Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU JŪRAS PIESĀRŅOJUMA NEGADĪJUMU
IZRAISTĪTO SEKU NOVĒRŠANĀ

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība, turpmāk - Puses,

IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijā noteikto pamatprincipu attiecībā uz valstu pienākumu sadarboties jūras vides aizsardzības un saglabāšanas jomā, kā arī 1990.gada Starptautiskajā konvencijā "Par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā" (OPRC 1990) noteikto principu, kas minēts šīs konvencijas 10.pantā attiecībā uz divpusējās un daudzpusējās sadarbības veicināšanu piesārņojuma seku novēršanas gatavības un reaģēšanas jomā;

AR MĒRĶI attīstīt un paplašināt divpusējo sadarbību jūras piesārņojuma negadījumu izraisīto seku novēršanas jomā, kas balstīta uz 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju, turpmāk - Helsinku konvencija, īpaši uz šīs konvencijas VII pielikumu par jūras piesārņojuma seku novēršanu un atbilstošu sadarbību ar mērķi uzlabot reaģēšanas gatavību naftas piesārņojuma gadījumā,

VIENOJAS par sekojošo:

1.pants
Definīcijas

Šīs Vienošanās ietvaros:

1) "Nafta" nozīmē naftas produktus jebkurā to fizikāli ķīmiskajā veidā, tai skaitā jēlnafta, degviela, naftas pārpalikumi, naftas atkritumi un naftas pārstrādes produkti.

2) "Piesārņojuma negadījums" nozīmē notikumu vai notikumu virkni, kurai ir vienota izcelsme, kas izraisījusi vai var izraisīt naftas noplūdi un kas izraisījusi vai var izraisīt apdraudējumu jūras videi vai piekrastei, vai kādai no Pušu interesēm, un kura novēršanai nepieciešama ārkārtas reaģēšana vai cita veida tūlītēja rīcība.

3) "Atbildības rajons" nozīmē rajons Baltijas jūrā, kas noteikts Helsinku konvencijas 1.pantā, un kurā Pusēm ir pienākums veikt piesārņojuma negadījumu seku novēršanas pasākumus, gadījumos, kad notikusi vai var notikt būtiska naftas noplūde vai jebkāda veida piesārņojuma negadījums, kas izraisījis vai var izraisīt jūras piesārņošanu.

2.pants
Vispārīgie noteikumi

(1) Puses apņemas nodrošināt spēju reaģēt uz piesārņojuma negadījumiem jūrā. Šī spēja ietver atbilstoša aprīkojuma, kuģu un darbaspēka nodrošinājumu, kas sagatavots reaģēšanai piekrastes ūdeņos un atklātā jūrā.

(2) Puses savu atbildības rajonu ietvaros veic novērošanu un monitoringu ar mērķi konstatēt un uzraudzīt piesārņojuma negadījumus un nodrošina nepieciešamos pasākumus to novēršanai.

(3) Puses vienojas sniegt savstarpēju palīdzību, reaģējot uz piesārņojuma negadījumiem, kas notikuši otras Puses atbildības rajonā.

3.pants
Kompetentās institūcijas

(1) Šīs Vienošanās ietvaros "Kompetentās institūcijas" ir:

a) no Latvijas Puses - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile;

b) no Igaunijas Puses - Policijas un robežsardzes pārvalde.

(2) Šīs Vienošanās uzdevumu izpildei Kompetentajām institūcijām ļauts sadarboties nepastarpināti savā starpā.

(3) Kompetentās institūcijas apņemas sadarboties piesārņojuma negadījuma seku likvidācijas aprīkojuma un metožu pilnveidošanā, kā arī reaģēšanas personāla apmācībā.

4.pants
Informēšana par negadījumu

Puses apņemas nekavējoties informēt otru Pusi par negadījumiem, kas notikuši Puses atbildības rajonā, kuri skar vai var skart otras Puses intereses.

5.pants
Palīdzība

Palīdzība tiek sniegta pamatojoties uz Kompetentās institūcijas pieprasījumu, kuru vienas Puses Kompetentā institūcija iesniedz otras Puses Kompetentajai institūcijai. Puse, kas saņēmusi pieprasījumu, tās iespēju robežās sniedz pieprasīto palīdzību cik vien ātri iespējams.

6.pants
Palīdzības sniegšanas pārtraukšana

(1) Puse, kas sniedz palīdzību, var daļēji vai pilnībā to pārtraukt, ja apstākļi to prasa. Par palīdzības pārtraukšanu jāinformē palīdzību pieprasījušās Puses Kompetentā institūcija.

Šajā gadījumā palīdzību sniegušās Puses vienības un aprīkojums ir jāatbrīvo nekavējoties.

(2) Puse, kas pieprasījusi palīdzību, var atsaukt palīdzības pieprasījumu, kad nepieciešamība pēc palīdzības ir zudusi.

7.pants
Palīdzības sniegšanas izdevumu atlīdzināšana

Puse, kas pieprasījusi palīdzību, veiks izdevumu atlīdzināšanu palīdzību sniegušajai Pusei par izdevumiem, kas radušies palīdzības sniegšanas rezultātā.

Gadījumā, ja palīdzību pieprasījusī Puse ir atsaukusi savu pieprasījumu, tā apņemas atlīdzināt izdevumus, kas jau izlietoti vai radušies otrai Pusei. Individuālos gadījumos Puses var vienoties par atbilstošu izdevumu atlīdzināšanu.

8.pants
Piesārņojuma operāciju vadība

Piesārņojuma negadījuma seku novēršanas operācijas vada tās Puse Kompetentā institūcija, kuras atbildības rajonā notiek operācija, ja vien individuālos gadījumos Pušu Kompetentās institūcijas nav vienojušās citādāk.

9.pants
Piekļuves atvieglošana

(1) Palīdzību pieprasījusī Puse norāda otrai Pusei tās zonas savas atbildības rajonā, kurās otras Puses reaģēšanas vienībām un aprīkojumam ir dota atļauja uzturēties.

(2) Šajā gadījumā palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina, lai otras Puses reaģēšanas vienībām un aprīkojumam ir netraucēta caurbraukšana uz šīm zonām, piemērojot minimālās formalitātes. Par šīm formalitātēm nekavējoties jāinformē otras Puses Kompetentā institūcija.

10.pants
Vienību un aprīkojuma apgāde

Palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina otras Puses atbalsta vienību apgādi un sniedz materiāltehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams operācijas veikšanai.

11.pants
Strīdu izskatīšanas kārtība

Jebkuri strīdi, kas saistīti ar šīs Vienošanās iztulkošanu vai piemērošanu un kurus nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā starp Pušu Kompetentajām institūcijām, tiek risināti izmantojot diplomātiskos kanālus.

12.pants
Saistības ar citiem starptautiskiem līgumiem

Šī Vienošanās nekādā mērā neskar Pušu tiesības vai pienākumus, kas noteikti citos starptautiskos līgumos.

13.pants
Stāšanās spēkā, grozīšana un pārtraukšana

(1) Šī Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas dienā un paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

(2) Šī Vienošanās var tikt grozīta jebkurā laikā Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties, atbilstoši pušu nacionālajām tiesībām. Šādi Vienošanās grozījumi stājas spēkā to parakstīšanas dienā un kļūst par Vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.

(3) Šī Vienošanās var tikt pārtraukta jebkurā laikā Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties. Katra no Pusēm var vienpusēji izbeigt Vienošanos, pa diplomātiskajiem kanāliem ar rakstveida brīdinājumu otrai Pusei. Šajā gadījumā Vienošanās tiek uzskatīta par pārtrauktu sešus mēnešus pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas.

To apliecinājuši, būdami to attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši Vienošanos.

Parakstīta Traķos 2015.gada 16.janvārī divos (2) identiskos eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodās. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā par noteicošo tiek izmantots Vienošanās teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā
Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs

Igaunijas Republikas valdības vārdā
Keita Pentuse-Rozimannusa
ārlietu ministre

 
Document information
Status:
In force
In force
State:
 Estonia
Type:
 international agreement
 bilateral
Entry into force:
 16.01.2015.
Signature:
 16.01.2015.
Place of signature: 
Traķi
Ratification:
 Cabinet of Ministers
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 14, 21.01.2015.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
585
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"