LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN
IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU JŪRAS PIESĀRŅOJUMA NEGADĪJUMU
IZRAISTĪTO SEKU NOVĒRŠANĀ
Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība,
turpmāk - Puses,
IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras
tiesību konvencijā noteikto pamatprincipu attiecībā uz valstu
pienākumu sadarboties jūras vides aizsardzības un saglabāšanas
jomā, kā arī 1990.gada Starptautiskajā konvencijā "Par
gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma
gadījumā" (OPRC 1990) noteikto principu, kas minēts šīs
konvencijas 10.pantā attiecībā uz divpusējās un daudzpusējās
sadarbības veicināšanu piesārņojuma seku novēršanas gatavības un
reaģēšanas jomā;
AR MĒRĶI attīstīt un paplašināt divpusējo sadarbību jūras
piesārņojuma negadījumu izraisīto seku novēršanas jomā, kas
balstīta uz 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides
aizsardzības konvenciju, turpmāk - Helsinku konvencija, īpaši uz
šīs konvencijas VII pielikumu par jūras piesārņojuma seku
novēršanu un atbilstošu sadarbību ar mērķi uzlabot reaģēšanas
gatavību naftas piesārņojuma gadījumā,
VIENOJAS par sekojošo:
1.pants
Definīcijas
Šīs Vienošanās ietvaros:
1) "Nafta" nozīmē naftas produktus jebkurā to
fizikāli ķīmiskajā veidā, tai skaitā jēlnafta, degviela, naftas
pārpalikumi, naftas atkritumi un naftas pārstrādes produkti.
2) "Piesārņojuma negadījums" nozīmē notikumu vai
notikumu virkni, kurai ir vienota izcelsme, kas izraisījusi vai
var izraisīt naftas noplūdi un kas izraisījusi vai var izraisīt
apdraudējumu jūras videi vai piekrastei, vai kādai no Pušu
interesēm, un kura novēršanai nepieciešama ārkārtas reaģēšana vai
cita veida tūlītēja rīcība.
3) "Atbildības rajons" nozīmē rajons Baltijas jūrā,
kas noteikts Helsinku konvencijas 1.pantā, un kurā Pusēm ir
pienākums veikt piesārņojuma negadījumu seku novēršanas
pasākumus, gadījumos, kad notikusi vai var notikt būtiska naftas
noplūde vai jebkāda veida piesārņojuma negadījums, kas izraisījis
vai var izraisīt jūras piesārņošanu.
2.pants
Vispārīgie noteikumi
(1) Puses apņemas nodrošināt spēju reaģēt uz piesārņojuma
negadījumiem jūrā. Šī spēja ietver atbilstoša aprīkojuma, kuģu un
darbaspēka nodrošinājumu, kas sagatavots reaģēšanai piekrastes
ūdeņos un atklātā jūrā.
(2) Puses savu atbildības rajonu ietvaros veic novērošanu un
monitoringu ar mērķi konstatēt un uzraudzīt piesārņojuma
negadījumus un nodrošina nepieciešamos pasākumus to
novēršanai.
(3) Puses vienojas sniegt savstarpēju palīdzību, reaģējot uz
piesārņojuma negadījumiem, kas notikuši otras Puses atbildības
rajonā.
3.pants
Kompetentās institūcijas
(1) Šīs Vienošanās ietvaros "Kompetentās
institūcijas" ir:
a) no Latvijas Puses - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku
flotile;
b) no Igaunijas Puses - Policijas un robežsardzes
pārvalde.
(2) Šīs Vienošanās uzdevumu izpildei Kompetentajām
institūcijām ļauts sadarboties nepastarpināti savā starpā.
(3) Kompetentās institūcijas apņemas sadarboties piesārņojuma
negadījuma seku likvidācijas aprīkojuma un metožu pilnveidošanā,
kā arī reaģēšanas personāla apmācībā.
4.pants
Informēšana par negadījumu
Puses apņemas nekavējoties informēt otru Pusi par
negadījumiem, kas notikuši Puses atbildības rajonā, kuri skar vai
var skart otras Puses intereses.
5.pants
Palīdzība
Palīdzība tiek sniegta pamatojoties uz Kompetentās
institūcijas pieprasījumu, kuru vienas Puses Kompetentā
institūcija iesniedz otras Puses Kompetentajai institūcijai.
Puse, kas saņēmusi pieprasījumu, tās iespēju robežās sniedz
pieprasīto palīdzību cik vien ātri iespējams.
6.pants
Palīdzības sniegšanas pārtraukšana
(1) Puse, kas sniedz palīdzību, var daļēji vai pilnībā to
pārtraukt, ja apstākļi to prasa. Par palīdzības pārtraukšanu
jāinformē palīdzību pieprasījušās Puses Kompetentā
institūcija.
Šajā gadījumā palīdzību sniegušās Puses vienības un aprīkojums
ir jāatbrīvo nekavējoties.
(2) Puse, kas pieprasījusi palīdzību, var atsaukt palīdzības
pieprasījumu, kad nepieciešamība pēc palīdzības ir zudusi.
7.pants
Palīdzības sniegšanas izdevumu atlīdzināšana
Puse, kas pieprasījusi palīdzību, veiks izdevumu atlīdzināšanu
palīdzību sniegušajai Pusei par izdevumiem, kas radušies
palīdzības sniegšanas rezultātā.
Gadījumā, ja palīdzību pieprasījusī Puse ir atsaukusi savu
pieprasījumu, tā apņemas atlīdzināt izdevumus, kas jau izlietoti
vai radušies otrai Pusei. Individuālos gadījumos Puses var
vienoties par atbilstošu izdevumu atlīdzināšanu.
8.pants
Piesārņojuma operāciju vadība
Piesārņojuma negadījuma seku novēršanas operācijas vada tās
Puse Kompetentā institūcija, kuras atbildības rajonā notiek
operācija, ja vien individuālos gadījumos Pušu Kompetentās
institūcijas nav vienojušās citādāk.
9.pants
Piekļuves atvieglošana
(1) Palīdzību pieprasījusī Puse norāda otrai Pusei tās zonas
savas atbildības rajonā, kurās otras Puses reaģēšanas vienībām un
aprīkojumam ir dota atļauja uzturēties.
(2) Šajā gadījumā palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina, lai
otras Puses reaģēšanas vienībām un aprīkojumam ir netraucēta
caurbraukšana uz šīm zonām, piemērojot minimālās formalitātes.
Par šīm formalitātēm nekavējoties jāinformē otras Puses
Kompetentā institūcija.
10.pants
Vienību un aprīkojuma apgāde
Palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina otras Puses atbalsta
vienību apgādi un sniedz materiāltehnisko nodrošinājumu, kas
nepieciešams operācijas veikšanai.
11.pants
Strīdu izskatīšanas kārtība
Jebkuri strīdi, kas saistīti ar šīs Vienošanās iztulkošanu vai
piemērošanu un kurus nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā starp
Pušu Kompetentajām institūcijām, tiek risināti izmantojot
diplomātiskos kanālus.
12.pants
Saistības ar citiem starptautiskiem līgumiem
Šī Vienošanās nekādā mērā neskar Pušu tiesības vai pienākumus,
kas noteikti citos starptautiskos līgumos.
13.pants
Stāšanās spēkā, grozīšana un pārtraukšana
(1) Šī Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas dienā un
paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.
(2) Šī Vienošanās var tikt grozīta jebkurā laikā Pusēm
savstarpēji rakstiski vienojoties, atbilstoši pušu nacionālajām
tiesībām. Šādi Vienošanās grozījumi stājas spēkā to parakstīšanas
dienā un kļūst par Vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.
(3) Šī Vienošanās var tikt pārtraukta jebkurā laikā Pusēm
savstarpēji rakstiski vienojoties. Katra no Pusēm var vienpusēji
izbeigt Vienošanos, pa diplomātiskajiem kanāliem ar rakstveida
brīdinājumu otrai Pusei. Šajā gadījumā Vienošanās tiek uzskatīta
par pārtrauktu sešus mēnešus pēc rakstveida brīdinājuma
saņemšanas.
To apliecinājuši, būdami to attiecīgo valdību pienācīgi
pilnvaroti, ir parakstījuši Vienošanos.
Parakstīta Traķos 2015.gada 16.janvārī divos (2) identiskos
eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodās. Atšķirīgas
interpretācijas gadījumā par noteicošo tiek izmantots Vienošanās
teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs
|
Igaunijas Republikas valdības
vārdā
Keita Pentuse-Rozimannusa
ārlietu ministre
|