1. Noteikumi nosaka:

1.1. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (turpmāk – akadēmija) un tās pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju – Satversmes sapulces, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas – kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās;

1.2. akadēmijas rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī atšķirīgas prasības rektora kvalifikācijai;

1.3. kārtību akadēmijā studējošo skaita noteikšanai, studējošo un akadēmiskā personāla komplektēšanai, akadēmiskā personāla kvalifikācijai, kā arī kārtību, kādā nosaka atalgojumu akadēmiskajam personālam, kas nav profesionālā dienesta karavīri;

1.4. ierobežojumus studējošo un studējošo pašpārvaldes tiesībām akadēmijā;

1.5. studiju līgumu slēgšanas kārtību akadēmijā;

1.6. kārtību, kādā veic studiju programmu ekspertīzi pirms apstiprināšanas;

1.7. akadēmijas izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību;

1.8. akadēmijas un studējošo pašpārvaldes finansēšanas kārtību.

2. Akadēmijas senāts apstiprina tikai kārtību un noteikumus, kuri regulē akadēmiskos un zinātniskos jautājumus.

3. Rektora amata kandidātu izvirza Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku komandiera izvirzītā kandidāta atbilstību amatam noteiktajām prasībām izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

5. Par akadēmijas rektoru var apstiprināt profesionālā dienesta karavīru (turpmāk – karavīrs), kuram ir piešķirta vismaz pulkvežleitnanta dienesta pakāpe un ir vismaz maģistra grāds.

6. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata tikai Augstskolu likuma 19. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos jautājumus.

7. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu atbrīvošanai no darba nav nepieciešama Satversmes sapulces piekrišana.

8. Studējošo skaitu akadēmijā vidējā termiņā plāno Aizsardzības ministrija, bet katram mācību gadam nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

9. Akadēmijā studējošos, kuri nosūtīti iegūt izglītību, komplektē no:

9.1. karavīriem vai zemessargiem, maģistra studiju programmā – arī ārvalstu personām, kuras apguvušas vai apgūst vecākā štāba virsnieka līmeņa kursu;

9.2. Aizsardzības ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersonām (darbiniekiem) pēc saskaņošanas ar aizsardzības ministru;

9.3. citu augstskolu studentiem atbilstoši akadēmijas starpaugstskolu un starptautiskās sadarbības plāniem;

9.4. citām personām, pamatojoties uz noslēgtu starpresoru vai starptautisku vienošanos.

10. Akadēmijā studējošie izglītību iegūst par valsts budžeta līdzekļiem.

11. Ar karavīriem un zemessargiem pirms studiju uzsākšanas akadēmijā slēdz līgumu par mācībām atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā karavīru vai zemessargu nosūta uz izglītības iestādi.

12. Akadēmisko personālu komplektē no:

12.1. karavīriem Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā;

12.2. civilajiem darbiniekiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

13. Akadēmiskā personāla amatos akadēmijā ieceļ vai ievēlē personas, kas atbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām vai:

13.1. profesora amatā var iecelt karavīru vai ievēlēt no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, kuram ir doktora grāds un ne mazāk kā 15 gadu militārā dienesta pieredze virsnieku amatos;

13.2. asociētā profesora amatā var iecelt karavīru vai ievēlēt no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, kuram ir vismaz maģistra grāds un ne mazāk kā 12 gadu militārā dienesta pieredze virsnieku amatos;

13.3. docenta amatā var iecelt karavīru vai ievēlēt no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, kuram ir ne mazāk kā 10 gadu militārā dienesta pieredze virsnieku amatos un vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

13.4. lektora amatā var iecelt karavīru vai ievēlēt no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, kuram ir augstākā izglītība un ne mazāk kā septiņu gadu militārā dienesta pieredze;

13.5. asistenta amatā var iecelt karavīru vai ievēlēt no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, kuram ir augstākā izglītība un ne mazāk kā piecu gadu militārā dienesta pieredze.

14. Nacionālo bruņoto spēku komandieris var norīkot profesionālā dienesta karavīru, kuram ir atbilstoša militārā vai profesionālā kompetence, atsevišķa studiju kursa vai moduļa docēšanai akadēmijā.

15. Akadēmijas akadēmiskajam personālam, kas ievēlēts civilā amatā, darba slodzei atbilstošo atalgojumu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ievērojot šādus ierobežojumus:

15.1. profesoram vai vadošajam pētniekam darba slodzei noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 13. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

15.2. asociētajam profesoram darba slodzei noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 12. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

15.3. docentam vai pētniekam darba slodzei noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 11. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

15.4. lektoram vai asistentam darba slodzei noteiktā mēnešalga nedrīkst pārsniegt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatu 10. mēnešalgu grupai ministrijas padotības iestādēs noteikto mēnešalgu;

15.5. piemaksas, prēmijas un naudas balvas nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.

16. Akadēmijas studējošo pašpārvaldei – Krīvu padomei – nav Augstskolu likuma 54. panta otrajā daļā noteikto veto tiesību.

17. Akadēmijas studējošo pašpārvaldi finansē no valsts aizsardzībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši akadēmijas plānotajām aktivitātēm.

18. Akadēmijas studiju programmu ekspertīzi pirms to apstiprināšanas veic Nacionālie bruņotie spēki, izvērtējot programmu atbilstību valsts aizsardzības vajadzībām.

19. Akadēmijas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20. Akadēmijas finanšu līdzekļus veido valsts aizsardzībai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ziedojumi un dāvinājumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība. Šos finanšu līdzekļus administrē Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība.

21. Šo noteikumu 5. punktā noteiktā prasība rektora izglītībai stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Līdz minētajam termiņam akadēmijas rektora amatā var iecelt karavīru, kuram ir vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

22. Līdz jaunas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes apstiprināšanai piemēro Ministru kabineta 2003. gada 8. janvāra rīkojumu Nr. 4 "Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes apstiprināšanu", ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem.