Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību".
Ministru kabineta noteikumi Nr.650

Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60 9.§)
Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par invalīdu medicīnisko
un sociālo aizsardzību
" 10.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk - ārstu komisija) - veic invaliditātes ekspertīzi.

2. Ārstu komisija veic invaliditātes ekspertīzi Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, bēgļiem un ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī personām, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība (turpmāk – persona), ja persona nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (izņemot šo noteikumu 3. un 5.punktā minētos gadījumus).

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)

3. Personu pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklē, ja attiecīgās personas psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā.

4. Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, ārstu komisija izmeklē nodarbinātos un citas personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.

5. Ārzemniekus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, ārstu komisija izmeklē atbilstoši starptautiskajiem līgumiem.

6. Invaliditātes ekspertīzes veikšanai:

6.1. persona vai viņas likumiskais pārstāvis ārstu komisijai iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu, iesniegumu, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

6.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ārstu komisijai iesniedz no ārvalsts kompetentas institūcijas saņemtu E 213 veidlapu “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze personai tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928)

7. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem atsevišķos gadījumos iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. par nelaimes gadījumu darbā - akts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

7.2. par arodslimību - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums;

7.3. par invaliditāti no bērnības - ārstniecības iestādes izziņa;

7.4. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai ar atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, - valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums par slimību, invaliditātes un nāves cēloņsakarību saistību ar Černobiļas AES avāriju;

7.5. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, - ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūciju izsniegtās izziņas;

7.6. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, - Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums;

7.7. (svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645);

7.8. par invaliditāti, kas iegūta karadarbības dēļ vai dienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, - attiecīgajai personai izsniegts kara medicīnas dokuments;

7.9. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskā misijā, – kompetentas institūcijas izsniegta izziņa;

7.10. par ievainojumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa;

7.11. par nelaimes gadījumu, sakropļojumu vai citu veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa.

(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401)

8. Ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties ārstu komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā, ārstu komisija var veikt ekspertīzi attiecīgi personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

9. Pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzi ārstu komisija var veikt bez attiecīgās personas klātbūtnes, ja personai ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai anatomiskie defekti, izņemot pirmreizēju ekspertīzi šo noteikumu 1.pielikuma 5., 6. un 8.punktā minēto slimību gadījumā. Ekspertīzi bez personas klātbūtnes veic, pamatojoties uz šādiem ārstu komisijai iesniegtajiem dokumentiem:

9.1. personas, tās likumiskā pārstāvja vai pašvaldības sociālā dienesta atbildīgās amatpersonas iesniegumu ar personas pašreizējā veselības stāvokļa un sociālās funkcionēšanas aprakstu;

9.2. šo noteikumu 6.punktā minēto ārstējošā ārsta nosūtījumu;

9.3. personas rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju (stacionāra izsniegts izraksts, speciālistu slēdzieni, rentgenogrammas un citi klīnisko un funkcionālo izmeklējumu rezultāti).

(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401)

9.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)

10. Pēc personas izmeklēšanas vai medicīniskās dokumentācijas izvērtēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu un nosaka:

10.1. pirmo vai otro invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai trešo invaliditātes grupu (mērena invaliditāte);

10.2. invaliditāti bērnam līdz 16 gadu vecumam bez iedalījuma grupās atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma I daļai;

10.3. invaliditātes cēloni;

10.4. darbspēju zaudējumu procentos (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.4., 7.6., 7.8., 7.9. vai 7.11.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

10.5. medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam;

10.6. medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepiecie­šamībai atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma II daļai;

10.7. invalīda funkcionālo traucējumu atbilstību šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana;

10.8. ierēdņa amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.10.apakšpunktā minētos dokumentus) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

10.9. nepieciešamību personai turpināt pilnvērtīgu ārstēšanos, tai skaitā rehabilitāciju pārejošas darbnespējas periodā pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, un sniedz atzinumu par pārejošas darbnespējas perioda pagarināšanu.

(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.401; MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.928)

11. Ārstu komisija sniedz personai ieteikumus par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī par pārkvalificēšanos vai citas profesijas apgūšanu.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)

13. Ārstu komisija, izvērtējusi veiktos un iespējamos personas ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus un to rezultātus, kā arī personas iespējas integrēties sabiedrībā, invaliditāti nosaka:

13.1. uz noteiktu laiku (seši mēneši, viens gads, divi gadi vai pieci gadi);

13.2. bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes šādos gadījumos:

13.2.1. personai ir šo noteikumu 5.pielikumā minētais anatomiskais defekts;

13.2.2. personai ir psihisks defekts (idiotija);

13.2.3. slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc piecu gadu novērošanas uzskatāmi par neatgriezeniskiem.

(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645)

14. (Svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922.)

15. Invaliditāti, darbspēju zaudējumu un šo noteikumu 10.punktā minētās indikācijas personai nosaka ar iesnieguma iesniegšanas dienu vai ar dienu, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)

16. Ja invaliditātes laikā personas veselības stāvoklis ir mainījies, ārstu komisija, pamatojoties uz invalīda vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu un ārstējošā ārsta nosūtījumu, veic atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms noteiktā termiņa, kā arī šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645)

17. Ja pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, ārstu komisija ar invaliditātes noteikšanu saistītos dokumentus personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pas­ta sūtījuma veidā.

(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

18. Ja pieņemts lēmums par atteikumu noteikt invaliditāti, ārstu komisija izrakstu no ekspertīzes akta personai izsniedz vai nosūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā.

(MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

18.1 Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajā gadījumā ārstu komisija šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos dokumentus nosūta personai ar aģentūras starpniecību.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.401 redakcijā)

19. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)

20. Personai ir tiesības:

20.1. izvēlēties vispārēja profila ārstu komisiju, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam motivētu iesniegumu;

20.2. apstrīdēt un pārsūdzēt ārstu komisijas lēmumus likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" noteiktajā kārtībā.

21. (Svītrots ar MK 08.08.2006. noteikumiem Nr.645.)

22. Šo noteikumu 10.7.apakšpunkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Slimības un anatomiskie defekti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai bez personas klātbūtnes

(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922)

1. Atklāta (TM+) plaušu vai citu orgānu tuberkuloze, ja diagnozi precizējis ftiziopneimonologs.

2. Ļaundabīgie audzēji slimības III un IV stadijā, ko ir izvērtējis un pamatojis onkologs, ja persona saņem kombinētu vai simptomātisku terapiju.

3. Hematoloģiskās saslimšanas, ko apliecinājis hematologs kombinētās terapijas laikā.

4. Hroniska termināla nieru nepietiekamība (hemodialīze vai peritoneālā dialīze).

5. Dziļa vienas vai abu kāju parēze.

6. Izteikta hemiparēze vai hemipleģija.

7. Izteikti smadzenīšu vai ekstrapiramidālie traucējumi.

8. Izteikta afāzija vai agnozija, vai apraksija.

9. Pastāvīgais ilgkatetrs urīnizvadceļu bojājumu dēļ.

10. Fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ.

11. Apakšējo ekstremitāšu tromboobliterējošas artēriju slimības ar dekom¬pensētu asinsriti vienā kājā vai subkompensētu abās kājās.

12. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē.

13. Abu apakšējo ekstremitāšu amputācija dažādos līmeņos.

14. Apakšējo ekstremitāšu garo kaulu nesaaudzis lūzums.

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai

(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.922)

Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam un bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai

I. Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērnam

Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi

Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums

1

2

1. Nervu sistēmas slimības

1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas

Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi

1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības

Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību, stājas traucējumus

1.3. Epilepsija

Lielās lēkmes sešas un vairāk reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)

Piezīme.

Šī pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis neirologs.

2. Psihiski un uzvedības traucējumi

2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi

Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi, ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)

2.2. Garīgā atpalicība

Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)

2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence

Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas dēļ, rezistenti pret terapiju

2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi

Slimības norise vidēji smaga vai smaga

2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)

Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)

2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi

Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā

Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

Piezīme.

Šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis psihiatrs.

3. Dzirdes orgānu slimības

3.1. Kurlmēmums, kurlums

Otorinolaringologa vai surdologa atzinums

3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība

Sākot ar III un augstāku pakāpi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu)

Piezīme.

Šī pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs vai surdologs.

4. Acu slimības

4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi

Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos

4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī

Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs - smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta

4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)

Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma

Piezīmes.

Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.

Šī pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis oftalmologs.

5. Iekšējo orgānu slimības

5.1. Elpošanas orgānu slimības

5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas

Pastāvīgi apgrūtināta elpošana

5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi

Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

1. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.

2. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:

a) obstruktīva tipa:

1. FEVI < 60 %;

2. PEF < 60 %;

3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;

b) restriktīva tipa - VK < 50 % no individuālās vecuma normas

Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums, smagums (trīs vai vairākas smagas lēkmes gadā), terapijas efektivitāte

Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence

Piezīme. Šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis pneimonologs vai ftiziopneimonologs.

5.2. Asinsrites sistēmas slimības

5.2.1. Sirds, asinsvadu slimības un attīstības traucējumi

Hroniska sirds mazspēja - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi

Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija

Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija

II-III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai

Piezīme.

Šī pielikuma 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis kardiologs.

5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības

5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)

Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte

5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)

Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

Piezīme.

Šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis reimatologs.

5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības

5.4.1. Nieru slimības

Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā - nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)

Piezīme.

Šī pielikuma 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs.

5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)

Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistulas vai urīna nesaturēšana

5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas

Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, kas nepadodas ķirurģiskai korekcijai vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas - līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju - līdz to novēršanai

Piezīme.

Šī pielikuma 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis urologs.

5.5. Gremošanas sistēmas slimības

5.5.1. Kuņģa-zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi

Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija

5.5.2. Celiakija -pārmantotais malabsorbcijas sindroms

Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms

Piezīme.

Šī pielikuma 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis gastroente­rologs.

6. Ķirurģiskās slimības

6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības

Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi - apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija

Piezīme. Šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un/vai gastroenterologs.

6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi

a) traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī

b) viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trū­kums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem

c) mugurkaula III-IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem

d) balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem

e) iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte

6.3. Skeleta sistēmas bojājumi

Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte

6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas

Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi

Piezīme.

Šī pielikuma 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs.

6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un/vai skeleta slimības vai bojājumi

a) mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi

b) smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)

Piezīme.

Šī pielikuma 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sejas-žokļu ķirurgs.

7. Endokrīnās un vielmaiņas slimības

7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās un vielmaiņas slimības

Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas

Piezīme.

Šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis endokrinologs vai pediatrs.

8. Ādas slimības

8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi

Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

Piezīme.

Šī pielikuma 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs.

9. Onkoloģiskās slimības

9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji

Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze

Piezīme.

Šī pielikuma 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis onkologs vai hematoonkologs.

10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi

10.1. Hematoloģiskās slimības

Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas

Piezīme.

Šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs.

10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi

Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)

10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi

Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

10.4. HIV infekcija

Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

Piezīme.

Šī pielikuma 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un/vai infekcionists.

11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas

11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas

Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

Piezīme.

Šī pielikuma 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā atbilstoši speciālista norīkojumam.

12. Kombinēta patoloģija

12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā

Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija slēdzienu

Piezīme.

Nosakot šī pielikuma 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti.

II. Medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai

1. F 73. - Dziļa garīga atpalicība (idiotija).

2. F 72. - Smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte).

3. F 71. - Vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:

3.1. vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm;

3.2. autismu;

3.3. hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem;

3.4. terapijas rezistentu, neorganisku urīna un/vai fekāliju nesaturēšanu;

3.5. smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam).

4. F 20. - Šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei.

5. F 84. - Autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību.

6. Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes, hemipleģijas un parapleģijas.

7. Izteikts hiperkinētisks sindroms.

8. Smaga ataksija.

9. Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairāk reižu mēnesī).

10. Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī.

11. Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērniem līdz sešu gadu vecumam (ar konsilija atzinumu).

12. Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai).

13. Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums, kamēr nav atļauta kājas noslodze (koksīta ģipsis, kruķi).

14. Vienas kājas amputācija jebkurā augstumā (līdz protezēšanai).

15. Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (jāpārvietojas ar kruķiem).

16. Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija).

17. Abu plaukstu trūkums vai abu roku smagas traumas vai traumu sekas ar izteiktiem tveršanas funkcijas traucējumiem (līdz funkciju atjaunošanai).

18. Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (inkurabli).

19. Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem.

20. Šajā pielikumā neminētas citas slimības ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem.

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Medicīniskās indikācijas darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)

(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

Nr.p.k.

Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus
(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1

Darbspēju zaudējums (%)

1.

Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)

1.1.

Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem:
arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts

0-24

1.2.

Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem

25-59

1.3.

Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja.

Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):

a) ciroze;

b) plānsienu dobumi;

c) atelektāzes;

d) bronhektāzes;

e) plaušu fibroze;

f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;

g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu-sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās.

Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:

h) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;

i) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze

60-79

1.4.

Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi

80-100

2.

Sarkoidoze (SSK-10: D86)

2.1.

Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.

Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus

25-79

2.2.

Aktīva:

a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;

b) ārpusplaušu sarkoidoze;

c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori

60-79

3.

Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)2

3.1.

Krūts vēzis (C50)

3.1.1.

T0-1 N0M0 stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija

10-24

3.1.2.

T2-2A N0M0 stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu

25-59

3.1.3.

T2B-3A-B N0M0 stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze

60-79

3.1.4.

4.stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana

80-100

3.2.

Dzemdes audzējs (C54)

3.2.1.

audzējs izņemšanas stadijā T1-2 N0M0

25-59

3.2.2.

saslimšana T2B -3 N0M0 stadijā

60-79

3.2.3.

ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana

80-100

3.3.

Olnīcu audzējs (C56)

3.3.1.

saslimšana T1N0M0 stadijā

25-59

3.3.2.

saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.4.

Balsenes audzējs (C32)

3.4.1.

saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

25-59

3.4.2.

saslimšana T2-3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)

60-79

3.4.3.

pastāvīga traheostoma

50-79

3.5.

Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)

3.5.1.

saslimšana T2-3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts

60-79

3.5.2.

ielaists gadījums, specifiska kopšana

80-100

3.6.

Mēles audzējs (C01)

3.6.1.

saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā

25-59

3.6.2.

saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.6.3.

izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana

80-100

3.7.

Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16)

3.7.1.

pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā

60-79

3.7.2.

izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana

80-100

3.7.3.

gastrektomija

50-79

3.8.

Zarnu trakta audzējs (C17-21)

3.8.1.

resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā

25-59

3.8.2.

resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu

70-95

3.8.3.

fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ

70-95

3.9.

Nieru audzējs (C64)

3.9.1.

nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju

25-59

3.9.2.

citās stadijās

60-79

3.9.3.

nepieciešama hemodialīze

100

3.10.

Prostatas audzējs (C61)

3.10.1.

operācija agrīnā stadijā

25-59

3.10.2.

operācija citās stadijās

60-79

3.10.3.

neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju

60-79

3.11.

Urīnpūšļa audzējs (C67)

3.11.1.

operācija agrīnā stadijā

25-59

3.11.2.

operācija citās stadijās

60-79

3.11.3.

cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā

65-95

3.12.

Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)

3.12.1.

saslimšana T1N0M0 stadijā

25-59

3.12.2.

augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija

55-75

3.12.3.

saslimšana T2 stadijā un lielākā

60-79

3.12.4.

izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība

80-100

4.

Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10: C81-C96; D46)

4.1.

Limfomas

4.1.1.

Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

60-79

4.1.2.

Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

80-95

4.1.3.

Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:

a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;

b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);

c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);

d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

80-95

Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa

4.1.4.

Hodžkina, ne Hodžkina limfomas 5 gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas

4.1.4.1.

2 gadi

60-79

4.1.4.2.

3 gadi

30-55

4.2.

Akūtas leikozes

4.2.1.

akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā

60-90

4.2.2.

akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē

80-95

4.2.3.

remisijas fāzē

4.2.3.1.

3 gadi

60-79

4.2.3.2.

2 gadi

25-59

4.2.3.3.

slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.3.

Hroniska mieloleikoze

4.3.1.

hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.3.2.

blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā

80-95

4.3.3.

diagnosticējot agresīvas pārveides variantus

80-95

4.3.4.

slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.4.

Hroniska limfoleikoze

4.4.1.

hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika

0-24

4.4.2.

hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods

25-59

4.4.3.

B un C stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.4.4.

hroniskas limfoleikozes komplikācijas

60-79

4.4.5.

agresīvas pārveides varianti

80-95

4.4.6.

īstā sarkano šūnu aplāzija

80-95

4.4.7.

staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.5.

Mieloma

4.5.1.

asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita

25-59

4.5.2.

izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:

a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;

b) neiroloģisko sindromu;

c) nefroloģisko sindromu;

d) anēmisko sindromu;

e) hemorāģisko sindromu;

f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju

60-79

4.5.3.

ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir iepriekš minētie sindromi, nepieciešama kopšana

80-95

4.5.4.

slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:

a) izteikta mielosupresija;

b) ātra audzēja augšana;

c) plazmas šūnu metastāzes;

d) agrīna mielomas leikemizācija;

e) kaulu smadzeņu izsīkums;

f) amiloidozes attīstība

80-95

4.5.5.

ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.6.

Mielodisplastiskais sindroms

4.6.1.

refraktērā anēmijas forma

25-59

4.6.2.

hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša

25-59

4.6.3.

refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi

60-79

4.6.4.

refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem

60-79

4.6.5.

refraktērā anēmija, kas noris ar neitropēniju, trombocitopēniju

60-79

4.6.6.

refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru

90-100

4.6.7.

refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem

90-100

4.6.8.

hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē

90-100

4.7.

Anēmijas

4.7.1.

aplastiskā anēmija

4.7.1.1.

mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

60-79

4.7.1.2.

izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas

80-100

4.7.1.3.

negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

90-100

4.7.1.4.

pārveide agresīvajās formās

90-100

4.7.2.

hemolītiskās anēmijas

4.7.2.1.

hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.7.2.2.

hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-79

4.7.2.3.

hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams

80-100

4.7.2.4.

pārveide agresīvajos variantos

80-100

4.8.

Mieloproliferatīvās slimības

4.8.1.

īstā policitēmija

4.8.1.1.

asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama

0-20

4.8.1.2.

mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti

25-59

4.8.1.3.

izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas

60-79

4.8.1.4.

izsīkuma stadija

60-90

4.8.1.5.

pārveide agresīvajos tipos

80-100

4.8.1.6.

pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija

80-100

4.9.

Hemofīlijas

4.9.1.

pēc norises smaguma pakāpes

4.9.1.1.

viegla pakāpe

10-24

4.9.1.2.

vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.9.2.

smaga pakāpe

4.9.2.1.

izteikti orgānu funkcijas traucējumi

60-80

4.9.2.2.

ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi

85-100

4.10.

Trombocitopēnijas

4.10.1.

pēc norises smaguma pakāpes

4.10.1.1.

viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 109/l)

10-20

4.10.1.2.

vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

25-59

4.10.1.3.

smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-85

4.10.1.4.

pārveide agresīvajos tipos

85-100

5.

Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)

5.1.

Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona

10-24

Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt VIII nodaļā (Acu slimības)

5.2.

1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm

25-59

5.3.

1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);

b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta

25-59

5.4.

1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;

b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;

d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;

e) diabētiskās čūlas;

f) Šarko pēda

60-79

5.5.

1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:

a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);

b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;

d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem

80-90

5.6.

Metabolā sindroma izpausmes:

a) adipozitāte;

b) arteriāla hipertensija;

c) dislipidēmija;

d) cukura diabēts

Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes

5.7.

Tireotoksikoze

5.7.1.

tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem

10-20

5.7.2.

tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.3.

tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

5.7.4.

subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem

10-20

5.7.5.

nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.6.

nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem

60-85

5.8.

Kušinga sindroms

5.8.1.

veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts

(skatīt atbilstošas nodaļas)

5.9.

Akromegālija

5.9.1.

akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.9.2.

akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

6.

Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK-10: F00-F99)3

6.1.

Alcheimera demence (F00)

80-100

6.2.

Vaskulāra demence (F01)

6.2.1.

bez psihozes

60-79

6.2.2.

ar psihozi

80-100

6.3.

Pika demence (F02.0)

80-100

6.4.

Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)

80-100

6.5.

Demence citu slimību dēļ (F02.8)

6.5.1.

bez psihozes

60-79

6.5.2.

ar psihozi vai lēkmēm

80-100

6.6.

Organiska halucinoze (F06.0)

6.6.1.

viegli traucējumi

10-24

6.6.2.

vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi

25-59

6.6.3.

smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.7.

Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)

6.7.1.

viegli traucējumi

10-24

6.7.2.

vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem

25-59

6.7.3.

smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.8.

Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)

6.8.1.

viegla pakāpe

10-24

6.8.2.

vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)

25-59

6.8.3.

smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.9.

Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)

6.9.1.

viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai

10-20

6.9.2.

vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem

25-59

6.9.3.

smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-80

6.10.

Organiska trauksme (F06.4)

6.10.1.

viegli traucējumi

10-20

6.10.2.

vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)

25-59

6.10.3.

smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem

60-80

6.11.

Organiski personības traucējumi (F07.0)

6.11.1.

viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi

10-20

6.11.2.

vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā

25-59

6.11.3.

smagi traucējumi ar progresējošu gaitu

60-80

6.12.

Postkontūzijas sindroms (F07.2)

6.12.1.

viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai

10-20

6.12.2.

vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi

25-59

6.12.3.

smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hronificējušies traucējumi

60-80

6.13.

Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)

6.13.1.

psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)

60-79

6.13.2.

amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)

60-79

6.14.

Šizofrēnija

6.14.1.

paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)

6.14.1.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.1.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.1.3.

smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un (vai) izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.

paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises

6.14.2.1.

viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.2.2.

vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.2.3.

smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.4.

ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.3.

hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)

6.14.3.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.3.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.3.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.3.4.

ļoti smaga gaita- personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.4.

katatonā šizofrēnija (F20.2)

6.14.4.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.4.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.4.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.4.4.

ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.5.

nediferencētā šizofrēnija (F20.3)

6.14.5.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.5.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.5.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.6.

postšizofrēniska depresija (F20.4)

sk. F20.3

6.14.7.

reziduāla šizofrēnija (F20.5)

6.14.7.1.

viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.7.2.

vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.7.3.

smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju

60-79

6.14.8.

vienkāršā šizofrēnija (F20.6)

6.14.8.1.

viegla gaita - personības traucējumi viegli

10-24

6.14.8.2.

vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem

25-59

6.14.8.3.

smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem

60-79

6.14.8.4.

ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.9.

citu veidu šizofrēnija (F20.8)

sk. F20.9

6.14.10.

neprecizēta šizofrēnija (F20.9)

6.14.10.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.10.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.10.3.

smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.11.

šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)

6.14.11.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.11.2.

vidēji smaga gaita- paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.11.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.15.

Persistējoši murgi (F22)

6.15.1.

viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās

10-24

6.15.2.

vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.15.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.16.

Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta

25-59

6.17.

Inducēti murgi (F24)

6.17.1.

viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

10-24

6.17.2.

vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.17.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.18.

Šizoafektīvi traucējumi (F25)

6.18.1.

viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi

10-24

6.18.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi

25-59

6.18.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi

60-79

6.19.

Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)

6.19.1.

viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai

10-24

6.19.2.

vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas

25-59

6.19.3.

smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu

60-79

6.20.

Depresīva epizode (F32)

6.20.1.

viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.20.2.

vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

25-59

6.20.3.

smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.21.

Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)

6.21.1.

viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.21.2.

vidēji smaga gaita- vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta

25-59

6.21.3.

smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.22.

Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)

6.22.1.

traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai

25-59

6.23.

Posttraumatisks stresa sindroms (F43)

6.23.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai

10-24

6.23.2.

vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi

25-59

6.24.

Somatoformi traucējumi (F45)

6.24.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.24.2.

vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

6.25.

Neirotiski traucējumi (F48)

6.25.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.25.2.

vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

7.

Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)

7.1.

Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)

7.1.1.

viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā

0-24

7.1.2.

mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā

25-59

7.1.3.

izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā

60-79

7.1.4.

ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

7.2.

Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)

7.2.1.

viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

0-24

7.2.2.

mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

25-59

7.2.3.

izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

60-79

7.2.4.

ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

8.

Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)4

8.1.

Redzes asuma samazinājums

8.1.1.

slimības dēļ.
Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentus slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju

Sk. 1.tabulu

8.1.2.

traumas dēļ

Sk. 2.tabulu

8.2.

Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas.

Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentus nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai

8.2.1.

afakija (bez papildu redzes traucējumiem)

8.2.1.1.

vienā acī

10

8.2.1.2.

abās acīs

15

8.2.1.3.

vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

25

8.2.1.4.

ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs

5

8.2.2.

plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums

8.2.2.1.

vienā acī

8.2.2.1.1.

acs pilnīgi aizvērta

20

8.2.2.1.2.

citādi

10

8.2.2.2.

abās acīs

8.2.2.2.1.

acs pilnīgi aizvērta

40

8.2.2.2.2.

citādi

20

8.2.3.

oftalmoplēģija

8.2.3.1.

totāla

30

8.2.3.2.

citādi

10

8.2.4.

rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība

10

8.2.5.

homonīmā hemianopsija

8.2.5.1.

pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija

8.2.5.1.1.

homonīmā hemianopsija

40

8.2.5.1.2.

bitemporālā hemianopsija

25

8.2.5.1.3.

binazālā hemianopsija

10

8.2.5.1.4.

homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā

20

8.2.5.1.5.

homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā

30

8.2.5.1.6.

hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst

60

8.2.5.2.

nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 - 10% atkarībā no defekta lieluma

8.2.6.

sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)

8.2.6.1.

sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās

8.2.6.1.1.

100 grādu robežās

5

8.2.6.1.2.

60 grādu robežās

10

8.2.6.1.3.

20 grādu robežās

15

8.2.6.1.4.

10 grādu robežās

25

8.2.6.2.

sašaurināts redzeslauks katrai acij

8.2.6.2.1.

100 grādu robežās

15

8.2.6.2.2.

60 grādu robežās

30

8.2.6.2.3.

20 grādu robežās

70

8.2.6.2.4.

10 grādu robežās

90

8.2.6.3.

vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.6.3.1.

100 grādu robežās

40

8.2.6.3.2.

60 grādu robežās

60

8.2.6.3.3.

20 grādu robežās

90

8.2.6.3.4.

10 grādu robežās

95

8.2.7.

lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.7.1.

vismaz 1/3 redzeslauka izkrīt

20

8.2.7.2.

vismaz 2/3 redzeslauka izkrīt

50

8.2.8.

hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja

8.2.8.1.

asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā

40

8.2.9.

tīklenes atslāņošanās

8.2.9.1.

pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.1.1.

pirmo gadu pēc operācijas

60

8.2.9.1.2.

otro gadu pēc operācijas

30

8.2.9.1.3.

pēc tam

15

8.2.9.2.

ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.2.1.

pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas

60

8.2.9.2.2.

tad divus gadus

30

8.2.9.2.3.

pēc tam

15

8.2.9.3.

tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst

8.2.9.3.1.

novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procenti šajā laikā

60

8.2.9.3.2.

pēc tam

40

8.2.10.

glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentus nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju

8.2.10.1.

abās vai vienā acī glaukoma I stadijā

5

8.2.10.2.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - II stadijā

10

8.2.10.3.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - III stadijā vai abās acīs -II stadijā

20

8.2.10.4.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - IV stadijā

30

8.2.10.5.

vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī - III stadijā

30

8.2.10.6.

abās acīs glaukoma III stadijā

70

8.2.10.7.

vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī - IV stadijā

80

8.2.10.8.

abās acīs glaukoma IV stadijā

95

8.2.11.

šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes traucējumiem

8.2.12.

medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā

8.2.12.1.

5 gadu ciklā

8.2.12.1.1.

ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)

60

8.2.12.1.2.

citādi

līdz 80

8.2.12.2.

pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentus nosaka pēc redzes funkcijām

8.2.13.

diabētiska retinopātija:
darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējumu nosaka ne mazāk kā 60 %

9.

Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK-10:H60-H95; S08.1)

9.1.

Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)

5-10

9.2.

Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām

10-20

9.3.

Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)

9.3.1.

vienas auss

5

9.3.2.

abu ausu

10

9.4.

Vienpusēja vājdzirdība

9.4.1.

III-IV pakāpe

0-10

9.4.2.

V pakāpe vai kurlums

10-20

9.5.

Abpusēja vājdzirdība

9.5.1.

I-II pakāpe

0-10

9.5.2.

III pakāpe

10-20

9.5.3.

IV pakāpe

20-30

9.5.4.

V pakāpe vai kurlums

45

9.6.

Vestibulārās funkcijas traucējumi

9.6.1.

galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

10-20

9.6.2.

galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

30-50

9.6.3.

galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

60-70

9.7.

Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos

0-5

10.

Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK-10:I00-I99; S26)

10.1.

Iedzimtas un iegūtas sirdskaites

10.1.1.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem

0-20

10.1.2.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-50

10.1.3.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas

60-90

10.2.

Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)

10.2.1.

ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-59

10.2.2.

ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

60-79

10.2.3.

ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

80-100

10.3.

Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:

a) pamatslimības;

b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;

c) ritma traucējumiem

10.4.

Hroniska sirds mazspēja

10.4.1.

hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma

10.4.1.1.

II funkcionālā klase

10-20

10.4.1.2.

III funkcionālā klase

60-79

10.4.1.3.

IV funkcionālā klase

80-100

10.5.

Primāra arteriāla hipertensija

10.5.1.

arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar

10.5.1.1.

mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)

30-59

10.5.1.2.

mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes )

60-95

11.

Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: J00-J99; S20-S29; T27)

11.1.

Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)

60-75

11.2.

Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)

45

11.3.

Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums

20

11.4.

Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)

11.4.1.

ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja

5-10

11.4.2.

smaga vienpusēja, izteikta abpusēja

15

11.4.3.

pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu

20

11.5.

Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ

11.5.1.

vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā

10

11.5.2.

disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī

20-24

11.5.3.

pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)

50

11.6.

Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi

11.6.1.

I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)

10-24

11.6.2.

II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no NR)

25-59

11.6.3.

III pakāpe (FEV1 < 40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) < 40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība)

60-100

11.7.

Pulmonektomija (plaušas izņemšana)

50

11.8.

Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā

11.8.1.

II pakāpe

60-75

11.8.2.

III pakāpe

75-100

11.9.

Krūškurvja deformācija

11.9.1.

mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja

0-20

11.9.2.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja

30-40

11.9.3.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds

60-79

11.9.4.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds

80-90

11.10.

Bronhiālā astma

11.10.1.

viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma

10-24

11.10.2.

persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I-II pakāpes elpošanas mazspēja

25-59

11.10.3.

persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi

60-79

11.11.

HOPS

11.11.1.

vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe

25-59

11.11.2.

HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara disfunkcija

60-95

11.12.

Intersticiālās plaušu slimības

Vērtējamas:
pēc pamatslimības;
pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes

12.

Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: K00-K93; S30-S39; T28)

12.1.

Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā

12.1.1.

mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

20

12.1.2.

izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

50

12.2.

Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem

10

12.3.

Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem

40

12.4.

Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi

80-90

12.5.

Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)

12.5.1.

bez siekalu dziedzera fistulas

10-24

12.5.2.

siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos

25-40

12.6.

Mēles zudums

12.6.1.

distālās trešdaļas līmenī

15

12.6.2.

vidējās trešdaļas līmenī

40

12.6.3.

pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)

80-90

12.7.

Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma

12.7.1.

bez būtiskiem funkciju traucējumiem

10

12.7.2.

apgrūtināta cietās barības rīšana

20

12.7.3.

apgrūtināta šķidrās barības rīšana

40-50

12.7.4.

barības vada necaurlaidība (gastrostoma)

70-90

12.8.

Barības vada slimības

12.8.1.

divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem

40-70

12.8.2.

pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts

25-59

12.9.

Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi

12.9.1.

saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)

10-20

12.9.2.

saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem

25-59

12.9.3.

tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)

70-90

12.10.

Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai

12.10.1.

trūces vārtu lielums līdz 10 cm

10

12.10.2.

trūces vārtu lielums līdz 20 cm

20

12.10.3.

trūces vārti lielāki par 20 cm

30-59

12.11.

Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)

12.11.1.

kompensēts

10-24

12.11.2.

subkompensēts

25-59

12.11.3.

dekompensēts

12.11.3.1.

ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

60-79

12.11.3.2.

ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

80-90

12.12.

Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ

10

12.13.

Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)

12.13.1.

vieglas pakāpes

10-24

12.13.2.

vidēji smagas pakāpes

25-59

12.13.3.

smagas pakāpes

12.13.3.1.

ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

60-79

12.13.3.2.

ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

80-90

12.13.4.

gastrektomija

55-90

12.14.

Liesas izņemšana (traumas dēļ)

10

12.15.

Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts

12.15.1.

ekzokrīnās funkcijas traucējumi

12.15.1.1.

vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms

10-24

12.15.1.2.

vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms

25-59

12.15.1.3.

izteikts malabsorbcijas sindroms

60-85

12.16.

Pankreatogēns cukura diabēts

sk. 5.1.-5.5.apakšpunktu

12.17.

Tievo zarnu rezekcija

12.17.1.

pēc apjoma

12.17.1.1.

viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)

10-24

12.17.1.2.

vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm)

25-59

12.17.1.3.

smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija

60-90

12.17.2.

pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes

12.17.2.1.

viegla pakāpe

10-24

12.17.2.2.

vidēji smaga pakāpe

25-59

12.17.2.3.

smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)

60-90

12.18.

Resno zarnu bojājums un rezekcija

12.18.1.

vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)

10-20

12.18.2.

vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)

25-59

12.18.3.

smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)

60-90

12.19.

Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma

70-90

12.20.

Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma

55

12.21.

Iekaisīgas zarnu slimības

12.21.1.

nespecifisks čūlains kolīts

12.21.1.1.

viegla pakāpe

10-24

12.21.1.2.

vidēja pakāpe

25-59

12.21.1.3.

smaga gaita

60-90

12.21.1.4.

komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)

60-90

12.21.2.

Krona slimība

12.21.2.1.

viegla gaita

10-24

12.21.2.2.

vidēja gaita

25-59

12.21.2.3.

smaga gaita

60-90

13.

Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: N00-N99; S30-S39; T28)

13.1.

Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)

20

13.2.

Nieres izņemšana un

13.2.1.

otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 80-60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums

25-59

13.2.2.

otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums

60-79

13.2.3.

nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)

100

13.3.

Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi

13.3.1.

neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)

10

13.3.2.

urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)

20

13.3.3.

urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs

Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai

65

13.4.

Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts

13.4.1.

hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem

0-24

13.4.2.

hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem

25-59

13.4.3.

hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min

60-79

13.4.4.

hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija

100

13.5.

Hroniskas glomerulopātijas

13.5.1.

hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem

0-20

13.5.2.

hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās

25-59

13.5.3.

medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)

40-59

13.5.4.

hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē

60-79

13.5.5.

hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija

100

13.6.

Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)

13.6.1.

nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)

25-59

13.6.2.

nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju

25-59

13.6.3.

nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.6.4.

nieru policistiska slimība ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju

60-79

13.6.5.

nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija

100

13.7.

Hroniska obstruktīva uropātija

13.7.1.

hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska

10-24

13.7.2.

hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu

25-59

13.7.3.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem

25-59

13.7.4.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.7.5.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja

60-79

13.7.6.

hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija

100

13.8.

Dzimumorgānu sistēmas bojājums

13.8.1.

uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)

65

13.8.2.

dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru

30

13.8.3.

dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes

65

14.

Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK-10: M00-M99; S22-S24; S32-S34)

14.1.

Mugurkauls

14.1.1.

viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi

0-20

14.1.2.

mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

25-55

14.1.3.

izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

60-75

14.1.4.

ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu

80-100

14.2.

Podagra (M10)

14.2.1.

skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi

10-20

14.2.2.

skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II stadijā (pēc GFĀ)

30-50

14.2.3.

smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja

14.2.3.1.

III stadija

60-75

14.2.3.2.

IV stadija

80-95

14.3.

Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)

35-65

Nr.p.k.

Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus
(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1

Darbspēju zaudējums
(%)

15.

Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK-10: S00-S99; T00-T98)

Augšējā ekstremitāte

Roka

vadošā

nevadošā

15.1.

Lāpstiņa un atslēgas kauls

15.1.1.

Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma:

15.1.1.1.

neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremi­tātes spēks

10

5

15.1.1.2.

izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā

20

15

15.1.1.3.

nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava

30

25

Pleca locītava

15.2.

Ankiloze

40

30

15.3.

Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas

40

30

15.4.

Pleca locītavas kontraktūra

15.4.1.

viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu, ekstensija 60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu)

10

5

15.4.2.

vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi, ekstensija 35-30 grādi, abdukcija 115-75 grādi)

15

10

15.4.3.

smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)

30

25

15.5.

Pleca locītavas ieraduma mežģījums

15

10

Augšdelms

15.6.

Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums

75

55

15.7.

Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai am­putācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī

75

55

15.8.

Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

70

50

15.9.

Augšdelma kaula neīsta locītava

50

35

Elkoņa locītava

15.10.

Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas

55

40

15.11.

Elkoņa locītavas ankiloze

15.11.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu)

40

25

15.11.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)

40

30

15.12.

Elkoņa locītavas kontraktūra

15.12.1.

viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu, ekstensija 5-20 grādi)

10

5

15.12.2.

mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu, ekstensija 20-45 grādi)

20

15

15.12.3.

izteikta kontraktūra (0-45 grādi)

40

25

Apakšdelms

15.13.

Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī

70

40

15.14.

Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

70

50

15.15.

Neīsta locītava

15.15.1.

viena kaula

15

10

15.15.2.

abu kaulu

30

25

15.16.

Apakšdelma funkciju traucējumi

15.16.1.

viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija

10

5

15.16.2.

vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību iero­bežojums elkoņa un plaukstas locītavās

15

10

15.16.3.

izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta defor­mācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

30

25

Plaukstas locītava

15.17.

Plaukstas locītavas ankiloze

15.17.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)

20

15

15.17.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60-80 grādu, ekstensija 30-70 grādu)

40

30

15.18.

Plaukstas locītavas kontraktūra

15.18.1.

viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu, ekstensija 0-50 grādu)

10

0

15.18.2.

vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu, ekstensija 0-30 grādu)

15

10

15.18.3.

izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu; ekstensija 0-10 grādu)

24

15

Plauksta

15.19.

Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī

15.19.1.

vienas rokas

70

50

15.19.2.

abu roku

100

15.20.

Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava

15

10

15.21.

Plaukstas funkciju traucējumi - deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi

15.21.1.

viegli izteikti

10

0

15.21.2.

mēreni izteikti

15

10

15.21.3.

izteikti

25-30

15

Plaukstas pirksti

Pirmais pirksts (īkšķis)

15.22.

Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija

5

0

15.23.

Amputācijas stumbrs

15.23.1.

naga falangas līmenī

5

0

15.23.2.

starpfalangu locītavas līmenī

10

5

15.24.

Pirksta zudums

20

10

15.25.

Abu īkšķu zudums

50

15.26.

Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums

25

20

15.27.

Ankiloze starpfalangu locītavā

15.27.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī

5

0

15.27.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī

15

10

15.28.

Ankiloze divās locītavās

15.28.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)

10

5

15.28.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)

20

15

15.29.

Pirksta kontraktūra

15.29.1.

viegli izteikta

5

0

15.29.2.

mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī

10

5

15.29.3.

izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī

20

15

Otrais pirksts (rādītājs)

15.30.

Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, am­putācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī

5

0

15.31.

Amputācijas stumbrs

15.31.1.

naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

5

0

15.31.2.

vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

10

5

15.31.3.

pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

15

10

15.32.

Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

20

15

15.33.

Pirksta funkciju traucējumi

15.33.1.

viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

5

0

15.33.2.

pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

10

5

15.33.3.

pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze)

15

10

Trešais, ceturtais vai piektais pirksts

15.34.

Amputācijas stumbrs

15.34.1.

naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

5

0

15.34.2.

vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locīta­vas līmenī

5

0

15.34.3.

pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

10

5

15.35.

Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

15

10

15.36.

Pirksta funkciju traucējumi

15.36.1.

viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

5

0

15.36.2.

pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

10

5

15.36.3.

pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)

15

10

Vienas plaukstas vairāki pirksti

15.37.

Vienas plaukstas divu pirkstu zudums

15.37.1.

pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)

24

20

15.37.2.

pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)

20

15

15.37.3.

otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)

15

10

15.37.4.

trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)

15

10

15.37.5.

ceturtā un piektā (IV+V)

10

5

15.38.

Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums

15.38.1.

pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)

50

40

15.38.2.

pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)

40

30

15.38.3.

pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)

30

25

15.38.4.

otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)

20

15

15.38.5.

otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)

20

15

15.38.6.

trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)

15

10

15.39.

Vienas plaukstas četru pirkstu zudums

15.39.1.

pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)

55

45

15.39.2.

pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)

55

45

15.39.3.

pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)

50

40

15.39.4.

otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)

40

30

15.40.

Visu pirkstu zudums

15.40.1.

vienas plaukstas

70

50

15.40.2.

abu plaukstu

90

15.41.

Plaukstas visu pirkstu kontraktūra

15.41.1.

viegli izteikta

15

10

15.41.2.

kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

20

15

15.41.3.

kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

50

40

15.42.

Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V) kontraktūra

15.42.1.

viegli izteikta

10

5

15.42.2.

kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

15

10

15.42.3.

kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

40

30

Piezīme. Pirkstu trūkums: I pirksta zudums - abu falangu amputācija, pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī.

Iegurnis

15.43.

Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma

15.43.1.

viegli statikas traucējumi

10-24

15.43.2.

mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā

25-40

15.43.3.

izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās

60-80

Apakšējā ekstremitāte

Gūžas locītava

15.44. Gūžas locītavas ankiloze
15.44.1. funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī 30
15.44.2. funkcionāli neizdevīgā - saliektā (0-120 grādu) stāvoklī 45
15.45. Gūžas locītavas kontraktūra
15.45.1. viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0-100 grādu, ekstensija 0-10 grādu) 10
15.45.2. mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5-7 cm, fleksija 0-70 grādu, ekstensija 0-5 grādi) 20
15.45.3. izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu) 55
15.46. Nereponēts gūžas locītavas mežģījums 40-50

Augšstilbs

15.47. Eksartikulācija gūžas locītavā 75
15.48. Augšstilba amputācijas stumbrs
15.48.1. augšējās trešdaļas līmenī
15.48.1.1. vienai kājai 60
15.48.1.2. abām kājām 90-100
15.48.2. vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.48.2.1. vienai kājai 40
15.48.2.2. abām kājām 70-80
15.49. Augšstilba kaula neīsta locītava
15.49.1. vienai kājai 50
15.49.2. abām kājām 70-80

Ceļa locītava

15.50. Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā
15.50.1. vienai kājai 20
15.50.2. abām kājām 35-50
15.51. Ceļa locītavas ankiloze
15.51.1. funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī
15.51.1.1. vienai kājai 30
15.51.1.2. abām kājām 50-60
15.51.2. funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)
15.51.2.1. vienai kājai 40
15.51.2.2. abām kājām 70-80
15.52. Ceļa locītavas kontraktūra
15.52.1. viegli izteikta (fleksija 10-100 grādu; ekstensija 10-80 grādu)
15.52.1.1. vienai kājai 10
15.52.1.2. abām kājām 20
15.52.2. vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)
15.52.2.1. vienai kājai 20
15.52.2.2. abām kājām 40
15.52.3. izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)
15.52.3.1. vienai kājai 35-40
15.52.3.2. abām kājām 70-80

Apakšstilbs

15.53. Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā
15.53.1. vienai kājai 50
15.53.2. abām kājām 75
15.54. Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī
15.54.1. vienai kājai 45
15.54.2. abām kājām 70
15.55. Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī
15.55.1. vienai kājai 40
15.55.2. abām kājām 65
15.56. Apakšstilba kaulu neīsta locītava
15.56.1. abu kaulu 30
15.56.2. lielā lielakaula 25
15.56.3. mazā lielakaula 0

Pēdas locītava

15.57. Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0-30 grādu, plantārā fleksija 0-70 grādu)
15.57.1. vienā 10-15
15.57.2. abās 25-30
15.58. Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)
15.58.1. vienā 10-15
15.58.2. abās 25-30
15.59. Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)
15.59.1. vienā 30
15.59.2. abās 60-70
15.60. Pēdas locītavas kontraktūra
15.60.1. viegli izteikta (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu) 5
15.60.2. vidēji izteikta (dorsālfleksija 0-10 grādu, plantārā fleksija 0-20 grādu) 10
15.60.3. izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem) 30

Pēda

15.61. Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)
15.61.1. vienas pēdas 50
15.61.2. abu pēdu 70
15.62. Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)
15.62.1. vienas pēdas 20
15.62.2. abu pēdu 40
15.63. Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kau­lu lūzuma vai mežģījuma
15.63.1. viegli kustību un balsta traucējumi
15.63.1.1. vienā 0
15.63.1.2. abās 10
15.63.2. pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.2.1. vienā 10
15.63.2.2. abās 20
15.63.3. pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem
15.63.3.1. vienā 25-30
15.63.3.2. abās 40-50

Pēdas pirksti

15.64. Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās
15.64.1. vienā 10
15.64.2. abās 20
15.65. Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums 20
15.66. Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī 10
15.67. Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija meta­tar­sofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamat­falangas līmenī 0
15.68. Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums 10
15.69. Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums
15.69.1. viena-divu pirkstu 0
15.69.2. trīs-četru pirkstu 5
15.70. Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem
15.70.1. viegla pakāpe 0
15.70.2. vidēja pakāpe 15
15.70.3. izteikta pakāpe
15.70.3.1. bez trofiskām čūlām 20
15.70.3.2. ar trofiskām čūlām 30-40
15.71. Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucē­jumu pakāpe) 30-60

Mīkstie audi

15.72. Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā
15.72.1. sejas kosmētisks defekts 15-24
15.72.2. sejas izkropļojums 25-50
15.72.3. sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu 60-75
15.73. Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm
15.73.1. rētas laukuma lielums 1-2 % 5
15.73.2. rētas laukuma lielums 3-4 % 10
15.73.3. rētas laukuma lielums 5-10 % 15
15.73.4. rētas laukums lielāks par 10 %

Piezīme. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.
2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums - sk. atbilstošo lokalizāciju

20
15.74. Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem
15.74.1. viegla pakāpe 10
15.74.2. vidēja pakāpe 20
15.74.3. smaga pakāpe 40
16. Citas slimības

Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK-10-L00-L99)

· Parastā ekzēma
· Endogēnā ekzēma
· Hroniska recidivējoša nātrene
· Pemphigus
· Psoriasis vulgaris
· Ihtiozes

16.1 Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas) 10-20
16.2 Paasinājumi biežāk nekā 2 reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju) 25-59
16.3 Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu) 60-79
16.4 Saslimšanas, saistītas ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbiem (SSK-10: T66) Skatīt pēc orgānu bojājuma un funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes

1.tabula

Darbspēju zaudējums procentos atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Maksimālais redzes asums
ar atbilstošu korekciju

1,0

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,07

0,06-0,05

praktisks aklums

0

1,0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

15

20

25

25

25

0,9

0

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

25

25

25

0,8

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

25

25

30

0,7

0

0

5

5

5

10

10

10

15

20

25

30

30

35

0,6

0

5

5

5

10

10

10

10

20

25

30

40

40

40

0,5

5

5

5

10

10

10

10

15

20

30

35

40

40

40

0,4

5

5

10

10

10

10

15

20

25

30

35

45

45

50

0,3

10

10

10

10

10

15

20

25

30

40

45

50

50

50

0,2

10

10

15

15

20

20

25

30

50

50

55

65

65

70

0,1

15

15

20

20

25

30

30

40

50

70

75

80

80

80

0,09-0,07

20

20

25

25

30

35

35

45

55

75

75

80

85

85

0,06-0,05

25

25

25

30

40

45

45

50

65

80

80

85

90

90

praktisks aklums*

25

25

30

35

40

40

45

50

65

80

85

90

95

95

0

25

25

30

35

40

40

50

50

70

80

85

90

95

95

Piezīme. * Šeit un tekstā - praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5° no fiksācijas punkta.

2.tabula

Darbspēju zaudējums procentos traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Koriģētais redzes asums līdz traumai**

Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,05

praktisks aklums

1,0

5

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,9

0

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,8

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

25

0,7

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

0,6

0

0

0

0

5

5

5

10

15

15

15

0,5

0

0

0

0

0

5

5

10

10

15

15

0,4

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

10

0,3

0

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

0,2

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

5

0,1

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

0,09-0,05

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

praktisks aklums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Piezīmes.

** Koriģētais redzes asums līdz traumai - redzes asums, kas ir dokumentēts pirms traumas kā pēdējais. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.

1 Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, darba un sociālajiem faktoriem, invalīda spējas integrēties sabiedrībā iedala šādi:

1) smaga invaliditāte - I-II invaliditātes grupa - integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama; darba un sevis apkopšanas spējas ļoti ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 60-100 procentu apmērā;

2) mēreni izteikta invaliditāte - III invaliditātes grupa - integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta; darba un sevis apkopšanas spējas mēreni ierobežotas: fizisko vai psihisko spēju ierobežojums 25-59 procentu apmērā.

Veselības zudums līdz 25 procentiem nav uzskatāms par invaliditāti.

2 Vērtēšanas kritēriji - saslimšanas TNM stadija (audzēja lielums, limfmezglu stāvoklis), lokalizācija, histoloģiskā atbilde (audzēja diferenciācijas pakāpe), ārstēšanas veids (operācijas apjoms, staru ķīmijterapija, hormonterapija), saslimšanas agrīnās (pēcoperācijas) komplikācijas, vēlīnās komplikācijas, metastāzes (tuvās, attālās), recidīvs (starplaiks starp pirmo operāciju), ārstēšanas sarežģījumi, komplikācijas, blakus slimības (piemēram, cukura diabēts), prognoze.

Veicot invaliditātes ekspertīzi personām ar ļaundabīgu saslimšanu, jāņem vērā 5 gadu cikls - ja ir smaga saslimšana, invaliditāte nosakāma uz 2-3 gadiem, turpmāk izvērtējamas daļējas rehabilitācijas iespējas.

3 Izvērtējot veselības un darbspēju zaudējumu hronisku psihisku saslimšanu, iedzimtas un iegūtas garīgās attīstības traucējumu, psihiskās darbības traucējumu, kas radušies galvas smadzeņu traumu, neiroinfekciju, toksiska bojājuma rezultātā, psihožu, kas attīstījušās smagu somatisku saslimšanu rezultātā, eksperti ņem vērā šādus kritērijus: no kāda vecuma slimība vai traucējumi sākušies; to ilgums, ārstēšanas efektivitāte vai rezultāts; slimības paasinājumu vai fāžu biežums; specifisks, attiecīgajai saslimšanai raksturīgs personības vai intelekta defekts un tā smaguma pakāpe (viegls, mērens, izteikts); sociālie faktori, kas pasliktina jebkuras psihiskas saslimšanas vai traucējumu gaitu: agrs slimības sākums līdz profesijas apgūšanai un darba gaitu sākšanai; dzīve sociālekonomiski nelabvēlīgā vidē; dzīvošana ārpus ģimenes; slimnieka neārstēta atkarība vai viņa ģimenes locekļu neārstēta atkarība.

4 Nosakot darbspēju zaudējumu personām ar redzes orgāna patoloģiju, svarīgākie faktori ir redzes funkciju traucējumi (redzes asums, redzeslauks), kā arī slimības vai traumas smagums.

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai *

(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri neatkarīgi no protezēšanas iespējām.

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara) (apstiprina protēžortopēda medicīniskais slēdziens).

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais slēdziens).

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais slēdziens par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus.

5. Vienas kājas dziļa parēze.

6. Hemipleģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena šļaugana vai spastiska parēze.

8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar subkompensētu asinsriti vienā un dekompensētu asinsriti otrā kājā.

9. Iedzimts abu gūžu locītavu mežģījums vai osteohondrodisplāzija, vai artrogripoze ar izteiktiem pārvietošanās funkciju traucējumiem.

10. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu, vai gūžas un ceļa locītavas smaga osteoartoze ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem.

11. Vienas vai abu gūžas locītavas ankiloze.

12. Abu ceļa locītavu izteikta fleksijas kontraktūra (ne mazāka par 20 grādiem), varus vai valgus izteikta deformācija.

13. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

14. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi.

15. Ankilozējošs spondilartrīts (Behtereva slimība) ar izteiktiem statikas un kustību funkciju traucējumiem.

16. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

17. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar nedzīstošām plašām cirkulārām trofiskām čūlām.

18. Dažādas ģenēzes artrīti, osteoartrozes ar abu ceļu vai abu pēdu locītavu izteiktiem funkciju traucējumiem.

19. Mugurkaula IV pakāpes kifoskolioze ar izteiktiem statikas un pārvietošanās traucējumiem.

Piezīme. * Medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ir par pamatu arī invalīdu stāvvietu kartes saņemšanai.

5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Anatomiskie defekti invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes

(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā)

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);

1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;

1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;

1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums;

1.6. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

2. Apakšējā ekstremitāte:

2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;

2.2. abu pēdu amputācija (pēc Lisfranka) locītavas līmenī;

2.3. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī;

2.4. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk;

2.5. ceļa vai gūžas locītavas ankiloze;

2.6. izteikta abu ceļu vai abu gūžas locītavu kontraktūra;

2.7. abu gūžas locītavu ankiloze, ja nav iespējama endoprotezēšana (ir konsilija slēdziens).

3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.

4. Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).

6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

7. Nelikvidējami žokļu vai cieto aukslēju defekti (protēze nenodrošina sakošļāšanu).

8. Nelikvidējamas seju kropļojošas rētas vai defekti.

9. Gastrektomija.

10. Pulmonektomija.

11. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas.

12. Viena vai vairāku sirds vārstuļu sintētiska protēze.

13. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.

6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Kritēriji, kas nosaka, ka invalīdam nepieciešama īpaša kopšana

(Pielikums MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)

1. I grupas invalīds, kuram nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas.

2. I grupas invalīds, kura pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāte atbilstoši Bartela indeksam ir zemāka par 7 punktiem vai vismaz viena no aktivitātēm "ēšana", "zarna trakta kontrole", "urīnpūšļa kontrole" un "tualetes lietošana" ir vērtējama ar 0 punktu.

Piezīme. Personai, kurai I invaliditātes grupa ar ieteikumu "nepieciešama kopšana" vai "kopjams" noteikta līdz 2007.gada 31.decembrim, atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz, pamatojoties uz invalīda vai likumiskā pārstāvja iesniegumu.

7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650
Kritēriji, kas nosaka iespēju sniegt invalīdam ieteikumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu

(Pielikums MK 18.12.2007. noteikumu Nr.922 redakcijā)

Kritēriji

Kritēriju nozīmīgums

Kritēriju vērtējums

Vērtējuma rezultāts

10 ballu sistēmā

Ekspertējamās personas rezultāti

1. Darbspēju zaudējums (invaliditātes grupa)

III grupa

labvēlīgi apstākļi

2

II grupa

vidēji labvēlīgi apstākļi

1

I grupa

nelabvēlīgi apstākļi

0-1

2. Izglītība

Augstākā izglītība

labvēlīgi apstākļi

2

Vidējā un profesionālā izglītība

labvēlīgi apstākļi

1-2

Pamatskolas izglītība

vidēji labvēlīgi apstākļi

0-1

Sākumskolas izglītība, persona bez izglītības

nelabvēlīgi apstākļi

0

3. Profesionālā kvalifikācija un darba pieredze

Ir profesionālā kvalifikācija un darba pieredze

labvēlīgi apstākļi

2

Nav profesionālās kvalifikācijas un darba pieredzes

nelabvēlīgi apstākļi

0-1

4. Vecums

No 18 līdz 50 gadiem

labvēlīgi apstākļi

2

No 51 gada līdz pensijas vecumam

vidēji labvēlīgi apstākļi

1-2

Pensijas vecums

nelabvēlīgi apstākļi

0-1

5. Motivācija

Ir motivācija profesionā-lajai rehabilitācijai un nodarbinātībai

(vēlme strādāt)

labvēlīgi apstākļi

2

Nav motivācijas profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai

nelabvēlīgi apstākļi

0

Piezīme.

Apstākļi profesionālajai rehabilitācijai vērtējami kā labvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 6 līdz 10 ballēm, un kā nelabvēlīgi, ja vērtējuma rezultāts ir no 0 līdz 5 ballēm.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 650Pieņemts: 19.11.2003.Stājas spēkā: 26.11.2003.Zaudē spēku: 01.01.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 25.11.2003.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
81328
{"selected":{"value":"22.08.2009","content":"<font class='s-1'>22.08.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.08.2009","iso_value":"2009\/08\/22","content":"<font class='s-1'>22.08.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2009","iso_value":"2009\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2009.-21.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-12.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.12.2007","iso_value":"2007\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.08.2006","iso_value":"2006\/08\/12","content":"<font class='s-1'>12.08.2006.-22.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-11.08.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2003","iso_value":"2003\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.08.2009
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva