Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumus Nr. 239 "Prasības tādai apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem, un tās papildu marķējumam".
Ministru kabineta noteikumi Nr.269

Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 24.§)
Prasības zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai un tās marķējumam
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta trešo daļu un 13.panta trešās daļas 3.punktu

1. Noteikumi nosaka īpašas prasības zīdaiņu (no četru līdz divpadsmit mēnešu vecumam) un mazu bērnu (no viena līdz trīs gadu vecumam) pārtikai un tās papildu marķējumam.

2. Noteikumi neattiecas uz pienu, kas paredzēts maziem bērniem.

3. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika tās specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un ir piemērota zīdaiņu un mazu bērnu uzturam. To izplata, norādot tās piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.

4. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika apmierina veselu zīdaiņu un mazu bērnu uztura prasības un ir lietojama zīdaiņu barošanai periodā, kad tiek pārtraukta zīdīšana, kā arī mazu bērnu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastās pārtikas vai uztura papildinājumam.

5. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika šo noteikumu izpratnē ir:

5.1. apstrādātu graudaugu pārtika, kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām:

5.1.1. graudaugu pārtika, kas ir pagatavota vai ko sagatavo lietošanai, pievienojot pienu vai citus piemērotus uzturā lietojamus šķidrumus;

5.1.2. graudaugu pārtika, kurai pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu un kuru sagatavo lietošanai, pievienojot ūdeni vai citus šķidrumus, kas nesatur olbaltumvielas;

5.1.3. makaronu ēdieni, ko sagatavo lietošanai, vārot ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;

5.1.4. sausiņi un cepumi, kas izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas vai ko sagatavo lietošanai, saberžot un pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

5.2. pārtika, kura nav minēta šo noteikumu 5.1. apakšpunktā un kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām.

6. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotība zīdaiņu un mazu bērnu barošanai ir pierādīta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.

7. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3. pielikumā minētās vielas, nepārsniedzot šo noteikumu 4. pielikumā norādītās maksimālās devas.

8. Pesticīdu atlieku daudzums zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā nepārsniedz:

8.1. šo noteikumu 5. pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu;

8.2. 0,01 mg/kg – tiem pesticīdiem, kas nav minēti šo noteikumu 5. pielikumā.

9. Šo noteikumu 6. pielikumā minētos pesticīdus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus izmanto zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas ražošanā. Atzīstams, ka pesticīdi nav lietoti, ja:

9.1. šo noteikumu 6. pielikuma 1. tabulā minēto atsevišķu pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu – 0,003 mg/kg;

9.2. šo noteikumu 6. pielikuma 2. tabulā minēto atsevišķu pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz 0,003 mg/kg.

10. Šo noteikumu 8. un 9. punktā minētais maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir noteikts patēriņam gatavos produktos.

11. Pārtikas piedevu izmantošana zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā ir noteikta normatīvajos aktos par pārtikas piedevu lietošanu.

12. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku mazumtirdzniecībā izplata tikai fasētu.

13. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fasētu pārtikas preču marķēšanu un informācijas sniegšanu patērētājiem. Marķējumā papildus norāda šādu informāciju:

13.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal), olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku (lipīdu) daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

13.2. katras minerālvielas un katra vitamīna vidējo daudzumu (1. un 2. pielikums), izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

13.3. vecumu, no kura produktu drīkst lietot, ņemot vērā tā sastāvu, struktūru un citas īpašības, bet ne agrāk par četriem mēnešiem;

13.4. lipekļa klātbūtni vai trūkumu, ja produkts paredzēts bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem;

13.5. ja nepieciešams, produkta sagatavošanas pamācību un norādījumu par šo pamācību ievērošanas nozīmi.

14. Marķējumā var norādīt:

14.1. šo noteikumu 3. pielikumā minēto vielu vidējo daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

14.2. šo noteikumu 3. pielikumā minēto vielu daudzumu, izteiktu procentos no šo noteikumu 7. pielikumā norādītās salīdzināmās vērtības, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā, ja šo vielu daudzums produktā ir vismaz 15 procentu no salīdzināmās vērtības.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumus Nr. 118 "Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības un tās marķējuma un izplatīšanas prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 43. nr.; 2004, 63. nr.; 2010, 41. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2006. gada 5. decembra Direktīvas 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās apstrādātu graudaugu pārtikas sastāvs1

Nr.
p.k.

Produkta sastāvdaļas, mērvienības

Minimālais daudzums

Maksimālais daudzums

1.Graudaugi – viens vai vairāki samalti graudaugi un/vai cieti saturoši sakņaugi

25 % no kopējās produkta masas, rēķinot pēc sausnas

2.Olbaltumvielas2:
2.1.šo noteikumu 5.1.2. un 5.1.4. apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,3 (5,5)

2.2.pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,48 (2)

2.3.pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.4. apakšpunktā minētajos cepumos, kas pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,36 (1,5)

2.4.pievienoto olbaltumu ķīmiskais indekss3

80 % no salīdzināmās olbaltumvielas (kazeīna4) ķīmiskā indeksa

 
2.5.olbaltumvielu enerģijas attiecība olbaltumvielu maisījumā

70 % no salīdzināmās olbaltumvielas enerģijas attiecības

3.Ogļhidrāti:
3.1.ja šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4. apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus:
3.1.1.no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,8 (7,5)

3.1.2.pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,9 (3,75)

3.2.ja šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus:
3.2.1.no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,2 (5)

3.2.2.pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,6 (2,5)

4.Tauki (lipīdi):
4.1.šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4. apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,8 (3,3)

4.2.šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) 

1,1 (4,5)

4.3.ja tauku saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal), tad:
4.3.1.laurīnskābes daudzums

15 % no kopējā tauku daudzuma

4.3.2.miristīnskābes daudzums

15 % no kopējā tauku daudzuma

4.3.3.linoleīnskābes daudzums (glicerīdu–linoleātu veidā), mg/100 kJ (mg/100 kcal)

70 (300)

285 (1200)

5.Minerālvielas:
5.1.nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)5

25 (100)

5.2.kalcijs:  
5.2.1.šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

20 (80)

5.2.2.šo noteikumu 5.1.4. apakšpunktā minētajos produktos, kas pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

12 (50)

6.Vitamīni:
6.1.tiamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)

25 (100)

6.2.A vitamīns šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos, mg RE /100 kJ (µg RE/100 kcal)6

14 (60)8

43 (180)8

6.3.D vitamīns šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos, mg/100 kJ (µg /100 kcal)7

0,25 (1)8

0,75 (3)8

Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam nepieciešamajās attiecībās.
3 Ķīmiskais indekss – vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.
4 Aminoskābju daudzums 100 gramos kazeīna (olbaltumvielu):

1.Arginīns3,7 
2.Cistīns0,3 
3.Histidīns2,9 
4.Izoleicīns5,4 
5.Leicīns9,5 
6.Lizīns8,1 
7.Metionīns2,8 
8.Fenilalanīns5,2 
9.Treonīns4,7 
10.Triptofāns1,6 
11.Tirozīns5,8 
12.Valīns6,7 

5 Nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.
6 RE = visu transretinolu ekvivalents.
7 Holekalciferola veidā, kura 10 µg = D vitamīna 400 SV.
8 Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Prasības mazu bērnu pārtikas sastāvam1, izņemot apstrādātu graudaugu pārtiku (noteikumu 5.1. apakšpunkts)

Nr.
p.k.

Produkta sastāvdaļas, mērvienības

Minimālais daudzums

Maksimālais daudzums

1.Olbaltumvielas2:
1.1.ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad:
1.1.1.minēto sastāvdaļu kopējais daudzums

40 % no produkta masas

1.1.2.katras minētās sastāvdaļas daudzums

25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas

1.1.3.kopējais olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,7 (7)

1.2.ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā ir minēti pirmie, tad:
1.2.1.minēto sastāvdaļu kopējais daudzums

10 % no produkta masas

1.2.2.katras minētās sastāvdaļas daudzums

25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas

1.2.3.olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)

1 (4)

1.3.ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā nav minēti pirmie, tad:
1.3.1.minēto sastāvdaļu kopējais daudzums

8 % no kopējās produkta masas

1.3.2.katras minētās sastāvdaļas daudzums

25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas

 
1.3.3.olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,5 (2,2)

1.3.4.kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem

0,7 (3)

1.4.ja produkta nosaukumā kopā ar citām sastāvdaļām ir minēts siers, tad:
1.4.1.piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,5 (2,2)

1.4.2.kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,7 (3)

1.5.ja produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, tad kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)

0,7 (3)

 
1.6.ja mērce ir piedeva ēdienam, tad uz mērci neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. apakšpunktā minētās prasības
1.7.saldajos ēdienos
1.7.1.ja nosaukumā piena produkti minēti kā vienīgā vai pirmā sastāvdaļa, piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kcal

2,2

1.7.2.uz visiem pārējiem saldajiem ēdieniem neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. apakšpunktā minētās prasības
2.Ogļhidrāti:
2.1.dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos, g/100 ml

