Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.482

Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 21.§)
Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
3.panta trešo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apstarošana – process, kura laikā cilvēks tiek pakļauts jonizējošam starojumam;

2.2. ārsts nosūtītājs – ārsts, zobārsts vai cita ārstniecības persona ar atbilstošu kvalifikāciju un tiesībām nosūtīt personas medicīniskajai apstarošanai;

2.3. brīvprātīgais palīgs – persona, kura nonāk saskarē ar pacientu tā medicīniskās apstarošanas laikā, apzināti un labprātīgi sniedzot pacientam atbalstu, ja tas neietilpst šīs personas profesionālajos pienākumos;

2.4. diagnostikas standartlīmeņi – jonizējošā starojuma dozu līmeņi radiodiagnostiskajā manipulācijā vai kopējās radioaktivitātes līmeņi darbībām ar radiofarmaceitiskajiem preparātiem, veicot standarta izmēra pacientu izmeklējumus (ķermeņa svars ir 70 kg) vai veicot standarta izmeklējumus, izmantojot radioloģisko ierīci saskaņā ar medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstu. Standarta manipulācijās, izmantojot vispārpieņemto un labo praksi diagnostikā un tehniskajā izpildījumā, šos līmeņus nepārsniedz;

2.5. dozas ierobežojumi – personai paredzamās dozas (kura var rasties no noteikta jonizējošā starojuma avota) ierobežojums, ko ņem vērā radiācijas drošības plānošanā un apstarošanas optimizācijā;

2.6. individuāls kaitējums − kaitīgie efekti, kas pēc apstarošanas klīniski novērojami personai vai tās pēcnācējiem. Kaitīgie efekti pēc apstarošanas parādās nekavējoties vai vēlākā laikā, un šajā gadījumā to parādīšanās ir drīzāk varbūtēja nekā droši sagaidāma;

2.7. juridiski medicīniskas manipulācijas – apstarošanas manipulācijas bez medicīniskām indikācijām, kas tiek veiktas apdrošināšanas vai juridiskiem mērķiem;

2.8. klīniskais audits – radioloģisko manipulāciju sistemātiska pārbaude vai pārskatīšana, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un iznākumu. Klīniskā audita laikā veic strukturētu radioloģisko manipulāciju pārskatīšanu un vērtē atbilstību labas klīniskās prakses prasībām, kā arī salīdzina manipulācijas un rezultātus ar pieņemtajiem radioloģisko manipulāciju standartiem un, ja nepieciešams, pārveido praksi un izmanto jaunus standartus;

2.9. kvalitātes kontrole – kvalitātes nodrošināšanas daļa, kas ietver darbību kopumu (plānošana, koordinēšana, izpilde), lai uzturētu vai uzlabotu kvalitāti, kā arī ietver visu iekārtu izmērāmo un kontrolējamo raksturlielumu pārraudzību, novērtēšanu un uzturēšanu attiecīgajā līmenī;

2.10. kvalitātes nodrošināšana – visas nepieciešamās plānotās un sistemātiskās darbības, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību, ka radioloģiskās manipulācijas tiks veiktas atbilstoši standartiem un apstiprinātajām medicīniskajām tehnoloģijām;

2.11. medicīniskā apstarošana – process, kura laikā jonizējošais starojums medicīniskos nolūkos iedarbojas uz cilvēka audiem, orgāniem un organismu kopumā;

2.12. medicīniskās apstarošanas tehniskie aspekti – radioloģisko manipulāciju sagatavošana un izpilde, ar radioloģisko manipulāciju saistītās radioloģiskās ierīces darbināšana un lietošana, radioloģiskās ierīces tehnisko parametru un fizikālo parametru novērtēšana, tai skaitā jonizējošā starojuma dozas, pacienta dozimetrija, radioloģiskās ierīces apkope un funkciju atbilstības novērtēšana, filmu attīstīšana un radiofarmaceitisko preparātu sagatavošana un lietošana;

2.13. medicīnas fizikas eksperts – medicīnas fiziķis ar vismaz maģistra grādu medicīnas fizikā vai eksperts jonizējošā starojuma fizikā vai jonizējošā starojuma tehnoloģijā, ko izmanto medicīniskajā apstarošanā, un kuram ir izsniegts radiācijas drošības eksperta sertifikāts medicīnas fizikā atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

2.14. pacienta doza – jonizējošā starojuma doza, ko medicīniskās apstarošanas laikā saņem pacients vai cita persona;

2.15. pacienta dozimetrija – to pacientu vai citu personu dozimetrija (dozas noteikšana), kuras pakļautas medicīniskajai apstarošanai;

2.16. praktizējošs ārsts – sertificēta ārstniecības persona, kurai ir tiesības veikt radioloģisko manipulāciju un kura ir atbildīga par radioloģiskās manipulācijas izvēli un katru medicīnisko apstarošanu (piemēram, radiologs terapeits, radiologs diagnosts vai zobārsts);

2.17. radiofarmaceitisks preparāts – jebkuras radioloģijā lietojamas zāles, kas lietošanai sagatavotā veidā satur vienu vai vairākus radionuklīdus − radioaktīvos izotopus, izņemot izotopus no slēgtiem starojuma avotiem, kas paredzēti medicīniskiem nolūkiem;

2.18. radiodiagnostiska manipulācija – medicīniskā izmeklēšana, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu tikai diagnostiskos nolūkos (piemēram, kodolmedicīnas diagnostiskā manipulācija, vispārējā rentgenoloģija, datortomogrāfija, invazīvā radioloģija, kā arī zobārstniecības radioloģija);

2.19. radiodiagnostisks – tāds, kas attiecas uz in vivo diagnostisko kodolmedicīnu, medicīniski diagnostisko radioloģiju un zobārstniecības radioloģiju;

2.20. radioloģiska manipulācija – manipulācija, kura saistīta ar medicīnisko apstarošanu. Radioloģisko manipulāciju iedala radiodiagnostiskā un radioterapeitiskā manipulācijā;

2.21. radioloģiskas ierīces – radioloģijā lietojamās medicīniskās ierīces, kas ģenerē jonizējošo starojumu vai satur jonizējošā starojuma avotu;

2.22. radioloģisks – tāds, kas attiecas uz radiodiagnostiskām un radioterapeitiskām manipulācijām, kā arī invazīvo radioloģiju vai citu plānotu un vadītu radioloģiju;

2.23. radioterapeitiska manipulācija – ārstēšana, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu (piemēram, kodolmedicīnas terapeitiskā manipulācija, paātrinātāju un citu jonizējošā starojuma avotu izmantošana staru terapijā un invazīvajā radioloģijā);

2.24. radioterapeitisks – tāds, kas attiecas uz radioterapiju, ietverot kodolmedicīnu terapeitiskiem mērķiem;

2.25. skrīninga izmeklējums – procedūra, kurā izmanto radioloģiskās ierīces agrīnai diagnostikai iedzīvotāju grupās ar paaugstinātu risku.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem medicīniskās apstarošanas veidiem:

3.1. personas apstarošana, kas saistīta ar slimības diagnostiku vai ārstēšanu, vai veselības pārbaudi;

3.2. darbinieka apstarošana obligātajās darbinieka veselības pārbaudēs un apskatēs;

3.3. tādas personas apstarošana, kura brīvprātīgi piedalās medicīnisko, biomedicīnisko, diagnostisko vai terapeitisko pētījumu programmā;

3.4. personas apstarošana, kas saistīta ar juridiski medicīnisku manipulāciju;

3.5. brīvprātīgā palīga apstarošana.

4. Medicīniskajā apstarošanā izmanto metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību, kā arī medicīniskās ierīces, kas laistas apgrozībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrāciju.

5. Praktizējoša ārsta klīniskā atbildība saistībā ar medicīnisko apstarošanu ir:

5.1. izvērtēt medicīniskās apstarošanas pamatojumu;

5.2. nodrošināt medicīniskās apstarošanas optimizāciju:

5.2.1. izvēlēties radioloģiskajai manipulācijai atbilstošu radioloģisko ierīci;

5.2.2. iegūt radiodiagnostisko informāciju vai nodrošināt radioterapeitisko rezultātu;

5.2.3. iesaistīties medicīniskās apstarošanas tehnisko aspektu izvērtēšanā, lai samazinātu personāla un citu personu apstarošanu;

5.2.4. izvērtēt radioloģisko manipulāciju un pacienta dozu;

5.3. novērtēt medicīniskajā apstarošanā iegūto radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu;

5.4. sadarboties ar citiem speciālistiem, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu (piemēram, medicīnas fiziķiem, radiologa asistentiem vai radiogrāferiem), attiecībā uz medicīniskās apstarošanas tehniskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz radioloģiskajām manipulācijām grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, brīvprātīgiem pētījumu dalībniekiem un palīgiem;

5.5. iespēju robežās iegūt informāciju par personai iepriekš veiktajām radioloģiskajām manipulācijām un ņemt vērā šos datus, lai izvairītos no nepamatotas medicīniskās apstarošanas;

5.6. nodot citām ārstniecības personām, tai skaitā citiem praktizējošiem ārstiem un ārstiem nosūtītājiem, informāciju par personai veiktajām radioloģiskajām manipulācijām, kā arī, ja nepieciešams, informāciju par slimības vēsturi, lai samazinātu individuālo kaitējumu, ko var radīt nepamatota medicīniskā apstarošana;

5.7. nodrošināt pacientu un brīvprātīgo palīgu ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi.

6. Ja radioloģiskās manipulācijas tiek izpildītas atbilstoši tipveida radiodiagnostiskajām manipulācijām, tiesības veikt radioloģisko manipulāciju ir arī citā specialitātē sertificētam ārstam, kas apmācīts attiecīgo manipulāciju veikšanā un radiācijas drošības ievērošanā.

7. Operators nodrošina:

7.1. radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi un ieviešanu;

7.2. klīnisko auditu ne retāk kā reizi piecos gados, izņemot zobārstniecību. Klīniskā audita organizēšanā operators iesaista praktizējošus ārstus, medicīnas fiziķus un kvalitātes kontroles veicējus, lai ieviestu iestādes specifikai atbilstošus diagnostikas standartlīmeņus un klīniskos protokolus, tai skaitā:

7.2.1. izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā ieteiktos standartlīmeņus;

7.2.2. veicot pacienta dozu vai ar to saistīto parametru mērījumus radioloģiskās manipulācijās ar standarta izmēra pacientu (ķermeņa svars ir 70 kg);

7.2.3. nosakot kā kontroles lielumu pacienta dozu vai ar to saistītos parametrus, kurus var iegūt ar iestādei piederošo mēraparatūru;

7.3. medicīnas fizikas eksperta un medicīnas fiziķa iesaistīšanu radioloģiskajās manipulācijās (tai skaitā pacienta dozimetrijas un kvalitātes nodrošināšanas optimizācijā, ietverot arī kvalitātes kontroli) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu minimālajām darba slodzēm. Medicīnas fizikas ekspertu, ja nepieciešams, iesaista arī citās radioloģiskajās manipulācijās;

7.4. ar medicīnisko apstarošanu saistīto pacientu un darbinieku izvietošanu un radioloģisko manipulāciju veikšanu radiācijas drošības prasībām atbilstošās telpās;

7.5. radiācijas drošības instrukciju pieejamību brīvprātīgajiem palīgiem;

7.6. informācijas sniegšanu citām ārstniecības iestādēm pēc to rakstiska pieprasījuma par pacientam veikto medicīnisko apstarošanu;

7.7. darba organizāciju un atbildības sadalījumu atbilstoši speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

8. Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā nosaka šādas prasības:

8.1. radioloģiskās ierīces, attēla iegūšanas iekārtu, aizsardzības pret jonizējošo starojumu aprīkojuma un ar jonizējošā starojuma ģenerēšanu saistīto tehnisko iekārtu tehnisko parametru pārbaužu nosacījumi un regularitāte, kā arī tehniskā servisa pakalpojumu nosacījumi;

8.2. medicīniskā apstarošana veicama ar radioloģisko ierīci, kuras tehniskie parametri atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem radioloģiskās ierīces tehnisko parametru kritērijiem;

8.3. atbilstības nodrošināšana starp radiodiagnostiskās vai radioterapeitiskās manipulācijas mērķi un medicīniskajā apstarošanā izmantotās radioloģiskās ierīces tehniskajām iespējām;

8.4. rakstisku procedūras aprakstu (protokolu) izstrāde katrai radioloģiskās ierīces tipveida radiodiagnostiskajai manipulācijai;

8.5. prasības pacienta dozimetrijas kontrolei, mēriekārtu un medicīniskās apstarošanas kontroles iekārtu pārbaudēm, tai skaitā mērinstrumentu veiktspējas ikdienas pārbaudēm;

8.6. papildu prasības regulārām kvalitātes kontroles pārbaudēm bērnu medicīniskajā apstarošanā un pacienta dozu vai radioloģisko manipulāciju novērtējumam bērniem, iesaistot radniecīgu iestāžu ekspertus;

8.7. informācijas pieejamības nodrošināšana par filtrāciju, fokusa lauka izmēriem, attālumu no jonizējošā starojuma avota līdz attēla uztvērējam, lauka izmēra indikāciju, kā arī par citiem parametriem, kas raksturo radioloģiskās ierīces darbu;

8.8. prasības individuālo aizsarglīdzekļu (tai skaitā apkakļu un priekšautu) lietošanai un pārbaudei;

8.9. prasības kvalitātes nodrošināšanas programmai, kas noteiktas citos normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

9. Medicīniskajā apstarošanā izmanto ar jonizējošo starojumu saistītās medicīniskās tehnoloģijas, kuras Nacionālais veselības dienests apstiprinājis atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību. Minētās tehnoloģijas izmanto, ievērojot šajos noteikumos noteiktos radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipus cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

10. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – centrs):

10.1. lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, sadarbībā ar attiecīgajām profesionālajām biedrībām izstrādā ieteikumus par mācību programmās iekļaujamiem mācību tematiem, kas saistīti ar radiācijas drošību medicīniskajā apstarošanā, tai skaitā kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem;

10.2. apkopo informāciju par pacientu dozām, novērtējot kopējās jonizējošā starojuma dozas atsevišķām iedzīvotāju grupām;

10.3. analizē iespējas samazināt pacienta dozu atbilstoši pieejamām tehnoloģijām un metodēm;

10.4. reizi gadā Nacionālajam veselības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram sniedz informāciju par operatoriem piešķirtajām un anulētajām speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā.

