1. Noteikumi nosaka apcietinātajam vai notiesātajam (turpmāk – ieslodzītais) sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kārtību, kādā ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā sniedz šos pakalpojumus, un kārtību, kādā ieslodzīto nosūta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas.

2. Ieslodzītais bez maksas saņem:

2.1. primāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību;

2.2. neatliekamo stomatoloģisko palīdzību;

2.3. sekundāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas vai Latvijas Cietumu slimnīca, bet, ja ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt ieslodzījuma vietā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, tad, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, arī ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas;

2.4. efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona;

2.5. no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

3. Ieslodzītā ambulatoro veselības aprūpi nodrošina ieslodzījuma vietas medicīnas daļā, bet stacionāro veselības aprūpi – Latvijas Cietumu slimnīcā.

4. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto neatliekamo stomatoloģisko palīdzību sniedz, ja ieslodzītā stāvoklim var būt kritiska ietekme uz viņa veselību vai dzīvību un nepieciešama neatliekama palīdzība.

5. Ieslodzītais zāles lieto tikai ieslodzījuma vietas personāla klātbūtnē, izņemot gadījumu, ja saņemts ieslodzījuma vietas ārsta īpašs norādījums.

6. Par ieslodzītā personīgajiem finanšu līdzekļiem iegādātās zāles glabā ieslodzījuma vietas medicīnas daļā un tās lieto saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu.

7. Ieslodzītā veselības profilaktisko pārbaudi veic reizi gadā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks katru gadu nosaka profilaktiskās pārbaudes veidu.

8. Pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu, aizliegts nosūtīt uz citām institūcijām ieslodzīto, kuram ir slimība akūtā stadijā un kurš nav pabeidzis ārstēšanas kursu.

9. Ja ieslodzītais ir guvis traumu vai ir saindējies, ārstniecības persona pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas iesniedz ieslodzījuma vietas priekšniekam rakstisku ziņojumu par notikušo.

10. Ieslodzītajam ierodoties ieslodzījuma vietā, ārstniecības persona triju dienu laikā pēc ierašanās vai nekavējoties pēc ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošā palīga (turpmāk – dežurējošais palīgs) norādījuma veic ieslodzītā pirmreizējo veselības pārbaudi.

11. Ja ieslodzītais tiek pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu, šīs ieslodzījuma vietas ārstniecības persona ieslodzītā veselības pārbaudi veic triju dienu laikā pēc ierašanās vai nekavējoties pēc dežurējošā palīga norādījuma.

12. Ja ieslodzīto ievieto Latvijas Cietumu slimnīcā, slimnīcas dežurējošais ārsts divu stundu laikā pēc ieslodzītā ievietošanas slimnīcā vai nekavējoties pēc dežurējošā palīga norādījuma veic ieslodzītā apskati.

13. Veicot šo noteikumu 10., 11. un 12. punktā minēto ieslodzītā veselības pārbaudi vai ieslodzītā apskati, ieslodzījuma vietas ārstniecības persona:

13.1. noformē vai turpina aizpildīt ieslodzītā ambulatorā vai stacionārā pacienta medicīnisko karti (turpmāk – medicīniskā karte), kurā fiksē izmeklējumu rezultātus, un aizpilda ambulatorās kartes pielikumus (1., 2. un 3. pielikums);

13.2. apskata ieslodzīto, lai noskaidrotu, vai ieslodzītajam ir redzami miesas bojājumi;

13.3. piedāvā ieslodzītajam veikt izmeklējumu cilvēka imūndeficīta vīrusa konstatēšanai, ja ieslodzītajam pēdējo 12 mēnešu laikā minētais izmeklējums nav ticis veikts;

13.4. nosūta uz plaušu rentgenoloģisku izmeklējumu, ja ieslodzītajam pēdējo 12 mēnešu laikā minētais izmeklējums nav ticis veikts;

13.5. ja nepieciešams, ordinē ieslodzītajam citus, šajā punktā neminētus, izmeklējumus un ārstēšanu.

14. Veicot šo noteikumu 10. punktā minēto pirmreizējo veselības pārbaudi, ieslodzītajam piedāvā veikt izmeklējumu seksuāli transmisīvo slimību konstatēšanai.

