(Stratēģijas nosaukums NEPLP 28.12.2017. lēmuma Nr. 196 redakcijā)

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc konsultācijām ar nozarē iesaistītajām pusēm un atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam ir pieņēmusi šo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju laika periodam līdz 2018.gadam kā ārējo normatīvo aktu.

Pamatnostādnes

1. Attīstīt Latvijas demokrātiju, tiesisko valsti un pilsonisko līdzdalību.

2. Veicināt valstisko apziņu, latviešu kultūras identitāti, Latvijas reģionālās identitātes un eiropeisko identitāti.

Saistošie valsts stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti

1. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam "Nacionāla valsts".

2. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares pamatnostādnes 2011.–2016.gadam.

3. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam.

4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

5. Nacionālās drošības koncepcija.

6. Koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi.

7. Koncepcija "Nākamās paaudzes tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam".

8. Koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada".

9. Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.

Izmantotie saīsinājumi un termini

Mērķi

1. Programmu satura kvalitāte un konkurētspēja Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata Latvijā veidotu saturu.

2. Vienlīdzīgi ietvarnoteikumi nozarē.

3. Sabiedrisko mediju stiprināšana un reforma, palielinot sabiedrisko mediju lomu nacionālās kultūras identitātes stiprināšanā un latviešu valodas, ieskaitot latgaliešu valodas, lietošanā.

4. Informācijas telpas latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā, nodrošināšana.

5. Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu dažādības sekmēšana.

6. Nacionālā, respektīvi, Eiropas Savienības elektronisko mediju tirgus stiprināšana.

7. Šajā Stratēģijā noteiktais ir jāievēro līdz brīdim, kad pēc Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam apstiprināšanas tiks izstrādāts normatīvais regulējums atbilstoši tajā iekļautajiem pamatprincipiem.

Uzdevumi

1. Latvijas sabiedrisko mediju vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes vadlīnijas

Saskaņā ar VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija" vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijās noteikto, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likumu, LR un LTV jāizveido plānošanas dokuments – vidēja termiņa darbības stratēģija. LR un LTV jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju 2016.–2018. gadam izvērtējot situāciju mediju nozarē, izvirzot vidēja termiņa darbības stratēģijas ietvaros sasniedzamos mērķus un uzdevumus, kā arī, nosakot rezultatīvos rādītājus uzdevumu novērtēšanai, kas jāizpilda (jārealizē) ar LR un LTV rīcībā esošajiem un plānotajiem resursiem. Sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģiju jāizstrādā atbilstoši EPLL noteiktajiem uzdevumiem sabiedriskajiem medijiem un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam darbības plānošanas triju gadu periodam. Vidēja termiņa darbības stratēģijas projekts jāizstrādā, savstarpēji sadarbojoties NEPLP, SKP, LR un LTV valdēm. Nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanai, kas nodrošina to ilgtspēju un atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (2009/C 257/01).

2. Nepieciešamie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ņemot vērā, ka aptuveni 85% mājsaimniecību ir kabeļtelevīziju (IP, interneta u. c.) pieslēgumi, bet kabeļoperatoru darbība patlaban EPLL netiek reglamentēta, NEPLP izstrādās likumu grozījumu kopumu, kas paredzēti, lai sakārtotu programmu retranslācijas jomu un lai kabeļoperatoriem tiktu uzlikti noteikti pienākumi, kuru pamatā ir Latvijas nacionālās intereses. Tas atbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai, kura paredz: "Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem."

Ievērojot, ka

· Latvija ģeopolitiski ir piederīga Eiropas Savienībai,

· latviešu valodas lietojums valsts elektronisko mediju vidē ir neproporcionāli mazs un neatbilst iedzīvotāju etniskajam sastāvam,

· neregulēta brīvā tirgus ietekmē Latvijā ir izveidojušās divas atšķirīgas (lingvistiskā, ģeopolitiskā, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā) informācijas telpas,

· Krievija elektroniskos medijus mērķtiecīgi izmanto maigās varas (soft power) īstenošanai, mērķtiecīgi veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu, lai sekmētu savas ģeopolitiskās intereses,

NEPLP uzskata, ka nepieciešams pieņemt EPLL grozījumus, nosakot normas, kas šo situāciju ietekmētu Latvijas nacionālo interešu virzienā. Šāda prasība atbilst Direktīvai: "Dalībvalstis patur tiesības pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē šī Direktīva, ja šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem."

2.1. Jānosaka kabeļoperatoru tiesisko statusu, programmu paketes jēdzienu, pamatpaketes jēdzienu, pamatpaketes veidošanas principus, kā arī iespēju kabeļoperatoriem retranslēt programmas testa režīmā, papildinot EPLL 1. pantu ar terminu: "testa režīms" – programmu pagaidu retranslēšana bez retranslācijas atļaujas, kā arī papildinot EPLL 19. pantu ar jaunu punktu, nosakot, ka kabeļoperators informē NEPLP par programmas retranslēšanu testa režīmā. Ja NEPLP, izskatot iesniegumu, nav iebildumu par retranslējamās programmas saturu, testa režīms ir uzsākams 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas NEPLP. Testa režīms nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus. Likuma grozījumos jāietver obligātus nosacījumus, kuri jāievēro visiem kabeļoperatoriem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grozījumiem jānosaka pamatpaketes veidošanas pamatprincipus: pamatpaketē jāiekļauj Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo televīziju, ES dalībvalstu sabiedrisko televīziju programmas. Noteikumi attiecas uz pamatpaketi, kuru kabeļoperators piedāvā galalietotājam, un tajā iekļautajām programmām. Likuma grozījumi jāizstrādā atbilstoši nacionālajām interesēm, vienlaikus tiem jābūt samērīgiem.

2.2. Jānosaka NEPLP pilnvaras EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Patlaban Latvijā plašsaziņas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu regulē tikai Komerclikums. Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" nosaka, ka: "Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem." Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir EPL īpašniekiem Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā, jāizdara grozījumus EPLL un citos normatīvajos aktos, lai EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamās finansiālās un juridiskās informācijas saņemšanas apstiprināt darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm.

2.3. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

2.4. Jāveic mediju lietojuma un sociolingvistisku pētījumu un jāatsakās no televīzijas raidījumu ieskaņošanas, pakāpeniski pārejot uz subtitrēšanu un dublēšanu.

2.5. Latviešu valodas proporciju radio un televīzijā jāattiecina uz skatītākajiem un klausītājiem laikiem (prime time), nevis tikai uz programmas kopējo raidlaiku.

2.6. Saistībā ar slēptās retranslācijas problēmu nepieciešams noteikt, ka Latvijā veidotam radio programmas saturam jāveido 80% no kopējā raidlaika.

2.7. Nepieciešams definēt dažādus interneta TV paveidus, noteikt to regulējumu un reģistrācijas kārtību. Programmu retranslētāja statuss jāattiecina arī uz darbību interneta platformā, respektīvi, jānosaka programmu retranslētāja internetā juridisko statusu. Jānosaka interneta radio definējumu un reģistrācijas kārtību, kā arī valsts nodevas apmēru, izdarot nepieciešamos grozījumus 2013. gada 24. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 991 "Noteikumi par valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu, retranslācijas atļaujas izsniegšanu un tāda pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju, kas sniedz elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma". Jautājums jārisina sadarbībā ar VAS "Elektroniskie sakari" un Satiksmes ministriju. Problēma: reģistrēšanās ārzemēs un programmu izplatība Latvijā, iekļaujot programmu piedāvājumā Latvijā aizliegtas reklāmas; nenoteiktība par kabeļoperatora statusa attiecināšanu uz televīzijas programmu retranslētājiem, kas izmanto interneta tehnoloģijas.

2.8. Jāprecizē pārrobežu televīzijas definīciju un jāizvērtē iespēja atteikties no elektronisko plašsaziņas līdzekļu iedalījuma pēc aptveršanas zonas. Jāizvērtē iespēju izstrādāt jaunu likumu, vadoties no tehnoloģiju neitralitātes principa un programmas satura.

2.9. Jāpapildina neatkarīgo producentu definīciju, paredzot, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nedrīkst piederēt vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (kapitālsabiedrībā), kā arī jābūt atklātiem tā finansēšanas avotiem.

2.10. Lai sekmētu radošo industriju attīstību un konkurenci satura kvalitātes nodrošināšanai, jāveicina neatkarīgo producentu darbību un atbildīgumu, paredzot Latvijas jurisdikcijā esošo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās audiovizuālajās programmās vismaz līdz 20 procentiem visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, iekļaut Latvijas un Eiropas neatkarīgo producentu veidotos audiovizuālos darbus.

2.11. Līdz 2021. gada 31. decembrim virszemes apraides tiesiskajam regulējumam ir jāparedz, ka:

2.11.1. (izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65);

2.11.2. NEPLP nosaka maksas televīzijas programmu atlases kritērijus;

2.11.3. tiek nodrošināta iespēja vietējiem un reģionāliem EPL veikt virszemes ciparu apraidi ar saviem tehniskajiem līdzekļiem apraides atļaujā noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā.

2.12. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

2.13. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

2.14. Nepieciešamās elastības virzienā – NEPLP veiktā EPL monitoringa iedarbības un lietderības nolūkā – jāpārskata EPLL 21.panta trešās daļas 1. punkts, kurš nosaka, ka NEPLP automātiski anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par šā likuma pārkāpumu.

2.15. EPLL 18. pantā ir nepieciešams noteikt kritērijus, kādos gadījumos NEPLP ir tiesības nepiešķirt apraides atļauju EPL. Tāpat arī beidzoties apraides atļaujas termiņam, jānosaka papildus kritēriji, kas, bez konkursa, paredzētu tiesības NEPLP izsniegt jaunu apraides atļauju.

2.16. EPLL 14.pantā par EPL dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu EPL tirgus daļa (pārsniedz 35 procentus) jāpapildina ar tikpat lielu sasniegtās auditorijas daļu.

2.17. NEPLP līdz 2017. gada 1. jūlijam ir jāizstrādā regulējums, kas paredz televīzijas pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanās kārtību.

2.18. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

2.19. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

2.20. Sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavot un virzīt grozījumus EPLL, nodrošinot NEPLP funkciju pārdali, NEPLP kompetencē atstājot EPLL noteikto regulatora funkciju veikšanu un izveidojot neatkarīgu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kuras kompetencē ir Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldība un sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana.

3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošana

3.1. EPL, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā – jebkuras izvēles (valodas maiņa, subtitru noņemšana vai uzlikšana) ir pieļaujamas kā papildu iespējas, ko abonents var izvēlēties ar gala iekārtas palīdzību.

3.2. (Svītrots ar NEPLP 2016. gada 4. janvāra lēmumu Nr. 2)

3.2.1. Apraides atļaujas NEPLP prioritāri piešķir tādiem vietējiem, reģionālajiem, nacionālajiem un pārrobežu EPL, kuri apraidi veic galvenokārt latviešu valodā un kuru programmas darbības pamatnosacījumi paredz lielākoties Latvijā veidotu saturu, izņemot EPL, kas veido audio programmu. Piešķirot apraides atļauju, tiek ņemta vērā mediju īpašnieka reputācija un darbības ilgtspēja, kā arī valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšana.

3.2.2. NEPLP atbalsta vienam komersantam izsniegto vairāku vietējo un reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri saņēmuši apraides atļaujas radio programmas veidošanai, bet veido vienu radio programmu, saslēgšanos tīklā vienas apraides atļaujas ietvaros. Ja apraides atļaujās, pirms saslēgšanās vienotā tīklā, ir noteikts pienākums par vietējās informācijas iekļaušanu, tad papildinātās apraides atļaujas ietvaros šis pienākums tiek saglabāts. Šādā kārtībā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniedzama papildināta apraides atļauja, summējot izsniegto apraides atļauju aptveršanas zonas un nosakot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidu, atbilstoši VAS "Elektroniskie sakari" noteiktajiem rādītājiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam. Papildināto apraides atļauju izvēlas komersants, bet pārējās apraides atļaujas tiek anulētas.

3.3. Lemjot par programmu apraides aptveršanas zonu palielināšanu nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, NEPLP ņem vērā apraides aptveršanas zonas nepārtrauktību. Ja VAS "Elektroniskie sakari" nevar nodrošināt apraides zonu nepārtrauktību un starp apraides zonām nav iespējams papildus frekvences piešķīrums, NEPLP var lemt par apraides aptveršanas zonas palielināšanu nacionālajiem vai reģionālajiem EPL, neņemot vērā aptveršanas zonas nepārtrauktību. Gadījumā, ja saskaņā ar NEPLP ar 2012. gada 20. decembra lēmumu Nr. 162 apstiprinātajā normatīvajā aktā "Kārtība, kādā izskata elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieteikumus par apraides tiesību piešķiršanu" noteikto, no EPL, kuriem būtu iespēja palielināt apraides aptveršanas zonu konkrētajā reģionā, atkārtoti nav saņemts neviens pieteikums apraides aptveršanas zonas palielināšanai, NEPLP var lemt par apraides aptveršanas zonas palielināšanu tādam EPL, no kura saņemts pieteikums, neņemot vērā apraides zonas nepārtrauktību.

3.4. Lemjot par programmu apraides aptveršanas zonu palielināšanu nacionālajiem vai reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, NEPLP vērtē tikai to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieteikumus, kuru veidotās programmas ir 100% latviešu valodā vai svešvalodā, savukārt nevērtē to EPL pieteikumus, kuri pēdējā gada laikā ir administratīvi sodīti par būtiskiem pārkāpumiem vai ir tikusi sodīta par programmas darbības neatbilstību izsniegtās apraides atļaujas pamatnosacījumiem (neatkarīgi no tā vai lēmums ir stājies spēkā). Gadījumos, kad ir saņemti vairāki pieteikumi aptveršanas zonu palielināšanai, Padome priekšroku dod tām programmām, kurās lielāks ir Latvijā veidota satura īpatsvars, kā arī tiek vērtēta pašreizējās programmas koncepcijas piemērotība etniskajai, sociālajai un demogrāfiskajai situācijai konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā.

3.4.3. NEPLP atbalsta EPL lūgumu, kurš sniedz audio pakalpojumus, par lokālās mazjaudas frekvences izmantošanu, ja VAS "Elektroniskie sakari" ir apstiprinājis iespēju saņemt īstermiņa mazjaudas FM frekvenci konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Lokālās mazjaudas frekvences izmantošana tiek paredzēta Latvijas teritorijā notiekošos lielos kultūras, izklaides, sporta vai citos sociālos pasākumos, veidotā audio programma paredzēta pasākuma apmeklētājiem, audio programmas pārraidīšana tiek nodrošināta tikai pasākuma teritorijā un tuvākajā apkārtnē ap to, īstermiņa mazjaudas frekvenci EPL var izmantot līdz 7 (septiņām) dienām, attiecībā uz konkrēto audio programmu attiecas tās pašas EPLL prasības, kas uz izsniegto apraides atļauju. Iesniegums par īstermiņa mazjaudas frekvences izmantošanu EPL iesniedz NEPLP ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus pirms pasākuma norises. Lemjot par atbalstu īstermiņa mazjaudas frekvences piešķiršanai, NEPLP izdara grozījumus EPL izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu sadaļā "Cita informācija", norādot, kāda pasākuma vajadzībām tiks izmantota mazjaudas frekvence, ģeogrāfiskā vieta, kur tā tiks izmantota, dienu skaits, cik paredzēts to izmantot, kā arī citas prasības, kas attiecas uz īstermiņa mazjaudas frekvences izmantošanu.

3.5. Līdz 2016.gada 1.decembrim Padome izstrādā nolikumu "Kārtība, kādā izsniedz retranslācijas atļaujas un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķir tiesības retranslēt audio un audiovizuālās programmas" un atbilstoši tai Padome izveido un uztur elektronisko reģistrācijas sistēmu. Visiem EPL, kuri veic audio vai audiovizuālo programmu retranslāciju, ir pienākums līdz 2016.gada 31.decembrim uzsākt darbību Reģistrācijas sistēmā un turpmāk visus nepieciešamos grozījumus izdarīt atbilstoši nolikumā "Kārtība, kādā izsniedz retranslācijas atļaujas un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķir tiesības retranslēt audio un audiovizuālās programmas" noteiktajai kārtībai. Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, Padome, veicot nepieciešamās uzraudzības darbības, vadās pēc elektroniskajā reģistrācijas sistēmā EPL apstiprinātās informācijas.

3.6. Televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā

3.6.1. Zemes apraides ciparformātā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu paketē iekļauj sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas.

3.6.2. NEPLP zemes apraides ciparformātā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu paketē var iekļaut citus Latvijā reģistrētus EPL, kuru programmas atbilst šādiem kritērijiem:

a) veic apraidi galvenokārt latviešu valodā;

b) darbības pamatnosacījumi paredz vismaz 51 procentu no raidlaika Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, veidotu programmu saturu;

c) apliecina darbības ilgtspēju;

d) nodrošina detalizētas un juridiski apstiprinātas informācijas pieejamību attiecībā uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašnieku/iem un patiesā labuma guvējiem.

3.6.3. NEPLP zemes apraides ciparformātā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu paketē var iekļaut citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

3.6.4. NEPLP uzskata, ka zemes apraides ciparformātā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu skaitu nepieciešams palielināt, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem plašāku informācijas daudzveidību. Galalietotājiem bez maksas izplatāmās programmas ir sociāls pakalpojums, ar kura palīdzību tiek īstenotas Satversmes 100.pantā noteiktās tiesības brīvi iegūt informāciju, kā arī Direktīvā noteiktā prasība valstij atbalstīt viedokļu daudzveidību plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc, pēc NEPLP ieskata, šī sociālā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešama valsts mērķdotācija, kas pilnīgi vai daļēji sedz zemes apraides ciparformātā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu apraides izmaksas.

4. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

5. Jāpilnveido sabiedriskā pasūtījuma budžeta veidošanas principus. Sabiedriskā pasūtījuma izpildē jāievieš sabiedriskā labuma tests. Jāpanāk, ka citu resoru finansējums, kas tiek izmantots raidījumu veidošanai, tiek iekļauts sabiedriskajā pasūtījumā.

6. Paredzēt papildu līdzekļu piesaisti sabiedriskajam pasūtījumam, lai atbilstoši EPLL varētu tos piešķirt komerciālajiem EPL, primāri – vietējiem un reģionālajiem EPL, tajā skaitā lokāla satura veidošanai un izpildīšanai lokālām auditorijām.

7. Jānodrošina sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem latgaliešu valodā un jāīsteno NEPLP Latgales elektronisko mediju programma.

8. Atbilstoši EPLL nepieciešams veikt sociolingvistisku pētījumu sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (Izglītības un zinātnes ministrija) un Valsts valodas centru (Tieslietu ministrija) par to, vai kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta. NEPLP, pamatojoties uz pētījumā gūtajiem datiem un to analīzi, nepieciešamības gadījumā aicina MK noteikt, kurās valsts teritorijas daļās latviešu valodas lietojums ir apdraudēts, un atbilstoši UNESCO Konvencijai par kultūru daudzveidību jāveic īpaši pasākumi valodas lietojuma veicināšanai.

9. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ietvaros jārisina jautājumu par apraides atļaujas izsniegšanu trešajās valstīs veidotajām programmām, kas tiek raidītas ar kādas ES dalībvalsts un kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū. Ņemot vērā, ka Krievija nav ratificējusi Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju, un ievērojot Direktīvā noteikto, ka mediju pakalpojumu sniedzēji atrodas dalībvalsts jurisdikcijā arī tad, ja tie izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī, vai satelīta resursus, kas pieder šai dalībvalstij, jārisina jautājumu par Krievijas EPL darba uzraudzību kopā ar ES dalībvalstīm, kur tie reģistrēti. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju ES līmenī jāaktualizē jautājumu, vai šāda atbilstība Direktīvai ir pietiekama, lai trešo valstu EPL tiktu atzīti par līdzvērtīgiem ES dalībvalstu EPL. Problēma: minētais Direktīvas princips ir pretrunā ar Direktīvas mērķi veidot vienotu Eiropas informatīvo un audiovizuālo pakalpojumu telpu.

10. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

11. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (piemēram, hibrīdtelevīzija, interaktīvā televīzija) attīstība būtiski ietekmē mediju vidi un rada jaunas iespējas gan mediju satura izplatīšanai plašā mērogā, gan mijiedarbībai ar mediju lietotājiem, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām sabiedrisko mediju programmām jābūt pieejamām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Attiecīgajā reģionā vai lokālajā apraides teritorijā bez maksas jābūt pieejamiem arī reģionālajiem vai vietējiem EPL.

12. Lai uzlabotu elektronisko mediju lietotprasmes līmeni valstī, sadarbībā ar citām institūcijām, pirmkārt, ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļu, jāizstrādā kritēriji un mehānisms pētījuma veikšanai šī līmeņa novērtēšanai.

13. (Izslēgts ar NEPLP 23.03.2016. lēmumu Nr. 65)

14. Jārīko gadskārtēju Radio un televīzijas dienu – mediju kritikas konferenci un profesionālās izcilības balvu pasniegšanu.

15. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

15.1. Jānodrošina mediju pētījumus, kas ir nepieciešami, analizējot elektronisko mediju stāvokli un attīstības iespējas, izstrādājot un īstenojot nozares stratēģiju, kā arī veidojot sabiedrisko pasūtījumu. Pilnvērtīgai EPLL īstenošanai, ieskaitot EPL darbības kontroli atbilstoši to darbības pamatnosacījumiem, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem ir Monitoringa centra kapacitātes palielināšana. Jāstiprina NEPLP juridisko kapacitāti, kā arī jārada iespēju piesaistīt atzinumu sniegšanai tehnoloģiju un citus mediju ekspertus.

15.2. Jāstiprina NEPLP Informācijas centra kapacitāti. Jāattīsta NEPLP ārējo komunikāciju, nodrošinot atvērtību, caurskatāmību un atgriezenisko saiti ar iesaistītajām pusēm. Sadarbībā ar dažādiem partneriem jārīko izglītojošus seminārus žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem.

15.3. Nepieciešams pilnvērtīgi līdzdarboties Eiropas regulatoru platformas (EPRA) tīklā, Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) tīklā.

15.4. NEPLP uzskata par nepieciešamu veikt zemes ciparu skaņas apraides testu, lai pārbaudītu tehnoloģiskos aspektus un veiktu ekonomisko aprēķinu, nolūkā aprēķināt visas digitalizācijas izmaksas. Testu veikt sadarbībā ar VSIA "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Satiksmes ministriju un VSIA "Latvijas Radio".

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija laika periodam līdz 2018.gadam stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pielikumi

1. Izplatīto programmu uzskaites žurnāla forma;

2. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi;

3. Kārtība, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai;

4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma "Darbības pamatnosacījumi";

5. Kārtība, kādā izsniedz retranslācijas atļaujas un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķir tiesības retranslēt audio un audiovizuālās programmas

6. Kārtība, kādā izskata elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieteikumus apraides tiesību piešķiršanai;

7. Izplatīto radio programmu uzskaites žurnāla forma, uz 1 lpp.