|
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.805
Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 16.§) Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi
(Noteikumu nosaukums MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo daļu, 12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1 daļu (MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka: 1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus; 1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu; 1.3. kritērijus atzinuma izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai; 1.4. kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā; 1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību; 1.6. kritērijus, atbilstoši kuriem komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai līdz 18 gadu vecumam vai personai, kura pārsniegusi 18 gadu vecumu; 1.7. iesnieguma prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai veidlapas paraugu un tajā norādāmo informāciju. (Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 2. Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā: 2.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums); 2.2. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta (turpmāk – ārsts) sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu; 2.3. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577). (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 3. Lai veiktu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz komisijā: 3.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums); 3.2. nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju"); 3.3. (svītrots ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332); 3.4. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577); 3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par nepieciešamiem ekspertīzei. (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 4. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus persona var iesniegt: 4.1. personīgi; 4.2. nosūtot pa pastu; 4.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 4.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus. 5. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var iesniegt arī personas ārsts: 5.1. personīgi; 5.2. nosūtot pa pastu; 5.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 5.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus. 6. Ja prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei komisijai ir nepieciešama papildu informācija par personu, komisija šīs ziņas iegūst vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā, pieprasa tās no pašas personas, personas ārsta, darba devēja, izglītības iestādes, valsts vai pašvaldību institūcijas. 7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas. (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 8. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes. (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā) 9. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, komisijas ārsts novērtē personai diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus. Novērtējumu un savus secinājumus komisijas ārsts apraksta ekspertīzes aktā komisijas valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma). (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto ekspertīzes aktu un šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes noteikšanu un tās termiņu, kā arī apstiprina ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu. 11. Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti. (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 14. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes. (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 15. Ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanu veic personas klātbūtnē, saskaņojot ar personu novērtēšanas laiku un vietu. (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā) 17. Veicot invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, komisijas ārsts: 17.1. izvērtē šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus; 17.2. novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālās spējas saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5. pielikumu; 17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam; 17.4. ieraksta personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu un secinājumus ekspertīzes aktā informācijas sistēmā. (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 18. Pamatojoties uz šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka: 18.1. bērniem līdz 18 gadu vecumam – invaliditāti saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem un invaliditātes termiņu; 18.2. personai no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu; 18.3. personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – invaliditātes grupu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu; 18.4. personām no 18 gadu vecuma – invaliditātes grupu un/vai darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kritērijiem, ja ekspertīze veikta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai slimību, kura saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu. 19. Ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot: 19.1. "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai; 19.2. "nelaimes gadījums darbā" – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību, ja tajā konstatēta darba vides faktoru iedarbība; 19.3. "arodslimība" – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu, kurā konstatēta saslimšana ar arodslimību; 19.4. "slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā" –pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 19.5. "slimība vai sakropļojums, kas saistīts ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā; 19.6. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus" – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu; 19.7. "slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus" – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā; 19.8. "savainojums vai veselības traucējums, kas saistīts ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā" – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību; 19.9. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju). (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 20. Invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka uz šādu termiņu: 20.1. personai līdz 18 gadu vecumam: 20.1.1. uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem; 20.1.2. uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja: 20.1.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi; 20.1.2.2. piemērojot šo noteikumu 20.1.1. apakšpunktā minēto termiņu, līdz bērna pilngadības sasniegšanai atliktu mazāk nekā 12 mēneši; 20.1.2.3. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā vienu gadu; 20.2. personai no 18 gadu vecuma: 20.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem; 20.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja personai: 20.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi; 20.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai komisijai ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem. (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 278; MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577) 21. Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas komisijas amatpersona sniedz: 21.1. atzinumus, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu, kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām: 21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību: 21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem; 21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai; 21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem; 21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.2. ieteikumus: 21.2.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544); 21.2.2. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti. (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 22.1 Komisija, pamatojoties uz šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā norādīto informāciju vai šo noteikumu 22.3 punktā minēto iesniegumu, bez maksas izsniedz personai invaliditāti apliecinošu dokumentu – invaliditātes apliecību (turpmāk – apliecība) (11. pielikums). Apliecību izsniedz komisijā klātienē vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ievērojot personas iesniegumā norādīto vēlamo apliecības saņemšanas veidu. (MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) 22.2 Apliecības derīguma termiņš sakrīt ar laiku, uz kādu noteikta invaliditāte. (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 22.3 Apliecību izsniedz atkārtoti, ja tā ir nozaudēta, bojāta, iznīcināta, prettiesiski atsavināta vai ir mainījušies personas dati. Lai apliecību saņemtu atkārtoti, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā iesniegumu. Iesniegumā norāda ziņas par personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese), saziņas veidu, apliecības atkārtotas izsniegšanas iemeslu un vēlamo apliecības saņemšanas veidu. Iesniegumam pievieno arī iepriekš izsniegto apliecību, ja iespējams. (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 22.4 Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma". (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 22.5 Atpakaļ atdotās un par nederīgām atzītās apliecības komisija iznīcina. (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 23. Ja invaliditātes vai darbspēju ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā: 23.1. komisija izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) vai ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un nosaka personai invaliditāti un darbspēju zaudējuma pakāpi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem. Nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņu, tiek ņemts vērā ārvalstī noteiktais termiņš, bet, ja saņemtajos dokumentos tas nav norādīts, termiņš tiek noteikts saskaņā ar šiem noteikumiem; 23.2. lēmumu par noteikto invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi komisija nosūta aģentūrai. 24. Ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna invalīda aprūpi, un ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003. gada 31. decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam vai komisija bērnam no 16 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam nebija noteikusi invaliditāti: 24.1. ieinteresētā persona iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamās personas veselības stāvokli līdz 18 gadu vecumam, ja tāda ir personas rīcībā, iesniedz komisijā: 24.1.1. personīgi; 24.1.2. nosūtot pa pastu; 24.1.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 24.1.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus; 24.2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju; 24.3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā: 24.3.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544); 24.3.2. līdz 1999. gada 26. decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990. gada 17. septembra pavēlei Nr. 214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem"; 24.3.3. no 1999. gada 27. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 27. decembra rīkojumam Nr. 424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam"; 24.3.4. no 2003. gada 26. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 19. novembra noteikumu Nr. 650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā" 2. pielikumam; 24.3.5. no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 2. pielikumam. (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 25. Lai nodrošinātu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra vienlīdzīgu noteikšanu, komisija izdod iekšējo normatīvo aktu šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. pielikumā minēto kritēriju piemērošanai. 26. Personām, kuras iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai iesniegušas līdz 2014. gada 31. decembrim, invaliditātes un darbspēju ekspertīze tiek veikta atbilstoši noteikumiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, kas bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim. 26.1 Apliecības, kas izsniegtas līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir derīgas līdz apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām. (MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239) 27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 3. nr.; 2012, 117. nr.; 2013, 80. nr.). 27.1 Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 450 "Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 106. nr.; 2018, 246. nr.). (MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239) Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Labklājības ministrs Uldis Augulis 1. pielikums
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 805 (Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM BURTIEM Iesniegums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1. Personas dati | |
| 1.1. Vārds | 1.2. Uzvārds |
| 1.3. Personas kods | |
| 1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg. | |
| 1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese 1.5.2. Tālrunis 1.5.3. E-pasta adrese | |
| 1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai vienu veidu) 1.6.1. 1.6.2. 1.6.3. | |
| 2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas dati*** | |
| 2.1. Pārstāvības veids
| |
| 2.2. Vārds | 2.3. Uzvārds |
| 2.4. Personas kods | |
| 2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese 2.7. Tālrunis 2.8. E-pasta adrese | |
| 3. Informācija par izglītību un nodarbinātību 3.1. Profesija, izglītība 3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) 3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie darba pienākumi (amats) | |
| 4. Vēlos saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu
Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu
| |
| 5. Lēmumu vēlos saņemt
| |
| 6. Vēlos saņemt invaliditātes apliecību
Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo invaliditātes apliecības saņemšanas veidu
| |
| 7. Iesniegumam pievienotie dokumenti | |
 Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u) (obligāti pievienojams dokuments)
| |
| 8. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigās | |
| Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x. | |
Nr. p. k. | Veicamā darbība | Grūtību pakāpe | |||||
nekādu grūtību | nelielas grūtības | vidējas grūtības | lielas grūtības | ļoti lielas grūtības | |||
| Saprašana un komunikācija | |||||||
8.1. | Koncentrēšanās kādam darbam uz 10 minūtēm | ||||||
8.2. | Atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu | ||||||
8.3. | Ikdienas problēmu analīze un to risināšana | ||||||
8.4. | Jauna uzdevuma apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā | ||||||
8.5. | Citu cilvēku teiktā saprašana | ||||||
8.6. | Saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem | ||||||
8.7. | Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem | ||||||
8.8. | Sarunāšanās un sarunas uzturēšana | ||||||
| Mobilitāte | |||||||
8.9. | Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30 minūtes) | ||||||
8.10. | Piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa | ||||||
8.11. | Pārvietošanās pa mājokli | ||||||
8.12. | Iziešana no mājokļa | ||||||
8.13. | 200 metru attāluma noiešana | ||||||
| Pašaprūpe | |||||||
8.14. | Mazgāšanās | ||||||
8.15. | Ģērbšanās | ||||||
8.16. | Ēšana | ||||||
8.17. | Palikšana uz dažām dienām vienatnē | ||||||
| Mājas dzīve un darbs | |||||||
8.18. | Galveno mājsaimniecības darbu veikšana | ||||||
8.19. | Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat) | ||||||
| Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu laikā esat strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos pienākumus veikt:
| |||||||
| Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu.
| |||||||
| 9. Datums: | 10. Paraksts****: | ||||||
* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības, kas noteiktas Valsts valodas likumā.
** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.
*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).
**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, "paraksta" lauku neaizpilda.
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas
metodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta aizpildīšanai)
Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.
Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.
Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:
1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;
2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;
3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;
4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;
5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;
6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;
7. jautājumā – attiecību uzturēšana ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;
8. jautājumā – kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu;
9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;
10. jautājumā – spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas;
11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;
12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija, trauksme;
13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;
14. jautājumā – spēja nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;
15. jautājumā – drēbju izņemšana no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana;
16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;
17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;
18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;
19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā.
(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)
| 1. Vārds, uzvārds | |||
| 2. Personas kods | |||
| 3. Adrese, kurā tiek veikta personas novērtēšana | |||
| 4. Dzīves apstākļu un apkārtējās vides novērtējums | |||
| 4.1. atbalsta personas pieejamība | |||
 atbalsta persona nav nepieciešama | atbalsta persona ir nepieciešama un ir pieejama(norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju – adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi) ___________________________________________________________________ ___________________________________________________________________ ___________________________________________________________________
| ||
| 4.2. mājokļa veids, kurā dzīvo | |||
| dzīvoklis/istaba (atrodas ēkas .... stāvā) | privātmāja vai viensēta | sociālās aprūpes iestāde | cits _________ |
| 4.3. mājoklim tuvākā apkārtne | |||
| attālums līdz ģimenes ārstam: | mazāk par 500 m | 500–3000 m | vairāk par 3000 m |
| veids, kā nokļūst līdz ģimenes ārstam: | |||
| kājām | ar sabiedrisko transportu | ar automašīnu | cits _________ |
| attālums līdz veikalam: | mazāk par 500 m | 500–3000 m | vairāk par 3000 m |
| veids, kā nokļūst līdz veikalam: | |||
| kājām | ar sabiedrisko transportu | ar automašīnu | cits _________ |
| attālums līdz pastam, bankai: | mazāk par 500 m | 500–3000 m | vairāk par 3000 m |
| veids, kā nokļūst līdz pastam, bankai: | |||
| kājām | ar sabiedrisko transportu | ar automašīnu | cits _________ |
| attālums līdz sabiedriskajam transportam: | mazāk par 500 m | 500–3000 m | vairāk par 3000 m |
5. Pārvietošanās ārpus telpām – pa līdzenu ceļu sausā laikā
| |||
| Komentāri
| |||
6. Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās darbības* Pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā" 3. pielikumam | |
| 6.1. Ēšana | Punkti |
| nespēj pats veikt šo darbību | 0 |
| nepieciešama palīdzība | 1 |
| neatkarīgs | 2 |
| Komentāri
| |
| 6.2. Pārvietošanās (no gultas uz krēslu un atpakaļ) | Punkti |
| sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru | 0 |
| pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt | 1 |
| pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība | 2 |
| neatkarīgs | 3 |
| Komentāri
| |
| 6.3. Kustīgums (staigāšana vai riteņkrēsla lietošana) | Punkti |
| nekustīgs | 0 |
| nepieciešama liela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu | 1 |
| nepieciešama neliela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu | 2 |
| neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai var lietot jebkādas palīgierīces (piemēram, spieķi, riteņkrēslu) | 3 |
| Komentāri
| |
| 6.4. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi | Punkti |
| nespēj pārvietoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu) | 0 |
| nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem | 1 |
| neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai izmanto citus alternatīvus augstuma pārvarēšanas ceļus | 2 |
| Komentāri
| |
| 6.5. Ģērbšanās | Punkti |
| atkarīgs | 0 |
| nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats | 1 |
| neatkarīgs vai lieto pielāgotu apģērbu ar aizdari vai bez tās | 2 |
| Komentāri
| |
| 6.6. Rūpes par izskatu | Punkti |
| nepieciešama palīdzība personiskajā higiēnā | 0 |
| patstāvīgi skujas un/vai apkopj seju | 1 |
| Komentāri
| |
| 6.7. Mazgāšanās | Punkti |
| atkarīgs | 0 |
| neatkarīgs | 1 |
| Komentāri
| |
| 6.8. Vēdera izeja | Punkti |
| nespēj kontrolēt izvadi (vai nepieciešama klizma) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams) | 0 |
| reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība) | 1 |
| kontrolē izvadi (paškontrole) | 2 |
| Komentāri
| |
| 6.9. Urinācija | Punkti |
| nespēj kontrolēt izvadi (nepieciešama katetrizācija) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams) | 0 |
| reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība) | 1 |
| kontrolē izvadi | 2 |
| Komentāri
| |
| 6.10. Tualetes lietošana | Punkti |
| atkarīgs | 0 |
| nepieciešama neliela palīdzība | 1 |
| neatkarīgs | 2 |
| Komentāri
| |
Punkti kopā | |
| 7. Pienākumi mājsaimniecības uzturēšanā |
7.1. Ēdiena gatavošana
Komentāri
|
7.2. Mājokļa uzkopšana
Komentāri
|
7.3. Veļas mazgāšana
Komentāri
|
7.4. Citas ar mājsaimniecību saistītas darbības (ūdens un malkas ienešana, krāsns kurināšana, sniega tīrīšana, dārza apkopšana, mājdzīvnieku apkopšana)
Komentāri
|
7.5. Iepirkšanās (ieskaitot nokļūšanu veikalā)
Komentāri
|
| 8. Citas aktivitātes |
8.1. Transportlīdzekļa vadīšana (ja ir prasmes vadīt transportlīdzekli)
Komentāri
|
8.2. Sabiedriskā transporta izmantošana
Komentāri (paskaidrot, kādu sabiedriskā transporta veidu izmanto, jo ir dažādas piekļuves iespējas)
|
8.3. Atpūta un vaļasprieki
Komentāri
|
8.4. Cik lielā mērā klienta funkcionālie ierobežojumi traucē saskarsmei ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem
Komentāri
|
9. KOPSAVILKUMS Galvenie secinājumi un ieteikumi
|
10. APLIECINĀJUMS Ar parakstu apliecinu sniegto ziņu patiesumu Pašvaldības sociālais dienests _______________________________________________________________ (nosaukums)
Kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese) ___________________________________
Datums _______________________________
|
Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:
1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.
2. Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.
3. Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālajā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti:
3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;
3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;
3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;
3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;
3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.