15. Ja šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās apskates laikā ieslodzītajam konstatē miesas bojājumus, ārstniecības persona aizpilda un pievieno medicīniskajai kartei ieslodzītā traumu apskates lapu (4. pielikums).

16. Ja ieslodzītais atsakās no šo noteikumu 13.2., 13.3. un 13.5. apakšpunktā minētās apskates, izmeklējuma vai ārstēšanas, viņš rakstiski apliecina savu atteikumu, aizpildot apliecinājuma veidlapu (5. pielikums). Ja ieslodzītais atsakās apliecināt savu atteikumu, apliecinājuma veidlapā šo faktu ar parakstu apliecina ārstniecības persona un divas ieslodzījuma vietas amatpersonas (darbinieki).

17. Ja ieslodzītais ir atteicies no šo noteikumu 13.2., 13.3. un 13.5. apakšpunktā minētās apskates, izmeklējuma vai ārstēšanas, bet ārstniecības personai ir pamatotas aizdomas par nopietnām veselības problēmām vai ieslodzītajam ir acīmredzami miesas bojājumi, ārstniecības persona tos norāda medicīniskajā kartē.

18. Ja rodas pamatotas aizdomas, ka ieslodzītajam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, dežurējošais palīgs par to nekavējoties informē ieslodzījuma vietas ārstniecības personu, kura nekavējoties veic ieslodzītā apskati, izvērtē viņa veselības stāvokli un atbilstoši kompetencei sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

19. Ja nav iespējams sniegt ieslodzītajam neatliekamo medicīnisko palīdzību ieslodzījuma vietā vai ieslodzījuma vietā nav pieejama ārstniecības persona un rodas pamatotas aizdomas par nopietnām ieslodzītā veselības problēmām, vai ieslodzītajam ir acīmredzami miesas bojājumi, dežurējošais palīgs nekavējoties izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi.

20. Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzījuma vietā ieslodzītais saņem:

20.1. pēc paša iniciatīvas vēršoties pie ieslodzījuma vietas ārsta, ārsta palīga vai zobārsta;

20.2. pēc ieslodzījuma vietas ārsta vai ārsta palīga nosūtījuma.

21. Primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītais saņem atbilstoši ārstniecības personas nosūtījumam vai pēc savas iniciatīvas vēršoties pie ieslodzījuma vietas ārstiem speciālistiem.

22. Ieslodzītā plānveida sekundāro veselības aprūpi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona veic ieslodzījuma vietas dienas kārtībā noteiktajā laikā.

23. Ja ieslodzītajam nav tiesību patstāvīgi pārvietoties pa ieslodzījuma vietas teritoriju, plānveida primārās un sekundārās veselības aprūpes saņemšanai uz ieslodzījuma vietas medicīnas daļu viņu nogādā par ieslodzītā uzraudzību atbildīgā amatpersona.

24. Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītajam sniedz ieslodzījuma vietas medicīnas daļā vai ieslodzītā atrašanās vietā, vai Latvijas Cietumu slimnīcā. Plānveida ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ieslodzījuma vietas dienas kārtībā noteiktajā pacientu pieņemšanas laikā.

25. Ja ieslodzītajam nepieciešams saņemt ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu Latvijas Cietumu slimnīcā:

25.1. ieslodzījuma vietas medicīnas daļas vadītājs saskaņo ar Latvijas Cietumu slimnīcas attiecīgo ārstu pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku un informē par to ieslodzījuma vietas priekšnieku;

25.2. ieslodzījuma vietas priekšnieks organizē ieslodzītā pārvešanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu uz laiku līdz vienai dienai.

26. Ja ieslodzīto nepieciešams steidzami nosūtīt uz Latvijas Cietumu slimnīcu, ieslodzījuma vietas medicīnas daļas ārstniecības persona par to informē Latvijas Cietumu slimnīcas dežūrārstu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgo amatpersonu.

27. Ja ieslodzīto nepieciešams steidzami nosūtīt uz Latvijas Cietumu slimnīcu ārpus normālā darba laika, ieslodzījuma vietas amatpersonas un darbinieki rīkojas atbilstoši šo noteikumu 19. punktā minētajai kārtībai.

28. Ja neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde informē dežurējošo palīgu par nepieciešamību pārvest ieslodzīto stacionārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai uz Latvijas Cietumu slimnīcu, dežurējošais palīgs nekavējoties par to informē Olaines cietuma dežurējošo palīgu un Latvijas Cietumu slimnīcas dežurējošo ārstu, kurš informē par iespēju nodrošināt veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu Latvijas Cietumu slimnīcā.

29. Ja neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārstniecības persona konstatē, ka ieslodzīto nepieciešams nekavējoties pārvest uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas, tā aizpilda veidlapu ieslodzītā pārvešanai uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas (6. pielikums) un iesniedz to dežurējošajam palīgam.

30. Ja šo noteikumu 28. punktā minētajā gadījumā nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu iespējams nodrošināt Latvijas Cietumu slimnīcā, dežurējošais palīgs, saskaņojot to ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgo amatpersonu, organizē ieslodzītā pārvešanu.

31. Ja šo noteikumu 28. punktā minētajā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu Latvijas Cietumu slimnīcā nav iespējams nodrošināt, dežurējošais palīgs, saskaņojot ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgo amatpersonu, organizē ieslodzītā pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas un tā apsardzi.

33. Ja ieslodzītais vēlas saņemt sekundārās veselības aprūpes vai zobārstniecības pakalpojumu par personīgajiem finanšu līdzekļiem ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, viņš iesniedz ieslodzījuma vietas priekšniekam iesniegumu.

34. Šo noteikumu 33. punktā minēto iesniegumu izvērtē ieslodzījuma vietas ārsts un medicīnas daļas vadītājs vai Latvijas Cietumu slimnīcas virsārsts, sniedzot atzinumu par veselības aprūpes nepieciešamību.

35. Ja ieslodzītajam nav medicīnisku indikāciju pakalpojuma saņemšanai vai pakalpojumu iespējams saņemt ieslodzījuma vietā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, ieslodzījuma vietas priekšnieks noraida šo noteikumu 33. punktā minēto iesniegumu.

37. Saņemot ārstniecības iestādes rēķinu par ieslodzītajam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu šo noteikumu 33. punktā minētajā gadījumā, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona attiecīgos finanšu līdzekļus pārskaita ārstniecības iestādes norādītajā bankas kontā.

38. Ja ieslodzītais vēlas iegādāties zāles vai medicīniskās preces, viņš iesniedz ieslodzījuma vietas priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut iegādāties zāles vai medicīniskās preces par ieslodzītā personīgajiem finanšu līdzekļiem. Iesniegumu izvērtē ieslodzījuma vietas ārsts un medicīnas daļas vadītājs vai Latvijas Cietumu slimnīcas virsārsts un sniedz atzinumu par veselības aprūpei nepieciešamajām zālēm vai medicīniskajām precēm.

39. Ja zāļu vai medicīnisko preču iegāde ieslodzītajam nav medicīniski indicēta, ieslodzījuma vietas priekšnieks noraida šo noteikumu 38. punktā minēto iesniegumu.

40. Ja zāles vai medicīniskās preces ieslodzītajam ir medicīniski indicētas, ieslodzījuma vietas medicīnas daļas vadītājs vai Latvijas Cietumu slimnīcas virsārsts:

40.1. noskaidro zāļu vai medicīnisko preču iegādes aptuvenās izmaksas un tuvāko iegādes vietu;

40.2. organizē ieslodzītā personīgo līdzekļu kontā esošo līdzekļu rezervēšanu;

40.3. saskaņo ieslodzītā iesniegumu ar ieslodzījuma vietas priekšnieku;

40.4. nodrošina, ka ieslodzījuma vietas medicīnas daļas vadītājs vai Latvijas Cietumu slimnīcas virsārsts organizē to iegādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu un elektronisko iepirkumu sistēmu;

40.5. nodod zāles vai medicīniskās preces ieslodzītajam. Ieslodzītais parakstās par to saņemšanu. Zāles glabā atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 14. janvāra noteikumus Nr. 25 "Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 16. nr.).

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.