsēm un pamatojoties uz to, ka no ieslodzījuma vietām 2013.gadā tika atbrīvota 2161 persona, no kurām pēc pilna soda termiņa tika atbrīvota 1601 persona, tad šādas atbalsta programmas būtu jānodrošina 100 (pirmajā īstenošanas gadā - 70) šādām personām un prognozējamais programmas ilgums ir līdz 12 mēnešiem.

Jaunā resocializācijas posma sabiedrībā ieviešanai būs nepieciešams izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, t.sk. paplašinot šobrīd Latvijas Sodu izpildes kodeksa 611.panta pirmajā daļā noteikto ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas jēdzienu tādejādi, lai tas aptvertu arī jauno resocializācijas posmu sabiedrībā.

4. Ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieku skaits, personāla atlases un apmācību sistēmas problēmas

Ieviešot Resocializācijas koncepciju, ir kļuvis skaidrs, ka kritiski nozīmīgi ir jautājumi, kas saistās ar ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta personāla skaita pietiekamību, apmācību apjomu un kvalitāti, darbinieku atlases sistēmu, novērtēšanas kārtību un no tā izrietošo darbinieku motivācijas sistēmu.

Attiecībā uz pietiekamu darbinieku skaitu ir jāatzīmē, ka Resocializācijas koncepcijā tika noteikta ieteicamā resocializācijas personāla un notiesāto skaita attiecība, tomēr līdz šim nav izdevies to sasniegt, pārsvarā valsts budžeta līdzekļu trūkuma dēļ. Turklāt, ieviešot resocializācijas modeli, ir secināts, ka ņemot vērā izmaiņas notiesāto kvalitatīvajā sastāvā, un ar to saistīto notiesāto gadījumu sarežģītību, darbinieku iesaisti resocializācijas programmu īstenošanā un noslodzi kopumā, minētā skaita attiecība atsevišķām amatu kategorijām tika noteikta pārāk optimistiski. Tāpēc nepieciešams noteikt jaunu ieslodzījuma vietu un VPD personāla un ieslodzīto skaita attiecību:

Amats Resocializācijas koncepcijā noteiktais 2015.gadā konstatētā personāla attiecība Nepieciešamā darbinieku un ieslodzīto maksimālā attiecība
Speciālisti resocializācijas jautājumos (IeVP centrālajā aparātā) Nav noteikts 1 uz 515 resocializācijas lietām 1 uz 300 resocializācijas lietām
Speciālisti resocializācijas jautājumos (Resocializācijas daļas galvenie inspektori ieslodzījuma vietās) Nav noteikts 1 uz 450 ieslodzītajiem 1 uz 40 ieslodzītajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 300 citiem ieslodzītajiem
Speciālisti resocializācijas jautājumos (Resocializācijas daļas vecākie inspektori ieslodzījuma vietās) 1 uz 40 notiesātajiem jauniešiem, 1 uz 60 citiem notiesātajiem 1 uz 9 notiesātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 44 citiem notiesātajiem 1 uz 15 notiesātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 25 citiem notiesātajiem
Attiecībā uz apcietinātajiem - nav noteikts 1 uz 8 apcietinātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 49 citiem apcietinātajiem 1 uz 25 apcietinātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 50 citiem apcietinātajiem
Psihologs 1 uz 50 notiesātajiem jauniešiem, 1 uz 75 citiem notiesātajiem 1 uz 23 notiesātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 105 citiem notiesātajiem 1 uz 20 notiesātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 60 citiem notiesātajiem
1 uz 20 apcietinātajiem jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem (ieskaitot), 1 uz 60 citiem apcietinātajiem
Sociālais darbinieks 1 uz 175 notiesātajiem 1 uz 162 notiesātajiem 1 uz 75 notiesātajiem
1 uz 175 apcietinātājiem
Kapelāns 1 uz 300 notiesātajiem 1 uz 295 notiesātajiem 1 uz 250 notiesātajiem
1 uz 250 apcietinātajiem
VPD darbinieks - sociālās uzvedības korekcijas speciālists 1 uz 48 notiesātajiem 1 uz 540 probācijas klientiem 1 uz 100 probācijas klientiem
VPD darbinieks - izvērtēšanas ziņojuma sagatavotājs par notiesātajiem, kuri pretendē nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu Nav noteikts 1 uz 74 notiesātajiem 1 uz 50 notiesātajiem

