Ministru kabineta noteikumi Nr.418
Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 21.§)
Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem
1. Noteikumi nosaka:
1.1. medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
1.2. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem;
1.3. kārtību, kādā nosaka kārtējās veselības pārbaudes termiņu;
1.4. prasības un kārtību, kādā personu nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. 2
II. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudi personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem
2. Medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā. 3
3. Personas pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņas izvēles veic:
3.1. ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus;
3.2. ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs. 4
4. Ģimenes ārsts, sniedzot atzinumu par personas veselības stāvokli, pamatojas uz psihiatra un narkologa atzinumu par personas veselības stāvokli. 5
5. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:
5.1. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētā ārstu komisija;
5.2. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja ir pamatotas aizdomas par medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem, kas saistītas ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm. Komisijas sastāvā ir:
5.2.1. divi narkologi;
5.2.2. psihiatrs;
5.2.3. ģimenes ārsts vai internists;
5.2.4. neirologs;
5.2.5. oftalmologs;
5.2.6. otolaringologs;
5.2.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds. 6
6. Ģimenes ārsts, ārstu komisijas vadītājs vai specializētās medicīniskās komisijas vadītājs aizpilda personas veselības pārbaudes karti (2. pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti pievieno pacienta ambulatorajai kartei vai 15 gadus glabā ārstniecības iestādē, kurā veica personas pirmreizējo, kārtējo vai pirmstermiņa veselības pārbaudi. 7
7. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ģimenes ārsts, psihiatrs un narkologs vai ārstu komisija:
7.1. izvērtē personas veselības stāvokli, medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem (1. pielikums) un, ja nepieciešams, nosūta personu veikt papildu izmeklējumus vai psiholoģisko īpašību pārbaudi pie klīniskā psihologa, kā arī pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai ģimenes ārsts nosūta personu uz ārstu komisiju, ja tas nepieciešams konkrētās personas veselības stāvokļa izvērtēšanai;
7.2. izsniedz atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību par personas veselības stāvokli (Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u)). Atzinumā:
7.2.1. norāda datumu, kad veicama kārtējā veselības pārbaude, ja veselības pārbaudē personai nekonstatē medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
7.2.2. norāda medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
7.2.3. izdara attiecīgu atzīmi, ja personai nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes. 8
8. Ja personai konstatētas:
8.1. šo noteikumu 1. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroča atļauju iespējams saņemt tikai pēc objektīvi pierādīta divu gadu atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi;
8.2. šo noteikumu 1. pielikuma 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroča atļauju iespējams saņemt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta vismaz trīs gadu stabila atturības perioda, ja ir veiktas regulāras pārbaudes pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi;
8.3. šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroču atļauju iespējams saņemt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta vismaz piecu gadu stabila atturības perioda, ja ir veiktas regulāras pārbaudes pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi. 9
9. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai personai nav medicīnisko pretindikāciju ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, ārstu komisija veic šo noteikumu 7. punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 7. punktā minētajām darbībām):
9.1. nodrošina personas narkoloģisko apskati;
9.2. novērtē personas psihisko stāvokli;
9.3. ja nepieciešams, nosūta personu papildu izmeklēšanai pie klīniskā psihologa psiholoģisko un psihodiagnostisko testu veikšanai, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un asinīs. 10
10. Atzinumu par personas veselības stāvokli ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija sniedz pēc visu nepieciešamo izmeklējumu veikšanas. 11
III. Kārtība, kādā nosaka kārtējās veselības pārbaudes termiņu
11. Ģimenes ārsts, ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes termiņu, ņem vērā Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu un personas veselības stāvokli (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās). 12
12. Ja personai ir šo noteikumu 1. pielikuma 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, kārtējo veselības pārbaudi veic ik pēc gada, turpinot dinamisko novērošanu pie narkologa. 13
13. Ja personai ir šo noteikumu 1. pielikuma 6.1. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, kārtējo veselības pārbaudi veic ik pēc trim gadiem. 14
IV. Prasības un kārtība, kādā personu nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi
14. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta personu, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar tiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka personai ir radušās šo noteikumu 1. pielikumā minētās medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem, vai ir pamats apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus veselības stāvokļa dēļ. 15
15. Ja Valsts policijas amatpersona pieņem lēmumu par personas nosūtīšanu uz ārstu komisiju vai alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas dēļ – uz specializēto medicīnisko komisiju veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi, to noformē uz noteikta parauga veidlapas (3. pielikums), norādot pirmstermiņa veselības pārbaudes pamatojumu. Viens lēmuma eksemplārs paliek Valsts policijā, otrs – pie personas, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. 16
16. Ja ārstniecības persona atbilstoši savai kompetencei nosūta personu uz ārstu komisiju vai specializēto medicīnisko komisiju veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi, ārstniecības persona sagatavo nosūtījumu (Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u)) atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, kurā norāda pirmstermiņa veselības pārbaudes pamatojumu. 17
17. Personas pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā no šo noteikumu 15. punktā minētā Valsts policijas lēmuma vai šo noteikumu 16. punktā minētā ārstniecības personas nosūtījuma saņemšanas dienas. 18
18. Ārstniecības persona par personas nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi informē Valsts policiju. 19
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Finanšu ministrs Andris Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.418
Medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem
Nr.
p.k.
|
Slimības un veselības
problēmas
|
Diagnozes kods atbilstoši
SSK-101
|
Piezīmes
|
1. Psihiski
un uzvedības traucējumi |
1.1. |
Demence |
F00–F03 |
|
1.2. |
Organisks amnestisks sindroms,
delīrijs |
F04–F05 |
|
1.3. |
Organiski psihiski (halucinatori,
šizofrēnijai līdzīgi murgi, katatonija, bipolāri,
disociatīvi) traucējumi |
F06.0–F06.5 |
izņemot F06.3 |
1.4. |
Šizofrēnija, šizotipiski
traucējumi un murgi |
F20–F29 |
|
1.5. |
Bipolāri afektīvie traucējumi |
F30–F31 |
|
1.6. |
Smaga depresijas epizode |
F32.2–F32.3 |
|
1.7. |
Rekurenti depresīvie traucējumi |
F33 |
|
1.8. |
Obsesīvi kompulsīvie
traucējumi |
F42 |
|
1.9. |
Disociatīvie traucējumi |
F44 |
|
1.10. |
Anorexia nervosa un Bulimija
nervosa |
F50 |
|
1.11. |
Specifiski personības
traucējumi |
F60; F61 |
|
1.12. |
Garīgā atpalicība |
F70–F73 |
|
1.13. |
Specifiski attīstības traucējumi
bērnībā |
F84 |
|
1.14. |
Hiperkinētiskie traucējumi |
F90 |
|
1.15. |
Nepieciešama regulāra ārstēšanās
pie speciālista (psihiatra, neirologa, ģimenes ārsta psihisku un
uzvedības traucējumu dēļ) |
|
|
2. Psihiski un uzvedības
traucējumi, kuriem ir vidēji smaga un smaga norise, kā arī
traucējumi, kas nepadodas ārstēšanai vai nav pilnvērtīgas
atveseļošanās (remisijas) (izvērtējot 2. punktā
minētos psihiskos un uzvedības traucējumus, ņem vērā šādus
kritērijus (ir spēkā viens no diviem kritērijiem):
1) notiek atveseļošanās, kas ilgst vairāk par gadu;
2) traucējumu intensitāte viegla, norise īslaicīga, labi
padodas terapijai, pacients ir līdzestīgs terapijai) |
2.1. |
Organiski afektīvi traucējumi |
F06.3 |
Vispārējie kritēriji organiskiem
psihiskiem traucējumiem G1–G4. Organiski afektīvi traucējumi,
depresīvs tips, trauksme, emocionāla labilitāte |
Viegli traucējumi – vieglas
epizodes, padodas ārstēšanai |
Viegli izteiktas, īslaicīgas
afektīvo traucējumu epizodes, padodas ārstēšanai.
Anamnēzē |
2.2. |
Viegli kognitīvi traucējumi |
F06.7 |
Viegli (pārejoši) traucējumi, līdz
6 mēnešiem – viegla astēnija, neizteikta emocionāla
labilitāte, viegli pazemināta koncentrēšanās spēja,
īstermiņa atmiņa, jaunas informācijas apguve. Anamnēzē |
2.3. |
Postencefalītiskais sindroms |
F07.1 |
Vispārējie F07 kritēriji.
Pārslimots encefalīts vai meningīts. Papildu reziduāli
neiroloģiski simptomi (parēzes, kurlums, afāzija, apraksija,
akalkulija). Sindroms nav ilgāks par diviem gadiem |
Viegli traucējumi – īslaicīgi,
labi padodas ārstēšanai |
Viegli traucējumi – viegli
astēniski traucējumi, emocionāla labilitāte vai pasivitāte,
neizteikti kognitīvi traucējumi. Viegli neiroloģiski simptomi.
Anamnēzē |
2.4. |
Postkontūzijas sindroms |
F07.2 |
Vispārējie F07 kritēriji. Dati par
galvas traumu ar samaņas zudumu anamnēzē. Papildus – galvas
sāpes vai reiboņi, emociju pārmaiņas, koncentrēšanās
grūtības, bezmiegs, pazemināta alkohola tolerance,
hipohondriskas idejas |
Viegli traucējumi – īslaicīgi,
labi padodas ārstēšanai |
Viegli traucējumi – simptomi ilgst
vairākus mēnešus, bet padodas terapijai. Emociju un uzvedības
traucējumi neizteikti. Anamnēzē |
2.5. |
Depresijas epizode |
F32 |
Pirmreizēja "endogēnas" depresijas
epizode, kas ir ilgāka par divām nedēļām (vieglas, vidēji
smagas, smagas depresijas epizode; smagas depresijas epizode ar
psihotiskiem traucējumiem) |
Viegla gaita – labi padodas
ārstēšanai |
F32.0 |
Vieglas/vidēji smagas depresijas
epizode, kas labi padodas terapijai. Nav sociālās
funkcionēšanas traucējumu. Anamnēzē |
2.6. |
Hroniski garastāvokļa
traucējumi |
F34 |
Viegli/mēreni izteikti bez
komorbiditātes. Anamnēzē |
2.7. |
Fobiska trauksmainība |
F40 |
Viegli/mēreni izteikti bez
komorbiditātes. Anamnēzē vai šobrīd |
2.8. |
Panika |
F41 |
Viegli/mēreni izteikti bez
komorbiditātes, lēkmes retas. Anamnēzē vai šobrīd |
2.9. |
Posttraumatiskā stresa sindroms |
F43.1 |
Traucējumi sākas vairākas nedēļas
pēc smaga psihotraumējoša notikuma. Trauksme, emocionāla
labilitāte, kairināmība. Izvairīšanās no vietām un
personām, kas atgādina par notikumu. Pagātnes uzplaiksnījumi,
murgaini sapņi. Funkcionāla dismnēzija vai amnēzija |
Viegla gaita – klīniskie simptomi
ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas
ārstēšanai |
Traucējumi (trauksme, labilitāte,
depresijas simptomi, miega traucējumi) viegli vai vidēji smagi,
padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi būtiski
neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd |
2.10. |
Adaptācijas traucējumi |
F43.2 |
Viegli/mēreni izteikti bez
komorbiditātes, bez suicīda draudiem vai mēģinājuma.
Anamnēzē |
2.11. |
Somatoformi traucējumi |
F45.3 |
Ilgstošas sūdzības par somatiskiem
traucējumiem (fiziskiem simptomiem), nepamatotas prasības pēc
atkārtotiem izmeklējumiem un analīzēm. Ārsta viedokļa
noraidīšana. Sūdzību intensitāte un trauksme nav atbilstoša
pacienta objektīvi esošai saslimšanai |
Viegla gaita – klīniskie simptomi
labi padodas ārstēšanai |
Traucējumi viegli vai vidēji smagi,
padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi būtiski
neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd |
2.12. |
Citi neirotiski traucējumi
(neirastēnija) |
F48 |
Traucējumi viegli, padodas terapijai
sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo
funkcionēšanu. Anamnēzē |
2.13. |
Kompulsīvā pārēšanās |
F50.4 |
Traucējumi viegli, padodas terapijai
sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo
funkcionēšanu. Anamnēzē |
2.14. |
Miega traucējumi (neorganiski) |
F51 |
Traucējumi viegli, padodas terapijai
sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo
funkcionēšanu.
Izņemot somnambulismu (F51.3), bailes miegā (F51.4), nakts
šausmas (F51.5). Anamnēzē vai šobrīd |
2.15. |
Psihiski traucējumi pēcdzemdību
periodā |
F53 |
Traucējumi viegli, padodas terapijai
6 mēnešu periodā pēc dzemdībām. Anamnēzē |
2.16. |
Seksuālie traucējumi (attiecību
traucējumi, psihoseksuālās attīstības traucējumi) |
F66.2–F66.9 |
Traucējumi viegli, padodas
psihoterapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo
sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd |
2.17. |
Psihiskie un uzvedības traucējumi
bērnu vecumā |
F80–83, F91–98 |
Traucējumi novēroti līdz 18 gadu
vecumam. Anamnēzē |
3. Alkohola,
narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga,
kaitējoša lietošana vai atkarība, patoloģiska tieksme uz
azartspēlēm |
3.1. |
Alkohola pārmērīga, kaitējoša
lietošana |
– |
|
3.2. |
Narkotisko vai psihotropo vielu
(izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana |
– |
|
3.3. |
Patoloģiska tieksme uz
azartspēlēm |
– |
|
3.4. |
Alkohola, narkotisko vai psihotropo
vielu atkarība |
– |
|
4. Redzes
traucējumi2 |
4.1. |
Binokulārās redzes asums zemāks par
0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām
acīm vienlaikus, vājāk redzīgajā acī redzes asums zemāks par
0,2 (arī ar redzi koriģējošām lēcām) |
– |
|
4.2. |
Redzes horizontālais lauks mazāks
par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un
20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu
rādiusā |
– |
|
4.3. |
Vienīgajā redzīgajā acī redzes
asums zemāks par 0,7 (arī ar redzi koriģējošām lēcām) |
– |
Nepieciešams oftalmologa atzinums, ka
šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami
ilgi (vismaz sešus mēnešus), lai būtu notikusi pielāgošanās,
un ka šīs acs redzes lauks atbilst šā pielikuma 4.2.
apakšpunktā minētajām prasībām |
5. Neiroloģiskās slimības un
sindromi2
(Personas veselības stāvokli atsevišķos izņēmuma gadījumos
izvērtē ārsts speciālists (neirologs)) |
5.1. |
Perifērās un centrālās nervu
sistēmas traucējumu dēļ radušās roku, kāju vai ķermeņa
parēzes un paralīzes |
– |
Pēc neirologa atzinuma |
5.2. |
Cerebellārās un citas ataksijas |
– |
|
5.3. |
Motoriskā neirona saslimšanas |
– |
|
5.4. |
Progresējošās muskuļu un
neiromuskulārās slimības |
– |
|
5.5. |
Parkinsona slimība vai sindroms (no
3. pakāpes) |
– |
|
5.6. |
Alcheimera slimība vai citas
progresējošas deģeneratīvas centrālās nervu sistēmas
slimības |
– |
|
5.7. |
Epilepsija ar samaņas zudumu un
automātismiem |
– |
|
5.8. |
Dažādu iemeslu izveidojušās
encefalopātijas ar mentāliem traucējumiem |
– |
|
6. Iekšķīgās
slimības2 |
6.1. |
Cukura diabēts, ja konstatēta
atkārtota smaga hipoglikēmija, kas nav saistīta ar nepareizu
terapijas izvēli, vai nepietiekama šīs problēmas
apzināšanās |
– |
Ja lieto medikamentus, kas var
izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji:
1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas
gadījumi, kad ir bijusi nepieciešama citas personas
palīdzība;
2) persona pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku,
atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvusi pašaprūpes
iemaņas.
Personai, kurai ir cukura diabēts, jāpierāda, ka viņa apzinās
hipoglikēmijas risku, pazīst hipoglikēmijas simptomus un spēj
adekvāti kontrolēt cukura līmeni asinīs.
Personai nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas būtu
uzskatāmas par medicīnisku kontrindikāciju ieroču glabāšanai
(nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.
Personas veselības stāvokli atsevišķos izņēmuma gadījumos
izvērtē ārsts speciālists (endokrinologs), pamatojoties uz
regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls
nepārsniedz trīs gadus |
6.2. |
Q-miokarda infarkts pēdējo triju
mēnešu laikā |
– |
|
6.3. |
IV klases slodzes un miera
stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā
divas reizes gadā) |
– |
|
6.4. |
Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas
lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem –
defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama
elektroimpulsu terapija |
– |
|
6.5. |
Arteriālās hipertensijas 2. un 3.
pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras
pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu
asinsrites traucējumiem pēdējā pusgadā) |
– |
|
6.6. |
Jebkura cita iekšķīga slimība, ja
ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai stāvokļa
pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu
darbības traucējumus vai citādi apdraudēt personas vai
apkārtējo drošību |
– |
|
7. Dzirdes
traucējumi2 (Personas veselības stāvokli
atsevišķos izņēmuma gadījumos izvērtē ārsts speciālists
(otolaringologs), nosakot traucējumu smaguma pakāpi un veselības
pārbaužu periodiskumu) |
7.1. |
Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas
balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus
balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss
nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā |
– |
|
7.2. |
Hronisks vienpusējs vai abpusējs
strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu,
granulācijām vai polipu |
– |
|
7.3. |
Hronisks strutains mastoidīts,
sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas) |
– |
|
8. Traumas un to sekas, fiziskie
trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot
šaujamieroci2 |
8.1. |
Mazkustīgas rētas un ievainojumi,
kuru dēļ ir traucētas roku kustības, ļoti izteikti kakla
kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši vai nesaauguši
lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ
ievērojami traucētas roku kustības, kā arī noturīgas
izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības |
– |
|
8.2. |
Vienas vai abu roku, kā arī
plaukstas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to
kustības |
– |
|
8.3. |
Pirmā pirksta, divu vai vairāku
pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai
fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu,
plaukstas tvērējfunkcijas traucējumi (kreiļiem – attiecīgi
kreisā roka) |
– |
|
8.4. |
Pirmā pirksta, triju vai vairāku
pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums,
vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu,
plaukstas tvērējfunkcijas traucējumi (labročiem – attiecīgi
labā roka) |
– |
|
Piezīmes.
1 Starptautiskā statistiskā slimību un veselības
problēmu klasifikatora 10. redakcija.
2 Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites
likuma 18. pantu nevērtē juridisko personu dalībniekus un
vadītājus, kuri vēlas saņemt ieroču iegādāšanās atļauju
un kuri saņēmuši ieroču glabāšanas vai kolekcijas atļauju,
un komersantu dalībniekus un vadītājus, kuri vēlas saņemt vai
ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar
ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem. Saskaņā ar
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 28. panta pirmo
daļu nevērtē fiziskas personas, kuras vēlas saņemt ieroču un
munīcijas kolekcijas atļauju.
Finanšu ministrs Andris Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.418
Veselības pārbaudes karte
(Vajadzīgo atzīmēt ar x)
Pirmreizējā veselības pārbaude |
|
|
|
|
|
Kārtējā veselības pārbaude |
|
|
|
|
|
Pirmstermiņa veselības pārbaude |
|
|
Anamnēze: |
|
saslimšanas pēdējo triju gadu laikā |
|
bieži lietotie medikamenti |
|
regulāri lietotie medikamenti |
|
Traumas |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Epilepsijas lēkmes |
Nav |
|
Ir |
|
|
|
Operācijas |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Redzes traucējumi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Dzirdes traucējumi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Hroniskas aknu slimības |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Hroniskas nieru slimības |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Cukura diabēts |
Nav |
|
Ir |
|
Kāds |
|
Sirds–asinsvadu slimības |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Arteriāla hipertensija |
Nav |
|
Ir |
|
Cik sen |
|
Arteriālais spiediens |
|
|
Krīzes |
|
|
Elpošanas ceļu slimības |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Vai esat vērsies pēc palīdzības un
ārstējies pie narkologa? |
Nē |
|
Jā |
|
Kad |
|
Ir/ir bijušas atkarības problēmas |
Nē |
|
Jā |
|
Kādas |
|
Vai esat vērsies pēc palīdzības un
ārstējies pie psihiatra? |
Nē |
|
Jā |
|
Kad |
|
Ir/ir bijušas psihiskas saslimšanas |
Nē |
|
Jā |
|
Kādas |
|
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas un esmu
brīdināts(-a), ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu
iestājas atbildība, kas paredzēta Latvijas Republikas
normatīvajos aktos.
20____. gada ____.
________________________ |
Paraksts
______________________________________ |
Objektīvā atradne: |
Psihisku traucējumu simptomi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Patoloģiski neiroloģiskie simptomi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Jušanas, kustību traucējumi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Sirds–asinsvadu slimību simptomi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Pulss |
__________(reizes minūtē)
asinsspiediens______/______ |
mm Hgst |
Plaušu slimību simptomi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Nieru slimību simptomi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Traumu sekas |
Nav |
|
Ir |
|
Kādas |
|
Dzirdes traucējumi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Dx = |
|
metri |
|
(čukstus, balsī)
|
|
Sin = |
|
metri |
Redzes traucējumi |
Nav |
|
Ir |
|
Kādi |
|
Visus Dx = |
|
|
Sin = |
|
|
Īpašas piezīmes |
|
|
(nepieciešamie papildu izmeklējumi
vai ekspertīze)
|
Atzinums
Nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas ieroču
glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem:
Īpašas piezīmes (vajadzīgo atzīmēt ar
x): |
|
jālieto brilles vai kontaktlēcas |
|
jālieto dzirdes palīgierīces |
|
jālieto locekļu protēzes vai
ortozes |
Kārtējā veselības pārbaude jāveic
līdz |
|
Konstatētas medicīniskās pretindikācijas
ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem |
|
|
(norādīt iemeslu)
|
Ģimenes ārsts/komisijas vadītājs |
|
|
(vārds, uzvārds, paraksts)
|
Z. v.
20____. gada ____. ________________________
Finanšu ministrs Andris Vilks
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.418
Lēmums par personas nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja tā ir saņēmusi ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu
Nr. 418 "Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā
(nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem" 15. punktu lūdzu
ārstu komisiju/specializēto medicīnisko komisiju (vajadzīgo
pasvītrot) veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi personai,
kura saņēmusi ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas
atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora
sertifikātu.
|
, |
|
|
|
|
|
|
–
|
|
|
|
|
|
, |
(vārds, uzvārds)
|
|
(personas kods)
|
|
dzīvo |
|
|
|
(pilsēta, rajons, apdzīvota vieta,
iela, māja, dzīvoklis)
|
|
|
|
, |
sakarā ar aizdomām par medicīniskām pretindikācijām
ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, par ko
liecina
20____. gada ____. ________________________
Z. v. |
|
|
(iestādes nosaukums)
|
Amatpersona |
|
|
(amats, vārds, uzvārds,
paraksts)
|
|
Paraksts par lēmuma saņemšanu
Es, |
|
, |
|
|
|
|
|
|
–
|
|
|
|
|
|
, |
|
(vārds, uzvārds)
|
|
(personas kods)
|
|
lēmumu par nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi
saņēmu 20____. gada ____. ________________________
Esmu informēts par pienākumu ierasties uz pirmstermiņa
veselības pārbaudi mēneša laikā no Valsts policijas lēmuma
saņemšanas dienas.
Finanšu ministrs Andris Vilks
|
|
Saistītie dokumenti
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
|