(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā)
I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai
| Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums |
| 1. Nervu sistēmas slimības | |
| 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas | Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi |
| 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības | Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus |
| 1.3. Epilepsija | Lielās lēkmes ne mazāk kā sešas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs | |
| 2. Psihiski un uzvedības traucējumi | |
| 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi | Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai) |
| 2.2. Garīgā atpalicība | Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas) |
| 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence | Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju |
| 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi | Vidēji smaga vai smaga slimības norise |
| 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistoši šķīdinātāji) | Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise) |
| 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi | Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā | Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs | |
| 3. Auss un aizauss paugura slimības | |
| 3.1. Kurlmēmums, kurlums | Otorinolaringologa vai surdologa atzinums |
| 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība | Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu |
| Piezīme. Šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs | |
| 4. Acu un to palīgorgānu slimības | |
| 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi | Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos |
| 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī | Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta |
| 4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) | Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma |
Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centra sertificēts oftalmologs | |
| 5. Iekšējo orgānu slimības | |
| 5.1. Elpošanas sistēmas slimības | |
| 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas | Pastāvīgi apgrūtināta elpošana |
| 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi | 1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI 3.1.2. PEF 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs | |
| 5.2. Asinsrites sistēmas slimības | |
| 5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi | Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi | 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija | II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs | |
| 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības | |
| 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) | Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte |
| 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) | Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs | |
| 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības | |
| 5.4.1. Nieru slimības | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs | |
| 5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana |
| 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas | Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs | |
| 5.5. Gremošanas sistēmas slimības | |
| 5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi | Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija |
| 5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms | Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs | |
| 6. Ķirurģiskās slimības | |
| 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības | Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs | |
| 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi | 1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi | Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas | Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs | |
| 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi | 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.5. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs | |
| 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | |
| 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 7.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs | |
| 8. Ādas slimības | |
| 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi | Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 8.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs | |
| 9. Onkoloģiskās slimības | |
| 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji | Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze |
| Piezīme. Šīs nodaļas 9.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs | |
| 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | |
| 10.1. Hematoloģiskās slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs | |
| 10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi | Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību) |
| 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| 10.4. HIV infekcija | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists | |
| 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | |
| 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 11.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam | |
| 12. Kombinēta patoloģija | |
| 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā | Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsīlija atzinumu |
| Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1. apakšpunktā minēto diagnozi, konsīlija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti | |
II. Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību
Nr. p. k. | Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi |
| 1. | F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija) |
| 2. | F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte) |
| 3. | F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām: |
| 3.1. | ar autismu |
| 3.2. | ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā |
| 3.3. | ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem |
| 3.4. | ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu |
| 3.5. | ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam) |
Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina ar ADOS (Autism Diagnostice Observation Schedule) testu. 3. Šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 4. Šīs nodaļas 3.3. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 5. Šīs nodaļas 3.4. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs vai bērnu urologs, vai bērnu proktologs | |
| 4. | F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei |
| 5. | F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību |
| Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs | |
| 6. | Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes |
| 7. | Izteikts hiperkinētisks sindroms |
| 8. | Smaga ataksija |
| 9. | Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs | |
| 10. | Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS Bērnu redzes aizsardzības centrs | |
| 11. | Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs | |
| 12. | Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai) |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa | |
| 13. | Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi) |
| 14. | Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai) |
| 15. | Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem) |
| 16. | Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija) |
| 17. | Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem |
| Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds | |
| 18. | Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa | |
| 19. | Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa | |
| 20. | Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists |
(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)
I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
| Veselības traucējumu smaguma pakāpe | Viegla | Mērena | Smaga | Ļoti smaga |
| Simptomu raksturojums | Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi |
| Fizikālās izmeklēšanas dati | Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga |
| Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati | Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas |
II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
| Funkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK) | Ierobežojuma pakāpe 0 – ierobežojuma nav 1 – viegla 2 – mērena 3 – smaga 4 – ļoti smaga | Piezīmes |
1. Specifiskās garīgās funkcijas 1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana) 1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā) 1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana) | Uzmanība – novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus. Atmiņa – novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana. Organizēšana – apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti. Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana. Spriestspēja – spēja veidot spriedumu. Problēmu risināšana – spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu | |
2. Sensorās funkcijas un sāpes 2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta) | Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3–6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos | |
3. Sirds–asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas 3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība) | Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas | |
4. Nervu–muskuļu–skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas 4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums) 4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks) | Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā – ietekmi uz ikdienas aktivitātēm. Novērtē muskuļu spēku: 5 balles – normāls spēks; 4++ balles – var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts; 4+ balles – var izturēt mērenu pretestību; 4 balles – var izturēt vieglu pretestību; 3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības; 2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu; 1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām; 0 – pilnīga paralīze | |
5. Mācīšanās un zināšanu lietošana 5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana) 5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana) | Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu. Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana | |
6. Komunikācija 6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus) | Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus | |
7. Mobilitāte 7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa) 7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu) 7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana) 7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem) 7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas) 7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām) | Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes. Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu. Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas. Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana. Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas | |
8. Pašaprūpe 8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana) 8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus) 8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana) 8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe | Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos. Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus. Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert | |
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem 9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana) | Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu |
Piezīmes.
1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.
2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %.
(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)
| Nr. p. k. | Veselības traucējumi | Darbspēju zaudējums (%)* | |
| 1. | Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90) | ||
| 1.1. | Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem | 0–24 | |
| 1.2. | Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem | 25–59 | |
| 1.3. | Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja | 60–79 | |
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās | |||
Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze | |||
| 1.4. | Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi | 80–100 | |
| 2. | Sarkoidoze (SSK–10: D86) | ||
| 2.1. | Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus | 25–79 | |
| 2.2. | Aktīva sarkoidoze: a) plaušu sarkoidoze III–IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori | 60–79 | |
| 3. | Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45) | ||
| 3.1. | Krūts vēzis (C50) | ||
| 3.1.1. | T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija | 10–24 | |
| 3.1.2. | T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu | 25–59 | |
| 3.1.3. | T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze | 60–79 | |
| 3.1.4. | 4. stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana | 80–100 | |
| 3.2. | Dzemdes audzējs (C54) | ||
| 3.2.1. | audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0 | 25–59 | |
| 3.2.2. | saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā | 60–79 | |
| 3.2.3. | ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana | 80–100 | |
| 3.3. | Olnīcu audzējs (C56) | ||
| 3.3.1. | saslimšana T1N0M0 stadijā | 25–59 | |
| 3.3.2. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | |
| 3.4. | Balsenes audzējs (C32) | ||
| 3.4.1. | saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā | 25–59 | |
| 3.4.2. | saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu) | 60–79 | |
| 3.4.3. | pastāvīga traheostoma | 50–79 | |
| 3.5. | Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34) | ||
| 3.5.1. | saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts | 60–79 | |
| 3.5.2. | ielaists gadījums, specifiska kopšana | 80–100 | |
| 3.6. | Mēles audzējs (C01) | ||
| 3.6.1. | saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā | 25–59 | |
| 3.6.2. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | |
| 3.6.3. | izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana | 80–100 | |
| 3.7. | Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16) | ||
| 3.7.1. | pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā | 60–79 | |
| 3.7.2. | izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana | 80–100 | |
| 3.7.3. | gastrektomija | 50–79 | |
| 3.8. | Zarnu trakta audzējs (C17–21) | ||
| 3.8.1. | resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā | 25–59 | |
| 3.8.2. | resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu | 70–95 | |
| 3.8.3. | fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ | 70–95 | |
| 3.9. | Nieru audzējs (C64) | ||
| 3.9.1. | nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju | 25–59 | |
| 3.9.2. | citās stadijās | 60–79 | |
| 3.9.3. | nepieciešama hemodialīze | 100 | |
| 3.10. | Prostatas audzējs (C61) | ||
| 3.10.1. | operācija agrīnā stadijā | 25–59 | |
| 3.10.2. | operācija citās stadijās | 60–79 | |
| 3.10.3. | neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju | 60–79 | |
| 3.11. | Urīnpūšļa audzējs (C67) | ||
| 3.11.1. | operācija agrīnā stadijā | 25–59 | |
| 3.11.2. | operācija citās stadijās | 60–79 | |
| 3.11.3. | cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā | 65–95 | |
| 3.12. | Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44) | ||
| 3.12.1. | saslimšana T1N0M0 stadijā | 25–59 | |
| 3.12.2. | augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija | 55–75 | |
| 3.12.3. | saslimšana T2 stadijā un lielākā | 60–79 | |
| 3.12.4. | izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība | 80–100 | |
| 4. | Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46) | ||
| 4.1. | Limfomas | ||
| 4.1.1. | Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā | 60–79 | |
| 4.1.2. | Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā | 80–95 | |
| 4.1.3. | Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | 80–95
Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa | |
| 4.1.4. | Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas | ||
| 4.1.4.1. | divi gadi | 60–79 | |
| 4.1.4.2. | trīs gadi | 30–55 | |
| 4.2. | Akūtas leikozes | ||
| 4.2.1. | akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā | 60–90 | |
| 4.2.2. | akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē | 80–95 | |
| 4.2.3. | remisijas fāzē | ||
| 4.2.3.1. | trīs gadi | 60–79 | |
| 4.2.3.2. | divi gadi | 25–59 | |
| 4.2.3.3. | slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | |
| 4.3. | Hroniska mieloleikoze | ||
| 4.3.1. | hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā | 60–79 | |
| 4.3.2. | blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā | 80–95 | |
| 4.3.3. | diagnosticējot agresīvas pārveides variantus | 80–95 | |
| 4.3.4. | slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | |
| 4.4. | Hroniska limfoleikoze | ||
| 4.4.1. | hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika | 0–24 | |
| 4.4.2. | hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods | 25–59 | |
| 4.4.3. | B un C stadijas ārstēšanas laikā | 60–79 | |
| 4.4.4. | hroniskas limfoleikozes komplikācijas | 60–79 | |
| 4.4.5. | agresīvas pārveides varianti | 80–95 | |
| 4.4.6. | īstā sarkano šūnu aplāzija | 80–95 | |
| 4.4.7. | staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | |
| 4.5. | Mieloma | ||
| 4.5.1. | asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita | 25–59 | |
| 4.5.2. | izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju | 60–79 | |
| 4.5.3. | ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana | 80–95 | |
| 4.5.4. | slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība | 80–95 | |
| 4.5.5. | ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas | Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes | |
| 4.6. | Mielodisplastiskais sindroms | ||
| 4.6.1. | refraktērā anēmijas forma | 25–59 | |
| 4.6.2. | hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša | 25–59 | |
| 4.6.3. | refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi | 60–79 | |
| 4.6.4. | refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem | 60–79 | |
| 4.6.5. | refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju | 60–79 | |
| 4.6.6. | refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru | 90–100 | |
| 4.6.7. | refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem | 90–100 | |
| 4.6.8. | hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē | 90–100 | |
| 4.7. | Anēmijas | ||
| 4.7.1. | aplastiskā anēmija | ||
| 4.7.1.1. | mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos | 60–79 | |
| 4.7.1.2. | izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas | 80–100 | |
| 4.7.1.3. | negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos | 90–100 | |
| 4.7.1.4. | pārveide agresīvajās formās | 90–100 | |
| 4.7.2. | hemolītiskās anēmijas | ||
| 4.7.2.1. | hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 25–59 | |
| 4.7.2.2. | hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 60–79 | |
| 4.7.2.3. | hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams | 80–100 | |
| 4.7.2.4. | pārveide agresīvajos variantos | 80–100 | |
| 4.8. | Mieloproliferatīvās slimības | ||
| 4.8.1. | īstā policitēmija | ||
| 4.8.1.1. | asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama | 0–20 | |
| 4.8.1.2. | mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti | 25–59 | |
| 4.8.1.3. | izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas | 60–79 | |
| 4.8.1.4. | izsīkuma stadija | 60–90 | |
| 4.8.1.5. | pārveide agresīvajos tipos | 80–100 | |
| 4.8.1.6. | pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija | 80–100 | |
| 4.9. | Hemofīlijas | ||
| 4.9.1. | pēc norises smaguma pakāpes | ||
| 4.9.1.1. | viegla pakāpe | 10–24 | |
| 4.9.1.2. | vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 25–59 | |
| 4.9.2. | smaga pakāpe | ||
| 4.9.2.1. | izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 60–80 | |
| 4.9.2.2. | ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi | 85–100 | |
| 4.10. | Trombocitopēnijas | ||
| 4.10.1. | pēc norises smaguma pakāpes | ||
| 4.10.1.1. | viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l) | 10–20 | |
| 4.10.1.2. | vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 25–59 | |
| 4.10.1.3. | smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem | 60–85 | |
| 4.10.1.4. | pārveide agresīvajos tipos | 85–100 | |
| 5. | Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90) | ||
| 5.1. | Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības) | 10–24 | |
| 5.2. | 1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm | 25–59 | |
| 5.3. | 1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta | 25–59 | |
| 5.4. | 1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda | 60–79 | |
| 5.5. | 1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem | 80–90 | |
| 5.6. | Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts | Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes | |
| 5.7. | Tireotoksikoze | ||
| 5.7.1. | tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem | 10–20 | |
| 5.7.2. | tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | |
| 5.7.3. | tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–75 | |
| 5.7.4. | subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem | 10–20 | |
| 5.7.5. | nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | |
| 5.7.6. | nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–85 | |
| 5.8. | Kušinga sindroms | ||
| 5.8.1. | veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts | (skatīt atbilstošajās nodaļās) | |
| 5.9. | Akromegālija | ||
| 5.9.1. | akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | 30–50 | |
| 5.9.2. | akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem | 60–75 | |
| 6. | Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99) | ||
| 6.1. | Alcheimera demence (F00) | 80–100 | |
| 6.2. | Vaskulāra demence (F01) | ||
| 6.2.1. | bez psihozes | 60–79 | |
| 6.2.2. | ar psihozi | 80–100 | |
| 6.3. | Pika demence (F02.0) | 80–100 | |
| 6.4. | Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1) | 80–100 | |
| 6.5. | Demence citu slimību dēļ (F02.8) | ||
| 6.5.1. | bez psihozes | 60–79 | |
| 6.5.2. | ar psihozi vai lēkmēm | 80–100 | |
| 6.6. | Organiska halucinoze (F06.0) | ||
| 6.6.1. | viegli traucējumi | 10–24 | |
| 6.6.2. | vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.6.3. | smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | |
| 6.7. | Organiski katatoniski traucējumi (F06.1) | ||
| 6.7.1. | viegli traucējumi | 10–24 | |
| 6.7.2. | vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem | 25–59 | |
| 6.7.3. | smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | |
| 6.8. | Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2) | ||
| 6.8.1. | viegla pakāpe | 10–24 | |
| 6.8.2. | vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi) | 25–59 | |
| 6.8.3. | smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–100 | |
| 6.9. | Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3) | ||
| 6.9.1. | viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai | 10–20 | |
| 6.9.2. | vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem | 25–59 | |
| 6.9.3. | smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–80 | |
| 6.10. | Organiska trauksme (F06.4) | ||
| 6.10.1. | viegli traucējumi | 10–20 | |
| 6.10.2. | vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem) | 25–59 | |
| 6.10.3. | smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem | 60–80 | |
| 6.11. | Organiski personības traucējumi (F07.0) | ||
| 6.11.1. | viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi | 10–20 | |
| 6.11.2. | vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā | 25–59 | |
| 6.11.3. | smagi traucējumi ar progresējošu gaitu | 60–80 | |
| 6.12. | Postkontūzijas sindroms (F07.2) | ||
| 6.12.1. | viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai | 10–20 | |
| 6.12.2. | vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.12.3. | smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi | 60–80 | |
| 6.13. | Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10) | ||
| 6.13.1. | psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5) | 60–79 | |
| 6.13.2. | amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6) | 60–79 | |
| 6.14. | Šizofrēnija | ||
| 6.14.1. | paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0) | ||
| 6.14.1.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.1.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | |
| 6.14.1.3. | smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi | 60–79 | |
| 6.14.2. | paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises | ||
| 6.14.2.1. | viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.2.2. | vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.14.2.3. | smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi | 60–79 | |
| 6.14.2.4. | ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem | 80–100 | |
| 6.14.3. | hebefrēnā šizofrēnija (F20.1) | ||
| 6.14.3.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.3.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.14.3.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | |
| 6.14.3.4. | ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi | 80–100 | |
| 6.14.4. | katatonā šizofrēnija (F20.2) | ||
| 6.14.4.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.4.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | |
| 6.14.4.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | |
| 6.14.4.4. | ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi | 80–100 | |
| 6.14.5. | nediferencētā šizofrēnija (F20.3) | ||
| 6.14.5.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.5.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.14.5.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti | 60–79 | |
| 6.14.6. | postšizofrēniska depresija (F20.4) | sk. F20.3 | |
| 6.14.7. | reziduāla šizofrēnija (F20.5) | ||
| 6.14.7.1. | viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.7.2. | vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti | 25–59 | |
| 6.14.7.3. | smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju | 60–79 | |
| 6.14.8. | vienkāršā šizofrēnija (F20.6) | ||
| 6.14.8.1. | viegla gaita – personības traucējumi viegli | 10–24 | |
| 6.14.8.2. | vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem | 25–59 | |
| 6.14.8.3. | smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem | 60–79 | |
| 6.14.8.4. | ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem | 80–100 | |
| 6.14.9. | citu veidu šizofrēnija (F20.8) | sk. F20.9 | |
| 6.14.10. | neprecizēta šizofrēnija (F20.9) | ||
| 6.14.10.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.10.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.14.10.3. | smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | |
| 6.14.11. | šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21) | ||
| 6.14.11.1. | viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.14.11.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.14.11.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti | 60–79 | |
| 6.15. | Persistējoši murgi (F22) | ||
| 6.15.1. | viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 10–24 | |
| 6.15.2. | vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas | 25–59 | |
| 6.15.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi | 60–79 | |
| 6.16. | Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta | 25–59 | |
| 6.17. | Inducēti murgi (F24) | ||
| 6.17.1. | viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 10–24 | |
| 6.17.2. | vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas | 25–59 | |
| 6.17.3. | smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi | 60–79 | |
| 6.18. | Šizoafektīvi traucējumi (F25) | ||
| 6.18.1. | viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi | 10–24 | |
| 6.18.2. | vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.18.3. | smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi | 60–79 | |
| 6.19. | Bipolāri afektīvi traucējumi (F31) | ||
| 6.19.1. | viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.19.2. | vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas | 25–59 | |
| 6.19.3. | smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu | 60–79 | |
| 6.20. | Depresīva epizode (F32) | ||
| 6.20.1. | viegla gaita – labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.20.2. | vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 25–59 | |
| 6.20.3. | smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 60–79 | |
| 6.21. | Rekurenti depresīvi traucējumi (F33) | ||
| 6.21.1. | viegla gaita – labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.21.2. | vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta | 25–59 | |
| 6.21.3. | smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas | 60–79 | |
| 6.22. | Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34) | ||
| 6.22.1. | traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai | 25–59 | |
| 6.23. | Posttraumatisks stresa sindroms (F43) | ||
| 6.23.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.23.2. | vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi | 25–59 | |
| 6.24. | Somatoformi traucējumi (F45) | ||
| 6.24.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.24.2. | vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai | 25–59 | |
| 6.25. | Neirotiski traucējumi (F48) | ||
| 6.25.1. | viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai | 10–24 | |
| 6.25.2. | vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai | 25–59 | |
| 7. | Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39) | ||
| 7.1. | Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes) | ||
| 7.1.1. | viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā | 0–24 | |
7.1.2.
| mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā | 25–59 | |
| 7.1.3. | izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā | 60–79 | |
| 7.1.4. | ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana | 80–100 | |
| 7.2. | Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi) | ||
| 7.2.1. | viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 0–24 | |
| 7.2.2. | mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 25–59 | |
| 7.2.3. | izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi | 60–79 | |
| 7.2.4. | ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana | 80–100 | |
| 8. | Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26) | ||
| 8.1. | Redzes asuma samazinājums | ||
| 8.1.1. | slimības dēļ Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju | Sk. 1. tabulu | |
| 8.1.2. | traumas dēļ | Sk. 2. tabulu | |
| 8.2. | Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai | ||
| 8.2.1. | afakija (bez papildu redzes traucējumiem) | ||
| 8.2.1.1. | vienā acī | 10 | |
| 8.2.1.2. | abās acīs | 15 | |
| 8.2.1.3. | vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 25 | |
| 8.2.1.4. | ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs | 5 | |
| 8.2.2. | plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums | ||
| 8.2.2.1. | vienā acī | ||
| 8.2.2.1.1. | acs pilnīgi aizvērta | 20 | |
| 8.2.2.1.2. | citādi | 10 | |
| 8.2.2.2. | abās acīs | ||
| 8.2.2.2.1. | acs pilnīgi aizvērta | 40 | |
| 8.2.2.2.2. | citādi | 20 | |
| 8.2.3. | oftalmoplēģija | ||
| 8.2.3.1. | totāla | 30 | |
| 8.2.3.2. | citādi | 10 | |
| 8.2.4. | rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība | 10 | |
| 8.2.5. | homonīmā hemianopsija | ||
| 8.2.5.1. | pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija | ||
| 8.2.5.1.1. | homonīmā hemianopsija | 40 | |
| 8.2.5.1.2. | bitemporālā hemianopsija | 25 | |
| 8.2.5.1.3. | binazālā hemianopsija | 10 | |
| 8.2.5.1.4. | homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā | 20 | |
| 8.2.5.1.5. | homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā | 30 | |
| 8.2.5.1.6. | hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | 60 | |
| 8.2.5.2. | nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma | ||
| 8.2.6. | sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs) | ||
| 8.2.6.1. | sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās | ||
| 8.2.6.1.1. | 100 grādu robežās | 5 | |
| 8.2.6.1.2. | 60 grādu robežās | 10 | |
| 8.2.6.1.3. | 20 grādu robežās | 15 | |
| 8.2.6.1.4. | 10 grādu robežās | 25 | |
| 8.2.6.2. | sašaurināts redzeslauks katrai acij | ||
| 8.2.6.2.1. | 100 grādu robežās | 15 | |
| 8.2.6.2.2. | 60 grādu robežās | 30 | |
| 8.2.6.2.3. | 20 grādu robežās | 70 | |
| 8.2.6.2.4. | 10 grādu robežās | 90 | |
| 8.2.6.3. | vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
| 8.2.6.3.1. | 100 grādu robežās | 40 | |
| 8.2.6.3.2. | 60 grādu robežās | 60 | |
| 8.2.6.3.3. | 20 grādu robežās | 90 | |
| 8.2.6.3.4. | 10 grādu robežās | 95 | |
| 8.2.7. | lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
| 8.2.7.1. | vismaz 1/3 redzeslauka neaptver | 20 | |
| 8.2.7.2. | vismaz 2/3 redzeslauka neaptver | 50 | |
| 8.2.8. | hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja | ||
| 8.2.8.1. | asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk | 40 | |
| 8.2.9. | tīklenes atslāņošanās | ||
| 8.2.9.1. | pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | ||
| 8.2.9.1.1. | pirmo gadu pēc operācijas | 60 | |
| 8.2.9.1.2. | otro gadu pēc operācijas | 30 | |
| 8.2.9.1.3. | trešo gadu pēc operācijas un vēlāk | 15 | |
| 8.2.9.2. | ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | ||
| 8.2.9.2.1. | pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas | 60 | |
| 8.2.9.2.2. | divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa | 30 | |
| 8.2.9.2.3. | trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa | 15 | |
| 8.2.9.3. | tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
| 8.2.9.3.1. | novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā | 60 | |
| 8.2.9.3.2. | pēc pieciem gadiem un vēlāk | 40 | |
| 8.2.10. | glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā | ||
| 8.2.11. | šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem | ||
| 8.2.12. | medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā | ||
| 8.2.12.1. | piecu gadu ciklā | ||
| 8.2.12.1.1. | ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts) | 60 | |
| 8.2.12.1.2. | citādi | līdz 80 | |
| 8.2.12.2. | pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām | ||
| 8.2.13. | diabētiska retinopātija Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem | ||
| 9. | Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK–10:H60–H95; S08.1) | ||
| 9.1. | Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa) | 5–10 | |
| 9.2. | Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām | 10–20 | |
| 9.3. | Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa) | ||
| 9.3.1. | vienas auss | 5 | |
| 9.3.2. | abu ausu | 10 | |
| 9.4. | Vienpusēja vājdzirdība | ||
| 9.4.1. | III–IV pakāpe | 0–10 | |
| 9.4.2. | V pakāpe vai kurlums | 10–20 | |
| 9.5. | Abpusēja vājdzirdība | ||
| 9.5.1. | I–II pakāpe | 0–10 | |
| 9.5.2. | III pakāpe | 10–20 | |
| 9.5.3. | IV pakāpe | 20–30 | |
| 9.5.4. | V pakāpe vai kurlums | 45 | |
| 9.6. | Vestibulārās funkcijas traucējumi | ||
| 9.6.1. | galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 10–20 | |
| 9.6.2. | galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 30–50 | |
| 9.6.3. | galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes | 60–70 | |
| 9.7. | Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos | 0–5 | |
| 10. | Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26) | ||
| 10.1. | Iedzimtas un iegūtas sirdskaites | ||
| 10.1.1. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem | 0–20 | |
| 10.1.2. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem | 30–50 | |
| 10.1.3. | iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas | 60–90 | |
| 10.2. | Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās) | ||
| 10.2.1. | ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem | 30–59 | |
| 10.2.2. | ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem | 60–79 | |
| 10.2.3. | ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem | 80–100 | |
| 10.3. | Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem | ||
| 10.4. | Hroniska sirds mazspēja | ||
| 10.4.1. | hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma | ||
| 10.4.1.1. | II funkcionālā klase | 10–20 | |
| 10.4.1.2. | III funkcionālā klase | 60–79 | |
| 10.4.1.3. | IV funkcionālā klase | 80–100 | |
| 10.5. | Primāra arteriāla hipertensija | ||
| 10.5.1. | arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar | ||
| 10.5.1.1. | mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos) | 30–59 | |
| 10.5.1.2. | mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes) | 60–95 | |
| 11. | Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27) | ||
| 11.1. | Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu) | 60–75 | |
| 11.2. | Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa) | 45 | |
| 11.3. | Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums | 20 | |
| 11.4. | Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums) | ||
| 11.4.1. | ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja | 5–10 | |
| 11.4.2. | smaga vienpusēja, izteikta abpusēja | 15 | |
| 11.4.3. | pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu | 20 | |
| 11.5. | Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ | ||
| 11.5.1. | vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā | 10 | |
| 11.5.2. | disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī | 20–24 | |
| 11.5.3. | pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums) | 50 | |
| 11.6. | Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi | ||
| 11.6.1. | I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR) | 10–24 | |
| 11.6.2. | II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR) | 25–59 | |
| 11.6.3. | III pakāpe (FEV1 | 60–100 | |
| 11.7. | Pulmonektomija (plaušas izņemšana) | 50 | |
| 11.8. | Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā | ||
| 11.8.1. | II pakāpe | 60–75 | |
| 11.8.2. | III pakāpe | 75–100 | |
| 11.9. | Krūškurvja deformācija | ||
| 11.9.1. | mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja | 0–20 | |
| 11.9.2. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja | 30–40 | |
| 11.9.3. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds | 60–79 | |
| 11.9.4. | izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds | 80–90 | |
| 11.10. | Bronhiālā astma | ||
| 11.10.1. | viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma | 10–24 | |
| 11.10.2. | persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I–II pakāpes elpošanas mazspēja | 25–59 | |
| 11.10.3. | persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi | 60–79 | |
| 11.11. | HOPS | ||
| 11.11.1. | vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe | 25–59 | |
| 11.11.2. | HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija | 60–95 | |
| 11.12. | Intersticiālās plaušu slimības | Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes | |
| 12. | Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28) | ||
| 12.1. | Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā | ||
| 12.1.1. | mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi | 20 | |
| 12.1.2. | izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi | 50 | |
| 12.2. | Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem | 10 | |
| 12.3. | Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem | 40 | |
| 12.4. | Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi | 80–90 | |
| 12.5. | Mutes sašaurinājums (lūpas defekts) | ||
| 12.5.1. | bez siekalu dziedzera fistulas | 10–24 | |
| 12.5.2. | siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos | 25–40 | |
| 12.6. | Mēles zudums | ||
| 12.6.1. | distālās trešdaļas līmenī | 15 | |
| 12.6.2. | vidējās trešdaļas līmenī | 40 | |
| 12.6.3. | pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi) | 80–90 | |
| 12.7. | Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma | ||
| 12.7.1. | bez būtiskiem funkciju traucējumiem | 10 | |
| 12.7.2. | apgrūtināta cietās barības rīšana | 20 | |
| 12.7.3. | apgrūtināta šķidrās barības rīšana | 40–50 | |
| 12.7.4. | barības vada necaurlaidība (gastrostoma) | 70–90 | |
| 12.8. | Barības vada slimības | ||
| 12.8.1. | divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem | 40–70 | |
| 12.8.2. | pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts | 25–59 | |
| 12.9. | Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi | ||
| 12.9.1. | saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski) | 10–20 | |
| 12.9.2. | saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem | 25–59 | |
| 12.9.3. | tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai) | 70–90 | |
| 12.10. | Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai | ||
| 12.10.1. | trūces vārtu lielums līdz 10 cm | 10 | |
| 12.10.2. | trūces vārtu lielums līdz 20 cm | 20 | |
| 12.10.3. | trūces vārti, lielāki par 20 cm | 30–59 | |
| 12.11. | Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas) | ||
| 12.11.1. | kompensēts | 10–24 | |
| 12.11.2. | subkompensēts | 25–59 | |
| 12.11.3. | dekompensēts | ||
| 12.11.3.1. | ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem | 60–79 | |
| 12.11.3.2. | ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem | 80–90 | |
| 12.12. | Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ | 10 | |
| 12.13. | Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība) | ||
| 12.13.1. | vieglas pakāpes | 10–24 | |
| 12.13.2. | vidēji smagas pakāpes | 25–59 | |
| 12.13.3. | smagas pakāpes | ||
| 12.13.3.1. | ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem | 60–79 | |
| 12.13.3.2. | ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem | 80–90 | |
| 12.13.4. | gastrektomija | 55–90 | |
| 12.14. | Liesas izņemšana (traumas dēļ) | 10 | |
| 12.15. | Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts | ||
| 12.15.1. | ekzokrīnās funkcijas traucējumi | ||
| 12.15.1.1. | vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms | 10–24 | |
| 12.15.1.2. | vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms | 25–59 | |
| 12.15.1.3. | izteikts malabsorbcijas sindroms | 60–85 | |
| 12.16. | Pankreatogēns cukura diabēts | sk. šā pielikuma 5.1.–5.5. apakšpunktu | |
| 12.17. | Tievo zarnu rezekcija | ||
| 12.17.1. | pēc apjoma | ||
| 12.17.1.1. | viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm) | 10–24 | |
| 12.17.1.2. | vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm) | 25–59 | |
| 12.17.1.3. | smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija | 60–90 | |
| 12.17.2. | pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes | ||
| 12.17.2.1. | viegla pakāpe | 10–24 | |
| 12.17.2.2. | vidēji smaga pakāpe | 25–59 | |
| 12.17.2.3. | smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija) | 60–90 | |
| 12.18. | Resno zarnu bojājums un rezekcija | ||
| 12.18.1. | vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana) | 10–20 | |
| 12.18.2. | vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija) | 25–59 | |
| 12.18.3. | smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija) | 60–90 | |
| 12.19. | Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma | 70–90 | |
| 12.20. | Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma | 55 | |
| 12.21. | Iekaisīgas zarnu slimības | ||
| 12.21.1. | nespecifisks čūlains kolīts | ||
| 12.21.1.1. | viegla pakāpe | 10–24 | |
| 12.21.1.2. | vidēja pakāpe | 25–59 | |
| 12.21.1.3. | smaga gaita | 60–90 | |
| 12.21.1.4. | komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika) | 60–90 | |
| 12.21.2. | Krona slimība | ||
| 12.21.2.1. | viegla gaita | 10–24 | |
| 12.21.2.2. | vidēja gaita | 25–59 | |
| 12.21.2.3. | smaga gaita | 60–90 | |
| 13. | Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28) | ||
| 13.1. | Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta) | 20 | |
| 13.2. | Nieres izņemšana un | ||
| 13.2.1. | otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) | 25–59 | |
| 13.2.2. | otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) | 60–79 | |
| 13.2.3. | nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija) | 100 | |
| 13.3. | Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi | ||
| 13.3.1. | neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem) | 10 | |
| 13.3.2. | urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem) | 20 | |
| 13.3.3. | urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs. Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai | 65 | |
| 13.4. | Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts | ||
| 13.4.1. | hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem | 0–24 | |
| 13.4.2. | hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem | 25–59 | |
| 13.4.3. | hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums | 60–79 | |
| 13.4.4. | hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija | 100 | |
| 13.5. | Hroniskas glomerulopātijas | ||
| 13.5.1. | hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem | 0–20 | |
| 13.5.2. | hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās | 25–59 | |
| 13.5.3. | medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija) | 40–59 | |
| 13.5.4. | hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē | 60–79 | |
| 13.5.5. | hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija | 100 | |
| 13.6. | Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere) | ||
| 13.6.1. | nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām) | 25–59 | |
| 13.6.2. | nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju | 25–59 | |
| 13.6.3. | nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām | 60–79 | |
| 13.6.4. | nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju | 60–79 | |
| 13.6.5. | nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija | 100 | |
| 13.7. | Hroniska obstruktīva uropātija | ||
| 13.7.1. | hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska | 10–24 | |
| 13.7.2. | hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu | 25–59 | |
| 13.7.3. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem | 25–59 | |
| 13.7.4. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām | 60–79 | |
| 13.7.5. | hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja | 60–79 | |
| 13.7.6. | hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija | 100 | |
| 13.8. | Dzimumorgānu sistēmas bojājums | ||
| 13.8.1. | uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula) | 65 | |
| 13.8.2. | dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru | 30 | |
| 13.8.3. | dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes | 65 | |
| 14. | Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34) | ||
| 14.1. | Mugurkauls | ||
| 14.1.1. | viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi | 0–20 | |
| 14.1.2. | mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi | 25–55 | |
| 14.1.3. | izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi | 60–75 | |
| 14.1.4. | ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu | 80–100 | |
| 14.2. | Podagra (M10) | ||
| 14.2.1. | skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi | 10–20 | |
| 14.2.2. | skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ) | 30–50 | |
| 14.2.3. | smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja | ||
| 14.2.3.1. | III stadija | 60–75 | |
| 14.2.3.2. | IV stadija | 80–95 | |
| 14.3. | Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4) | 35–65 | |
| 15. | Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98) | ||
| Augšējā ekstremitāte | Roka | ||
| vadošā | nevadošā | ||
| 15.1. | Lāpstiņa un atslēgas kauls | ||
| 15.1.1. | pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma | ||
| 15.1.1.1. | neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks | 10 | 5 |
| 15.1.1.2. | izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā | 20 | 15 |
| 15.1.1.3. | nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava | 30 | 25 |
| Pleca locītava | |||
| 15.2. | Ankiloze | 40 | 30 |
| 15.3. | Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas | 40 | 30 |
| 15.4. | Pleca locītavas kontraktūra | ||
| 15.4.1. | viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu) | 10 | 5 |
| 15.4.2. | vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi) | 15 | 10 |
| 15.4.3. | smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem) | 30 | 25 |
| 15.5. | Pleca locītavas ieraduma mežģījums | 15 | 10 |
| Augšdelms | |||
| 15.6. | Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums | 75 | 55 |
| 15.7. | Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī | 75 | 55 |
| 15.8. | Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 70 | 50 |
| 15.9. | Augšdelma kaula neīsta locītava | 50 | 35 |
| Elkoņa locītava | |||
| 15.10. | Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas | 55 | 40 |
| 15.11. | Elkoņa locītavas ankiloze | ||
| 15.11.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu) | 40 | 25 |
| 15.11.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem) | 40 | 30 |
| 15.12. | Elkoņa locītavas kontraktūra | ||
| 15.12.1. | viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi) | 10 | 5 |
| 15.12.2. | mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi) | 20 | 15 |
| 15.12.3. | izteikta kontraktūra (0–45 grādi) | 40 | 25 |
| Apakšdelms | |||
| 15.13. | Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī | 70 | 40 |
| 15.14. | Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | 70 | 50 |
| 15.15. | Neīsta locītava | ||
| 15.15.1. | viena kaula | 15 | 10 |
| 15.15.2. | abu kaulu | 30 | 25 |
| 15.16. | Apakšdelma funkciju traucējumi | ||
| 15.16.1. | viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija | 10 | 5 |
| 15.16.2. | vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās | 15 | 10 |
| 15.16.3. | izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās | 30 | 25 |
| Plaukstas locītava | |||
| 15.17. | Plaukstas locītavas ankiloze | ||
| 15.17.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem) | 20 | 15 |
| 15.17.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu) | 40 | 30 |
| 15.18. | Plaukstas locītavas kontraktūra | ||
| 15.18.1. | viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu) | 10 | 0 |
| 15.18.2. | vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu) | 15 | 10 |
| 15.18.3. | izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu) | 24 | 15 |
| Plauksta | |||
| 15.19. | Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī | ||
| 15.19.1. | vienas rokas | 70 | 50 |
| 15.19.2. | abu roku | 100 | |
| 15.20. | Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava | 15 | 10 |
| 15.21. | Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi | ||
| 15.21.1. | viegli izteikti | 10 | 0 |
| 15.21.2. | mēreni izteikti | 15 | 10 |
| 15.21.3. | izteikti | 25–30 | 15 |
| Plaukstas pirksti | |||
| Pirmais pirksts (īkšķis) | |||
| 15.22. | Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija | 5 | 0 |
| 15.23. | Amputācijas stumbrs | ||
| 15.23.1. | naga falangas līmenī | 5 | 0 |
| 15.23.2. | starpfalangu locītavas līmenī | 10 | 5 |
| 15.24. | Pirksta zudums | 20 | 10 |
| 15.25. | Abu īkšķu zudums | 50 | |
| 15.26. | Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums | 25 | 20 |
| 15.27. | Ankiloze starpfalangu locītavā | ||
| 15.27.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī | 5 | 0 |
| 15.27.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī | 15 | 10 |
| 15.28. | Ankiloze divās locītavās | ||
| 15.28.1. | funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī) | 10 | 5 |
| 15.28.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī) | 20 | 15 |
| 15.29. | Pirksta kontraktūra | ||
| 15.29.1. | viegli izteikta | 5 | 0 |
| 15.29.2. | mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī | 10 | 5 |
| 15.29.3. | izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī | 20 | 15 |
| Otrais pirksts (rādītājs) | |||
| 15.30. | Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī | 5 | 0 |
| 15.31. | Amputācijas stumbrs | ||
| 15.31.1. | naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 |
| 15.31.2. | vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī | 10 | 5 |
| 15.31.3. | pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) | 15 | 10 |
| 15.32. | Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu | 20 | 15 |
| 15.33. | Pirksta funkciju traucējumi | ||
| 15.33.1. | viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) | 5 | 0 |
| 15.33.2. | pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) | 10 | 5 |
| 15.33.3. | pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze) | 15 | 10 |
| Trešais, ceturtais vai piektais pirksts | |||
| 15.34. | Amputācijas stumbrs | ||
| 15.34.1. | naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 |
| 15.34.2. | vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī | 5 | 0 |
| 15.34.3. | pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) | 10 | 5 |
| 15.35. | Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu | 15 | 10 |
| 15.36. | Pirksta funkciju traucējumi | ||
| 15.36.1. | viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) | 5 | 0 |
| 15.36.2. | pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) | 10 | 5 |
| 15.36.3. | pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze) | 15 | 10 |
| Vienas plaukstas vairāki pirksti | |||
| 15.37. | Vienas plaukstas divu pirkstu zudums | ||
| 15.37.1. | pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III) | 24 | 20 |
| 15.37.2. | pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V) | 20 | 15 |
| 15.37.3. | otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V) | 15 | 10 |
| 15.37.4. | trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V) | 15 | 10 |
| 15.37.5. | ceturtā un piektā (IV+V) | 10 | 5 |
| 15.38. | Vienas plaukstas triju pirkstu zudums | ||
| 15.38.1. | pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V) | 50 | 40 |
| 15.38.2. | pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V) | 40 | 30 |
| 15.38.3. | pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V) | 30 | 25 |
| 15.38.4. | otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V) | 20 | 15 |
| 15.38.5. | otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V) | 20 | 15 |
| 15.38.6. | trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V) | 15 | 10 |
| 15.39. | Vienas plaukstas četru pirkstu zudums | ||
| 15.39.1. | pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V) | 55 | 45 |
| 15.39.2. | pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V) | 55 | 45 |
| 15.39.3. | pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V) | 50 | 40 |
| 15.39.4. | otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V) | 40 | 30 |
| 15.40. | Visu pirkstu zudums | ||
| 15.40.1. | vienas plaukstas | 70 | 50 |
| 15.40.2. | abu plaukstu | 90 | |
| 15.41. | Plaukstas visu pirkstu kontraktūra | ||
| 15.41.1. | viegli izteikta | 15 | 10 |
| 15.41.2. | kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī | 20 | 15 |
| 15.41.3. | kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) | 50 | 40 |
| 15.42. | Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra | ||
| 15.42.1. | viegli izteikta | 10 | 5 |
| 15.42.2. | kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī | 15 | 10 |
| 15.42.3. | kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) | 40 | 30 |
| Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī | |||
| Iegurnis | |||
| 15.43. | Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma | ||
| 15.43.1. | viegli statikas traucējumi | 10–24 | |
| 15.43.2. | mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā | 25–40 | |
| 15.43.3. | izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās | 60–80 | |
| Apakšējā ekstremitāte | |||
| Gūžas locītava | |||
| 15.44. | Gūžas locītavas ankiloze | ||
| 15.44.1. | funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī | 30 | |
| 15.44.2. | funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī | 45 | |
| 15.45. | Gūžas locītavas kontraktūra | ||
| 15.45.1. | viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu) | 10 | |
| 15.45.2. | mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi) | 20 | |
| 15.45.3. | izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu) | 55 | |
| 15.46. | Nereponēts gūžas locītavas mežģījums | 40–50 | |
| Augšstilbs | |||
| 15.47. | Eksartikulācija gūžas locītavā | 75 | |
| 15.48. | Augšstilba amputācijas stumbrs | ||
| 15.48.1. | augšējās trešdaļas līmenī | ||
| 15.48.1.1. | vienai kājai | 60 | |
| 15.48.1.2. | abām kājām | 90–100 | |
| 15.48.2. | vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | ||
| 15.48.2.1. | vienai kājai | 40 | |
| 15.48.2.2. | abām kājām | 70–80 | |
| 15.49. | Augšstilba kaula neīsta locītava | ||
| 15.49.1. | vienai kājai | 50 | |
| 15.49.2. | abām kājām | 75–80 | |
| Ceļa locītava | |||
| 15.50. | Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā | ||
| 15.50.1. | vienai kājai | 20 | |
| 15.50.2. | abām kājām | 35–50 | |
| 15.51. | Ceļa locītavas ankiloze | ||
| 15.51.1. | funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī | ||
| 15.51.1.1. | vienai kājai | 30 | |
| 15.51.1.2. | abām kājām | 50–60 | |
| 15.51.2. | funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem) | ||
| 15.51.2.1. | vienai kājai | 40 | |
| 15.51.2.2. | abām kājām | 70–80 | |
| 15.52. | Ceļa locītavas kontraktūra | ||
| 15.52.1. | viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu) | ||
| 15.52.1.1. | vienai kājai | 10 | |
| 15.52.1.2. | abām kājām | 20 | |
| 15.52.2. | vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem) | ||
| 15.52.2.1. | vienai kājai | 20 | |
| 15.52.2.2. | abām kājām | 40 | |
| 15.52.3. | izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu) | ||
| 15.52.3.1. | vienai kājai | 35–40 | |
| 15.52.3.2. | abām kājām | 70–80 | |
| Apakšstilbs | |||
| 15.53. | Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā | ||
| 15.53.1. | vienai kājai | 50 | |
| 15.53.2. | abām kājām | 75 | |
| 15.54. | Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī | ||
| 15.54.1. | vienai kājai | 45 | |
| 15.54.2. | abām kājām | 70 | |
| 15.55. | Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | ||
| 15.55.1. | vienai kājai | 40 | |
| 15.55.2. | abām kājām | 65 | |
| 15.56. | Apakšstilba kaulu neīsta locītava | ||
| 15.56.1. | abu kaulu | 30 | |
| 15.56.2. | lielā lielakaula | 25 | |
| 15.56.3. | mazā lielakaula | 0 | |
| Pēdas locītava | |||
| 15.57. | Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu) | ||
| 15.57.1. | vienā | 10–15 | |
| 15.57.2. | abās | 25–30 | |
| 15.58. | Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) | ||
| 15.58.1. | vienā | 10–15 | |
| 15.58.2. | abās | 25–30 | |
| 15.59. | Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem) | ||
| 15.59.1. | vienā | 30 | |
| 15.59.2. | abās | 60–70 | |
| 15.60. | Pēdas locītavas kontraktūra | ||
| 15.60.1. | viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) | 5 | |
| 15.60.2. | vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu) | 10 | |
| 15.60.3. | izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem) | 30 | |
| Pēda | |||
| 15.61. | Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova) | ||
| 15.61.1. | vienas pēdas | 50 | |
| 15.61.2. | abu pēdu | 70 | |
| 15.62. | Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa) | ||
| 15.62.1. | vienas pēdas | 20 | |
| 15.62.2. | abu pēdu | 40 | |
| 15.63. | Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma | ||
| 15.63.1. | viegli kustību un balsta traucējumi | ||
| 15.63.1.1. | vienā | 0 | |
| 15.63.1.2. | abās | 10 | |
| 15.63.2. | pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem | ||
| 15.63.2.1. | vienā | 10 | |
| 15.63.2.2. | abās | 20 | |
| 15.63.3. | pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem | ||
| 15.63.3.1. | vienā | 25–30 | |
| 15.63.3.2. | abās | 40–50 | |
| Pēdas pirksti | |||
| 15.64. | Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās | ||
| 15.64.1. | vienā | 10 | |
| 15.64.2. | abās | 20 | |
| 15.65. | Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums | 20 | |
| 15.66. | Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī | 10 | |
| 15.67. | Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī | 0 | |
| 15.68. | Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums | 10 | |
| 15.69. | Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums | ||
| 15.69.1. | viena–divu pirkstu | 0 | |
| 15.69.2. | trīs–četru pirkstu | 5 | |
| 15.70. | Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem | ||
| 15.70.1. | viegla pakāpe | 0 | |
| 15.70.2. | vidēja pakāpe | 15 | |
| 15.70.3. | izteikta pakāpe | ||
| 15.70.3.1. | bez trofiskām čūlām | 20 | |
| 15.70.3.2. | ar trofiskām čūlām | 30–40 | |
| 15.71. | Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe) | 30–60 | |
| Mīkstie audi | |||
| 15.72. | Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā | ||
| 15.72.1. | sejas kosmētisks defekts | 15–24 | |
| 15.72.2. | sejas izkropļojums | 25–50 | |
| 15.72.3. | sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu | 60–75 | |
| 15.73. | Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm | ||
| 15.73.1. | rētas laukuma lielums 1–2 % | 5 | |
| 15.73.2. | rētas laukuma lielums 3–4 % | 10 | |
| 15.73.3. | rētas laukuma lielums 5–10 % | 15 | |
| 15.73.4. | rētas laukums, lielāks par 10 % Piezīmes. | 20 | |
| 15.74. | Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem | ||
| 15.74.1. | viegla pakāpe | 10 | |
| 15.74.2. | vidēja pakāpe | 20 | |
| 15.74.3. | smaga pakāpe | 40 | |
| 16. | Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99) | ||
a) parastā ekzēma; b) endogēnā ekzēma; c) hroniska recidivējoša nātrene; d) Pemphigus; e) Psoriasis vulgaris; f) ihtiozes | |||
| 16.1. | Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas) | 10–20 | |
| 16.2. | Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju) | 25–59 | |
| 16.3. | Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu) | 60–79 | |
| 17. | Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju** | ||
Piezīmes.
* Ja personai ir vairāki veselības traucējumi, darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu. Katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības nesummē.
Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes (turpmāk – profesionālie kritēriji).
Ja darbspēju zaudējums paredzēts noteiktā diapazonā, izvēloties konkrētu lielumu, ņem vērā pārējo tā paša cēloņa veselības traucējumu ietekmi uz ikdienas dzīves aktivitātēm un profesionālos kritērijus.
Darbspēju zaudējums nevar būt lielāks par 100 %. Ja darbspēju zaudējums ir no 25 % līdz 59 %, personai nosaka III invaliditātes grupu, ja no 60 % līdz 79 %, nosaka II invaliditātes grupu, ja no 80 % līdz 100 %, nosaka I invaliditātes grupu.
** Darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem.
1. tabula
Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma
| Vislabāk koriģētais redzes asums | 1,0 | 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,07 | 0,06–0,05 | praktisks aklums*** | 0 (nulle) |
| 1,0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,9 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,8 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,7 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,6 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,5 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,4 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,3 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,2 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 25 | 25 | 30 | 30 | 35 | 35 |
| 0,1 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 25 | 40 | 40 | 40 | 50 | 50 |
| 0,09–0,07 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 30 | 40 | 60 | 60 | 70 | 70 |
| 0,06–0,05 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 30 | 40 | 60 | 70 | 70 | 70 |
| praktisks aklums*** | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 35 | 50 | 70 | 70 | 80 | 90 |
| 0 (nulle) | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 35 | 50 | 70 | 70 | 90 | 100 |
Piezīme. *** Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.
2. tabula
Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma
| Koriģētais redzes asums līdz traumai**** | Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas | ||||||||||
| 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,05 | praktisks aklums | |
| 1,0 | 5 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,9 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,8 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,7 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 |
| 0,6 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 15 | 15 | 15 |
| 0,5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 |
| 0,4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 |
| 0,3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 |
| 0,2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 |
| 0,1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 |
| 0,09–0,05 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 |
| praktisks aklums | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Piezīme. **** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.
1. Augšējā ekstremitāte:
1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;
1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);
1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;
1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;
1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums.
2. Apakšējā ekstremitāte:
2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;
2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī.
3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.
4. Vienas acs vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā acī vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).
5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).
6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.
7. Gastrektomija.
8. Pulmonektomija.
9. Sirds vārstuļu protēze.
10. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.
11. Muguras smadzeņu šķērsbojājums jebkurā līmenī.
(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)
Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;
2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju.
(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)
1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri augšstilba vai apakšstilba līmenī (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).
2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī, ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja tas rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).
6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.
7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).
8. Hroniska apakšējās ekstremitātes artēriju išēmija, ja vienlaikus ir arī intermitējošā klaudikācija distancē līdz 200 metriem, miera vai nakts sāpes, perifēra neiropātija, kā arī išēmiska čūla uz apakšstilba vai pēdas vai pirkstu gangrēna.
9. Gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartroze.
10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.
11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti pārvietošanās traucējumi.
12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.
13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.
14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.
15.Ļaundabīgi audzēji terminālā stadijā, ja ir nelabvēlīga prognoze un persona saņem simptomātisku terapiju.
16. Dekompensēta sirds mazspēja ar ascītu un anasarku vai ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību.
17. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri izpaužas ar atkārtotu un persistējošu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
18. Šajā pielikumā neminētas slimības, kuras rada izteiktus pārvietošanās traucējumus vai tādus traucējumus, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
(PIelikums MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
Personām ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā (izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā), nepieciešams pavadoņa pakalpojums, ja personai nav medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un viņa atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) noteiktas medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
2) redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asuma maksimālu korekciju labāk redzošajā acī, mazāku par 0,1, vai redzeslauka sašaurinājumu labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta;
3) vidēji biežas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes nedēļā, lielās lēkmes līdz četrām reizēm mēnesī);
4) vidēji smaga garīga atpalicība.
(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā)
1. Invaliditātes apliecības vispārīgā struktūra
Apliecības formāts atbilst ID-1 formātam.
Garums 85,47–85,72 mm.
Platums 53,92–54,03 mm.
Biezums 0,76±0,08 mm.
Stūra noapaļojuma rādiuss 3,18±0,30 mm.
Apliecībai tiek izmantota polivinilhlorīda (PVC) daudzslāņu laminēta karte.
2. Invaliditātes apliecības averss (1. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības aversā:
INVALIDITĀTES APLIECĪBA
1. VĀRDS
2. UZVĀRDS
3. Personas kods
4. Invaliditātes grupa (tikai pilngadīgām personām)
5. Invaliditātes periods
6. Apliecības numurs
Pretviltošanas elementi apliecības aversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kura nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
3. Invaliditātes apliecības reverss (2. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības reversā:
DISABLED PERSON'S IDENTITY CARD
7. Izsniedzējs – VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA
Invaliditātes apliecība ir derīga, to uzrādot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Pozīciju 1.–7. atšifrējums angļu valodā:
1. NAME
2. SURNAME
3. PERSONAL ID
4. DISABILITY GROUP
5. VALID UNTIL
6. CARD No
7. AUTHORITY
Apliecības atrašanas gadījumā zvanīt pa tālruni (tālruņa numurs ar cipariem).
Pretviltošanas elementi apliecības reversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Fona apdrukā integrēts ultravioletajā gaismā redzams papildinātais mazais valsts ģerbonis.
Optiski mainīgs elements – metalizēta karstspiedes hologramma 15 x 15 mm – divdimensiju oriģinālā hologrāfiskā drošības matrica.
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kas nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
1. attēls
2. attēls
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
