Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.153

Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 33.§)
Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1pantu,
likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām
dzīvojamām mājām
" 10.panta otro daļu, likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu,
14.panta astoto daļu, 15.pantu,
24.panta pirmo daļu, 26.1panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras sniedz palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. dabiskā aizgādība – aizgādība, kuru veic vecāki – laulātie vai nepilnas ģimenes gadījumā – atsevišķi tēvs vai māte (dabiskie aizbildņi), vai otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējie (vecvecāki) vai pirmās pakāpes sānu līnijas (brāļi, māsas) radinieki, vai augšupējie sānu līnijas radinieki (vecāku brāļi, māsas);

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta septītajā daļā minētās personas;

2.4. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, ūdens uzsildīšanas iekārta), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.5. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.6. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

2.7. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.8. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), jebkurš zemesgabals (izņemot zemesgabalu zem īpašumā esošas garāžas) Rīgā vai zemesgabals ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas vismaz 1 ha platībā (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals vismaz 1 ha platībā);

2.9. pagaidu dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām vai istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā;

2.10. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 euro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 360 euro mēnesī vienai personai un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru;

2.11. politiski represēta persona – politiski represēta persona vai politiski represētas personas ģimene šaurākā nozīmē (pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu nepilngadīgie bērni);

2.12. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.13. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā;

2.14. sevišķi nopelni – sevišķs ieguldījums Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumi, par kuriem piešķirti valsts vai starptautiski apbalvojumi, saņemta valsts vai sabiedrības atzinība;

2.15. sociālais dzīvoklis – pašvaldībai piederošs dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā;

2.16. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss, dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā;

2.17. VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

3. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) rakstveida iesniegumu, norādot vēlamo palīdzības veidu (veidus) un iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

4. Personai, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, viena mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Rīgas Sociālajā dienestā vai citas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – SD) jādeklarē ienākumi un materiālais stāvoklis izziņas par atbilstību maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam vai saskaņā ar noteikumu 2.pielikuma nosacījumiem personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem statusam saņemšanai.

5. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde) veido šādus reģistrus:

– sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (1.reģistrs);

– pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai atbilstoši personu kategorijām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (2., 3., 5., 6., 7., 8.reģistrs);

– likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 26.1panta pirmajā daļā minētā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem pirmām kārtām (4.reģistrs) un vispārējā kārtībā (4.1reģistrs);

– īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (9.reģistrs);

– pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā personām, kas reģistrētas līdz 2010.gada 20.jūlijam (10.reģistrs).

6. Personu, kura reģistrēta kādā no reģistriem, iekļauj servisa dzīvokļu pretendentu sarakstā, ja saņemts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību un to, ka personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošo vai īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu nevar pielāgot lietošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā.

7. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai (turpmāk – Reģistrācijas komisija).

8. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt reģistrētas tikai vienā reģistra lietā.

9. Lietas par personu sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šo personu dzīvokļa apstākļus izskata un lēmumu pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk – Izīrēšanas komisija). Ja Izīrēšanas komisija atzīst personas sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā, lēmumu par personas tiesībām būt reģistrētai attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā izskata Reģistrācijas komisija.

10. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību:

10.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

10.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu stāšanās spēkā.

11. Papildus noteikumu 10.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 2., 4., 4.1, 7., 8.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju īrniekiem, ja:

11.1. personai vai tās laulātajam, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pieder nekustamais īpašums;

11.2. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pēc 2004.gada 31.marta atsavinājuši tām piederošo nekustamo īpašumu;

11.3. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

11.4. to ģimenes locekļi ir saņēmuši 2., 4., 4.1 , 7., 7.2 , 8.reģistrā noteikto palīdzību.

12. Dzīvokļu pārvalde neuzsāk administratīvo procesu personas izslēgšanai no attiecīgā reģistra, bet atliek dzīvojamās telpas piedāvāšanu apskatei uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, ja:

12.1. attiecīgajā reģistrā reģistrētā persona atrodas ieslodzījuma vietā, ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un neveic dzīvojamās telpas izīrēšanai nepieciešamās darbības;

12.2. 1. vai 6.reģistrā reģistrētai personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un persona ar pārvaldnieku un/vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu;

12.3. 1. vai 6.reģistrā reģistrētai personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds, nekustamā īpašuma nodokļa parāds un persona ar pārvaldnieku un/vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu.

13. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums viena mēneša laikā:

13.1. pēc SD izsniegtās izziņas par personas (ģimenes) atbilstību maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam vai izziņas par personas (ģimenes) atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem statusam (turpmāk – SD izziņa) termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli;

13.2. iesniegt Departamentā VDEĀK izziņas vai lēmuma par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju (uzrādot oriģinālu), īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja izdarīti grozījumi īres līgumā, informāciju par izmaiņām ģimenes sastāvā, personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu (adresi), tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu vai iestājušies noteikumu 12.punktā minētie apstākļi.

14. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

14.1. personai ar sevišķiem nopelniem (1., 2., 7., 8.reģistrs);

14.2. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, ja saņemts SD atzinums, ka personas izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus (7.reģistrs);

14.3. personām ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, vai personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, izīrētājs saukts pie administratīvās atbildības par pamatpakalpojumu nesniegšanu un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija (turpmāk – Apsekošanas komisija) konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu (1., 7.reģistrs);

14.4. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 2.grupas invaliditāti, ņemot vērā SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs);

14.5. personai ar 1.grupas invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai 75 gadu vecumu sasniegušai personai, ņemot vērā SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs).

15. Piedāvājot īrēšanai konkrētu pašvaldības dzīvojamo telpu, personas īpašās vajadzības saistībā ar veselības stāvokli var ņemt vērā, ja šādas vajadzības pamatotas ar ģimenes ārsta izziņu.

16. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz divu gadu termiņu, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus.

17. Personas, kuru ģimenes locekļiem kā denacionalizēto māju īrniekiem izīrēta dzīvojamā telpa pašvaldības palīdzības ietvaros, netiek iekļautas īres līgumā.

18. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē palīdzības reģistros reģistrēto personu kārtas numurus.

II. Personu reģistrācijas un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji

19. 1.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

19.1. maznodrošinātu personu ar nosacījumu, ka:

19.1.1. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta pirmo daļu;

19.1.2. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3panta pirmo daļu, 28.4panta otro daļu;

19.1.3. tā ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu;

19.1.4. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

19.1.5. tā ir persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē Rīgā tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai pienākas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

19.1.6. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā;

19.1.7. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

19.1.8. tā ir persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē un kura nevar atgriezties agrāk lietotajā dzīvojamā telpā Rīgā, ja sniegts SD atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.9. tā bijusi bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš dzīvo grupu dzīvoklī un pirms ievietošanas tajā bija reģistrēts palīdzības saņemšanai, ja sniegts SD atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.10. tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē vai lieto tādu savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kurā bērns ar invaliditāti nav nodrošināts ar atsevišķu istabu;

19.2. pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura ir persona ar noteiktiem ienākumiem, tai skaitā ja šī persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otro daļu, 28.2panta pirmo daļu;

19.3. politiski represētu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

19.4. personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā.

20. Reģistrācijai 1.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

20.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

20.2. personai ar noteiktiem ienākumiem – dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu;

20.3. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.4. VDEĀK izziņas vai lēmuma kopija (uzrādot oriģinālu);

20.5. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.6. nolēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu un/vai izbeigšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.7. pašvaldības dzīvojamās telpas īrniekam – izziņa no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojuma sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

20.8. dzīvokļa īpašniekam – izziņa no pārvaldnieka par apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un zemes nomas maksas samaksu un izziņas no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojumu sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

20.9. rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir/nav saņemta naudas kompensācija (denacionalizēto māju īrnieki).

21. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1.reģistrā minēto palīdzību sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja:

21.1. personai pieder nekustamais īpašums, izņemot dzīvokļa īpašumu, kuru lieto un pēc palīdzības saņemšanas piekrīt atsavināt pašvaldībai, un/vai pēdējo piecu gadu laikā persona atsavinājusi nekustamo īpašumu;

21.2. personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un/vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds;

21.3. personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku par parāda samaksu;

21.4. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti lieto laulātā vai pirmās un otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējo un lejupējo radinieku īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

21.5. persona ar noteiktiem ienākumiem pēc 2004.gada 31.marta atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

21.6. persona ar noteiktiem ienākumiem ir saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu.

22. Kopā ar personu, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu vai kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, reģistrē laulātos un nepilngadīgos bērnus.

23. Kopā ar personu ar 1.grupas invaliditāti, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu, var reģistrēt aizgādni – ja tas ir viens no vecākiem.

24. Atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti pēc laulības noslēgšanas saglabā tiesības palikt reģistrētai 1.reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.

25. Sociālo dzīvokli piedāvā īrēt 1.reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušajām vai par 1. un 2.grupas invalīdiem atzītajām personām, ievērojot šādus kritērijus:

25.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 vai 2 cilvēki;

25.2. divistabu dzīvokli ģimenei, kurā ir 2 (izņemot laulātos) vai vairāk cilvēki.

26. Piedāvājot sociālo dzīvokli atbilstoši noteikumu 25.punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

27. Sociālās dzīvojamās telpas piedāvā īrēt 1.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot šādus kritērijus:

27.1. vienistabas dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 vai 2 cilvēki;

27.2. divistabu dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

27.3. trīsistabu dzīvokli bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 vai vairāk cilvēki.

28. Sociālo dzīvojamo telpu ar ērtībām vai servisa dzīvokli piedāvā īrēt noteikumu 19.1.5., 19.1.10. un 19.4.apakšpunktā minētajām personām, paredzot atsevišķu istabu personai, kura izmanto riteņkrēslu, bērnam ar invaliditāti, kā arī personai, kura slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām, ievērojot šādus kritērijus:

28.1. vienistabas dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 1 cilvēks;

28.2. divistabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 2 vai 3 cilvēki;

28.3. trīsistabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

28.4. četristabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

29. Gadījumos, kad personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurām jāpiedāvā sociālā dzīvojamā telpa, veselības stāvokļa dēļ nepieciešama īpaša aprūpe, ko apliecina ģimenes ārsta izziņa, Izīrēšanas komisija var lemt par dzīvokļa ar ērtībām piedāvāšanu, ievērojot noteikumu 28.punktā minētos kritērijus.

30. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņš tiek pagarināts ik pa sešiem mēnešiem neatkarīgi no personas ienākumiem, ja persona pilda līguma nosacījumus un sociālais dzīvoklis vai sociālā dzīvojamā telpa ir izīrēta:

30.1. politiski represētajām personām;

30.2. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām vai atsevišķi dzīvojošām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti;

30.3. personām, kuras lieto servisa dzīvokli.

31. Ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu atbilstoši likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta piektās daļas nosacījumiem un ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvojamo telpu, pašvaldība atceļ dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un noslēdz ar īrnieku jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

31.1. persona (ģimene) īrēja sociālo dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, sociālo dzīvojamo telpu ar daļējām ērtībām vai sociālo dzīvojamo telpu bez ērtībām;

31.2. ja sociālā dzīvojamā telpa bija izīrēta personai (ģimenei), kas vienlaicīgi bija reģistrēta arī citā palīdzības reģistrā (dzīvokļa izīrēšanai pirmām kārtām) vai arī audzina bērnu ar invaliditāti, vai ģimenei, kuras dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni;

31.3. ja sociālā dzīvojamā telpa bija izīrēta personai (ģimenei), kas audzināja bērnu ar invaliditāti vai aprūpēja personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti un aprūpējamā persona ir mirusi, ar nosacījumu, ka persona nelieto lielāku dzīvojamo telpu, kā noteikts noteikumu 28.punktā.

32. 2.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

32.1. no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā, 28.4panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

32.1.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, 1.1punktā minētās personas, kā arī šo personu bērni, kas dzimuši pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā;

32.1.2. personas ar noteiktiem ienākumiem;

32.1.3. denacionalizētās mājas īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem;

32.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, parādiem un ja tās ir likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 2.punktā minētās personas, kā arī šo personu bērni, kas dzimuši pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā;

32.3. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

32.3.1. personas ar noteiktiem ienākumiem;

32.3.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

32.3.3. denacionalizētās mājas īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem;

32.4. no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ja tās ievietojušās minētajā dzīvojamā telpā līdz prasības celšanai, kā arī to dzīvesvieta pēdējos piecus gadus deklarēta Rīgā un tās ir:

32.4.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kā arī šo personu bērni, kas dzimuši pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā;

32.4.2. maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

33. Reģistrācijai 2.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

33.1. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

33.2. hipotekārā kredīta līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

33.3. VDEĀK izziņas vai lēmuma kopija (uzrādot oriģinālu);

33.4. politiski represētas personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

33.5. attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – personām ar sevišķiem nopelniem;

33.6. dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – personām ar sevišķiem nopelniem.

34. 2.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt:

34.1. dzīvokli ar ērtībām, ja tās ir:

34.1.1. personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā un 28.4panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ievērojot noteikumu 57. un 58.punktā minētos kritērijus un nosacījumus;

34.1.2. personas ar sevišķiem nopelniem, ievērojot noteikumu 57. un 58.punktā minētos kritērijus un nosacījumus;

34.2. dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, ja tās ir:

34.2.1. personas, kuras no dzīvojamās telpas tiek izliktas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2pantā noteiktajā gadījumā;

34.2.2. personas, kuras minētas noteikumu 32.2 un 32.4.apakšpunktā.

35. Noteikumu 34.2.apakšpunktā minētajām personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar nosacījumu, ka netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu nekā tā, kas personu lietošanā bija līdz izlikšanai, ievērojot šādus kritērijus:

35.1. vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

35.2. divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

35.3. trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 vai vairāk cilvēki.

36. 2.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēšanai līdz šim lietoto pašvaldības dzīvojamo telpu, ja tiek samaksāts īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds, ja dzīvojamās telpas istabu skaits nepārsniedz noteikumu 35.punktā minētos kritērijus.

37. 3.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 3.punktā un 14.panta ceturtajā daļā minētās personas.

38. Reģistrācijai 3.reģistrā jāiesniedz nolēmumu par bērna aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem, ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu un/vai izbeigšanu kopijas (uzrādot oriģinālus).

39. 3.reģistrā reģistrētajai personai piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli ar ērtībām vai vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām.

40. Bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš saņem grupu dzīvokļa pakalpojumu un ir reģistrēts 3.reģistrā, var izīrēt vienistabas dzīvokli saskaņā ar noteikumu 39.punktā noteikto, ja saņemts SD atzinums, ka persona spēj dzīvot patstāvīgi un personai turpmāk nav nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums.

41. 4.reģistrā pabalsta saņemšanai pirmām kārtām reģistrē noteikumu 42.punktā minētās personas, kuras papildus noteikumu 43.punktā minētajiem dokumentiem ir iesniegušas notariālā kārtībā apliecinātu priekšlīgumu par izvēlēto pirkuma, īres vai nomas objektu.

42. 4.1reģistrā pabalsta saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

42.1. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4, 28.5pantā paredzētajos gadījumos;

42.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

42.3. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

43. Reģistrācijai 4., 4.1reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

43.1. īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

43.2. dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu;

43.3. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

43.4. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

43.5. rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir/nav saņemta naudas kompensācija (denacionalizēto māju īrnieki);

43.6. attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – personām ar sevišķiem nopelniem;

43.7. dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – personām ar sevišķiem nopelniem.

44. Pamatojoties uz Dzīvokļu pārvaldes pieprasījumu, 4.reģistrā reģistrēto personu pienākums ir aktualizēt informāciju par priekšlīgumu. Personas, kuras nav izpildījušas šo pienākumu, tiek pārreģistrētas 4.1reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

45. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 4., 4.1reģistrā, tiek ņemti vērā tie ģimenes locekļi, kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

46. 5.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētās personas.

47. Reģistrācijai 5.reģistrā jāiesniedz personas atbrīvojuma izziņas kopija (uzrādot oriģinālu).

48. 5.reģistrā reģistrētajai personai piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli bez ērtībām, vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

49. 6.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni, ja tās pēdējos piecus gadus deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

49.1. īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, bet ne lielāku kā divistabu dzīvoklis vai ne vairāk kā divas istabas, vai arī tādas dzīvojamās telpas, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par septiņiem gadiem (izņemot laulātos);

49.2. īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

49.3. lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, kurā deklarēta dzīvesvieta un kuru pēc palīdzības saņemšanas piekrīt atsavināt pašvaldībai.

50. Reģistrācijai 6.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

50.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

50.2. dzīvokļu īpašniekiem – izziņa no pārvaldnieka par apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas samaksu un izziņas no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojumu sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

50.3. pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem – izziņas no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojumu sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu.

50.4. lēmuma par aizbildņa iecelšanu kopija (uzrādot oriģinālu).

51. Papildus noteikumu 10.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 6.reģistrā minēto palīdzību pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja:

51.1. persona pēdējo piecu gadu laikā īrētajā pašvaldības dzīvojamā telpā bez izīrētāja piekrišanas iemitinājusi personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību;

51.2. personai vai tās laulātajam, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē, pieder nekustamais īpašums, izņemot vienistabas dzīvokli, kuru pēc palīdzības saņemšanas piekrīt atsavināt pašvaldībai, un/vai pēdējo piecu gadu laikā ir atsavinājuši nekustamo īpašumu;

51.3. pagājuši mazāk nekā trīs gadi pēc palīdzības saņemšanas sakarā ar personas izlikšanu no pašvaldības dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2pantu;

51.4. personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds;

51.5. personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un/vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds.

52. 6.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

52.1. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 cilvēki;

52.2. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

52.3. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 līdz 8 cilvēki;

52.4. piecistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 8 vai vairāk cilvēki.

53. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 52.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

53.1. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kura sasniegusi septiņu gadu vecumu (izņemot laulātos), bērns ar invaliditāti un ik divi bērni līdz septiņu gadu vecumam;

53.2. tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

54. 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

54.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 4. un 4.1punktā minētās personas;

54.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

54.3. personas ar noteiktiem ienākumiem;

54.4. maznodrošinātas personas ar sevišķiem nopelniem, bet ar nosacījumu, ka šīs personas vismaz piecus gadus dzīvesvietu deklarējušas Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

54.5. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

55. Reģistrācijai 7.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

55.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

55.2. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

55.3. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo reģistrēto dzīvesvietu Rīgā pirms izceļošanas no Latvijas;

55.4. lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

55.5. dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu – denacionalizēto māju īrniekiem;

55.6. rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir/nav saņemta naudas kompensācija – denacionalizēto māju īrniekiem;

55.7. attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u.c. atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – personām ar sevišķiem nopelniem;

55.8. dzīves apraksts (CV – Curriculum Vitae) – personām ar sevišķiem nopelniem.

56. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 7.reģistrā, tiek ņemti vērā tie ģimenes locekļi, kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

57. 7.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

57.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

57.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

57.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

57.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

58. Piedāvājot dzīvokli atbilstoši noteikumu 57.punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

58.1. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kura sasniegusi septiņu gadu vecumu (izņemot laulātos), bērns ar invaliditāti, ik divi bērni līdz septiņu gadu vecumam, kā arī persona, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis;

58.2. tiek ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

59. 8.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

59.1. personas ar noteiktiem ienākumiem un politiski represētās personas, kas ir denacionalizētās mājas īrnieki, ar kuriem noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4panta otrajā daļā minētajos gadījumos;

59.2. personas, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, ja:

59.2.1. Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

59.2.2. Apsekošanas komisija sastādījusi aktu ar atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3panta pirmo daļu vai 28.4panta pirmo daļu.

60. Reģistrācijai 8.reģistrā noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām personām jāiesniedz šādi dokumenti:

60.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

60.2. izīrētāja brīdinājuma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

60.3. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

60.4. dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu;

60.5. rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir/nav saņemta naudas kompensācija.

61. Pieņemot lēmumu par noteikumu 59.1.apakšpunktā minēto personu reģistrāciju 8.reģistrā, tiek ņemti vērā tie ģimenes locekļi, kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

62. Reģistrācijai 8.reģistrā pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem jāiesniedz izziņas no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojuma sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu.

63. 8.reģistrā reģistrētajām noteikumu 59.1.apakšpunktā minētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot noteikumu 57. un 58.punktā minētos kritērijus un nosacījumus.

64. Piedāvājot dzīvojamo telpu noteikumu 59.2.apakšpunktā minētajām personām, ievēro šādus nosacījumus:

64.1. personām piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamai telpai;

64.2. ja personas pirms reģistrācijas 8.reģistrā reģistrētas citā reģistrā, personām piedāvā dzīvokli atbilstoši noteikumu 57. un 58.punkta kritērijiem un nosacījumiem;

64.3. personām, kurām nav īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāda, piedāvā dzīvokli ar ērtībām;

64.4. noteikumu 59.2.1.apakšpunktā minētajām personām, ja tās ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kurām ir īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds, piedāvā dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvokli bez ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

64.4.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 vai 2 nepilngadīgi bērni;

64.4.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 3 (vai vairāk) nepilngadīgi bērni;

64.5. personām, kurām ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds, piedāvā līdzvērtīgu dzīvojamo telpu vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

65. 9.reģistrā reģistrē personas, kuras:

65.1. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām pret mazāku šāda tipa dzīvojamo telpu (izņemot vienu istabu) vai arī tām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamā telpa zemākā stāvā;

65.2. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsevišķu dzīvokli, sociālo dzīvokli, sociālo dzīvojamo telpu) pret mazāku dzīvojamo telpu (izņemot vienistabas dzīvokli), pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī tām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamā telpa dzīvojamās mājas pirmajā stāvā;

65.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli pret servisa dzīvokli; piedāvājot apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 28.punktā minētie kritēriji un 70.punktā noteiktā secība;

65.4. īrē servisa dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats; piedāvājot apmaiņu, ja persona bija reģistrēta:

65.4.1. 6.reģistrā, – pret dzīvokli ar ērtībām, tiek ievēroti noteikumu 52. un 53.punktā minētie kritēriji un nosacījumi;

65.4.2. 7.reģistrā, tiek ievēroti noteikumu 57. un 58.punktā minētie kritēriji un nosacījumi;

65.4.3. 1.reģistrā, tiek ievēroti noteikumu 25. vai 28.punktā minētie kritēriji;

65.4.4. atbilstoši noteikumu 19.4.apakšpunktam, – pret līdzvērtīgu pašvaldībai atsavinātajai dzīvojamai telpai;

65.5. īrē sociālo dzīvokli pēc nepilngadīgas personas (personu) iekļaušanas īres līgumā, – apmaiņai pret līdzvērtīgu sociālo dzīvojamo telpu;

65.6. īrē servisa dzīvokli un kurām palielinājies ģimenes locekļu skaits, – apmaiņai pret lielāku servisa dzīvokli; piedāvājot apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 28.punktā minētie kritēriji un 70.punktā noteiktā secība;

65.7. īrē sociālo dzīvojamo telpu ar ērtībām vai sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats; piedāvājot apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 27.punktā minētie kritēriji, izņemot noteikumu 31.3.apakšpunktā minēto gadījumu;

65.8. īrē sociālo dzīvojamo telpu, ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits un ir noteikumu 31.3.apakšpunktā minētās personas; piedāvājot apmaiņu pret līdzvērtīga labiekārtojuma dzīvojamo telpu, tiek ievēroti noteikumu 28.punktā minētie kritēriji;

65.9. īrē sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits; piedāvājot apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 25. vai 27.punktā minētie kritēriji;

65.10. īrē sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats, turklāt persona bija reģistrēta arī 7.reģistrā; piedāvājot apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 57. un 58.punktā minētie kritēriji un nosacījumi.

66. Personu reģistrācijai 9.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

66.1. ģimenes ārsta izziņa, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa; ka persona pārvietojas riteņkrēslā;

66.2. izziņas no akciju sabiedrības "Latvijas gāze" un elektrības piegādes pakalpojuma sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

66.3. vienošanās ar pārvaldnieku par parāda atmaksu – personām, kurām ir īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāds.

III. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

67. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā reģistrētām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septītajā daļā minētos gadījumus.

68. Reģistros reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā izīrēšanai, ievērojot katram reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

68.1. 2.reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

68.2. 9.reģistrā reģistrētajām personām.

69. Dzīvojamo telpu ar ērtībām piedāvā izīrēšanai 1.reģistrā reģistrētajām (19.1.5. un 19.1.10.apakšpunktā minētajām) personām, kā arī 2., 3., 6., 7., 8.reģistrā reģistrētajām personām šādās proporcijās (kopā 15 dzīvokļi): 1; 1; 3; 2; 6; 2, ievērojot katram reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

69.1. 1.reģistrā reģistrētajām (19.1.5. un 19.1.10.apakšpunktā minētajām) personām un 29.punktā minētajā gadījumā, ievērojot noteikumu 28.punktā minētos kritērijus, reģistrācijas secībā (1 dzīvoklis no 15); ja tādu nav, attiecīgo dzīvojamo telpu piedāvā noteikumu 59.2.1.apakšpunktā minētajām personām;

69.2. 2.reģistrā reģistrētajām personām (1 dzīvoklis no 15):

69.2.1. noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajām personām reģistrācijas secībā;

69.2.2. ja 2.reģistrā nav personu, kurām ir tiesības pretendēt uz dzīvokli ar ērtībām, šīm personām paredzētie dzīvokļi tiek piedāvāti 3.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

69.3. 3.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā (3 dzīvokļi no 15);

69.4. 6.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā (2 dzīvokļi no 15), ievērojot noteikumu 52. un 53.punktā minētos kritērijus un nosacījumus; ja 6.reģistrā nav personu, kurām piedāvāt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā noteikumu 59.2.apakšpunktā minētajām personām reģistrācijas secībā;

69.5. 7.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 57. un 58.punktā minētos kritērijus un nosacījumus (6 dzīvokļi no 15):

69.5.1. divus dzīvokļus lēmumu pieņemšanas secībā piedāvā personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem;

69.5.2. vienu dzīvokli piedāvā repatriantiem, politiski represētajām personām vai ģimenēm, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni;

69.5.3. trīs dzīvokļus piedāvā pārējām šajā reģistrā minētajām personām reģistrācijas secībā;

69.5.4. ja nav noteikumu 69.5.1. un 69.5.2.apakšpunktā minēto personu, šīm personām paredzētos dzīvokļus reģistrācijas secībā piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

69.6. 8.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 63. un 64.punktā minētos kritērijus un nosacījumus (2 dzīvokļi no 15), šādā secībā:

69.6.1. vienu dzīvokli piedāvā noteikumu 59.2.1.apakšpunktā minētajām personām Rīgas domes lēmumu pieņemšanas secībā; ja nav pretendentu, tad piedāvā noteikumu 59.1. un 59.2.2.apakšpunktā minētajām personām reģistrācijas secībā;

69.6.2. vienu dzīvokli piedāvā noteikumu 59.1. un 59.2.2.apakšpunktā minētajām personām reģistrācijas secībā; ja nav pretendentu, tad piedāvā noteikumu 59.2.1.apakšpunktā minētajām personām Rīgas domes lēmumu pieņemšanas secībā;

69.7. 10.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā, ievērojot noteikumu 57. un 58.punktā minētos kritērijus un nosacījumus, ja nav pretendentu, kuri minēti noteikumu 68.punktā, 69.1.– 69.6.apakšpunktā.

70. Servisa dzīvokli piedāvā tādā secībā, kādā pēc SD atzinuma par servisa dzīvokļa nepieciešamību saņemšanas Departamentā reģistrēts personas iesniegums, un atbilstoši attiecīgajam reģistram noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.

71. Dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā izīrēšanai, ievērojot noteikumos attiecīgajiem reģistriem noteiktos kritērijus un ievērojot šādu secību:

71.1. 2.reģistrā reģistrētajām personām:

71.1.1. personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

71.1.2. politiski represētajām personām vai ģimenēm, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni;

71.1.3. pārējām šajā reģistrā minētajām personām reģistrācijas secībā;

71.2. 3.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

71.3. 5.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā;

71.4. 6.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 52. un 53.punktā minētos kritērijus un nosacījumus, reģistrācijas secībā;

71.5. 8.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot noteikumu 64.1.apakšpunktā minēto nosacījumu, dzīvojamās telpas piedāvā:

71.5.1. pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu, lēmumu pieņemšanas secībā;

71.5.2. pamatojoties uz Apsekošanas komisijas aktu ar atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu no atsevišķas pašvaldības dzīvojamās telpas, personu reģistrācijas secībā.

72. Sociālos dzīvokļus un sociālās dzīvojamās telpas 1.reģistrā reģistrētajām un noteikumu 65.2.apakšpunktā minētajām personām piedāvā, ievērojot šim reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

72.1. sociālos dzīvokļus:

72.1.1. pensijas vecumu sasniegušām personām vai personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

72.1.2. pensijas vecumu sasniegušām personām vai personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuras pagaidām uzturas patversmē, jo zaudējušas dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

72.1.3. noteikumu 65.2. apakšpunktā minētajām personām;

72.1.4. noteikumu 19.1.8., 19.1.9.apakšpunktā minētājām personām;

72.1.5. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem, lēmumu pieņemšanas secībā;

72.1.6. politiski represētajām personām;

72.1.7. personām, kuras vienlaicīgi reģistrētas 8.reģistrā;

72.1.8. reģistrācijas secībā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

72.2. sociālās dzīvojamās telpas:

72.2.1. pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

72.2.2. personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē, jo zaudējušas dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

72.2.3. noteikumu 65.2.apakšpunktā minētajām personām;

72.2.4. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem, lēmumu pieņemšanas secībā;

72.2.5. personām, kuras vienlaicīgi reģistrētas 8.reģistrā, ievērojot noteikumu 64.2.apakšpunktā minētos nosacījumus;

72.2.6. ģimenēm, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni vai personām, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti;

72.2.7. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām.

IV. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana

73. Piešķiramā pabalsta apmērs 4., 4.1reģistrā reģistrētajām personām ir šāds:

73.1. personai, kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2pantā paredzētajā gadījumā – 3600 euro (pamatsumma), paredzot vēl 4300 euro par katru ģimenes locekli;

73.2. pārējām personām – 14 300 euro (pamatsumma), paredzot vēl 4300 euro par katru ģimenes locekli.

74. Piešķirto pabalstu var izlietot:

74.1. nekustamā īpašuma iegādei – kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi;

74.2. dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā;

74.3. pārvietojamas dzīvojamās mājas iegādei un zemes nomas līguma noslēgšanai (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) vai zemes iegādei īpašumā.

75. 4., 4.1reģistrā reģistrētajiem denacionalizēto māju īrniekiem pirms palīdzības saņemšanas jāierodas Departamentā, lai noslēgtu vienošanos starp mājas īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu un dzīvojamās telpas lietotājiem par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (noteikumu 3.pielikums). Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par palīdzības sniegšanu bez vienošanās noslēgšanas, pamatojoties uz īrnieka paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ vienošanās nav iesniegta.

76. Personai pirms pirkuma līguma noslēgšanas Departamentā jāsaņem aktualizēts Reģistrācijas komisijas lēmums par noteikto pabalsta apmēru. Aktualizācija derīga vienu mēnesi, ar tiesībām pagarināt uz vienu mēnesi.

77. Izīrēšanas komisija piešķirtā finansējuma ietvaros piešķir pabalstu 4.reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā, ievērojot noteikumu 41.punkta nosacījumus.

78. Ja uz pabalsta saņemšanu nepretendē 4.reģistrā reģistrētās personas, Dzīvokļu pārvalde reģistrācijas secībā uzaicina 4.1reģistrā reģistrētās personas.

79. Personai viena mēneša laikā no Reģistrācijas komisijas lēmuma par pabalsta apmēru aktualizēšanas brīža jāiesniedz Departamentā šādi dokumenti:

79.1. notariālā kārtībā apliecināta vienošanās, kas noslēgta starp dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem (par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju);

79.2. pirkuma līgums (notariāla akta veidā) vai pirkuma līgums (notariāla akta veidā) un ar banku noslēgtā kreditēšanas līguma kopija, ja par pirkumu veikta daļēja samaksa. Ja pabalsts izlietots zemes un namīpašuma vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām iegādei, papildus jāiesniedz pašvaldības izziņa par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām un nepieciešamā zemesgabala lielumu dzīvojamās mājas piesaistei (noteikumu 74.1.apakšpunktā minētajos gadījumos);

79.3. noteikumu 74.2.apakšpunkta nosacījumiem atbilstošs izīrējamā dzīvokļa dzīvojamās telpas īres līgums ar nosacījumiem par īres maksas priekšapmaksu un izīrējamajam dzīvoklim atbilstošā zemesgrāmatas nodalījuma izraksts;

79.4. komersanta izsniegts faktūrrēķins vai preces pavadzīmes rēķins, līgums par zemes pirkumu vai nomu (notariāla akta veidā), atļauja novietot pagaidu māju un pašvaldības izziņa par nepieciešamā zemesgabala lielumu pagaidu mājas piesaistei (noteikumu 74.3.apakšpunktā minētajā gadījumā).

80. 4. un 4.1reģistrā reģistrētās personas, kuras noteikumu 76.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav iesniegušas noteikumu 79.punktā minētos dokumentus, tiek pārreģistrētas 41.reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

81. Personai piešķiramā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt norādīto darījuma summu.

82. Izīrēšanas komisija izskata personas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu tikai pēc tam, kad persona iesniegusi noteikumu 79.punktā minētos dokumentus.

83. Rīgas domes Finanšu departaments piecu darba dienu laikā pēc Izīrēšanas komisijas lēmuma par pabalsta piešķiršanu izraksta saņemšanas dod rīkojumu pārskaitīt personai piešķirto pabalstu pārdevēja, izīrētāja, iznomātāja vai bankas darījumu kontā.

V. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

84. Reģistrācijas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Departamenta direktora.

85. Izīrēšanas komisijas faktisko rīcību un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu var apstrīdēt Rīgas domē. Izīrēšanas komisijas lēmumu privāto tiesību jomā var pārsūdzēt Rīgas tiesu apgabala Centra rajona tiesā.

VI. Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošos noteikumus Nr.80 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr.113; 2011, Nr.111, Nr.198; 2012, Nr.179; 2013, Nr.84, Nr.192; 2014, Nr.80, Nr.98).

87. Personām, kuras līdz 2010.gada 21.jūlijam, kad mainījās politiski represēto personu reģistrācijas nosacījumi, ir reģistrētas vienā reģistra lietā ar politiski represētu personu kā ģimenes locekļi, ienākumi netiek vērtēti.

88. Uz personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai līdz 2010.gada 21.jūlijam, attiecināmi nosacījumi, kuri bija spēkā šo personu reģistrācijas brīdī.

89. Piedāvājot dzīvojamās telpas personām, kuras reģistrētas līdz 2007.gada 13.decembrim, kad mainījās dzīvojamās telpas piedāvāšanas nosacījumi denacionalizēto māju īrniekiem, tiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti līdz 2004.gada 31.martam, kad pašvaldība uzsāka palīdzības sniegšanu denacionalizēto māju īrniekiem, kā arī laulātie, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 2004.gada 31.marta un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

90. Piešķirot pabalstu personām, kuras reģistrētas līdz 2007.gada 13.decembrim, kad mainījās dzīvojamās telpas piedāvāšanas nosacījumi denacionalizēto māju īrniekiem, tiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti līdz 2004.gada 31.martam, kad pašvaldība uzsāka palīdzības sniegšanu denacionalizēto māju īrniekiem, kā arī laulātie, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 2004.gada 31.marta un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

91. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi reģistrs Nr.1 uzskatāms par reģistru Nr.2, reģistrs Nr.4 – par reģistru Nr.4.1, reģistrs Nr.4.1 – par reģistru Nr.4, reģistrs Nr.12 – par reģistru Nr.10, reģistrs Nr.13 – par reģistru Nr.1, reģistrs Nr.14 – par reģistru Nr.9.

92. Pabalsta apmērs, kas noteikts līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, tiek pielīdzināts tam, kāds noteikts šajos noteikumos.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.153
Personas, kurām nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa

1. Stomas slimnieki ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

2. Slimnieki ar 1.grupas invaliditāti psihisku un uzvedības traucējumu dēļ, kuriem slēdzienu par slimnieka psihiskajiem un uzvedības traucējumiem un atsevišķas dzīvojamās telpas nepieciešamību ir izsniedzis ārstu – psihiatru konsilijs.

3. Slimnieki ar 1.grupas invaliditāti un smagām hroniskām ādas slimību formām (pemfingus vulgaris, eritrodermija).

4. Personas ar 1.grupas invaliditāti, kuras ir gulošas un kopjamas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
2.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.153
Personu ar noteiktiem ienākumiem ienākumu deklarēšana

1. Palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā pieprasītājs (turpmāk – pieprasītājs), lai novērtētu personas ienākumu atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim, vēršas SD ar iesniegumu, deklarē iepriekšējo trīs mēnešu ienākumus un iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus.

2. Pieprasītājs ienākumu deklarācijā norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras kā denacionalizētās mājas īrnieki ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un mitinās vienā mājoklī.

3. Pieprasītājs iesniedz rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem.

4. Pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

5. Noteikumu 19.2., 19.3., 32.1.2., 32.3.1., 42.1., 54.3., 59.1.apakšpunktā un 41.punktā minētajām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām vai atsevišķi dzīvojošām personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuras strādā algotu darbu, izvērtējot ienākumus, tiek vērtēti tikai ienākumi no pensijas.

6. SD sociālā darba speciālists pēc pieprasītāja iesnieguma, ienākumus apliecinošu dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā par pieprasītāju pieejamo informāciju no valsts un pašvaldības datu reģistriem, elektroniski aizpilda ienākumu deklarāciju.

7. Pēc ienākumu deklarācijas aizpildīšanas to izdrukā, SD sociālā darba speciālists un pieprasītājs to paraksta, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas pareizību.

8. SD, pamatojoties uz ienākumu deklarāciju, pieņem lēmumu par pieprasītāja ienākumu atbilstību /neatbilstību šo saistošo noteikumu 2.10.apakšpunktā minētajam ienākumu līmenim un izsniedz šo faktu apliecinošu izziņu.

9. Izziņa par personas ienākumu atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim ir spēkā vienu gadu pēc SD lēmuma pieņemšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

3.pielikums

Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.153
Vienošanās starp denacionalizētās mājas īrnieku, viņa ģimenes locekļiem un namīpašnieku par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību
Rīgā    
  (datums)  
 
Mēs, denacionalizētā nama Rīgā,
 
(adrese)
dzīvokļa Nr.___ īrnieks un ģimenes locekļi, kuri reģistrēti palīdzības
 
(palīdzības veids)
saņemšanai:
 
           
           
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)  
           
           
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)  
           
           
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)  
           
           
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)  
           
          ,
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)
 
un nama Rīgā,
  ,
(adrese)
likumīgais īpašnieks (pilnvarotais pārstāvis)
           
           
(vārds)   (uzvārds)   (personas kods)  

vienojamies, ka pēc palīdzības saņemšanas izbeidzam ___.___._____. noslēgto dzīvojamās telpas Rīgā,

 
(adrese)

īres līgumu (īres līgumiskās attiecības) un atbrīvojam šo dzīvojamo telpu līdz ___.___.201__., kā arī deklarējam savu dzīvesvietu, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.pantu.

 
 
(paraksts un tā atšifrējums)
 
 
(paraksts un tā atšifrējums)
 
 
(paraksts un tā atšifrējums)
 
 
(paraksts un tā atšifrējums)
 
 
(paraksts un tā atšifrējums)

Piezīme. Vienošanos paraksta īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.153 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Saistošie noteikumi), jo Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošie noteikumi Nr.80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir vairākkārt grozīti un lielais grozījumu apjoms apgrūtina to uztveri.

Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, un kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību un pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz palīdzību.

Saistošie noteikumi strukturēti sešās sadaļās: I.Vispārīgie noteikumi, II. Personu reģistrācijas un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji, III. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība, IV. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana, V. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, VI. Noslēguma jautājumi.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Lai nodrošinātu likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā – izpildi un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 4., 7.punktā noteiktās palīdzības sniegšanu, saistošajos noteikumos noteikta personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Neietekmē.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Neietekmē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošie noteikumi izstrādāti, ņemot vērā no iedzīvotājiem un Rīgas domes deputātiem saņemtos priekšlikumus.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 153Pieņemts: 09.06.2015.Stājas spēkā: 11.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 133 (5451), 10.07.2015. OP numurs: 2015/133.15
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
275252
11.07.2015
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)