10

2.2.augļu sulās, nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos, g/100 ml

15

2.3.tikai augļu ēdienos, g/100 g

20

2.4.desertos un pudiņos, g/100 g

25

2.5.pārējos dzērienos, kas nesatur pienu, g/100 g

5

3.Tauki:
3.1.1.1. apakšpunktā minētajos produktos, ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai produkta nosaukumā tās ir minētas pirmās, tad kopējais tauku daudzums produktā, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,4 (6)

3.2.visos citos produktos – kopējais tauku daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal)

1,1 (4,5)

4.Nātrijs3, mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100 g; ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, tad nātrija daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal)

48 (200) vai 200

70 (300)

5.Vitamīni:
5.1.ieteicamais C vitamīna daudzums augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās, mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100 g

6 (25) vai 25

5.2.ieteicamais A vitamīna daudzums dārzeņu sulās, µg RE/100 kJ (µg RE/100 kcal)4

25 (100)

5.3.citai pārtikai A vitamīnu nepievieno
5.4.D vitamīnu pārtikai nepievieno

Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam nepieciešamajās attiecībās.
3 Augļu produktiem, desertiem un pudiņiem nātrija sāļus drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.
4 RE = visu transretinolu ekvivalents.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Vielas, ko atļauts pievienot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai

Nr.
p.k.

Viela

Vielas atļautā forma

1.Vitamīni:
1.1.A vitamīns

retinols

retinilacetāts

retinilpalmitāts

beta karotīns

1.2.D vitamīns

D2 vitamīns (ergokalciferols)

D3 vitamīns (holekalciferols)

1.3.B1 vitamīns

tiamīna hidrohlorīds

tiamīna mononitrāts

1.4.B2 vitamīns

riboflavīns

nātrija riboflavīn-5'-fosfāts

1.5.niacīns

nikotīnamīds

nikotīnskābe

1.6.B6 vitamīns

piridoksīna hidrohlorīds

piridoksīn-5-fosfāts

piridoksīndipalmitāts

1.7.pantotēnskābe

kalcija D-pantotenāts

nātrija D-pantotenāts

dekspantenols

1.8.folātsfolskābe
1.9.B12 vitamīns

ciānkobalamīns

hidroksokobalamīns

1.10.biotīnsD-biotīns
1.11.C vitamīns

L-askorbīnskābe

nātrija L-askorbāts

kalcija L-askorbāts

6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts)

kālija askorbāts

1.12.K vitamīnsfilohinons (fitomenadions)
1.13.E vitamīnsD-alfa-tokoferols
DL-alfa-tokoferols
D-alfa-tokoferola acetāts
DL-alfa-tokoferola acetāts
2.Aminoskābes:
2.1.L-arginīns un tā hidrohlorīds
2.2.L-cistīns un tā hidrohlorīds
2.3.L-histidīns un tā hidrohlorīds
2.4.L-izoleicīns un tā hidrohlorīds
2.5.L-leicīns un tā hidrohlorīds
2.6.L-lizīns un tā hidrohlorīds
2.7.L-cisteīns un tā hidrohlorīds
2.8.L-metionīns
2.9.L-fenilalanīns
2.10.L-treonīns
2.11.L-triptofāns
2.12.L-tirozīns
2.13.L-valīns
3.Citas vielas:
3.1.holīns
3.2.holīna hlorīds
3.3.holīna citrāts
3.4.holīna bitartrāts
3.5.inozīts
3.6.L-karnitīns
3.7.L-karnitīna hidrohlorīds
4.Minerālvielas:
4.1.kalcijs (Ca)

kalcija karbonāts

kalcija hlorīds

kalcija citrāti

kalcija glukonāts

kalcija glicerofosfāts

kalcija laktāts

kalcija oksīds

kalcija hidroksīds

kalcija fosfāti

4.2.magnijs (Mg)

magnija karbonāts

magnija hlorīds

magnija citrāti

magnija glukonāts

magnija oksīds

magnija hidroksīds

magnija fosfāti

magnija sulfāts

magnija laktāts

magnija glicerofosfāts

4.3.kālijs (K)

kālija hlorīds

kālija citrāti

kālija glukonāts

kālija laktāts

kālija glicerofosfāts

4.4.dzelzs (Fe)

divvērtīgās dzelzs citrāts

trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts

divvērtīgās dzelzs glukonāts

divvērtīgās dzelzs laktāts

divvērtīgās dzelzs sulfāts

divvērtīgās dzelzs fumarāts

trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)

elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi)

trīsvērtīgās dzelzs saharāts

nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts

divvērtīgās dzelzs karbonāts

4.5.varš (Cu)

vara-lizīna komplekss

vara karbonāts

vara citrāts

vara glukonāts

vara sulfāts

4.6.cinks (Zn)

cinka acetāts

cinka citrāts

cinka laktāts

cinka sulfāts

cinka oksīds

cinka glukonāts

cinka hlorīds

4.7.mangāns (Mn)

mangāna karbonāts

mangāna hlorīds

mangāna citrāts

mangāna glukonāts

mangāna sulfāts

mangāna glicerofosfāts

4.8.jods (I)

nātrija jodīds

kālija jodīds

kālija jodāts

nātrija jodāts

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai pievienoto vitamīnu un minerālvielu maksimālās devas1

Nr.
p.k.

Vitamīni un minerālvielas (mērvienības)

Maksimālā deva/100 kcal

1.A vitamīns (µg RE)1802
2.E vitamīns (mg a-TE)3
3.C vitamīns (mg)12,5; 253; 1254
4.Tiamīns (mg)0,25; 0,55
5.Riboflavīns (mg)0,4
6.Niacīns (mg NE)4,5
7.B6 vitamīns (mg)0,35
8.Folskābe (µg)50
9.B12 vitamīns (µg)0,35
10.Pantotēnskābe (mg)1,5
11.Biotīns (µg)10
12.Kālijs (mg)160
13.Kalcijs (mg)80; 1806; 1007
14.Magnijs (mg)40
15.Dzelzs (mg)3
16.Cinks (mg)2
17.Varš (µg)40
18.Jods (µg)35
19.Mangāns (mg)0,6

Piezīmes.
1 Maksimālās devas norādītas lietošanai gatavā produktā, ko izplata jau sagatavotu vai sagatavo pēc ražotāja norādījumiem. Kālija un kalcija maksimālās devas norādītas pārdošanā esošajos produktos.
2 Atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikuma prasībām.
3 Produktos, kas bagātināti ar dzelzi.
4 Augļu ēdienos, augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās.
5 Apstrādātu graudaugu pārtikā.
6 Šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minētajos produktos.
7 Šo noteikumu 5.1.4. apakšpunktā minētajos produktos.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Maksimāli pieļaujamais pesticīdu (pesticīdu metabolītu) atlieku daudzums zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā

Nr.
p.k.

Pesticīds (pesticīda metabolīts)

Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums (mg/kg)

1.Kadusafoss0,006
2.Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, kas izteikts kā demeton-S-metils)0,006
3.Etoprofoss0,008
4.Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, kas izteikta kā fipronils)0,004
5.Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa)0,006
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Pesticīdi, kurus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus lieto zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas ražošanā, un to atliekvielas

1. tabula

Nr.
p.k.

Pesticīds (pesticīda atliekviela)

1.Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, kas izteikta kā disulfotons)
2.Fensulfotions (fensulfotiona, fensulfotiona skābekļa analoga un fensulfotiona sulfonu summa, kas izteikta kā fensulfotions)
3.Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons
4.Haloksifops (haloksifopa, haloksifopa sāļu un esteru, tai skaitā konjugātu, summa, kas izteikta kā haloksifops)
5.Heptahlors un transheptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors
6.Heksahlorbenzols
7.Nitrofēns
8.Ometoāts
9.Terbufoss (terbufosa, terbufosa sulfoksīda un terbufosa sulfona summa, kas izteikta kā terbufoss)

2. tabula

Nr.
p.k.

Pesticīds

1.Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns
2.Endrīns
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
noteikumiem Nr.269
Vitamīnu un minerālvielu salīdzināmās vērtības

Nr.
p.k.

Vitamīni un minerālvielas, mērvienība

Salīdzināmā vērtība

1.A vitamīns, µg400
2.D vitamīns, µg10
3.C vitamīns, mg25
4.Tiamīns, mg0,5
5.Riboflavīns, mg0,8
6.Niacīna ekvivalenti, mg9
7.B6 vitamīns, mg0,7
8.Folāts, µg100
9.B12 vitamīns, µg0,7
10.Kalcijs, mg400
11.Dzelzs, mg6
12.Cinks, mg4
13.Jods, µg70
14.Selēns, µg10
15.Varš, mg0,4
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai un tās marķējumam Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 269Pieņemts: 02.06.2015.Stājas spēkā: 06.06.2015.Zaudē spēku: 25.04.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 109, 05.06.2015. OP numurs: 2015/109.5
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
274480
06.06.2015
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"