Tāpat ir secināts, ka ieslodzījuma vietu darbinieku apmācība šobrīd ir akūta problēma, jo resocializācija un moderna soda izpilde prasa krasi atšķirīgu ieslodzījuma vietu darbinieku kvalifikāciju, nekā tas bija līdz šim. Personāla kvalifikācija kā viena no pamatnosacījumiem kvalitatīvam darbam ar ieslodzītajiem ir izvirzīta arī attiecīgo jomu regulējošajās Eiropas Padomes rekomendācijās. 18

Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēma nespēj nodrošināt kvalitatīva personāla sagatavošanu pietiekamā apjomā, jo nav pieejamas attiecīgas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, ir nepietiekama Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra personāla kapacitāte, tāpat arī esošā Mācību centra infrastruktūra ir neapmierinoša. Faktiski Latvijā pastāvošā apmācību sistēma šobrīd spēj nodrošināt tikai atsevišķu ieslodzījuma vietu darbinieku grupu (apsargi, uzraugi) sākotnējo kvalifikāciju - trūkst sistēmas visu darbinieku apmācībai, darba gaitā nepieciešamās profesionālās pilnveides nodrošināšanai un foruma iespēju darbā konstatēto problēmu risināšanai.

Valsts probācijas dienestā savukārt darbinieku apmācīšanai ir izveidota sistēma, bet arī tajā nepieciešami būtiski uzlabojumi un papildus kapacitāte.

Tajās Eiropas valstīs, kurās raksturīgs zems atkārtota noziedzīga nodarījuma recidīvs (Skandināvijas valstis utt.), ieslodzījuma vietu un probācijas personālam ir atsevišķas izglītības iestādes, tai skaitā pat augstākās izglītības iestādes (piemēram, Norvēģijā), personas tiek apmācītas vismaz gadu (vai ilgāk), pirms uzsāk darbu ar ieslodzītajiem vai probācijas klientiem. Šādas apmācību sistēmas nodrošina augsti kvalificētu personālu, kas nosaka arī soda izpildes kvalitāti. Parasti šādās izglītības iestādēs apmācāmie arī tiek testēti, lai noteiktu viņu spēju vispār strādāt ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem un darbības jomu, kurai tie visvairāk piemēroti. Tādejādi tiek panākts, ka darbu ar ieslodzīto vai probācijas klientu uzsāk atbilstoši apmācīts personāls, kas strādā ar tiem jautājumiem, kas katram darbiniekam vislabāk padodas.

Tāpat ir konstatējams, ka gan ieslodzījuma vietu, gan probācijas darbiniekiem ir nepieciešama vienota izpratne par resocializāciju, darba metodēm ar notiesāto personu, jo nereti ieslodzītais pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā nonāk Valsts probācijas dienesta uzraudzībā.

Tāpēc nepieciešams attīstīt abu iestāžu darbinieku apmācību sistēmas, sevišķi pietuvinot tās jomās, kas saistās ar resocializācijas darbu, jāpilnveido darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras, kā arī jānodrošina pietiekams darbinieku skaits notiesāto resocializācijas procesam.

5. Ieslodzījuma vietu infrastruktūras stāvoklis kā efektīvu resocializāciju bremzējošs faktors

Resocializācijas koncepcijā iezīmēta atbilstošas ieslodzījuma vietu infrastruktūras nozīme efektīvas resocializācijas nodrošināšanai, piemēram, minot, ka "notiesāto resocializācijas modeļa ieviešana noteiks brīvības atņemšanas soda saturu, savukārt infrastruktūras attīstība radīs ietvaru, kurā brīvības atņemšanas sods tiks izpildīts" (30. lpp.).

Ministru kabinets 2013.gada 12.februārī ar rīkojumu Nr.50 atbalstīja Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju (turpmāk - Infrastruktūras koncepcija), atbalstīja koncepcijā minētās jaunās cietumu sistēmas izveides principus un jauna cietuma būvniecību Olaines cietumā. Infrastruktūras koncepcijā norādīts, ka tās "izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus nepieciešamo materiālo apstākļu (infrastruktūras) izveidošanai efektīvai brīvības atņemšanas soda izpildei, t.sk. notiesāto resocializācijai, kā arī kopumā palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma. Šīs koncepcijas uzdevums ir noteikt ietvaru jaunai cietumu sistēmai, kurā iespējams nodrošināt efektīvu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, kā arī piedāvāt risinājumus valsts pārvaldes principiem atbilstošai finanšu līdzekļu piesaistei koncepcijas mērķa īstenošanai".

Infrastruktūras koncepcijā ir detalizēti aprakstītas visas problēmas, kuras rada novecojusī un nepiemērotā ieslodzījuma vietu infrastruktūra, t.sk. minēts, ka ieslodzījuma vietu infrastruktūras stāvoklis kavē notiesāto resocializācijas īstenošanu: "Bez jaunas un prasībām atbilstošas cietumu infrastruktūras nav iespējama arī Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā noteiktā resocializācijas modeļa ieviešana pilnā apjomā, kur uzdevumi noteikti ne tikai IeVP, bet arī VPD. Veidojot modernu soda izciešanas sistēmu un ieviešot minēto notiesāto resocializācijas modeli, nepieciešams arī atbilstošs telpu nodrošinājums un materiālie apstākļi, kas šobrīd nav nodrošināmi esošās infrastruktūras ietvaros. Tādējādi, nerisinot šo problēmu, veidosies situācija, ka ieslodzījuma laiks netiks pilnvērtīgi izmantots resocializācijas rezultātu sasniegšanai [..]. Līdz ar to efektīva notiesāto resocializācijas ieviešana ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, tomēr šī mērķa sasniegšanai nepieciešama jauna ieslodzījuma vietu infrastruktūra. Tādējādi ir nepieciešams nekavējoties radīt visus apstākļus, kas nepieciešami, lai pilnā apjomā ieviestu Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā noteikto notiesāto resocializācijas modeli." Minētās problēmas saglabāsies līdz brīdim, kamēr visa esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra netiks aizstāta ar jaunu, speciāli cietuma vajadzībām plānotu infrastruktūru, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, sevišķi attiecībā uz notiesāto izvietošanu divvietīgās kamerās.

Infrastruktūras koncepcijā noteiktie jaunās sistēmas izveides principi, jauno cietumu izvietošanas principi un jauno cietumu izvietojums Latvijā saglabā savu aktualitāti arī turpmākajā periodā (gan līdz 2020.gadam, gan pēc tam), jo tie izstrādāti, pamatojoties uz principiem, kas noteikti Eiropas Padomes rekomendācijās19 un, ņemot vērā gan starptautisko,20 gan nacionālo cilvēktiesību kontroles organizāciju ieteikumus. Šie principi nedrīkst mainīties arī tādu apstākļu ietekmē, kā piemēram, ieslodzīto skaita samazināšanās vai palielināšanās.

Vienīgais izņēmums ir tās izmaiņas jauno cietumu izvietojumā, kuras izriet no Ministru kabineta lēmuma par to, ka pirmais jaunais cietums būvējams Liepājā, Alsungas ielā 29 (Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija sēdes prot. Nr.40, 61.§, 2.punkts).21 Ja arī turpmākajos gados ieslodzīto skaits būtiski samazināsies, jaunajos cietumos jāplāno proporcionāli mazāk vietu, savukārt, ja ieslodzīto skaits būtiski pieaugs, tad jāpārskata jauno cietumu izvietojums, balstoties uz iepriekš minētajiem principiem.

Tādējādi, jauna, droša un resocializācijas vajadzībām atbilstoša ieslodzījuma vietu infrastruktūra nodrošinās brīvības atņemšanas soda mērķa sasniegšanu, t.sk. notiesātā resocializāciju un samazinās jauna noziedzīga nodarījuma recidīva iespēju.

Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums

Ņemot vērā visu minēto, ir nepieciešama resocializācijas modeļa pilnveidošana šādos trīs galvenajos aspektos:

1) resocializācijas satura pilnveidošana, nodrošinot iedarbīgus instrumentus darbam ar visiem noziedzīgās uzvedības riskiem, paplašinot resocializācijas modeli ar atbalsta/uzraudzības posmu sabiedrībā un vienlaikus attīstot arī ieslodzīto veselības aprūpes sistēmu;

2) ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, lai tajā būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu resocializāciju;

3) ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieku pietiekama skaita, kvalitatīvas atlases un pietiekamu apmācību nodrošināšana.

Tāpēc pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešams īstenot uzdevumus šādos virzienos:

1) samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes;

2) novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk. atkarībām;

3) nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus;

4) uzlabot notiesātā sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni, veicinot atgriešanos tajā;

5) samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē;

6) nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru.

Lai nodrošinātu resocializācijas modeļa pilnveidošanu, Pamatnostādnēs ietverts plānotais politikas mērķis, noteikti izmērāmi sasniedzamie rezultāti un paredzēti uzdevumi, kuru izpilde ļaus sasniegt noteiktos mērķus. Pamatnostādņu īstenošanai tiks izstrādāts plāns laika periodam no 2015.-2020.gadam.


1 Prison Stock on 01 Jan. 2013 & 2014; http://wp.unil.ch/space/space-i/prison-stock-2013-2014/

2 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs/

3 Piemēram, Ph.D.Bont J., Offender rehabilitation: Offender Rehabilitation from Research to Practice, 2007.Pieejams: http://www.publicsafety.gc.ca/cnt/rsrcs/pblctns/ffndr-rhblttn-rsrch/index-eng.aspx#a05-199701;
arī Bont J., D. A. Andrews., Risk-Need-Responsivity Model for Offender Assessment and Rehabilitation, 2007. Pieejams: http://www.publicsafety.gc.ca/cnt/rsrcs/pblctns/rsk-nd-rspnsvty/index-eng.aspx.

4 Šeit un turpmāk izmantoti Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskie pārskati, piemēram, par 2013.gadu.

5 Šeit un turpmāk izmantots Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2013.gada publiskais pārskats, http://www.ievp.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=72&Itemid=75&lang=lv

6 Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācija.

7 Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 2.punkts;

8 Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība", pieejams http://likumi.lv/ta/id/274511-apcietinato-un-notiesato-personu-veselibas-aprupes-istenosanas-kartiba

9 Veselības ekonomikas centrs, pētījums "Narkotiku lietošanas izplatība ieslodzījuma vietās Latvijā", Rīga, 2010. gads, 20. Lpp.

10 Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas iepriekš noteiktā projekta "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" (Nr.LV08/2) ietvaros.

11 "Kā liecina notiesāto personu aptaujā iekļautā depresijas testa rezultāti, depresija ir raksturīga 6% notiesāto, bet vidējas depresijas pazīmes, kad būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu, sastopamas 30% gadījumu. Sniedzot psiholoģisko palīdzību smagas un vidējas depresijas gadījumā, vieglāk ir īstenojama notiesāto personu resocializācija, ko atzinuši arī ieslodzījuma vietu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar ieslodzītajiem". Veselības ekonomikas centrs, pētījums "Narkotiku lietošanas izplatība ieslodzījuma vietās Latvijā", Rīga, 2010. gads, 104.lpp.

12 350 - ieslodzīto skaits Latvijas Cietumu slimnīcā un jaunveidojamā Atkarīgo centrā.

13 Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskajā pārskatā par 2013.gadu norādīts, ka "Pārskata gadā ieslodzījuma vietās uzņemti 3 874 notiesātie, bet 2 161 notiesātie dažādu iemeslu dēļ tika atbrīvoti. Izmeklēšanas cietumos gada laikā uzņemti 7 990 apcietinātie, bet 8 385 apcietinātie drošības līdzekļa maiņas dēļ ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādes lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un citu iemeslu dēļ atstājuši izmeklēšanas cietumu", pieejams: http://www.ievp.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=72&Itemid=75&lang=lv

14 "Atrodoties cietumos, bijušie notiesātie atradinās strādāt 8 stundas dienā. Neprasme strādāt 8 stundas noved pie ātras atlaišanas no darba, pat ja bijušajam notiesātajam ir izdevies iekārtoties darbā. Kā raksta V. Vasiļjevs: "Lielas grūtības rada notiesātie, kuri ilgstoši vai nemaz nav strādājuši. Tas, ka nav darba iemaņas un speciālas zināšanas - to var apgūt. Bet viņiem ir riebums pret darbu un viņi ienīst čaklus, strādīgus cilvēkus. Nepazīst tādas jūtas kā iedvesmu un prieku par labi padarītu darbu", Eiropas Sociālais fonds, projekts "Pētījuma veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū", līgums Nr.VPD1/ESF/NVA/04/GS/3.1.5.3/0001/0003/13, pētījums par no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu iespējām iekļauties darba tirgū (atskaite), Rīga, 2005. gads, 18.lpp.;

15 Jansons J. Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju. Jurista Vārds, 13.01.2015., Nr. 02 (854), 6.-9.lpp.

16 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs/

17 https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2163607&Site=CM

18 Piemēram, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.

19 Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2006)2 par Eiropas cietumu noteikumiem.

20 Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai.

21 Plānotās izmaiņas tiks ietvertas informatīvajā ziņojumā par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošanas gaitu, ko Tieslietu ministrija gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs



2.pielikums Ieslodzīto resocializācijas
pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam

Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo indikatīvo finansējumu

euro
Uzdevums Plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums
2015 2016 2017 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Finansējums kopā 2 869 662 15 202 681 29 994 387 2 316 247 3 480 390 3 686 191 3 606 639 3 672 077 3 706 407 3 608 967
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 2 869 662 15 202 681 29 994 387 2 316 247 3 480 390 3 686 191 3 606 639 3 672 077 3 706 407 3 608 967
tajā skaitā:
valsts pamatfunkciju īstenošana 2 299 548 15 056 242 29 994 387 2 195 446 2 151 002 2 051 002 1 986 196 1 986 196 1 983 136
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 570 114 146 439 0 2 316 247 1 284 944 1 535 189 1 555 637 1 685 881 1 720 211 1 625 831
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 1 284 944 1 535 189 1 555 637 1 685 881 1 720 211 1 625 831
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 570 114 146 439 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
Informatīvi
Sadalījumā pa budžeta resoriem
19.Tieslietu ministrija 2 869 662 15 202 681 29 994 387 2 316 247 3 480 390 3 686 191 3 606 639 3 672 077 3 706 407 3 608 967
valsts pamatfunkciju īstenošana 2 299 548 15 056 242 29 994 387 2 195 446 2 151 002 2 051 002 1 986 196 1 986 196 1 983 136
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 570 114 146 439 0 2 316 247 1 284 944 1 535 189 1 555 637 1 685 881 1 720 211 1 625 831
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 1 284 944 1 535 189 1 555 637 1 685 881 1 720 211 1 625 831
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 570 114 146 439 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
1. Rīcības virziens - Samazināt notiesātā antisociālas personības iezīmes un kriminālās attieksmes
Finansējums kopā 189 681 65 508 12 920 0 1 188 158 1 311 199 895 647 742 085 746 415 682 035
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 189 681 65 508 12 920 0 0 0 0 0 0 0
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 12 920 12 920 12 920 0 176 525 220 121 220 121 155 315 155 315 155 315
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 176 761 52 588 0 0 1 011 633 1 091 078 675 526 586 770 591 100 526 720
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 1 011 633 1 091 078 675 526 586 770 591 100 526 720
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 176 761 52 588 0 0 0 0 0 0 0 0
1. uzdevums Esošo RVN instrumentu novērtējums un resocializācijas programmu validitātes izpēte un pilnveidošana, jaunu RVN instrumentu un resocializācijas programmu iegūšana
Finansējums kopā 111 488 16 900 0 0 426 919 475 228 155 096 201 670 206 000 143 500
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 111 488 16 900 0 0 426 919 475 228 155 096 201 670 206 000 143 500
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 111 488 16 900 0 0 426 919 475 228 155 096 201 670 206 000 143 500
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 426 919 475 228 155 096 201 670 206 000 143 500
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 111 488 16 900 0 0 0 0 0 0 0 0
2. uzdevums IeVP un VPD personāla pietiekama skaita nodrošināšana, atlases, apmācību sistēmas pilnveidošana, profesijas standartu izstrāde, darbinieku profesionālās noturības stiprināšana
Finansējums kopā 34 923 36 878 12 920 0 658 105 786 984 691 564 491 428 491 428 489 548
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 34 923 36 878 12 920 0 658 105 786 984 691 564 491 428 491 428 489 548
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 12 920 12 920 12 920 0 176 525 216 134 216 134 151 328 151 328 151 328
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 22 003 23 958 0 0 481 580 570 850 475 430 340 100 340 100 338 220
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 481 580 570 850 475 430 340 100 340 100 338 220
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 22 003 23 958 0 0 0 0 0 0 0 0
4. uzdevums Brīvprātīgo darba kā soda izpildes procesa sastāvdaļas ieviešana - nevalstisko organizāciju piesaiste, t.sk., brīvprātīgo darbs
Finansējums kopā 43 270 11 730 0 0 103 134 48 987 48 987 48 987 48 987 48 987
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 43 270 11 730 0 0 103 134 48 987 48 987 48 987 48 987 48 987
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 3 987 3 987 3 987 3 987 3 987
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 43 270 11 730 0 0 103 134 45 000 45 000 45 000 45 000 45 000
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 103 134 45 000 45 000 45 000 45 000 45 000
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 43 270 11 730 0 0 0 0 0 0 0 0
2. Rīcības virziens - Novērst resocializācijas īstenošanas šķēršļus, kas saistās ar notiesātā veselības stāvokli, t.sk., atkarībām
Finansējums kopā 393 353 93 851 0 2 316 247 2 018 921 1 930 881 1 830 881 1 830 881 1 830 881 1 827 821
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 393 353 93 851 0 2 316 247 2 018 921 1 930 881 1 830 881 1 830 881 1 830 881 1 827 821
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 2 018 921 1 930 881 1 830 881 1 830 881 1 830 881 1 827 821
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 393 353 93 851 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 393 353 93 851 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
1. uzdevums Atkarību novēršanai nepieciešamās infrastruktūras izveide Olaines cietumā un resocializācijas programmu izstrāde un īstenošana
Finansējums kopā 164 207 22 474 0 2 316 247 1 743 555 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 702 455
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 164 207 22 474 0 2 316 247 1 743 555 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 702 455
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 1 743 555 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 705 515 1 702 455
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 164 207 22 474 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 164 207 22 474 0 2 316 247 0 0 0 0 0 0
2. uzdevums Atkarības vielu nelietošanai piemērotas infrastruktūras (drug - free nodaļu) izveide 2 ieslodzījuma vietās
Finansējums kopā 229 146 71 377 0 0 150 000 100 000 0 0 0 0
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 229 146 71 377 0 0 150 000 100 000 0 0 0 0
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 150 000 100 000 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 229 146 71 377 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 229 146 71 377 0 0 0 0 0 0 0 0
4. uzdevums LCS un ieslodzījuma vietu medicīnas daļu darbības pilnveidošana
Finansējums kopā 0 0 0 0 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366 125 366
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
3. Rīcības virziens - Nodrošināt izglītības vai profesijas apguvi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā rezultātā bijušais notiesātais pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sāk darba meklējumus
Finansējums kopā 0 0 0 0 103 800 185 000 185 000 185 000 185 000 185 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 103 800 185 000 185 000 185 000 185 000 185 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 103 800 185 000 185 000 185 000 185 000 185 000
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 103 800 185 000 185 000 185 000 185 000 185 000
1. uzdevums Profesionālās izglītības un profesionālās pilnveides pasākumi ieslodzītajiem
Finansējums kopā 0 0 0 0 71 800 153 000 153 000 153 000 153 000 153 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 71 800 153 000 153 000 153 000 153 000 153 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 71 800 153 000 153 000 153 000 153 000 153 000
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 71 800 153 000 153 000 153 000 153 000 153 000
3. uzdevums Specifisku atbalsta pasākumu ieviešana ieslodzīto un bijušo notiesāto nodarbinātībai
Finansējums kopā 0 0 0 0 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000 32 000
4. Rīcības virziens - Uzlabot notiesātā sociāli pozitīvās attiecības ar ģimeni un sabiedrību, veicinot atgriešanos tajā
Finansējums kopā 0 0 0 0 88 500 178 100 148 100 148 100 148 100 148 100
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 88 500 178 100 148 100 148 100 148 100 148 100
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 88 500 178 100 148 100 148 100 148 100 148 100
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 88 500 178 100 148 100 148 100 148 100 148 100
2. uzdevums Atbalsta pasākumi notiesāto ģimenēm
Finansējums kopā 0 0 0 0 0 90 000 60 000 60 000 60 000 60 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 0 90 000 60 000 60 000 60 000 60 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 0 90 000 60 000 60 000 60 000 60 000
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 0 90 000 60 000 60 000 60 000 60 000
3. uzdevums Pasākumi ieslodzīto un viņu tuvinieku saišu uzturēšanai
Finansējums kopā 0 0 0 0 24 000 23 600 23 600 23 600 23 600 23 600
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 24 000 23 600 23 600 23 600 23 600 23 600
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 24 000 23 600 23 600 23 600 23 600 23 600
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 24 000 23 600 23 600 23 600 23 600 23 600
4. uzdevums Informatīvie pasākumi un labās prakses popularizēšana sabiedrības stereotipu maiņai
Finansējums kopā 0 0 0 0 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 0 0 0 0 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500 64 500
5. Rīcības virziens - Samazināt iespēju notiesātajam atgriezties kriminālā vidē
Finansējums kopā 5 169 9 597 9 597 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 5 169 9 597 9 597 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 5 169 9 597 9 597 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
1. uzdevums Atbalsta programmu un jaunu atbalsta metožu sabiedrībā ieviešana bijušajiem ieslodzītajiem
Finansējums kopā 5 169 9 597 9 597 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 5 169 9 597 9 597 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 5 169 9 597 9 597 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana, tajā skaitā: 0 0 0 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
Eiropas sociālais fonds 0 0 0 0 81 011 81 011 547 011 766 011 796 011 766 011
6. Rīcības virziens - Nodrošināt resocializācijas īstenošanas vajadzībām piemērotu ieslodzījuma vietu infrastruktūru
Finansējums kopā 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
3. uzdevums Resocializācijas vajadzībām atbilstošas ieslodzījuma vietu infrastruktūras nodrošināšana
Finansējums kopā 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana 2 281 459 15 033 725 29 971 870 0 0 0 0 0 0 0
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 580Pieņemts: 24.09.2015.Stājas spēkā: 24.09.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 191 (5509), 30.09.2015. OP numurs: 2015/191.4
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
276740
24.09.2015
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva