Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.631

Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 36.§)
Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi
Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
19.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu un Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 9.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā;

1.2. kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā;

1.3. kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma izmantošanai jūrā;

1.4. prasības attiecībā uz būvju ekspluatāciju, kā arī uz to nojaukšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas;

1.5. būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.6. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.7. būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus;

1.8. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.9. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.10. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.11. būves konservācijas kārtību;

1.12. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.13. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.

2. Noteikumi attiecas uz būvēm Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk – būve), izņemot ostu hidrotehniskās, vides aizsardzības, sakaru, transporta, robežapsardzības, valsts aizsardzības un militārās būves jūrā.

3. Par šajos noteikumos noteikto būvju būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu ir atbildīga Ekonomikas ministrija, pildot būvvaldes funkcijas, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs).

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

5. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ja būvniecība plānota Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un pašvaldības administratīvajā teritorijā, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz Ekonomikas ministrijā un attiecīgajā būvvaldē un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā teritorijā noris atsevišķi.

6. Pēc Zemkopības ministrijas (komercdarbībai nepieciešamām būvēm zivsaimniecības nozarē) vai Ekonomikas ministrijas (energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamām būvēm, kā arī šo būvju projekta sagatavošanai nepieciešamajiem izpētes darbiem) (turpmāk arī – atbildīgās ministrijas) sagatavotā un noteiktā kārtībā izskatīšanai virzītā Ministru kabineta rīkojuma projekta apstiprināšanas par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā, Ekonomikas ministrija izsniedz attiecīgo licenci (licenci izpētei, ja nepieciešams, būvatļauju un licenci ekspluatācijai) un tā tiek reģistrēta vienotā reģistrā, par kura izveidi un administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

7. Mākslīgo salu (mākslīgi radīta sauszeme, kurai visapkārt ir ūdens) būvniecība pieļaujama, ja tā nenodara kaitējumu videi un netraucē atļauto būvju būvniecībai vai ekspluatācijai.

2. Laukuma noteikšana jūrā

8. Laukuma noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai.

9. Komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā.

10. Iesniegumam pievieno plānotā laukuma izvēles pamatojumu, shēmu un plānu elektroniskā veidā, norādot laukuma elipsoidālās (ģeogrāfiskās) koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (WGS84) (turpmāk – koordinātas), laukuma platību, attālumu līdz krastam un tā atrašanās vietu (shematiski) attiecībā pret jūras vai sauszemes teritoriju, kas saskaņots ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) no kuģošanas drošības viedokļa, kā arī šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju.

11. Iesniegumam atbilstoši plānotajām darbībām pievieno informāciju:

11.1. par plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000);

11.2. par oficiālajiem hidrogrāfiskiem mērījumiem;

11.3. par ģeomorfoloģiju;

11.4. par straumju un sanešu plūsmām;

11.5. par zemūdens akustiskajiem mērījumiem;

11.6. par kuģu satiksmi;

11.7. par izvēlētā laukuma daļas ģeoloģiju;

11.8. par hidroloģiskajiem, hidroķīmiskajiem un hidrobioloģiskajiem mērījumiem;

11.9. par vēja resursu mērījumiem.

12. Atbildīgā ministrija mēneša laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata iesniegumu un izvērtē, vai iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības un jūras izmantošanas normatīvo aktu prasībām, un:

12.1. ja komersants nav iesniedzis visu šo noteikumu 10. punktā norādīto informāciju un dokumentus, pieprasa to iesniegt atbildīgajā ministrijā. Ja komersants pieprasīto informāciju vai dokumentus neiesniedz, atbildīgā ministrija noraida iesniegumu un par to rakstiski informē komersantu;

12.2. ja iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, atbildīgā ministrija to izvērtē, divu mēnešu laikā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par laukuma jūrā noteikšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.

13. Ministru kabinets, ņemot vērā atbildīgās ministrijas sniegto izvērtējumu, pieņem lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu noteikt laukumu jūrā. Atbildīgā ministrija 30 dienu laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par to informē komersantu.

3. Konkursa rīkošana par tiesībām izmantot laukumu jūrā
3.1. Konkursa komisija

14. Konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Konkursa komisijā iekļauj vismaz vienu pārstāvi no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, ja nepieciešams, pieaicinot pārstāvjus no citām institūcijām ar padomdevēja tiesībām.

15. Konkursa komisijas darbu nodrošina atbildīgā ministrija.

16. Konkursa komisijai ir tiesības:

16.1. pieprasīt, lai pretendenti precizē iesniegto informāciju, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei vai pretendentu pieteikumu vērtēšanai un salīdzināšanai. Ja pretendents konkursa komisijas noteiktajā termiņā nav iesniedzis prasīto informāciju, konkursa komisija pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu. Atbildīgā ministrija par to rakstiski informē pretendentu un nosūta atpakaļ pieteikumu;

16.2. piesaistīt pretendentu pieteikumu izvērtēšanā neatkarīgus ekspertus. Ekspertu atzinumiem un viedokļiem ir ieteikuma raksturs, un konkursa komisijai, izvērtējot pretendentu pieteikumus, tie nav saistoši;

16.3. pieņemt lēmumu par konkursa uzvarētāja vai uzvarētāju noteikšanu laukuma izmantošanai jūrā;

16.4. pieņemt lēmumu par konkursa izbeigšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju, ja neviens no konkursa pretendentiem neatbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

16.5. pieņemt konkursa komisijai saistošus lēmumus par konkursa komisijas darba organizēšanu.

17. Konkursa komisijas pienākumi:

17.1. izskatīt visu pretendentu iesniegtos pieteikumus konkursam;

17.2. izvērtēt pretendentu iesniegtos dokumentus atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

18. Komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās atbildīgās ministrijas pārstāvis, kas:

18.1. organizē un vada konkursa komisijas darbu;

18.2. nosaka konkursa komisijas sēžu laiku un darba kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai konkursa norises kārtībai un termiņiem;

18.3. sasauc un vada konkursa komisijas sēdes.

19. Komisijas priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

20. Konkursa komisijas sēdes ir slēgtas, izņemot pretendentu pieteikumu atvēršanas sēdi, par kuru atbildīgā ministrija paziņo ne vēlāk kā 10 dienas iepriekš, par to publicējot informāciju atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

21. Konkursa komisijas sēdes protokolē. Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc sēdes visiem konkursa komisijas locekļiem elektroniski nosūta saskaņošanai sēdes protokola projektu. Konkursa komisijas locekļi triju darbdienu laikā elektroniski saskaņo sēdes protokola projektu vai izdara tajā attiecīgus precizējumus. Ja triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu.

22. Konkursa komisijas sēdes protokolā ieraksta šādas ziņas:

22.1. komisijas nosaukums;

22.2. sēdes norises vieta, datums un laiks;

22.3. sēdes vadītāja un dalībnieku vārds un uzvārds;

22.4. šo noteikumu 14. punktā un 16.2. apakšpunktā minēto personu vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats;

22.5. to komisijas locekļu vārds un uzvārds, kuri nepiedalās sēdē;

22.6. sēdes darba kārtības jautājumi;

22.7. komisijas lēmumi;

22.8. komisijas locekļu un uzaicināto personu viedokļi, kas atšķiras no komisijas pieņemtā lēmuma, ja kāds no sēdes dalībniekiem to pieprasa;

22.9. komisijas locekļu paraksts un tā atšifrējums.

23. Konkursa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir konkursa komisijas priekšsēdētāja balss.

24. Konkursa komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem.

25. Konkursa komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsošanas.

26. Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņo visiem konkursa dalībniekiem par konkursa komisijas lēmumiem, publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

3.2. Konkursa izsludināšanas kārtība

27. Atbildīgā ministrija mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā, izsludina konkursu būvju būvniecībai jūrā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajos laukumos (turpmāk – konkurss).

28. Uzaicinājumu piedalīties konkursā (turpmāk – uzaicinājums) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

29. Uzaicinājumā norāda šādu informāciju:

29.1. konkursa izsludinātājs (atbildīgā ministrija);

29.2. licences veids;

29.3. konkursa nolikuma publicēšanas vieta un laiks;

29.4. pieteikuma iesniegšanas termiņš;

29.5. cita informācija, kas pretendentiem var būt nepieciešama, lai kvalitatīvi sagatavotu pieteikumu konkursam.

30. Konkursa nolikumu izstrādā konkursa komisija un apstiprina atbildīgais ministrs. Konkursa nolikumā ietver:

30.1. informāciju par konkursa priekšmetu;

30.2. pieteikuma noformēšanas, iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību;

30.3. pretendentu atlases prasības;

30.4. pieteikuma saturu un kvalifikācijas prasības konkursa dalībniekiem;

30.5. pieteikuma derīguma termiņu;

30.6. konkursa nolikuma skaidrošanas kārtību;

30.7. pieteikuma grozīšanas, papildināšanas un atsaukšanas kārtību;

30.8. pieteikumu atvēršanas kārtību;

30.9. pretendenta pieteikuma veidlapu un pretendenta pieredzes apliecinājuma veidlapu atbilstoši tā plānotajam jūras izmantošanas veidam;

30.10. minimālo punktu skaitu, kas jāsaņem, lai konkursa komisija varētu pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu;

30.11. pretendenta pieteikumam papildus pievienojamos dokumentus;

30.12. kārtību, kādā pretendenti sazinās ar konkursa komisiju;

30.13. citu informāciju, kas nepieciešama konkursa norisei.

31. Ja konkursa pieteikums atbilst šo noteikumu 1. pielikumā un konkursa nolikumā minētajām prasībām, konkursa komisija to izvērtē, piešķirot punktus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

3.3. Licence laukuma jūrā izmantošanai

32. Atbildīgā ministrija, ievērojot normatīvos aktus par paredzētās darbības akceptēšanas kārtību, iesniedz Ministru kabinetā projektu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus.

33. Pēc tam kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai vai attiecīgā projekta noraidīšanu, atbildīgā ministrija 30 dienu laikā par to informē komersantu.

34. Šo noteikumu 33. punktā minētajā licencē norāda:

34.1. licences izsniegšanas pamatojumu un laukuma jūrā izmantošanas veidu;

34.2. informāciju par licences saņēmēju (komersanta firma, reģistrācijas numurs, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese);

34.3. licences darbības laiku;

34.4. laukuma jūrā platību;

34.5. laukuma jūrā koordinātas;

34.6. konkursa uzvarētājam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

35. Atbildīgā ministrija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 33. punktā minētās licences izsniegšanas ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par laukuma jūrā izmantošanai izsniegtajām licencēm.

3.4. Licence laukuma jūrā izpētei

36. Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētājam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēte atbilstoši plānotajām darbībām jūrā veicama, ievērojot licencē noteikto izpētes darbu programmu.

37. Izpēti veic komersants par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā divus gadus no dienas, kad Ekonomikas ministrija izsniegusi licenci izpētei komersanta iesniegumā norādītajā teritorijā.

38. Komersants ne vēlāk kā mēnesi pirms attiecīgo darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā izpētē veicamo darbu izpildes grafiku, kurā norāda plānotos darbu uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

39. Šo noteikumu 38. punktā minēto grafiku komersants iesniedz vienā eksemplārā, pievienojot tā elektronisku kopiju. Ekonomikas ministrija grafiku elektroniski nosūta Latvijas Jūras administrācijai saskaņošanai.

40. Izpētes darbos iegūto datu īpašnieks ir komersants.

41. Konkursa uzvarētājs mēneša laikā pēc izpētes pabeigšanas Ekonomikas ministrijā iesniedz visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu.

42. Ekonomikas ministrija un citas personas, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņem izpētes darbos iegūtos datus, rīkojas ar tiem atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrajai daļai un 7. pantam. Komersantam ir tiesības noslēgt līgumu ar minētajām personām par komersantam piederošās ierobežotas pieejamības informācijas nodošanu.

43. Ja izpētes darbi ir saistīti ar kuģu kustību vai gaisa kuģu izmantošanu, komersants pirms attiecīgo darbu veikšanas darbus saskaņo ar Latvijas Jūras administrāciju vai valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra".

44. Kuģošanas režīmu ierobežo, kā arī informē par šajos noteikumos noteikto darbu veikšanu jūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. Gaisa kuģu izmantošanu ierobežo, kā arī informē par gaisa kuģa izmantošanu šajos noteikumos noteikto darbu veikšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību.

45. Ja komersants vēlas veikt papildu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā izpētes darbu programmā, tas ne vēlāk kā 30 dienas pirms papildu darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā papildus veicamo darbu programmu un to izpildes grafiku atbilstoši šo noteikumu 38. punktā minētajām prasībām. Komersants 60 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu iesniedz Ekonomikas ministrijā.

46. Valsts nodevu par izpētes darbiem jūrā, ko nepieciešams veikt pirms būvju būvniecības, samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Būvniecības ieceres dokumentācija

47. Būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) pēc licences laukuma jūrā izpētes un ietekmes uz vidi novērtēšanas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā būvprojektēšanas jomā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi.

48. Būvprojekta izstrādātājs būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti paraksta viņu izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

49. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

50. Ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, būvniecības ierosinātājs, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, var pieprasīt un saņemt nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus no valsts institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem.

51. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā. Ja būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā papīra dokumenta formā, tad būvniecības ieceres dokumentāciju (būvniecības iesniegumu, būvprojektu minimālā sastāvā) izstrādā trijos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā Ekonomikas ministrijā, vienu – birojā un pa vienam eksemplāram pie būvniecības ierosinātāja un būvprojekta izstrādātāja.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

52. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumam (2. pielikums) pievieno būvprojektu minimālā sastāvā, kurš sastāv no:

52.1. būvniecības ierosinātāja pilnvaras, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona;

52.2. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par būvniecības ieceres veikšanas vietu, būvniecības veidu, būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

52.3. projektējamās teritorijas vispārīgā plāna ar būvju piesaisti licences laukumam jūrā (turpmāk – būvprojekta ģenerālplāns) atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

52.4. raksturīgiem griezumiem ar augstuma atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve tiek atjaunota vai nojaukta;

52.5. grafiskajiem dokumentiem ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja būvei ir paredzēta virsūdens daļa, izņemot inženiertīklu būvniecību un gadījumu, ja būve tiek nojaukta;

52.6. ražotāja gatavā izstrādājuma tehniskās dokumentācijas būvē uzstādāmajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek plānots uzstādīt šādas iekārtas;

52.7. rasējumiem, norādot būves kārtu robežas un secību, kā arī skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

52.8. informācijas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

53. Būvprojekts minimālā sastāvā papildus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam ir saskaņojams ar Latvijas Jūras administrāciju no kuģošanas drošības viedokļa un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par to tehniskā nodrošinājuma pastāvīgu gatavību veikt avārijas seku neatliekamos likvidācijas darbus laukumā jūrā, ja būvdarbu vai būves ekspluatācija var radīt naftas vai bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma risku.

54. Personas saskaņojumu noformē uz būvprojekta ģenerālplāna vai kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei.

5. Būvniecības ieceres izskatīšana un būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi

55. Saņemot būvniecības iesniegumu, Ekonomikas ministrija Būvniecības likuma 12. panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktajā termiņā izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgajai licencei un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktam.

56. Ekonomikas ministrija, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

57. Būvatļaujā iekļauj:

57.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

57.1.1. Ekonomikas ministrijā iesniedzamās būvprojekta daļas;

57.1.2. prasības tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanai no valsts institūcijām;

57.1.3. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem noteiktās prasības;

57.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

57.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

57.2.2. prasības būvdarbu procesu fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvdarbu žurnāls, būvuzraudzības plāns);

57.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

57.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

57.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

58. Ekonomikas ministrija, lemjot par būvatļaujas piešķiršanu, var paredzēt, ka uz būvēm bez maksas jāizvieto Nacionālo bruņoto spēku jūras novērošanas vai glābšanas darbiem nepieciešamā aparatūra. Šajā gadījumā būvprojekts ir saskaņojams ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Izdevumus par aparatūras uzstādīšanu sedz Nacionālie bruņotie spēki.

59. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi divu gadu laikā no atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi.

60. Valsts nodevu par būvniecību jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Projektēšana
6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

61. Pēc būvatļaujas saņemšanas būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

62. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

63. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai.

64. Saskaņojot ar Ekonomikas ministriju, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

65. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības.

66. Būvprojektam, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu, ir šādas daļas:

66.1. vispārīgā daļa:

66.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

66.1.2. licences laukuma jūrā inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

66.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu);

66.1.4. tehniskie vai īpašie noteikumi;

66.1.5. atļaujas un saskaņojumi;

66.1.6. vispārīgo rādītāju lapa ar būves laukuma koordinātām;

66.1.7. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.2. arhitektūras daļa, izņemot zemūdens būves:

66.2.1. teritorijas vertikālais plānojums;

66.2.2. arhitektūras sadaļa:

66.2.2.1. grafiskie dokumenti ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm;

66.2.2.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

66.2.2.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3. inženierrisinājumu daļa:

66.3.1. būvkonstrukcijas;

66.3.2. būvei nepieciešamie inženiertīkli;

66.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini;

66.3.4. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

66.3.6. citi inženierrisinājumi;

66.3.7. vides aizsardzības pasākumi;

66.4. darbu organizēšanas projekts;

66.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats, izņemot zemūdens būvi:

66.5.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

66.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

66.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, būvju ugunsnoturības pakāpe, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klase, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā būvju īpatnības);

66.5.4. evakuācijas nodrošināšana;

66.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja būve paredzēta sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

66.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

66.5.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

66.5.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

66.5.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

66.6. būves ekspluatācijas instrukcija un būves darbības pārtraukšanas kārtība avārijas vai katastrofas gadījumā;

66.7. būvprojekta ekspertīze.

67. Rūpnieciskās ražošanas būvei papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu:

67.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

67.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus;

67.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus.

68. Būvei, ko finansē no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

68.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu aprēķina kopsavilkumu;

68.2. būvdarbu apjomus;

68.3. izmaksu aprēķinu (tāmi).

69. Būves nojaukšanas būvprojektam ir šādas daļas:

69.1. vispārīgā daļa:

69.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

69.1.2. zemesgabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

69.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai;

69.1.4. tehniskie vai īpašie noteikumi;

69.1.5. atļaujas un saskaņojumi;

69.1.6. vispārīgo rādītāju lapa;

69.1.7. teritorijas sadaļa:

69.1.7.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.3. teritorijas vertikālais plānojums;

69.2. darbu organizēšanas projekts.

70. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

71. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

72. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs

73. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas daļas:

73.1. skaidrojošs apraksts;

73.2. būvdarbu ģenerālplāns;

73.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma;

73.4. darba aizsardzības plāns;

73.5. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

74. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

75. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem un tajā atzīmē būvējamās, esošās un pagaidu būves, norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas inženiertīkliem, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

76. Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot tās pamatfunkciju izpildi:

76.1. darbu organizēšanas projektā papildus norāda, kādi darbi kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

76.2. būvdarbu ģenerālplānos norāda būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

76.3. skaidrojošajā aprakstā norāda pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

6.3. Būvprojekta atkāpju no tehniskajām prasībām saskaņošana

77. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas laikus projektēšanas gaitā. Atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna vai atbilstoši izmaina tehniskos vai īpašos noteikumus.

78. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9. panta trešās daļas noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izstrādes laikā. Atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna.

6.4. Būvprojekta ekspertīze

79. Būvprojekta ekspertīzi, izņemot nojaukšanas būvprojektu, veic visam būvprojektam.

80. Ja risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic par tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem radies strīds.

81. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu būvniecības ierosinātājs pievieno būvprojekta dokumentācijai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana

82. Izstrādāto būvprojektu saskaņo būvniecības ierosinātājs, Latvijas Jūras administrācija (no kuģošanas drošības viedokļa) un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

83. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā. Ja būvprojektu izstrādā papīra dokumenta formā, tad būvprojektu (ar atbildīgā būvprojekta izstrādātāja un būvniecības ierosinātāja parakstiem un saskaņojumiem uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas) izstrādā trijos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros. Izstrādāto būvprojektu un, ja nepieciešams, būvprojekta ekspertīzes atzinumu iesniedz Ekonomikas ministrijā būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā. Vienu eksemplāru glabā Ekonomikas ministrijā, vienu – birojā un pa vienam eksemplāram pie būvniecības ierosinātāja un būvprojekta izstrādātāja vai atbildīgā būvspeciālista attiecīgajā projektēšanas jomā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

84. Ekonomikas ministrija izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

85. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, Ekonomikas ministrija Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā izdara atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc atzīmes izdarīšanas būvatļaujā būvprojekta viens eksemplārs glabājas Ekonomikas ministrijā, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

86. Ja Ekonomikas ministrija konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas. Izskatītā būvprojekta viens eksemplārs glabājas Ekonomikas ministrijā, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

87. Pēc Ekonomikas ministrijas konstatēto trūkumu novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti iesniedz būvprojektu izvērtēšanai Ekonomikas ministrijai būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

88. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes būvniecības ierosinātājs iesniedz Ekonomikas ministrijā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

7. Būvdarbi
7.1. Būvatļaujas būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde un būvdarbu veikšanas termiņš

89. Ja būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un būvniecības ierosinātājs iesniedzis tajā norādītos dokumentus, Ekonomikas ministrija Būvniecības likuma 12. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā:

89.1. izdara atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

89.2. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602);

89.3. atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

89.4. būvatļaujai pievieno pielikumu, kurā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

90. Ekonomikas ministrija var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 92. vai 93. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

91. Ja būve, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvniecības ierosinātājam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums, ja ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība. Ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, Ekonomikas ministrija var pieņemt lēmumu par jūras plānojumam neatbilstošas būves nojaukšanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

92. Ja saskaņā ar šo noteikumu 91. punktu ir atkārtoti izvērtēta būvniecības iecere, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz Ekonomikas ministrijas noteikto laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem, ja Ekonomikas ministrijā ir uzrādīta aktuālā būves kadastrālās uzmērīšanas lieta būvei, kurai normatīvajos aktos ir paredzēta kadastrālā uzmērīšana, un iesniegts būves novietnes uzmērījums, kā arī Ekonomikas ministrijā iesniegta atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

93. Ja būve, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa būves kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Ekonomikas ministrijā ir uzrādīta aktuālā būves kadastrālās uzmērīšanas lieta būvēm, kurām normatīvajos aktos ir paredzēta kadastrālā uzmērīšana, un iesniegts būves novietnes uzmērījums, kā arī Ekonomikas ministrijā iesniegta atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

94. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja par to informē Ekonomikas ministriju un iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc jauna būvatļaujas pielikuma izsniegšanas.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

94.1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

7.2. Būvdarbu sagatavošana

95. Būvdarbu sagatavošanu uzsāk pēc tam, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

96. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

97. Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka būvdarbu līgums, kas noslēgts atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem un kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

98. Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas:

98.1. izsniedz būvdarbu veicējam būvprojektu un Ekonomikas ministrijas akceptētās būvatļaujas kopiju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi;

98.2. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs, atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

99. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

100. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš izsniedz būvatļaujas kopiju katram atsevišķu būvdarbu veicējam.

101. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu dalībnieku saskaņotu darbību.

102. Būvdarbu veicējs, saņemot būvprojektu, pārliecinās, vai nav nepieciešami detalizētāki rasējumi. Ja būvdarbu veicējs nav pieprasījis detalizētāku rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par iespējamām sekām. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

103. Ja būvdarbu laikā nepieciešami citādi risinājumi, nekā paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

104. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

105. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz būvprojektu, izstrādā būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs), bet atsevišķajiem un speciālajiem darbiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbu veikšanas projektu, bet projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

106. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam.

107. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Būves atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

108. Darbu veikšanas projektu nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto būvdarbu uzsākšanas.

109. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontrolējošām institūcijām.

110. Ierakstus būvdarbu žurnālā būvdarbu vadītājs veic katru darbdienu, un tiem ir jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvuzrauga un autoruzrauga būvdarbu žurnālā izteiktie iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji par saviem veiktajiem darbiem.

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

111. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

112. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

113. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

113.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

113.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

113.3. pabeigtā (nododamā) darba vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

114. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes.

115. Pabeigtās nozīmīgās konstrukcijas un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošības inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu (6., 7. un 8. pielikums).

115.1 Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu paraksta būvniecības ierosinātājs vai būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība), atbildīgais būvdarbu vadītājs un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

115.2 Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam pievieno šādus dokumentus:

115.1. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

115.2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

116. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvniecības ierosinātājs vai būvuzraugs (ja tiek veikta būvuzraudzība) un būvdarbu veicēju pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvprojektam vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc, veicot attiecīgu ierakstu būvdarbu žurnālā un norādot izpildes termiņu. Darbi turpināmi pēc tam, kad visi parakstījuši attiecīgo segto darbu aktu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

117. Ja būvdarbu gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms būvdarbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms attiecīgs akts.

118. Būvniecības ierosinātājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

119. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvprojekta izstrādātāju autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

120. Pirms uzsākt būvdarbus, būvniecības ierosinātājs nosūta informāciju par būvdarbu uzsākšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu, ka tiek pielāgota to jūras novērošanas sistēma un pilnveidoti plāni glābšanas un meklēšanas darbiem jūrā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

121. Ja būvdarbu veikšana saistīta ar iedarbību uz jūras gultni un var radīt paaugstinātu apdraudējumu, būvdarbu veicējs vai būvniecības ierosinātājs:

121.1. pirms būvdarbu uzsākšanas saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gultnes drošības pārbaudes nepieciešamību (sprādzienbīstami priekšmeti, piesārņojoši un bīstami nogrimuši objekti utt.);

121.2. kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veic gultnes drošības pārbaudi;

121.3. ziņo Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kā arī par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kurus nepieciešams iznīcināt;

121.4. slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par gultnes drošības pārbaudē atrasto militāra rakstura priekšmetu iznīcināšanu un kompensē šo priekšmetu iznīcināšanā izlietotos resursus;

121.5. līdz būvdarbu uzsākšanai saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rīcības plānu, kurš paredz glābšanas tehniskā nodrošinājuma gatavību personālam, kas tiek nodarbināts būvju būvniecības un ekspluatācijas laikā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

122. Ja gultnes drošības pārbaudē ir konstatēti sprādzienbīstami priekšmeti, kuru iznīcināšanai nepieciešams tehniskais aprīkojums, kura nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, Nacionālie bruņotie spēki 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 121.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas par to rakstiski informē būvdarbu veicēju. Pēc minētās informācijas saņemšanas būvdarbu veicējs sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanai piesaista kompetentu personu, ar kuru tas slēdz līgumu par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanu. Līguma projektu pirms tā parakstīšanas būvdarbu veicējs saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

7.5. Vides aizsardzības nosacījumi

123. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

124. Veicot būves atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radītos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

7.6. Būves konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā

125. Būves konservāciju veic, ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas var rasties bīstamība videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai bīstami bojājumi konstrukcijās.

126. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot Ekonomikas ministrijai vai birojam. Šo noteikumu 125. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai Ekonomikas ministrijā vai birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

127. Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

127.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

127.2. kā tiks novērsts būvkonstrukciju noturības zudums un būves elementu turpmākā bojāšanās;

127.3. kā tiks novērsta bīstamība cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

127.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

128. Ja iestāde, kas nav Ekonomikas ministrija vai birojs, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, minētā iestāde par to nekavējoties paziņo Ekonomikas ministrijai vai birojam.

129. Ekonomikas ministrija vai birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 126. un 128. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai pieņem lēmumu par būves konservāciju.

130. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta būves konservācijas nepieciešamība, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis Ekonomikas ministrijā vai birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu, Ekonomikas ministrija vai birojs lēmumā par būves konservāciju norāda:

130.1. būves konservācijas iemeslus;

130.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

130.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

131. Ekonomikas ministrija vai birojs mēneša laikā no būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

132. Pēc šo noteikumu 131. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas Ekonomikas ministrijā vai birojā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

133. Veicot būves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasības par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

134. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar dienu, kad Ekonomikas ministrija vai birojs ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši Ekonomikas ministrijas vai biroja saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

135. Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas Ekonomikas ministrija vai birojs konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, Ekonomikas ministrija vai birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

136. Ja pēc būvdarbu apturēšanas Ekonomikas ministrija vai birojs konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, Ekonomikas ministrija vai birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Pieņemšana ekspluatācijā un nojaukšanas darbu pieņemšana

137. Pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā vai būves nojaukšanas ierosināšanas būvdarbu veicējs veic būves vai būvlaukuma izpildmērījumu.

138. Pēc būvniecības ierosinātāja rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

139. Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā vai nojaukšanas pieņemšanu, būvniecības ierosinātājs Ekonomikas ministrijā vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – birojā iesniedz šādus dokumentus, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā:

139.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (9. pielikums);

139.2. būvprojekta izmainītās daļas, kuras būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams mainīt saskaņā ar vispārīgajos būvnoteikumos noteikto;

139.3. būves novietnes uzmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu un dziļuma atzīmēm, izņemot būves nojaukšanu;

139.4. būvlaukuma uzmērījuma plānu, ja būve tiek nojaukta;

139.5. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja attiecīgā būve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta;

139.6. šo noteikumu 138. punktā minēto institūciju atzinumus;

139.7. nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus, izņemot būves nojaukšanu;

139.8. būvdarbu žurnālu;

139.9. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstību apliecinošu dokumentāciju, izņemot būves nojaukšanu;

139.10. iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju;

139.11. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602);

139.12. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602);

139.13. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

139.1 Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu paraksta būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

140. Šo noteikumu 139.1., 139.2., 139.3., 139.4., 139.6. un 139.13. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā Ekonomikas ministrijas vai biroja arhīvā, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

141. Būvdarbus pieņem Ekonomikas ministrija vai birojs. Birojs pieņemšanas darbā pieaicina Ekonomikas ministrijas amatpersonu. Pieaicinātā Ekonomikas ministrijas vai Zemkopības ministrijas amatpersona paraksta aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

142. Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda būvvaldei vai birojam būvi vai būvlaukumu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

143. Ekonomikas ministrijas vai biroja uzdevums ir novērtēt būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanai, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijā vai birojā iesniegtajiem šo noteikumu 139. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

144. Ekonomikas ministrijai vai birojam, pieņemot būvi ekspluatācijā vai pieņemot nojaukšanu, ir tiesības pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

145. Ekonomikas ministrija vai birojs nav tiesīgs pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 138. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai būves nojaukšanu.

146. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi.

147. Pārbūvējamas un atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir izdoti šo noteikumu 138. punktā minētie atzinumi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

147.1 Aktā būvvalde ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus un pievienotos dokumentus, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

148. Ekonomikas ministrija vai birojs 14 dienu laikā pēc tam, kas saņemts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanu, saskaņojot ar pasūtītāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, ar aktu pieņem veiktos būvdarbus vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Izziņā par būves neesību ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

149. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas, nedrīkst būt mazāks par pieciem gadiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

150. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

151. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, būves tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

152. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā pēc akta izdošanas.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

153. Būve uzskatāma par nojauktu pēc izziņas izdošanas par būves neesību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

154. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Ekonomikas ministrija vai birojs lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes no būvatļaujas vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un šo atkāpju novēršanas termiņu.

155. Pēc šo noteikumu 154. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas Ekonomikas ministrijā vai birojā. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis konstatētās atkāpes, Ekonomikas ministrija vai birojs ar aktu pieņem būvi ekspluatācijā vai izdod izziņu par būves neesību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

9. Licences izsniegšana būvju ekspluatācijai

156. Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā no akta izdošanas izsniedz konkursa uzvarētājam licenci būvju ekspluatācijai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

157. Šo noteikumu 156. punktā minētajā licencē norāda:

157.1. licences izsniegšanas pamatojumu, norādot apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un akta pieņemšanas datumu un numuru;

157.2. licences darbības laiku;

157.3. licences pagarināšanas kārtību;

157.4. licences saņēmējam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citus nosacījumus.

158. Valsts nodevu par būvju ekspluatāciju jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

159. Būvi pēc darbības pilnīgas izbeigšanas vai licences par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā anulēšanas par saviem līdzekļiem nojauc būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) vai tā tiesību pārņēmējs. Būves nojaukšanai personai nepieciešama būvatļauja.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

10. Licences laukuma jūrā izmantošanai apturēšana vai anulēšana

160. Atbildīgā ministrija pieņem lēmumu apturēt vai anulēt licenci laukuma jūrā izmantošanai uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja tā konstatē, ka netiek pildīti licencē minētie pienākumi vai pārkāpti nosacījumi un normatīvo aktu prasības.

161. Licenci laukuma jūrā izmantošanai anulē, ja licences adresāts:

161.1. būvatļaujā norādītajā termiņā nav uzsācis būvju ekspluatāciju;

161.2. izmanto jūras teritoriju tādā veidā, kāds nav noteikts licencē;

161.3. atkārtoti nepilda licencē minētos pienākumus vai pārkāpj nosacījumus vai normatīvo aktu prasības.

162. Licenci laukuma jūrā izmantošanai aptur, ja:

162.1. licences adresāts pārkāpj licencē minētos nosacījumus vai normatīvo aktu prasības;

162.2. laukuma jūrā izmantošana rada draudus cilvēka veselībai vai videi.

163. Ja šo noteikumu 160. punktā minētajā lēmumā ir noteikts, ka licences darbība apturēta līdz konstatēto trūkumu vai pārkāpumu novēršanai, pēc tam, kad saņemta informācija par trūkumu novēršanu, atbildīgā ministrija pieņem lēmumu atjaunot licences darbību laukuma jūrā izmantošanai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Pretendentu vērtēšanas pamatkritēriji

1. Zivsaimniecības nozarē nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai vai būvju būvniecībai un ekspluatācijai Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā noteikti šādi pretendentu vērtēšanas kritēriji:

Nr.
p. k.
Kritēriju grupa Kritērijs Punktu skaits
1.1. Pieredze saldūdens un jūras akvakultūras audzētavu izveidē un ekspluatācijā Pieredze jūras akvakultūras audzētavu izveidē vairāk nekā 5 gadi 10
Pieredze jūras akvakultūras audzētavu izveidē 5 gadi un mazāk 8
Pieredze tikai saldūdens akvakultūras audzētavu izveidē vairāk nekā 5 gadi 5
Pieredze tikai saldūdens akvakultūras audzētavu izveidē 5 gadi un mazāk 3
Nav 0
1.2. Videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana Tiks izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas 10
Tiks izmantotas videi daļēji draudzīgas tehnoloģijas 5
Netiks izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas 0
1.3. Veterināro prasību nodrošināšana Plānotas papildu darbības akvakultūras dzīvnieku slimību profilaksei un monitoringam 5
Nodrošinātas minimālās prasības 0
1.4. Audzējamās sugas Vietējas izcelsmes sugas 10
Svešzemju sugas 5
Ģenētiski modificētas un triploīdās sugas 0
1.5. Kuģošanas drošības nodrošināšana Plānoti pasākumi papildus obligāti noteiktajiem 5
Nodrošinātas minimālās prasības 0
1.6. Cilvēku drošība jūrā Plānoti pasākumi papildus obligāti noteiktajiem 5
Nodrošinātas minimālās prasības 0

2. Energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju būvniecībai un ekspluatācijai Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā noteikti šādi pretendentu vērtēšanas kritēriji:

Nr.
p. k.
Kritēriju grupa Kritērijs Punktu skaits
2.1. Pieredze energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju izveidē un ekspluatācijā jūrā vai uz sauszemes Pieredze energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju izveidē jūrā vairāk nekā 5 gadi 10
Pieredze energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju izveidē jūrā 5 gadi un mazāk 8
Pieredze energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju izveidē tikai uz sauszemes vairāk nekā 5 gadi 5
Pieredze energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamo būvju izveidē tikai uz sauszemes 5 gadi un mazāk 3
Nav 0
2.2. Videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana Tiks izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas 10
Tiks izmantotas videi daļēji draudzīgas tehnoloģijas 5
Netiks izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas 0
2.3. Kuģošanas drošības nodrošināšana Plānoti pasākumi papildus obligāti noteiktajiem 5
Nodrošinātas minimālās prasības 0
2.4. Cilvēku drošība jūrā Plānoti pasākumi papildus obligāti noteiktajiem 5
Nodrošinātas minimālās prasības 0
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
2. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Būvniecības iesniegums

(Pielikums MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Būvniecības iesniegumā norāda šādas ziņas:

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvniecības ierosinātājs:

1.1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

1.2. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

1.3. būvniecības ieceres nosaukums;

1.4. zemes vienības(-u) kadastra apzīmējums.

2. Ziņas par objektu:

2.1. būvniecības veids (jauna būvniecība, ierīkošana, novietošana, pārbūve, atjaunošana, restaurācija vai nojaukšana);

2.2. būves nosaukums un adrese vai, ja tādas nav, atrašanās vieta;

2.3. būves kadastra apzīmējums;

2.4. būves grupa (atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem);

2.5. būves pašreizējais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.6. būves paredzētais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.7. papildinformācija:

2.7.1. būves apbūves laukums (m2);

2.7.2. būves augstums (m);

2.7.3. būves dziļums (m);

2.7.4. būves būvizstrādājumi;

2.7.5. būves nojaukšanas metode;

2.7.6. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana;

2.7.7. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms;

2.7.8. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vieta;

2.7.9. teritorijas sakārtošanas veids.

3. Būvniecības finansējuma avots.

4. Pilnvarotā persona:

4.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

4.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

4.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

4.5. juridiskās personas norādītās kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

5. Būvprojekta izstrādātājs:

5.1. juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;

5.2. juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs;

5.3. juridiskās personas, būvkomersanta juridiskā adrese un tālruņa numurs.

6. Būvprojekta izstrādātāja sniegtās ziņas par plānoto būvprojekta sastāvu, to nepieciešamo daļu un sadaļu izstrādi.

7. Ziņas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

8. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

8.1. dokumenta veids;

8.2. dokumenta nosaukums.

Piezīmes.

1. Būvniecības iesniegumā ietver ziņas tādā apjomā, kāds nepieciešams atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvniecības veidam.

2. Būvniecības iesnieguma 1.2. un 1.4. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja nekustamajam īpašumam vai zemes vienībai ir piešķirts kadastra numurs vai apzīmējums.

3. Būvniecības iesnieguma 2.3. apakšpunktā minēto būves kadastra apzīmējumu norāda esošai būvei, izņemot gadījumu, ja tāds nav piešķirts vai objekts neatbilst būvju klasifikācijai.

4. Būvniecības iesnieguma 2.6. apakšpunktā norādīto būves paredzēto lietošanas veidu norāda, ja būvei tāds ir nosakāms.

5. Ja būve ir nojaukta, būvniecības iesnieguma 2.5., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3. un 2.7.4. apakšpunktā minētās ziņas par būvi nenorāda.

6. Būvniecības iesnieguma 2.7.6., 2.7.7. un 2.7.8. apakšpunktā minētās ziņas nenorāda, ja būvdarbu laikā netiks radīti būvniecības atkritumi.

7. Būvniecības iesnieguma 3. punktā norāda, vai būvniecības iecere tiks realizēta par privātiem līdzekļiem, publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem vai citiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

8. Ja vienlaikus ar būves būvniecību vai nojaukšanu īsteno citas būves būvniecību vai nojaukšanu, būvniecības iesniegumu papildina ar informāciju par attiecīgo citu būvējamo vai nojaucamo būvi un dokumentiem atbilstoši citiem speciālajiem būvnoteikumiem.

3. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Būvatļauja Nr.______

(Pielikums svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

4. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Apliecinājumu paraugi

(Pielikums svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

5. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631

(Pielikums svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akts

(Pielikums MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktā norāda šādas ziņas:

1. Objekta nosaukums un adrese.

2. Konstrukcijas nosaukums.

3. Būvniecības ierosinātājs:

3.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

3.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

3.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

3.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

4. Pieņemšanai uzrādīto nozīmīgo konstrukciju uzskaitījums un īss raksturojums.

5. Būvniecības ieceres dokumentācija, uz kuras pamata veikti nozīmīgo konstrukciju darbi (piemēram, rasējuma numurs).

6. Lietotās konstrukcijas un būvizstrādājumi (sertifikāti vai citi kvalitāti apliecinoši dokumenti).

7. Ziņas par darba gaitā pieļautajām atkāpēm no būvniecības ieceres dokumentācijas:

7.1. institūcija vai persona, kas saskaņojusi atkāpes;

7.2. rasējuma numurs;

7.3. saskaņošanas datums.

8. Nozīmīgo konstrukciju pieņēmēju rekvizīti (vārds, uzvārds, amats un sertifikāta numurs).

7. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Segto darbu pieņemšanas akts

(Pielikums MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Segto darbu pieņemšanas aktā norāda šādas ziņas:

1. Objekta nosaukums un adrese.

2. Darba nosaukums.

3. Būvniecības ierosinātājs:

3.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

3.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

3.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

3.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

4. Pieņemšanai uzrādīto darbu uzskaitījums un īss raksturojums.

5. Būvniecības ieceres dokumentācija, uz kuras pamata veikti segtie darbi (piemēram, rasējuma numurs).

6. Segtajos darbos lietotās konstrukcijas un būvizstrādājumi (sertifikāti vai citi kvalitāti apliecinoši dokumenti).

7. Ziņas par darba gaitā pieļautajām atkāpēm no būvniecības ieceres dokumentācijas:

7.1. institūcija vai persona, kas saskaņojusi atkāpes;

7.2. rasējuma numurs;

7.3. saskaņošanas datums.

8. Segto darbu pieņēmēju rekvizīti (vārds, uzvārds, amats un sertifikāta numurs).

8. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akts

(Pielikums MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktā norāda šādas ziņas:

1. Objekta nosaukums un adrese.

2. Inženiertehniskās sistēmas nosaukums.

3. Būvniecības ierosinātājs:

3.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

3.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

3.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

3.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

4. Institūcija vai persona, kas ierīkojusi ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu, kurai veic darbu kvalitātes un darbspējas pārbaudi:

4.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4.2. fiziskās personas sertifikāta numurs vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

4.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese.

5. Pieņemšanai uzrādītā ugunsdrošībai nozīmīga inženiertehniskā sistēma (kopumā vai sistēmas montāžas kārta).

6. Būvniecības ieceres dokumentācija, saskaņā ar kuru ierīkota ugunsdrošībai nozīmīga inženiertehniskā sistēma (attiecīgās sadaļas izstrādāšanas datums, nosaukums, numurs, rasējuma numurs).

7. Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas ierīkošanai izmantotās pamata iekārtas, ierīces un būvizstrādājumi:

7.1. nosaukums;

7.2. tips/marka;

7.3. mērvienība;

7.4. skaits;

7.5. piezīmes.

8. Ziņas par darba gaitā pieļautajām atkāpēm no būvniecības ieceres dokumentācijas:

8.1. institūcija vai persona, kas saskaņojusi atkāpes;

8.2. rasējuma numurs;

8.3. saskaņošanas datums;

8.4. veiktie kompensējošie pasākumi.

9. Pievienojamie dokumenti, ja tādi ir nepieciešami:

9.1. dokumenta veids;

9.2. dokumenta nosaukums.

10. Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņēmēju rekvizīti (vārds, uzvārds, amats un sertifikāta numurs).

9. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu

(Pielikums MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 602 redakcijā)

Apliecinājumā norāda šādas ziņas:

1. Vispārīgās ziņas:

1.1. būvniecības ierosinātājs:

1.1.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

1.1.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

1.1.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

1.1.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

1.2. būvniecības lietas numurs;

1.3. būvniecības ieceres nosaukums.

2. Ziņas par objektu:

2.1. būves nosaukums un adrese vai, ja tādas nav, atrašanās vieta;

2.2. būves kadastra apzīmējums;

2.3. būves grupa (atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem);

2.4. būves pašreizējais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.5. būves paredzētais lietošanas veids (atbilstoši būvju klasifikācijai);

2.6. papildinformācija:

2.6.1. būves apbūves laukums (m2);

2.6.2. būves augstums (m);

2.6.3. būves dziļums (m);

2.6.4. būves būvizstrādājumi.

3. Ziņas par būvniecību:

3.1. būvdarbu sākšanas un pabeigšanas datums;

3.2. būvprojekta izstrādātājs:

3.2.1. juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;

3.2.2. juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs;

3.2.3. juridiskās personas, būvkomersanta juridiskā adrese un tālruņa numurs;

3.3. pieļautās izmaiņas (norādot, ir vai nav veiktas) un atkāpes no būvprojekta, kas saskaņotas noteiktā kārtībā un atzīmētas tehniskajā dokumentācijā;

3.4. būvniecības dalībnieki, kuri piedalījušies būvprojekta īstenošanā:

3.4.1. būvdarbu veicējs (būvkomersanta nosaukums, juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs);

3.4.2. atbildīgais būvdarbu vadītājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs);

3.4.3. būvuzraugs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs);

3.4.4. autoruzraugs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs);

3.5. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekotāja nosaukums;

3.6. būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms (tonnas).

4. Būvdarbu garantijas termiņš.

5. Būvniecības kopējās izmaksas (euro), tai skaitā publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi.

6. Ziņas par atliktajiem būvdarbiem:

6.1. darba nosaukums;

6.2. mērvienība un daudzums;

6.3. pabeigšanas termiņš.

Piezīmes.

1. Apliecinājumā par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu ietver ziņas tādā apjomā, kāds nepieciešams atbilstoši īstenotajai būvniecības iecerei un būvniecības veidam.

2. Ja ekspluatācijā paredzēts nodot vienlaikus vairākas būves, apliecinājuma 2. punktā minētās ziņas par objektu norāda katrai būvei atsevišķi.

3. Apliecinājuma 2.2. apakšpunktā minēto būves kadastra apzīmējumu nenorāda, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra apzīmējums nav piešķirts vai objekts neatbilst būvju klasifikācijai.

4. Apliecinājuma 2.5. apakšpunktā norādīto būves paredzēto lietošanas veidu norāda, ja būvei tāds ir nosakāms.

5. Ja būve ir nojaukta, apliecinājuma 2.4., 2.5. un 2.6. apakšpunktā minētās ziņas nenorāda.

6. Apliecinājuma 3.4.3. un 3.4.4. apakšpunktā minētās ziņas norāda, ja tika veikta būvuzraudzība vai autoruzraudzība.

7. Ja vienlaikus ar būves būvniecību īstenota arī citas būves būvniecība, apliecinājumā ietver ziņas par attiecīgo citu būvi atbilstoši citos speciālajos būvnoteikumos noteiktajai kārtībai.

10. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Akts par pieņemšanu ekspluatācijā

(Pielikums svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

11. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra
noteikumiem Nr. 631
Izziņa par būves neesību

(Pielikums svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 631Pieņemts: 14.10.2014.Stājas spēkā: 25.10.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 211 (5271), 24.10.2014. OP numurs: 2014/211.1
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
269705
{"selected":{"value":"28.09.2018","content":"<font class='s-1'>28.09.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.09.2018","iso_value":"2018\/09\/28","content":"<font class='s-1'>28.09.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"25.10.2014","iso_value":"2014\/10\/25","content":"<font class='s-1'>25.10.2014.-27.09.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.09.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva