LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN
  IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
  VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU JŪRAS PIESĀRŅOJUMA NEGADĪJUMU
  IZRAISTĪTO SEKU NOVĒRŠANĀ
  Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība,
  turpmāk - Puses,
  IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras
  tiesību konvencijā noteikto pamatprincipu attiecībā uz valstu
  pienākumu sadarboties jūras vides aizsardzības un saglabāšanas
  jomā, kā arī 1990.gada Starptautiskajā konvencijā "Par
  gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma
  gadījumā" (OPRC 1990) noteikto principu, kas minēts šīs
  konvencijas 10.pantā attiecībā uz divpusējās un daudzpusējās
  sadarbības veicināšanu piesārņojuma seku novēršanas gatavības un
  reaģēšanas jomā;
  AR MĒRĶI attīstīt un paplašināt divpusējo sadarbību jūras
  piesārņojuma negadījumu izraisīto seku novēršanas jomā, kas
  balstīta uz 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides
  aizsardzības konvenciju, turpmāk - Helsinku konvencija, īpaši uz
  šīs konvencijas VII pielikumu par jūras piesārņojuma seku
  novēršanu un atbilstošu sadarbību ar mērķi uzlabot reaģēšanas
  gatavību naftas piesārņojuma gadījumā,
  VIENOJAS par sekojošo:
  1.pants
  Definīcijas
  Šīs Vienošanās ietvaros:
  1) "Nafta" nozīmē naftas produktus jebkurā to
  fizikāli ķīmiskajā veidā, tai skaitā jēlnafta, degviela, naftas
  pārpalikumi, naftas atkritumi un naftas pārstrādes produkti.
  2) "Piesārņojuma negadījums" nozīmē notikumu vai
  notikumu virkni, kurai ir vienota izcelsme, kas izraisījusi vai
  var izraisīt naftas noplūdi un kas izraisījusi vai var izraisīt
  apdraudējumu jūras videi vai piekrastei, vai kādai no Pušu
  interesēm, un kura novēršanai nepieciešama ārkārtas reaģēšana vai
  cita veida tūlītēja rīcība.
  3) "Atbildības rajons" nozīmē rajons Baltijas jūrā,
  kas noteikts Helsinku konvencijas 1.pantā, un kurā Pusēm ir
  pienākums veikt piesārņojuma negadījumu seku novēršanas
  pasākumus, gadījumos, kad notikusi vai var notikt būtiska naftas
  noplūde vai jebkāda veida piesārņojuma negadījums, kas izraisījis
  vai var izraisīt jūras piesārņošanu.
  2.pants
  Vispārīgie noteikumi
  (1) Puses apņemas nodrošināt spēju reaģēt uz piesārņojuma
  negadījumiem jūrā. Šī spēja ietver atbilstoša aprīkojuma, kuģu un
  darbaspēka nodrošinājumu, kas sagatavots reaģēšanai piekrastes
  ūdeņos un atklātā jūrā.
  (2) Puses savu atbildības rajonu ietvaros veic novērošanu un
  monitoringu ar mērķi konstatēt un uzraudzīt piesārņojuma
  negadījumus un nodrošina nepieciešamos pasākumus to
  novēršanai.
  (3) Puses vienojas sniegt savstarpēju palīdzību, reaģējot uz
  piesārņojuma negadījumiem, kas notikuši otras Puses atbildības
  rajonā.
  3.pants
  Kompetentās institūcijas
  (1) Šīs Vienošanās ietvaros "Kompetentās
  institūcijas" ir:
  a) no Latvijas Puses - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku
  flotile;
  b) no Igaunijas Puses - Policijas un robežsardzes
  pārvalde.
  (2) Šīs Vienošanās uzdevumu izpildei Kompetentajām
  institūcijām ļauts sadarboties nepastarpināti savā starpā.
  (3) Kompetentās institūcijas apņemas sadarboties piesārņojuma
  negadījuma seku likvidācijas aprīkojuma un metožu pilnveidošanā,
  kā arī reaģēšanas personāla apmācībā.
  4.pants
  Informēšana par negadījumu
  Puses apņemas nekavējoties informēt otru Pusi par
  negadījumiem, kas notikuši Puses atbildības rajonā, kuri skar vai
  var skart otras Puses intereses.
  5.pants
  Palīdzība
  Palīdzība tiek sniegta pamatojoties uz Kompetentās
  institūcijas pieprasījumu, kuru vienas Puses Kompetentā
  institūcija iesniedz otras Puses Kompetentajai institūcijai.
  Puse, kas saņēmusi pieprasījumu, tās iespēju robežās sniedz
  pieprasīto palīdzību cik vien ātri iespējams.
  6.pants
  Palīdzības sniegšanas pārtraukšana
  (1) Puse, kas sniedz palīdzību, var daļēji vai pilnībā to
  pārtraukt, ja apstākļi to prasa. Par palīdzības pārtraukšanu
  jāinformē palīdzību pieprasījušās Puses Kompetentā
  institūcija.
  Šajā gadījumā palīdzību sniegušās Puses vienības un aprīkojums
  ir jāatbrīvo nekavējoties.
  (2) Puse, kas pieprasījusi palīdzību, var atsaukt palīdzības
  pieprasījumu, kad nepieciešamība pēc palīdzības ir zudusi.
  7.pants
  Palīdzības sniegšanas izdevumu atlīdzināšana
  Puse, kas pieprasījusi palīdzību, veiks izdevumu atlīdzināšanu
  palīdzību sniegušajai Pusei par izdevumiem, kas radušies
  palīdzības sniegšanas rezultātā.
  Gadījumā, ja palīdzību pieprasījusī Puse ir atsaukusi savu
  pieprasījumu, tā apņemas atlīdzināt izdevumus, kas jau izlietoti
  vai radušies otrai Pusei. Individuālos gadījumos Puses var
  vienoties par atbilstošu izdevumu atlīdzināšanu.
  8.pants
  Piesārņojuma operāciju vadība
  Piesārņojuma negadījuma seku novēršanas operācijas vada tās
  Puse Kompetentā institūcija, kuras atbildības rajonā notiek
  operācija, ja vien individuālos gadījumos Pušu Kompetentās
  institūcijas nav vienojušās citādāk.
  9.pants
  Piekļuves atvieglošana
  (1) Palīdzību pieprasījusī Puse norāda otrai Pusei tās zonas
  savas atbildības rajonā, kurās otras Puses reaģēšanas vienībām un
  aprīkojumam ir dota atļauja uzturēties.
  (2) Šajā gadījumā palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina, lai
  otras Puses reaģēšanas vienībām un aprīkojumam ir netraucēta
  caurbraukšana uz šīm zonām, piemērojot minimālās formalitātes.
  Par šīm formalitātēm nekavējoties jāinformē otras Puses
  Kompetentā institūcija.
  10.pants
  Vienību un aprīkojuma apgāde
  Palīdzību pieprasījusī Puse nodrošina otras Puses atbalsta
  vienību apgādi un sniedz materiāltehnisko nodrošinājumu, kas
  nepieciešams operācijas veikšanai.
  11.pants
  Strīdu izskatīšanas kārtība
  Jebkuri strīdi, kas saistīti ar šīs Vienošanās iztulkošanu vai
  piemērošanu un kurus nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā starp
  Pušu Kompetentajām institūcijām, tiek risināti izmantojot
  diplomātiskos kanālus.
  12.pants
  Saistības ar citiem starptautiskiem līgumiem
  Šī Vienošanās nekādā mērā neskar Pušu tiesības vai pienākumus,
  kas noteikti citos starptautiskos līgumos.
  13.pants
  Stāšanās spēkā, grozīšana un pārtraukšana
  (1) Šī Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas dienā un
  paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.
  (2) Šī Vienošanās var tikt grozīta jebkurā laikā Pusēm
  savstarpēji rakstiski vienojoties, atbilstoši pušu nacionālajām
  tiesībām. Šādi Vienošanās grozījumi stājas spēkā to parakstīšanas
  dienā un kļūst par Vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.
  (3) Šī Vienošanās var tikt pārtraukta jebkurā laikā Pusēm
  savstarpēji rakstiski vienojoties. Katra no Pusēm var vienpusēji
  izbeigt Vienošanos, pa diplomātiskajiem kanāliem ar rakstveida
  brīdinājumu otrai Pusei. Šajā gadījumā Vienošanās tiek uzskatīta
  par pārtrauktu sešus mēnešus pēc rakstveida brīdinājuma
  saņemšanas.
  To apliecinājuši, būdami to attiecīgo valdību pienācīgi
  pilnvaroti, ir parakstījuši Vienošanos.
  Parakstīta Traķos 2015.gada 16.janvārī divos (2) identiskos
  eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodās. Atšķirīgas
  interpretācijas gadījumā par noteicošo tiek izmantots Vienošanās
  teksts angļu valodā.
  
    
      | 
         Latvijas Republikas valdības
        vārdā 
        Edgars Rinkēvičs 
        ārlietu ministrs 
       | 
      
         Igaunijas Republikas valdības
        vārdā 
        Keita Pentuse-Rozimannusa 
        ārlietu ministre 
       |