11. Veselības inspekcijai, veicot ārstniecības iestāžu uzraudzību un kontroli, ir tiesības pieprasīt operatoram apliecinājumus par radioloģisko ierīču elektrodrošības un funkciju atbilstības testēšanu.

2. Medicīniskās apstarošanas pamatojums

12. Ārsts nosūtītājs aizpilda nosūtījumu radioloģiskās manipulācijas veikšanai, pamatojot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību.

13. Praktizējošais ārsts izvērtē ārsta nosūtītāja sniegto medicīniskās apstarošanas pamatojumu un, ja tas ir pietiekams, atļauj veikt medicīnisko apstarošanu.

14. Medicīniskā apstarošana bez attiecīgā pamatojuma ir aizliegta. Vēža skrīninga izmeklējumos ievēro normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību noteiktās prasības attiecībā uz vēža skrīningu.

15. Šo noteikumu 12., 13. un 14. punktā minētās prasības neattiecas uz medicīniskajiem pētījumiem un juridiski medicīniskajām manipulācijām.

16. Praktizējošais ārsts, pamatojot un izvērtējot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību:

16.1. salīdzina pacienta izārstēšanas, paredzamo sāpju samazināšanas, ārstēšanas iespēju palielināšanas vai dzīves ilguma pagarināšanas iespējas ar iespējamo individuālo kaitējumu, ko medicīniskā apstarošana var radīt. Veicot salīdzinājumu, ņem vērā arī efektivitāti, ieguvumu un risku, kas rodas, izmantojot pieejamās alternatīvās metodes, kurām ir tas pats mērķis, bet tās nav saistītas ar apstarošanu vai saistītas mazāk (piemēram, ultraskaņas izmeklējumi un ķīmijterapija);

16.2. ņem vērā medicīniskās apstarošanas mērķus un personas fiziskās īpatnības;

16.3. ņem vērā diagnostikas standartlīmeņus, kuri norādīti šo noteikumu 1. pielikumā, un iestādes specifikai atbilstošus diagnostikas standartlīmeņus, ja tādi ir noteikti;

16.4. ņem vērā iepriekš iegūtu radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu;

16.5. var noteikt ierobežojumus vai atteikt radioloģisko manipulāciju, ja:

16.5.1. ārstniecības iestādē sāk izmantot jaunu radioloģisko manipulāciju;

16.5.2. ir iegūti pierādījumi par attiecīgās radioloģiskās manipulācijas nepietiekamu efektivitāti vai iespējamām nelabvēlīgām blakusparādībām;

16.5.3. no medicīniskās apstarošanas personas veselībai nav tieša diagnostiska vai terapeitiska labuma (arī ja persona pati pieprasa to veikt). Šādos gadījumos medicīnisko apstarošanu var veikt, ņemot vērā praktizējošā ārsta noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumu, ja šāds apstarojums rada būtisku apdraudējumu personas veselībai vai draudus dzīvībai.

17. Praktizējošais ārsts, pamatojot brīvprātīgā palīga medicīnisko apstarošanu, ņem vērā tiešo labumu pacienta veselībai un iespējamo apstarošanas radīto kaitējumu brīvprātīgajam palīgam un pacientam.

18. Ja kādas radioloģiskās manipulācijas izmantošana kopumā nav pamatota, ārstu konsilijs atsevišķos gadījumos, izvērtējot iespēju gūt labumu pacienta veselībai un apstarošanas iespējamo individuālo kaitējumu, var pieņemt lēmumu atļaut medicīnisko apstarošanu.

19. Skrīninga izmeklējumi ir atļauti tikai tad, ja paredzamie medicīniskās apstarošanas ieguvumi attiecīgajai iedzīvotāju grupai vai visam iedzīvotāju kopumam kompensē ekonomiskās un sociālās izmaksas, kuras var radīt jonizējošā starojuma kaitīgā iedarbība, un ir ņemtas vērā šādas apstarošanas iespējas slimību atklāšanā, atklāto slimību ārstēšanas iespējas un sabiedrības ieguvums no šo slimību izplatības ierobežošanas.

20. Aizliegts apstarot personu medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā (turpmāk – pētījums), izņemot gadījumu, ja medicīnas ētikas komiteja ir piekritusi pētījumu programmas uzsākšanai un apstarojamā persona ir informēta par sagaidāmo risku un rakstiski devusi piekrišanu piedalīties pētījumā. Medicīnas ētikas komiteja uzrauga, lai pētījumos iesaistīto un medicīniskai apstarošanai pakļauto personu skaits būtu pēc iespējas mazāks, bet pietiekams, lai iegūtu precīzu un ticamu informāciju.

21. Pirms personas apstarošanas pētījumā nepieciešams novērtēt iespējamo diagnostisko vai terapeitisko labumu, ko persona varētu gūt, piedaloties šajā pētījumā, un saņemt viņas ārstējošā ārsta rakstisku piekrišanu.

22. Pirms lēmuma pieņemšanas par personas apstarošanu pētījumā medicīnas ētikas komiteja pārbauda, vai persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai:

22.1. nav atkarīga no pētījuma veicēja;

22.2. nav piekritusi piedalīties pētījumā par samaksu, izņemot tiešo kompensāciju par piedalīšanos pētījumā, vai tikusi kā citādi ietekmēta.

23. Pētījumu veicējs ir atbildīgs, lai:

23.1. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, vismaz dienu pirms apstarošanas tiktu rakstiski viņai saprotamā veidā informēta par iespējamo risku;

23.2. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, saņemtu informāciju par pētījuma iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī par blakusparādībām, kas var rasties pētījuma laikā vai pēc tā;

23.3. tiktu nodrošināta informācijas konfidencialitāte par pētījumā iesaistītajām personām;

23.4. pētījumā iesaistītajām personām tiktu nodrošināta iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības pētījumā, nesniedzot atteikšanās pamatojumu.

3. Radioloģiskās manipulācijas
3.1. Vispārīgās prasības

24. Veicot radioloģisko manipulāciju, nodrošina (atkarībā no apstarošanas nolūka un apstarojamā orgāna vai audiem) aizsardzību pret jonizējošo starojumu jutīgajiem orgāniem, kas ir apstarojamās ķermeņa daļas tuvumā un kurus var skart jonizējošais starojums (mazā iegurņa orgāniem, piena dziedzeriem vai vairogdziedzerim).

25. Praktizējošais ārsts:

25.1. ir atbildīgs par lēmuma pieņemšanu atļaut vai neatļaut attiecīgo radioloģisko manipulāciju;

25.2. veic nepieciešamās korekcijas medicīniskās apstarošanas izpildē, ja radioloģiskā manipulācija kopumā nenodrošina radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu;

25.3. veic pasākumus, lai:

25.3.1. turpmāk kopumā samazinātu personu medicīnisko apstarošanu, ja radiodiagnostiskajā manipulācijā pacientu dozas pastāvīgi pārsniedz diagnostikas standartlīmeni;

25.3.2. samazinātu medicīnisko apstarošanu, ja personai tiek veikts nestandarta izmeklējums;

25.4. nodrošina, lai brīvprātīgā palīga saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 5 mSv gadā.

26. Ja brīvprātīgā palīga novērtētā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 5 mSv gadā, brīvprātīgo palīgu pielīdzina darbiniekam, kurš veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un operators viņam nodrošina individuālo dozimetriju.

27. Studenti, rezidenti un nesertificētas ārstniecības personas, kuras apgūst atbilstošas mācību programmas, var veikt radioloģisko manipulāciju vai daļu no tās atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.

28. Praktizējošais ārsts, radiologa asistents un medicīnas fiziķis kontrolē pacienta medicīniskās apstarošanas izpildi un nodrošina konkrētās radioloģiskās manipulācijas dokumentēšanu attiecīgajās medicīnisko dokumentu veidlapās atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

29. Operators nodrošina, ka individuālo aizsarglīdzekļu pārbaudi pēc svina ekvivalenta ražotāja noteiktajā termiņā, bet, ja tas nav noteikts, − ne retāk kā reizi divos gados, veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā.

3.2. Medicīniskā apstarošana radiodiagnostiskos nolūkos

30. Praktizējošais ārsts ir atbildīgs, lai radiodiagnostiskajā manipulācijā:

30.1. pacients tiktu apstarots ar iespējami mazāku medicīniskās apstarošanas dozu, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus un izvēloties tādus medicīniskās apstarošanas parametrus, kas nodrošina kvalitatīva attēla iegūšanu;

30.2. tiktu ņemti vērā attiecīgās radioloģiskās ierīces tehniskie parametri;

30.3. varētu izvairīties no papildu medicīniskās apstarošanas, maksimāli izmantojot iepriekšējā medicīniskajā apstarošanā gūto radiodiagnostisko informāciju.

31. Lai samazinātu pacienta dozu un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju, plānojot un veicot radiodiagnostisko manipulāciju, ņem vērā šādus medicīniskās apstarošanas parametrus:

31.1. izmeklējamā lauka lielums;

31.2. digitālo attēlu skaits, uzņēmumu lielums un skaits izmeklējuma laikā vai griezumu skaits datortomogrāfijā;

31.3. attēla uztvērēja veids, tā jutīgums un izšķirtspēja;

31.4. izkliedētā jonizējošā starojuma uztveršanas režģa esība;

31.5. primārā staru kūļa kolimācija;

31.6. attēla uzlabošanas tehnika dinamiskajā attēlošanā, tai skaitā attēlu skaits sekundē;

31.7. attīstītāja temperatūra, attēla rekonstrukcijas algoritms un citi attēla apstrādāšanas faktori;

31.8. rentgenspuldzei pievadītais augstspriegums, strāvas stiprums, izmeklēšanas laiks un citi radioloģiskās ierīces tehniskie parametri;

31.9. pacienta fiziskās īpatnības.

32. Mobilo radioloģisko ierīci ārpus radiodiagnostiskā kabineta radiodiagnostiskajā manipulācijā lieto tad, ja medicīnisku kontrindikāciju dēļ pacientu nav iespējams pārvietot uz radiodiagnostisko kabinetu.

3.3. Medicīniskā apstarošana kodolmedicīnas diagnostiskajās manipulācijās un radioterapeitiskos nolūkos

33. Radiologs diagnosts kodolmedicīnas diagnostiskajā manipulācijā:

33.1. izvēlas radionuklīdu ar pēc iespējas īsāku pussabrukšanas periodu;

33.2. izvēlas tādu ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti un attēla iegūšanas algoritmu, lai to kombinācija nodrošinātu minimālu pacienta dozu un kvalitatīvu attēlu;

33.3. ņem vērā kopējās radioaktivitātes diagnostikas standartlīmeņus;

33.4. ievieš nepieciešamās papildu prasības pacientiem ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem;

33.5. izmanto metodes, kas paātrina radiofarmaceitiskā preparāta izvadīšanu;

33.6. ja kodolmedicīnas diagnostiskā manipulācija nepieciešama bērnam, veic pacientam ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes korekciju, ņemot vērā bērna fiziskos parametrus, un izvēlas attiecīgu lielumu starp minimālo radiofarmaceitiskā preparāta devu bērnam (1. pielikuma 7. un 8. punkts) un maksimālo devu pieaugušajam (1. pielikuma 6. punkts);

33.7. nodrošina, ka radioaktīvo farmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms radioloģiskās manipulācijas izpildes;

33.8. izvieto pacientus, kuriem ievadīts radiofarmaceitiskais preparāts, īpaši aprīkotās telpās.

34. Radiologs terapeits sadarbībā ar medicīnas fiziķi attiecīgās ķermeņa daļas medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskajā manipulācijā plāno individuāli, lai jonizējošā starojuma dozas apkārtējos audos, kas nav medicīniskās apstarošanas objekti, būtu tik zemas, cik tas praktiski ir iespējams atbilstoši paredzētajam radioterapeitiskajam mērķim.

35. Radioterapeitiskā manipulācijā katram pacientam medicīnas fiziķis vai fizikas tehniķis sagatavo medicīniskās apstarošanas plānu, kuru pārbauda cits medicīnas fiziķis vai medicīnas fizikas eksperts. Plānu apstiprina radiologs terapeits. Medicīniskās apstarošanas plānā ietver:

35.1. kopējo jonizējošā starojuma dozu medicīniskās apstarošanas objektā, apkārtējos audos un pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos;

35.2. medicīniskās apstarošanas topogrāfisko shēmu;

35.3. jonizējošā starojuma avotu, jonizējošā starojuma veidu un enerģiju, apstarojamā lauka ģeometriskos parametrus, lauka modifikatorus, monitorvienības un citus apstarojamā lauka parametrus;

35.4. medicīniskās apstarošanas frakciju skaitu, jonizējošā starojuma dozas jaudu un laiku katrā apstarošanas frakcijā.

36. Radiologs terapeits kodolmedicīnas terapeitiskajā manipulācijā:

36.1. izvēlas atbilstošu radionuklīdu;

36.2. ievēro īpašas prasības pacientam ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem;

36.3. ir atbildīgs, lai:

36.3.1. medicīniskās apstarošanas plānotais mērķa (objekta) tilpums saņem nepieciešamo jonizējošā starojuma dozu, maksimāli aizsargājot citus orgānus un audus;

36.3.2. lietojamo radiofarmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms manipulācijas izpildes;

36.3.3. pacientu, kuram ir veikta manipulācija, ievieto īpašā palātā, lai aizsargātu darbiniekus, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, pārējos pacientus un apmeklētājus pret jonizējošo starojumu, un nosaka šādus dozas ierobežojumus:

36.3.3.1. jonizējošā starojuma doza, ko apmeklētājs saņēmis no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, nedrīkst pārsniegt 5 mSv gadā visam ķermenim;

36.3.3.2. ja apmeklētājs nav sasniedzis 18 gadu vecumu, jonizējošā starojuma doza, ko apmeklētājs saņēmis no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā visam ķermenim.

37. Lai ierobežotu citu personu apstarošanu no pacienta, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā manipulācija, operators nodrošina, ka pacientu neizraksta un neizlaiž no ārstniecības iestādes, līdz kopējā radioaktivitāte viņa ķermenī nav mazāka par 400 MBq I-131, bet, ja pacients dzīvo kopā (vienā istabā) ar bērniem līdz 14 gadu vecumam, – 200 MBq I-131. Ja tiek lietoti citi radionuklīdi, konkrēto kopējās radioaktivitātes lielumu nosaka radiologs terapeits, ņemot vērā to personu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ar kurām pacients dzīvo vai strādā kopā, un to, ka paredzamā doza nedrīkst pārsniegt 0,1 mSv/gadā, ja pacients ievēro ārstniecības iestādes norādījumus.

38. Ja pacients bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, radiologs:

38.1. informē pacientu par uzturēšanās noteikumiem līdz radiodiagnostiskās manipulācijas beigām;

38.2. nodrošina pacienta apmeklētājus ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi;

38.3. izrakstot pacientu no ārstniecības iestādes, izsniedz pacientam vai viņa ģimenes loceklim, aizgādnim vai aizbildnim rakstiskus norādījumus par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un informāciju par iespējamo jonizējošā starojuma dozu, ko citas personas var saņemt no attiecīgā pacienta.

39. Operators kodolmedicīnas radioloģiskajās manipulācijās ir atbildīgs:

39.1. par tādu operatora kontrolētajā zonā radušos radioaktīvo atkritumu (piemēram, pacientu izdalījumi), radioaktīvi piesārņoto materiālu un atkārtoti izmantojamo priekšmetu uzskaiti, savākšanu, marķēšanu, glabāšanu līdz radioaktīvajai sabrukšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem vai izvadīšanai vidē, kuri rodas no pacientiem vai saistībā ar pacientiem, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas;

39.2. par regulāriem dozimetriskajiem mērījumiem telpās, kurās veic kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas vai kurās atrodas pacienti, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas.

4. Radioloģiskā ierīce

40. Operators nodrošina, lai radiodiagnostiskajā manipulācijā lietojamā radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:

40.1. medicīniskā apstarošana tiek uzturēta atbilstoši diagnostikas standartlīmeņiem, kas ļauj iegūt pietiekamu radiodiagnostisko informāciju;

40.2. uz radioloģiskās ierīces vai ražotāja pievienotajā lietošanas instrukcijā ir norādīts rentgenlampas augstspriegums, strāvas stiprums un ekspozīcijas laiks vai strāvas stipruma un ekspozīcijas laika reizinājums;

40.3. radioloģiskajai ierīcei ir aprīkojums, kurš automātiski pārtrauc jonizējošā starojuma ģenerēšanu pēc noteikta laika, kā arī pēc paredzētās jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;

40.4. radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums ir piemēroti un nodrošina iespējas pietiekami samazināt pacientu dozas, veicot medicīnisko apstarošanu veselības pārbaudēs, kā arī veicot tādu medicīnisko apstarošanu, kurā tiek saņemtas lielas pacienta dozas, tai skaitā invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā;

40.5. rentgendiagnostikas ierīce ir aprīkota ar pacienta dozas mērīšanas ierīci. Ja nav iespējams rentgendiagnostisko ierīci aprīkot ar pacienta dozas mērīšanas ierīci, pacienta dozimetriju veic, izmantojot citas metodes.

41. Lai samazinātu medicīnisko apstarošanu bērniem, operators nodrošina, ka šādiem izmeklējumiem specializētās veselības aprūpes iestādes izmanto:

41.1. radiodiagnostisko ierīci, kas papildus iekārtās izmantotajam 2,5 mm alumīnija filtram ir aprīkota ar 0,1 mm alumīnija un 0,1 mm vara filtru vai 0,2 mm vara filtru, un ir iespēja atslēgt dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīci;

41.2. datortomogrāfu, kas nodrošina, lai pacienta doza neatšķiras no ražotāja noteiktās dozas vairāk par ±15 % no bērnu izmeklējumiem noteiktajiem diagnostikas parametriem.

42. Rentgenoskopiskie izmeklējumi:

42.1. ir aizliegti:

42.1.1. bez elektronoptiskas attēla pastiprināšanas ierīces vai līdzvērtīgas iekārtas;

42.1.2. bez digitālās attēla apstrādes ierīces skrīninga izmeklējumu programmās;

42.1.3. bez dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīces caurskatēs;

42.2. ar izslēgtu dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīci ir atļauti:

42.2.1. izmeklējot nelielas ķermeņa daļas, tai skaitā ekstremitātes;

42.2.2. izmeklējot bērnu, kurš nav vecāks par 5 gadiem vai kura svars nepārsniedz 12 kilogramu;

42.2.3. citos gadījumos, ja to pieļauj radioloģiskās ierīces tehniskās iespējas.

43. Operators nodrošina, lai radioterapeitiskajā manipulācijā izmantojamā radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:

43.1. izmantojamā ierīce un tās aprīkojums ir apgādāti ar ierīcēm, kas nodrošina medicīniskās apstarošanas izvēli un ekspluatācijas parametru uzturēšanu atbilstoši lietošanas mērķim, kā arī nepārtrauktu un nepārprotamu indikāciju par tādiem radioloģiskās ierīces tehniskajiem parametriem kā jonizējošā starojuma veids, enerģija, primārā kūļa modifikatori, tai skaitā filtri, attālums līdz pacientam, apstarojamā lauka izmēri, kūļa orientācija, medicīniskās apstarošanas laiks un pacienta doza;

43.2. ja tiek pārtraukta elektriskās strāvas piegāde, jonizējošā starojuma avots radioloģiskajā ierīcē automātiski tiek izslēgts (tiek izslēgta jonizējošā starojuma ģenerācija vai jonizējošā starojuma avots tiek pārvietots no darba stāvokļa uz drošas glabāšanas stāvokli, vai kādā citā veidā tiek nodrošināta apstarojuma pārtraukšana vai būtiska samazināšana) tā, lai kūļa kontroles mehānismu var atkārtoti ieslēgt tikai no vadības pults;

43.3. radioloģiskā ierīce, kas ir lieljaudas jonizējošā starojuma avots, ir aprīkota ar drošības blokatoriem vai citiem līdzekļiem, kas nepieļauj radioloģisko ierīci izmantot citādi, kā tas norādīts uz vadības pults, un tā ir nodrošināta vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām drošības sistēmām ierīces darbības pārtraukšanai;

43.4. drošības blokatoru konstrukcijā lieto tādas fiziskās aizsardzības sistēmas kā kodus un atslēgas, kas garantē, ka radioloģiskās ierīces ekspluatācija ar izslēgtu bloķēšanu, veicot remontdarbus vai kalibrēšanu, ir iespējama tikai ekspluatācijas darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuras izslēdz divi speciālisti vienlaikus;

43.5. kontroles iekārtas nekavējoties brīdina par jebkurām novirzēm radioloģiskās ierīces darbībā un pārtrauc tās darbību, ja šīs novirzes pārsniedz drošas ekspluatācijas parametrus.

44. Operators nodrošina, lai:

44.1. jebkurš radioloģiskās ierīces komponenta bojājums tiktu konstatēts pēc iespējas ātrāk, bet tāds bojājums, kas var radīt lielas jonizējošā starojuma dozas, tiktu konstatēts nekavējoties un, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots nebūtu darba stāvoklī;

44.2. cilvēka kļūdas iespējamība jonizējošā starojuma avotu darbībā būtu samazināta līdz minimumam;

44.3. radioloģiskai ierīcei tiktu veikta elektrodrošības pārbaude un funkciju atbilstības testēšana un novērtēšana (tehnisko parametru novērtēšana);

44.4. tiktu noteikti dozu ierobežojumi saistībā ar radioloģiskās ierīces izmantošanu tā, lai potenciālā doza no vienas iekārtas pie maksimālajiem ekspluatācijas parametriem nepārsniedz 1/3 no dozu limitiem gadā (darbiniekiem − 6 mSv, brīvprātīgajiem palīgiem – 1,5 mSv, bet apmeklētājiem − 0,3 mSv). Ja attiecīgajā telpā vienlaikus izmanto vairākas iekārtas, tad šo dozu ierobežojumu nosaka visām iekārtām kopā.

45. Radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudes un funkciju atbilstības testēšanu un novērtēšanu attiecībā uz tehniskajiem parametriem, kuri minēti šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. tabulā, veic inspicēšanas institūcija, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā:

45.1. uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;

45.2. pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus;

45.3. lietošanas laikā zobārstniecības iekārtām ne retāk kā reizi trijos gados, pārējām radioloģiskajām ierīcēm − ne retāk kā reizi gadā.

46. Papildus šo noteikumu 45. punktā noteiktajam operators nodrošina, ka šo noteikumu 3. pielikuma 3. tabulā minēto tehnisko parametru novērtēšanu atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļautajām prasībām un regularitātei veic:

46.1. radiodiagnostiskajā manipulācijā lietojamām radioloģiskajām ierīcēm – inspicēšanas institūcija, radiācijas drošības struktūrvienība, medicīnas fiziķis, medicīnas fiziķis eksperts vai darba vadītājs;

46.2. radioterapeitiskajā manipulācijā lietojamajām radioloģiskajām ierīcēm – inspicēšanas institūcija vai medicīnas fiziķis eksperts.

47. Šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulas I sadaļas 8. punktā minēto dozas un laukuma reizinājuma mērītāja kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā.

48. Inspicēšanas institūcijai ir šādi pienākumi:

48.1. ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim) rakstiski informēt centru par radioloģiskajām ierīcēm veiktajām elektrodrošības pārbaudēm un funkciju atbilstības testēšanu un novērtēšanu (tehnisko parametru novērtēšanu), norādot šādu informāciju:

48.1.1. operatora nosaukums un reģistrācijas numurs;

48.1.2. radioloģiskās ierīces nosaukums un tās atrašanās vieta (adrese);

48.1.3. radioloģiskās ierīces funkciju atbilstības testēšanas un novērtēšanas (tehnisko parametru novērtēšanas) pārskata datums un numurs;

48.2. pēc radioloģiskās ierīces funkciju atbilstības testēšanas un novērtēšanas pārskata izsniegšanas operatoram nekavējoties rakstiski informēt centru par radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudē un funkciju atbilstības testēšanā un novērtēšanā (tehnisko parametru novērtēšanā) konstatētajām neatbilstībām.

49. Centrs, veicot uzraudzību radiācijas drošībā un kodoldrošībā:

49.1. izvērtē radioloģiskās ierīces izmantošanas iespējamību atbilstoši plānotajiem mērķiem;

49.2. kontrolē, vai kvalitātes nodrošināšanas programmā ir iekļauta šo noteikumu 3. pielikuma 3. tabulā minēto tehnisko parametru atbilstības novērtēšanas regularitāte, un, ja nepieciešams, pieprasa, lai operators precizē novērtēšanas regularitāti;

49.3. ja nepieciešams, pieprasa, lai operators uzlabo radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus vai izlabo defektus;

49.4. pieprasa apturēt radioloģiskās ierīces izmantošanu līdz korektīvo darbību veikšanai vai ierīces darbības izbeigšanai, ja tās ekspluatācija neatbilst radiācijas drošības prasībām, radioloģiskās ierīces tehniskie parametri neatbilst noteiktajām prasībām (3. pielikums) vai radioloģiskā ierīce nenodrošina nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu.

50. Centrs par lēmumu aizliegt radioloģiskās ierīces lietošanu informē Zāļu valsts aģentūru, Veselības inspekciju un Nacionālo veselības dienestu.

5. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu grūtniecēm, mātēm zīdīšanas periodā un bērniem

51. Ja medicīniskā apstarošana paredzēta reproduktīvā vecuma sievietei, ārsts nosūtītājs vai praktizējošais ārsts noskaidro, vai viņa nav grūtniece vai māte, kas baro bērnu ar krūti, un par to izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentā un norīkojumā. Sieviete ar parakstu apliecina, ka viņas sniegtā informācija ir patiesa.

52. Ja medicīniskā apstarošana nepieciešama grūtniecei, īpaši ja apstarošanai ir pakļauti vēdera dobuma un iegurņa orgāni, ārsts nosūtītājs un praktizējošais ārsts medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī augļa apstarošanu.

53. Jebkuru medicīnisko apstarošanu grūtniecei plāno tā, lai viņa saņemtu minimālo pacienta dozu. Praktizējošais ārsts grūtnieci informē par iespējamo risku auglim.

54. Ja māte baro bērnu ar krūti, ārsts nosūtītājs un praktizējošais ārsts kodolmedicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē apstarošanas steidzamību un optimizāciju, ņemot vērā arī bērna paredzamo apstarošanu. Praktizējošais ārsts medicīnisko apstarošanu plāno tā, lai māte un bērns saņemtu minimālo pacienta dozu.

55. Ja radioloģiskajā manipulācijā mātei, kas baro bērnu ar krūti, praktizējošais ārsts izmanto radionuklīdus, māte bērna zīdīšanu pārtrauc un turpina tikai pēc tam, kad radiofarmaceitiskā preparāta daudzums mātes pienā ir zemāks par pieļaujamo kopējo radioaktivitāti. Pieļaujamie radioaktīvo farmaceitisko preparātu kopējās radioaktivitātes limiti mātes pienā norādīti šo noteikumu 4. pielikumā.

56. Ārstniecības iestādes organizē pasākumus, kuros reproduktīvā vecuma sievietes, grūtnieces un mātes, kuras baro bērnu ar krūti, tiek brīdinātas par iespējamo jonizējošā starojuma apdraudējumu, tai skaitā sagatavo un piemērotās vietās attiecīgajās ārstniecības iestādēs izvieto materiālus par šiem jautājumiem.

57. Praktizējošais ārsts nodrošina, lai, veicot bērnu medicīnisko apstarošanu, tiktu izmantota tikai bērniem piemērota radioloģiskā ierīce un papildaprīkojums, tai skaitā pacienta imobilizācijas aprīkojums, kā arī tiktu ievēroti šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā un 1. pielikuma 7. un 8. punktā noteiktie diagnostikas standartlīmeņi.

6. Neplānota apstarošana

58. Lai samazinātu neplānotas apstarošanas risku un novērstu radiācijas negadījumus, operators nodrošina iespējamo radiācijas negadījumu analīzi, apzina iespējamos radioloģiskās aparatūras bojājumus un darbinieku kļūdas, kas var veicināt personas neplānotu apstarošanu.

59. Praktizējošais ārsts nekavējoties informē operatoru par šo noteikumu prasību neievērošanu vai radiācijas negadījumu un nodrošina nepieciešamos aizsardzības pasākumus medicīniskās apstarošanas laikā, lai samazinātu pacienta neplānotas apstarošanas risku un lielumu.

60. Operators nekavējoties izmeklē šādus radiācijas negadījumus un nepamatotas apstarošanas gadījumus:

60.1. medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskos nolūkos, kas radījusi individuālu kaitējumu pacientam, ja:

60.1.1. lietots neatbilstošs radiofarmaceitiskais preparāts;

60.1.2. personas medicīniskās apstarošanas jonizējošā starojuma doza vai dozas frakcionēšana atšķiras no noteiktās dozas;

60.1.3. pacienta medicīniskā apstarošana var izraisīt neparedzētu akūtu efektu ārpus mērķa tilpuma;

60.1.4. kopējā pacienta doza par 5 % pārsniedz radiologa terapeita noteikto dozu;

60.2. radiodiagnostisko apstarošanu, kas par 30 % atšķiras no diagnostikas standartlīmeņa (ir lielāka par to) (1. pielikums);

60.3. nepamatotu pacienta medicīniskās apstarošanas atkārtošanu;

60.4. radioloģiskās ierīces bojājumu vai citu neparedzētu gadījumu, kura dēļ pacienta radiodiagnostiskā apstarošana vairāk nekā par 20 % atšķiras no plānotās apstarošanas;

60.5. medicīnisko apstarošanu, kas veikta personai, kurai attiecīgā medicīniskā manipulācija nebija jāveic.

61. Ja noticis šo noteikumu 60. punktā minētais radiācijas negadījums vai nepamatotas apstarošanas gadījums, operators kopā ar praktizējošo ārstu un medicīnas fizikas ekspertu:

61.1. aprēķina vai novērtē saņemto pacienta dozu un tās sadalījumu pacienta ķermenī, kā arī informē ārstu nosūtītāju un pacientu par minēto dozu un iespējamām negadījuma sekām;

61.2. nosaka un veic korektīvo darbību kopumu, lai novērstu šādu negadījumu atkārtošanos;

61.3. 24 stundu laikā ziņo centram par jebkuru radiācijas negadījumu, kas var izraisīt veselības traucējumus pacientam vai pacienta nāvi;

61.4. 30 dienu laikā pēc radiācijas negadījuma, kas var izraisīt veselības traucējumus pacientam vai pacienta nāvi, iesniedz centram rakstisku ziņojumu, kurā norādīti negadījuma iemesli, sniegta informācija par izmantotajām pacienta dozām, veiktajiem pasākumiem un jebkura cita svarīga informācija;

61.5. ziņo Zāļu valsts aģentūrai par negadījumiem, kas saistīti ar radioloģisko medicīnisko ierīču lietošanu atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par prasībām medicīnisko ierīču vigilances sistēmas nodrošināšanai.

7. Radiodiagnostisko manipulāciju izmantošana juridiski medicīniskajās manipulācijās

62. Apstarošana ar izmeklējamās personas vai viņa aizbildņa rakstisku piekrišanu var tikt veikta šādās juridiski medicīniskajās manipulācijās bez medicīniskām indikācijām:

62.1. lai atklātu cilvēka ķermenī paslēptus priekšmetus;

62.2. saskaņā ar procesa virzītāja vai tiesas lēmumu, lai pārliecinātos par slēptu traumu vai citādi neatklājamu veselības kaitējumu;

62.3. tiesu medicīnā.

63. Apstarošanu bez izmeklējamās personas rakstiskas piekrišanas var veikt, ja pastāv būtiski apdraudējumi sabiedrības drošībai.

64. Juridiski medicīniskajās manipulācijās praktizējošais ārsts vai darbu vadītājs pirms jebkuras apstarošanas kopā ar ārstu nosūtītāju informē izmeklējamo personu par manipulācijas pamatojumu un iespējamo negatīvo ietekmi.

65. Apstarošana juridiski medicīniskajās manipulācijās bērniem, lai konstatētu fiziskas vardarbības sekas, ja nav klīnisku indikāciju, ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, ja nevar izmantot alternatīvas metodes.

8. Noslēguma jautājumi

66. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002. gada 5. marta noteikumus Nr. 97 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 38. nr.; 2005, 176. nr.).

67. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

68. Šo noteikumu 29. punktā noteiktā prasība par laboratoriju akreditāciju stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī.

69. Šo noteikumu 47. punkts un 3. pielikums stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī. Radioloģisko ierīču elektrodrošības pārbaudes un funkciju atbilstības testēšanu un novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 45. un 46. punktam līdz 2015. gada 31. augustam veic atbilstoši inspicēšanas institūcijas akreditācijai, kura veikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/43/Euratom, ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ Direktīvu 84/466/Euratom;

2) Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
1.pielikumss
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.482
Diagnostikas standartlīmeņi

1. Diagnostikas standartlīmeņi rentgenogrāfijā

Nr.
p. k.
Izmeklējamais objekts Projekcija Ieejas virsmas doza1 pacientam vienā rentgenogrāfijā (mGy)
1. Jostas skriemeļi Mugurējā (AP) projekcija 10
Sānu (LL) projekcija 30
Lumbosakrālā pāreja ar slīpu kraniāli vērstu staru kūli 40
2. Vēdera dobums Mugurējā (AP) projekcija 10
3. Iegurnis Mugurējā (AP) projekcija 10
4. Gūžas locītava Mugurējā (AP) projekcija 10
5. Krūšu kurvis  Priekšējā (PA) projekcija 0,4
Sānu (LL) projekcija 1,5
6.

 

Piena dziedzeris Kraniokaudālā (CC) projekcija (ar režģi) 10
Mediolaterālā slīpā (MLO) projekcija (ar režģi) 10
Sānu (LL) projekcija (ar režģi) 10
7. Urīnceļu sistēma:      
7.1. pirms kontrastvielas ievades    10
7.2. pēc kontrastvielas ievades    10
8. Krūšu skriemeļi  Mugurējā (AP) projekcija 7
Sānu (LL) projekcija 20
9. Zobi  Intraorālā projekcija 7
Mugurējā (AP) projekcija 5
10. Galva  Priekšējā (PA) projekcija 5
Sānu (LL) projekcija  3

Piezīme.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400–600) vērtība jāsamazina divas līdz trīs reizes.

2. Diagnostikas standartlīmeņi rentgenogrāfijā pediatrijā1

Nr.
p. k.
Izmeklējamais objekts Projekcija Ieejas virsmas doza2 pacientam vienā rentgenogrāfijā (mGy)
1. Krūšu kurvis  Priekšējā (PA) projekcija 0,10
Mugurējā (AP) projekcija 0,10
Sānu (LL) projekcija 0,20
Mugurējā (AP) projekcija jaundzimušajiem 0,08
2. Galva Priekšējā/mugurējā (PA/AP) projekcija 1,50
Sānu (LL) projekcija 1,00
3. Iegurnis

  

Mugurējā (AP) projekcija 0,90
Mugurējā (AP) projekcija zīdaiņiem 0,20
4. Vēdera dobums Mugurējā/priekšējā (AP/PA) projekcija ar vertikālo/horizontālo staru kūli 1,00

Piezīmes.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) paredzēta piecus gadus vecam bērnam, citos gadījumos veic korekcijas, ņemot vērā pacienta vecumu un svaru.

2 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400–600) vērtību samazina divas līdz trīs reizes.

3. Diagnostikas standartlīmeņi datortomogrāfijā

Nr.p. k. Pārbaudes veids Vienas manipulācijas (daudzu griezumu) vidējā jonizējošā starojuma doza1 (mGy)
1. Galva 50
2. Jostas skriemeļi 35
3. Vēdera dobums 25

Piezīme.

1 Nosaka mērījumos no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam galvas fantomam, kura garums pa rotācijas asi ir 15 cm, diametrs − 16 cm, un no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam vēdera dobuma fantomam, kura garums ir 15 cm, diametrs – 30 cm.

4. Diagnostikas standartlīmeņi mamogrāfijā

Nr.p. k. Piena dziedzera vidējā jonizējošā starojuma doza katrā kraniokaudālajā projekcijā1 (mGy)
1. Ar režģi 3
2. Bez režģa  1

Piezīme.

1 Doza noteikta, izmantojot filmas un ekrāna sistēmu rentgenspuldzi ar molibdēna anodu un molibdēna filtru, krūtij, kas saspiesta līdz 4,5 cm biezumam un sastāv no 50 % dziedzeraudu un 50 % taukaudu.

5. Diagnostikas standartlīmeņi rentgenoskopijā

Nr.p. k. Darbību veids Dozas jauda ieejas virsmai1 (mGy/min)
1. Rentgenoskopija ar normālu staru slodzi 25
2. Rentgenoskopija ar lielu staru slodzi2 100

Piezīmes.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto jonizējošo starojumu pie ieejas virsmas.

2 Rentgenoskopiskie izmeklējumi, kuriem radioloģiskās aparatūras aprīkojumā papildus paredzēta iespēja veikt rentgenoskopiju ar lielu staru slodzi, kuru bieži izmanto invazīvajā radioloģijā.

6. Diagnostikas standartlīmeņi kodolmedicīnā

Nr.
p. k.
Izmeklējamais orgāns vai scintigrāfijas veids Radionuklīds Ķīmiskā forma Ievadāmās devas maksimālā kopējā radioaktivitāte vienam izmeklējumam
(MBq)
1. Skelets  99mTc Fosfāti un citi fosfora savienojumi  600
2. Skelets (vienfotona emisijas datortomogrāfija SPECT) 99mTc Fosfāti un citi fosfora savienojumi  800
3. Sarkanās kaula smadzenes 99mTc Koloīds  400
4.

  

Galvas smadzenes (statiska)

99mTc Nātrija pertehnetāts  500
99mTc Dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA), glukonāts un glukoheptonāts  500
5.

  

  

Galvas smadzenes (vienfotona emisijas datortomogrāfija

SPECT)

99mTc Nātrija pertehnetāts  800

99mTc

Dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA), glukonāts, glukoheptonāts  800
99mTc Eksametazīms  500
6.

  

Galvas smadzeņu radionuklīdā angiogrāfija 133Xe Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums  400
99mTc Heksametilpropilēna amīna oksīms (HMPAO)  500
7. Cisternogrāfija 111In Dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA)  40
8.

  

Asaru dziedzeri un to drenāža 99mTc  Nātrija pertehnetāts  4
99mTc Iezīmēts koloīds  4
9.

  

Vairogdziedzeris 99mTc  Nātrija pertehnetāts  200
123I Jodīds  20
10. Vairogdziedzera metastāzes 131I Jodīds  400
11. Epitēlijķermenīši 201Tl Tallija hlorīds  80
12. Plaušu perfūzija 81mKr Ūdens šķīdums  6000
99mTc Cilvēka seruma albumīns (makroagregāti vai mikrosfēras)  100
133Xe Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums  200 
127Xe Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums  200
13. Plaušas (vienfotona emisijas datortomogrāfija SPECT) 99mTc Cilvēka seruma albumīna makroagregāti (MAA)  200
14.

  

Plaušu ventilācija

81mKr Gāze  6000
99mTc Dietilēn-triamino-penta-acetāta (DTPA) aerosols  80
133Xe Gāze  400
127Xe Gāze  200
15. Aknas 99mTc Koloīds  80
16. Aknas (vienfotona emisijas datortomogrāfija SPECT) 99mTc Koloīds  200
17. Aknas un žultsceļi 99mTc Iminodiacetāta atvasinājumi (IDA)  150
18. Liesa 99mTc Denaturēti eritrocīti  100
19. Asins pirmā pasāža caur sirdi 99mTc Nātrija pertehnetāts  800
99mTc Dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA), glukonāts, glukoheptonāts  800
99mTc Globulīna-3 makroagregāti (MAG3)  400
20. Sirds dobumi un asinsvadi 99mTc  Cilvēka seruma albumīns  800 
99mTc Iezīmēti eritrocīti  800
21.

Miokards

99mTc Fosfonāti un fosfātu savienojumi   
99mTc Izonitrili  300
22.

Miokards (vienfotona emisijas datortomogrāfija SPECT)

201Tl Hlorīds  100
99mTc Fosfonāti un fosfātu savienojumi  800
99mTc Izonitrili  600
23. Siekalu dziedzeris un kuņģis 99mTc Nātrija pertehnetāts  40
24. Mekela divertikuls 99mTc Nātrija pertehnetāts  400
25. Kuņģa un zarnu trakta asiņošana 99mTc Koloīds  400
99mTc Eritrocīti  400
26. Kuņģa iztukšošanās

 

99mTc Neabsorbējamie savienojumi  12 
111In Neabsorbējamie savienojumi  12 
113mIn Neabsorbējamie savienojumi  12 
27. Barības vada pasāža un atvilnis 99mTc Neabsorbējamie savienojumi  40
99mTc Koloīds  40
28. Nieru statiskā scintigrāfija 99mTc Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)  160
29. Nieru radionuklīdā angiogrāfija un dinamiskā scintigrāfija 99mTc Dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA), glukonāts un glukoheptonāts  350
99mTc Globulīna-3 makroagregāti (MAG3)  100
123I O-jodhipurāns  20
30. Virsnieres 75Se Seleno-holesterols  8
31.

Audzējs vai abscess

67Ga Citrāts  300
201Tl Hlorīds  100
99mTc Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)  400
32.

Abscesi

99mTc  Ar eksametazīmu iezīmētie leikocīti  400 
111In Iezīmēti leikocīti  20
33. Audzējs 99mTc Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)  400
34.

Neiroektodermālie audzēji

123I Meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG)  400 
131I Meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG)  20
35. Limfmezgli 99mTc Iezīmēts koloīds  80
36. Trombi asinsvados 111In Iezīmēti trombocīti  20

7. Diagnostikas standartlīmeņi kodolmedicīnā pediatrijā

Nr.
p. k.
Radionuklīds Ievadāmās devas minimālā kopējā radioaktivitāte1 bērnam (MBq)
1. 67Ga − citrāts (audzēji)   10
 2. 123I − amfetamīns (smadzenes)  18
 3. 123I − hipurāns (nieres)  10
 4. 123I − jodīds (vairogdziedzeris)  3
 5. 123I − meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG) (audzējs)  35
 6. 131I − meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG) (audzējs)  35
 7. 99m Tc − albumīns (sirds)  80
 8. 99m Tc − koloīds (aknas, liesa un sarkanās kaula smadzenes)  15
 9. 99mTc − koloīds (kuņģa atvilnis)  10
 10. 99mTc − dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA) (nieres)  20
 11. 99mTc − dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA) (nieres)  15
 12. 99mTc − fosfora savienojumi (skelets)  40
 13. 99mTc − denaturētie eritrocīti (liesa)  20
 14. 99mTc − IDAs derivāti (žults izvadceļi)  20
 15. 99mTc − heksametilpropilēna amīna oksīms (HMPAO) (smadzenes)  100
 16. 99mTc − heksametilpropilēna amīna oksīms (HMPAO) (iekaisums)  40
 17. 99mTc − cilvēka seruma albumīna makroagregāti (MAA) vai mikrosfēras (plaušas)  10
 18. 99mTc − globulīna-3 makroagregāti (MAG3) (nieres)  15
 19. 99mTc − pertehnetāts (mikcijas cistouretrogrāfija)  20
 20. 99mTc − pertehnetāts (pirmā pasāža)  80
 21. 99mTc − pertehnetāts (Mekela divertikuls un ektopiska kuņģa gļotāda)  20
 22. 99mTc − pertehnetāts (vairogdziedzeris)  10
 23. 99mTc − iezīmēti eritrocīti (asins gultnes vizualizēšanai)  80

Piezīme.

1 1/10 no kopējās radioaktivitātes, kas paredzēta pieaugušajam.

8. Pacientiem ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes  pārrēķina koeficienti bērniem

Nr.
p. k.
Bērna svars (kg) Pārrēķina koeficients
1. 3 0,10
2. 4 0,14
3. 6 0,19
4. 8 0,23
5. 10 0,27
6. 12 0,32
7. 14 0,36
8. 16 0,40
9. 18 0,44
10. 20 0,46
11. 22 0,50
12. 24 0,53
13. 26 0,56
14. 28 0,58
15. 30 0,62
16. 32 0,65
17. 34 0,68
18. 36 0,71
19. 38 0,73
20. 40 0,76
21. 42 0,78
22. 44 0,80
23. 46 0,82
24. 48 0,85
25. 50 0,88
26. 52−54 0,90
27. 56−58 0,95
28. 60−62 1,00
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.482
Medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu minimālā darba slodze darbā ar radioloģisko ierīci
Nr.
p. k.
Radioloģiskā ierīce Medicīnas fiziķa
minimālā darba slodze1
Medicīnas fizikas eksperta minimālā darba slodze1
1. Paātrinātājs 0,88 0,37
2. Radioloģiskā ierīce (ar slēgtajiem starojuma avotiem) 0,34 0,14
3. Rentgeniekārta medicīnā 0,07 0,03
4. Radioloģiskā ierīce, kuru izmanto medicīniskajai apstarošanai ķermeņa dobumos 0,42 0,18
5. Simulators 0,30 0,13
6. Starošanas plānošanas sistēma:    
6.1. ārējai staru terapijai 0,38 0,16
6.2. brahiterapijai 0,08 0,04
7. 100 pacientu gadiem2:    
7.1. ārējai staru terapijai 0,27 0,11
7.2. brahiterapijai 0,22 0,09
8. Darbības ar radioaktīvajām vielām (katram TBq) 0,40 0,20
9. Pārnēsājama vai pārvietojama radioloģiskā ierīce 0,30 0,15
10. Radioterapijas ierīce, kuras jonizējošā starojuma avots darba stāvoklī atrodas ārpus ierīces 0,50 0,30

Piezīmes.

1 Pilna darba slodze tiek pieņemta par 1.

2 100 pacientu gadi – attiecas uz pacientiem, kuriem pirmoreiz tiek veikta attiecīgā medicīniski radioloģiskā manipulācija vai atkārtota manipulācija, vai jauna tipa manipulācija (ieskaitot medicīniski radioloģisko manipulāciju, ja apstarošanas mērķis tiek mainīts).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.482
Radioloģisko ierīču tehniskie parametri un mērījumu nosacījumi

1.tabula

Radioloģisko ierīču elektrodrošības pārbaudēs novērtējamie parametri, to minimālie atbilstības kritēriji un mērījumu nosacījumi1

Nr.p. k. Novērtējamais parametrs Atbilstības kritērijs Mērījumu nosacījumi
1. Aizsargvadītāja pretestība < 0,3 Ω Mērījumi tiek veikti radioloģisko ierīču darbības režīmā atbilstoši ražotāja noteiktajai pieslēguma shēmai
2. Korpusa noplūdes strāva < 0,1 mA Mērījumi tiek veikti radioloģisko ierīču darbības režīmā atbilstoši ražotāja noteiktajai pieslēguma shēmai

Piezīme.

1 Nosacījumi elektrodrošības pārbaudēm attiecas uz radioloģiskajām ierīcēm, kuras minētas šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā.

2.tabula

Radioloģisko ierīču tehniskie parametri, to minimālie atbilstības kritēriji un mērījumu nosacījumi funkciju testēšanā un novērtēšanā

Nr.p. k. Tehniskie parametri Atbilstības kritērijs1 Mērījumu nosacījumi
I. Parametri diagnostiskās radiogrāfijas iekārtai2
1. Rentgenlampas augstsprieguma precizitāte:
1.1. izmērītā sprieguma atbilstība uz skalas norādītajiem parametriem un augstsprieguma novirze atkārtotajos mērījumos

≤ ± 10 %

 

Mērījumi:

1) ar šādām augstsprieguma vērtībām: 60, 80, 100 un 120 kV. Ja nav iespējams uzstādīt minētās vērtības, izmanto tuvāko iespējamo lielumu.

Pie ~80 kV mērījumi jāveic arī pie minimālās strāvas vērtības un 80 % no maksimālās strāvas vērtības;

2) anodstrāva ~50 % no maksimālās anodstrāvas vērtības. Ģeneratoriem, kuriem ir iespēja uzstādīt tikai mAs vērtības, uzstāda strāvas un laika reizinājumu lielajam fokusam ~32 mAs, bet mazajam fokusam ~20 mAs;

3) ekspozīcijas laiks – 100 ms;

4) visiem rentgenlampas izmantojamajiem fokusiem

1.2. augstsprieguma atkārtojamība, mainot rentgenlampas strāvas stiprumu

< ± 5 %

Mērījumi, ja augstspriegums ir ~80 kV ar minimālo un 80 % no maksimālās anodstrāvas
2.

Pusvājinājuma slāņa biezums:

  Mērījumi ar augstspriegumu ~80 kV rentgenlampai ar volframa anodu.

Ja nav iespējams uzstādīt 80 kV lielumu, izmanto tuvāk iespējamo un pusvājinājuma slāņa biezuma vērtības noteikšanai izmanto lineārās interpolācijas metodi

2.1.

pusvājinājuma slāņa biezums

≥ 2,9 mm Al

2.2. pusvājinājuma slāņa biezums ierīcēm, kuras ir ražotas pirms 2008.gada

≥ 2,3 mm Al

3. Gaisa kermas2 linearitāte

< ± 20 %

Mērījumi pie augstsprieguma ~80 kV ar piecām dažādām anodstrāvas un ekspozīcijas laika reizinājuma vērtībām
4. Gaisa kermas3 atkārtojamība4

< ± 5 %

Mērījumi:

1) pie augstsprieguma ~80 kV ar piecām dažādām anodstrāvām, tai skaitā minimālo un 80 % no maksimālās anodstrāvas vērtības;

2) visiem rentgeniekārtas izmantojamajiem fokusiem

5. Jonizējošā starojuma dozas atdeve 1 m attālumā no rentgenlampas fokusa

> 25 µGy/mAs

Mērījumi pie augstsprieguma ~80 kV un rentgenlampas pilnās filtrācijas – 2,5 mm Al
6. Ekspozīcijas dozas atkārtojamība automātiskas kontroles režīmā, izmantojot vienu no šādām metodēm:
6.1. ja izmanto dozimetrisko metodi

< ± 5 %

Mērījumi pie augstsprieguma ~80 kV
6.2. ja izmanto rentgenfilmas metodi

< 0,2 optiskā blīvuma vienības (pie vidējā gradienta ap 3,0)

Mērījumi pie augstsprieguma 80 kV ar dažādiem pacienta ekvivalenta ūdens (vai PMMA5) fantoma biežumiem: 10, 15 un 20 cm
7. Ekspozīcijas laika precizitāte6

≤ ± 10 %

Mērījumi šādos ekspozīcijas laika diapazonos: 20–50 ms, 100–200 ms un 500–800 ms
8. Dozas un laukuma reizinājuma mērītāja precizitāte

≤ ± 25 %

Mērījumi ar šādām augstsprieguma vērtībām: 50, 70, 90 un 110 kV. Ja nav iespējams uzstādīt minētās vērtības, izmanto tuvāko iespējamo lielumu
II. Papildu parametri rentgenoskopijas iekārtām7
1. Gaisa kermas3 jauda rentgenattēla pastiprinātāja ieejas plaknē:  

Caurskates automātikas režīmā

1.1. vispārējas lietošanas rentgeniekārtām

< 1,0 µGy/s

1.2. netiešās radiogrāfijas iekārtām

< 2,0 µGy/s

1.3. kineradiogrāfijas iekārtām

< 0,2 µGy/ uz kadru

2. Izšķirtspēja:
2.1. ar 15−18 cm rentgenattēla pastiprinātāju

≥ 1,4 līniju pāri/mm

1) Redzamais attēls ir vismaz 2/3 no nominālā rentgenattēla pastiprinātāja lauka;

2) Izšķirtspējas testa objekts novietots maksimāli tuvu rentgenattēla pastiprinātāja ieejas plaknei

2.2. ar 23−25 cm rentgenattēla pastiprinātāju

≥ 1,0 līniju pāri/mm

2.3. ar 30−35 cm rentgenattēla pastiprinātāju

≥ 0,8 līniju pāri/mm

2.4. netiešās radiogrāfijas iekārtām ar 25 cm rentgenattēla pastiprinātāju

≥ 2,0 līniju pāri/mm

2.5. kineradiogrāfijas iekārtām ar 25 cm rentgenattēla pastiprinātāju

≥ 1,6 līniju pāri/mm

III. Papildu parametri digitālās radiogrāfijas iekārtām un digitāliem skeneriem
1. Kontrasta izšķirtspēja:
1.1. tests, izmantojot dažāda optiska blīvuma objektu (dinamiskā trepe)

Redzami mainīga biezuma (optiska blīvuma) pakāpieni

Vara testa objekts ar šādiem biezumiem: 0 mm, 0,3 mm, 0,65 mm, 1,0 mm, 1,4 mm, 1,85 mm un 2,3 mm
1.2. testa objekts ar zemu kontrastu

Redzami vismaz trīs zema kontrasta objekti

Alumīnija testa objekts ar šādiem biezumiem: 0,1 mm, 0,15 mm, 0,25 mm, 0,35 mm, 0,5 mm un 0,7 mm
2. Telpiskā izšķirtspēja:
2.1. ja gaisa kerma3 fokusa–attēla uztvērēja attālumā ir robežās no 5 līdz 10 µGy

≥ 2,8 līniju pāri/mm

Izmanto telpiskās izšķirtspējas testa objektu
2.2. ja gaisa kerma3 fokusa–attēla uztvērēja attālumā ir mazāka par 5 µGy

≥ 2,4 līniju pāri/mm

3. Attēla ģeometriskie parametri

≤  3 % no fokusa–attēla uztvērēja attāluma

Ja ir sakritības novirzes, tad novirze katrā asī (horizontāli un vertikāli)
IV. Zobārstniecības rentgeniekārtas8
1. Rentgenlampas augstsprieguma precizitāte

≤ ± 10 %

Ja rentgeniekārtai ir iespējams mainīt augstspriegumu un anodstrāvu, mērījumus veic pie visbiežāk izmantojamajiem augstsprieguma un anodstrāvas uzstādījumiem, izmantojot ekspozīcijas laiku ap 500 ms
2. Primārā kūļa kopējā filtrācija:
2.1. pilnā filtrācija

≥ 1,5 mm Al

Ja rentgeniekārtas augstspriegums
≤ 70 kV
2.2. pilnā filtrācija

≥ 2,5 mm Al

Ja rentgeniekārtas augstspriegums
> 70 kV
2.3. pusvājinājuma slāņa biezums

≥ 1,95 mm Al

Ja rentgeniekārtas augstspriegums ir
65 kV
2.4. pusvājinājuma slāņa biezums

≥ 2,1 mm Al

Ja rentgeniekārtas augstspriegums ir
70 kV
3. Jonizējošā starojuma dozas atdeve 1 m attālumā no rentgenlampas fokusa

> 30 µGy/mAs

Mērījumi ar augstspriegumu 50−70 kV
4. Gaisa kermas3 atkārtojamība

< ± 5 %

Mērījumi, izmantojot ekspozīcijas laiku ~ 500 ms
5. Ekspozīcijas laika precizitāte

≤ ± 20 %

Mērījumi šādos ekspozīcijas laika diapazonos: 20–50 ms; 100–200 ms un 500–800 ms
V. Datortomogrāfijas (DT) iekārtas
1. Attēla parametri:
1.1. attēla troksnis

≤ ± 10 % vai

≤ 0,2 H.V.9

DT absorbcijas skaitļa standarta deviācija ūdens vai audu ekvivalenta fantoma apskates zonas centrā vismaz 40 % no testa objekta (16 cm un/vai 32 cm PMMA5 fantoma) attēla lielā apskates laukā, attiecībā pret bāzes vērtību
1.2. vidējā DT−skaitļa novirze

≤ ± 4 H.V.9

DT absorbcijas skaitļa (apskates zonas centrā vismaz 10 % no testa objekta attēla lielā apskates laukā) novirze attiecībā pret bāzes vērtību
1.3. vienmērīgums

≤ ± 2 H.V.9

Vidējā DT absorbcijas skaitļu novirze perifērijā no DT absorbcijas skaitļa centrā ūdens vai audu ekvivalenta fantoma vismaz 10 % no testa objekta attēla lielā apskates laukā attiecībā pret bāzes vērtību
2. Telpiskā (augsta kontrasta) izšķirtspēja

≥ 0,5 līniju pāri/cm vai

≤ ± 15 % no bāzes vērtības

 
3. DT dozas indekss (vai dozas un mērdetektora aktīvās daļas garuma reizinājums)

≤ ± 20 %

Jonizējošā starojuma dozas mērījumi 16 cm un/vai 32 cm PMMA5 fantoma rotācijas centrā un perifērijā (1 cm attālumā no virsmas) attiecībā pret bāzes vērtību
4. Griezuma slāņa biezums:
4.1. ja nominālais griezuma slāņa biezums ≥ 2 mm

≤ ± 1,0 mm

Vismaz ar minimālo, vidējo un maksimālo uzstādīto griezuma slāņa biezuma vērtību
4.2. ja nominālais griezuma slāņa biezums ir robežās no 1 līdz 2 mm

≤ ± 50 %

4.3. ja nominālais griezuma slāņa biezums ≤ 1 mm

≤ ± 0,5 mm

5. Pacienta galda pozicionēšana:
5.1. pacienta galda garenvirziena pozicionēšana

≤ ± 1,0 mm

Mērījumi ar ekvivalentu fantomu, kura svars atbilst 70 kg (standarta izmēra pacienta svars)

5.2. pacienta galda atpakaļgaitas pozicionēšana

≤ ± 1,0 mm

VI. Mamogrāfijas iekārtas
1. Rentgenlampas augstsprieguma precizitāte ≤ 2 kV Novirze no uzstādītā augstsprieguma (25, 28 un 30 kV)
2. Gaisa kermas2 atkārtojamība ≤ 5 % Mērījumi pie 28 kV un ~20 mAs
3. Ekspozīcijas dozas automātikas kontrole, izmantojot vienu no šādām metodēm:    
3.1. optiskā blīvuma pastāvība |D|, mainot rentgenlampas spriegumu un pacienta ekvivalenta fantoma biezumu (rentgenfilmas metode) |D| ≤ 0,15 optiskā blīvuma vienības (attiecināms uz vidējo gradientu 1,4−2,0 optiskā blīvuma vienības references attēlā, iegūtā ar augstspriegumu 28 kV un 40 mm PMMA5) Mērījumi:

1) pie augstsprieguma 28 kV ar dažādiem pacienta ekvivalenta fantoma biezumiem – 20, 40 un 60 mm PMMA5;

2) pie augstsprieguma 25 kV un 30 kV ar ekvivalenta fantoma biezumu – 40 mm PMMA5

3.2. atkārtojamība (dozimetriskā metode) ≤ 5 % Mērījumi pie augstsprieguma 28 kV ar pacienta ekvivalenta fantoma biezumu – 40 mm PMMA5
4. Vidējā dziedzera doza:    
4.1. ar 40 mm PMMA5 fantomu < 2,0 mGy Mērījumi ekspozīcijas automātikas režīmā ar augstspriegumu 28 kV
4.2. ar 45 mm PMMA5fantomu < 2,5 mGy
4.3. ar 50 mm PMMA5 fantomu < 3,0 mGy
5. Pusvājinājuma slāņa biezums:
5.1. ja izmanto molibdēna anodu un 30 µm molibdēna filtru ≥ 0,32 mm Al Mērījumi:

1) ar augstspriegumu 28 kV;

2) bez kompresijas plāksnes

5.2. ja izmanto molibdēna anodu un 25 µm rodija filtru ≥ 0,40 mm Al  
5.3. ja izmanto volframa anodu un 60 µm molibdēna filtru ≥ 0,37 mm Al
5.4. ja izmanto volframa anodu un 50 µm rodija filtru ≥ 0,51 mm Al
5.5. ja izmanto rodija anodu un 25 µm rodija filtru ≥ 0,39 mm Al  
5.6. ja izmanto volframa anodu un 500 µm alumīnija filtru ≥ 0,46 mm Al
6. Gaisa kermas2 jauda ≥ 7,5 mGy/s Mērījumi:

1) attālumā, kas attiecināts uz fokusa−attēla uztvērēja attālumu no izkliedētā starojuma brīvos apstākļos;

2) pie augstsprieguma 28 kV un ~20 mAs

VII. Radioterapija10
1. Mehāniskās pārbaudes:
1.1. gentrija rotācijas leņķa uzstādīšanas precizitāte ± 1° Mērījumi pie gentrija leņķiem 0°, 90°, 180°, 270°
1.2. kolimācijas sistēmas rotācijas leņķa uzstādīšanas precizitāte ± 1° Mērījumi pie kolimācijas sistēmas leņķiem 0°, 90°, 180°, 270°
1.3. pacienta galda izocentriskās rotācijas leņķa uzstādīšanas precizitāte ± 1° Mērījumi pie galda leņķiem 0°, 90°, 270°
1.4. pacienta galda virsmas rotācijas leņķa uzstādīšanas precizitāte ± 1° Mērījumi pie galda leņķa 0°
1.5. izocentra nobīde, rotējot gentriju 2 mm (diametrs) Mērījumi pie gentrija leņķiem 0°, 90°, 180°, 270°
1.6. izocentra nobīde, rotējot kolimācijas sistēmu 2 mm (diametrs) Mērījumi pie kolimācijas sistēmas leņķiem 0°, 90°, 180°, 270°
1.7. izocentra nobīde, izocentriski rotējot galdu 2 mm (diametrs) Mērījumi pie galda leņķiem 0°, 90°, 270°
1.8. indikatora, kas norāda attālumu no avota līdz virsmai, precizitāte ± 2 mm Mērījumi izocentrā, kā arī pie maksimālā un minimālā klīniskajā praksē izmantojamā attāluma
1.9. kūļa centrēšanas stiepļu krustpunkta sakrišana ar izocentru, rotējot kolimācijas sistēmu 2 mm (diametrs) Mērījumi izocentra plaknē pie kolimācijas sistēmas leņķiem 0°, 90°, 180°, 270°
1.10. gaismas lauka izmēru ciparu indikācijas precizitāte ± (2 mm vai 1 %) Mērījumi izocentra plaknē katrai gaismas lauka asij
1.11. ārstniecības galda laterālas kustības indikācijas precizitāte ± 2 mm Mērījumi izocentra plaknē vismaz pie trijām klīniskajā praksē izmantojamām galda pozīcijām
1.12. ārstniecības galda longitudinālas kustības indikācijas precizitāte ± 2 mm Mērījumi izocentra plaknē vismaz pie trijām klīniskajā praksē izmantojamām galda pozīcijām
1.13. ārstniecības galda (bez noslogojuma) vertikālās kustības indikācijas precizitāte ± 2 mm Mērījumi izocentrā, kā arī visā klīniskajā praksē izmantojamo augstumu diapazonā
1.14. gaismas lauka sakritība ar jonizējošā starojuma lauku ± 1 mm (mala < 10 cm)

± 1 % (mala ≥ 10 cm)

Mērījumi pie gaismas laukiem 5 x 5 cm2, 10 x 10 cm2, 20 x 20 cm2, 30 x 30 cm2, 20 x 10 cm2 (asimetriskais lauks ar vienu lauka malu caur izocentru, uzstādot to katrai malai)
2. Jonizējošā starojuma dozas kontrolsistēma:
2.1. atkārtojamība ± 0,5 % Mērījumi pie visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
2.2. linearitāte11 ± 2 %, ja ≥ 5 MU, ± 5 %, ja 2−4 MU Mērījumi pie 2 MU, 5 MU, 20 MU, 100 MU, 500 MU visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
2.3. jonizējošā starojuma dozas stabilitāte izocentrā, rotējot gentriju ± 2 % Mērījumi pie gentrija leņķiem 0°, 90°, 180°, 270° visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
3. Jonizējošā starojuma dozas novērtēšana interešu punktā ūdens fantomā uz centrālās ass:
3.1. lineārā paātrinātāja fotonu režīms ± 2 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
3.2. lineārā paātrinātāja elektronu režīms ± 2 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
3.3. 60Co un 137Cs terapijas iekārtas ± 2 %  
3.4. tuva fokusa rentgena terapijas iekārtas ± 6 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām
4. Staru kūļa homogenitāte12 un simetrija13:
4.1. lineāra paātrinātāja fotonu kūļa homogenitāte ± 3 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem ūdens fantomā 10 cm dziļumā, laukiem − 10 x 10 cm² un 20 x 20 cm²
4.2. lineāra paātrinātāja fotonu kūļa simetrija ± 2 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem ūdens fantomā 10 cm dziļumā, laukiem − 10 x 10 cm2 un 20 x 20 cm2
4.3. 60Co un 137Cs iekārtu kūļa simetrija ± 3 %  
4.4. tuva fokusa rentgeniekārtu kūļa simetrija ± 6 %  
4.5. lineāra paātrinātāja elektronu kūļa homogenitāte ± 7 % (4 MeV),

± 5 % (> 4 MeV)

Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem ūdens fantomā dozas maksimuma dziļumā, laukiem 10 x 10 cm2 un 20 x 20 cm2
4.6. lineāra paātrinātāja elektronu kūļa simetrija ± 2 % Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem ūdens fantomā dozas maksimuma dziļumā, laukiem 10 x 10 cm2 un 20 x 20 cm2
5. Kompensatori un ķīļi:
5.1. kompensatoru un ķīļu transmisijas faktoru pastāvība ± 2% Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām. Programmējamiem ķīļiem mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
5.2. dinamiskā ķīļa leņķa precizitāte ± 2° Mērījumi visām klīniskajā praksē izmantojamām staru enerģijām un dozas jaudas režīmiem
6. Portālās attēlošanas sistēma:
6.1. portālās attēlošanas sistēmas pozicionēšanas precizitāte ± 2 mm Mērījumi izocentra plaknē
VIII. Kodolmedicīna
1. Gamma kamera:
1.1. attēlu homogenitāte lietojamā lauka robežās

< ±  5 %

Mērījumi: bez kolimatora, punktveida zemas enerģijas (piemēam, 99mTc) avots, enerģijas logs 15−20 %, skaitīšanas ātrums 10000−30000 imp./s, attēla matrica vismaz 256 x 256 pikseļi
Ar zemas enerģijas augstas izšķirtspējas kolimatoru, lapveida avots ap 10 cm virs kolimatora, enerģijas logs 15–20 %, skaitīšanas ātrums 10000–30000 imp./s, attēla matrica vismaz 256 x 256 pikseļi
1.2. jutības stabilitāte

< 20 %

Tiek pārbaudīta jutības novirze no jūtības bāzes vērtības, bet ne vairāk kā ražotāja noteiktā spēja uztvert gamma starojumu, ko emitē radioaktīvs avots, impulsi/s/MBq.

Mērījumi: bez kolimatora, punktveida zemas enerģijas (piemēram, 99mTc) avots, enerģijas logs 15−20 %

1.3. rotācijas centra novirze

< 2 mm (diametrs)

SPECT gamma kamerām

Ar zemas enerģijas augstas izšķirtspējas kolimatoru, enerģijas logs 15−20 %

2. Vairāku detektoru gamma kameras:
2.1. atšķirība (novirze) starp jebkuru detektoru jutību

< 10 %

Bez kolimatora, punktveida zemas enerģijas (piemēram, 99mTc) avots, enerģijas logs 15−20 %
2.2. pretējo attēlu pikseļu nobīde

< puse no pikseļa izmēra

Ar zemas enerģijas augstas izšķirtspējas kolimatoru, punktveida zemas enerģijas (piem., 99mTc) avots, enerģijas logs 15–20 %
3. Izotopu devu kalibrators:
3.1. devu linearitāte

< ±  5 %

Visā lietojamo aktivitāšu diapazonā, nomērot aktivitāti katrā dekādē
3.2. devu atkārtojamība

< ±  5 %

Visā lietojamo aktivitāšu diapazonā
3.3. devas mērīšanas precizitāte gamma starotājiem ar enerģiju virs 100 keV

< ±  5 %

Kalibrēšanai lieto avotus ar vistuvāko enerģijas spektru klīniskajā praksē izmantojamiem radionuklīdiem
3.4. devas mērīšanas precizitāte beta starotājiem un zemas enerģijas gamma starotājiem

< ±  10 %

Kalibrēšanai lieto avotus ar vistuvāko enerģijas spektru klīniskajā praksē izmantojamiem radionuklīdiem

Piezīmes.

1 Atbilstības kritērijs – vērtējot atbilstību kritērijam, ņem vērā iegūtās vērtības nenoteiktību, kurai jāatbilst ~95 % varbūtības pārklājumam.

2 Nodaļā minētie parametri un kritēriji ir attiecināmi uz vispārējas lietošanas diagnostiskās radiogrāfijas ierīcēm. Speciālās diagnostiskās radiogrāfijas ierīču kritēriji aplūkoti šā pielikuma II un III nodaļā. Ja šajās nodaļās nav vajadzīgo kritēriju, izmanto I nodaļā noteiktos kritērijus.

Gaisa kerma (K) – ar jonizējošā starojuma dozu saistīts lielums, kas ir visu ar starojumu atbrīvotu lādēto daļiņu sākotnējā kinētiskā enerģija vielā (dEtr) uz to masas vienību (dm):

K = dEtr/dm

Kermai ir absorbētās dozas mērvienība (J/kg) jeb speciālā mērvienība grejs (Gy).

Gaisa kermas linearitāte (L) – to nosaka pie dažādiem uzstādītajiem parametriem (strāva−laiks), un uzstādītie parametri neatšķiras viens no otra vairāk kā divas reizes:

 , kur

 un  − vidējās vērtības izmērītajai gaisa kermai;

Q1 un Q2 − uzrādīto parametru reizinājumi (strāva−laiks, Q = I x t, kur I1 un I2 − uzrādītās rentgena lampas anodstrāvas un t1 un t2− uzrādītie ekspozīcijas laiki);

4 Gaisa kermas atkārtojamība – izmērīto vērtību standartnovirze, kas konstatēta vairākos mērījumos ar vienādiem mērīšanas nosacījumiem:

 

, kur

N – mērījumu skaits;

Xi – i-tais mērījums pēc kārtas,

Xvid − vidējā mērījumu vērtība,

k – koeficients, ko lieto, lai atkārtojamība atbilstu apmēram 95 % varbūtības pārklājumam.

5 PMMA – polimetilmetakrilāts.

6 Precizitāte – izmērīto vērtību tuvums patiesajai vērtībai:

, kur

m – mērītā vērtība;

t − teorētiskā vērtība.

7 Nodaļā ir formulētas papildu prasības rentgenoskopiskajiem izmeklējumiem. Ja šajā nodaļā nav vajadzīgo kritēriju, izmanto šā pielikuma I nodaļā norādītos kritērijus.

8 Panorāmas zobārstniecības radioloģiskai ierīcei un cefalometriskajai radioloģiskajai ierīcei IV nodaļas 1., 4. un 5. punktā minētajā gadījumā veic mērījumus pie attiecīgā ekspozīcijas laika, ko ierīce ļauj uzstādīt.

9 H.V. (Haunsfilda vienība) – rentgenstarojuma blīvuma relatīvais rādītājs. Haunsfilda skalā tiek pieņemts, ka destilēta ūdens lineārais starojuma vājināšanas koeficients normālos apstākļos ir 0 H.V., bet gaisam − 1000 H.V. Materiāla X, kura lineārais vājināšanas koeficients ir µx, relatīvo blīvumu H.V. vienībās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

10 Kritēriji paredzēti radioterapeitiskās ierīces klīniskajai izmantošanai, bet nav paredzēti brahiterapijas, intraoperatīvajai, dinamiskajai, paliatīvajai un visa ķermeņa radioloģiskajai ierīcei, kā arī simulatoriem radioterapijā. Ja šajā nodaļā nav vajadzīgo kritēriju, izmanto I nodaļā noteiktos kritērijus.

11 Linearitāte − nosaka atkarību starp kontrolsistēmas monitora vienībām un jonizējošā starojuma dozām, izmantojot šādu formulu:

, kur

un − vidējās vērtības izmērītajai dozai;

M1 un M2 − uzrādītās monitoru vienību vērtības.

12 Homogenitāte:

1. Fotoni

100 x Dmax/Dmin, kur

Dmax − nosaka jebkurā maksimālajā punktā staru lauka robežās;

Dmin − nosaka jebkurā minimālajā punktā homogēna (flattened area) staru lauka robežās. Staru lauku nosaka šādi:

a) pie lauka: 5 ≤ staru lauka izmērs ≤ 10 staru lauka robežās. Staru lauka platums – 2 x 1 cm;

b) pie lauka: 10 ≤ staru lauka izmērs ≤ 30 staru lauka robežās. Staru lauka platums – 2 x (0,1 x staru lauka platums);

c) pie lauka: staru lauka izmērs > 30 staru lauka robežās. Staru lauka platums – 2 x 3 cm.

2. Elektroni

Homogenitāti nosaka tāpat kā pie fotonu staru laukiem, kur Dmax un Dmin nosaka homogēna staru lauka robežās, ko savukārt nosaka šādi:

a) 2 cm ≤ staru lauka platums ≤ 10 cm. Staru lauka platums – 2 x 1 cm;

b)10 cm ≤ staru lauka platums < 30 cm. 80 % no staru lauka platuma;

c) staru lauka platums ≥ 30 cm. Staru lauka platums – 2 x 3 cm.

13 Staru kūļa simetrija:

1. Fotoni

Maksimālais dozas koeficients starp punktiem vienādā attālumā no centrālās ass homogēna staru lauka robežās (homogēnu staru lauku nosaka tāpat kā pie homogenitātes).

100 x Max (punkts pa kreisi/punkts pa labi, punkts pa labi/punkts pa kreisi)

2. Elektroni

Nosaka tāpat kā pie fotonu staru laukiem, bet atšķiras homogēna staru lauka noteikšanas metode, un tas ir: 1 cm staru lauka centra virzienā, atskaitot no 90 % izodozas.

3.tabula

Radioloģisko ierīču tehniskie parametri, to minimālie atbilstības kritēriji un mērījumu nosacījumi funkciju testēšanas un atbilstības papildu novērtēšanā

Nr.p. k. Tehniskie parametri Atbilstības kritērijs Mērījumu nosacījumi
I. Diagnostiskās radiogrāfijas ierīces1
1. Staru kūļa un gaismas kūļa sakritība:
1.1. summāra novirze katrā galvenajā asī ≤  3 % Ģeometriskie mērījumi, izmantojot speciālo testa plati no attāluma starp fokusu (starotāju) un redzamā lauka centru (attēla uztvērēju)
1.2. summāra novirze abās galvenajās asīs ≤  4 %
1.3. rentgenstaru lauka centra un attēla uztvērēja centra sakrišana ≤  2 %
1.4. rentgenstaru kūļa centra un gaismas kūļa centra sakrišana ≤  1 %
1.5. gaismas kūļa centra un režģī ievietotās filmas centra sakrišana ≤  1 %
2. Leņķis starp rentgenstaru kūļa asi un attēla uztvērēja plakni < 1,5° Ģeometriskie mērījumi, izmantojot speciālo testa plati, novērtē novirzi no 90° leņķa
3. Automātiskā kolimācija:
3.1. kolimācijas precizitāte neatkarīgi no attāluma starp fokusu un attēla uztvērēju apstarotais lauks atrodas attēla uztvērēja robežās  
3.2. automātiskās kolimācijas režīmā attālums starp staru kūļa un attēla uztvērēja malām jebkurā virzienā

< 2 %

Mērījumi no attāluma starp fokusu un attēla uztvērēju.

Ģeometriskie mērījumi, izmantojot speciālo testa plati

4. Režģis:
4.1. defekti attēlā nav Attēlu iegūst pie augstsprieguma 50 kV
4.2. kustīgā režģa plātnītes attēlā nav Attēlu iegūst praksē visīsākajā izmantojamā ekspozīcijas laikā
5. Ekspozīcijas datu iestādīšanas precizitāte rokas režīmā (gaisa kermas2 precizitāte) ≤ ± 20 % no references vērtības Mērījumi tiešā jonizējošā starojuma kūlī
6. Ekspozīcijas dozas automātikas kontrole (var izmantot jebkuru no šādām metodēm):
6.1. ja izmanto dozimetrisko metodi ≤ ± 20 % no references vērtības Mērījumi attēla uztvērēja plaknē ar 25 mm Al vājinātāju
6.2. ja izmanto rentgenfilmas metodi ≤ ± 30 % no references vērtības
7. Pacienta dozas mērītāja (dozas un laukuma reizinājuma mērītājs) precizitāte ≤ ± 25 % Mērījumi vismaz ar šādām augstsprieguma vērtībām − 50, 70, 90 un 110 kV. Ja nav iespējams uzstādīt minētās vērtības, izmanto tuvāko iespējamo lielumu
II. Rentgenoskopijas iekārtas3
1. Gaisa kermas2 jauda rentgenattēla pastiprinātāja ieejas plaknē:
1.1. vispārējas lietošanas rentgeniekārtām < 1,0 µGy/s Caurskates automātikas režīmā
1.2. netiešās radiogrāfijas iekārtām < 2,0 µGy/s
1.3. kineradiogrāfijas iekārtām < 0,2 µGy/kadrā
2. Telpiskā izšķirtspēja:
2.1. ar 15−18 cm rentgenattēla pastiprinātāju ≥ 1,4 līniju pāri/mm 1) Redzamais attēls ir vismaz 2/3 no nominālā rentgenattēla pastiprinātāja lauka

2) Telpiskās izšķirtspējas testa objekts novietots maksimāli tuvu rentgenattēla pastiprinātāja ieejas plaknei

2.2. ar 23−25 cm rentgenattēla pastiprinātāju ≥ 1,0 līniju pāri/mm
2.3. ar 30−35 cm rentgenattēla pastiprinātāju ≥ 0,8 līniju pāri/mm
2.4. netiešās radiogrāfijas iekārtām ar 25 cm rentgenattēla pastiprinātāju ≥ 2,0 līniju pāri/mm
2.5. kineradiogrāfijas iekārtām ar 25 cm rentgenattēla pastiprinātāju ≥ 1,6 līniju pāri/mm
III. Digitālās radiogrāfijas iekārtas (arī fosfora plašu sistēmām un digitāliem skeneriem)
1. Kontrasta izšķirtspēja:
1.1. tests, izmantojot dažāda optiska blīvuma vara objektu (dinamiskā trepe) Redzami mainīga biezuma (optiska blīvuma) pakāpieni Izmanto testa objektu ar šādiem biezumiem: 0 mm, 0,3 mm, 0,65 mm, 1,0 mm, 1,4 mm, 1,85 mm un 2,3 mm
1.2. testa objekts ar zemu kontrastu no alumīnija Redzami vismaz 3 zema kontrasta objekti Izmanto testa objektu ar šādiem biezumiem: 0,1 mm, 0,15 mm, 0,25 mm, 0,35 mm, 0,5 mm un 0,7 mm
2. Telpiskā izšķirtspēja:
2.1. ja gaisa kerma2 ir robežās no 5 līdz 10 µGy ≥ 2,8 līniju pāri/mm Izšķirtspējas testa objekts
2.2. ja gaisa kerma2 ir mazāka par 5 µGy ≥ 2,4 līniju pāri/mm
3. Attēla ģeometriskie parametri:
3.1. attēla redzamība pilnībā ir Vizuālā novērtēšana
3.2. dubultkontūri (pseidokontūri) nav
3.3. attēla kļūdas nav
3.4. novirze katrā asī (horizontāli un vertikāli) < ± 3 % no fokusa–attēla detektora attāluma Ģeometriskie mērījumi, izmantojot speciālo testa plati
4. Attēla artefakti: nav Novērtē vizuāli
4.1. skrāpējumi, izsmērēti attēli nav
4.2. fantomattēli nav
4.3. attēla ģeometriskie kropļojumi nav
IV. Filmu attīstīšana 4, 5
1. Pamatne un aizplīvurojums < 0,3 optiskā blīvuma vienībām Optiskā blīvuma mērīšana ar sensitodensitometru
2. Novirze no jutīguma bāzes vērtības < 0,2 optiskā blīvuma vienībām Optiskā blīvuma mērīšana ar sensitodensitometru
3. Novirze no kontrasta indeksa bāzes vērtības < 0,2 optiskā blīvuma vienībām Optiskā blīvuma mērīšana ar sensitodensitometru
V. Datortomogrāfijas (DT) iekārtas
1. Attēla parametri:  
1.1. attēla troksnis ≤ ± 10 % vai

≤ 0,2 H.V.7

DT absorbcijas skaitļa standarta deviācija ūdens vai audu ekvivalenta fantoma apskates zonas centrā vismaz 40 % no testa objekta attēla lielā apskates laukā attiecībā pret bāzes vērtību
1.2. vidējā DT−skaitļa novirze ≤ ± 4 H.V.7 DT absorbcijas skaitļa (apskates zonas centrā vismaz 10 % no testa objekta attēla lielā apskates laukā) novirze attiecībā pret bāzes
1.3. vienmērīgums ≤ ± 2 H.V.7 Vidējā DT absorbcijas skaitļu novirze perifērijā no DT absorbcijas skaitļa centrā ūdens vai audu ekvivalenta fantoma vismaz 10 % no testa objekta attēla lielā apskates laukā attiecībā pret bāzes vērtību
2. Telpiskā (augsta kontrasta) izšķirtspēja ≥ 0,5 līniju pāri/cm vai

≤ ± 15 % no bāzes vērtības

Mērījumi ar izšķirtspējas fantomu
3. DT dozas indekss (vai dozas un garuma reizinājums) ≤ ± 20 % Jonizējošā starojuma dozas mērījumi 16 cm un/vai 32 cm PMMA6 fantoma rotācijas centrā un perifērijā (1 cm attālumā no virsmas) attiecībā pret bāzes vērtību.
4. Griezuma slāņa biezums:
4.1. ja nominālais griezuma slāņa biezums ≥ 2 mm ≤ ± 1,0 mm Vismaz ar minimālo, vidējo un maksimālo uzstādīto griezuma slāņa biezuma vērtību
4.2. ja nominālais griezuma slāņa biezums ir robežās no 1 līdz 2 mm ≤ ± 50 %
4.3. ja nominālais griezuma slāņa biezums ≤ 1 mm ≤ ± 0,5 mm
5. Pacienta galda pozicionēšana:
5.1. pacienta galda garenvirziena pozicionēšana ≤ ± 1,0 mm Mērījumi ar pacienta ekvivalentu 70 kg
5.2. pacienta galda atpakaļgaitas pozicionēšana ≤ ± 1,0 mm
VI. Mamogrāfijas iekārtas
1. Ekspozīcijas dozas kontrole (izmanto vienu no divām šādām metodēm):    
1.1. ekspozīcijas datu iestādīšana rokas režīmā ≤ ± 0,2 optiskā blīvuma vienības no references vērtības Ar 40 mm PMMA6 pie 28 kV augstsprieguma
1.2. ekspozīcijas datu iestādīšana rokas režīmā, dozas atkārtojamība (dozimetriskā metode) ≤ 5 % Dozas mērījumi ar 40 mm PMMA6 pie augstsprieguma 28 kV
1.3. ekspozīcijas datu iestādīšana ekspozīcijas dozas automātikas režīmā ≤ ± 0,2 optiskā blīvuma vienības no references vērtības Mērījumi pie augstsprieguma 28 kV ar dažādiem pacienta ekvivalenta fantoma biezumiem – 20, 40 un 60 mm PMMA6
1.4. ekspozīcijas datu iestādīšana rokas režīmā, dozas atkārtojamība (dozimetriskā metode) ≤ 5 % Dozas mērījumi ar 20, 40 un 60 mm PMMA6 pie augstsprieguma 28 kV
2. Telpiskā (augsta kontrasta) izšķirtspēja ≤ 1 līniju pāru grupu no references vērtības Telpiskās izšķirtspējas fantoms un 45 PMMA6
3. Starojuma lauka sakritība:
3.1. starojuma lauks pacienta balsta frontālajā pusē ≤ 5 mm ārpus pacienta balsta Ģeometriskie mērījumi, izmantojot divas dažāda izmēra kasetes un rentgenstarojumu absorbējošos materiālus. (apstarošana tiek veikta AEK (automātiskās ekspozīcijas kontroles sistēma) režīmā)
3.2. starojuma lauks pacienta balsta malās ≤ 2 % no FFA (attālums no rentgenlampas fokusa līdz filmas (attēla uztvērēja) plaknei ārpus pacienta balsta
4. Kompresijas spēks 130−200 N Spiediena mērīšanas iekārta
5. Kompresijas plāksnes sakritība:    
5.1. pieļaujama asimetriska noslodze < 15 mm Ģeometriskie mērījumi, izmantojot porgumiju starp režģa iekārtas virsmu un kompresijas ierīci
5.2. pieļaujama simetriska noslodze < 5 mm
6. Gaisa kermas2 jauda ≥ 7,5 mGy/s Mērījumi:

1) attālumā, kas attiecināts uz fokusa−attēla uztvērēja attālumu no izkliedētā starojuma brīvos apstākļos

2) pie augstsprieguma 28 kV

VII. Pastiprinātājekrāni un kasetes4,5
1. Ekrāna un kasešu stāvoklis un tīrība nav artefaktu Uz eksponētajām filmām nevajadzētu būt artefaktiem
2. Kasešu aptumšojums uz neeksponētas filmas nav redzamas melnas malas Pārbauda, kaseti ar filmu no abām pusēm apgaismojot pie negatoskopa (katru pusi 10 minūtes) ar gaismu, kuras spilgtums nav mazāks par 1000 cd/m2
3. Filmas un ekrāna kontakts kasetei uz rentgenogrammas nevajadzētu radīt vizuālus, no optiskā blīvuma atšķirīgus vai neasus laukus Pārbauda, novietojot metāla tīklu uz kasetes
4. Vienas un tās pašas jutīguma klases filmas un ekrāna kombināciju relatīvais jutīgums ar identiskiem ekspozīcijas nosacījumiem filmu nomelnojuma atšķirība < 0,3 optiskā blīvuma vienībām Pārbauda ar vienu un to pašu jonizējošā starojuma dozu, augstspriegumu un filtrāciju dažādām kasetēm
VIII. Medicīniskie attēlu apskates monitori
1. Attēlu apskates apstākļu nemainīgums ≤ 1 cd/m² un ≤ ± 25 % no bāzes vērtības Mērījumi ar fotometru.

Monitora spilgtuma un to viendabīguma mērīšana, fiksējot telpas apgaismojuma izmaiņas

2. Pelēkuma gradācija ≤ ± 25 % no bāzes vērtības Mērījumi ar fotometru
3. Maksimālais kontrasts maksimālais spilgtums pret minimālo spilgtumu ≥ 100 Mērījumi ar fotometru
4. Vizuāla pārbaude:
4.1. ierobežojošo līniju redzamība ir

Videotesta attēls ar atbilstošiem testa objektiem

4.2. ierobežojošo līniju garuma vienādība ir
4.3. attēla redzamība ir
4.4. attēla robežu redzamība ir
4.5. attēla nobīdes vai rotācija nav
4.6. riņķa kropļojums nav
4.7. līniju atbilstība ir
4.8. līniju kropļošana nav
4.9. krāsu konverģence nav
4.10. tonējuma izmaiņu zonas nav
4.11. bojātie pikseļi nav
4.12. atstarotais attēls nav
4.13. gaišie un tumšie plankumi nav
4.14. redzamas baltas diagonālas līnijas nav
4.15. mirgošana nav
4.16. horizontāla/vertikāla attēla kustība nav
4.17. gadījuma rakstura kropļojumi nav
4.18. kustības attēlā nav
5. Vizuāla izšķirtspējas pārbaude līniju pāri/mm redzamība Video testa attēls ar atbilstošiem izšķirtspējas objektiem
6. Spilgtuma izmaiņas monitorā:
6.1. LCD monitoram ≤ ± 15 % Spilgtuma neviendabīgums starp ekrāna malām un centru. Mērījumi ar fotometru
6.2. CRT monitoram ≤  ± 30 %  
IX. Radioloģiskā attēla apskate
1. Negatoskopa gaismas spilgtums ≥   1700 cd/m2 Mērījumi ar fotometru
3. Mamogrāfijas attēlu apskatei lietoto negatoskopu gaismas spilgtums ≥   3000 cd/m2 Mērījumi ar fotometru
4. Gaismas neviendabīgums < 30 % Mērījumi ar fotometru. Gaismas spilgtuma neviendabīgums starp malām un centru
5. Telpas apgaismojums < 50 l x 1 m attālumā no negatoskopa Mērījumi ar fotometru

Piezīmes.

1 Nodaļā minētie parametri un kritēriji ir attiecināmi uz vispārējas lietošanas diagnostiskās radioloģijas ierīcēm. Speciālās diagnostiskās radioloģijas ierīču kritēriji aplūkoti šā pielikuma II un III nodaļā. Ja šajās nodaļās nav vajadzīgo kritēriju, izmanto I nodaļā noteiktos kritērijus.

Gaisa kerma (K) – ar jonizējošā starojuma dozu saistīts lielums, kas ir visu ar starojumu atbrīvotu lādēto daļiņu sākotnējā kinētiskā enerģija vielā (dEtr) uz to masas vienību (dm):

K = dEtr/dm

Kermai ir absorbētās dozas mērvienība (J/kg) jeb speciālā mērvienība grejs (Gy).

3 Nodaļā ir formulētas papildu prasības rentgenoskopiskajiem izmeklējumiem. Ja šajā nodaļā nav vajadzīgo kritēriju, izmanto šā pielikuma I nodaļā norādītos kritērijus.

4 Nodaļā minētās prasības neattiecas uz zobārstniecības rentgeniekārtām.

5 Nodaļā minētie kritēriji paredzēti kvalitatīvu rentgenattēlu iegūšanai uz atbilstošas kvalitātes fotomateriāliem.

6 PMMA – polimetilmetakrilāts.

7 H.V. (Haunsfilda vienība) – rentgenstarojuma blīvuma relatīvais rādītājs. Haunsfilda skalā tiek pieņemts, ka destilēta ūdens lineārais starojuma vājināšanas koeficients normālos apstākļos ir 0 H.V., bet gaisam – 1000 H.V. Materiāla X, kura lineārais vājināšanas koeficients ir µx, relatīvo blīvumu H.V. vienībās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.482
Pieļaujamā kopējā radioaktivitāte mātes pienā, ko gada laikā uzņem bērns

Nr.
p. k.

Radionuklīds

Pieļaujamā kopējā radioaktivitāte gada laikā (MBq)

1.

67Ga

56

2.

99mTc

5

3.

111In

10,4

4.

123I

0,5

5.

131I

0,01

6.

201Tl

1,2

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 482Pieņemts: 19.08.2014.Stājas spēkā: 01.10.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165 (5225), 22.08.2014. OP numurs: 2014/165.13
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
268378
01.10.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva