Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

1.pants. 2012.gada 29.jūnijā Hondurasā parakstītais Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

(07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.)

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 353.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 29.maijā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Rīgā 2014.gada 13.jūnijā
NOLĪGUMS,
AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN CENTRĀLAMERIKU, NO OTRAS PUSES

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā — "Eiropas Savienības dalībvalstis", un

EIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, un

KOSTARIKAS REPUBLIKA,

SALVADORAS REPUBLIKA,

GVATEMALAS REPUBLIKA,

HONDURASAS REPUBLIKA,

NIKARAGVAS REPUBLIKA,

PANAMAS REPUBLIKA,

turpmāk tekstā — "Centrālamerika", no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās vēsturiskās, kultūras, politiskās, ekonomiskās un sociālās saites starp pusēm un vēlmi nostiprināt pušu attiecības, pamatojoties uz kopīgiem principiem un vērtībām, vadoties no pastāvošiem mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp pusēm, kā arī ņemot vērā vēlmi konsolidēt, padziļināt un dažādot abu reģionu saikni abpusēji interesējošās jomās, ievērojot savstarpējo cieņu, vienlīdzību, nediskrimināciju, solidaritāti un savstarpējo labumu;

APSVEROT pēdējās divās desmitgadēs abos reģionos notikušo pozitīvo attīstību, kas ir devusi iespēju sekmēt kopīgo mērķu un interešu pāriešanu jaunā — dziļākā, mūsdienīgākā un pastāvīgākā — attiecību posmā, lai izveidotu abu reģionu asociāciju, kas reaģē uz pašreizējiem iekšējiem izaicinājumiem, kā arī jauniem starptautiskiem notikumiem;

UZSVEROT nozīmi, ko puses piešķir tā politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības procesa konsolidācijai, kurš izveidots starp pusēm, pamatojoties uz Sanhosē dialogu, kas uzsākts 1984. gadā un pēc tam vairākas reizes atjaunināts;

ATGĀDINOT 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē izdarītos secinājumus, tostarp Centrālamerikas apņemšanos padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju;

ATZĪSTOT progresu, kas sasniegts Centrālamerikas ekonomiskās integrācijas procesā, piemēram, Convenio Marco para el Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana un Tratado sobre Inversión y Comercio de Servicios ratificēšanu, kā arī tāda jurisdikcijas mehānisma īstenošanu, kas nodrošina reģionālo tiesību aktu izpildi ekonomikas jomā visā Centrālamerikas reģionā;

NO JAUNA APSTIPRINOT Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu no to puses;

ATGĀDINOT savu apņemšanos ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus;

PAMATOJOTIES uz dalītas atbildības principu un pārliecībā par to, ka svarīgi ir novērst nelikumīgu narkotiku lietošanu un samazināt to kaitējošo ietekmi, tostarp apkarot narkotiku un to prekursoru nelikumīgu kultivēšanu, ražošanu, apstrādi un tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

ATZĪMĒJOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības joma, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļām, ja vien Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Centrālamerikas puses republikām, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas puses republikas par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar minētajiem līgumiem pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju;

UZSVEROT savu apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu tādus mērķus kā nabadzības izskaušana, darba vietu radīšana, taisnīga un ilgtspējīga attīstība, ieskaitot tādus aspektus kā neaizsargātība no dabas katastrofām, vides saglabāšana un aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī Centrālamerikas puses republiku pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā;

NO JAUNA APSTIPRINOT nozīmi, ko puses piešķir starptautisko tirdzniecību reglamentējošiem principiem un noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ietverti 1994. gada 15. aprīļa Marākešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā — PTO līgums) un PTO līgumam pievienotajos daudzpusējos nolīgumos, kā arī vajadzību tos pielāgot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

ŅEMOT VĒRĀ atšķirīgo ekonomikas un sociālo attīstību starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi un kopīgo mērķi nostiprināt ekonomikas un sociālās attīstības procesu Centrālamerikā;

VĒLĒDAMĀS nostiprināt pušu ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu jomā, nostiprinot un uzlabojot Centrālamerikas puses republiku pašreizējo piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi Centrālamerikā un mazinot asimetriju starp abiem reģioniem;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs izaugsmi veicinošu klimatu ilgtspējīgās ekonomiskajās attiecībās starp tām, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu nozarēs, kas ir būtiskas ekonomikas un sociālās attīstības un tehnoloģisko jauninājumu un modernizācijas īstenošanā;

UZSVEROT vajadzību pamatoties uz principiem, mērķiem un mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp abiem reģioniem, jo īpaši Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku, kurš parakstīts 2003. gadā (turpmāk tekstā — "2003. gada Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums"), kā arī starp minētajām pusēm parakstīto 1993. gada Sadarbības pamatnolīgumu;

APZINOTIES nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu attīstību abos reģionos, izmantojot attīstības partnerību, kas aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, atbilstoši Monterejas vienošanās un Johannesburgas deklarācijā, kā arī tās īstenošanas plānā izklāstītajiem principiem;

NO JAUNA APSTIPRINOT, ka valstīm, īstenojot savu suverēno varu izmantot savus dabas resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība;

APZINOTIES vajadzību izveidot vispusīgu dialogu par migrāciju, lai nostiprinātu abu reģionu sadarbību migrācijas jautājumos atbilstoši šā nolīguma daļām, kas attiecas uz politisko dialogu un sadarbību, un nodrošinātu visu migrantu cilvēktiesību efektīvu veicināšanu un aizsardzību;

ATZĪSTOT, ka neviens šā nolīguma noteikums nekādā veidā neattiecas uz pušu nostāju, nedz arī tiek interpretēts vai saprasts kā šādu nostāju definējošs pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās;

UZSVEROT gribu sadarboties starptautiskos forumos par abpusēji interesējošiem jautājumiem;

PATUROT PRĀTĀ stratēģisko partnerību, kas izveidota starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm 1999. gadā Riodežaneiro notikušās augstākā līmeņa sanāksmes kontekstā un atkārtoti apstiprināta 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē, 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā, 2006. gada augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē, 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmē Limā un 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē;

ŅEMOT VĒRĀ 2010. gada maija Madrides deklarāciju;

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

I DAĻA
VISPĀRĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

I SADAĻA
ŠĀ NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS
Principi

1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, kas ir pamatprincips šā nolīguma īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus. Puses nodrošina atbilstoša līdzsvara saglabāšanu starp ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un vides komponentu.

3. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot labu pārvaldību un tiesiskumu, kas jo īpaši ietver tiesību aktu prioritāti, pilnvaru nošķiršanu, tiesu varas neatkarību, skaidras lēmumu pieņemšanas procedūras valsts iestāžu līmenī, pārredzamas un atbildīgas iestādes, sabiedrisko lietu labu un pārredzamu pārvaldību vietējā, reģionālā un valsts līmenī un tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir novērst un apkarot korupciju.

2. PANTS
Mērķi

Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķi ir šādi:

a) nostiprināt un konsolidēt attiecības starp pusēm, izveidojot asociāciju, kuras pamatā ir trīs savstarpēji atkarīgas un būtiskas daļas: politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, savstarpīgumu un kopīgām interesēm. Šā nolīguma īstenošanā pilnībā izmanto starp pusēm saskaņoto institucionālo kārtību un mehānismus;

b) izveidot priviliģētu politisko partnerību, pamatojoties uz vērtībām, principiem un kopīgiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu un veicināšanu, apņemoties veicināt un aizsargāt šīs vērtības un principus pasaules mērogā, tā, lai tiktu sekmēta daudzpusējo attiecību stiprināšana;

c) uzlabot abu reģionu sadarbību visās abus reģionus interesējošās jomās ar mērķi sasniegt ilgtspējīgāku un vienlīdzīgāku sociālekonomisko attīstību abos reģionos;

d) paplašināt un dažādot pušu abu reģionu tirdzniecības attiecības saskaņā ar PTO līgumu un šā nolīguma IV daļā noteiktajiem īpašajiem mērķiem un noteikumiem, kam būtu jāveicina plašāka ekonomikas izaugsme, pakāpeniska dzīves kvalitātes uzlabošanās abos reģionos un labāka abu reģionu integrācija pasaules ekonomikā;

e) stiprināt un padziļināt pakāpenisko reģionālās integrācijas procesu abpusēji interesējošās jomās, tādējādi veicinot šā nolīguma īstenošanu;

f) nostiprināt labas kaimiņattiecības un miermīlīgas domstarpību atrisināšanas principu;

g) vismaz saglabāt un, vēlams, attīstīt labas pārvaldības, sociālo, darba un vides standartu līmeni, kas sasniegts, efektīvi īstenojot starptautiskās konvencijas, kuru līgumslēdzējas puses ir šā nolīguma puses šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, un

h) veicināt tirdzniecības un ieguldījumu palielināšanos starp pusēm, ievērojot īpašu un atšķirīgu režīmu, lai mazinātu strukturālo asimetriju starp abiem reģioniem.

3. PANTS
Darbības joma

Puses savstarpējā attieksmē ievēro līdzvērtību. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, lai tiktu mazināta jebkuras Centrālamerikas puses republikas suverenitāte.

II SADAĻA
INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

4. PANTS
Asociācijas padome

1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma mērķu izpildi un uzrauga tā īstenošanu. Asociācijas padomes sanāksmes ministru līmenī notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos gados, un ārkārtas sanāksmes nepieciešamības gadījumā, ja puses par to vienojas. Attiecīgā gadījumā un ja abas puses par to vienojas, Asociācijas padomes sanāksmes notiek valstu vai to valdību vadītāju līmenī. Turklāt, lai nostiprinātu politisko dialogu un palielinātu tā efektivitāti, tiek veicinātas ad hoc sanāksmes darba līmenī.

2. Asociācijas padome izskata visus būtiskos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu, kā arī visus pārējos divpusējos, daudzpusējos vai starptautiskos jautājumus, kas izraisa kopīgu interesi.

3. Asociācijas padome izskata arī pušu priekšlikumus un ieteikumus atbilstoši šim nolīgumam nodibināto attiecību uzlabošanai.

5. PANTS
Sastāvs un reglaments

1. Asociācijas padome sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar pušu attiecīgo iekšējo kārtību un ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.

2. Asociācijas padome izstrādā savu reglamentu.

3. Asociācijas padomes locekļi var vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.

4. Asociācijas padomes priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.

6. PANTS
Lēmumu pieņemšanas pilnvaras

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos.

2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši pusēm, kuras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar katras puses iekšējiem noteikumiem un juridiskām procedūrām.

3. Asociācijas padome var arī sniegt atbilstošus ieteikumus.

4. Asociācijas padome pieņem lēmumus un ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties. Centrālamerikas puses republiku gadījumā lēmumu un ieteikumu pieņemšanai ir vajadzīga to vienprātība.

5. Uz visām pārējām pārvaldības struktūrstruktūrām, kas tiek izveidotas ar šo nolīgumu, attiecas 4. punktā noteiktā procedūra.

7. PANTS
Asociācijas komiteja

1. Asociācijas padomei tās pienākumu izpildē palīdz Asociācijas komiteja, kas sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem vecāko amatpersonu līmenī, ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.

2. Asociācijas komiteja atbild par šā nolīguma vispārējo īstenošanu.

3. Asociācijas padome nosaka Asociācijas komitejas reglamentu.

4. Asociācijas komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Asociācijas padome. Šādā gadījumā Asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 4.-6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

5. Asociācijas komitejas sanāksmes šā nolīguma īstenošanas vispārējai pārskatīšanai parasti notiek reizi gadā, vienu gadu Briselē un nākamajā gadā — Centrālamerikā, pusēm iepriekš vienojoties par datumu un darba kārtību. Īpašas sanāksmes pēc jebkuras puses lūguma var sasaukt, pusēm savstarpēji vienojoties. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus ir katras puses pārstāvis.

8. PANTS
Apakškomitejas

1. Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē palīdz ar šo nolīgumuizveidotās apakškomitejas.

2. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu izveidot jebkādu papildu apakškomiteju. Asociācijas komiteja var nolemt mainīt jebkurai apakškomitejai uzticēto uzdevumu vai likvidēt jebkuru apakškomiteju.

3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē vai Centrālamerikā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus.

4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.

5. Apakškomitejas izveide vai pastāvēšana neliedz pusēm jebkurus jautājumus iesniegt izskatīšanai tieši Asociācijas komitejā.

6. Asociācijas padome pieņem reglamentu, kurā nosaka šādu apakškomiteju sastāvu un pienākumus, kā arī to, kā tās darbojas, ciktāl tas nav paredzēts šajā nolīgumā.

7. Ar šo tiek izveidota Sadarbības apakškomiteja. Tā palīdz Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē attiecībā uz šā nolīguma III daļu. Tai ir arī šādi uzdevumi:

a) piedalīties jebkura ar sadarbību saistīta jautājuma apspriešanā saskaņā ar Asociācijas komitejas pilnvarojumu;

b) uzraudzīt šā nolīguma III daļas vispārējo īstenošanu;

c) apspriest jebkurus saistītos sadarbības jautājumus, kas var ietekmēt šā nolīguma III daļas darbību.

9. PANTS
Asociācijas parlamentārā komiteja

1. Ar šo izveido Asociācijas parlamentāro komiteju. Tā sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un Parlamento Centroamericano (PARLACEN) locekļiem, un — to Centrālamerikas puses republiku gadījumā, kuras nav PARLACEN dalībnieces — to attiecīgā valsts kongresa ieceltajiem pārstāvjiem, no otras puses, kuri tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā nosaka savu sanāksmju biežumu, un tās priekšsēdētājs ir pārmaiņus pārstāvis no katras puses.

2. Asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Asociācijas parlamentārā komiteja var prasīt no Asociācijas padomes attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu. Asociācijas padome sniedz komitejai prasīto informāciju.

4. Asociācijas parlamentāro komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

5. Asociācijas parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

10. PANTS
Apvienotā konsultatīvā komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto konsultatīvo komiteju kā Asociācijas padomes konsultatīvo struktūru. Tās darba pienākumi ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju atzinumu iesniegšana šai padomei attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, neskarot citus procesus saskaņā ar 11. pantu. Apvienotajai konsultatīvajai komitejai ir arī uzdevums sniegt ieguldījumu, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Centrālamerikas organizācijām.

2. Apvienotā konsultatīvā komiteja sastāv no vienāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvju skaita, no vienas puses, un Comité Consultivo del Sistema de la Integración Centroamericana (CC-SICA) un Comité Consultivo de Integración Económica (CCIE) pārstāvju skaita, no otras puses.

3. Apvienotā konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.

11. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

1. Puses veicina sanāksmes, kurās piedalās pārstāvji no Eiropas Savienības un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības, tostarp akadēmiskās sabiedrības, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

2. Puses sasauc regulāras sanāksmes ar šiem pārstāvjiem, lai informētu tos par šā nolīguma īstenošanu un apkopotu viņu priekšlikumus šai ziņā.

II DAĻA
POLITISKAIS DIALOGS

12. PANTS
Mērķi

Puses vienojas, ka starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi notiekošā politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a) izveidot priviliģētu politisko partnerību, kuras pamatā jo īpaši ir demokrātijas, miera, cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības ievērošana un veicināšana;

b) aizstāvēt kopīgās vērtības, principus un mērķus, veicinot to ievērošanu starptautiskā līmenī, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā;

c) nostiprināt Apvienoto Nāciju Organizāciju kā daudzpusējās sistēmas pamatu, lai tā varētu efektīvi risināt globālās problēmas;

d) pastiprināt politisko dialogu, lai varētu veikt plašu viedokļu, uzskatu un informācijas apmaiņu, tādējādi izveidojot kopīgas iniciatīvas starptautiskā līmenī;

e) sadarboties ārpolitikas un drošības politikas jomā ar mērķi koordinēt to nostāju un uzņemties kopīgas abpusēji interesējošas iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos.

13. PANTS
Jomas

1. Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus abpusēji interesējošos aspektus gan reģionālā, gan starptautiskā līmenī.

2. Ar politisko dialogu starp pusēm notiek sagatavošanās jaunām iniciatīvām kopīgu mērķu sasniegšanai un kopīga pamata izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, tiesiskums, laba pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības; Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām atzīto pirmiedzīvotāju tautu un indivīdu tiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība; vienlīdzīgas iespējas un dzimumu vienlīdzība; starptautiskās sadarbības struktūra un orientācija; migrācija; nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija; darba pamatstandarti; vides aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; reģionālā drošība un stabilitāte, tostarp iedzīvotāju nedrošības apkarošana; korupcija, narkotikas, starptautiskā organizētā noziedzība; kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīga tirdzniecība; terorisma apkarošana, konfliktu novēršana un miermīlīga atrisināšana.

3. Dialogs, kas notiek saskaņā ar II daļu, aptver arī starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, labu pārvaldību, darba pamatstandartiem un vidi saskaņā ar pušu starptautiskajām saistībām, un tajā jo īpaši tiek pārrunāts jautājums par to efektīvu īstenošanu.

4. Puses var jebkurā laikā vienoties par jebkāda cita jautājuma iekļaušanu politiskajā dialogā.

14. PANTS
Atbruņošanās

1. Puses vienojas sadarboties un veicināt daudzpusējās sistēmas nostiprināšanu konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā, pilnībā izpildot un valstu mērogā īstenojot to pašreizējās saistības, kas paredzētas starptautiskos līgumos un nolīgumos un citos atbilstošos starptautiskos instrumentos konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā.

2. Jo īpaši puses veicinās Konvencijas par pretkājnieku mīnu izmantošanas, glabāšanas, izgatavošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu un Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas (CCW) un to protokolu pilnīgu īstenošanu un vispārēju piemērošanu.

3. Turklāt puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām būtiski apdraud mieru un starptautisko drošību. Tāpēc tās vienojas sadarboties cīņā pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanau, un arī vienojas kopīgi strādāt, lai regulētu konvencionālo ieroču likumīgo tirdzniecību.

4. Tāpēc puses vienojas ievērot un pilnībā izpildīt savus pienākumus apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un piemērojamajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar to saistībām atbilstoši citiem šajā jomā piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmai attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.

15. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšana un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības apdraudējumiem.

2. Tāpēc puses vienojas sadarboties un veicināt cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pašreizējās saistības, ko paredz starptautiskie līgumi un vienošanās par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, un citas attiecīgās starptautiskās saistības.

3. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.

4. Puses turklāt vienojas sadarboties un veicināt neizplatīšanas mērķa īstenošanu:

a) veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus vai attiecīgi tiem pievienotos un lai tos pilnībā īstenotu un ievērotu;

b) izveidojot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp veicot masu iznīcināšanas ieroču galīgā izlietojuma kontroli saistībā ar dubultā pielietojuma tehnoloģijām un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles noteikumu pārkāpumiem.

5. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs to sadarbību šajā jomā.

16. PANTS
Terorisma apkarošana

1. Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmi un vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apkarošanā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām un bēgļu tiesībām, atbilstošām starptautiskām konvencijām un instrumentiem, atbilstošām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra rezolūcijā nr. 60/288.

2. Tās jo īpaši sadarbojas:

a) pilnībā īstenojot starptautiskās konvencijas un instrumentus, tostarp visas atbilstošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas;

b) saskaņā ar starptautiskiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;

c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanai izmantotiem līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un apmācībā, un veicot pieredzes apmaiņu par terorisma novēršanu, kā arī aizsardzības jomā cīņā pret terorismu;

d) veicot viedokļu apmaiņu par tiesību aktiem un labāko praksi, kā arī sniedzot tehnisko un administratīvo palīdzību;

e) veicot informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

f) nodrošinot tehnisku palīdzību un apmācību par izmeklēšanas metodēm, informācijas tehnoloģiju, protokolu izstrādi attiecībā uz terora draudu vai aktu novēršanu, brīdināšanu par tiem un efektīvu reaģēšanu uz tiem; un

g) veicot viedokļu apmaiņu par novēršanas modeļiem, kas cita starpā attiecas uz citām ar terorismu saistītām nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, personu apliecinošu dokumentu viltošanu un cilvēku tirdzniecību.

17. PANTS
Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi

1. Puses vēlreiz apstiprina, ka nedrīkstētu palikt nesodīti tādu vissmagāko noziegumu izdarītāji, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, un ka būtu jānodrošina to kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi valstu vai starptautiskā līmenī, tostarp iesaistot Starptautisko krimināltiesu.

2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir svarīgs sasniegums starptautiskā miera un tiesiskuma nodrošināšanā un ka šī tiesa ir efektīvs instruments tādu likumpārkāpēju izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdara vissmagākos noziegumus, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, kad valstu tiesas nevēlas vai nespēj to darīt, ņemot vērā, ka Starptautiskā krimināltiesa papildina valstu krimināltiesisko jurisdikciju.

3. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu vispārēju ievērošanu:

a) turpinot veikt pasākumus, lai īstenotu Romas statūtus un ratificētu un īstenotu ar tiem saistītos instrumentus (piemēram, Līgumu par Starptautiskās krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm);

b) veicot pieredzes apmaiņu ar reģionālajiem partneriem tādu juridisko pielāgojumu pieņemšanā, kas vajadzīgi, lai varētu ratificēt un īstenot Romas statūtus; un

c) veicot pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu integritāti.

4. Visatbilstošākā brīža noteikšana Romas statūtu ievērošanai joprojām ir katras valsts suverēna izvēle.

18. PANTS
Attīstības finansēšana

1. Puses vienojas atbalstīt starptautiskos centienus, lai veicinātu politiku un noteikumus attīstības finansēšanai un sadarbības nostiprināšanai nolūkā sasniegt starptautiski saskaņotos attīstības mērķus, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, kā arī izpildīt saistības, ko paredz Monterejas vienošanās un citos saistītos forumos.

2. Tālab un nolūkā veicināt iekļaujošāku sabiedrību puses atzīst vajadzību izstrādāt jaunus un novatoriskus finanšu mehānismus.

19. PANTS
Migrācija

1. Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, ko tās piešķir vienotai migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Atzīstot, ka nabadzība ir viens no galvenajiem migrācijas cēloņiem, un lai nostiprinātu savstarpējo sadarbību, puses uzsāk visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, bēgļu plūsmām, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī par šo migrācijas jautājumu, tostarp intelektuālā darbaspēka migrācijas jautājumu, iekļaušanu valstu stratēģijās to apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kuri ir migrantu izcelsmes apgabali, arī ņemot vērā vēsturiskās un kultūras saiknes starp abiem reģioniem.

2. Puses vienojas nodrošināt visu migrantu cilvēktiesību efektīvu ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu un ievērot taisnīguma un pārredzamības principus vienlīdzīgā attieksmē pret migrantiem, un uzsver nozīmi, kāda ir cīņai pret rasismu, diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības formām.

20. PANTS
Vide

1. Puses veicina dialogu vides un ilgtspējīgas attīstības jomās, veicot informācijas apmaiņu un rosinot iniciatīvas vietējos un pasaules mēroga vides jautājumos, atzīstot dalītas un vienlaikus diferencētas atbildības principu, kas noteikts Riodežaneiro 1992. gada Deklarācijā par vidi un attīstību.

2. Šā dialoga mērķis inter alia ir klimata pārmaiņu draudu novēršana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežu aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība, lai inter alia mazinātu emisijas, ko rada atmežošana un mežu degradācija, kā arī ūdens un jūras resursu, baseinu un pārmitro zemju aizsardzība, alternatīvo kurināmā veidu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izpēte un attīstība un vides pārvaldības reforma, lai uzlabotu tās efektivitāti.

21. PANTS
Iedzīvotāju drošība

Puses risina dialogu par iedzīvotāju drošību, kam ir būtiska nozīme cilvēces attīstības, demokrātijas, labas pārvaldības veicināšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā. Tās atzīst, ka iedzīvotāju drošība pārsniedz valstu un reģionālās robežas un tāpēc tā ir jāstimulē ar plašāku dialogu un sadarbību šajā jautājumā.

22. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā

Lai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu, puses atzīst un apņemas ievērot kopīgus un starptautiski saskaņotus labas pārvaldības nodokļu jomā principus.

23. PANTS
Kopīgais ekonomiskais un finansiālais kredītfonds

1. Puses vienojas par to, ka svarīgi ir nostiprināt centienus, lai mazinātu nabadzību un atbalstītu Centrālamerikas attīstību un jo īpaši tās nabadzīgākos reģionus un tautas.

2. Tāpēc puses vienojas apspriest kopīga ekonomiskā un finansiālā mehānisma izveidi, ietverot cita starpā Eiropas Investīciju bankas (EIB) intervenci, Latīņamerikas ieguldījumu mehānismu (LAIF) un tehnisko palīdzību, izmantojot reģionālo Centrālamerikas sadarbības programmu. Šis mehānisms palīdz mazināt nabadzību, veicina Centrālamerikas attīstību un kopējo labklājību, kā arī stimulē sociāli ekonomisko izaugsmi un līdzsvarotu attiecību sekmēšanu starp abiem reģioniem.

3. Tālab ir izveidota abu reģionu darba grupa. Šī grupa ir pilnvarota izvērtēt šāda mehānisma izveidi, kā arī tā darbības norisi.

III DAĻA
SADARBĪBA

24. PANTS
Mērķi

1. Sadarbības vispārējais mērķis ir atbalstīt šā nolīguma īstenošanu, lai izveidotu efektīvu partnerību starp abiem reģioniem, veicinot resursu pieejamību, mehānismus, instrumentus un procedūras.

2. Prioritāti piešķir šādiem mērķiem, kas plašāk izklāstīti šīs daļas I līdz IX sadaļā:

a) miera un drošības nostiprināšana;

b) ieguldījuma sniegšana demokrātisku struktūru, labas pārvaldības un pilnīgas tiesiskuma piemērojamības, dzimumu vienlīdzības, visu veidu nediskriminācijas, kultūras daudzveidības un plurālisma nostiprināšanā, cilvēktiesību, pamatbrīvību, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības veicināšana un ievērošana;

c) ieguldījuma sniegšana sociālajā kohēzijā, mazinot nabadzību, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un visu veidu diskrimināciju, lai uzlabotu Centrālamerikas un Eiropas Savienības tautu dzīves kvalitāti;

d) ekonomiskās izaugsmes veicināšana, lai stiprinātu ilgtspējīgu attīstību, mazinātu nevienlīdzību starp pusēm un pušu teritorijās un izstrādātu sinerģijas starp abiem reģioniem;

e) reģionālās integrācijas procesa padziļināšana Centrālamerikā, stiprinot spēju īstenot un izmantot šā nolīguma priekšrocības, tādējādi veicinot Centrālamerikas ekonomisko, sociālo un politisko attīstību kopumā;

f) ražošanas un pārvaldības spēju stiprināšana un konkurētspējas uzlabošana, tādējādi radot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas visiem ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem abos reģionos.

3. Puses īsteno politiku un pasākumus, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Šie pasākumi var ietvert novatoriskus finanšu mehānismus, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu un citu starptautiski saskaņotu mērķu sasniegšanā atbilstoši saistībām, ko paredz Monterejas vienošanās un vēlākos forumos.

25. PANTS
Principi

Sadarbību starp pusēm reglamentē šādi principi:

a) sadarbība atbalsta un papildina saistīto valstu un reģionu centienus tādu prioritāšu īstenošanā, kuras paredzētas to attīstības politikā un stratēģijā, neskarot darbības, kas noris to pilsoniskajā sabiedrībā;

b) sadarbība ir starp saistītajām valstīm un reģioniem notiekošā dialoga rezultāts;

c) puses veicina pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu iesaistīšanos to attīstības politikā un to sadarbībā;

d) sadarbība notiek gan valstu, gan reģionālā līmenī, kas viens otru papildina, lai atbalstītu šajā nolīgumā izklāstītos vispārējos un īpašos mērķus;

e) sadarbībā ņem vērā transversālus jautājumus, piemēram, demokrātija un cilvēktiesības, laba pārvaldība, pamatiedzīvotāji, dzimums, vide, tostarp dabas katastrofas, un reģionālā integrācija;

f) puses uzlabo savas sadarbības efektivitāti, darbojoties atbilstoši abpusēji saskaņotai kārtībai. Tās veicina saskaņošanu, pielāgošanu un koordināciju starp rosinātājiem un ar sadarbības īstenošanu saistīto abpusējo pienākumu izpildi;

g) sadarbība ietver tehnisku un finansiālu palīdzību, lai veicinātu šā nolīguma mērķu īstenošanu;

h) puses vienojas par to, ka sadarbības pasākumu izstrādē ir svarīgi ņemt vērā to atšķirīgo attīstības līmeni;

i) puses vienojas par to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu nabadzības mazināšanas politikai un stratēģijām valstīs ar vidējiem ieņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām vidēja ieņēmumu līmeņa valstīm, kurās ieņēmumi ir zemāki;

j) sadarbība saistībā ar šo nolīgumu neietekmē Centrālamerikas puses republiku kā jaunattīstības valstu iesaistīšanos ES puses darbībās uz attīstību vērstas pētniecības jomā vai citās Eiropas Savienības attīstības sadarbības programmās trešām valstīm, ievērojot šo programmu noteikumus un procedūras.

26. PANTS
Kārtība un metodoloģija

1. Lai īstenotu sadarbību, puses vienojas, ka:

a) instrumenti var ietvert plašu divpusējo, horizontālo vai reģionālo darbību klāstu, piemēram, programmas un projektus, tostarp infrastruktūras projektus, budžeta atbalstu, nozaru politikas dialogu, aprīkojuma apmaiņu un nodošanu, pētījumus, ietekmes novērtējumus, statistiku un datu bāzes, pieredzes un ekspertu apmaiņu, apmācību, saziņu un izpratnes veidošanas kampaņas, seminārus un publikācijas;

b) īstenotāji var būt vietējās, valstu un reģionālās iestādes, pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās organizācijas;

c) tās nodrošina atbilstošos administratīvos un finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to sadarbības pasākumu īstenošanu, par kuriem tās būs vienojušās atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem un procedūrām;

d) visām sadarbībā iesaistītajām struktūrvienībām piemēro resursu pārredzamu un saprotamu pārvaldību;

e) tās veicina sadarbības un finanšu novatoriskas modalitātes un instrumentus, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un vislabāk izmantotu šo nolīgumu;

f) sadarbībā starp pusēm identificē un izstrādā novatoriskas sadarbības programmas Centrālamerikas puses republikām;

g) tās atbalsta un veicina privāto finansējumu un tiešos ārvalstu ieguldījumus, jo īpaši izmantojot Eiropas Investīciju bankas finansējumu Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un finanšu kritērijiem;

h) tiek veicināta katras puses kā asociētā partnera dalība otras puses pamatprogrammās, īpašās programmās un citās darbībās saskaņā ar pušu noteikumiem un procedūru;

i) tiek veicināta Centrālamerikas puses republiku dalība ES tematiskajās un horizontālajās sadarbības programmās Latīņamerikai, tostarp izmantojot pieņemamās konkrētās iespējas;

j) puses saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām veicina trīspusējo sadarbību abpusēji interesējošās jomās starp abiem reģioniem un ar trešām valstīm;

k) pusēm būtu kopīgi jāizpēta visas praktiskās sadarbošanās iespējas to savstarpējās interesēs.

2. Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attiecīgām programmām un tiesību aktiem veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm.

27. PANTS
Noteikums par attīstību

1. To, ka šajā nolīgumā nav iekļauta kāda joma vai sadarbības pasākums, neinterpretē kā šķērsli, kas pusēm liedz atbilstoši saviem attiecīgajiem tiesību aktiem nolemt sadarboties šādās jomās vai sadarbības pasākumos.

2. Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses var izmantot Asociācijas komiteju, lai izpētītu praktiskās iespējas sadarboties to savstarpējās interesēs.

3. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu puses var izvirzīt priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

28. PANTS
Sadarbība statistikas jomā

1. Puses vienojas sadarboties, lai atbilstoši starptautiski pieņemtiem standartiem izstrādātu labākas statistiskās metodes un programmas, tostarp statistikas datu vākšanai, apstrādei, kvalitātes kontrolei un izplatīšanai, ar mērķi izstrādāt rādītājus ar uzlabotu salīdzināmību starp pusēm, tādējādi ļaujot pusēm izmantot vienai otras statistikas datus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem un — vispārīgāk — jebkuru jomu, uz ko attiecas šis nolīgums un par ko var iegūt statistikas datus. Puses atzīst abpusējās sadarbības lietderīgumu šo mērķu atbalstīšanā.

2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķi ir arī šādi:

a) izstrādāt reģionālās statistikas sistēmu, lai atbalstītu reģionālās integrācijas prioritātes, kuras ir saskaņotas starp pusēm;

b) sadarboties zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu statistikas jomā.

3. Šī sadarbība cita starpā varētu ietvert šādas darbības: tehniska apmaiņa starp statistikas institūtiem Centrālamerikas puses republikās un Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eurostat, tostarp zinātnieku apmaiņa, uzlabotu un attiecīgā gadījumā saskaņotu datu vākšanas, dezagregēšanas, analīzes un interpretācijas metožu izstrāde un semināru, darba grupu vai statistikas mācību programmu organizēšana.

I SADAĻA
DEMOKRĀTIJA, CILVĒKTIESĪBAS UN LABA PĀRVALDĪBA

29. PANTS
Demokrātija un cilvēktiesības

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, kā arī veicināta un nostiprināta demokrātija.

2. Šāda sadarbība inter alia var ietvert:

a) starptautisko cilvēktiesību instrumentu, kā arī no līgumu struktūrām un īpašajām procedūrām izrietošo ieteikumu efektīvu īstenošanu;

b) cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības integrāciju valstu politikā un attīstības plānos;

c) demokrātijas principu un prakses piemērošanas spējas nostiprināšanu;

d) rīcības plānu izstrādi un īstenošanu demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

e) izpratnes veidošanu un izglītošanu par cilvēktiesībām, demokrātiju un miera kultūru;

f) ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistīto iestāžu, kā arī cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu nostiprināšanu;

g) kopīgu iniciatīvu izstrādi abpusēji interesējošās jomās attiecīgos daudzpusējos forumos.

30. PANTS
Laba pārvaldība

Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā aktīvi atbalsta valdības ar tādu darbību starpniecību, kuras vērstas uz:

a) tiesiskuma ievērošanu;

b) pilnvaru nošķiršanas nodrošināšanu;

c) neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas nodrošināšanu;

d) pārredzamu, atbildīgu, efektīvu, stabilu un demokrātisku iestāžu veicināšanu;

e) tādas politikas veicināšanu, kas nodrošina pārskatatbildību un pārredzamu pārvaldību;

f) korupcijas apkarošanu;

g) labas un pārredzamas pārvaldības nostiprināšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

h) tādu skaidru lēmumu pieņemšanas procedūru ieviešanu un saglabāšanu, kuras izmanto valstu iestādes visos līmeņos;

i) pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanu.

31. PANTS
Valsts un publiskās pārvaldes, tostarp decentralizācijas modernizācija

1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir uzlabot to tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, jo īpaši pamatojoties uz labāko praksi. Minētais ietver valsts pārvaldes reformu un modernizāciju, tostarp spēju veidošanu, lai atbalstītu un nostiprinātu decentralizācijas procesus un rosinātu organizatoriskās izmaiņas, kas izriet no reģionālās integrācijas, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskajai efektivitātei un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī publisko līdzekļu labai un pārredzamai pārvaldībai un pārskatatbildībai.

2. Šī sadarbība var ietvert valstu un reģionālās programmas un projektus, kuru mērķis ir veidot politikas izstrādes spēju un īstenot un novērtēt valstu politiku, kā arī nostiprināt tiesu sistēmu, vienlaikus veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.

32. PANTS
Konfliktu novēršana un risināšana

1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur visaptverošu miera politiku, tostarp konfliktu novēršanu un risināšanu. Šīs politikas pamatā ir apņemšanās un sabiedrības līdzdalības princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo, apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Tā nodrošina vienlīdzīgas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un efektīvu mehānismu dažādu grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši izmantojot esošās reģionālās iestādes.

2. Sadarbība nostiprina spēju atrisināt konfliktus un cita starpā var ietvert atbalsta sniegšanu starpniecības, apspriežu un samierināšanas procesiem, miera veicināšanas stratēģijām, centieniem nostiprināt pārliecību un drošības veicināšanu reģionālā līmenī, centieniem, ko īsteno, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un veciem cilvēkiem, kā arī kājnieku mīnu apkarošanas darbībām.

33. PANTS
Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana

Puses īpašu nozīmi pievērš tiesiskuma konsolidēšanai un iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos kopumā un jo īpaši tiesu organizācijas jomā. Sadarbības mērķis jo īpaši ir nostiprināt tiesu varas neatkarību un uzlabot tās efektivitāti.

II SADAĻA
TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

34. PANTS
Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, Pamatnostādnēm par elektroniskām personas datu datnēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja grozīja 1990. gada 14. decembrī, un lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti starp pusēm, pienācīgi ņemot vērā to vietējos tiesību aktus.

2. Sadarbība personas datu aizsardzībā inter alia var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas veidā, ņemot vērā pušu normatīvos aktus.

35. PANTS
Nelegālās narkotikas

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu, integrētu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp no veselības, izglītības, tiesībaizsardzības, muitas dienestu, sociālā, tieslietu un iekšlietu sektoriem, lai pēc iespējas mazinātu nelegālo narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu un to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā un lai kontrolētu un efektīvāk novērstu narkotiku novirzīšanu ķīmiskajiem prekursoriem, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai, tostarp novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izmantošanai medicīnā un zinātnē.

2. Sadarbība pamatojas uz dalītas atbildības principu, attiecīgām starptautiskām konvencijām, kā arī Politisko deklarāciju, Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai un citiem pamatdokumentiem, kas pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.

3. Sadarbības mērķis ir koordinēt un palielināt kopīgos centienus nelegālo narkotiku problēmas risināšanai. Neskarot citus sadarbības mehānismus, puses vienojas, ka starpreģionu līmenī šim nolūkam izmanto Koordinācijas un sadarbības mehānismu narkotiku apkarošanai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu, un vienojas sadarboties, lai pastiprinātu tā efektivitāti.

4. Puses arī vienojas sadarboties, lai apkarotu ar noziedzību saistītu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, pastiprinot sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un instancēm.

5. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp sociālo, tiesu un iekšlietu sektoru, lai:

a) apmainītos ar viedokļiem par likumdošanas sistēmām un labāko praksi;

b) apkarotu narkotisko un psihotropo vielu piedāvājumu, nelikumīgu tirdzniecību un pieprasījumu;

c) nostiprinātu tiesu iestāžu un policijas sadarbību nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā;

d) nostiprinātu sadarbību jūras lietās ar nolūku efektīvi apkarot nelikumīgu tirdzniecību;

e) izveidotu informācijas un pārraudzības centrus;

f) definētu un piemērotu pasākumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, (narkotisko un psihotropo vielu) medicīnisko recepšu izrakstīšanas un ķīmisko prekursoru samazināšanai;

g) izveidotu kopīgas pētniecības programmas un projektus, kā arī ieviestu abpusēju palīdzību tieslietās;

h) rosinātu alternatīvu attīstību, jo īpaši mazo ražotāju likumīgas laukaugu audzēšanas veicināšanu;

i) veicinātu apmācību un izglītošanu par cilvēkresursiem nolūkā novērst narkotiku patēriņu un nelikumīgu tirdzniecību un nostiprināt administratīvās kontroles sistēmas;

j) atbalstītu jauniešiem paredzētas profilakses programmas un izglītošanu skolās un ārpus tām;

k) stiprinātu profilaksi un narkotiku lietotāju ārstēšanu, rehabilitāciju un reintegrāciju, aptverot plašu metožu klāstu, tostarp ar narkotiku lietošanu saistīta kaitējuma mazināšanu.

36. PANTS
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tostarp terorisma finansēšana

1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas un uzņēmumi tiek izmantoti, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus ieņēmumus no visu veidu smagajiem noziegumiem un jo īpaši no noziegumiem, kas saistīti ar nelegālajām narkotikām un psihotropām vielām un ar terora aktiem.

2. Attiecīgā gadījumā, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) noteiktos standartus, šī sadarbība ietver administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot noteikumus un nodrošināt atbilstošu standartu un mehānismu efektīvu darbību. Jo īpaši sadarbība ļauj veikt atbilstošas informācijas apmaiņu un pieņemt atbilstošus standartus, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu apkarotu saskaņā ar standartiem, ko šajā jomā pieņēmušas aktīvi darbojošās starptautiskās organizācijas un saskaņā ar starptautiskā kontekstā izmantoto labāko praksi.

37. PANTS
Organizētā noziedzība un iedzīvotāju drošība

1. Puses vienojas sadarboties organizētās un finanšu noziedzības novēršanā un apkarošanā. Tālab tās veicina labu praksi un veic tās apmaiņu un īsteno atbilstošus saskaņotos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās papildprotokolus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju. Tās jo īpaši veicina liecinieku aizsardzības programmas.

2. Puses arī vienojas sadarboties, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību, jo īpaši atbalstot drošības politiku un stratēģijas. Šai sadarbībai būtu jāveicina noziedzības novēršana, un tā varētu ietvert tādus pasākumus kā reģionālās sadarbības projektus starp policiju un tiesu iestādēm, mācību programmas, labākās prakses apmaiņu kriminālā profila izstrādei. Tā inter alia ietver arī viedokļu apmaiņu par tiesisko regulējumu, kā arī administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir nostiprināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālās un darbības spējas.

38. PANTS
Korupcijas apkarošana

1. Puses atzīst korupcijas novēršanas un apkarošanas nozīmi privātajā un publiskajā sektorā un atkārtoti apstiprina savas bažas par korupcijas radītajiem draudiem demokrātisko iestāžu stabilitātei un drošībai un šādu draudu nopietnību. Tālab puses sadarbojas, lai īstenotu un veicinātu attiecīgos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju.

2. Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

a) organizatoriskās efektivitātes uzlabošana un publisko resursu pārredzamas pārvaldības un pārskatabildības nodrošināšana;

b) atbilstošo iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu, darbības nostiprināšana;

c) korupcijas un kukuļdošanas novēršana starptautiskos darījumos;

d) korupcijas apkarošanai vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī paredzētās politikas pārraudzība un novērtēšana;

e) tādu darbību atbalstīšana, kuras veicina pārredzamības un likumības kultūras vērtības un izmaiņas cilvēku attieksmē pret korupcijas praksi;

f) sadarbības turpmāka pilnveidošana, lai atbalstītu pasākumus tādu līdzekļu atgūšanai, kuri veicina labu praksi un spēju veidošanu.

39. PANTS
Kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība

1. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. To mērķis ir koordinēt darbības, lai nostiprinātu tiesisko un iestāžu sadarbību, kā arī savākt un iznīcināt civilpersonu turējumā esošos nelikumīgos kājnieku ieročus un vieglos ieročus, kā arī to munīciju.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu kopīgas iniciatīvas kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas apkarošanā. Jo īpaši puses sadarbojas tādās kopīgās iniciatīvās, kuru mērķis ir īstenot valstu, reģionālās un starptautiskās programmas, kā arī konvencijas šajā jomā, gan daudzpusējā, gan starpreģionu kontekstā.

40. PANTS
Terorisma apkarošana, pilnībā ievērojot cilvēktiesības

1. Sadarbībā terorisma apkarošanā tiks īstenots II daļas 16. pantā saskaņotais regulējums un standarti.

2. Puses arī sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kura piedalās terora aktu finansēšanā, plānošanā, sagatavošanā vai izdarīšanā vai atbalsta terora aktus, tiks nodota tiesai. Puses vienojas, ka terorisma apkarošanā tiek pilnībā ievērotas visas attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, vienlaikus ievērojot valstu suverenitāti, kā arī likumā paredzēto kārtību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

3. Puses vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apspiešanā, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību.

III SADAĻA
SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA UN SOCIĀLĀ KOHĒZIJA

41. PANTS
Sociālā kohēzija, kas ietver nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības apkarošanu

1. Puses, atzīstot, ka sociālā attīstība ir cieši saistīta ar ekonomikas attīstību, vienojas, ka sadarbības mērķis ir uzlabot sociālo kohēziju, mazinot nabadzību, netaisnību, nevienlīdzību, un sociālo atstumtību, jo īpaši, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus un starptautiski saskaņoto mērķi veicināt taisnīgu globalizāciju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem. Šo mērķu sasniegšanai mobilizē ievērojamus finanšu resursus gan no sadarbības, gan valsts resursiem.

2. Tālab puses sadarbojas, lai veicinātu un atbalstītu šādu darbību īstenošanu:

a) ekonomikas politika ar sociālo vīziju, kas vērsta uz visiem vairāk atvērtu sabiedrību, ar ienākumu labāku sadalījumu nolūkā mazināt nevienlīdzību un netaisnību;

b) tirdzniecības un ieguldījumu politika, paturot prātā saikni starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, taisnīgu tirdzniecību, lauku un pilsētu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un to pārstāvošo organizāciju attīstību, kā arī korporatīvo sociālo atbildību;

c) taisnīga un pamatota fiskālā politika, kas ļauj nodrošināt labāku bagātības pārdali, nodrošina atbilstošu sociālo izdevumu līmeni un mazina ēnu ekonomiku;

d) efektīvi publiskie sociālie izdevumi, kas saistīti ar skaidri identificētiem sociāliem mērķiem, īstenojot uz rezultātu vērstu pieeju;

e) efektīva sociālā politika un visiem nodrošināta taisnīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem dažādos sektoros, piemēram, izglītības, veselības, uztura, sanitārijas, mājokļu, tiesiskuma un sociālā nodrošinājuma jomā;

f) nodarbinātības politika, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un ekonomikas iespēju radīšanu, īpaši pievēršoties visnabadzīgākajām un vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un vismazāk attīstītajiem reģioniem, un īpaši pasākumi, kuri veicina iecietību pret kultūru daudzveidību darbā;

g) sociālās aizsardzības shēmas inter alia tādās jomās kā pensijas, veselība, nelaimes gadījumi un bezdarbs, kas ir balstītas uz solidaritātes principu un ir pieejamas visiem;

h) stratēģijas un politika, lai apkarotu ksenofobiju un diskrimināciju, jo īpaši dzimuma, rases, pārliecības vai etniskās piederības dēļ;

i) īpaša jaunatnei veltīta politika un programmas.

3. Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu par sociālās kohēzijas aspektiem valstu plānos vai stratēģijās, kā arī pieredzes apmaiņu par panākumiem un neveiksmēm šādu plānu vai stratēģiju izstrādē un īstenošanā.

4. Puses arī cenšas kopīgi novērtēt šā nolīguma īstenošanas ieguldījumu sociālajā kohēzijā.

42. PANTS
Nodarbinātība un sociālā aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, īstenojot pasākumus un programmas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:

a) nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem;

b) radīt vairāk visiem pieejamus un pienācīgi darbojošos darba tirgus;

c) paplašināt sociālās aizsardzības segumu;

d) veikt labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā darbaspēka mobilitāte un tiesību uz pensiju pārnešana;

e) veicināt sociālo dialogu;

f) nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības darbā, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tā dēvētajos darba pamatstandartos, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām uz kolektīvām sarunām un nediskrimināciju, piespiedu un bērnu darba atcelšanu un vienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm;

g) risināt ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus;

h) pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un diskriminācijas apkarošanai;

i) pilnveidot cilvēkresursu kvalitāti, uzlabojot izglītību un apmācību, tostarp efektīvu profesionālo apmācību;

j) uzlabot veselības un drošības apstākļus darbā, jo īpaši stiprinot darba inspekcijas;

k) veicināt darba vietu izveidi un uzņēmējdarbību, nostiprinot iestāžu sistēmu, kas vajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un kredītu un mikrofinansējuma pieejamības veicināšanai.

2. Darbības var veikt valsts, reģionālā un starpreģionu līmenī, tostarp veidojot tīklus, abpusēji apgūstot, identificējot un izplatot labu praksi, veicot informācijas apmaiņu, pamatojoties uz salīdzināmiem statistiskajiem instrumentiem, rādītājiem un saziņu starp sociālo partneru organizācijām.

43. PANTS
Izglītība un apmācība

1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķi ir šādi:

a) veicināt taisnīgu izglītības pieejamību visiem, tostarp jauniešiem, sievietēm, vecākiem iedzīvotājiem, pirmiedzīvotājiem un minoritāšu grupām, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem un sociāli visvairāk atstumtajiem sabiedrības segmentiem;

b) uzlabot izglītības kvalitāti, par prioritāti uzskatot pamatizglītību;

c) uzlabot pamatizglītības pabeigšanas rādītājus un mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu obligātajā vidējā izglītībā;

d) uzlabot neformālo izglītību;

e) uzlabot pašreizējo izglītības centru infrastruktūru un aprīkojumu;

f) veicināt pirmiedzīvotāju izglītību, kā arī starpkultūru bilingvālo izglītību;

g) veicināt augstāko izglītību, kā arī profesionālo apmācību un mūžizglītību.

2. Puses arī vienojas veicināt:

a) sadarbību starp pušu augstākās izglītības iestādēm, kā arī studentu, pētnieku un akadēmiķu apmaiņu, izmantojot pašreizējās programmas;

b) sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm un publisko sektoru saskaņotās jomās, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu.

3. Puses vienojas pievērst īpašu uzmanību, lai turpinātu attīstīt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona zināšanu telpu un tādas iniciatīvas kā, piemēram, ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopējo augstākās izglītības telpu, jo īpaši lai veicinātu pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un apmaiņu.

44. PANTS
Sabiedrības veselība

1. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu efektīvas veselības aizsardzības sistēmas, pietiekamus kompetentu veselības aprūpes darbinieku resursus, taisnīgus finansēšanas mehānismus un sociālās aizsardzības shēmas.

2. Īpašu uzmanību pievērš nozaru reformām un tam, lai tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pasākumiem un pārtikas un uztura nekaitīgums, jo īpaši mazaizsargātām grupām, piemēram, invalīdiem, vecākiem cilvēkiem, sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem.

3. Pušu mērķis ir arī sadarboties, lai veicinātu primāro veselības aprūpi un profilaksi, īstenojot integrētas pieejas un darbības, iesaistot citus politikas sektorus, tostarp lai apkarotu HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi, tropu drudzi, Čagasa slimību un citas prioritāras infekcijas un neinfekcijas slimības, kā arī hroniskas slimības, lai mazinātu bērnu mirstību, uzlabotu māšu veselību un pievērstos prioritārām jomām, tādām kā seksuālā un reproduktīvā veselība, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana un profilakse un nevēlama grūtniecība, ja vien šie mērķi nav pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam. Turklāt puses sadarbojas tādās jomās kā izglītošana, ūdens sanitārija un sanitārās jomas jautājumi.

4. Sadarbība var arī veicināt starptautisko tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un sekmēšanu veselības jomā, tostarp Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus un Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

5. Puses cenšas izveidot apvienības, kas pārsniedz sabiedrības veselības sistēmu, nodibinot stratēģiskas partnerības ar pilsonisko sabiedrību un citiem dalībniekiem, piešķirot prioritāti slimību profilaksei un veselības veicināšanai.

45. PANTS
Pirmiedzīvotāji un citas etniskās grupas

1. Puses, ievērojot un sekmējot savas valstiskās, reģionālās un starptautiskās saistības, vienojas, ka sadarbības pasākumi uzlabo pamatiedzīvotāju tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un veicināšanu, kas atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām. Turklāt sadarbības pasākumi uzlabo un veicina to personu cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras pieder pie minoritātēm un etniskajām grupām.

2. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības mazināšanai un nevienlīdzības, atstumtības un diskriminācijas apkarošanai. Sadarbības pasākumu pilnveidošanā būtu jāvadās no atbilstošiem starptautiskiem dokumentiem un instrumentiem, kas attiecas uz pirmiedzīvotāju tiesībām, piemēram, no Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas nr. 59/174 par pasaules pirmiedzīvotāju otro desmitgadi un ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas 169. konvencijas par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām neatkarīgās valstīs, atbilstoši pušu valstiskajām un starptautiskajām saistībām.

3. Puses arī vienojas, ka sadarbības pasākumos sistemātiski ņem vērā minēto iedzīvotāju sociālo, ekonomisko un kultūras identitāti un attiecīgā gadījumā nodrošina viņu efektīvu līdzdalību sadarbības pasākumos, jo īpaši attiecībā uz viņiem vissvarīgākajām jomām, proti, zemes un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu, vidi, izglītību, veselību, mantojumu un kultūras identitāti.

4. Sadarbība veicina pirmiedzīvotāju attīstību. Sadarbība arī veicina to cilvēku attīstību, kuri pieder pie minoritātēm un etnisko grupu organizācijām. Šāda sadarbība nostiprina arī viņu sarunu risināšanas, administratīvās un pārvaldības spējas.

46. PANTS
Neaizsargātās iedzīvotāju grupas

1. Puses vienojas, ka sadarbībā, kas notiek neaizsargāto iedzīvotāju grupu labā, prioritāti piešķir pasākumiem, tostarp novatoriskai politikai un projektiem, kuros iesaistītas neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Par šādas sadarbības mērķi būtu jāizvirza cilvēku attīstība, nabadzības mazināšana un sociālās atstumtības apkarošana.

2. Sadarbība ietver neaizsargāto iedzīvotāju grupu cilvēktiesību aizsardzību un vienlīdzīgas iespējas, ekonomisko iespēju radīšanu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī īpašu sociālo politiku, kuras mērķis ir cilvēka spēju pilnveidošana ar izglītību un apmācībām, piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, sociālās drošības tīkli un tiesiskums, īpašu uzmanību citu starpā pievēršot invalīdiem un viņu ģimenēm, bērniem, sievietēm un vecākiem cilvēkiem.

47. PANTS
Dzimums

1. Puses vienojas, ka sadarbība palīdz nostiprināt politiku, programmas un mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, uzlabot un paplašināt vienlīdzīgu līdzdalību un iespējas vīriešiem un sievietēm visos politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves sektoros, jo īpaši lai efektīvi īstenotu Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Attiecīgā gadījumā paredz pozitīvu rīcību sieviešu atbalstam.

2. Sadarbība veicina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās attiecīgajās sadarbības jomās, tostarp valstu politikā, attīstības stratēģijās un darbībās, kā arī to ietekmes novērtēšanas rādītājos.

3. Sadarbība palīdz arī veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi visiem pakalpojumiem un resursiem, kas ļauj viņiem pilnībā īstenot savas pamattiesības, piemēram, attiecībā uz izglītību, veselību, profesionālo apmācību, darba iespējām, politisko lēmumu pieņemšanu, pārvaldības struktūrām un privātiem uzņēmumiem.

4. Sevišķu uzmanību, jo īpaši ar profilakses starpniecību, piešķir programmām, kas attiecas uz vardarbību pret sievietēm.

48. PANTS
Jaunatne

1. Sadarbībā starp pusēm atbalsta visas attiecīgās nozaru politikas jomas, kas vērstas uz jaunatni ar mērķi novērst nabadzības un sociālās atstumtības pavairošanu. Sadarbība ietver atbalstu ģimeņu politikai un izglītošanai, kā arī darba iespēju nodrošināšanai jauniešiem, jo īpaši nabadzīgajās teritorijās, un tādu sociālo un tiesiskuma programmu veicināšanai, kuru mērķis ir novērst jauniešu likumpārkāpumus un atgriezt jauniešus ekonomikas un sabiedriskajā dzīvē.

2. Puses vienojas veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā, kā arī tādas politikas veidošanā, kas ietekmē viņu dzīvi.

IV SADAĻA
MIGRĀCIJA

49. PANTS
Migrācija

1. Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas veikts, pusēm savstarpēji apspriežoties, un to īsteno saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem Eiropas Savienības un valstu tiesību aktiem. Tā ir jo īpaši vērsta uz šādiem aspektiem:

a) galvenie migrācijas cēloņi;

b) valstu tiesību aktu un prakses attīstība un īstenošana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai izpildītu noteikumus, ko paredz 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokols, kā arī citi attiecīgie starptautiskie instrumenti, un nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

c) uzņemšanas noteikumi un uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret personām, kas valstī uzturas likumīgi, un to integrācija sabiedrībā, likumīgo migrantu izglītība un apmācība, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju un visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz migrantu cilvēktiesībām;

d) efektīvas politikas izveide naudas pārvedumu atvieglošanai;

e) pagaidu un cirkulārā migrācija, kā arī intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršana;

f) efektīvas un visaptverošas politikas izstrāde attiecībā uz imigrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgotāju tīklus un noziedzīgās organizācijas un kā aizsargāt un atbalstīt šādas nelikumīgas tirdzniecības upurus, kā arī politikas izstrāde attiecībā uz jebkuru citu migrācijas veidu, kas neatbilst galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam;

g) to personu izraidīšana, kurām nav likumīgas uzturēšanās atļaujas, nodrošinot humānus, drošus un cilvēka cienīgus apstākļus un pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un šādu personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 2. punktam;

h) labākās prakses apmaiņa par integrāciju, kas saistīta ar migrāciju starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas puses republikām;

i) atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir repatriantu ilgtspējīga reintegrācija.

2. Īstenojot sadarbību, lai novērstu un kontrolētu imigrāciju, kas ir pretrunā galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam, puses arī vienojas uzņemt atpakaļ tos savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās otras puses teritorijās ir pretrunā to attiecīgajam tiesiskajam regulējumam. Šajā nolūkā:

a) katra Centrālamerikas puses republika pēc pieprasījuma un bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir pretrunā dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un nodrošina viņu piekļuvi administratīvajam aprīkojumam, kas vajadzīgs šādam mērķim, un

b) katra Eiropas Savienības dalībvalsts pēc pieprasījuma un bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Centrālamerikas puses republikas teritorijā ir pretrunā attiecīgās Centrālamerikas puses republikas tiesiskajam regulējumam, nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un nodrošina viņu piekļuvi administratīvajam aprīkojumam, kas vajadzīgs šim mērķim.

3. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas kompetentās diplomātiskās un/vai konsulārās pārstāvniecības pēc attiecīgās Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

4. Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz noslēgt nolīgumu, kas reglamentētu Eiropas Savienības dalībvalstu un Centrālamerikas puses republiku īpašos pienākumus atpakaļuzņemšanas jomā. Minētais nolīgums attiecas arī uz citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

V SADAĻA
VIDE, DABAS KATASTROFAS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

50. PANTS
Sadarbība vides jomā

1. Puses vienojas sadarboties, lai aizsargātu un uzlabotu vides kvalitāti vietējā, reģionālā un pasaules līmenī nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kā paredzēts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijā par vidi un attīstību.

2. Ņemot vērā kopējas, bet diferencētas atbildības principu, prioritātes un valstu attīstības stratēģijas, puses pievērš pienācīgu uzmanību saiknei starp nabadzību un vidi un saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, tostarp šā nolīguma iespējamai ietekmei.

3. Sadarbību jo īpaši vērš uz šādām jomām:

a) dabas resursu un ekosistēmu, tostarp mežu un zvejas vietu, aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība;

b) cīņa pret saldūdeņu un jūras ūdeņu, gaisa un augsnes piesārņojumu, tostarp īstenojot atkritumu, notekūdeņu, ķimikāliju un citu bīstamu vielu un materiālu pareizu pārvaldību;

c) globāli jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ozona slāņa noārdīšanās, pārtuksnešošanās, atmežošana, bioloģiskās daudzveidības un bioloģiskās drošības saglabāšana;

d) šajā saistībā sadarbības mērķis ir veicināt kopīgas iniciatīvas attiecībā uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos to nelabvēlīgajai ietekmei, kā arī oglekļa tirgus mehānismu nostiprināšanu.

4. Sadarbība var ietvert tādus pasākumus kā:

a) politikas dialoga un vislabākās prakses un pieredzes apmaiņas veicināšana vides jomā, kā arī spēju veidošana, tostarp iestāžu sistēmas nostiprināšana;

b) ilgtspējīgas tehnoloģijas un zinātības nodošana un izmantošana, tostarp iniciatīvu un mehānismu izveide jauninājumiem un vides aizsardzībai;

c) ekoloģisku apsvērumu integrācija politikas jomās, tostarp zemes izmantošanas pārvaldībā;

d) ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu veicināšana, tostarp ilgtspējīgi izmantojot ekosistēmas, pakalpojumus un preces;

e) vides izpratnes un izglītošanas veicināšana, kā arī aktīvāka pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši vietējās sabiedrības iesaistīšana vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības centienos;

f) reģionālās sadarbības rosināšana un veicināšana vides aizsardzības jomā;

g) palīdzības sniegšana pušu noslēgto daudzpusējo vides jomas nolīgumu īstenošanā un izpildē;

h) vides pārvaldības, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmu nostiprināšana.

51. PANTS
Dabas katastrofu pārvaldība

1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir mazināt Centrālamerikas reģiona neaizsargātību no dabas katastrofām, atbalstot valstu centienus, kā arī reģionālo regulējumu neaizsargātības mazināšanai un reaģēšanai uz dabas katastrofām, stiprinot reģionālo pētniecību, izplatot labāko praksi no pieredzes, kas gūta katastrofu riska mazināšanā, sagatavotībā, plānošanā, pārraudzībā, profilaksē, seku mazināšanā, reaģēšanā un rehabilitācijā. Sadarbībā arī tiek atbalstīti centieni saskaņot tiesisko regulējumu atbilstoši starptautiskiem standartiem un uzlabot iestāžu koordināciju un valdības atbalstu.

2. Puses veicina stratēģijas, kas mazina sociālo un vides neaizsargātību un stiprina vietējās sabiedrības un iestāžu spējas katastrofu riska mazināšanā.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš katastrofu riska mazināšanas uzlabošanai visās savās politikas jomās, tostarp teritoriālajā pārvaldībā, rehabilitācijā un rekonstrukcijā.

VI SADAĻA
EKONOMIKAS UN TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBA

52. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība konkurences politikas jomā

Tehniskā palīdzība cita starpā tiek vērsta uz konkurences iestāžu spēju veidošanu un cilvēkresursu apmācību, ņemot vērā reģionālo dimensiju, lai atbalstītu šīs iestādes konkurences tiesību nostiprināšanā un efektīvā īstenošanā prettrestu un apvienošanās jomā, tostarp konkurences veicināšanā.

53. PANTS
Muitas sadarbība un savstarpējā palīdzība

1. Puses atbalsta un veicina sadarbību starp to attiecīgajiem muitas dienestiem, lai nodrošinātu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana) izklāstīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši nolūkā nodrošināt muitas procedūru vienkāršošanu un likumīgas tirdzniecības veicināšanu, vienlaikus saglabājot to kontroles spējas.

2. Sadarbība cita starpā nodrošina pamatu šādām darbībām:

a) informācijas apmaiņa par muitas tiesību aktiem un procedūrām, jo īpaši šādās jomās:

i) muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii) tranzīta kustības veicināšana;

iii) intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana, ko veic muitas iestādes;

iv) attiecības ar darījumu aprindām;

v) preču brīva aprite un reģionālā integrācija;

b) kopīgu iniciatīvu veidošana savstarpēji saskaņotās jomās;

c) starp visām attiecīgajām robežapsardzes aģentūrām notiekošās koordinācijas veicināšana gan iekšēji, gan starpvalstu līmenī.

3. Puses sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III pielikuma noteikumiem.

54. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība muitas jomā un tirdzniecības veicināšanā

Puses atzīst tehniskās palīdzības nozīmi muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, lai īstenotu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana) noteiktos pasākumus. Puses vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:

a) iestāžu sadarbības uzlabošana, lai nostiprinātu reģionālās integrācijas procesu;

b) zinātības un spēju veidošanas nodrošināšana kompetentajām iestādēm muitas lietās (cita starpā izcelsmes apliecināšana un pierādīšana) un tehniskās lietās, lai izpildītu reģionālās muitas procedūras;

c) mehānismu un mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, ieskaitot riska novērtēšanu, iepriekšējus saistošus nolēmumus, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un izlaišanai, muitas kontroli un uzņēmumu revīzijas metodes;

d) tādu procedūru un prakses ieviešana, kas, ciktāl iespējams, atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, ieskaitot PTO noteikumus un Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk tekstā — PMO) instrumentus un standartus, inter alia grozīto Starptautisko muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvenciju (pārskatīto Kioto konvenciju) un PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, un

e) informācijas sistēmas un muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācija.

55. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība intelektuālā īpašuma un tehnoloģijas nodošanas jomā

1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi intelektuālā īpašuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:

a) iestāžu sadarbības uzlabošana (piemēram, starp intelektuālā īpašuma birojiem Centrālamerikas puses republikās) un tādējādi informācijas apmaiņas veicināšana par tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un citiem atbilstošiem aizsardzības un izpildes noteikumiem;

b) saziņas un sadarbības attīstības atbalstīšana un veicināšana intelektuālā īpašuma jomā, tostarp informācijas veicināšana un izplatīšana starp uzņēmējdarbības cikliem, pilsonisko sabiedrību, patērētājiem un izglītības iestādēm un to robežās;

c) spēju veidošanas un apmācības nodrošināšana (piemēram, tiesnešiem, prokuroriem, muitai un policijas darbiniekiem) intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jautājumos;

d) sadarbība Centrālamerikas puses republiku intelektuālā īpašuma biroju elektronisko sistēmu izstrādē un pilnveidošanā;

e) sadarbība informācijas apmaiņā un zinātības un tehniskās palīdzības nodrošināšana saistībā ar reģionālo integrāciju intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

2. Puses atzīst sadarbības nozīmi muitas jautājumos un tāpēc apņemas veicināt un attīstīt sadarbību, kuras mērķis ir piemērot robežpasākumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, jo īpaši pastiprinot informācijas apmaiņu un koordināciju starp attiecīgajām muitas pārvaldēm. Puses sadarbībā tiecas nostiprināt un modernizēt Centrālamerikas puses republiku muitas darbību.

3. Puses arī atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi tehnoloģijas nodošanas jomā, lai veicinātu intelektuālo īpašumu, un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:

a) puses veicina tehnoloģijas nodošanu, ko veic, izmantojot akadēmiskas, profesionālas un/vai uzņēmējdarbības apmaiņas programmas, kuras vērstas uz ES puses zināšanu nodošanu Centrālamerikas puses republikām;

b) puses atzīst tādu mehānismu izveides nozīmi, kuri stiprina un veicina ārvalstu tiešās investīcijas Centrālamerikas puses republikās, jo īpaši novatoriskos un augsto tehnoloģiju sektoros. ES puse dara visu iespējamo, lai piedāvātu savā teritorijā esošajām iestādēm un uzņēmumiem atvieglojumus, kas paredzēti, lai veicinātu un atbalstītu tehnoloģijas nodošanu Centrālamerikas puses republiku iestādēm un uzņēmumiem, tā, lai šīs valstis varētu izveidot dzīvotspējīgu tehnoloģisko platformu;

c) līdzīgi ES puse veicina un atbalsta programmas, kuru mērķis ir izveidot pētniecības un izstrādes darbības Centrālamerikā, lai izpildītu šā reģiona vajadzības, piemēram, piekļuvi zālēm, infrastruktūrai un tehnoloģiju attīstībai, kas cita starpā vajadzīga tās iedzīvotāju attīstībai.

56. PANTS
Sadarbība uzņēmējdarbības veikšanas, pakalpojumu tirdzniecības un elektroniskās komercijas jomā

1. Puses atzīst tehniskās sadarbības un palīdzības nozīmi, lai veicinātu saistību izpildi un maksimāli palielinātu iespējas, kas radītas saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III sadaļu (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), un sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Sadarbība ietver atbalstu tehniskajai palīdzībai, apmācībai un spēju veidošanai cita starpā šādās jomās:

a) uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzēju spēju savākt informāciju par ES puses noteikumiem un standartiem Eiropas Savienības līmenī, kā arī valstu un reģionu līmenī un izpildīt tos;

b) uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzēju eksporta jaudu, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām;

c) veicināt mijiedarbību un dialogu starp ES puses un Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzējiem;

d) risināt kvalifikācijas un standartu vajadzības sektoros, kuros puses ir uzņēmušās saistības atbilstoši šim nolīgumam;

e) veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu un attiecīgā gadījumā sniegt tehnisko palīdzību noteikumu izstrādē un īstenošanā valstu vai reģionālā līmenī;

f) izveidot mehānismus, lai veicinātu ieguldījumus starp ES pusi un Centrālamerikas puses republikām, un uzlabot ieguldījumu veicināšanas aģentūru spējas Centrālamerikas puses republikās.

57. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecības tehnisko šķēršļu pārvarēšanā

Puses atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:

a) zinātības nodrošināšana, spēju veidošana, tostarp atbilstošās infrastruktūras, apmācības un tehniskās palīdzības attīstīšana un nostiprināšana tehnisko noteikumu, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un metroloģijas jomā. Minētais var ietvert darbības, lai veicinātu izpratni par Eiropas Savienības prasībām un to izpildi, jo īpaši no mazo un vidējo uzņēmumu puses;

b) atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras attiecībā uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem Centrālamerikā un veicinātu preču apriti reģionā;

c) pasākumi, lai veicinātu Centrālamerikas puses republiku pārstāvju aktīvu piedalīšanos attiecīgo starptautisko organizāciju darbā nolūkā palielināt starptautisko standartu izmantošanu;

d) informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa, lai veicinātu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 4. nodaļas (Tirdzniecības tehniskie šķēršļi) īstenošanu. Minētais var ietvert programmas tirdzniecības veicināšanai abpusēji interesējošās jomās, uz kurām attiecas 4. nodaļa.

58. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība valsts iepirkuma jomā

Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi valsts iepirkuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādi:

a) pēc attiecīgo pušu vienošanās uzlabo iestāžu sadarbību un veicina informācijas apmaiņu par tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts iepirkumu, iespējams, uzsākot dialoga mehānismu;

b) pēc puses pieprasījuma nodrošina spēju veidošanu un apmācību, tostarp apmācību privātajam sektoram, par novatoriskiem konkurētspējīga valsts iepirkuma veidiem;

c) atbalstot Centrālamerikas puses republikās sabiedrības informēšanas darbības, kas saistītas ar šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) noteikumiem, publisko sektoru, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, attiecībā uz Eiropas Savienības iepirkuma sistēmām un iespējām, kādas Centrālamerikas piegādātājiem varētu būt Eiropas Savienībā;

d) atbalstot tāda visam Centrālamerikas reģionam vienota piekļuves punkta izstrādi, izveidošanu un darbību, ar kura starpniecību var piekļūt informācijai saistībā ar valsts iepirkumu. Šis vienotais piekļuves punkts darbojas, kā noteikts šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) 212. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 213. pantā, 215. panta 4. punktā un 223. panta 2. punktā;

e) publisko struktūru, centrālo, reģionālo vai citu iepirkuma struktūru, tehnoloģisko spēju uzlabošana.

59. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība zivsaimniecībā un akvakultūrā

1. Puses atzīst ekonomiskās, tehniskās un zinātniskās sadarbības nozīmi zivsaimniecības un akvakultūras sektora ilgtspējīgā attīstībā. Šīs sadarbības mērķiem vajadzētu būt jo īpaši šādiem:

a) veicināt zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību;

b) veicināt labāko praksi zivsaimniecību pārvaldībā;

c) uzlabot datu vākšanu, lai ņemtu vērā labāko zinātnisko informāciju, kas pieejama resursu novērtēšanas un pārvaldības jomā;

d) nostiprināt pārraudzības, kontroles un novērošanas (PKN) sistēmu;

e) apkarot nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju.

2. Šī sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:

a) tehniskās pieredzes, atbalsta un spēju veidošanas nodrošināšana zivsaimniecību resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, tostarp alternatīvo zivsaimniecību attīstībai;

b) informācijas, pieredzes un spēju veidošanas apmaiņa zivsaimniecības un akvakultūras sektora ilgtspējīgai sociālekonomiskajai attīstībai. Īpašu uzmanību pievērš amatieru un mazapjoma zivsaimniecību un akvakultūras atbildīgai attīstībai un to produkcijas un darbības dažādošanai, tostarp tādās jomās kā pārstrādes nozare;

c) iestāžu sadarbības atbalstīšana un informācijas apmaiņas veicināšana par tiesiskiem regulējumiem attiecībā uz zivsaimniecību un akvakultūru, tostarp jebkādiem atbilstošiem starptautiskiem instrumentiem;

d) sadarbības nostiprināšana starptautiskās organizācijās un ar valstu un reģionālām zivsaimniecību pārvaldības organizācijām, kas sniedz tehnisko palīdzību, piemēram, semināriem un pētījumiem, lai nodrošinātu labāku izpratni par starptautisko juridisko instrumentu pievienoto vērtību jūras resursu pienācīgas pārvaldības sasniegšanā.

60. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība amatniecības preču jomā

Puses atzīst to sadarbības programmu nozīmi, kas veicina darbības, kuras palīdz ar Centrālamerikas puses republikās ražotajām amatniecības precēm gūt labumu no šā nolīguma. Jo īpaši sadarbību varētu vērst uz šādām jomām:

a) spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas amatniecības preču iespējas iekļūt tirgū;

b) to Centrālamerikas iestāžu spēju veidošana, kuras ir atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk tekstā — MMVU) no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs amatniecības preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas Savienības tirgū ieviesto muitas procedūru un tehnisko prasību jautājumos;

c) šo kultūras produktu saglabāšanas veicināšana;

d) atbalsts infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga, lai atbalstītu amatniecības preču ražošanā iesaistītos MMVU;

e) spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai uzlabotu amatniecības preču ražotāju uzņēmējdarbības rezultātus.

61. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība bioloģisko preču jomā

Puses atzīst sadarbības programmu nozīmi tā labuma palielināšanā, ko no šā nolīguma varētu gūt ar Centrālamerikas puses republikās ražotām bioloģiskām precēm. Konkrēti, sadarbību cita starpā var vērst uz šādām jomām:

a) spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas bioloģisko preču iespējas iekļūt tirgū;

b) to Centrālamerikas struktūrvienību spēju veidošana, kuras ir atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu atbalstu MMVU no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs bioloģisko preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas Savienības tirgū prasīto muitas procedūru, tehnisko noteikumu un kvalitātes standartu jautājumos;

c) atbalsts tādas infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga, lai atbalstītu bioloģisko preču ražošanā iesaistītos MMVU;

d) spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai uzlabotu bioloģisko preču ražotāju uzņēmējdarbības rezultātus;

e) sadarbība izplatīšanas tīklu izveidē Eiropas Savienības tirgū.

62. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība pārtikas nekaitīguma, sanitārajās un fitosanitārajās lietās un dzīvnieku labturības jautājumos

1. Sadarbību šajā jomā strukturē ar mērķi nostiprināt pušu spējas sanitārajās, fitosanitārajās un dzīvnieku labturības lietās, nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot cilvēku, dzīvnieku un augu pienācīgu aizsardzības līmeni, kā arī dzīvnieku labturību.

2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:

a) atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras sanitārijas un fitosanitārijas jomā Centrālamerikā un veicinātu preču apriti reģionā;

b) zinātības nodrošināšana par likumdošanas un tehniskajām spējām, lai izstrādātu un ieviestu tiesību aktus, kā arī izstrādātu sanitārās un fitosanitārās kontroles sistēmas (tostarp izskaušanas programmas, pārtikas nekaitīguma sistēmas un brīdinājumu paziņošanu), un par dzīvnieku labturību;

c) atbalsts iestāžu un administratīvo spēju attīstīšanai un nostiprināšanai Centrālamerikā, gan reģionālā, gan valstu līmenī, lai uzlabotu tās sanitāro un fitosanitāro stāvokli;

d) atbalsts, lai attīstītu katras Centrālamerikas puses republikas spēju izpildīt sanitārās un fitosanitārās prasības nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot aizsardzības līmeni;

e) padomu un tehniskās palīdzības sniegšana par Eiropas Savienības reglamentējošo sistēmu sanitārijas un fitosanitārijas jomā un Eiropas Savienības tirgū prasīto standartu īstenošanu.

3. Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja, kas izveidota ar šā nolīguma IV daļas II sadaļas (Preču tirdzniecība) 5. nodaļu (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), ierosina nepieciešamību sadarboties, lai izstrādātu darba programmu.

4. Asociācijas komiteja pārrauga saskaņā ar šo pantu noteiktās sadarbības progresu un iesniedz šā uzdevuma rezultātus Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomitejai.

63. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecībā un ilgtspējīgā attīstībā

1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi tirdzniecības un darbaspēka, kā arī tirdzniecības un vides jomā, lai sasniegtu šā nolīguma IV daļas VIII sadaļas (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) mērķus.

2. Lai papildinātu šā nolīguma III daļas III sadaļā (Sociālā attīstība un sociālā kohēzija) un V sadaļā (Vide, dabas katastrofas un klimata pārmaiņas) izklāstītās darbības, puses vienojas sadarboties, tostarp veicinot tehnisko palīdzību, apmācību un spēju veidošanas pasākumus, inter alia šādās jomās:

a) atbalsts tādu pasākumu attīstībai, kas veicina vides aizsardzību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības apstākļus, jo īpaši veicinot likumīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību, piemēram, izmantojot taisnīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, tostarp tās, kas paredz korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību, kā arī ar tām saistītas marķēšanas un tirgdarbības iniciatīvas;

b) starp pusēm saskaņotu ar tirdzniecību saistītu sadarbības mehānismu veicināšana, lai palīdzētu īstenot pašreizējo un turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu apkarošanas režīmu;

c) tādu ražojumu tirdzniecības veicināšana, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem dabas resursiem, tostarp veicot efektīvus pasākumus attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem, zivsaimniecībām un likumīgi un ilgtspējīgi iegūtu kokmateriālu sertifikāciju. Īpašu uzmanību pievērš brīvprātīgiem un elastīgiem mehānismiem un tirgdarbības iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt ekoloģiski ilgtspējīgas ražošanas sistēmas;

d) iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu izstrāde un īstenošana attiecībā uz to daudzpusējo vides jomas nolīgumu un tiesību aktu īstenošanu un izpildi, par kuriem vienojušās puses, un pasākumu izstrāde ar vidi saistītas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, tostarp īstenojot izpildes darbības un muitu sadarbību;

e) iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu izstrāde un īstenošana attiecībā uz pamatprincipiem un tiesībām darbā (biedrošanās brīvība un kolektīvās sarunas, piespiedu darbs, bērnu darbs, nediskriminācija darbā) un starp pusēm saskaņoto Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk tekstā — SDO) konvenciju un darba tiesību īstenošana un izpilde;

f) viedokļu apmaiņas veicināšana par metožu un rādītāju izstrādi ilgtspējības pārskatīšanai un atbalsts iniciatīvām, lai kopīgi pārskatītu, pārraudzītu un novērtētu ieguldījumu šā nolīguma IV daļas ilgtspējīgā attīstībā;

g) iestāžu spējas nostiprināšana tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumos un atbalsts saskaņoto sistēmu organizēšanā un veicināšanā dialogam ar pilsonisko sabiedrību par šādiem jautājumiem.

64. PANTS
Rūpnieciskā sadarbība

1. Puses vienojas, ka rūpnieciskā sadarbība veicina Centrālamerikas rūpniecības nozares un atsevišķu sektoru modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem, lai stiprinātu privāto sektoru, ar nosacījumiem, kas sekmē vides aizsardzību.

2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo pušu noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības reģionālos aspektus, pēc vajadzības sekmējot starpvalstu partnerattiecības. Iniciatīvas jo īpaši ir vērstas uz piemērota satvara izveidi pārvaldības zinātības uzlabošanai un pārredzamības veicināšanai attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmējdarbībai.

65. PANTS
Enerģija (ieskaitot atjaunojamos energoresursus)

1. Puses vienojas, ka to kopīgais mērķis ir veicināt sadarbību enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgiem tīras un atjaunojamas enerģijas avotiem, energoefektivitāti, enerģijas taupīšanas tehnoloģiju, lauku elektrifikāciju un enerģijas tirgu reģionālo integrāciju, kā to cita starpā noteikušas puses un atbilstoši vietējiem tiesību aktiem.

2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādus pasākumus:

a) enerģētikas politikas formulēšana un plānošana, tostarp savstarpēji saistītas reģionālas nozīmes infrastruktūras, energoapgādes uzlabošana un dažādošana un enerģētikas tirgu uzlabošana, tostarp tranzīta, pārvades un sadales atvieglošana Centrālamerikas puses republikās;

b) pārvaldība un apmācība enerģētikas nozarei un tehnoloģiju un zinātības nodošana, tostarp pastāvīgs darbs saistībā ar standartiem, kas attiecas uz enerģijas ražošanas emisijām un energoefektivitāti;

c) enerģijas taupīšanas, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas veicināšana un enerģijas ražošanas un patēriņa ietekmes uz vidi izpēte, jo īpaši pētījumi par tās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, mežsaimniecību un zemes izmantošanas izmaiņām;

d) tīras attīstības mehānismu piemērošanas veicināšana, lai atbalstītu iniciatīvas saistībā ar klimata pārmaiņām un to mainīgumu.

66. PANTS
Sadarbība kalnrūpniecības jomā

Puses vienojas sadarboties kalnrūpniecības jomā, ņemot vērā to attiecīgos tiesību aktus un iekšējās procedūras, kā arī ilgtspējīgas attīstības aspektus un ietverot vides aizsardzību un saglabāšanu, ar tādu iniciatīvu starpniecību kā informācijas, ekspertu, pieredzes apmaiņas un tehnoloģiju attīstības un nodošanas veicināšana.

67. PANTS
Taisnīgs un ilgtspējīgs tūrisms

1. Puses atzīst tūrisma nozares nozīmi nabadzības mazināšanā, veicinot vietējās sabiedrības sociālekonomisko attīstību, un abu reģionu lielo ekonomisko potenciālu uzņēmējdarbības attīstīšanai šajā jomā.

2. Tālab tās vienojas veicināt taisnīgu un ilgtspējīgu tūrismu, jo īpaši lai atbalstītu:

a) politikas izstrādi tūrisma radīto sociālekonomisko ieguvumu optimizēšanai;

b) tūrisma produktu radīšanu un konsolidēšanu, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, apmācību un tehnisko palīdzību un pakalpojumus;

c) vides, kultūras un sociālo apsvērumu integrēšanu tūrisma nozares attīstībā, tostarp kultūras vērtību un dabas resursu aizsardzību un veicināšanu;

d) vietējās sabiedrības iesaistīšanu tūrisma attīstīšanas procesā, jo īpaši lauku un kopienu tūrisma un ekotūrisma jomā;

e) tirgdarbības un reklāmas stratēģijas, iestāžu spējas un cilvēkresursu attīstību, starptautisko standartu veicināšanu;

f) publiskā un privātā sektora sadarbības un biedrošanās veicināšanu;

g) pārvaldības plānu izstrādi valstu un reģionālā tūrisma attīstībai;

h) informācijas tehnoloģiju veicināšanu tūrisma jomā.

68. PANTS
Sadarbība transporta jomā

1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz transporta un saistīto infrastruktūras sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, tostarp robežšķērsošanas jomā, atvieglojot un uzlabojot pasažieru pārvietošanos un preču kustību, kā arī nodrošinot labāku piekļuvi pilsētas, gaisa, jūras, iekšzemes ūdensceļu, dzelzceļa transporta un autotransporta tirgiem, uzlabojot transporta pārvaldību no darbības un administratīvā viedokļa un veicinot augstus darbības standartus.

2. Sadarbība var ietvert šādus pasākumus:

a) informācijas apmaiņa par pušu politiku, jo īpaši attiecībā uz pilsētas transportu un multimodālā transporta tīklu savstarpēju savienošanu un izmantojamību, kā arī par citiem abpusēji interesējošiem jautājumiem;

b) iekšzemes ūdensceļu, ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu pārvaldība, tostarp pienācīga sadarbība starp attiecīgajām iestādēm;

c) projekti Eiropas tehnoloģijas nodošanai saistībā ar globālo navigācijas satelītu sistēmu un pilsētu sabiedriskā transporta centriem;

d) drošības un piesārņojuma novēršanas standartu uzlabošana, tostarp sadarbība atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko standartu labāku īstenošanu;

e) darbības aviācijas un jūras transporta attīstības veicināšanai.

69. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā

Puses atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, lai veicinātu likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādātu pasākumus kopīgu un starptautiski saskaņotu labas pārvaldības principu efektīvai īstenošanai nodokļu jomā, kā minēts šā nolīguma II daļas 22. pantā.

70. PANTS
Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi

Puses vienojas veicināt lauku un pilsētu MMVU un tos pārstāvošo organizāciju konkurētspēju un integrāciju starptautiskos tirgos, atzīstot to ieguldījumu sociālajā kohēzijā ar nabadzības mazināšanas un darba vietu radīšanas, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas, apmācības un tehniskās palīdzības starpniecību, īstenojot cita starpā šādus sadarbības pasākumus:

a) tehniskā palīdzība un citi uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumi (UAP);

b) vietējo un reģionālo iestāžu sistēmu nostiprināšana, lai radītu MMVU un nodrošinātu to darbību;

c) atbalsts MMVU, lai tie varētu iesaistīties preču un pakalpojumu tirgos vietējā un starptautiskā līmenī, piedaloties gadatirgos, komerciālos komandējumos un citos reklāmas mehānismos;

d) ražošanas saišu izveides procesu veicināšana;

e) pieredzes un labākās prakses apmaiņas veicināšana;

f) kopīgu ieguldījumu, partnerību un uzņēmējdarbības tīklu veicināšana;

g) to šķēršļu apzināšana un mazināšana, kas liedz MMVU piekļūt finanšu resursiem un jaunu finansēšanas mehānismu radīšana;

h) tehnoloģiju un zināšanu nodošanas veicināšana;

i) atbalsts jauninājumiem, kā arī pētniecībai un izstrādei;

j) atbalsts kvalitātes pārvaldības sistēmu izmantošanai.

71. PANTS
Sadarbība mikrokredītu un mikrofinansējuma jomā

Puses vienojas, ka, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, mikrofinansējums, tostarp mikrokredītu programmas, rada autonomu nodarbinātību un ir efektīvs instruments, kas palīdz pārvarēt nabadzību un mazina neaizsargātību ekonomikas krīzēs, nodrošinot plašāku līdzdalību ekonomikā. Sadarbību vērš uz šādiem jautājumiem:

a) pieredzes un zinātības apmaiņa banku darbības ētikas, asociatīvas un pašpārvaldītas, uz kopienu vērstas banku darbības un ilgtspējīgu mikrofinansēšanas, tostarp sertificēšanas, pārraudzības un apstiprināšanas, programmu nostiprināšanas jomā;

b) piekļuve mikrokredītiem, ar veicināšanas pasākumu un riska pārvaldības programmu starpniecību atvieglojot piekļuvi finanšu pakalpojumiem, ko sniedz bankas un finanšu iestādes;

c) pieredzes apmaiņa par politiku un alternatīviem tiesību aktiem, kas veicina populāras un ētiskas banku darbības izveidi.

VII SADAĻA
REĢIONĀLĀ INTEGRĀCIJA

72. PANTS
Sadarbība reģionālās integrācijas jomā

1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nostiprina reģionālās integrācijas procesu Centrālamerikā visos tā aspektos, jo īpaši tās kopējā tirgus attīstību un īstenošanu, lai pakāpeniski sasniegtu Ekonomikas savienību.

2. Sadarbība atbalsta darbības, kas saistītas ar Centrālamerikas integrācijas procesu, jo īpaši kopīgo iestāžu attīstību un nostiprināšanu, lai tās kļūtu efektīvākas, pārbaudāmākas un pārredzamākas, un iestāžu savstarpējās attiecības.

3. Sadarbība nostiprina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos integrācijas procesā atbilstoši pušu noteiktajiem nosacījumiem un ietver atbalstu konsultāciju mehānismiem un izglītošanas kampaņām.

4. Sadarbība sekmē kopīgas politikas izstrādi un tiesiskā regulējuma saskaņošanu vienīgi tiktāl, ciktāl uz to attiecas Centrālamerikas integrācijas instrumenti, tostarp tādās ekonomikas politikas jomās kā tirdzniecība, muita, lauksaimniecība, enerģētika, transports, sakari, konkurence, kā arī tādu makroekonomikas politikas jomu koordināciju kā monetārā politika, fiskālā politika un publiskās finanses. Sadarbība var arī veicināt tādu nozaru politikas jomu koordināciju kā patērētāju tiesību aizsardzība, vide, sociālā kohēzija, drošība, profilakse un reaģēšana uz dabas riskiem un katastrofām. Īpašu uzmanību piešķir dzimumu vienlīdzībai.

5. Sadarbība var veicināt ieguldījumus kopējā infrastruktūrā un tīklos, jo īpaši uz Centrālamerikas puses republiku robežām.

73. PANTS
Reģionālā sadarbība

Puses vienojas izmantot visus esošos sadarbības instrumentus, lai veicinātu darbības, kuru mērķis ir attīstīt aktīvu sadarbību starp ES pusi un Centrālamerikas puses republikām, nekaitējot sadarbībai starp tām, starp Centrālamerikas puses republikām un citām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un/vai reģioniem visās sadarbības jomās, uz ko attiecas šis nolīgums. Cenšas, lai reģionālās un divpusējās sadarbības pasākumi būtu savstarpēji papildinoši.

VIII SADAĻA
SADARBĪBA KULTŪRAS UN AUDIOVIZUĀLAJĀ JOMĀ

74. PANTS
Sadarbība kultūras un audiovizuālajā jomā

1. Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un veicinātu līdzsvarotu kultūras apmaiņu, kā arī kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu, un arī mākslinieku un kultūras profesionāļu apriti, iesaistot citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas no ES puses un Centrālamerikas puses republikām atbilstoši to attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Puses rosina starpkultūru dialogu starp privātpersonām, kultūras iestādēm un organizācijām, kas pārstāv ES puses un Centrālamerikas puses republiku pilsonisko sabiedrību.

3. Puses rosina koordināciju UNESCO kontekstā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, inter alia konsultējoties par UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratificēšanu un īstenošanu ES pusē un Centrālamerikas puses republikās. Sadarbība ietver arī kultūras daudzveidības veicināšanu, tostarp pirmiedzīvotāju un citu īpašu grupu kultūras prakses daudzveidības veicināšanu, cita starpā nodrošinot izglītību autohtonās valodās.

4. Puses vienojas veicināt sadarbību audiovizuālajā nozarē un plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp radio un preses jomā, īstenojot kopīgas iniciatīvas mācību, audiovizuālās izstrādes, ražošanas un izplatīšanas darbību jomā, tostarp izglītības un kultūras jomā.

5. Sadarbība notiek saskaņā ar atbilstošiem valstu autortiesību noteikumiem un piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem.

6. Sadarbība šajā jomā cita starpā ietver arī dabas un kultūras mantojuma (materiālā un nemateriālā) aizsargāšanu un veicināšanu, tostarp nelikumīgas kultūras mantojuma tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem instrumentiem.

7. Šim nolīgumam ir pievienots protokols par sadarbību kultūras jomā, kas attiecas uz šo sadaļu.

IX SADAĻA
ZINĀŠANU SABIEDRĪBA

75. PANTS
Informācijas sabiedrība

1. Puses vienojas, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtiskas nozares mūsdienu sabiedrībā un ka tām ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un vienmērīgā pārejā uz informācijas sabiedrību. Sadarbība šajā jomā palīdz izveidot pārdomātu tiesisko un tehnoloģisko regulējumu, veicināt šo tehnoloģiju attīstību un attīstīt politiku, kas palīdzēs mazināt digitālo plaisu un attīstīt cilvēku spējas, nodrošināt vienlīdzīgu un visiem pieejamu piekļuvi informācijas tehnoloģijām, kā arī maksimāli palielināt šo tehnoloģiju izmantošanu pakalpojumu sniegšanā. Šai sakarā sadarbība arī atbalsta šīs politikas īstenošanu un palīdz uzlabot elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpējo izmantojamību.

2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir veicināt:

a) dialogu un pieredzes apmaiņu par reglamentējošiem un politikas jautājumiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrību, tostarp informācijas un tādu komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu kā e-pārvalde, e-izglītība un e-veselība, kā arī politiku, kas vērsta uz digitālās plaisas mazināšanu;

b) pieredzes un labākās prakses apmaiņu par e-pārvaldes pielietojumu izstrādi un īstenošanu;

c) dialogu un pieredzes apmaiņu par e-komercijas izstrādi un digitālo parakstu un tāldarbu;

d) informācijas apmaiņu par standartiem, atbilstības novērtēšanu un tipa apstiprināšanu;

e) kopīgus pētniecības un izstrādes projektus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā;

f) akadēmisko attīstīto tīklu izmantošanu, t. i., ilgtermiņa risinājumu meklējumus, lai nodrošinātu REDClara pašpietiekamības spēju.

76. PANTS
Sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā

1. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir attīstīt zinātniskās, tehnoloģiskās un jauninājumu spējas, kas aptver visas darbības atbilstoši pētniecības pamatprogrammām (PP). Tālab puses veicina politikas dialogu reģionālā līmenī, informācijas apmaiņu un to pētniecības un tehnoloģiju attīstības struktūru līdzdalību šādos sadarbības pasākumos zinātnes un tehnoloģiju jomā atbilstoši to iekšējiem noteikumiem:

a) kopīgas iniciatīvas, lai vairotu izpratni par zinātnes un tehnoloģiju spēju veidošanas programmām, kā arī par Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmām;

b) iniciatīvas, lai veicinātu dalību PP un pārējās atbilstošajās Eiropas Savienības programmās;

c) kopīgas pētniecības darbības abpusēji interesējošās jomās;

d) kopīgas zinātniskas sanāksmes, lai veicinātu informācijas apmaiņu un apzinātu kopīgās izpētes jomas;

e) padziļinātu zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu veicināšana, kas sekmē pušu ilglaicīgu, ilgtspējīgu attīstību;

f) saiknes attīstīšana starp valsts un privāto sektoru; īpašu uzmanību pievērš zinātnes un tehnoloģiju rezultātu nodošanai valstu ražošanas sistēmās un sociālajā politikā, kā arī ņem vērā vides aspektus un vajadzību izmantot tīrākas tehnoloģijas;

g) zinātniskās sadarbības novērtēšana un rezultātu izplatīšana;

h) tehnoloģiju veicināšana, izplatīšana un nodošana;

i) palīdzība, lai izveidotu valstu jauninājumu sistēmas (VJS), attīstītu tehnoloģijas un jauninājumus nolūkā veicināt atbilstošu reaģēšanu uz mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumu un cita starpā sekmēt vietējo ražošanu; palīdzība izcilības centru un augsto tehnoloģiju kopu izveidei;

j) apmācības, pētniecības, izstrādes un kodolzinātnes pielietojamu tehnoloģiju veicināšana izmantošanai medicīnā, kas ļauj nodot tehnoloģijas Centrālamerikas puses republikām tādās jomās kā veselība, jo īpaši radioloģija un kodolmedicīna, radiodiagnostikai un radioterapijas ārstēšanai, un jomās, ko puses abpusēji vienojas izveidot, atbilstoši pašreizējām starptautiskām konvencijām un noteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras jurisdikciju.

2. Īpašu uzmanību pievērš cilvēka — zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības ilgtspējīgas bāzes — potenciāla palielināšanai un ilgtspējīgas saiknes radīšanai starp pušu zinātnes un tehnoloģiju sabiedrību gan valstu, gan reģionālā līmenī. Tālab veicina pētnieku un labas prakses apmaiņu pētniecības projektos.

3. Šajā sadarbībā attiecīgā gadījumā iesaista pušu teritorijā atrodošos pētniecības centrus, augstākās izglītības iestādes un citas ieinteresētās personas, tostarp MMVU.

4. Puses vienojas izmantot visus mehānismus, lai palielinātu augsti kvalificētu cilvēkresursu apjomu un kvalitāti, tostarp veicot apmācību, kopīgu pētniecību, piešķirot stipendijas un īstenojot apmaiņu.

5. Puses veicina savu attiecīgo struktūru līdzdalību viena otras attiecīgajās zinātniskajās un tehnoloģiskajās programmās, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu izcilību zinātnē, saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē trešo valstu juridisko personu līdzdalību.

IV DAĻA
TIRDZNIECĪBA

I SADAĻA
SĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI

77. PANTS
Brīvās tirdzniecības zonas izveide un saikne ar PTO līgumu

1. Šā nolīguma puses atbilstoši 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk tekstā — 1994. gada VVTT) XXIV pantam un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā — VVPT) V pantam ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

2. Puses atkārtoti apstiprina to esošās1 tiesības un pienākumsup šādi:

a) paplašināt un dažādot preču tirdzniecību starp pusēm, mazinot vai likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus šķēršļus tirdzniecībai;

b) veicināt preču tirdzniecību, jo īpaši īstenojot saskaņotos noteikumus par muitas un tirdzniecības veicināšanu, standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī sanitāros un fitosanitāros pasākumus;

c) liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar VVPT V pantu;

d) veicināt ekonomisko reģionālo integrāciju muitas procedūru, tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai sekmētu preču apriti starp pusēm un pušu teritorijā;

e) attīstīt apstākļus, kas veicina palielinātas ieguldījumu plūsmas, uzlabot uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus starp pusēm, pamatojoties uz nediskriminācijas principu, un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm, veicot ar tiešajiem ieguldījumiem saistītus kārtējos maksājumus un kapitāla apriti;

f) efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt pušu valsts iepirkuma tirgus;

g) atbilstoši un efektīvi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar spēkā esošām pušu savstarpējām starptautiskām saistībām, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesību subjektu tiesībām un sabiedrības interesēm, ņemot vērā atšķirības starp pusēm un tehnoloģijas nodošanas veicināšanu starp reģioniem;

h) veicināt brīvu un netraucētu konkurenci pušu savstarpējās ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās;

i) izveidot efektīvu, taisnīgu un paredzamu domstarpību izšķiršanas mehānismu; un

j) veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm tā, lai tiktu sniegts ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā, īstenojot kopīgu darbību.

79. PANTS
Vispārpiemērojamas definīcijas

Ja vien nav noteikts citādi, šā nolīguma IV daļā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

– "Centrālamerika" ir Kostarikas Republika, Salvadoras Republika, Gvatemalas Republika, Hondurasas Republika, Nikaragvas Republika un Panamas Republika;

– "muitas nodoklis" ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro, preces importējot, vai saistībā ar preču importu, tostarp jebkāda veida papildnodoklis vai papildmaksājums, kuru piemēro šādam importam vai saistībā ar šādu importu. "Muitas nodoklis" neietver:

a) maksājumu, kas līdzvērtīgs iekšējam nodoklim, kuru piemēro atbilstoši II sadaļas 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) 85. pantam;

b) nodokli, ko piemēro saskaņā ar puses vietējiem tiesību aktiem atbilstīgi II sadaļas 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c) nodevu vai citu maksājumu, ko piemēro saskaņā ar puses vietējiem tiesību aktiem atbilstīgi II sadaļas 1. nodaļas 87. pantam;

– "dienas" ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas, ja vien šajā nolīgumā nav definēts citādi;

– "Harmonizētā sistēma" jeb "HS" ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, tostarp tās interpretācijas vispārējie noteikumi, piezīmes par sadaļām un piezīmes par nodaļām, ko puses pieņem un īsteno savos attiecīgajos tarifus reglamentējošos tiesību aktos;

– "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, individuālais komersants vai asociācija;

– "pasākums" ir jebkura darbība vai bezdarbība, tostarp jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse;

– "valstspiederīgais" ir fiziska persona, kam ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas valstspiederība saskaņā ar tās attiecīgajiem tiesību aktiem;

– "persona" ir fiziska vai juridiska persona;

– "preferenciāla tarifa režīms" ir muitas nodokļa likme, kas saskaņā ar šo nolīgumu piemērojama noteiktas izcelsmes precei.

II SADAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA

1. NODAĻA
VALSTS REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBA

A IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

80. PANTS
Mērķis

Puses pakāpeniski liberalizē preču tirdzniecību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstoši XXIV pantam 1994. gada VVTT.

81. PANTS
Darbības joma

Ja vien nav paredzēts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas uz preču tirdzniecību starp pusēm.

B IEDAĻA
MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA

82. PANTS
Preču klasifikācija

Preču klasifikācija pušu savstarpējā tirdzniecībā ir noteikta katras puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstoši Harmonizētajai sistēmai.

83. PANTS
Muitas nodokļu atcelšana

1. Katra puse atceļ muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē, saskaņā ar I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) izklāstītajiem grafikiem. Šajā nodaļā "izcelsme" nozīmē kvalificēšanu saskaņā ar II pielikumā (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīcijuun administratīvās sadarbības metodēm)2 izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

2. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, ko pēc tam samazina saskaņā ar 1. punktu, ir noteikta minētajos grafikos.

3. Ja jebkurā brīdī puse samazina savas piemērotās lielākās labvēlības muitas nodokļu likmes pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, minēto nodokļa likmi piemēro, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgās puses grafiku.

4. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras puses pieprasījuma puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paātrināt importam starp pusēm piemērojamo muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās darbības jomu. Pušu vienošanās par precei piemērojama muitas nodokļa atcelšanas tempa paātrināšanu vai nodokļa atcelšanu aizstāj jebkuru nodokļa likmi vai pakāpenisku izmaiņu kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta atbilstoši pušu grafikiem.

84. PANTS
Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena no pusēm nepalielina spēkā esošu muitas nodokli un nenosaka jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā pusē3. Minētais neliedz jebkurai pusei:

a) paaugstināt muitas nodokli līdz līmenim, kas noteikts tās grafikā, pēc vienpusējas samazināšanas;

b) saglabāt vai palielināt muitas nodokli, kā to atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas iestāde, vai

c) paaugstināt neiekļauto preču pamatlikmes, lai sasniegtu kopēju ārēju tarifu.

C IEDAĻA
NETARIFU PASĀKUMI

85. PANTS
Valsts režīms

Katra puse nosaka valsts režīmu otras puses precēm saskaņā ar 1994. gada VVTT III pantu, tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm. Šajā saistībā 1994. gada VVTT III pants un tā skaidrojošās piezīmes tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu4.

86. PANTS
Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena no pusēm nepieņem un nepatur spēkā aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras puses preču importam vai jebkādu preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā vai saskaņā ar 1994. gada VVTT XI pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm ir paredzēts citādi. Šajā saistībā 1994. gada VVTT XI pants un tā skaidrojošās piezīmes tiek iekļautas šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu5.

87. PANTS
Nodevas un citi maksājumi par importu un eksportu

Katra puse saskaņā ar 1994. gada VVTT VIII.1. pantu un tā skaidrojošām piezīmēm nodrošina, ka visas jebkāda veida nodevas un maksājumi (izņemot muitas nodokļus, maksājumus, kas līdzvērtīgi iekšējam nodoklim, vai citus iekšējos maksājumus, kurus piemēro saskaņā ar šīs nodaļas 85. pantu, un antidempinga un kompensācijas maksājumi, ko piemēro atbilstoši puses vietējiem tiesību aktiem un saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti)), ko uzliek importam vai eksportam vai saistībā ar importu vai eksportu, summas ziņā ir ierobežoti līdz aptuvenajām sniegto pakalpojumu izmaksām un netiek izmantoti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai nodokļu uzlikšanai importam vai eksportam fiskālos nolūkos.

88. PANTS
Izvedmuitas maksājumi vai nodokļi

Izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, neviena no pusēm nepatur spēkā un nepieņem maksājumus vai nodokļus, ko piemēro preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otru pusi.

D IEDAĻA
LAUKSAIMNIECĪBA

89. PANTS
Lauksaimniecības eksporta subsīdijas

1. Šajā pantā jēdzienam "eksporta subsīdijas" ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta PTO Nolīguma par lauksaimniecību (turpmāk — "Lauksaimniecības nolīgums") 1. panta e) punktā, tostarp jebkuros minētā panta grozījumos.

2. Puses kopīgi uzņemas mērķi kopīgi strādāt PTO, lai nodrošinātu visu veidu eksporta subsīdiju vienlaicīgu atcelšanu un disciplīnu noteikšanu visiem eksporta pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi. Šajā nolūkā eksporta pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi ietver eksporta kredītus, eksporta kredītu garantijas vai apdrošināšanas programmas, eksporta valsts tirdzniecības uzņēmumus un pārtikas palīdzību.

3. Neviena no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta subsīdijas lauksaimniecības precēm, kas paredzētas eksportam uz otras puses teritoriju un tiek vai nu:

a) pilnībā un nekavējoties liberalizētas saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vai

b) pilnībā, bet ne nekavējoties liberalizētas un gūst labumu no beznodokļa kvotas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vai

c) pakļautas preferenciālam režīmam, kā noteikts šajā nolīgumā attiecībā uz ražojumiem pozīcijās 0402 un 0406, un kam piemēro beznodokļa kvotu.

4. Gadījumos, kas minēti 3. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ja puse patur spēkā, ievieš vai atkārtoti ievieš eksporta subsīdijas, ietekmētā/importētāja puse var piemērot papildu tarifu, kurš palielinātu muitas nodokļus šādas preces importam vai nu līdz piemērotajam lielākās labvēlības nodokļa līmenim, vai pamatlikmes līmenim, kas noteikts I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana), atkarībā no tā, kurš ir zemāks, uz laika posmu, kas noteikts eksporta subsīdijas saglabāšanai.

5. Attiecībā uz ražojumiem, kas ir pilnībā liberalizēti pārejas periodā saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana) un kam nepiemēro beznodokļa kvotu spēkā stāšanās brīdī, neviena no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta subsīdijas attiecīgā pārejas perioda beigās.

E IEDAĻA
ZIVSAIMNIECĪBA, AKVAKULTŪRA, AMATNIECĪBAS PRECES UN BIOLOĢISKIE PRODUKTI

90. PANTS
Tehniskā sadarbība

Tehniskās sadarbības palīdzības pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zivsaimniecību, akvakultūras, amatniecības preču un bioloģisko produktu tirdzniecību, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 59., 60. un 61. pantā.

F IEDAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

91. PANTS
Preču tirgus pieejamības apakškomiteja

1. Puses ar šo izveido Preču tirgus pieejamības apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).

2. Apakškomitejas funkcijas citustarp ir šādas:

a) pārraudzīt šīs nodaļas pareizu piemērošanu un administrēšanu;

b) darboties kā forumam, kurā notiek apspriedes par šīs nodaļas interpretāciju un piemērošanu;

c) izskatīt pušu iesniegtos priekšlikumus par tarifu atcelšanas paātrināšanu un preču iekļaušanu grafikos;

d) iesniegt jebkādus atbilstošus ieteikumus Asociācijas komitejai par tās kompetencē esošiem jautājumiem; un

e) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka /uzdod Asociācijas komiteja.

2. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

A IEDAĻA
ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

92. PANTS
Vispārīgi noteikumi

1. Puses saglabā savas tiesības un pienākumus, ko paredz PTO Līgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (turpmāk tekstā — Antidempinga nolīgums) un kas izriet no PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (turpmāk tekstā — SKP nolīgums) un PTO Nolīguma par izcelsmes noteikumiem (turpmāk tekstā — Nolīgums par izcelsmes noteikumiem).

2. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot reģionālā un valsts līmenī, puses nodrošina, ka reģionālās un valsts iestādes šādus antidempinga vai kompensācijas pasākumus nepiemēro vienlaicīgi vienam un tam pašam ražojumam.

93. PANTS
Pārredzamība un juridiskā noteiktība

1. Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti, pilnībā ievērojot PTO prasības un pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2. Atzīstot juridiskās noteiktības un paredzamības sniegto ieguvumu uzņēmējiem, puses nodrošina, ka attiecīgā gadījumā to atbilstošie vietējie tiesību akti antidempinga un kompensācijas pasākumu jomā ir un paliks saskaņoti un pilnībā saderīgi ar PTO normatīvajiem aktiem.

3. Neatkarīgi no Antidempinga nolīguma 6.9. panta un SKP nolīguma 12.8. panta ir vēlams, lai puses nekavējoties pēc jebkādu pagaidu pasākumu piemērošanas nodrošinātu visu to būtisko faktu un apsvērumu pilnīgu un izsmeļošu izpaušanu, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu. Informāciju sniedz rakstiski un pietiekami laicīgi, lai ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.

4. Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma puses atvēl tām iespēju tikt uzklausītām, lai tās varētu paust savu viedokli antidempinga un kompensācijas pasākumu izmeklēšanā. Tas nenozīmē izmeklēšanas norises lieku aizkavēšanu.

94. PANTS
Sabiedrības interešu ievērošana

Puse var izvēlēties nepiemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama izmeklēšanas laikā, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs.

95. PANTS
Mazāka maksājuma noteikums

Ja puse nolemj piemērot antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma summa nepārsniedz dempinga vai kompensējamo subsīdiju starpību, bet ir vēlams, lai maksājums būtu mazāks par šo starpību, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu vietējai ražošanas nozarei.

96. PANTS
Cēloņsakarība

Lai piemērotu antidempinga vai kompensācijas pasākumus un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Antidempinga nolīguma 3.5. pantā un SKP nolīguma 15.5. pantā, izmeklēšanas iestādes, pierādot cēloņsakarību starp importa dempingu un kaitējumu vietējai ražošanas nozarei, nošķir visu zināmo faktoru kaitējošo ietekmi no importa dempinga vai subsidētā importa kaitējošās ietekmes.

97. PANTS
Kumulatīvais novērtējums

Ja antidempinga vai kompensācijas maksājuma izmeklēšanu veic vienlaicīgi attiecībā uz importu no vairāk nekā vienas valsts, ES puses izmeklēšanas iestāde īpaši rūpīgi pārbauda, vai jebkuras Centrālamerikas puses republikas veiktā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums ir atbilstīgs, ņemot vērā konkurences apstākļus starp importētajiem ražojumiem un konkurences apstākļus starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo vietējo ražojumu.

98. PANTS
Izņēmums attiecībā uz dosmtarpību izšķiršanas procedūrām

Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai risinātu jautājumus, kas izriet no šīs iedaļas.

B IEDAĻA
AIZSARGPASĀKUMI

B.1. APAKŠIEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

99. PANTS
Aizsardzības procedūru administrēšana

1. Katra puse nodrošina to savu tiesību aktu, noteikumu, lēmumu un nolēmumu saskaņotu, objektīvu un pamatotu administrēšanu, kuri reglamentē aizsargpasākumu piemērošanas procedūras.

2. Katra puse būtiska kaitējuma vai tā draudu konstatēšanu aizsardzības procedūrās saskaņā ar šo iedaļu uztic kompetentai izmeklēšanas iestādei. Šos konstatējumus pārskata tiesas vai administratīvās tiesas, ciktāl to paredz vietējie tiesību akti.

3. Katra puse nosaka vai patur spēkā taisnīgas, laicīgas, pārredzamas un efektīvas procedūras attiecībā uz aizsardzības procedūru saskaņā ar šo iedaļu.

100. PANTS
Kumulācijas aizliegums

Neviena puse attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu nedrīkst vienlaicīgi piemērot:

a) divpusēju aizsargpasākumu saskaņā ar šīs nodaļas B.3. apakšiedaļu (Divpusēji aizsargpasākumi); un

b) pasākumu saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, PTO Nolīgumu par aizsargpasākumiem (turpmāk tekstā — Aizsargpasākumu nolīgums) vai Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu.

B.2. APAKŠIEDAĻA
DAUDZPUSĒJIE AIZSARGPASĀKUMI

101. PANTS
Vispārīgi noteikumi

Puses saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, Aizsargpasākumu nolīgumu, Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu un Nolīgumu par izcelsmes noteikumiem.

102. PANTS
Pārredzamība

Neatkarīgi no 101. panta, pēc otras puses pieprasījuma puse, kas uzsāk izmeklēšanu vai plāno veikt aizsargpasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu, izmeklēšanas pagaidu secinājumiem un galīgajiem secinājumiem.

103. PANTS
Izņēmums attiecībā uz domstarpību izšķiršanas procedūrām

Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras noteikumiem, kas attiecas uz PTO tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs apakšiedaļas.

B.3. APAKŠIEDAĻA
DIVPUSĒJIE AIZSARGPASĀKUMI

104. PANTS
Divpusējo aizsargpasākumu piemērošana

1. Neatkarīgi no B.2. apakšiedaļas (Daudzpusējie aizsargpasākumi), ja, samazinot vai atceļot muitas nodokli saskaņā ar šo nolīgumu, puses izcelsmes ražojums tiek importēts otras puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret vietējo produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka tas kļūst par cēloni būtiskam kaitējumam vai draud radīt būtisku kaitējumu vietējiem līdzīgo vai tieši konkurējošo ražojumu ražotājiem, importētāja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzēti šajā apakšiedaļā.

2. Ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, importētājas puses aizsargpasākumi var būt tikai viens no šādiem pasākumiem:

a) šajā nolīgumā noteiktās attiecīgajam ražojumam piemērojamās muitas nodokļa likmes turpmākas pazemināšanas apturēšana, vai

b) attiecīgajam ražojumam piemērojamās muitas nodokļa likmes paaugstināšana līdz līmenim, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

i) ražojumam piemērojamā lielākās labvēlības muitas nodokļa likme, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā, vai

ii) ražojumam piemērojamā lielākās labvēlības muitas nodokļa likme, kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3. Attiecībā uz ražojumiem, kas jau bijuši pilnībā liberalizēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā atbilstoši tarifa preferencēm, kuras piešķirtas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ES puse īpaši rūpīgi izvērtē, vai importa palielinājuma iemesls ir saskaņā ar šo nolīgumu piemēroto muitas nodokļu samazināšana vai atcelšana.

4. Nevienu no iepriekšminētajiem pasākumiem nepiemēro to tarifu kvotu robežās, kurām nepiemēro preferenciālo nodokli un kuras piešķir ar šo nolīgumu.

105. PANTS
Nosacījumi un ierobežojumi

1. Divpusēju aizsargpasākumu nedrīkst piemērot:

a) izņemot tikai tiktāl un tik ilgi, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu 104. vai 109. pantā izklāstīto situāciju;

b) ilgāk par diviem gadiem. Šo periodu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja importētājas puses kompetentās iestādes atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajām procedūrām secina, ka pasākums arī turpmāk ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas, ar nosacījumu, ka kopējais aizsargpasākuma piemērošanas laika posms, ieskaitot sākotnējās piemērošanas laika posmu un jebkuru tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus, vai

c) pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra puse tam ir piekritusi. "Pārejas periods" ir desmit gadi, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz jebkuru preci, saistībā ar kuru pasākumu piemērojošās puses grafiks I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) paredz tarifu atcelšanu uz desmit vai vairāk gadiem, pārejas periods nozīmē tarifu atcelšanas periodu, kas attiecīgajām precēm noteikts minētajā grafikā, pieskaitot trīs gadus.

2. Ja puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsargpasākumu, muitas nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecībā uz konkrēto preci saskaņā ar minētās puses grafiku.

106. PANTS
Pagaidu pasākumi

Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās radītu kaitējumu, ko būtu grūti izlabot, puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsargpasākumu, neievērojot šīs nodaļas 116. panta 1. punkta prasības, atbilstīgi pagaidu konstatējumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktās muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas dēļ noteiktas izcelsmes preču imports no otras puses ir palielinājies un ka šāds imports rada vai draud radīt 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas. Jebkura pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz divsimt dienu, kuru laikā puse ievēro B.4. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsarg­pasākumiem) noteiktos attiecīgos procesa noteikumus. Puse nekavējoties atmaksā jebkuru tarifa palielinājumu, ja B.4. apakšiedaļā aprakstītās izmeklēšanas laikā netiek konstatēts, ka ir izpildītas 104. panta prasības. Jebkura pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita 105. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā laika posmā. Šādu pagaidu pasākumu veikšanas gadījumā attiecīgā importētāja puse informē otru attiecīgo pusi un nekavējoties iesniedz attiecīgo lietu Asociācijas komitejai izskatīšanai, ja to pieprasa otra puse.

107. PANTS
Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1. Puse, kas piemēro divpusēju aizsargpasākumu, apspriežas ar pusi, kuras ražojumiem pasākums tiek piemērots, lai abpusēji vienotos par atbilstošu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju tādu koncesiju veidā, kam būtībā ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību. Puse nodrošina iespēju veikt šādu apspriešanos ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no divpusējā aizsargpasākuma piemērošanas.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu noteiktajās apspriedēs trīsdesmit dienās netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, puse, kuras ražojumiem tiek piemērots aizsargpasākums, var apturēt būtībā līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu tās puses veiktajai tirdzniecībai, kas piemēro aizsargpasākumu.

108. PANTS
Laika posms starp diviem pasākumiem

Šajā apakšiedaļā minētos aizsargpasākumus nepiemēro tāda ražojuma importam, kuram iepriekš piemērots šāds pasākums, ja vien nav aizritējis laika posms, kas ir vienāds ar pusi no laika posma, kurā aizsargpasākums ticis piemērots par iepriekšējo periodu.

109. PANTS
Attālākie reģioni

1. Ja jebkuru ražojumu, kura izcelsme ir vienā vai vairākās Centrālamerikas puses republikās, importē viena vai vairāku ES puses attālāko reģionu teritorijā tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka tas izraisa vai draud izraisīt attiecīgā(-o) ES puses attālākā(-o) reģiona(-u) būtisku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ES puse pēc alternatīvu risinājumu izvērtēšanas var ārkārtas gadījumā veikt aizsargpasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgā(-o) reģiona(-u) teritoriju.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, citi noteikumi, kas paredzēti šajā apakšiedaļā un ir piemērojami divpusējiem aizsargpasākumiem, ir piemērojami arī jebkuram aizsargpasākumam, kuru nosaka saskaņā ar šo pantu.

3. Asociācijas padome var apspriest, vai gadījumos, kad draud būtiski pasliktināties vai pasliktinās Centrālamerikas puses republiku īpaši mazattīstīto reģionu ekonomiskā situācija, šo pantu var attiecināt arī uz minētajiem reģioniem.

B.4. APAKŠIEDAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI DIVPUSĒJIEM AIZSARGPASĀKUMIEM

110. PANTS
Piemērojamie tiesību akti

Lai piemērotu divpusējus aizsargpasākumus, kompetentā izmeklēšanas iestāde ievēro šīs apakšiedaļas noteikumus, un gadījumos, uz kuriem šī apakšiedaļa neattiecas, kompetentā izmeklēšanas iestāde piemēro noteikumus, kas paredzēti tās vietējos tiesību aktos.

111. PANTS
Procedūras uzsākšana

1. Atbilstoši katras puses vietējiem tiesību aktiem kompetentā izmeklēšanas iestāde var uzsākt aizsardzības procedūru pēc savas iniciatīvas, saņemot informāciju no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai rakstisku pieteikumu no struktūrām, kas norādītas vietējos tiesību aktos. Gadījumos, kad procedūra tiek uzsākta, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, struktūra, kas iesniedz pieteikumu, pierāda, ka tā ir vietējās ražošanas nozares pārstāve, kura ražo importētajai precei līdzīgu vai ar to tieši konkurējošu preci.

2. Tiklīdz rakstiskie pieteikumi ir iesniegti, tie nekavējoties kļūst pieejami publiskai pārbaudei, izņemot tajos ietverto konfidenciālo informāciju.

3. Uzsākot aizsardzības procedūru, kompetentā izmeklēšanas iestāde publicē paziņojumu par procedūras uzsākšanu attiecīgās puses oficiālajā vēstnesī. Minētajā paziņojumā norāda struktūru, kas iesniegusi rakstisko pieteikumu, attiecīgā gadījumā — importēto preci, uz kuru procedūra attiecas, un tās apakšpozīciju un tarifu pozīciju, kurā tā klasificēta, pieņemamā lēmuma veidu un termiņu, atklātās uzklausīšanas laiku un vietu vai laika posmu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai tās mutiski uzklausītu izmeklēšanas iestāde, laika posmu, kad ieinteresētās personas var rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un iesniegt informāciju, vietu, kurā var tikt pārbaudīts rakstiskais pieteikums un jebkuri citi iesniegtie nekonfidenciālie dokumenti, kā arī tā biroja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru, ar ko jāsazinās, lai saņemtu plašāku informāciju.

4. Attiecībā uz aizsardzības procedūru, kas uzsākta, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, kuru iesniegusi struktūra, kas apgalvo, ka tā pārstāv vietējo ražošanas nozari, kompetentā izmeklēšanas iestāde publicē 3. punktā paredzēto paziņojumu tikai tad, kad vispirms ir rūpīgi pārbaudījusi, vai rakstiskais pieteikums atbilst vietējo tiesību aktu prasībām.

112. PANTS
Izmeklēšana

1. Puse var piemērot aizsargpasākumu tikai pēc tam, kad attiecīgās puses kompetentā izmeklēšanas iestāde ir veikusi izmeklēšanu atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajām procedūrām. Šāda izmeklēšana ietver pamatota publiska paziņojuma sniegšanu visām ieinteresētajām personām un atklātu uzklausīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kuros importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas varētu iesniegt pierādījumus un darīt zināmus savus viedokļus, tostarp iespēju atbildēt uz citu personu argumentiem.

2. Katra puse nodrošina, ka tās kompetentā izmeklēšanas iestāde pabeidz jebkuru šādu izmeklēšanu divpadsmit mēnešos no tās uzsākšanas dienas.

113. PANTS
Pierādījumi par kaitējumu un cēloņsakarību

1. Veicot procedūras, kompetentā izmeklēšanas iestāde novērtē visus objektīvos un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kas ietekmē vietējās ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgās preces importa palielinājuma tempu un apjomu absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret vietējo produkciju, palielinātā importa pārņemto vietējā tirgus daļu, kā arī pārdošanas apjomu, ražošanas, ražīguma, jaudas izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas.

2. Lēmumu par to, vai importa palielinājums ir izraisījis vai draud izraisīt 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas, pieņem tikai tad, ja izmeklēšanā, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, tiek pierādīta acīmredzama cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa palielinājumu un 104. vai 109. pantā izklāstītajām situācijām. Ja tajā pašā laikā 104. vai 109. pantā izklāstītās situācijas izraisa citi faktori, kas nav importa palielinājums, šādu kaitējumu vai ekonomiskās situācijas būtisku pasliktināšanos nesaista ar importa palielinājumu.

114. PANTS
Uzklausīšana

Katras procedūras gaitā kompetentā izmeklēšanas iestāde:

a) organizē atklātu uzklausīšanu pēc pamatota paziņojuma sniegšanas, lai ļautu visām ieinteresētajām personām un jebkurai patērētājus pārstāvošai organizācijai ierasties personīgi vai ar pārstāvja starpniecību un iesniegt pierādījumus, kā arī lai nodrošinātu tai iespēju tikt uzklausītai saistībā ar būtisko kaitējumu vai būtiskā kaitējuma draudiem un atbilstošo aizsardzības līdzekli; vai

b) nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām tikt uzklausītām, ja tās termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu, ir iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā apliecināts, ka izmeklēšanas rezultāts tās faktiski var ietekmēt un ka pastāv īpaši iemesli tās mutiski uzklausīt.

115. PANTS
Konfidenciāla informācija

Jebkuru informāciju, kas pēc būtības ir konfidenciāla vai kas sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentā izmeklēšanas iestāde uzskata par konfidenciālu. Šādu informāciju neizpauž bez tās puses atļaujas, kura to sniegusi. Personas, kas sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot nekonfidenciālu tās kopsavilkumu, vai, ja šādas personas norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, tās var tikt lūgtas norādīt iemeslus, kāpēc nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentā izmeklēšanas iestāde konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots, un ja attiecīgā persona nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, iestāde var šādu informāciju neņemt vērā, ja vien nav iespējams tai pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

116. PANTS
Paziņojumi un publikācijas

1. Ja puse uzskata, ka pastāv kāds no 104. vai 109. pantā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz attiecīgo jautājumu izskatīšanai Asociācijas komitejā. Asociācijas komiteja var sagatavot jebkādu ieteikumu, kas vajadzīgs radušos apstākļu novēršanai. Ja Asociācijas komiteja nav sagatavojusi ieteikumu, kura mērķis būtu novērst šādus apstākļus, vai ja trīsdesmit dienās pēc jautājuma iesniegšanas izskatīšanai Asociācijas komitejā nav panākts cits pieņemams risinājums, importētāja puse saskaņā ar šo apakšiedaļu var noteikt atbilstošus pasākumus apstākļu novēršanai.

2. Kompetentā izmeklēšanas iestāde sniedz eksportētājai pusei visu būtisko informāciju, kas ietver pierādījumus par kaitējumu ekonomiskajai situācijai vai būtisku tās pasliktināšanos, kuru izraisījis importa palielinājums, iesaistītā ražojuma precīzu aprakstu, kā arī informāciju par ierosinātajiem pasākumiem, ierosināto to piemērošanas datumu un paredzamo ilgumu.

3. Kompetentā izmeklēšanas iestāde attiecīgās puses oficiālajā vēstnesī arī publicē savus konstatējumus un pamatotos secinājumus, kas izdarīti par visiem būtiskajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem, iekļaujot aprakstu par importēto preci un situāciju, kuras dēļ tiek piemēroti pasākumi saskaņā ar 104. vai 109. pantu, cēloņsakarību starp šādu situāciju un importa palielinājumu, kā arī pasākumu veidu, līmeni un ilgumu.

4. Kompetentā izmeklēšanas iestāde neizpauž informāciju, kas sniegta saskaņā ar jebkurām saistībām attiecībā uz konfidenciālu informāciju, kuras kāda no personām varētu būt uzņēmusies procedūras laikā.

3. NODAĻA
MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

117. PANTS
Mērķi

1. Puses atzīst muitas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību globālās tirdzniecības vides attīstīšanā. Puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja atbilst efektīvas kontroles un tirdzniecības veicināšanas mērķim un palīdz sekmēt Centrālamerikas puses republiku attīstību un reģionālo integrāciju.

2. Puses atzīst, ka nekādā veidā nedrīkst apdraudēt likumīgās sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp tos, kas attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu.

118. PANTS
Ar muitu un tirdzniecību saistītās procedūras

1. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā pamatojas uz:

a) starptautiskiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitas jomā, tostarp PMO Pamatstandartiem pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, kā arī Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

b) likumīgas tirdzniecības aizsardzību un veicināšanu, efektīvi ieviešot un izpildot muitas tiesību aktos noteiktās prasības;

c) tiesību aktiem, ar kuriem tiek novērsts nevajadzīgs vai diskriminējošs slogs, nodrošināta aizsardzība pret muitas pārkāpumiem un paredzēta augsta atbilstības līmeņa turpmāka veicināšana,

d) modernu muitas paņēmienu piemērošanu, tostarp riska pārvaldību, vienkāršotām procedūrām preču ievešanai un izlaišanai, kontroli pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas metodēm;

e) saistošu nolēmumu sistēmu muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar pušu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;

f) sistēmu pakāpenisku attīstību, ieskaitot uz informācijas tehnoloģijām balstītās sistēmas, lai veicinātu datu elektronisko apmaiņu muitas pārvaldēs un ar citām saistītajām valsts iestādēm;

g) noteikumiem, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kuras uzliktas par nelieliem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas un ka to piemērošana nerada nepamatotus aizkavējumus;

h) nodevām un maksājumiem, kas ir samērīgi un nepārsniedz attiecībā uz konkrētu darījumu sniegtā pakalpojuma izmaksas un ko aprēķina, neizmantojot ad valorem principu. Nodevas un maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem, un

i) jebkuru tādu prasību atcelšanu, kas paredz obligāti izmantot PTO Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju definētās pirmsnosūtīšanas inspekcijas vai jebkuru citu inspekcijas darbību, kuru privātie uzņēmumi veic galamērķī pirms atmuitošanas.

2. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā, ciktāl iespējams, balstās uz grozītās Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas (pārskatītā Kioto konvencija) un tās pielikumu būtiskajiem elementiem.

3. Lai uzlabotu darba metodes, kā arī lai nodrošinātu nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un darbību pārskatatbildību, puses:

a) ciktāl iespējams, veic pasākumus muitas un citu saistīto valsts iestāžu prasīto datu un dokumentācijas apjoma mazināšanai, vienkāršošanai un standartizācijai;

b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un atmuitošanu;

c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj saskaņā ar katras puses tiesību aktiem izmantot tiesības pārsūdzēt muitas administratīvās darbības, rīkojumus un lēmumus, kuri ietekmē importu, eksportu vai tranzīta preces. Maksājumi, ja tādus piemēro, ir samērīgi ar pārsūdzības procedūru izmaksām, un

d) veic pasākumus, lai nodrošinātu visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu.

4. Puses nodrošina, ka tādu tiesību aktu pamatā, kas attiecas uz muitas aģentiem, ir pārredzami un samērīgi noteikumi. Ja puse pieprasa obligāti izmantot muitas aģentus, juridiskas personas var izmantot savus muitas aģentus, ko šim nolūkam licencējusi kompetentā iestāde. Šis noteikums neskar pušu nostāju daudzpusējās sarunās.

119. PANTS
Tranzīta kustība

1. Puses nodrošina tranzīta brīvību savā teritorijā atbilstoši 1994. gada VVTT V panta principiem.

2. Jebkuriem ierobežojumiem, kontroles pasākumiem vai prasībām jāatbilst likumīgam sabiedriskās kārtības mērķim, jābūt nediskriminējošiem, samērīgiem un vienādi piemērojamiem.

3. Neskarot likumīgu muitas kontroli un tranzīta preču uzraudzību, katra puse tranzīta satiksmei uz jebkuras puses teritoriju vai no tās piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru piemēro tranzīta satiksmei caur tās teritoriju.

4. Atbilstoši 1994. gada VVTT V panta principiem puses piemēro režīmus, kas ļauj veikt preču tranzītu, neiekasējot muitas nodokļus, tranzīta nodokļus vai citus maksājumus, kurus piemēro attiecībā uz tranzītu, izņemot maksājumus par transportēšanu vai maksājumus, kas ir samērīgi ar tranzītā radītajām administratīvajām izmaksām vai ar sniegto pakalpojumu izmaksām, kā arī ļauj veikt tranzītu, ja ir sniegta atbilstoša garantija.

5. Puses veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, lai mazinātu šķēršļus tirdzniecībai.

6. Puses nodrošina koordināciju un sadarbību starp visām to teritorijā esošām attiecīgām iestādēm un aģentūrām, lai atvieglotu tranzīta satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību.

120. PANTS
Attiecības ar uzņēmējiem

Puses vienojas:

a) nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, nodevu un maksājumu publisku pieejamību, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, sniedzot arī vajadzīgo papildinformāciju.

Puses dara publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp prasības un ievešanas procedūras precēm, muitas iestāžu un informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

b) par vajadzību laikus un regulāri apspriesties ar ieinteresēto personu pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām saistībā ar muitu. Tālab katra puse izveido atbilstošu un regulāru apspriežu mehānismus;

c) paredzēt saprātīgu laika posmu no jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un nodevu vai maksājumu publicēšanas līdz to spēkā stāšanās brīdim6;

d) veicināt sadarbību ar uzņēmējiem, izmantojot nepatvaļīgas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties uz PMO ieteiktajām procedūrām, un

e) nodrošināt, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiek ievērotas tirgotāju vajadzības, labākā prakse un ka tās pēc iespējas mazāk ierobežo tirdzniecību.

121. PANTS
Muitas vērtības noteikšana

Muitas vērtības noteikšanas noteikumus, ko piemēro savstarpējā tirdzniecībā starp pusēm, reglamentē PTO Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (turpmāk tekstā — Nolīgums par muitas vērtējumu).

122. PANTS
Riska pārvaldība

Katra puse izmanto riska pārvaldības sistēmas, kas ļauj tās muitas iestādēm vērst pārbaudes darbības uz augsta riska precēm un atvieglo zema riska preču muitošanu un apriti.

123. PANTS
Muitas, tirdzniecības veicināšanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

1. Puses ar šo izveido Muitas, tirdzniecības veicināšanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).

2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:

a) pārraudzīt šīs nodaļas un šā nolīguma II pielikuma (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) īstenošanu un administrēšanu;

b) nodrošināt forumu, kurā apspriež un pārrunā visus jautājumus, kas attiecas uz muitu, jo īpaši muitas procedūras, muitas vērtības noteikšanu, tarifu režīmus, muitas nomenklatūru, muitas sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jautājumos;

c) nodrošināt forumu, kurā apspriež un pārrunā jautājumus, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem un administratīvo sadarbību;

d) nostiprināt sadarbību muitas procedūru izstrādē, piemērošanā un īstenošanā, savstarpējās administratīvās palīdzības sniegšanā muitas jautājumos, izcelsmes noteikumu un administratīvās sadarbības jomā;

e) prasību izskatīšana par izcelsmes noteikumu mainīšanu un analīzes rezultātu un ieteikumu iesniegšana Asociācijas komitejai;

f) izpildīt šā nolīguma II pielikumā (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) noteiktos uzdevumus un funkcijas;

g) veicināt sadarbību spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā un

h) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.

3. Puses var vienoties sasaukt ad hoc sanāksmes par muitas sadarbību, izcelsmes noteikumiem vai savstarpējo administratīvo palīdzību.

124. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība muitas un tirdzniecības veicināšanā

Tehniskās palīdzības pasākumi, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 53. un 54. pantā.

4. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI

125. PANTS
Mērķi

1. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt un palielināt preču tirdzniecību, identificējot, novēršot un likvidējot nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp pusēm, kas var rasties, sagatavojot, pieņemot un piemērojot tehniskus noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras termiņos, kurus paredz PTO Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (turpmāk tekstā — TTŠ nolīgums).

2. Puses apņemas sadarboties pušu reģionālās integrācijas nostiprināšanā jautājumos par tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem.

3. Puses apņemas izveidot un uzlabot tehniskās spējas jautājumos par tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem, lai uzlabotu piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem.

126. PANTS
Vispārīgi noteikumi

Puses atkārtoti apstiprina to esošās tiesības un pienākumus attiecībā vienai pret otru saskaņā ar TTŠ nolīgumu, kas ar šo tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu. Puses īpaši ņem vērā TTŠ nolīguma 12. pantu par īpašu un atšķirīgu attieksmi.

127. PANTS
Darbības un piemērošanas joma

1. Šī nodaļa attiecas uz TTŠ nolīgumā definēto tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp pusēm.

2. Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas definēti A pielikumā PTO Nolīgumam par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk tekstā — SFS nolīgums), kā arī uz pirkšanas specifikācijām, ko valsts struktūras sagatavo valsts struktūru ražošanas vai patēriņa vajadzībām un ko reglamentē šā nolīguma IV daļas V sadaļa (Valsts iepirkums).

128. PANTS
Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro TTŠ nolīguma I pielikumā noteiktās definīcijas.

129. PANTS
Tehniskie noteikumi

Puses vienojas pēc iespējas efektīvāk izmantot labu reglamentēšanas praksi, kā paredzēts TTŠ nolīgumā. Jo īpaši puses vienojas:

a) izmantot attiecīgos starptautiskos standartus kā pamatu tehniskajiem noteikumiem, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis noteikto likumīgo mērķu sasniegšanai, un, ja starptautiskie standarti nav izmantoti kā pamats, pēc otras puses pieprasījuma paskaidrot iemeslus šādu standartu atzīšanai par nepiemērotiem vai neefektīviem noteiktā mērķa sasniegšanai;

b) veicināt reģionālo tehnisko noteikumu izstrādi un to, ka šādi noteikumi aizstāj jebkurus esošos valsts noteikumus, lai atvieglotu tirdzniecību ar un starp pusēm;

c) izveidot mehānismus uzlabotas informācijas sniegšanai otras puses nozarēm par tehniskajiem noteikumiem (piemēram, izmantojot publisku tīmekļa vietni), un

d) pēc pieprasījuma un bez nepamatotas kavēšanās sniegt otrai pusei vai tās uzņēmējiem informāciju un — attiecīgā gadījumā — rakstiskus norādījumus par to tehnisko noteikumu ievērošanu.

130. PANTS
Standarti

1. Puses apstiprina savu pienākumu saskaņā ar TTŠ nolīguma 4.1. pantu nodrošināt, ka to standartizācijas struktūras atzīst un izpilda TTŠ nolīguma 3. pielikumā ietverto Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksu.

2. Puses apņemas:

a) nodrošināt regulatīvo iestāžu un valsts, reģionālo vai starptautisko standartizācijas struktūru atbilstošu mijiedarbību;

b) nodrošināt to principu piemērošanu, kas noteikti Komitejas Lēmumā par principiem starptautisko standartu, norāžu un ieteikumu izstrādei attiecībā uz nolīguma 2., 5. pantu un 3. pielikumu, kuru pieņēmusi PTO TTŠ komiteja 2000. gada 13. novembrī;

c) nodrošināt, ka to standartu struktūras sadarbojas, lai starptautiskās standartizācijas darbs, kur vien iespējams, tiktu izmantots par pamatu standartu izstrādei reģionālā līmenī;

d) veicināt reģionālo standartu izstrādi. Ja tiek pieņemts reģionālais standarts, tas pilnībā aizstās visus esošos valsts standartus;

e) veikt informācijas apmaiņu par to, kā puses izmanto standartus saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, un pēc iespējas nodrošināt, ka standarti netiek noteikti par obligātiem; un

f) veikt informācijas un zinātības apmaiņu par darbu, ko veikušas starptautiskās, reģionālās un valsts standartizācijas struktūras, un par to, ciktāl starptautiskie standarti tiek izmantoti par pamatu pušu valstu un reģionālajiem standartiem, kā arī vispārējas informācijas apmaiņu par sadarbības nolīgumiem, kurus katra puse izmanto standartizācijā.

131. PANTS
Atbilstības novērtēšana un akreditēšana

1. Puses atzīst, ka pastāv dažādi atbilstības novērtēšanas mehānismi, lai veicinātu ražojumu atzīšanu pušu teritorijā, tostarp:

a) piegādātāja atbilstības deklarācijas atzīšana;

b) otras puses teritorijā esošo atbilstības novērtēšanas struktūru nozīmēšana;

c) otras puses teritorijā esošo struktūru veikto atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu atzīšana, un

d) brīvprātīgas vienošanās starp atbilstības novērtēšanas struktūrām katras puses teritorijā.

2. Atbilstoši minētajam puses apņemas:

a) saskaņā ar TTŠ nolīguma 5.1.2. pantu pieprasīt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas nav stingrākas kā nepieciešams;

b) nodrošināt, ka gadījumos, kad puse ir pilnvarojusi vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar tās piemērojamiem vietējiem tiesību aktiem, šādas puses pieņemtie likumdošanas pasākumi neierobežos uzņēmēja tiesības izvēlēties, kur veikt attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras, un

c) apmainīties ar informāciju par akreditācijas politiku un izvērtēt, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot starptautiskos akreditācijas standartus un starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas pušu akreditācijas struktūras, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība (ILAC) un Starptautiskais Akreditācijas forums (IAF).

132. PANTS
Īpašs un atšķirīgs režīms

Saskaņā ar šīs nodaļas 126. panta noteikumiem puses vienojas:

a) nodrošināt, ka likumdošanas pasākumi neierobežo brīvprātīgu nolīgumu slēgšanu starp atbilstības nodrošināšanas struktūrām Centrālamerikas puses republiku teritorijā un tām struktūrām, kas atrodas ES pusē, un veicināt šādu struktūru līdzdalību šajos nolīgumos;

b) ja viena no pusēm identificē īpašu problēmu saistībā ar faktisku vai ierosinātu tehnisko noteikumu, standartu vai atbilstības novērtēšanas procedūru, kas var ietekmēt tirdzniecību starp pusēm, šī eksportētāja puse var pieprasīt skaidrojumu un norādījumus par to, kā izpildīt importētājas puses pasākumu. Pēdējā minētā puse nekavējoties velta pienācīgu uzmanību šādai prasībai un ņem vērā eksportētājas puses paustās bažas;

c) ka pēc eksportētājās puses pieprasījuma importētāja puse apņemas nekavējoties ar savu kompetento iestāžu starpniecību sniegt informāciju par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas piemērojamas preču grupai vai konkrētai precei tās komercializēšanai importētājas puses teritorijā; un

d) ka saskaņā ar TTŠ nolīguma 12.3. pantu ES puse, sagatavojot vai piemērojot tehniskus noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā Centrālamerikas puses republiku īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus to eksportam.

133. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība

Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem. Šajā ziņā puses ir apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 57. pantā.

134. PANTS
Sadarbība un reģionālā integrācija

Puses vienojas, ka sadarbība starp valstu un reģionālajām iestādēm, kuru kompetencē ir jautājumi par tirdzniecības tehniskiem šķēršļiem, ir svarīga gan valsts, gan privātajā sektorā, lai veicinātu tirdzniecību reģionos un starp pusēm. Tālab puses apņemas veikt kopīgas darbības, kas var ietvert:

a) sadarbības nostiprināšanu standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā, lai palielinātu savstarpējo izpratni par pušu attiecīgajām sistēmām un abpusēji interesējošās jomās izpētītu tirdzniecības veicināšanas iniciatīvas, kuru rezultātā notiek reglamentējošo prasību konverģence. Šajā ziņā tās var izveidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī;

b) centienus identificēt, attīstīt un sekmēt tirdzniecības veicināšanas iniciatīvas, kas cita starpā var ietvert:

i) sadarbības nostiprināšanu reglamentēšanas jomā, izmantojot, piemēram, informācijas, pieredzes un datu apmaiņu, kā arī zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai pārredzamības un apspriešanās ziņā uzlabotu tehnisko noteikumu izstrādes veidu un efektīvi izmantotu reglamentēšanas resursus;

ii) procedūru un prasību vienkāršošanu; un

iii) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditēšanu atbildīgo valsts vai privāto organizāciju divpusējas sadarbības atbalstīšanu un veicināšanu;

c) pēc pieprasījuma puse pienācīgi izskata otras puses izteiktos sadarbības piedāvājumus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

135. PANTS
Pārredzamība un paziņošanas procedūras

Puses vienojas:

a) izpildīt pušu pārredzamības pienākumus, kas norādīti TTŠ nolīgumā, un agrīni brīdināt par tādu tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru ieviešanu, kas būtiski ietekmē tirdzniecību starp pusēm, un gadījumos, kad šādi tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšanas procedūras tiek ieviestas, atvēlēt pietiekamu laiku no to publicēšanas līdz spēkā stāšanās brīdim, lai uzņēmēji varētu tām pielāgoties;

b) sniedzot paziņojumus saskaņā ar TTŠ nolīgumu, atvēlēt otrai pusei vismaz sešdesmit dienas pēc paziņojuma sniegšanas rakstveida piezīmju iesniegšanai par priekšlikumu, izņemot, ja rodas vai varētu rasties steidzami risināmas ar drošību, veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību saistītas problēmas, un attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemt vērā pamatotus pieprasījumus pagarināt piezīmju iesniegšanas laika posmu. Šo laikposmu pagarinās, ja to iesaka PTO TTŠ komiteja; un

c) pienācīgi apsvērt otras puses uzskatus, ja tehniskā noteikuma vai atbilstības novērtēšanas procedūras izstrādes procesa daļa pirms PTO informēšanas procesa ir pieejama sabiedriskai apspriešanai saskaņā ar katra reģiona procedūrām, un pēc pieprasījuma sniegt rakstiskas atbildes uz otras puses iesniegtajām piezīmēm.

136. PANTS
Tirgus uzraudzība

Puses apņemas:

a) apmainīties ar viedokļiem par tirgus uzraudzības un izpildes pasākumiem; un

b) nodrošināt, ka kompetentās iestādes veic tirgus uzraudzību neatkarīgi, lai novērstu interešu konfliktus.

137. PANTS
Nodevas

Puses apņemas nodrošināt, ka:

a) jebkuras nodevas, ko piemēro par tādu ražojumu atbilstības novērtēšanu, kuru izcelsme ir vienas puses teritorijā, ir taisnīgas attiecībā pret nodevām, kas tiek pieprasītas par līdzīgu valsts izcelsmes ražojumu vai tādu ražojumu atbilstības novērtēšanu, kuru izcelsme ir otras puses teritorijā, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas pieteikuma iesniedzēja iekārtu un atbilstības novērtēšanas struktūras atšķirīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ;

b) puse nodrošina iespēju otrai pusei apstrīdēt summu, ko iekasē par ražojumu atbilstības novērtēšanu, ja nodeva ir pārmērīga attiecībā pret sertificēšanas pakalpojuma izmaksām un ja tādējādi tiek nelabvēlīgi ietekmēta tās ražojumu konkurētspēja; un

c) paredzamais jebkura obligātā atbilstības novērtējuma apstrādes termiņš ir saprātīgs un taisnīgs gan importētajām, gan vietējām precēm.

138. PANTS
Marķēšana un etiķetēšana

1. Puses atgādina, kā noteikts TTŠ nolīguma 1. pielikuma 1. pantā, ka tehnisks noteikums var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai būt saistīts tikai ar šādām prasībām, un vienojas, ka gadījumos, kad to tehniskie noteikumi paredz jebkādas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, tās ievēros TTŠ nolīguma 2.2. panta principus.

2. Puses jo īpaši vienojas:

a) pieprasīt tikai tādu marķēšanu un etiķetēšanu, kas attiecas uz ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai norādīt ražojuma atbilstību obligātajām tehniskajām prasībām7;

b) ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā ražojumu radīto apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai, videi vai valsts drošībai, puses var:

i) pieprasīt etiķešu vai marķējumu apstiprināšanu, reģistrēšanu vai sertificēšanu kā priekšnosacījumu ražojumu pārdošanai to attiecīgajos tirgos; vai

ii) noteikt prasības etiķetes fiziskajām īpašībām vai dizainam, jo īpaši pieprasot, lai informācija būtu izvietota konkrētā ražojuma daļā vai atbilstu konkrētam formātam vai izmēram.

Iepriekšminētais jāsaprot, neskarot pasākumus, ko puses noteikušas atbilstīgi to iekšējiem noteikumiem, lai pārbaudītu etiķešu atbilstību obligātajām prasībām, un pasākumus, kurus tās veic, lai kontrolētu praksi, kas varētu maldināt patērētājus;

c) ja puse pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā bez nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas piešķir šādu numuru otras puses uzņēmējiem;

d) ja vien turpmāk minētais nav maldinošs, pretrunīgs vai neskaidrs attiecībā uz informāciju, kas tiek pieprasīta preču galamērķa valstī, puses atļauj norādīt:

i) informāciju citās valodās papildus valodai, kas tiek prasīta preču galamērķa valstī;

ii) starptautiskās nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus; un

iii) informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču galamērķa valstī;

e) ja tādējādi netiek apdraudēti TTŠ nolīguma likumīgie mērķi un informācija var pienācīgi sasniegt patērētāju, puse cenšas atzīt etiķetes, kas nav noturīgas vai ir noņemamas, vai marķējumu vai etiķetes, kuri norādīti pievienotajos dokumentos, nevis ir fiziski piestiprināti ražojumam; un

f) puses atļauj veikt marķēšanu un marķējumu labojumus galamērķa valstī pirms preču tirdzniecības.

3. Ņemot vērā 2. punktu, puses vienojas, ka gadījumā, ja kāda puse pieprasa tekstilizstrādājumu, apģērbu vai apavu marķēšanu vai etiķetēšanu, var tikt pieprasīts pastāvīgi marķēt tikai šādu informāciju:

a) tekstilizstrādājumiem un apģērbam — šķiedru saturs, izcelsmes valsts, drošības norādījumi par īpašu lietojumu un kopšanu; un

b) apaviem — galvenie materiāli, kas izmantoti pamatdaļās, drošības norādījumi par īpašu lietojumu un izcelsmes valsts.

4. Puses sāk piemērot šā panta noteikumus vēlākais viena gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

139. PANTS
Tirdzniecības tehnisko šķēršļu apakškomiteja

1. Puses ar šo izveido Tirdzniecības tehnisko šķēršļu apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).

2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:

a) apspriest jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs nodaļas piemērošanu un kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp pusēm;

b) pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārvaldību, nekavējoties risinot visus jautājumus, kas rodas kādai no pusēm saistībā ar standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi, un pēc jebkuras puses pieprasījuma konsultēt par jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

c) veicināt informācijas apmaiņu par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

d) nodrošināt forumu apspriedēm, lai risinātu problēmas vai jautājumus, kas kavē vai ierobežo tirdzniecību, šīs nodaļas darbības jomas un mērķa robežās;

e) uzlabot sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādē un uzlabošanā, tostarp informācijas apmaiņu starp attiecīgajām valsts vai privātajām struktūrām, kas strādā ar šiem jautājumiem un veicina tiešu mijiedarbību starp nevalstiskajām organizācijām, piemēram, standartu struktūrām, akreditētājiem un sertificētājiem;

f) veicināt informācijas apmaiņu par darbu, ko veic nevalstiskajos, reģionālajos un daudzpusējos forumos, kuri iesaistīti ar tehniskiem noteikumiem, standartizāciju un atbilstības novērtēšanas procedūrām saistītās darbībās;

g) izpētīt veidus, kā veicināt tirdzniecību starp pusēm;

h) ziņot par sadarbības programmām, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecība attīstība) 57. pantu, to sasniegumiem un šo projektu nozīmi tirdzniecības veicināšanā un šīs nodaļas noteikumu īstenošanā;

i) pārskatīt šo nodaļu, ņemot vērā jebkādas izmaiņas saistībā ar TTŠ nolīgumu;

j) ziņot Asociācijas komitejai par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu, tostarp par panākumiem noteikto mērķu izpildē un noteikumiem, kas saistīti ar īpašu un atšķirīgu režīmu;

k) veikt jebkurus citus pasākumus, kurus puses uzskata par tādiem, kas palīdzēs tām īstenot šo nodaļu;

l) izveidot dialogu starp reglamentējošām iestādēm saskaņā ar šīs nodaļas 134. panta a) punktu un attiecīgā gadījumā starp darba grupām, lai apspriestu dažādus puses interesējošus jautājumus. Darba grupās var darboties no valsts neatkarīgi eksperti un ieinteresētās personas, vai arī tās var apspriesties ar šādiem ekspertiem un personām, un

m) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.

5. NODAĻA
SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

140. PANTS
Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) aizsargāt cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību pušu teritorijā, vienlaikus veicinot tirdzniecību starp tām saskaņā ar šīs nodaļas īstenošanas jomu;

b) sadarboties SFS nolīguma turpmākā īstenošanā;

c) nodrošināt, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai starp pusēm;

d) izvērtēt asimetriju starp reģioniem;

e) uzlabot sadarbību sanitārajā un fitosanitārajā jomā atbilstīgi šā nolīguma III daļai, lai nostiprinātu puses spējas sanitārajās un fitosanitārajās lietās nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības līmeni; un

f) pakāpeniski īstenot pieeju "reģions–reģions" preču tirdzniecībā, kam piemēro sanitāros un fitosanitāros pasākumus.

141. PANTS
Daudzpusējās tiesības un pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar SFS nolīgumu.

142. PANTS
Darbības joma

1. Šī nodaļa attiecas uz visiem puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp pusēm.

2. Šī nodaļa neattiecas uz standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas definētas TTŠ nolīgumā.

3. Turklāt šī nodaļa attiecas uz sadarbību dzīvnieku labturības lietās.

143. PANTS
Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro SFS nolīguma A pielikumā noteiktās definīcijas.

144. PANTS
Kompetentās iestādes

Pušu kompetentās iestādes ir iestādes, kuru kompetencē ir šīs nodaļas īstenošana, kā paredzēts VI pielikumā (Kompetentās iestādes). Puses saskaņā ar šīs nodaļas 151. pantu informē viena otru par jebkurām izmaiņām saistībā ar šādām kompetentajām iestādēm.

145. PANTS
Vispārējie principi

1. Puses sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanā ievēro SFS nolīguma 3. pantā noteiktos principus.

2. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nevar izmantot, lai radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

3. Šīs nodaļas darbības jomā paredzētās procedūras piemēro pārredzami, bez nepamatotas kavēšanās un saskaņā ar nosacījumiem un prasībām, tostarp izmaksām, kas nav augstākas par pakalpojuma faktiskajām izmaksām un ir taisnīgas attiecībā pret jebkuru nodevu, kuru iekasē par pušu līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

4. Puses 3. punktā minētās procedūras, kā arī papildinformācijas pieprasījumus neizmanto, lai kavētu piekļuvi tirgum bez zinātniska un tehniska pamatojuma.

146. PANTS
Prasības importam

1. Eksportētāja puse nodrošina, ka uz importētāju pusi eksportētie ražojumi atbilst importētājas puses sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.

2. Importētāja puse nodrošina, ka tās importa nosacījumi tiek piemēroti samērīgi un bez diskriminācijas.

147. PANTS
Tirdzniecības veicināšana

1. Uzņēmumu saraksts:

a) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu eksportētāja puse dara zināmu importētājai pusei to savu uzņēmumu sarakstu, kuri atbilst importētājas puses prasībām;

b) pēc eksportētājas puses pieprasījuma, kas papildināts ar atbilstošām sanitārajām garantijām, importētāja puse apstiprina VII pielikumā (Prasības un noteikumi tādu uzņēmumu apstiprināšanai, kuros ražo dzīvnieku izcelsmes ražojumus) minētos uzņēmumus, kas atrodas eksportētājas puses teritorijā, neveicot atsevišķu uzņēmumu iepriekšēju pārbaudi. Šāda apstiprināšana notiek saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajām prasībām un noteikumiem un attiecas tikai uz tādu ražojumu kategorijām, kurus atļauts importēt;

c) šajā pantā minētās sanitārās garantijas var ietvert attiecīgu un pamatotu informāciju, lai nodrošinātu importējamo dzīvo dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes ražojumu sanitāro statusu;

d) ja netiek pieprasīta papildinformācija, importētāja puse veic vajadzīgos likumdošanas vai administratīvos pasākumus saskaņā ar savām piemērojamām tiesiskajām procedūrām, lai atļautu importu uz šāda pamata četrdesmit darba dienās no dienas, kad no eksportētājas puses saņemts pieprasījums kopā ar attiecīgajām sanitārajām garantijām;

e) importētāja puse regulāri iesniedz noraidīto apstiprināšanas pieprasījumu uzskaiti, tostarp informāciju par neatbilstībām, pamatojoties uz kurām noraidīta prasība apstiprināt uzņēmējdarbības veikšanu.

2. Importa pārbaudes un pārbaudes nodevas: jebkuras nodevas, ko piemēro par procedūrām saistībā ar importētajiem ražojumiem, var aptvert tikai kompetentās iestādes izmaksas, kuras radušās, veicot importa pārbaudes; tās nav augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām un ir taisnīgas attiecībā pret jebkurām nodevām, ko piemēro līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

148. PANTS
Pārbaudes

1. Lai saglabātu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu un īstenošanu tās darbības jomā, katrai pusei ir tiesības:

a) pārbaudīt otras puses iestāžu kontroles sistēmu pilnībā vai daļēji saskaņā ar VIII pielikumā (Pamatnostādnes pārbaužu veikšanai) izklāstītajām pamatnostādnēm. Šādas pārbaudes izmaksas sedz puse, kas veic pārbaudi; un

b) saņemt informāciju no otras puses par tās kontroles sistēmu un būt informētai par tādu kontroles pasākumu rezultātiem, kas veikti saskaņā ar šo sistēmu.

2. Puses apmainās ar otras puses teritorijā veikto pārbaužu rezultātiem un secinājumiem un publisko tos.

3. Ja importētāja puse izlemj veikt pārbaudes apmeklējumu eksportētājā pusē, par šādu apmeklējumu otrai pusei paziņo vismaz sešdesmit darba dienas pirms pārbaudes veikšanas, izņemot ārkārtējus gadījumus vai ja attiecīgās puses vienojas citādi. Attiecīgās puses vienojas par jebkādām šāda apmeklējuma izmaiņām.

149. PANTS
Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību

1. Puses atzīst jēdzienu "kaitēkļbrīvas vai slimību neskartas zonas un zonas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību" saskaņā ar SFS nolīgumu, kā arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk tekstā — OIE) un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā — IPPC) standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem. Šīs nodaļas 156. pantā minētā apakškomiteja var noteikt sīkākus noteikumus attiecībā uz šādu zonu atzīšanas procedūru, ņemot vērā SFS nolīgumu un attiecīgos OIE un IPPC standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus. Šajā procedūrā iekļauj situācijas, kas saistītas ar uzliesmojumiem un atkārtotu invāziju.

2. Nosakot kaitēkļbrīvas vai slimību neskartas zonas un zonas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību, puses ņem vērā tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte šādās zonās.

3. Puses veido ciešu sadarbību kaitēkļbrīvu vai slimības neskartu zonu un zonu ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību noteikšanai ar mērķi iegūt uzticību katras puses īstenotajām procedūrām šādu zonu noteikšanā.

4. Nosakot šādas zonas vai nu pirmo reizi, vai pēc dzīvnieku slimības uzliesmojuma vai augu kaitēkļu atkārtotas invāzijas, importētāja puse savu konstatējumu par eksportētājas puses dzīvnieku un augu vai to daļu veselības stāvokli principā izdara, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi eksportētāja puse saskaņā ar SFS nolīgumu un attiecīgajiem OIE un IPPC standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem, un ņem vērā eksportētājas puses konstatējumu.

5. Ja importētāja puse nepieņem iepriekš minēto eksportētājas puses konstatējumu, tā paskaidro iemeslus un ir gatava uzsākt apspriedes.

6. Eksportētāja puse sniedz nepieciešamos pierādījumus, lai objektīvi pierādītu importētājai pusei, ka šādas zonas ir un, visticamāk, arī saglabāsies attiecīgi kā kaitēkļbrīvas vai slimību neskartas zonas vai zonas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatību. Tālab pēc pieprasījuma importētājai pusei tiek nodrošināta pienācīga piekļuve pārbaudes, testēšanas un citu attiecīgo procedūru veikšanai.

7. Puses atzīst sadalīšanas nodalījumos principu saskaņā ar OIE un kaitēkļbrīvas ražošanas vietas saskaņā ar IPPC. Tās apsver savus turpmākos ieteikumus šajā jautājumā, un attiecīgus ieteikumus tām sniedz saskaņā ar šīs nodaļas 156. pantu izveidotā apakškomiteja.

150. PANTS
Līdzvērtība

Izmantojot Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteju, kas izveidota ar 156. pantu, puses var izstrādāt noteikumus par līdzvērtību un iesniegs ieteikumus saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas šā nolīguma institucionālajos noteikumos.

151. PANTS
Pārredzamība un informācijas apmaiņa

Puses:

a) nodrošina pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

b) uzlabo savstarpējo izpratni par katras puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un to piemērošanu;

c) apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar tādu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādi un piemērošanu, kuri ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp pusēm, lai līdz minimumam samazinātu šo pasākumu negatīvo ietekmi uz tirdzniecību; un

d) pēc puses pieprasījuma paziņo prasības, kas attiecas uz konkrētu ražojumu importu.

152. PANTS
Paziņojumi un apspriedes

1. Katra puse trīs darba dienās rakstiski paziņo otrai pusei par jebkādiem būtiskiem draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, tostarp par jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kas saistīti ar pārtiku.

2. Paziņojumus iesniedz kontaktpunktos, kas noteikti IX pielikumā (Kontaktpunkti un tīmekļa vietnes). Rakstisks paziņojums ir paziņojums, ko sniedz, izmantojot pastu, faksu vai e-pastu.

3. Ja kādai pusei rodas nopietnas bažas par tādu apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, kas saistīts ar ražojumiem, ar kuriem notiek tirdzniecība, pēc pieprasījuma iespējami īsā laikā notiek apspriedes par situāciju. Katra puse šādos apstākļos cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem.

4. Šā panta 3. punktā minētās apspriedes var organizēt, izmantojot e-pastu, videokonferenci, audiokonferenci vai jebkurus citus līdzekļus, par kuriem puses savstarpēji vienojas. Pusei, kas pieprasa apspriedi, būtu jānodrošina, ka tiek sagatavots apspriedes protokols, kuru puses formāli apstiprina.

153. PANTS
Ārkārtas pasākumi

1. Būtiska cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības apdraudējuma gadījumā importētāja puse bez iepriekšēja paziņojuma var veikt pasākumus, kas vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai. Attiecībā uz pušu savstarpējā tranzīta sūtījumiem importētāja puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

2. Puse, kas veic pasākumus, cik vien drīz iespējams un katrā gadījumā ne vēlāk kā vienā darba dienā pēc pasākuma pieņemšanas informē par to otru pusi. Puses var pieprasīt jebkuru informāciju, kas saistīta ar sanitāro un fitosanitāro situāciju un pieņemtajiem pasākumiem, un puses sniedz atbildi, tiklīdz ir pieejama prasītā informācija.

3. Pēc jebkuras puses pieprasījuma un saskaņā ar šīs nodaļas 152. panta noteikumiem puses piecpadsmit darba dienās no paziņošanas dienas organizē apspriedes par situāciju. Šīs apspriedes veic, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem. Puses var apsvērt iespējas pasākumu īstenošanas atvieglošanai vai aizstāšanai.

154. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība

1. Sadarbības un tehniskās palīdzības pasākumi, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 62. pantā.

2. Izmantojot Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteju, kas izveidota ar šīs nodaļas 156. pantu, puses izveido darba programmu, tostarp identificējot sadarbības un tehniskās palīdzības vajadzības, lai veidotu un/vai nostiprinātu pušu spējas abpusēji interesējošos jautājumos par cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību un pārtikas nekaitīgumu.

155. PANTS
Īpašs un atšķirīgs režīms

Jebkura Centrālamerikas puses republika var tieši apspriesties ar ES pusi, ja tā konstatē īpašu problēmu saistībā ar ES puses ierosinātu pasākumu, kas var ietekmēt to savstarpējo tirdzniecību. Šādām apspriedēm kā vadlīnijas norādes var izmantot PTO/SFS komitejas lēmumus, piemēram, dokumentu G/SPS/33 un tā grozījumus.

156. PANTS
Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja

1. Puses ar šo izveido Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).

2. Apakškomiteja var risināt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šajā nodaļā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Tai jo īpaši ir šādi pienākumi un funkcijas:

a) ierosināt šīs nodaļas īstenošanai nepieciešamo procedūru vai pasākumu izstrādi;

b) uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanas norisi;

c) nodrošināt forumu to problēmu apspriešanai, kas izriet no konkrētu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu piemērošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamas alternatīvas. Šajā saistībā, lai veiktu apspriešanos, pēc puses pieprasījuma apakškomiteju sasauc steidzamības kārtā;

d) vajadzības gadījumā vadīt šīs nodaļas 155. pantā noteiktās apspriedes par īpašu un atšķirīgu režīmu;

e) vajadzības gadījumā vadīt šīs nodaļas 157. pantā noteiktās apspriedes par tādu domstarpību izšķiršanu, kas izriet saistībā ar šo nodaļu;

f) veicināt pušu savstarpējo sadarbību dzīvnieku labturības jautājumos; un

g) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.

3. Apakškomiteja savā pirmajā sanāksmē vienojas par savu reglamentu, kas jāapstiprina Asociācijas komitejai.

157. PANTS
Domstarpību izšķiršana

1. Ja kāda puse uzskata, ka otras puses pasākums ir vai varētu būt pretrunā saskaņā ar šo nodaļu paredzētajiem pienākumiem, tā var pieprasīt tehniskas apspriedes ar 156. pantu izveidotajā apakškomitejā. Šīs apspriedes sekmēs kompetentās iestādes, kas norādītas VI pielikumā (Kompetentās iestādes).

2. Izņemot, ja domstarpībās iesaistītās puses vienojas citādi, ja apakškomitejā saskaņā ar 1. punktu notiekošo apspriežu priekšmets ir domstarpības, šīs apspriedes aizstāj ar šā nolīguma IV daļas X sadaļas (Domstarpību izšķiršana) 310. pantā paredzētajām apspriedēm. Apspriedes apakškomitejā uzskata par pabeigtām trīsdesmit dienās pēc prasības iesniegšanas dienas, ja vien apspriedēs iesaistītās puses nevienojas tās turpināt. Šīs apspriedes varētu notikt, izmantojot telefona konferenci, videokonferenci vai jebkuru citu līdzekli, par ko puses savstarpēji vienojušās.

6. NODAĻA
IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

158. PANTS
Vispārējie izņēmumi

1. Šajā nolīgumā kā sastāvdaļa ir iekļauts 1994. gada VVTT XX pants un tā paskaidrojošās piezīmes.

2. Puses atzīst, ka 1994. gada VVTT XX panta b) punkts var attiekties arī uz vides pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, un ka 1994. gada VVTT XX panta g) punkts attiecas uz pasākumiem, kuri saistīti ar dzīvo un nedzīvo izsmeļamo dabas resursu saglabāšanu.

3. Puses atzīst, ka pēc kādas puses pieprasījuma un pirms jebkādu 1994. gada VVTT XX panta i) un j) punktā paredzēto pasākumu veikšanas eksportētāja puse, kas vēlas veikt pasākumus, sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju. Puses var vienoties par jebkādiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai izbeigtu apstākļus, kuru dēļ ir jāpiemēro pasākumi. Ja vienošanās netiek panākta trīsdesmit dienās, eksportētāja puse attiecīgā ražojuma eksportam var piemērot pasākumus saskaņā ar šo pantu. Ja tādu ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kas liek tūlītēji rīkoties, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, puse, kura paredzējusi veikt pasākumus, var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, kas vajadzīgi stāvokļa uzlabošanai, tūlīt par to informējot otru pusi.

III SADAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

159. PANTS
Mērķis, darbības joma un piemērošanas joma

1. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO līgumu, ar šo paredz vajadzīgos noteikumus uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības pakāpeniskai liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā (turpmāk tekstā — e-komercija).

2. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka tiek prasīta valsts uzņēmumu privatizācija vai komunālo pakalpojumu sniegšana, īstenojot valsts pilnvaras, vai jebkādu pienākumu noteikšana attiecībā uz valsts iepirkumu.

3. Šīs sadaļas noteikumi neattiecas uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

4. Atbilstīgi šīs sadaļas noteikumiem katra puse patur tiesības reglamentēt un ieviest jaunus noteikumus likumīgu valsts politikas mērķu sasniegšanai.

5. Šī sadaļa neattiecas ne uz pasākumiem, kas ietekmē fiziskas personas, kuras cenšas piekļūt puses darba tirgum, ne uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, pastāvīgu uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6. Nekas šajā sadaļā neliedz pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kuri nepieciešami, lai aizsargātu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek piemēroti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas otrai pusei saskaņā ar īpašu saistību nosacījumiem8.

160. PANTS
Definīcijas

Šajā sadaļā:

a) "pasākums" ir jebkāds puses pasākums likuma, normas, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas darbības vai jebkādā citā formā;

b) "puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi" ir pasākumi, ko veic:

i) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes; un

ii) nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c) "puses fiziska persona" ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

d) "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, individuālais komersants vai asociācija;

e) "ES puses juridiska persona" vai "Centrālamerikas puses republikas juridiska persona" ir juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir attiecīgi ES puses teritorijā vai Centrālamerikas puses republikas teritorijā.

Ja juridiskajai personai tikai tās juridiskā adrese vai centrālā administrācija atrodas attiecīgi ES puses teritorijā vai Centrālamerikas puses republikas teritorijā, šādu personu neuzskata attiecīgi par ES puses juridisko personu vai Centrālamerikas puses republikas juridisko personu, ja vien tā neveic būtisku darījumdarbību attiecīgi Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā vai Centrālamerikas puses republikas teritorijā9; un

f) neatkarīgi no iepriekšējā apakšpunkta arī kuģošanas sabiedrībām, kuru uzņēmējdarbības vieta ir ārpus ES puses vai Centrālamerikas puses republikām un ko kontrolē attiecīgi Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas valstspiederīgie, piemēro šā nolīguma noteikumus, ja to kuģi saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Centrālamerikas puses republikā un kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas karogu.

161. PANTS
Sadarbība uzņēmējdarbības veikšanas, pakalpojumu tirdzniecības un e-komercijas jomā

Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu tirdzniecību un e-komerciju. Šajā ziņā puses ir apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 56. pantā.

2. NODAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA

162. PANTS
Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) "puses juridiskas personas filiāle" ir darījumdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums darījumu veikšanai ar trešām personām, tā lai šīm trešām personām nebūtu jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās varētu veikt darījumus atzara darījumdarbības vietā, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs;

b) "saimnieciskā darbība" ietver darbības, kas minētas X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu). "Saimnieciskā darbība" neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras, piemēram, darbības, ko neveic ne komerciālā kārtā, ne arī konkurējot ar vienu vai vairākiem uzņēmējiem;

c) "uzņēmējdarbības veikšana" ir:

i) juridiskas personas izveide, iegāde vai saglabāšana;10 vai

ii) filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana

kādas puses teritorijā saimnieciskās darbības veikšanai;

d) "puses ieguldītājs" ir jebkura puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu; un

e) "puses juridiskas personas meitasuzņēmums" ir juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita minētās puses juridiskā persona11.

163. PANTS
Piemērošanas joma

Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu12 visās 162. pantā definētajās saimnieciskajās darbībās, izņemot:

a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi;

b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c) audiovizuālos pakalpojumus;

d) valsts un iekšzemes ūdensceļu kabotāžas pārvadājumus13; un

e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa transporta pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām un nav:

i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi; un

iv) citi papildpakalpojumi, kas atvieglo aviopārvadātāju darbību un ir minēti X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu).

164. PANTS
Piekļuve tirgum

1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum ar uzņēmuma starpniecību katra puse otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēts saskaņā ar saskaņotajiem un īpašajās X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu) iekļautajās saistībās norādītajiem noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem.

2. Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā līmenī vai visā tās teritorijā turpmāk definētos pasākumus, ja vien X pielikumā nav paredzēts citādi:

a) uzņēmumu skaita ierobežojumus skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b) darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumus skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

c) darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumus, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā14;

d) ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumus, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits; un

e) pasākumus, kas ierobežo vai paredz īpaša veida uzņēmumus (meitasuzņēmums, filiāle, pārstāvniecība)15 vai kopuzņēmumus, ar kuru starpniecību otras puses ieguldītājs var veikt saimniecisko darbību.

165. PANTS
Valsts režīms

1. Nozarēs, kas norādītas X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu), un ievērojot jebkurus minētajā pielikumā izklāstītus nosacījumus un kvalifikāciju, katra puse piešķir otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir saviem līdzīgiem uzņēmumiem un ieguldītājiem.

2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem vai nu formāli identisku režīmu, vai arī formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem uzņēmumiem un ieguldītājiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses uzņēmumu vai ieguldītāju labā salīdzinājumā ar otras puses līdzīgiem uzņēmumiem vai ieguldītājiem.

4. Konkrētās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo ieguldītāju ārvalsts statusa dēļ.

166. PANTS
Saistību saraksti

Nozares, attiecībā uz kurām katra puse uzņēmusies saistības saskaņā ar šo nodaļu, un — atrunu veidā — tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, nosacījumi un kvalifikācija, ko piemēro otras puses uzņēmumiem un ieguldītājiem šajās nozarēs, ir izklāstīti X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu) iekļautajos saistību sarakstos.

167. PANTS
Citi nolīgumi

Neko šajā sadaļā nesaprot kā tādu, kas ierobežo pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, kuru paredz spēkā esoši vai turpmāki starptautiski Eiropas Savienības dalībvalsts un Centrālamerikas puses republikas nolīgumi par ieguldījumiem. Uz šā nolīguma noteikumiem ne tieši, ne netieši neattiecas minētajos nolīgumos paredzētās ieguldītāju un valsts domstarpību izšķiršanas procedūras.

168. PANTS
Pārskatīšana

Puses apņemas ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un turpmāk regulāri pārskatīt ieguldījumu tiesisko regulējumu, ieguldījumu vidi un pušu savstarpējo ieguldījumu plūsmu atbilstīgi to saistībām starptautiskos nolīgumos.

3. NODAĻA
PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

169. PANTS
Piemērošanas joma un definīcijas

1. Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a) audiovizuālos pakalpojumus;

b) valsts un iekšzemes ūdensceļu kabotāžas pārvadājumus16 un

c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos aviotransporta pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām un nav:

i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto,

ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība,

iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi,

iv) citi papildpakalpojumi, kas atvieglo aviopārvadātāju darbību un ir minēti XI pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu).

2. Šajā nodaļā:

a) "pārrobežu pakalpojumu sniegšana" ir pakalpojuma sniegšana:

i) no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā (1. veids) un

ii) vienas puses teritorijā otras puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

b) "pakalpojumi" ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

"pakalpojums, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras" ir jebkurš pakalpojums, kuru sniedz nekomerciālā kārtā, nekonkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;

c) "puses pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu; un

d) "pakalpojuma sniegšana" ietver pakalpojuma izveidi, izplatīšanu, tirdzniecību, pārdošanu un sniegšanu.

170. PANTS
Piekļuve tirgum

1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus, katra puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēts saskaņotajos un īpašajās XI pielikumā (Saistību saraksts attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) iekļautajās saistībās norādītajos noteikumos, ierobežojumos un nosacījumos.

2. Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, puse nepiemēro vai nenosaka reģionālā līmenī vai visā tās teritorijā turpmāk definētos pasākumus, ja vien XI pielikumā nav paredzēts citādi:

a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumus skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumus skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, un

c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu kopskaita ierobežojumus, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.17

171. PANTS
Valsts režīms

1. Nozarēs, kas norādītas XI pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) un uz ko attiecas tajā izklāstītie nosacījumi un kvalifikācija, attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, katra puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu formāli identisku režīmu, vai arī formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4. Konkrētās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kuri rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

172. PANTS
Saistību saraksti

Nozares, attiecībā uz kurām katra puse uzņēmusies saistības saskaņā ar šo nodaļu, un — atrunu veidā — tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, nosacījumi un kvalifikācija, ko piemēro otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajās nozarēs, ir izklāstīti XI pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) iekļautajos saistību sarakstos.

4. NODAĻA
FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKIEM

173. PANTS
Piemērošanas joma un definīcijas

1. Šī nodaļa attiecas uz pušu pasākumiem attiecībā uz vadošā personāla, stažieru ar augstāko izglītību, komercdarījumu pakalpojumu pārdevēju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijā saskaņā ar šīs sadaļas 159. panta 5. punktu.

2. Šajā nodaļā:

a) "vadošais personāls" ir fiziskas personas, kuras nodarbina vienas puses juridiska persona, kas nav bezpeļņas organizācija, un kuras atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, pārvaldību un darbību.

"Vadošais personāls" ir personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, kas atbild par uzņēmuma izveidi, un uzņēmuma pārceltās personas;

i) " personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā " ir fiziskas personas, kas ieņem vadošus amatus un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās neiesaistās tiešos darījumos ar plašu sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemējā pusē;

ii) "uzņēmuma pārceltās personas" ir fiziskas personas, kuras nodarbina juridiskās personas vai kuras ir tajā partneri vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu otras puses teritorijā. Attiecīgajai fiziskajai personai jāatbilst vienai no turpmāk minētajām kategorijām.

"Vadītāji" —

personas, kuras juridiskās personas uzņēmumā ieņem vadošu amatu, veic galvenokārt tiešu uzņēmuma vadību un kuras pārrauga vai kurām dod norādījumus galvenokārt uzņēmuma valde vai akcionāri, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp:

– personas, kas vada uzņēmumu vai tā nodaļu, vai apakšstruktūru;

– personas, kas pārrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu;

– personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības.

"Speciālisti" —

personas, kuras nodarbina juridiska persona un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm vai vadīšanu. Novērtējot šādas zināšanas, ņem vērā ne vien uzņēmuma specifiskas zināšanas, bet arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā ar tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas profesijas;

b) "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas personas ar augstskolas diplomu, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinājusi puses juridiska persona un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem18;

c) "komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji" ir fiziskas personas, kas ir vienas puses pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju īslaicīgi ieceļot otras puses teritorijā, lai minētā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā risinātu sarunas vai slēgtu vienošanās par pakalpojumu pārdošanu. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē;

d) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas personas, kurus nodarbina vienas puses juridiska persona, kas neveic uzņēmējdarbību otras puses teritorijā un kas ir labā ticībā noslēgusi tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872)19 ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne minētajā pusē;

e) "neatkarīgie speciālisti" ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un veic uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātas personas puses teritorijā, un kas neveic uzņēmējdarbību otras puses teritorijā, un kas ir labā ticībā noslēgušas tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā pusē20;

f) "kvalifikācija" ir diplomi, apliecības un citi (oficiālas kvalifikācijas) apliecinājumi, kurus izdevusi iestāde, kas nozīmēta atbilstīgi normatīviem aktiem vai administratīviem noteikumiem, un kuri apliecina profesionālo mācību sekmīgu pabeigšanu.

174. PANTS
Vadošais personāls un stažieri ar augstāko izglītību

1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu un uz ko attiecas X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu) vai XII pielikumā (Atrunas par ES vadošajam personālam un stažieriem ar augstāko izglītību) norādītās atrunas, ES puse savā uzņēmumā ļauj Centrālamerikas puses republiku ieguldītājiem nodarbināt Centrālamerikas puses republiku fiziskās personas, ja vien šis personāls ir vadošais personāls vai stažieri ar augstāko izglītību, kuri definēti 173. pantā. Vadošā personāla un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir noteikta uz laika posmu līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajām personām, deviņdesmit dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, pasākumi, ko ES puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā un kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko ieguldītājs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošo personālu vai stažierus ar augstāko izglītību, ja vien XII pielikumā nav paredzēts citādi.

2. Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIII pielikumā (Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz vadošo personālu un stažieriem ar augstāko izglītību) un uz ko attiecas minētajā pielikumā paredzētās atrunas un nosacījumi, Centrālamerikas puses republikas savā uzņēmumā ļauj ES puses ieguldītājiem nodarbināt ES puses fiziskās personas, ja vien šis personāls ir vadošais personāls vai stažieri ar augstāko izglītību, kuri definēti 173. pantā. Vadošā personāla un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir noteikta uz laikposmu līdz vienam gadam, ko var pagarināt līdz maksimālajam iespējamam ilgumam saskaņā ar puses attiecīgo tiesību aktu atbilstošajiem noteikumiem. Personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās ilgums ir noteikts līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIII pielikumā un uz ko attiecina tajā izklāstītās atrunas un nosacījumus, pasākumi, ko Centrālamerikas puses republika nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, tiek definēti kā ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā un kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko ieguldītājs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošo personālu vai stažierus ar augstāko izglītību.

175. PANTS
Komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji

1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. vai 3. nodaļu un uz ko attiecas jebkura no X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu) un XI pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu) uzskaitītajām atrunām, ES puse atļauj Centrālamerikas puses republiku komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

2. Katrā nozarē no tām, kas uzskaitītas XIV pielikumā (Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem) un uz ko attiecas tajā izklāstītās atrunas un nosacījumi, Centrālamerikas puses republikas ļauj ES puses komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem ieceļot un uzturēties uz laiku līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

176. PANTS
Līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgie speciālisti

Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no pušu saistībām saskaņā ar VVPT attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

5. NODAĻA
TIESISKAIS REGULĒJUMS

A IEDAĻA
VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

177. PANTS
Savstarpēja atzīšana

1. Neviens šīs sadaļas noteikums neliedz pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras vai — attiecīgā gadījumā — kompetentās iestādes to attiecīgajās teritorijās kopīgi izstrādāt un iesniegt Asociācijas komitejā savstarpējās atzīšanas ieteikumus, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzēji un ieguldītāji pilnīgi vai daļēji atbilst kritērijiem, ko katra puse piemēro ieguldītāju un pakalpojumu sniedzēju atļauju piešķiršanai, licencēšanai, darbībai un sertificēšanai, un jo īpaši profesionāliem pakalpojumiem.

3. Saņemot iepriekšējā punktā minēto ieteikumu, Asociācijas komiteja saprātīgā termiņā to izskata, lai noteiktu, vai tas atbilst šai sadaļai.

4. Ja atbilstīgi 3. punktā noteiktajai kārtībai 2. punktā minētais ieteikums tiek atzīts par atbilstīgu šai sadaļai un ir pietiekama atbilstība starp pušu attiecīgajiem noteikumiem, puses, lai īstenotu minēto ieteikumu, ar savu kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par nolīgumu par prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu savstarpēju atzīšanu.

5. Visi šādi nolīgumi atbilst attiecīgajiem noteikumiem PTO līgumā, jo īpaši VVPT VII pantā.

178. PANTS
Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1. Katra puse nekavējoties atbild uz visiem otras puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo sadaļu vai ietekmē to. Katra puse arī ne vēlāk kā līdz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdim nozīmē vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras puses ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šādiem jautājumiem. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums nepieprasa nevienai pusei sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu noteiktu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālajām interesēm.

179. PANTS
Procedūras

1. Ja pakalpojuma sniegšanai vai uzņēmējdarbības veikšanai, uz kuru attiecas konkrētas saistības, nepieciešama atļauja, puses kompetentās iestādes saprātīgā termiņā pēc tāda pieteikuma iesniegšanas, kas atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes normatīvajiem aktiem, informē pieteikuma iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz šo pieteikumu. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma puses kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz informāciju par pieteikuma statusu.

2. Katra puse patur vai izveido tiesas, šķīrējtiesas, administratīvas tiesas vai procedūras un — pamatotos gadījumos — atbilstīgus tiesībaizsardzības līdzekļus, kas ļauj pēc skartā ieguldītāja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus, kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkos. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts pieņemt attiecīgo administratīvo lēmumu, puses nodrošina, lai procedūra faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

B IEDAĻA
DATORU PAKALPOJUMI

180. PANTS
Saprašanās par datoru pakalpojumiem

1. Ciktāl datoru pakalpojumu tirdzniecība ir iekļauta saistību sarakstos saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu, puses piekrīt turpmākajos punktos definētajam.

2. ANO kods CPC 8421, ko lieto datoru pakalpojumu un saistīto pakalpojumu aprakstam, aptver pamatfunkcijas, kuras izmanto visu datoru pakalpojumu un saistīto pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kuri vajadzīgi datoru darbam un saziņai (ieskaitot to izstrādi un īstenošanu), datu apstrāde un glabāšana, kā arī saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kurā var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, katrs no tādiem pakalpojumiem kā tīmekļa vai domēna mitināšana, datizrace un režģiskā skaitļošana ietver dažādas datora pamatpakalpojumu funkcijas.

3. Datoru pakalpojumi un saistītie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, ir visi pakalpojumi, kas nodrošina:

a) ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību; vai

b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai kā tādai, ieskaitot ar datorprogrammām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu; vai

c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datu bāzu pakalpojumus; vai

d) biroju iekārtu un aprīkojuma, tostarp datoru, apkopes un labošanas pakalpojumus; un

e) tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4. Datoru pakalpojumi un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus pakalpojumus (piemēram, finanšu pakalpojumus) ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas mitināšanu) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, finanšu pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

C IEDAĻA
KURJERU PAKALPOJUMI

181. PANTS
Darbības joma un definīcijas

1. Šajā iedaļā ir noteikti tiesiskā regulējuma principi attiecībā uz kurjeru pakalpojumiem, kas uzskaitīti saistību sarakstos, saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.

2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā "licence" ir atļauja, kuru atsevišķam pakalpojumu sniedzējam piešķir kompetentā iestāde un kuru var pieprasīt pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.

182. PANTS
Pret konkurenci vērstas prakses novēršana kurjeru nozarē

1. Puses ievieš vai patur spēkā piemērotus pasākumus, lai neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem, kuri atsevišķi vai kopā, izmantodami savu stāvokli tirgū, spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā) attiecīgajā kurjeru pakalpojumu tirgū.

2. Katra puse nodrošina, ka gadījumā, ja puses pasta pakalpojumu sniegšanas monopoluzņēmums tieši vai ar saistīta uzņēmuma starpniecību konkurē eksprespiegādes pakalpojumu sniegšanā ārpus savu monopola tiesību jomas, tas nepārkāpj savas saistības saskaņā ar šo sadaļu.

183. PANTS
Licences

1. Ja tiek prasīta licence, publiski dara zināmu šādu informāciju:

a) visi licencēšanas kritēriji un termiņš, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un

b) licenču noteikumi un nosacījumi.

2. Licences pieteikuma noraidījuma iemeslus pieteikuma iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma. Pakalpojumu sniedzējam, uz kuru attiecas lēmums, ir tiesības apstrīdēt minēto lēmumu neatkarīgai un kompetentai struktūrai saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem. Šāda procedūra ir pārredzama, nediskriminējoša un pamatota ar objektīviem kritērijiem.

184. PANTS
Regulatīvo struktūru neatkarība

Ja pusēm ir regulatīvās struktūras, tās ir juridiski nošķirtas no kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

D IEDAĻA
TELESAKARU PAKALPOJUMI

185. PANTS
Definīcijas un darbības joma

1. Šajā iedaļā ir izklāstīti tiesiskā regulējuma principi publisko telesakaru pakalpojumiem, kas nav apraide un attiecībā uz ko puses ir uzņēmušās saistības saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu, un kas ietver balss telefonijas pakalpojumus, pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumus, ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumus, teleksa pakalpojumus, telegrāfa pakalpojumus, faksimila pakalpojumus, privātās nomas ķēžu pakalpojumus un mobilo un personālo sakaru pakalpojumus un sistēmas22.

2. Šajā sadaļā:

a) "telesakaru pakalpojumi" ir visi pakalpojumi, ko veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un uztveršana, izmantojot telesakaru tīklus, un tie neietver saimniecisku darbību, kas nodrošina saturu, kura piegādei vajadzīgi telesakaru tīkli vai pakalpojumi;

b) "publiskie telesakaru pakalpojumi" vai "publiskie sabiedrībai pieejamie telesakaru pakalpojumi" ir jebkurš telesakaru pakalpojums, ko puse pieprasa sniegt sabiedrībai kopumā saskaņā ar tās attiecīgiem tiesību aktiem;

c) "regulatīvā iestāde telesakaru nozarē" ir struktūra vai struktūras, kam ir uzticēti jebkādi regulatīvi uzdevumi saskaņā ar katras puses vietējiem tiesību aktiem;

d) "telesakaru pamataprīkojums" ir publiskā telesakaru tīkla aprīkojums vai pakalpojums, ko:

i) sniedz tikai vai galvenokārt viens pakalpojumu sniedzējs vai ierobežots skaits pakalpojumu sniedzēju, un

ii) nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

e) "galvenais pakalpojumu sniedzējs" telesakaru nozarē ir publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējs, kas spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenas un piegādes ziņā) attiecīgajā publisko telesakaru pakalpojumu tirgū, jo tas kontrolē telesakaru pamataprīkojumu vai izmanto savu stāvokli tirgū; un

f) "starpsavienojums" ir savienojums tādu pakalpojumu sniedzēju starpā, kas nodrošina publisko telesakaru tīklus vai pakalpojumus, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem.

186. PANTS
Regulatīvā iestāde

1. Regulatīvā iestāde telesakaru nozarē ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no telesakaru pakalpojumu sniedzējiem.

2. Katra puse cenšas nodrošināt, lai tās regulatīvai iestādei būtu atbilstoši resursi tās funkciju veikšanai. Regulatīvās iestādes uzdevumus publisko viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja minētie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3. Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

4. Pakalpojumu sniedzējam, kuru ietekmē regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem apstrīdēt konkrēto lēmumu kompetentā struktūrā, kas ir neatkarīga no iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ja kompetentā struktūra pēc savas būtības nav tiesu iestāde, vienmēr tiek sniegts rakstisks tās lēmuma pamatojums, un tās lēmumus pārskata arī objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.

Šādu kompetento struktūru pieņemtos lēmumus efektīvi izpilda saskaņā ar juridiskām procedūrām. Līdz jebkuras šādas juridiskās procedūras rezultātam regulatīvās iestādes lēmums ir spēkā, ja vien kompetentā struktūra vai piemērojamie tiesību akti nenosaka citādi.

187. PANTS
Atļauja sniegt telesakaru pakalpojumus23

1. Cik vien iespējams, pakalpojumu sniegšana tiek atļauta, izmantojot vienkāršas procedūras un — attiecīgā gadījumā — sniedzot tikai paziņojumu.

2. Licence vai īpaša atļauja var tikt pieprasīta, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču vai īpašo atļauju noteikumi un nosacījumi ir publiski pieejami.

3. Ja tiek pieprasīta licence vai atļauja:

a) visus licencēšanas vai atļaujas piešķiršanas kritērijus un saprātīgu laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences vai atļaujas pieteikumu, dara publiski pieejamus;

b) licences vai atļaujas pieteikuma noraidījuma iemeslus pēc pieprasījuma dara rakstiski zināmus pieteikuma iesniedzējam; un

c) gadījumā, ja licences vai atļaujas pieteikums tiek nepamatoti noraidīts, licences vai atļaujas pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ir iespēja lēmumu apstrīdēt kompetentā struktūrā.

188. PANTS
Galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie drošības pasākumi konkurences jomā

Puses ievieš vai patur spēkā attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka pakalpojumu sniedzēji, kas atsevišķi vai kopā ir galvenais pakalpojumu sniedzējs, uzsāk vai turpina pret konkurenci vērstu praksi. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a) iesaistīšanos pret konkurenci vērstā šķērssubsidēšanā24;

b) no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci; un

c) tādas tehniskas informācijas par pamataprīkojumu un būtiskas komerciālas informācijas savlaicīgu nesniegšanu citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas tiem vajadzīga, lai sniegtu pakalpojumus.

189. PANTS
Starpsavienojums25

1. Katram pakalpojumu sniedzējam, kam atļauts sniegt publiskos telesakaru pakalpojumus, ir tiesības risināt sarunas par starpsavienojumu ar citiem publisko telesakaru tīklu un pakalpojumu sniedzējiem. Par starpsavienojumu principā būtu jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, neskarot regulatīvās iestādes pilnvaras iejaukties saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem.

2. Pakalpojumu sniedzējiem, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, ir pienākums izmantot šādu informāciju vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un tas vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3. Starpsavienojumu ar galveno pakalpojumu sniedzēju nodrošina jebkurā tehniski iespējamā tīkla punktā. Šādu starpsavienojumu nodrošina saskaņā ar attiecīgiem vietējiem tiesību aktiem:

a) atbilstoši nediskriminējošiem noteikumiem, nosacījumiem (tostarp tehniskiem standartiem un specifikācijām) un likmēm un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem galvenā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem nesaistītu pakalpojumu sniedzēju vai tā meitasuzņēmumu vai citu filiāļu pakalpojumiem;

b) savlaicīgi, ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem (tostarp tehniskiem standartiem un specifikācijām) un par tādām uz izmaksām orientētām likmēm, kas ir pārredzamas, saprātīgas, noteiktas, ievērojot ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami nodalītas, lai pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu maksāt par tīkla komponentēm vai aprīkojumu, kas tam nav vajadzīgs attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; un

c) pēc pieprasījuma — punktos papildus vairumam lietotāju piedāvātajiem tīkla pieslēguma punktiem par maksu, kas atspoguļo nepieciešamā papildaprīkojuma uzstādīšanas izmaksas.

4. Procedūras, kas piemērojamas, lai pievienotos galvenā pakalpojumu sniedzēja tīklam, dara publiski pieejamas.

5. Galvenie pakalpojumu sniedzēji dara publiski pieejamus savus spēkā esošos starpsavienojuma nolīgumus vai starpsavienojuma standartpiedāvājumus, vai abus, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem.

6. Pakalpojuma sniedzējam, kas pieprasa starpsavienojumu ar galveno pakalpojumu sniedzēju, pēc publiski izziņota saprātīga laikposma ir tiesības vērsties pie neatkarīgas iekšzemes struktūras, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts 186. pantā, lai atrisinātu strīdus par attiecīgiem starpsavienojuma noteikumiem, nosacījumiem un likmēm.

190. PANTS
Ierobežoti resursi

Visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkākas informācijas norādīšana par par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām, netiek prasīta.

191. PANTS
Universālais pakalpojums

1. Katrai pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas uzņemties vai saglabāt.

2. Šādas saistības kā tādas neuzskata par vērstām pret konkurenci, ja tās tiek pārvaldītas pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši. Šādu saistību pārvaldība arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un neuzliek lielāku slogu, nekā vajadzīgs puses noteiktajam universālā pakalpojuma veidam.

3. Visiem pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt tiesīgiem nodrošināt universālo pakalpojumu. To nozīmēšanu veic, izmantojot efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu mehānismu saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem.

4. Puses nodrošina, ka:

a) visu fiksētās telefonijas abonentu saraksti ir pieejami lietotājiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem; un

b) organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, kuru tām ir sniegušas citas organizācijas.

192. PANTS
Informācijas konfidencialitāte

Katra puse atbilstīgi saviem tiesību aktiem nodrošina telesakaru un ar tām saistīto datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko telesakaru tīklu un publiski pieejamu telesakaru pakalpojumu starpniecību, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežošanu.

193. PANTS
Strīdi starp pakalpojumu sniedzējiem

Gadījumā, ja starp telesakaru tīklu nodrošinātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem rodas strīds saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no 188. un 189. panta, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde vai cita attiecīga iestāde pēc jebkura pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas to attiecīgajos tiesību aktos pieņem saistošu lēmumu atrisināt strīdu iespējami īsā laikposmā.

E IEDAĻA
FINANŠU PAKALPOJUMI

194. PANTS
Darbības joma un definīcijas

1. Šajā iedaļā ir izklāstīti tiesiskā regulējuma principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas uzskaitīti saistību sarakstos saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.

2. Šajā nodaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:

a) "finanšu pakalpojums" ir jebkurš finanšu rakstura pakalpojums, ko piedāvā puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistīti pakalpojumi:

1. tiešā apdrošināšana (tostarp kopapdrošināšana):

a) dzīvības apdrošināšana;

b) nedzīvības apdrošināšana;

2. pārapdrošināšana un retrocesija;

3. apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi; un

4. apdrošināšanas papildpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas pakalpojumi;

B. banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu):

1. noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības;

2. visu veidu kreditēšana, tostarp patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti, faktūrkreditēšana un komercdarījumu finansēšana;

3. finanšu noma;

4. visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļojuma čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5. garantijas un saistības;

6. turpmāk norādīto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā, ārpusbiržas tirgū vai citādi:

a) naudas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi un noguldījumu sertifikāti);

b) ārvalstu valūta;

c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi;

d) valūtas maiņas un procentu likmes instrumenti, tostarp tādi produkti kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

e) pārveduma vērtspapīri;

f) citi tirgojami instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7. dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju:

8. starpniecība naudas darījumos;

9. aktīvu pārvaldība, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, glabāšana, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10. finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, tostarp vērtspapīri, atvasinātie instrumenti un citi tirgojami vērtspapīri;

11. finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana, finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra, ko nodrošina citu finanšu pakalpojumu sniedzēji; un

12. konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas uzskatītas 1.līdz11. apakšpunktā, tostarp kredītu datu bāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, kā arī konsultācijas par iegādi un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Jēdziens "finanšu pakalpojuma sniedzējs" neattiecas uz publisko tiesību subjektiem;

c) "publisko tiesību subjekts" ir:

i) puses valdība, centrālā banka vai monetārā iestāde vai puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valsts pārvaldes funkcijas vai darbības valsts pārvaldes vajadzībām, izņemot iestādes, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai

ii) privāta struktūra, kad tā veic funkcijas, kuras parasti izpilda centrālā banka vai monetārā iestāde;

d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finanšu pakalpojums, ko nesniedz vienas puses teritorijā, bet sniedz otras puses teritorijā, un kas ietver jebkuru jaunu finanšu pakalpojuma sniegšanas veidu vai tāda finanšu produkta pārdošanu, kurš netiek pārdots otras puses teritorijā.

195. PANTS
Piesardzības atkāpe

1. Katra puse piesardzības apsvērumu dēļ var pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a) aizsargāt ieguldītājus, noguldītājus, finanšu tirgus dalībniekus, apdrošinājuma ņēmējus vai tādas personas, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi;

b) saglabāt finanšu pakalpojumu sniedzēju drošību, stabilitāti, integritāti vai finansiālo atbildību un

c) nodrošināt puses finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti.

2. Ja šādi pasākumi neatbilst šīs nodaļas noteikumiem, puse neizmanto tos kā līdzekli, lai izvairītos no tās saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

3. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka pusei būtu pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai informāciju, uz ko attiecas īpašumtiesības, kura ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

196. PANTS
Efektīvs un pārredzams regulējums

1. Katra puse dara visu iespējamo, lai iepriekš sniegtu informāciju visām ieinteresētajām personām par jebkādu vispārēji piemērojamu pasākumu, ko puse ierosina pieņemt, lai minētajām personām dotu iespēju sniegt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a) oficiālā publikācijā; vai

b) citādi rakstveidā vai elektroniski.

2. Katra puse dara ieinteresētajām personām pieejamas tās prasības attiecībā uz pieteikumu aizpildīšanu saistībā ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma attiecīgā puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.

3. Katra puse dara visu iespējamo, lai savā teritorijā īstenotu un piemērotu starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu nozarē un cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu vai citu aktīvu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī attiecībā uz cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

197. PANTS
Jauni finanšu pakalpojumi

1. Puse atļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piedāvāt tās teritorijā jaunus finanšu pakalpojumus tādu apakšnozaru un finanšu pakalpojumu ietvaros, kas iekļauti tās saistību sarakstos un ievērojot šādos sarakstos paredzētos noteikumus, ierobežojumus, nosacījumus un kvalifikācijas, ar nosacījumu, ka šā jaunā finanšu pakalpojuma ieviešanai nav vajadzīgi jauni tiesību akti vai spēkā esošu tiesību aktu grozījumi.

2. Saskaņā ar 1. punktu puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt atļaujas saņemšanu finanšu pakalpojuma sniegšanai. Ja šāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem saprātīgā termiņā un atļauju var atteikt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

198. PANTS
Datu apstrāde

1. Katra puse atļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā un no tās elektroniskā vai citā formā pārsūtīt informāciju datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parastās darījumdarbības veikšanai26.

2. Katra puse ievieš vai patur spēkā atbilstošus drošības pasākumus privātuma un pamattiesību un personas brīvības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

199. PANTS
Īpaši izņēmumi

1. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, tiktu liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālās drošības sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās puses vietējiem tiesību aktiem var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem vai privātām iestādēm.

2. Nekas šajā nolīgumā neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkura cita publisko tiesību subjekta veiktām darbībām īstenojot monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, tiktu liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus puses vai tās publisko tiesību subjektu vārdā, ar to garantiju vai par to finanšu līdzekļiem.

F IEDAĻA
STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

200. PANTS
Darbības joma, definīcijas un principi

1. Šajā iedaļā ir izklāstīti principi attiecībā uz saistību sarakstos iekļautajiem starptautiskiem jūras pārvadājumu pakalpojumiem saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.

2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:

a) "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kurā iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tāpēc ietver starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu nodrošinātājiem27;

b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļu operatori, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļu operatoru uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i) kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa;

ii) kravas piestiprināšana/atsaitēšana;

iii) kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas mākleru pakalpojumi") ir darbības, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, neatkarīgi no tā vai šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi" ir darbības, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē, lai tos piepildītu/izkrautu, remontētu un sagatavotu pārvadāšanai;

e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģošanas sabiedrību darījumdarbības intereses, šādiem mērķiem:

i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un pārdošana, sākot no cenu noteikšanas līdz rēķinu izrakstīšanai, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, vajadzīgo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un darījumdarbības informācijas sniegšana;

ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu ostā vai — attiecīgā gadījumā — kravu pārņemšanu;

f) "kravu nosūtīšanas pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un pārraudzību kravas nosūtītāju vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu.

3. Ņemot vērā pašreizējo situāciju starp pusēm starptautisko jūras pārvadājumu jomā, katra puse:

a) efektīvi piemēro principu, kas paredz neierobežotu piekļuvi starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un satiksmei uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas; un

b) kuģiem, kuri kuģo ar otras puses karogu vai kurus ekspluatē otras puses pakalpojumu sniedzēji, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu puse piešķir saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un palīgdienestu pakalpojumu izmantošanu, saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem, piestātņu piešķiršanu, kā arī iekraušanas un izkraušanas iekārtām28.

4. Piemērojot šos principus, katra puse:

a) neievieš kravas dalīšanas kārtību turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumiem, un izbeidz šādu kravu dalīšanas kārtību saprātīgā termiņā, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos; un

b) ievērojot saistību sarakstus atbilstīgi šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļai, nodrošina, ka jebkuri pašreizējie vai turpmāki pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumiem ir nediskriminējoši un nerada slēptus starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu ierobežojumus.

5. Katra puse ļauj otras puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā saskaņā ar 165. pantu.

6. Puses nodrošina, ka ostās sniegtie pakalpojumi tiek piedāvāti saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem un nosacījumiem. Pieejamie pakalpojumi var ietvert loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas ir būtiski kuģu ekspluatācijai, ieskaitot sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6. NODAĻA
ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

201. PANTS
Mērķis un principi

1. Puses, atzīstot, ka e-komercija palielina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējās e-komercijas attīstību, jo īpaši sadarbojoties šīs sadaļas noteikumos minētajos e-komercijas jautājumos.

2. Puses atzīst, ka e-komercijas attīstībai jābūt saderīgai ar starptautiskiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu e-komercijas lietotāju uzticēšanos.

3. Puses vienojas nepiemērot muitas nodokļus piegādēm, ko veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

202. PANTS
E-komercijas regulējuma aspekti

Puses uztur dialogu par e-komercijas regulējuma jautājumiem, risinot inter alia šādus jautājumus:

a) sabiedrībai piešķirto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;

b) nevēlamu elektroniskās komercijas paziņojumu apstrāde;

c) patērētāju aizsardzība e-komercijas vidē; un

d) citi jautājumi, kas attiecas uz e-komercijas attīstību.

7. NODAĻA
IZŅĒMUMI

203. PANTS
Vispārējie izņēmumi

1. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp pusēm, ja pastāv vienādi apstākļi, vai slēptus uzņēmējdarbības veikšanas vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, neko šajā sadaļā noteikumu neinterpretē tā, ka tas liedz pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai, vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo ieguldītāju ierobežojumiem vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības valsts bagātību aizsardzībai;

e) nepieciešami, lai nodrošinātu tādu normatīvo aktu ievērošanu, kuri ir saderīgi ar šīs sadaļas noteikumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz:

i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām;

ii) personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un personīgo dokumentu un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību;

iii) drošību;

f) nav saderīgi ar šīs sadaļas 165. un 171. pantu, ar nosacījumu, ka atšķirīgas attieksmes mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un taisnīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras puses saimnieciskajām darbībām, ieguldītājiem, pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem29.

2. Šīs sadaļas un atbilstošo saistību sarakstu pielikumu noteikumi neattiecas uz pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

IV SADAĻA
KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA PLŪSMA

204. PANTS
Mērķis un darbības joma

1. Pušu mērķis ir to savstarpējo kārtējo maksājumu un kapitāla plūsmu liberalizācija saskaņā ar saistībām, ko puses uzņēmušās starptautiskajās finanšu iestādēs, un pienācīgi ņemot vērā katras puses valūtas stabilitāti.

2. Šī sadaļa attiecas uz visiem pušu savstarpējiem kārtējiem maksājumiem un kapitāla plūsmām.

205. PANTS
Norēķinu konts

Puses atļauj vai — attiecīgā gadījumā — pilnvaro jebkurus maksājumus un pārskaitījumus norēķinu kontā starp pusēm brīvi apgrozāmā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda statūtiem, tostarp jo īpaši to VIII panta noteikumiem.

206. PANTS
Kapitāla konts

Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, sākot no šā nolīguma stāšanās spēkā, puses atļauj vai attiecīgā gadījumā nodrošina brīvu kapitāla plūsmu saistībā ar tiešiem ieguldījumiem juridiskās personās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem un citiem darījumiem, kurus veic saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III sadaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem30, kā arī šo ieguldījumu un jebkuras no tiem iegūtās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos un repatriāciju.

207. PANTS
Aizsargpasākumi

Ja ārkārtējos apstākļos pušu savstarpējās kapitāla plūsmas izraisa vai draud izraisīt būtiskus sarežģījumus puses valūtas kursa politikas vai monetārās politikas darbībā, attiecīgā puse var veikt aizsargpasākumus attiecībā uz kapitāla plūsmām uz laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Aizsargpasākumu piemērošanas laikposmu var pagarināt, veicot to formālu atkārtotu ieviešanu ārkārtēju izņēmuma apstākļu gadījumā, jebkādu ierosinātu formālu atkārtotu ieviešanu iepriekš saskaņojot starp pusēm31.

208. PANTS
Nobeiguma noteikumi

1. Attiecībā uz šo sadaļu puses apstiprina tiesības un pienākumus, ko nosaka Starptautiskais Valūtas fonds vai jebkuri citi nolīgumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Centrālamerikas puses republiku.

2. Puses savstarpēji apspriežas, lai veicinātu kapitāla plūsmu starp tām, nolūkā sekmēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

V SADAĻA
VALSTS IEPIRKUMS

209. PANTS
Ievads

1. Puses atzīst pārredzamu, konkurētspējīgu un atklātu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, savstarpēji un pakāpeniski atvērt savus attiecīgos iepirkuma tirgus.

2. Šajā sadaļā:

a) "komerciālas preces un pakalpojumi" ir tāda veida preces un pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai un ko komerctirgū parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskiem mērķiem;

b) "atbilstības novērtēšanas procedūra" ir jebkura procedūra, ko tieši vai netieši izmanto, lai konstatētu, ka ir izpildītas attiecīgās tehnisko noteikumu vai standartu prasības;

c) "būvniecības pakalpojums" ir pakalpojums, kura mērķis ir inženiertehnisko darbu vai būvdarbu izpilde, izmantojot jebkādus līdzekļus, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālā produkcijas pagaidu klasifikatora 51. sadaļu;

d) "elektroniska izsole" ir iteratīvs process, kas saistīts ar elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, lai piegādātāji varētu iesniegt vai nu jaunas cenas, vai skaitliski izsakāmu un ar cenu nesaistītu konkursa elementu jaunas vērtības, kas saistītas ar novērtēšanas kritērijiem, vai gan vienu, gan otru, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

e) "rakstiski" vai "rakstveidā" nozīmē vārdisku vai skaitlisku izteiksmi, ko var nolasīt, atveidot vai pēc tam paziņot tālāk. Tā var ietvert elektroniski nosūtītu un saglabātu informāciju;

f) "ierobežota konkursa procedūra" ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru iepirkuma veicējs sazinās ar vienu vai vairākiem paša izraudzītiem piegādātājiem;

g) "piegādātāju saraksts" ir tādu piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma veicējs ir noteicis kā atbilstīgus dalības nosacījumiem minētajā sarakstā un/vai formālajām prasībām, lai tos varētu iekļaut šādā sarakstā, un ko iepirkuma veicējs plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

h) "pasākums" ir jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīva norāde vai prakse, ko veic iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu;

i) "paziņojums par gaidāmo iepirkumu" ir iepirkuma veicēja publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu, vai gan vienu, gan otru, saskaņā ar katras puses tiesību aktiem;

j) "kompensācijas pasākums" ir jebkurš nosacījums vai apņemšanās, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo puses maksājumu bilances kontus, piemēram, vietējo resursu izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, saistības sniegt pretpakalpojumus un tamlīdzīga darbība vai prasība;

k) "atklāta konkursa procedūra" ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

l) "iepirkuma veicējs" ir iestāde, uz ko attiecas puses A, B vai C iedaļa XVI pielikuma (Valsts iepirkums) 1. papildinājumā (Piemērošanas joma);

m) "atbilstošs piegādātājs" ir piegādātājs, kuru iepirkuma veicējs atzīst par tādu, kas atbilst dalības nosacījumiem;

n) "selektīva konkursa procedūra" ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt vienīgi atbilstošie vai reģistrētie piegādātāji, kurus uzaicina iepirkuma veicējs;

o) "pakalpojumi" ietver būvdarbu pakalpojumus, ja nav noteikts citādi, un

p) "tehniskā specifikācija" ir konkursa procedūras prasība, ar kuru:

i) nosaka iepērkamo preču vai pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus, vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes, vai

ii) nosaka prasības terminoloģijai, simboliem, iepakojumam, marķēšanai vai etiķetēšanai atkarībā no preces vai pakalpojuma.

210. PANTS
Darbības un piemērošanas joma

1. Šī sadaļa attiecas uz visiem pasākumiem saistībā ar aptverto iepirkumu. Šajā sadaļā "aptvertais iepirkums" ir iepirkums valstiskiem mērķiem:

a) attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to apvienojumu:

i) kā to noteikusi katra puse atbilstošajās XVI pielikuma 1. papildinājuma (Piemērošanas joma) iedaļās, un

ii) ja iepirkums netiek veikts komerciālas pārdošanas vai tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot to komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai piegādē, vai pakalpojumu sniegšanā;

b) izmantojot jebkādus līgumu slēgšanas veidus, tostarp: pirkuma, nomas, īres vai pirkšanas uz nomaksu līgumus, ar izpirkuma iespēju vai bez tās;

c) kura vērtība brīdī, kad publicē paziņojumu saskaņā ar 213. pantu, ir vienāda ar attiecīgo robežvērtību, kuru katra puse norādījusi XVI pielikuma 1. papildinājumā (Piemērošanas joma), vai pārsniedz to;

d) ko veic iepirkuma veicējs; un

e) kas citādi nav izslēgts no piemērošanas jomas.

2. Ja vien nav norādīts citādi, šī sadaļa neattiecas uz:

a) zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b) nelīgumisku vienošanos vai jebkādu tādas palīdzības veidu, ko sniedz puse, tostarp vienošanos par sadarbību, dotācijām, aizdevumiem, pašu kapitāla ieguldījumiem, garantijām un fiskāliem atvieglojumiem, valdības preču un pakalpojumu nodrošinājumu valsts, reģionālām vai pašvaldību struktūrām;

c) finanšu aģentu vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm vai pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un valsts obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;

d) publiskiem nodarbinātības līgumiem un saistītiem nodarbinātības pasākumiem;

e) iepirkumu, ko veic:

i) ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp atbalstu attīstībai;

ii) saskaņā ar īpašu procedūru vai nosacījumu starptautiskā nolīgumā, kurš attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz projekta kopīgu īstenošanu, ko veic parakstītājvalstis;

iii) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru vai nosacījumu, vai izmantojot finansējumu, kuru nodrošina starptautiskas dotācijas, aizdevumi vai cita palīdzība, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu nesaderīgs ar šo sadaļu;

f) iepirkumiem, ko veic saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kuri rodas tikai ļoti īsā termiņā, piemēram, saistībā ar neparastu pārdošanu, ko veic uzņēmumi, kuri parasti nav piegādātāji, vai sakarā ar likvidācijas vai maksātnespējas procesā esošu uzņēmumu aktīvu pārdošanu.

3. Katra puse XVI pielikuma 1. papildinājumā (Piemērošanas joma) norāda šādu informāciju:

a) A iedaļā — centrālās pārvaldes struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo sadaļu;

b) B iedaļā — centrālajām pārvaldes struktūrām pakārtotas struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo sadaļu;

c) C iedaļā — visas pārējās struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo sadaļu;

d) D iedaļā — pakalpojumus, kam piemēro šo sadaļu, izņemot būvniecības pakalpojumus;

e) E iedaļā — būvniecības pakalpojumus, kam piemēro šo sadaļu; un

f) F iedaļā — jebkādas vispārīgas piezīmes.

4. Gadījumā, ja puses iekšzemes tiesību akti ļauj iepirkuma veicēja vārdā aptverto iepirkumu veikt citām struktūram vai personām, šīs sadaļas noteikumi ir vienlīdz piemērojami.

5.a) Iepirkuma veicējs nedrīkst sagatavot, izstrādāt vai citādi plānot vai dalīt jebkādu iepirkumu, lai izvairītos no šajā sadaļā noteiktajām saistībām.

b) Ja iepirkuma rezultātā līgumi var tikt noslēgti vienlaicīgi par katru iepirkuma daļu, ņem vērā kopējo paredzamo visu šādu daļu vērtību. Ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar attiecīgajā iedaļā noteiktajām puses robežvērtībām vai pārsniedz tās, uz šādu daļu piešķiršanu attiecas šī sadaļa, izņemot tās daļas, kuru vērtība ir mazāka par EUR 80 000.

6. Neko šajā sadaļā neinterpretē tā, ka tas liedz jebkurai pusei noteikt vai paturēt spēkā pasākumus, kas saistīti ar invalīdu, labdarības iestāžu vai ieslodzīto darbaspēka precēm vai pakalpojumiem, vai pasākumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, tostarp vides pasākumus, kā arī intelektuālo īpašumu.

Centrālamerikas puses republikām ir iespēja noteikt, izstrādāt, paturēt spēkā vai īstenot pasākumus, lai veicinātu iespējas vai programmas iepirkuma politikai attiecībā uz to mazākumtautībām un MMVU, tostarp preferenciālus noteikumus, piemēram:

a) tādu MMVU identificēšanu, kas reģistrēti kā valsts piegādātāji;

b) tādu izšķirošo kritēriju noteikšanu, kas ļauj iepirkuma veicējiem piešķirt līgumslēgšanas tiesības vietējam MMVU, kurš, piedaloties atsevišķi vai konsorcijā, ir iesniedzis piedāvājumu, kam piešķirams tāds pats vērtējums kā citu piegādātāju piedāvājumiem.

7. Nekas šajā sadaļā neliedz pusei izstrādāt jaunu iepirkuma politiku, procedūras vai līgumu slēgšanas veidus, ja vien tie nav pretrunā šai sadaļai.

211. PANTS
Vispārējie principi

1. Attiecībā uz jebkuru pasākumu un jebkuru aptverto iepirkumu katra puse, tostarp tās iepirkuma veicējs, piemēro otras puses precēm un pakalpojumiem un otras puses piegādātājiem, kas piedāvā jebkuras puses preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kurš nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko šī puse, tostarp tās iepirkuma veicējs, piemēro vietējām precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

2. Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu puse, tostarp tās iepirkuma veicējs:

a) nepiemēro piegādātājam, kas veic uzņēmējdarbību valstī, mazāk labvēlīgu režīmu kā kādam citam piegādātājam, kas veic uzņēmējdarbību valstī, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašumtiesību statusu; un

b) nediskriminē piegādātāju, kas veic uzņēmējdarbību valstī, pamatojoties uz to, ka preces vai pakalpojumi, ko minētais piegādātājs piedāvā konkrētam iepirkumam, ir otras puses preces vai pakalpojumi.

3. Jebkuram ES puses piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību vienā Centrālamerikas puses republikā, visās citās Centrālamerikas puses republikās piemēro ne mazāk labvēlīgu režīmu kā režīms, kuru šīs citas Centrālamerikas puses republikas piemēro saviem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu.

Jebkuram Centrālamerikas puses republikas piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, visās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs piemēro ne mazāk labvēlīgu režīmu kā režīms, kuru šīs citas Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro saviem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu.

Puses neievieš jaunas prasības tādu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanaivai reģistrācijai to teritorijā, kas vēlas iesniegt konkursa piedāvājumu aptvertajā iepirkumā, ja šādas prasības radītu neizdevīgus konkurences nosacījumus otras puses piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Spēkā esošās prasības tiks pārskatītas desmit gados no šā nolīguma stāšanās spēkā 32.

Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana

4. Ja iepirkuma veicējs organizē aptverto iepirkumu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tas:

a) nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejama un spēj sadarboties ar citām vispārēji pieejamām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru, un

b) uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt laiku un saņemšanu, un novērš nesankcionētu piekļuvi.

Iepirkuma veikšana

5. Iepirkuma veicējs veic aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas ļauj izvairīties no interešu konflikta un novērš korupcijas praksi un ir saderīgs ar šo sadaļu, izmantojot tādas metodes kā atklāta konkursa procedūra, selektīva konkursa procedūra un ierobežota konkursa procedūra. Turklāt puses ievieš vai patur spēkā sankcijas pret šādu korupcijas praksi.

Izcelsmes noteikumi

6. Aptvertajā iepirkumā neviena puse precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no citas puses, nepiemēro tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, kuri tajā pašā laikā tiek piemēroti parastajā tirdzniecības apritē to pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm no tās pašas puses.

Kompensācijas pasākumi

7. Ievērojot izņēmumus, kas paredzēti šajā sadaļā vai pielikumos, kuri attiecas uz šo sadaļu, neviena no pusēm nepieprasa, neņem vērā, nepiemēro un neievieš kompensācijas pasākumus.

212. PANTS
Iepirkuma informācijas publicēšana

1. Katra puse:

a) oficiāli izraudzītos elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļos, kas tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus, tiesas lēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kuras paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un ar atsauci iekļautas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas;

b) pēc otras puses pieprasījuma sniedz papildinformāciju par šādu noteikumu piemērošanu;

c) XVI pielikuma 2. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi iepirkuma informācijas publicēšanai) uzskaita elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļus, kuros puse publicē a) apakšpunktā minēto informāciju, un

d) XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai) uzskaita plašsaziņas līdzekļus, kuros puse publicē 213. pantā, 215. panta 4. punktā un 223. panta 2. punktā paredzētos paziņojumus.

2. Centrālamerikas puse veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai izveidotu vienotu piekļuves punktu reģionālā līmenī. ES sniedz tehnisku un finansiālu palīdzību, lai izveidotu, nodibinātu un uzturētu šādu vienotu piekļuves punktu. Šī sadarbība ir izklāstīta šā nolīguma III daļas VI sadaļā (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība). Šā noteikuma īstenošana ir atkarīga no tā, vai īstenosies tehniskās un finansiālās palīdzības iniciatīva vienota piekļuves punkta izveidei, nodibināšanai un uzturēšanai Centrālamerikas līmenī.

3. Katra puse nekavējoties informē otru pusi par jebkādām izmaiņām puses informācijā, kas uzskaitīta XVI pielikuma 2. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi iepirkuma informācijas publicēšanai) vai 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai).

213. PANTS
Paziņojumu publicēšana

Paziņojums par gaidāmo iepirkumu

1. Attiecībā uz katru aptverto iepirkumu, izņemot 220. pantā izklāstītajos apstākļos, iepirkuma veicējs publicē paziņojumu par gaidāmo iepirkumu attiecīgajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai). Katrā paziņojumā iekļauj informāciju, kas noteikta XVI pielikuma 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu). Šie paziņojumi ir pieejami bez maksas, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ar reģionālā vienotā piekļuves punkta starpniecību, ja tāds pastāv.

Paziņojums par plānotu iepirkumu

2. Iepirkuma veicēji tiek mudināti katru gadu iespējami drīz publicēt paziņojumu par saviem turpmākajiem iepirkuma plāniem (turpmāk tekstā — paziņojums par plānotu iepirkumu). Šādā paziņojumā norāda iepirkuma priekšmetu un aptuveno datumu, kad tiks publicēts paziņojums par gaidāmo iepirkumu vai kad varētu tikt organizēts iepirkums.

3. Ja to paredz vietējie tiesību akti, iepirkuma veicējs var izmantot paziņojumu par plānotu iepirkumu kā paziņojumu par gaidāmo iepirkumu, ja tajā iekļauj tik daudz 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) minētās informācijas, cik vien ir pieejams, un paziņojumu, ka ieinteresētajiem piegādātājiem sava interese par iepirkumu jāizsaka iepirkuma veicējam.

214. PANTS
Dalības nosacījumi

1. Iepirkuma veicējs jebkādus nosacījumus dalībai iepirkumā ierobežo līdz nosacījumiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās un tehniskās spējas izpildīt attiecīgo iepirkumu.

2. Novērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma veicējs izvērtē piegādātāja finansiālās, komerciālās un tehniskās iespējas, pamatojoties uz konkrētā piegādātāja uzņēmējdarbību iepirkuma veicēja puses teritorijā un ārpus tās, un tas nedrīkst piemērot nosacījumu, ka piegādātājam, lai tas varētu piedalīties iepirkumā, jābūt iepriekš ieguvušam konkrētas puses iepirkuma veicēja piešķirtas tiesības slēgt vienu vai vairākus līgumus, vai ka piegādātājam jābūt ieguvušam iepriekšēju darba pieredzi konkrētas puses teritorijā.

3. Veicot šo novērtējumu, iepirkuma veicējs pamato savu vērtējumu ar nosacījumiem, ko tas ir iepriekš norādījis paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4. Iepirkuma veicējs var izslēgt piegādātāju, pamatojoties uz bankrotu, nepatiesiem apgalvojumiem, būtiskiem trūkumiem kādas pamatotas prasības vai pienākuma izpildē saskaņā ar iepriekšēju līgumu vai līgumiem, spriedumiem saistībā ar smagiem noziegumiem vai citiem spriedumiem attiecībā uz smagiem sabiedriskiem pārkāpumiem, aroda ētikas pārkāpumiem, nodokļu nemaksāšanu vai tamlīdzīgiem iemesliem.

Katra puse var noteikt vai paturēt spēkā procedūras, lai par neatbilstošiem dalībai puses iepirkumos uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atzītu piegādātājus, attiecībā uz kuriem puse konstatējusi, ka tie ir iesaistījušies krāpnieciskās vai citās nelikumīgās darbībās saistībā ar iepirkumu. Pēc otras puses pieprasījuma puse, ciktāl tas praktiski iespējams, norāda piegādātājus, kas atzīti par neatbilstošiem saskaņā ar šīm procedūrām, un — attiecīgā gadījumā — apmainās ar informāciju par šiem piegādātājiem vai krāpniecisko vai nelikumīgo rīcību.

5. Iepirkuma veicējs var pieprasīt, lai pretendents norāda piedāvājumā jebkādu līguma daļu, ko tas ir iecerējis uz apakšuzņēmuma līguma pamata nodot trešām personām, un jebkādus piedāvātos apakšuzņēmējus. Šādas informācijas norādīšana neskar galvenā uzņēmēja atbildības apšaubīšanu.

215. PANTS
Piegādātāju kvalificēšana un reģistrēšana

Selektīva konkursa procedūra

1. Ja iepirkuma veicējs plāno izmantot selektīvu konkursa procedūru, tas:

a) iekļauj paziņojumā par gaidāmo iepirkumu vismaz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma 4. papildinājuma (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) 1. punktā, un uzaicina piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu, un

b) līdz konkursa procedūras termiņa sākumam sniedz kvalificētajiem vai reģistrētajiem piegādātājiem vismaz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma 4. papildinājuma (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) 2. punktā.

2. Iepirkuma veicējs atzīst par kvalificētiem piegādātājiem visus vietējos piegādātājus un visus otras puses piegādātājus, kas atbilst nosacījumiem dalībai konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma veicējs paziņojumā par gaidāmo iepirkumu nenosaka ierobežojumus attiecībā uz to piegādātāju skaitu, kuriem būs atļauts piedalīties konkursā, un kritērijus piegādātāju ierobežotā skaita atlasei.

3. Ja konkursa dokumentācija nav publiski pieejama no 1. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, iepirkuma veicējs nodrošina, ka minētie dokumenti vienā un tai pašā laikā kļūst pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas izvēlēti saskaņā ar 2. punktu.

Piegādātāju saraksts

4. Iepirkuma veicējs var uzturēt piegādātāju sarakstu, ar nosacījumu, ka katru gadu tiek publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji tiek aicināti pieteikties iekļaušanai sarakstā, un, ja šādu paziņojumu publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tā pieejamība tiek nodrošināta nepārtraukti attiecīgajā plašsaziņas līdzeklī, kas norādīts XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai). Šādā paziņojumā norāda informāciju, kas paredzēta XVI pielikuma 5. papildinājumā (Paziņojums, ar kuru ieinteresētos piegādātājus uzaicina pieteikties iekļaušanai piegādātāju sarakstā).

5. Neatkarīgi no 4. punkta, ja piegādātāju saraksts būs spēkā trīs gadus vai mazāk, iepirkuma veicējs var publicēt minētajā punktā paredzēto paziņojumu tikai vienreiz — saraksta derīguma termiņa sākumā, ar noteikumu, ka paziņojumā ir norādīts tā derīguma termiņš un ka turpmāki paziņojumi netiks publicēti.

6. Iepirkuma veicējs ļauj piegādātājiem pieteikties iekļaušanai piegādātāju sarakstā jebkurā laikā un iekļauj sarakstā pamatoti īsā termiņā visus piegādātājus, kas ir izpildījuši atbilstošās prasības.

7. Ja to paredz puses tiesību akti, iepirkuma veicējs var izmantot paziņojumu, ar kuru uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai piegādātāju sarakstā, kā paziņojumu par gaidāmo iepirkumu, ja:

a) paziņojums tiek publicēts saskaņā ar 4. punktu un tajā ir ietverta informācija, kas paredzēta XVI pielikuma 5. papildinājumā (Paziņojumus, ar kuru ieinteresētie piegādātāji tiek uzaicināti pieteikties iekļaušanai piegādātāju sarakstā), un tik daudz 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu) paredzētās informācijas, cik ir pieejams, kā arī norāde, ka tas ir paziņojums par gaidāmo iepirkumu;

b) iepirkuma veicējs piegādātājiem, kas tam darījuši zināmu savu ieinteresētību konkrētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā, tostarp visu pārējo informāciju, kas paredzēta XVI pielikuma 4. papildinājumā (Paziņojums par gaidāmo iepirkumu), ciktāl šāda informācija ir pieejama, un

c) piegādātājam, kurš pieteicies iekļaušanai piegādātāju sarakstā saskaņā ar 6. punktu, var tikt atļauts iesniegt piedāvājumu konkrētā iepirkumā, ja iepirkuma veicējam ir pietiekami daudz laika, lai izvērtētu, vai tas atbilst dalības nosacījumiem.

8. Iepirkuma veicējs nekavējoties informē jebkuru piegādātāju, kurš iesniedz dalības pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai piegādātāju sarakstā, par savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu.

9. Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja kvalifikācijas pieteikumu vai pieteikumu iekļaušanai piegādātāju sarakstā, vairs neatzīst piegādātāju par kvalificētu vai svītro to no piegādātāju saraksta, tas nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.

10. Puses XVI pielikuma 1. papildinājuma (Piemērošanas joma) F iedaļā (Vispārīgas piezīmes) norāda, kuras struktūras var izmantot piegādātāju sarakstus.

216. PANTS
Tehniskās specifikācijas

1. Iepirkuma veicējs nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības novērtēšanas procedūras nolūkā radīt vai izraisīt nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai.

2. Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma veicējs attiecīgos gadījumos:

a) izklāsta tehniskās specifikācijas izpildījuma un funkcionālo prasību aspektā, nevis konstrukcijas vai aprakstošu parametru aspektā, un

b) balsta tehniskās specifikācijas uz starptautiskiem standartiem, ja tādi eksistē; ja tādu nav — uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvnormatīviem.

3. Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantoti konstrukciju vai aprakstoši parametri, iepirkuma veicējs attiecīgā gadījumā norāda, ka tas izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kas acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā vārdkopu "vai līdzvērtīgs".

4. Iepirkuma veicējs tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības par konkrētu preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, autortiesībām, dizainparaugu vai modeli, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos tas konkursa dokumentācijā iekļauj vārdkopu "vai līdzvērtīgs".

5. Iepirkuma veicējs no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, tādā veidā, kas var liegt konkurenci, neprasa un nepieņem ieteikumus, kuri var tikt izmantoti, sagatavojot vai pieņemot tehniskās specifikācijas konkrētam iepirkumam.

6. Lielākas skaidrības labad – šis pants nav paredzēts, lai liegtu iepirkuma veicējam sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, kuru mērķis ir veicināt dabas resursu saglabāšanu vai aizsargāt vidi.

217. PANTS
Konkursa dokumentācija

1. Iepirkuma veicējs iesniedz piegādātājiem konkursa dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa piedāvājumus. Ja vien tas jau nav norādīts paziņojumā par gaidāmo iepirkumu, šādā dokumentācijā iekļauj pilnīgu aprakstu par jautājumiem, kas izklāstīti XVI pielikuma 8. papildinājumā (Konkursa dokumentācija).

2. Iepirkuma veicējs pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz konkursa dokumentāciju jebkuram piegādātājam, kurš piedalās konkursā, un saprātīgā termiņā atbild uz jebkuru informācijas pieprasījumu, ko izteicis piegādātājs, kurš piedalās konkursā, ar nosacījumu, ka šāda informācija nepiešķir konkrētajam piegādātājam konkursā priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem un ka pieprasījums iesniegts atbilstošā termiņā.

3. Ja iepirkuma gaitā iepirkuma veicējs maina vai groza kritērijus vai prasības, kas izklāstītas paziņojumā par gaidāmo iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kura iesniegta konkursā iesaistītajiem piegādātājiem, tas nosūta rakstiski visus šādus grozījumus:

a) visiem piegādātājiem, kas piedalās konkursā tad, kad tiek grozīta informācija, ja tie ir zināmi, un visos pārējos gadījumos — tādā pašā veidā, kādā tika sniegta sākotnējā informācija, un

b) atbilstošā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie piegādātāji varētu izmainīt un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

218. PANTS
Termiņi

Iepirkuma veicējs atbilstoši savām vajadzībām atvēl pietiekamu laiku, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt dalības pieteikumus un atbilstošus konkursa piedāvājumus, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma veids un sarežģītība, apakšuzņēmuma līgumu paredzamais apjoms un laiks, kas vajadzīgs konkursa pieteikumu pārsūtīšanai no ārvalstu, kā arī vietējiem punktiem, ja netiek izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi. Šādi termiņi, tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās. Piemērojamie termiņi ir izklāstīti XVI pielikuma 6. papildinājumā (Termiņi).

219. PANTS
Sarunas

1. Katra puse var noteikt saviem iepirkuma veicējiem veikt iepirkumus sarunu procedūrās šādos gadījumos:

a) saistībā ar iepirkumiem, par kuriem tās ir izrādījušas šādu nodomu paziņojumā par gaidāmo iepirkumu, vai

b) kad no novērtējuma izriet, ka neviens piedāvājums nav acīmredzami visizdevīgākais, ņemot vērā paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktos konkrētos vērtēšanas kritērijus.

2. Iepirkuma veicējs:

a) nodrošina, ka to piegādātāju izslēgšana, kuri piedalās sarunās, notiek saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumos vai konkursa dokumentācijā, un

b) ja sarunas tiek slēgtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem piegādātājiem jaunu vai pārskatītu konkursa piedāvājumu iesniegšanai.

220. PANTS
Ierobežotas konkursa procedūras vai citu līdzvērtīgu konkursa procedūru izmantošana

1. Ja vien konkursa procedūra netiek izmantota, lai izvairītos no konkurences vai lai aizsargātu vietējos piegādātājus, iepirkuma veicējs var piešķir līgumslēgšanas tiesības, izmantojot ierobežotu konkursa procedūru vai citas līdzvērtīgas konkursa procedūras, šādos apstākļos:

a) ja:

i) nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai;

ii) nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

iii) neviens piegādātājs neatbilst dalības nosacījumiem, vai

iv) iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos;

ar nosacījumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav būtiski mainītas;

b) ja mākslas darbu vajadzībām vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, patentu vai autortiesību, vai ar īpašumtiesībām aizsargājamas informācijas aizsardzību, kā arī gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ nav konkurences, preces vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts piegādātājs un nav citu pieņemamu alternatīvu vai aizvietotāja;

c) attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas nebija iekļautas sākotnējā iepirkumā, ja piegādātāja maiņas gadījumā šādu papildu preču vai pakalpojumu piegāde:

i) nav iespējama tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām, programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas saskaņā ar sākotnējo iepirkumu, un

ii) radītu iepirkuma veicējam ievērojamas neērtības vai izmaksu būtisku pieaugumu;

d) attiecībā uz precēm, ko iegādājas preču tirgū;

e) ja iepirkuma veicējs iepērk paraugu vai pirmo ražojumu vai pakalpojumu, kas izstrādāts pēc tā pieprasījuma saistībā ar konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģinālizstrādni un šā nolīguma vajadzībām. Ja šādi līgumi ir izpildīti, turpmākiem preču vai pakalpojumu iepirkumiem piemēro šo sadaļu;

f) ja papildu pakalpojumi, kas nav iekļauti sākotnējā līgumā, bet uz ko attiecas konkursa sākotnējā dokumentācijā noteiktie mērķi, neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami līgumā izklāstīto būvniecības pakalpojumu izpildei. Tomēr par papildu būvniecības pakalpojumiem piešķirto līgumu kopsumma nedrīkst pārsniegt piecdesmit procentus no sākotnējā līguma summas;

g) ciktāl tas ir stingri nepieciešams, ja tādu notikumu radītas steidzamības dēļ, kurus iepirkuma veicējs nevarēja paredzēt, preces vai pakalpojumus nav bijis iespējams iegādāties savlaicīgi, izmantojot atklātu konkursa procedūru, un atklātas konkursa procedūras izmantošana būtiski kaitētu iepirkuma veicējam, tā programmas pienākumiem vai pusei;

h) ja līgumslēgšanas tiesības piešķir dizainparaugu konkursa uzvarētājam, ar nosacījumu, ka konkurss ir organizēts atbilstoši šajā sadaļā paredzētajiem principiem un dalībniekus vērtē neatkarīga žūrija nolūkā piešķirt uzvarētājam dizainparaugu līgumslēgšanas tiesības, vai

i) gadījumos, ko katra puse noteikusi XVI pielikuma 1. papildinājuma (Piemērošanas joma) F iedaļā (Vispārīgas piezīmes).

2. Iepirkuma veicējs veic uzskaiti vai sagatavo rakstiskus ziņojumus, sniedzot īpašu pamatojumu par jebkuru līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.

221. PANTS
Elektroniskās izsoles

Ja iepirkuma veicējs plāno veikt aptvertā iepirkuma procedūru, izmantojot elektronisko izsoli, pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas iestāde katram dalībniekam dara zināmu:

a) automātiskās vērtēšanas metodi, tostarp matemātisko formulu, kas balstīta uz vērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti konkursa dokumentācijā un izsoles laikā tiks izmantoti automātiskajā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;

b) konkursa piedāvājuma elementu jebkuras sākotnējās novērtēšanas rezultātus, ja līgumslēgšanas tiesības paredzēts piešķirt visizdevīgākajam piedāvājumam, un

c) jebkuru citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izsoles norisi.

222. PANTS
Piedāvājumu izskatīšana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

1. Iepirkuma veicējs saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kas garantē iepirkuma procesa godīgumu un objektivitāti, kā arī piedāvājumu konfidencialitāti.

2. Lai pretendētu uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, piedāvājumam jābūt iesniegtam rakstiski un atvēršanas brīdī jāatbilst pamatprasībām, kas izklāstītas konkursa dokumentācijā un — attiecīgā gadījumā — paziņojumos, un tam jābūt no piegādātāja, kurš atbilst dalības nosacījumiem.

3. Ja vien iepirkuma veicējs nenolemj, ka sabiedrības interesēs ir līgumslēgšanas tiesības nepiešķirt, tas piešķir līgumslēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru ir atzinis par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kura iesniegtais piedāvājums ir atzīts par visizdevīgāko, pamatojoties vienīgi uz tiem kritērijiem, kas noteikti paziņojumos un konkursa dokumentācijā, vai arī tam piegādātājam, kurš piedāvā viszemāko cenu, ja cena ir vienīgais kritērijs.

4. Ja iepirkuma veicējs saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos piedāvājumos norādīto cenu, tas var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka tas atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus.

223. PANTS
Iepirkuma informācijas pārredzamība

1. Iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātājus, kuri piedalās konkursā, par saviem lēmumiem, kas attiecas uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc pieprasījuma dara to rakstiski. Saskaņā ar 224. panta 2. un 3. punktu iepirkuma veicējs neizraudzītam piegādātājam pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ nav izraudzījies tā piedāvājumu, un par sekmīgā piegādātāja piedāvājuma salīdzinošajām priekšrocībām.

2. Pēc tam, kad piešķirtas tiesības noslēgt katru līgumu, uz kuru attiecas šī sadaļa, iepirkuma veicējs, cik drīz vien iespējams, katras puses tiesību aktos noteiktajos termiņos publicē paziņojumu attiecīgajos drukātajos vai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas uzskaitīti XVI pielikuma 3. papildinājumā (Plašsaziņas līdzekļi paziņojumu publicēšanai). Ja izmanto vienīgi elektronisku plašsaziņas līdzekli, informācijai jāpaliek viegli pieejamai pietiekoši ilgu laika posmu. Paziņojumā iekļauj vismaz informāciju, kas minēta XVI pielikuma 7. papildinājumā (Paziņojumi par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu).

224. PANTS
Informācijas izpaušana

1. Katra puse pēc otras puses pieprasījuma nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju par lēmumu pieņemšanu aptvertajā iepirkumā, lai pārliecinātos, vai iepirkums veikts atbilstoši šīs sadaļas noteikumiem. Gadījumos, kad šīs informācijas izpaušana varētu kaitēt konkurencei turpmākos konkursos, puse, kas saņem minēto informāciju, neizpauž to piegādātājiem, iepriekš neapspriežoties ar pusi, kura šo informāciju sniegusi, un nesaņemot tās piekrišanu.

2. Neskarot citus šīs sadaļas noteikumus, puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, nesniedz piegādātājiem informāciju, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.

3. Nevienu šīs sadaļas noteikumu neinterpretē tā, ka pusei, tostarp tās iepirkuma veicējiem, iestādēm un pārskatīšanas struktūrām, tiek prasīts izpaust konfidenciālu informāciju, ja tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību, varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem, kaitētu konkrētu personu likumīgajām komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

225. PANTS
Vietējās pārskatīšanas procedūras

1. Katra puse ievieš vai patur spēkā savlaicīgas, efektīvas, pārredzamas un nediskriminējošas administratīvās izskatīšanas procedūras vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs var apstrīdēt tādus jautājumus saistībā ar puses un tās iestāžu pienākumiem atbilstoši šai sadaļai, kas var rasties aptvertajā iepirkumā, kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts. Visi apstrīdēšanas procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstveidā un ir vispārēji pieejami.

2. Katra puse savos vietējos tiesību aktos var noteikt, ka gadījumā, ja piegādātājs iesniedz sūdzību saistībā ar aptverto iepirkumu, tā aicina savu iepirkuma veicēju un piegādātāju atrisināt sūdzības jautājumu, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma veicējs objektīvi un savlaicīgi izskata jebkuru šādu sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā.

3. Katram piegādātājam tiek atvēlēts pietiekams laiks sagatavot un iesniegt sūdzību, un tas nekādā gadījumā nevar būt īsāks par desmit dienām, sākot no brīža, kad apstrīdējuma pamats kļuvis zināms vai kad tam būtu vajadzējis kļūt zināmam piegādātājam.

4. Puses izveido vai norīko vismaz vienu objektīvu, no tās iepirkuma veicējiem neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņem un izskata piegādātāju sūdzības, kuras radušās saistībā ar aptverto iepirkumu.

5. Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kura nav 4. punktā minētā iestāde, puse nodrošina, ka piegādātājs var apstrīdēt sākotnējo lēmumu objektīvā administratīvā vai tiesas iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma veicēja, kura iepirkums ir apstrīdējuma priekšmets. Struktūra, kas izskata lietu atkārtoti un kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas iestāžu uzraudzībai, vai arī tai ir procesuālas garantijas, kurās paredzēts, ka:

a) iepirkuma veicējs rakstiski atbild uz sūdzību un sniedz visus attiecīgos dokumentus struktūrai, kas lietu izskata atkārtoti;

b) procesa dalībniekiem (turpmāk tekstā — dalībnieki) ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms struktūra, kas lietu izskata atkārtoti, pieņem lēmumu par sūdzību;

c) dalībniekiem ir tiesības tikt pārstāvētiem un pavadītiem;

d) dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos, un

e) lēmumi vai ieteikumi attiecībā uz piegādātāju sūdzībām tiek sniegti savlaicīgi, rakstveidā, un tajos tiek izskaidrots katra lēmuma vai ieteikuma pamatojums.

6. Puses ievieš vai patur spēkā procedūras, kurās paredz:

a) steidzamus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam iespēju piedalīties iepirkumā. Šādu starpposma pasākumu rezultātā var tikt apturēts iepirkuma process. Procedūrās var paredzēt, ka, izlemjot par to, vai šādi pasākumi jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas saistībā ar attiecīgajām interesēm, tostarp sabiedrības interesēm. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstveidā, un

b) korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu saskaņā ar katras puses tiesību aktiem, ja struktūra, kas lietu izskata atkārtoti, ir konstatējusi, ka ir noticis pārkāpums vai neizpilde, kā izklāstīts 1. punktā.

226. PANTS
Piemērošanas jomas izmaiņas un labojumi

1. Piemērošanas jomas izmaiņu un labojumu jautājumus ES puse risina divpusējās apspriedēs ar katru attiecīgo Centrālamerikas puses republiku. Savukārt piemērošanas jomas izmaiņu un labojumu jautājumus katra Centrālamerikas puses republika risina divpusējās apspriedēs ar ES pusi.

Ja puse ir iecerējusi mainīt sava iepirkuma piemērošanas jomu saskaņā ar šo sadaļu, tā:

a) rakstiski informē otru pusi vai attiecīgās puses un

b) iekļauj paziņojumā priekšlikumu otrai pusei par atbilstošiem kompensējošiem pielāgojumiem, lai saglabātu piemērošanas jomas līmeni, kas pielīdzināms tam, kāds tas bija pirms izmaiņām.

2. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta pusei nav jāparedz kompensējoši pielāgojumi, ja:

a) attiecīgās izmaiņas ir tikai nenozīmīgi formāli grozījumi vai labojumi, vai

b) ierosinātās izmaiņas attiecas uz struktūru, pār kuru puse ir faktiski atcēlusi savu kontroli vai ietekmi.

Puses var ieviest tikai nenozīmīgus formālus grozījumus vai labojumus savā piemērošanas jomā saskaņā ar šo sadaļu, ievērojot šā nolīguma IV daļas XIII sadaļas (Saskaņā ar šo nolīgumu izveidotu struktūru īpašie uzdevumi ar tirdzniecību saistītos jautājumos) noteikumus.

3. Ja ES puse vai attiecīgā Centrālamerikas puses republika nepiekrīt, ka:

a) saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ierosinātais pielāgojums ir pietiekams, lai saglabātu abpusēji saskaņotas piemērošanas jomas pielīdzināmu līmeni;

b) ierosinātās izmaiņas ir nenozīmīgs grozījums vai labojums saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vai

c) ierosinātās izmaiņas attiecas uz struktūru, pār kuru puse ir faktiski atcēlusi savu kontroli vai ietekmi saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu,

tai ir rakstiski jāiesniedz savi iebildumi trīsdesmit dienās no 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas; pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka tā ir piekritusi pielāgojumam vai ierosinātajām izmaiņām, tostarp šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) norādītajiem mērķiem.

4. Ja attiecīgās puses ir vienojušās par ierosināto pielāgojumu, labojumu vai nenozīmīgo grozījumu un ja trīsdesmit dienās nav iesniegts rakstisks iebildums saskaņā ar 3. punktu, ievieš attiecīgās izmaiņas atbilstoši 6. punkta noteikumiem.

5. ES puse un katra Centrālamerikas puses republika jebkurā laikā var iesaistīties divpusējās sarunās par tādas tirgus pieejamības paplašināšanu, kas savstarpēji piešķirta saskaņā ar šo sadaļu, ievērojot šajā nolīgumā paredzēto atbilstošo institucionālo un procesuālo kārtību.

6. Asociācijas padome groza XVI pielikuma 1. papildinājuma (Piemērošanas joma) A, B vai C iedaļas attiecīgās daļas, lai atspoguļotu jebkuras pušu saskaņotās izmaiņas, tehniskus labojumus vai nenozīmīgus grozījumus.

227. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība valsts iepirkuma jomā

Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas jautājumos, kas saistīti ar valsts iepirkumu. Šajā ziņā puses ir apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 58. pantā.

VI SADAĻA
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

1. NODAĻA
MĒRĶI UN PRINCIPI

228. PANTS
Mērķi

Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a) nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību atbilstošu un efektīvu aizsardzību pušu teritorijā, ņemot vērā katras puses ekonomisko situāciju un sociālās un kultūras vajadzības;

b) veicināt un atbalstīt tehnoloģijas nodošanu starp reģioniem, lai varētu izveidot pienācīgu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi Centrālamerikas puses republikās;

c) veicināt tehnisko un finansiālo sadarbību starp abiem reģioniem intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

229. PANTS
Pienākumu būtība un darbības joma

1. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti tie starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir puses, tostarp PTO Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (turpmāk tekstā — TRIPS līgums). Šīs sadaļas noteikumi papildina un precizē pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2. Intelektuālais īpašums un sabiedrības veselība:

a) puses atzīst nozīmi, kāda ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas 2001. gada 14. novembrī Ministru konferencē pieņemtajai Dohas deklarācijai par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo sadaļu, puses nodrošina atbilstību minētajai deklarācijai;

b) puses veicina, lai tiktu īstenots un ievērots PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmums par to, kā īstenot 6. punktu Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, kā arī 2005. gada 6. decembrī Ženēvā pieņemtais Protokols, ar ko groza TRIPS līgumu.

3.a) Šajā nolīgumā intelektuālā īpašuma tiesības ietver autortiesības, tostarp autortiesības uz datorprogrammām un datu bāzēm un blakustiesības, kā arī tiesības, kas saistītas ar patentiem, preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem, rūpnieciskajiem dizainparaugiem, integrālshēmu konfigurācijas shēmām (topogrāfijām), ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tostarp izcelsmes apzīmējumiem, kā arī augu šķirnēm un neizpaustas informācijas aizsardzību;

b) šajā nolīgumā attiecībā uz negodīgu konkurenci aizsardzība tiek piešķirta saskaņā ar 10.bis pantu Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas redakcija, 1967. gads) (turpmāk tekstā — Parīzes konvencija).

4. Puses atzīst valstu suverēnās tiesības pār to dabas resursiem un piekļuvi to ģenētiskajiem resursiem saskaņā ar to, kas noteikts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (1992. gads). Neviens šīs sadaļas noteikums neliedz pusēm noteikt vai paturēt spēkā pasākumus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgas un vienlīdzīgas tiesības uz labumu, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, atbilstoši minētajā konvencijā noteiktajam.

5. Puses atzīst, ka svarīgi ir ievērot, saglabāt un uzturēt pamatiedzīvotāju un vietējās sabiedrības zināšanas, jauninājumus un praksi, kas ietver tradicionālo praksi saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

230. PANTS
Lielākās labvēlības režīms un valsts režīms

Saskaņā ar TRIPS līguma 3. un 4. pantu un ievērojot minētajos noteikumos paredzētos izņēmumus, katra puse otras puses valstspiederīgajiem piemēro:

a) režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kuru tā piemēro saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, un

b) priekšrocības, labvēlību, privilēģijas vai neaizskaramību, ko tā piemēro jebkuras citas valsts valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību.

231. PANTS
Tehnoloģijas nodošana

1. Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem un informāciju par savu praksi un politiku, kas ietekmē tehnoloģijas nodošanu, gan to attiecīgajos reģionos, gan ar trešām valstīm, lai ieviestu pasākumus informācijas plūsmu, uzņēmējdarbības partnerību un licenču un apakšuzņēmuma līgumu piešķiršanas veicināšanai. Īpašu uzmanību pievērš nosacījumiem, kas nepieciešami, lai radītu atbilstošu vidi, kura ļauj nodot tehnoloģiju starp pusēm, tostarp tādās jomās kā cilvēkkapitāla attīstība un tiesiskais regulējums.

2. Puses atzīst izglītības un profesionālās apmācības nozīmi tehnoloģijas nodošanā, ko var veikt, izmantojot akadēmiskas, profesionālas un/vai uzņēmējdarbības apmaiņas programmas, kuras vērstas uz zināšanu nodošanu starp pusēm 33.

3. Puses attiecīgā gadījumā veic piemērotus pasākumus, lai novērstu vai ierobežotu tādu licencēšanas praksi vai nosacījumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas var nelabvēlīgi ietekmēt starptautisko tehnoloģijas nodošanu un kas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums no tiesību īpašnieku puses vai acīmredzamu informācijas atšķirību ļaunprātīga izmantošana licenču piešķiršanas sarunās.

4. Puses atzīst tādu mehānismu izveides nozīmi, kas stiprina un veicina ieguldījumus Centrālamerikas puses republikās, jo īpaši novatoriskos un augsto tehnoloģiju sektoros. ES puse dara visu iespējamo, lai piedāvātu savā teritorijā esošām iestādēm un uzņēmumiem atvieglojumus, kas paredzēti, lai veicinātu un atbalstītu tehnoloģijas nodošanu Centrālamerikas puses republiku iestādēm un uzņēmumiem, lai šīs valstis varētu izveidot dzīvotspējīgu tehnoloģisko platformu.

5. Pasākumi, kas izklāstīti šajā pantā paredzēto mērķu sasniegšanai, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 55. pantā.

232. PANTS
Tiesību izsmelšana

Puses var brīvi noteikt kārtību attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu, ievērojot TRIPS līguma noteikumus.

2. NODAĻA
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI

A IEDAĻA
AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

233. PANTS
Piešķirtā aizsardzība

Puses apņemas ievērot:

a) Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961. gads) (turpmāk tekstā — Romas konvencija);

b) Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (1886. gads, pēdējie grozījumi izdarīti 1979. gadā) (turpmāk tekstā — Bernes konvencija);

c) Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Līgumu par autortiesībām (Ženēva, 1996. gads) (turpmāk tekstā — WCT), un

d) Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Līgumu par izpildījumu un fonogrammām (Ženēva, 1996. gads) (turpmāk tekstā — WPPT).

234. PANTS
Autortiesību termiņš

Puses vienojas, ka autortiesību aizsardzības termiņa aprēķināšanas mērķiem attiecībā uz literatūras un mākslas darbu aizsardzību piemēro Bernes konvencijas 7. un 7.bis pantu, ar nosacījumu, ka Bernes konvencijas 7. panta 1., 2., 3. un 4. punktā definētās aizsardzības minimālais termiņš ir septiņdesmit gadi.

235. PANTS
Blakustiesību termiņš

Puses vienojas, ka izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzības termiņa aprēķināšanas mērķiem piemēro Romas konvencijas 14. panta noteikumus, ar nosacījumu, ka Romas konvencijas 14. pantā definētās aizsardzības minimālais termiņš ir piecdesmit gadi.

236. PANTS
Tiesību kolektīvā pārvaldība

Puses atzīst nozīmi, kāda ir mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai un to savstarpējo procedūru izstrādei, lai savstarpēji nodrošinātu vieglāku piekļuvi saturam un tā nodošanu starp pušu teritorijām, un augsta attīstības līmeņa sasniegšanu attiecībā uz to uzdevumu izpildi.

237. PANTS
Apraide un publiskošana34

1. Šajā noteikumā izpildījuma vai fonogrammas publiskošana ir izpildījuma skaņu vai fonogrammā ierakstītu skaņu vai to atveidojumu nodošana sabiedrībai jebkādā veidā, izņemot apraidi. Šajā pantā "publiskošana" ietver skaņu vai fonogrammā ierakstītu skaņu atveidojumu publisku pārraidīšanu.

2. Katra puse saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt raidīt un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau pārraidīts vai izdarīts no ieraksta.

3. Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu tiešu vai netiešu izmantošanu apraidei vai jebkādai publiskošanai. Ja nav noslēgta vienošanās starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, puses var paredzēt nosacījumus par šādas atlīdzības sadalīšanu starp abām tiesību subjektu kategorijām.

4. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt retranslēt bezvadu sistēmā to raidījumus, kā arī publiskot to televīzijas pārraides, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas publikai pieejamas par ieejas maksu.

5. Puses savos tiesību aktos var paredzēt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz 2., 3. un 4. punktā noteiktajām tiesībām tikai atsevišķos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā tiesību priekšmeta parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību subjektu likumīgās intereses.

B IEDAĻA
PREČU ZĪMES

238. PANTS
Starptautiskie nolīgumi

Eiropas Savienība un Centrālamerikas puses republikas veic visus pamatotos pasākumus, lai:

a) ratificētu Madrides Nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu (Madride, 1989. gads) vai pievienotos tam, un

b) ievērotu Preču zīmju līgumu (Ženēva, 1994. gads).

239. PANTS
Reģistrācijas procedūra

ES puse un Centrālamerikas puses republikas paredz preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā pienācīgi pamato un rakstveidā noformē katru galīgo lēmumu, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde. Preču zīmes reģistrācijas atteikuma iemeslus rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam, kuram ir iespēja apstrīdēt šādu atteikumu un pārsūdzēt galīgo atteikumu tiesā. ES puse un Centrālamerikas puses republikas arī nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu iesniegšanas procedūra notiek pēc sacīkstes principa.

240. PANTS
Plaši pazīstamas preču zīmes

Attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav identiski vai līdzīgi tiem, kurus atpazīst pēc plaši pazīstamas preču zīmes, ja šīs preču zīmes izmantošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ja šādas izmantošanas dēļ varētu tikt nodarīts kaitējums reģistrētās preču zīmes īpašnieka interesēm, mutatis mutantis piemēro Parīzes konvencijas 6.bis pantu. Lielākas skaidrības labad puses šo aizsardzību var piemērot arī nereģistrētām plaši pazīstamām preču zīmēm.

241. PANTS
Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Puses var noteikt ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu. Nosakot šādus izņēmumus, ņem vērā reģistrētās preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās tiesības.

C IEDAĻA
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

242. PANTS
Vispārīgi noteikumi

1. Turpmākie noteikumi attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir pušu teritorijā.

2. Šajā nolīgumā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir norādes, kas identificē preces izcelsmi puses teritorijā vai šādas teritorijas reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

243. PANTS
Darbības un piemērošanas joma

1. Puses atkārtoti apstiprina tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līguma II daļas 3. iedaļā.

2. Uz puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā otrai pusei, šis pants attiecas tikai tad, ja tās tiek atpazītas un atzītas par tādām to izcelsmes valstī.

244. PANTS
Aizsardzības sistēma

1. Puses patur spēkā vai ievieš savos tiesību aktos sistēmas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pirms šā nolīguma stāšanās spēkā saskaņā ar V daļas 353. panta 5. punktu.

2. Pušu tiesību akti ietver tādus elementus kā:

a) reģistrs, kurā uzskaitītas to attiecīgajās teritorijās aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

b) administratīvs process, kura gaitā pārbauda, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes identificē preces izcelsmi vienas puses teritorijā, reģionā vai apvidū, ja preces kvalitāte, reputācija vai cita īpašība galvenokārt ir saistāma ar tās ģeogrāfisko izcelsmi;

c) prasība, ka reģistrētam nosaukumam jāatbilst konkrētam ražojumam vai ražojumiem, kuriem ir noteikta ražojuma specifikācija, ko var grozīt, tikai īstenojot atbilstīgu administratīvu procesu;

d) preces vai preču ražošanai piemērojamie kontroles noteikumi;

e) tiesības jebkuram uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā reģionā un kas ievēro kontroles pasākumu sistēmu, izmantot aizsargāto nosaukumu, ar nosacījumu, ka ražojums atbilst attiecīgajai specifikācijai;

f) procedūra, kas saistīta ar pieteikuma publicēšanu un ļauj ņemt vērā nosaukumu iepriekšējo lietotāju likumīgās intereses neatkarīgi no tā, vai šādus nosaukumus aizsargā vai neaizsargā kā intelektuālā īpašuma formu.

245. PANTS
Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdim puses saskaņā ar V daļas 353. panta 5. punktu35:

a) ir pabeigušas iebildumu iesniegšanas un pārbaudīšanas procedūras vismaz attiecībā uz tiem XVII pielikumā (To nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu teritorijās) uzskaitītajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumiem, par kuriem netika iesniegti iebildumi vai attiecībā uz kuriem valsts reģistrācijas procedūru gaitā kāds no iebildumiem tika noraidīts formālu iemeslu dēļ;

b) ir uzsākušas procedūras XVII pielikumā (To nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu teritorijās) uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, un ir beidzies iebildumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz XVII pielikumā uzskaitītajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumiem, par kuriem iesniegti iebildumi, un šādi iebildumi ir atzīti par prima facie meritorious valsts reģistrācijas procedūru gaitā;

c) aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām piešķirta aizsardzība kā tādām atbilstoši šajā nolīgumā noteiktajam aizsardzības līmenim.

2. Asociācijas padome savā pirmajā sanāksmē pieņem lēmumu, ar ko XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) iekļauj visus tos XVII pielikumā (To nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu teritorijās) ietvertos nosaukumus, kuri ir aizsargāti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pēc tam, kad tos veiksmīgi pārbaudījušas pušu kompetentās valsts vai reģionālās iestādes.

246. PANTS
Piešķirtā aizsardzība

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), kā arī tās, kuras pievienotas atbilstoši 247. pantam, aizsargā vismaz pret:

a) jebkuru tādu līdzekļu izmantošanu preču noformēšanā vai prezentācijā, kas norāda vai uzvedina uz domām, ka attiecīgās preces izcelsme ir ģeogrāfiskā teritorijā, kura nav patiesā preces izcelsmes vieta, tādējādi maldinot sabiedrību attiecībā uz preces ģeogrāfisko izcelsmi;

b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu tādiem pašiem ražojumiem, kuru izcelsme nav attiecīgajā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē minētajā vietā, pat ja ir norādīta ražojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots vai papildināts ar tādiem vārdiem kā "veids", "tips", "imitācija", "līdzīgs" vai tamlīdzīgi;

c) jebkuru citu praksi, kas maldina patērētāju attiecībā uz ražojuma patieso izcelsmi, vai jebkuru citu izmantošanas veidu, kurš uzskatāms par negodīgas konkurences īstenošanu tā, kā tas noteikts Parīzes konvencijas 10.bis pantā.

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kam piešķirta aizsardzība vienā no pusēm atbilstoši 245. pantā noteiktajai procedūrai, attiecīgajā pusē nevar uzskatīt par tādu, kura kļuvusi par sugas vārdu, kamēr vien tā tiek aizsargāta kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde izcelsmes pusē.

3. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādē ir iekļauts vārds, kas pusē tiek uzskatīts par sugas vārdu, šāda sugas vārda izmantošanu uz attiecīgās preces konkrētajā pusē neuzskata par tādu, kura ir pretrunā šim pantam.

4. Attiecībā uz tādu ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas nav vīni un spirtotie dzērieni, nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas nosaka pusei pienākumu aizliegt nepārtraukti un līdzīgā veidā izmantot konkrētu otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem kādam no tās valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir izmantojuši attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi labā ticībā un nepārtraukti attiecībā uz tām pašām vai saistītām precēm vai pakalpojumiem konkrētās puses teritorijā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

247. PANTS
Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1. Puses vienojas par iespēju pievienot papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz vīniem, spirtotajiem dzērieniem, lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas attiecīgā gadījumā aizsargājami, pamatojoties uz šajā sadaļā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.

Šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pēc tam, kad tās veiksmīgi pārbaudījušas kompetentās valsts vai reģionālās iestādes, iekļauj XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) saskaņā ar attiecīgiem Asociācijas padomei paredzētiem noteikumiem un procedūrām.

2. Par dienu, kurā iesniegts aizsardzības pieteikums, uzskata dienu, kurā otrai pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādiem pieteikumiem piemērojamās formālās prasības.

248. PANTS
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un preču zīmju attiecības

1. Pušu tiesību akti nodrošina, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kas atbilst kādai no 246. pantā uzskaitītajām situācijām attiecībā uz tamlīdzīgiem ražojumiem36, tiek noraidīts, ja šāds reģistrācijas pieteikums tiek iesniegts pēc termiņa, kurš noteikts pieteikumu iesniegšanai par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanu attiecīgajā teritorijā37.

2. Līdzīgi puses saskaņā ar saviem vietējiem vai reģionāliem tiesību aktiem var paredzēt iemeslus, kuru dēļ tiek atteikta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, tostarp iespēju nepiešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja, ņemot vērā labi zināmu vai plaši pazīstamu preču zīmi, aizsardzība varētu maldināt patērētājus attiecībā uz ražojuma patieso identitāti.

3. Puses patur spēkā tiesiskos līdzekļus, ko jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var izmantot, lai pieprasītu preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

249. PANTS
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas tiesības

Tiklīdz ģeogrāfiskās izcelsmes norādei tiek piešķirta aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu pusē, kas nav izcelsmes puse, šāda aizsargāta nosaukuma izmantošanai nav vajadzīga lietotāju reģistrācija šādā pusē.

250. PANTS
Domstarpību izšķiršana

Nevienai no pusēm nav tiesiskās aizsardzības līdzekļu, lai apstrīdētu valsts vai reģionālās kompetentās iestādes galīgo lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju vai aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma IV daļas X sadaļu (Domstarpību izšķiršana). Jebkuru pretenziju pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību izskata pieejamās tiesu iestādes, kas izveidotas saskaņā ar katras puses vietējiem vai reģionāliem tiesību aktiem.

D IEDAĻA
DIZAINPARAUGI

251. PANTS
Starptautiskie nolīgumi

Eiropas Savienība un Centrālamerikas puses republikas veic visus pamatotos pasākumus, lai izpildītu Hāgas Vienošanos par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju (Ženēvas akts, 1999. gads).

252. PANTS
Aizsardzības prasības

1. Puses nodrošina aizsardzību jauniem38 vai oriģināliem patstāvīgi radītiem dizainparaugiem.

2. Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja tas būtiski atšķiras no zināmiem dizainparaugiem vai zināmu dizaina īpašību apvienojumiem.

3. Šo aizsardzību nodrošina ar reģistrāciju, un tā piešķir dizainparaugu turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šā panta noteikumiem. Katra puse var noteikt, ka nereģistrēti dizainparaugi, kas darīti pieejami sabiedrībai, piešķir ekskluzīvas tiesības tikai tad, ja apstrīdētā izmantošana ir aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultāts.

253. PANTS
Izņēmumi

1. Puses var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatotā pretrunā aizsargāto dizainparaugu parastajai izmantošanai un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

2. Dizainparaugu aizsardzību neattiecina uz dizainparaugiem, kas veidoti, ņemot vērā galvenokārt tehniskus vai funkcionālus apsvērumus.

3. Dizainparaugs nepiešķir tiesības, ja tas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības morālei.

254. PANTS
Piešķirtās tiesības

1. Aizsargāta dizainparauga īpašniekam ir tiesības liegt trešām pusēm, kas nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, izgatavot, pārdot vai importēt preces, kurām ir aizsargātais dizains vai kuras iemieso aizsargāto dizainu, ja šāda darbība tiek veikta komerciālos nolūkos.

2. Turklāt puses nodrošina efektīvu aizsardzību rūpnieciskajiem dizainparaugiem, lai novērstu darbības, kas nepamatoti kaitē dizainparauga parastajai izmantošanai vai ir nesaderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi, atbilstoši Parīzes Konvencijas 10.bis panta noteikumiem.

255. PANTS
Aizsardzības termiņš

1. ES pusē un Centrālamerikas puses republikās spēkā esošās aizsardzības termiņš ir vismaz desmit gadi. Katra puse var noteikt, ka aizsardzības termiņu tiesību subjektam var pagarināt par vienu vai vairākiem piecu gadu termiņiem līdz katras puses tiesību aktos noteiktajam maksimālajam aizsardzības termiņam.

2. Ja puse paredz nereģistrētu dizainparaugu aizsardzību, šādas aizsardzības termiņš ir vismaz trīs gadi.

256. PANTS
Reģistrācijas spēkā neesamība vai atteikums

1. Atteikt dizainparauga reģistrēšanu vai to atzīt par spēkā neesošu var tikai pārliecinošu un svarīgu iemeslu dēļ, kas saskaņā ar katras puses tiesību aktiem var būt šādi:

a) ja dizainparaugs neatbilst 252. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai;

b) ja saskaņā ar tiesas lēmumu tiesību subjektam nav tiesību uz dizainparaugu;

c) ja dizainparaugs ir pretrunā iepriekšējam dizainparaugam, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pēc pieteikuma iesniegšanas dienas vai — ja tiek pieprasīta prioritāte — dizainparauga prioritātes dienas, un kas ir aizsargāts ar reģistrētu dizainparaugu vai dizainparauga pieteikumu, sākot no dienas pirms minētās dienas;

d) ja vēlākā dizainparaugā ir izmantota atšķirības zīme, un attiecīgās puses tiesību akti, kas reglamentē minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību subjektam tiesības aizliegt šādu izmantošanu;

e) ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas aizsargāts saskaņā ar attiecīgās puses autortiesību likumu;

f) ja dizainparaugā ir neatbilstoši izmantota kāda no Parīzes konvencijas 6.ter pantā uzskaitītajām pozīcijām vai žetoni, emblēmas un ģerboņi, uz kuriem neattiecas 6.ter pants un ar kuriem konkrētajā pusē ir saistāmas īpašas sabiedrības intereses;

g) ja rūpnieciskā dizainparauga publiskošana ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības morālei.

2. Puse kā alternatīvu spēkā neesamībai var noteikt, ka tāda dizainparauga lietošana, uz kuru attiecas 1. punktā paredzētie apstākļi, var tikt ierobežota.

257. PANTS
Saistība ar autortiesībām

Dizainparaugam, ko aizsargā dizainparauga tiesības un kas reģistrēts pusē saskaņā ar šo iedaļu, var būt arī tiesības uz aizsardzību atbilstīgi minētās puses autortiesību likumam, sākot no dienas, kurā dizainparaugs ir radīts vai jebkādā veidā noteikts.

E IEDAĻA
PATENTI

258. PANTS
Starptautiskie nolīgumi

1. Puses ievēro Budapeštas līgumu par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā (1977. gads, grozīts 1980. gadā).

2. Eiropas Savienība veic pamatotus pasākumus, lai izpildītu Patentu līgumu (Ženēva, 2000. gads), un Centrālamerikas puses republikas veic pamatotus pasākumus, lai ratificētu minēto līgumu vai pievienotos tam.

F IEDAĻA
AUGU ŠĶIRNES

259. PANTS
Augu šķirnes

1. Puses paredz augu šķirņu aizsardzību, izmantojot patentus vai efektīvu sui generis sistēmu, vai arī abu šo elementu apvienojumu.

2. Puses saprot, ka starp augu šķirņu aizsardzību un puses spēju aizsargāt un saglabāt savus ģenētiskos resursus nepastāv pretruna.

3. Pusēm ir tiesības noteikt izņēmumus ekskluzīvajām tiesībām, ko piešķir selekcionāriem, lai ļautu lauksaimniekiem saglabāt, izmantot un veikt apmaiņu ar aizsargāto saimniecības vajadzībām saglabāto sēklu vai pavairošanas materiālu.

3. NODAĻA
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEMĒROŠANA

260. PANTS
Vispārīgi pienākumi

1. Puses atkārtoti apstiprina savas TRIPS līgumā un jo īpaši tā III daļā paredzētās tiesības un pienākumus un paredz turpmāk tekstā minētos papildu pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Minētie pasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi, samērīgi un objektīvi un nav katrā ziņā sarežģīti vai dārgi, vai saistīti ar nesamērīgiem termiņiem vai nepamatotiem kavējumiem39.

2. Šie pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

261. PANTS
Tiesīgie prasītāji

Katra puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a) intelektuālā īpašuma tiesību subjektus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem un

b) federācijas un asociācijas, kā arī licences ekskluzīvus turētājus un citus pienācīgi pilnvarotus licences turētājus, ciktāl tas ir atļauts un saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem. Jēdziens "licences turētājs" attiecas uz konkrētā intelektuālajā īpašumā ietvertu atsevišķu vai vairāku ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību licences turētāju.

262. PANTS
Pierādījumi

Puses veic tādus pasākumus, kādi ir vajadzīgi, ja tiesību subjekts ir iesniedzis pamatoti pieejamus pierādījumus, lai pamatotu savu argumentu, ka tā intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas komerciālā mērogā, un ir norādījis tādus pierādījumus attiecībā uz savu argumentu pamatojumu kā pretējās puses kontrole, lai kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma saņemšanas attiecīgā gadījumā un, ja to paredz piemērojamie tiesību akti, varētu pieprasīt, lai pretējā puse iesniedz šādus pierādījumus, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.

263. PANTS
Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

Tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir iesniegusi pamatoti pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, var noteikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību. Šādi pasākumi var būt pārkāpuma preču sīka raksturošana, ņemot vai neņemot paraugus, vai to fizisks arests un — attiecīgos gadījumos — šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai izmantoto materiālu un piederumu, kā arī saistīto dokumentu sīka raksturošana. Šos pasākumus vajadzības gadījumā var veikt, neuzklausot otru pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību subjektam vai ja pastāv uzskatāms pierādījumu iznīcināšanas risks.

264. PANTS
Tiesības uz informāciju

Puses var noteikt, ka, ja vien tas ir samērīgi ar pārkāpuma smagumu, tiesu iestādēm ir pilnvaras likt pārkāpējam informēt tiesību subjektu par pārkāpuma preču vai pakalpojumu ražošanā un izplatīšanā iesaistītajām trešām personām un par preču vai pakalpojumu izplatīšanas kanāliem.

265. PANTS
Pagaidu un piesardzības pasākumi

1. Katra puse paredz, ka tās tiesu iestādēm ir pilnvaras noteikt pagaidu un piesardzības pasākumus un nekavējoties īstenot tos, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu draudus vai aizliegtu turpināt iespējamos pārkāpumus. Šādus pasākumus var pieprasīt pēc tiesību subjekta pieprasījuma, inaudita altera parte vai pēc atbildētāja uzklausīšanas, saskaņā ar katras puses tiesu iestāžu procesuālajiem noteikumiem.

2. Katra puse nosaka, ka tās tiesu iestādēm ir pilnvaras pieprasīt, lai prasītājs iesniedz jebkādus pamatoti pieejamos pierādījumus, lai tās pietiekami pārliecinātos, ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai ka šāda pārkāpšana ir nenovēršama, un likt prasītājam iesniegt pamatotu nodrošinājumu vai līdzvērtīgu apliecinājumu, kas ir pietiekams, lai aizsargātu atbildētāju un novērstu tiesību pārkāpšanu, tā, lai netiktu nepamatoti liegta šādu procedūru izmantošana.

266. PANTS
Korektīvi pasākumi

1. Katra puse nosaka, ka:

a) tās tiesu iestādēm ir pilnvaras pēc prasītāja lūguma un neskarot jebkādus zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies tiesību subjektam, pieprasīt to preču iznīcināšanu, attiecībā uz kurām konstatēts, ka tās ir pirātpreces vai viltotas preces, vai citus atbilstošus pasākumus, lai galīgi izņemtu šādas preces no tirdzniecības kanāliem;

b) tās tiesu iestādēm ir pilnvaras attiecīgos gadījumos nospriest, ka materiāli un piederumi, kas pārsvarā izmantoti šādu pirātpreču vai viltotu preču ražošanā vai radīšanā, ir bez jebkādas kompensācijas iznīcināmi vai — izņēmuma gadījumos — izmantojami ārpus tirdzniecības kanāliem tā, lai mazinātu turpmāku pārkāpumu risku. Izvērtējot šādu korektīvu pasākumu pieprasījumus, puses tiesu iestādes cita starpā var ņemt vērā pārkāpuma smagumu, kā arī to trešo personu intereses, kam ir īpašuma, turējuma, līgumiskas vai nodrošinātas intereses.

2. Katra puse var noteikt, ka tiesu iestādes bez tiesību subjekta atļaujas nepieprasa preču ar viltotām preču zīmēm un preču, ar kurām tiek pārkāptas autortiesības un blakustiesības, dāvināšanu labdarībai, ja to atļauj vietējie tiesību akti, vai ka šādas preces var tikt dāvinātas labdarībai tikai konkrētos apstākļos, ko var noteikt saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem. Nekādā ziņā ar nelikumīgi piestiprinātās preču zīmes vienkāršu noņemšanu nav pietiekami, lai atļautu preču laišanu apgrozībā tirdzniecības kanālos, izņemot gadījumus, kas noteikti vietējos tiesību aktos un citos starptautiskos noteikumos.

3. Izvērtējot šādu korektīvu pasākumu pieprasījumus, puses var piešķirt savām tiesu iestādēm tiesības cita starpā ņemt vērā pārkāpuma smagumu, kā arī to trešo personu intereses, kam ir īpašuma, turējuma, līgumiskas vai nodrošinātas intereses.

4. Tiesu iestādes pieprasa veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, izņemot ārkārtas apstākļus.

5. Saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem puses var paredzēt citus korektīvus pasākumus saistībā ar precēm, attiecībā uz kurām konstatēts, ka tās ir pirātpreces vai viltotas preces, un saistībā ar materiāliem un piederumiem, kas pārsvarā izmantoti šādu preču radīšanā vai ražošanā.

267. PANTS
Zaudējumi

Tiesu iestādēm ir pilnvaras likt pārkāpējam samaksāt tiesību subjektam par zaudējumiem pietiekamā apmērā, lai kompensētu kaitējumu, kas tiesību subjektam nodarīts tāpēc, ka tā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ir izdarījis pārkāpējs, kurš ir izdarījis pārkāpumu apzināti vai ar pietiekamu pamatojumu, lai to apzinātos. Attiecīgos gadījumos puses var pilnvarot tiesu iestādes likt atlīdzināt peļņas zaudējumus un/vai samaksāt iepriekš noteiktus zaudējumus, pat ja pārkāpējs nav iesaistījies pārkāpumā apzināti vai ar pietiekamu pamatojumu, lai to apzinātos.

268. PANTS
Tiesu izdevumi

Puses nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesu izdevumus un citas izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī puse, ja vien to nepieļauj taisnīguma princips saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem.

269. PANTS
Tiesas nolēmumu publicēšana

Puses var noteikt, ka tiesvedībā, kas ierosināta par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un uz pārkāpēja rēķina var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp lēmuma paziņošanai un tā pilnīgai vai daļējai publicēšanai. Puses var paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus, kas ir atbilstoši konkrētajiem apstākļiem, tostarp plaša mēroga reklāmu.

270. PANTS
Pieņēmums par autortiesībām

Lai varētu piemērot šajā sadaļā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību turētāju aizsargāto tiesību subjektu, ja nav pierādījumu par pretējo, un lai šo tiesību subjektu uzskatītu par aizsargātu un attiecīgi lai saistībā ar to varētu ierosināt tiesvedību, ir pietiekami, ja autortiesību vai blakustiesību turētāju vārds vai nosaukums uz konkrētā darba ir norādīts parastā veidā.

271. PANTS
Kriminālsankcijas

Puses paredz kriminālprocesu un naudas sodu piemērošanu vismaz apzinātas preču zīmju viltošanas vai komerciāla mēroga autortiesību pirātisma gadījumos. Pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver cietumsodu un/vai naudas sodus, kas ir pietiekami, lai atturētu no līdzīgas rīcības, atbilstoši naudas sodu apjomam, kuru piemēro par attiecīga smaguma noziegumiem. Attiecīgos gadījumos pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver arī pārkāpuma preču un to materiālu un piederumu arestu, atsavināšanu un iznīcināšanu, kuru dominējošā izmantošana bijusi pārkāpuma pamatā. Puses var noteikt kriminālprocesus un naudas sodus, kas piemērojami citos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos, jo īpaši, ja tie izdarīti apzināti un komerciālā mērogā.

272. PANTS
Pakalpojumu sniedzēju atbildības ierobežojumi

Puses vienojas, ka tās paturēs spēkā pakalpojumu sniedzēju atbildības ierobežojumus, ko pašlaik paredz to attiecīgie tiesību akti, proti:

a) attiecībā uz ES pusi — tos, kas paredzēti Direktīvā 2000/31/EK par elektronisko komerciju;

b) attiecībā uz Centrālamerikas puses republikām — vietējā mērogā noteiktos, lai izpildītu to starptautiskās saistības.

Puse var atlikt šā panta noteikumu stāšanos spēkā uz laika posmu, kas nav ilgāks par trim gadiem, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

273. PANTS
Pasākumi uz robežas

1. Puses atzīst nozīmi, kāda ir sadarbībai muitas lietās, un tāpēc apņemas veicināt muitas likumu izpildi saistībā ar viltotu preču zīmju precēm un autortiesību pirātprecēm, jo īpaši īstenojot informācijas apmaiņu un koordināciju starp pušu muitas pārvaldēm.

2. Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, puses nosaka pasākumus, kas ļauj tiesību subjektam, kuram ir pamatotas aizdomas, ka var notikt tādu preču importēšana, eksportēšana, atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās, pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā vai brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas preču zīmes vai autortiesības, iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm, lai muitas dienesti atliktu šādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu. Jāsaprot, ka nav pienākuma šādu kārtību attiecināt uz tādu preču importu, kuras tiesību subjekts laidis tirgū citā valstī vai kuras laistas tirgū citā valstī ar viņa piekrišanu.

3. Visas tiesības vai pienākumi, kas attiecībā uz importētāju noteikti TRIPS līguma 4. sadaļā, ir piemērojami arī preču eksportētājam vai turētājam.

4. Katra puse nosaka, ka tās kompetentās iestādes var uzsākt pasākumus uz robežas ex officio importa, eksporta un tranzīta gadījumos.

4. NODAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

274. PANTS
Intelektuālā īpašuma apakškomiteja

1. Puses ar šo izveido Intelektuālā īpašuma apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas), lai uzraudzītu šīs sadaļas 231. panta un 2. nodaļas C iedaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) īstenošanu.

2. Apakškomitejas funkcijas ir šādas:

a) ieteikt Asociācijas komitejai apstiprināšanai Asociācijas padomē grozījumus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, kas ietverts XVIII pielikumā (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes);

b) veikt informācijas apmaiņu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai apsvērtu to aizsardzību saskaņā ar šo nolīgumu, kā arī par tām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas vairs netiek aizsargātas to izcelsmes valstī;

c) veicināt tehnoloģijas nodošanu no ES puses Centrālamerikas puses republikām;

d) noteikt prioritārās jomas, kurās iniciatīvas vērš uz tādām jomām kā tehnoloģijas nodošana, pētniecība un izstrāde, kā arī cilvēkkapitāla palielināšana;

e) veikt uzskaiti vai uzturēt reģistru par procesā esošām programmām, darbībām vai iniciatīvām intelektuālā īpašuma jomā, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijas nodošanai;

f) iesniegt attiecīgus ieteikumus Asociācijas komitejai par tās kompetencē esošiem jautājumiem, un

g) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka Asociācijas komiteja.

275. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība intelektuālā īpašuma jomā

Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt savstarpējās sadarbības un tehniskās palīdzības iniciatīvas jautājumos, kas saistīti ar šo sadaļu. Šajā ziņā puses ir apzinājušas vairākus sadarbības pasākumus, kas izklāstīti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 55. pantā.

276. PANTS
Nobeiguma noteikumi

1. Panama var atlikt 233. panta c) un d) punkta, 234. panta, 238. panta b) punkta, 240. panta, 252. panta 1. un 2. punkta, 255. panta 2. punkta, 256. panta, 258. panta 1. punkta, 259. panta, 266. panta 4. punkta un 271. panta stāšanos spēkā uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

2. Panama pievienojas Patentu kooperācijas līgumam (Vašingtona, 1970. gads, pēdējie grozījumi izdarīti 2001. gadā) ne vēlāk kā divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

VII SADAĻA
TIRDZNIECĪBA UN KONKURENCE

277. PANTS
Definīcijas

Šajā sadaļā:

1. "Konkurences tiesības" ir:

a) attiecībā uz ES pusi — Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, un to īstenošanas noteikumi un grozījumi;

b) attiecībā uz Centrālamerikas pusi — Centrālamerikas Konkurences noteikumi (turpmāk tekstā — Noteikumi), kas tiek ieviesti saskaņā ar Protocolo al Tratado General de Integración Económica Centroamericana (Protocolo de Guatemala) 25. pantu un Convenio Marco para el Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana 21. pantu (Gvatemala, 2007. gads);

c) līdz Noteikumu pieņemšanai atbilstoši 279. pantam "konkurences tiesības" ir katras Centrālamerikas puses republikas vietējās konkurences tiesības, kas pieņemtas vai paturētas spēkā saskaņā ar 279. pantu, un

d) jebkādas izmaiņas, kas var tikt ieviestas minētajos tiesību aktos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

2. "Konkurences struktūra" ir:

a) attiecībā uz ES pusi — Eiropas Komisija;

b) attiecībā uz Centrālamerikas pusi — Centrālamerikas Konkurences padome, kas Centrālamerikas pusei jāizveido un jāparedz savos Konkurences noteikumos, un

c) līdz brīdim, kad tiek izveidota un sāk darboties Centrālamerikas Konkurences padome atbilstoši 279. pantam, "konkurences struktūra" ir katras Centrālamerikas puses republikas konkurences struktūra.

278. PANTS
Principi

1. Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta prakse var ietekmēt tirgu pareizu darbību un ieguvumus, ko rada tirdzniecības liberalizācija.

2. Tāpēc puses vienojas, ka turpmāk uzskaitītais ir nesaderīgs ar šo nolīgumu, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp pusēm:

a) tādas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņota darbība starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai traucēt konkurenci40, kā noteikts to attiecīgajās konkurences tiesībās;

b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa vai būtiskas ietekmes tirgū, vai ievērojamas dalības tirgū jebkāda veida ļaunprātīga izmantošana, kā noteikts to attiecīgajās konkurences tiesībās, un

c) uzņēmumu koncentrācija, kas būtiski traucē konkurences efektivitāti, kā noteikts to attiecīgajās konkurences tiesībās.

279. PANTS
Īstenošana

1. Puses nosaka vai patur spēkā visaptverošas konkurences tiesības, kurās ir efektīvi iztirzāta pret konkurenci vērsta prakse, kas minēta 278. panta 2. punkta a)-c) apakšpunktā. Puses izveido vai saglabā konkurences struktūras, kas ir ieceltas un atbilstoši nodrošinātas konkurences tiesību pārredzamai un efektīvai īstenošanai.

2. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī kāda no pusēm vēl nav pieņēmusi 277. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās konkurences tiesības vai iecēlusi 277. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto konkurences struktūru, tā to izdara septiņos gados. Kad ir beidzies pārejas posms, šajā sadaļā minēto konkurences tiesību un konkurences struktūras noteikumi ir tikai tie, kas definēti 277. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

3. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī kāda no Centrālamerikas puses republikām vēl nav pieņēmusi 277. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās konkurences tiesības vai iecēlusi 277. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto konkurences struktūru, tā to izdara trīs gados.

4. Nekas šajā sadaļā neskar kompetences, ko puses piešķīrušas savām attiecīgajām reģionālajām un valsts iestādēm savu attiecīgo konkurences tiesību efektīvai un saskaņotai īstenošanai.

280. PANTS
Publiski uzņēmumi un uzņēmumi, kam uzticētas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, tostarp noteiktie monopoluzņēmumi

1. Nekas šajā sadaļā neliedz Centrālamerikas puses republikām vai Eiropas Savienības dalībvalstīm iecelt vai saglabāt publiskus uzņēmumus, uzņēmumus, kam uzticētas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, vai monopolus saskaņā ar to attiecīgiem vietējiem tiesību aktiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajām struktūrām piemēro konkurences tiesības, ciktāl konkurences tiesību piemērošana nerada šķēršļus tādu īpašo uzdevumu juridiskai vai faktiskai izpildei, kurus tām uzticējusi Centrālamerikas puses republika vai ES puses dalībvalsts.

3. Puses nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, šādas struktūras neīsteno diskrimināciju41 attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek pirktas vai pārdotas preces vai pakalpojumi, nedz starp kādas puses fiziskām un juridiskām personām, nedz starp precēm ar izcelsmi kādā no pusēm.

4. Nekas šajā sadaļā neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti šā nolīguma IV daļas V sadaļā (Valsts iepirkums).

281. PANTS
Nekonfidenciālas informācijas apmaiņa un sadarbība izpildes jomā

1. Lai veicinātu savu attiecīgo konkurences tiesību efektīvu piemērošanu, konkurences struktūras var veikt nekonfidenciālas informācijas apmaiņu.

2. Vienas puses konkurences struktūras var prasīt otras puses konkurences struktūras sadarbību attiecībā uz izpildes darbībām. Šāda sadarbība neliedz pusēm pieņemt patstāvīgus lēmumus.

3. Nevienai no pusēm netiek prasīts paziņot informāciju otrai pusei. Ja puse nolemj paziņot informāciju, šāda puse var atsaukt informāciju, ja šādas informācijas paziņošana ir aizliegta ar tās puses normatīvajiem aktiem, kuras rīcībā ir informācija, vai ja tā būtu nesaderīga ar puses interesēm. Puse var pieprasīt, lai informācija, kas tiek paziņota atbilstoši šim pantam, tiktu izmantota atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kurus tā var precizēt.

282. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība

Puses vienojas, ka to kopīgajās interesēs ir veicināt tehniskās palīdzības iniciatīvas, kas saistītas ar konkurences politiku un tiesībaizsardzības darbībām. Šī sadarbība ir izklāstīta šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 52. pantā.

283. PANTS
Domstarpību izšķiršana

Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai atrisinātu jautājumus, kas izriet no šīs sadaļas.

VIII SADAĻA
TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

284. PANTS
Konteksts un mērķi

1. Puses patur prātā 1992. gada Darba kārtību 21 par vidi un attīstību, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto Ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu un 2006. gadā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē pieņemto Ministru deklarāciju par pilnīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķi un nodrošinātu šā mērķa iekļaušanu un atspoguļošanu katrā to tirdzniecības attiecību līmenī. Tālab puses atzīst, ka svarīgi ir ņemt vērā ne vien to attiecīgo iedzīvotāju, bet arī nākamo paaudžu vislabākās ekonomiskās, sociālās un vides intereses.

2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kuras pīlāri — ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība — ir savstarpēji neatkarīgi un savstarpēji nostiprinoši. Puses uzsver ieguvumu, ko iegūst, ar tirdzniecību saistītus sociālos un vides jautājumus uzskatot par daļu no vispārējās pieejas attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

3. Puses vienojas, ka šī sadaļa iemieso sadarbības pieeju, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, ņemot vērā to atšķirīgo attīstības līmeni un to pašreizējo un nākotnes vajadzību un prasību ievērošanu.

4. Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras un šā nolīguma IV daļas XI sadaļā (Starpniecības mehānisms attiecībā uz netarifa pasākumiem) paredzēto starpniecības mehānismu netarifa pasākumiem, lai atrisinātu jautājumus, kas izriet no šīs sadaļas.

285. PANTS
Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1. Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās konstitūcijas42 un tajās paredzēto regulējuma tiesību ievērošanu, lai izvirzītu savas ilgtspējīgās attīstības prioritātes, noteiktu savus vietējās vides un sociālās aizsardzības līmeņus un pieņemtu vai attiecīgi mainītu savus attiecīgos tiesību aktus un politiku.

2. Katra puse tiecas nodrošināt, ka tās tiesību akti un politika paredz un veicina augstu vides un darba aizsardzības līmeni, kas atbilst tās sociālajiem, vides un ekonomikas apstākļiem un ir saderīgs ar 286. un 287. pantā minētajiem starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse tā ir, un tiecas uzlabot šos tiesību aktus un politiku, ar nosacījumu, ka tā netiek piemērota tā, ka tiek radīta patvaļīga vai nepamatota diskriminācija starp pusēm vai slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.

286. PANTS
Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi

1. Atsaucoties uz 2006. gadā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē pieņemto Ministru deklarāciju par pilnīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, puses atzīst, ka pilnīga un produktīva nodarbinātība un visiem pieejama pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, kas ietver sociālo aizsardzību, pamatprincipus un tiesības darbā un sociālajā dialogā, ir ilgtspējīgas attīstības pamatelementi visām valstīm un tādējādi arī prioritārais starptautiskās sadarbības mērķis. Šajā saistībā puses atkārtoti apstiprina savu vēlmi veicināt makroekonomikas politikas attīstību tā, lai tiktu sekmēta pilnīga un produktīva nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, tostarp vīriešiem, sievietēm un jauniešiem, pilnībā ievērojot pamatprincipus un tiesības darbā atbilstoši taisnības, līdztiesības, drošības un cieņas nosacījumiem.

Puses saskaņā ar saviem pienākumiem, kas tām ir saistoši kā Starptautiskās darba organizācijas (ILO) loceklēm, atkārtoti apstiprina savas saistības labā ticībā un saskaņā ar ILO Konstitūciju ievērot, veicināt un īstenot pamattiesību principus, uz kuriem attiecas ILO pamatkonvencijas, proti:

a) biedrošanās brīvība un tiesību uz kolektīvām sarunām faktiska atzīšana;

b) visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;

c) bērnu darba faktiska atcelšana un

d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības efektīvi ieviest savos tiesību aktos un praksē ILO pamatkonvencijas, kas ietvertas 1998. gada ILO Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā un ir šādas:

a) Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt;

b) Konvencija Nr. 182 par aizliegumu un nekavējošu rīcību, lai ierobežotu visnelabvēlīgākās bērnu darba formas;

c) Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu;

d) Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;

e) Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm;

f) Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā;

g) Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, un

h) Konvencija Nr. 98 par principu piemērošanu tiesībām apvienoties organizācijās un veikt kolektīvus darījumus.

3. Puses veic informācijas apmaiņu par to attiecīgo situāciju un sasniegumiem attiecībā uz pārējo ILO konvenciju ratificēšanu.

4. Puses uzsver, ka darba standartus nekad nedrīkst iesaistīt vai citādi izmantot aizsargājošas tirdzniecības nolūkiem un ka nedrīkst apšaubīt jebkuras puses salīdzinošās priekšrocības.

5. Puses apņemas attiecīgā gadījumā apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos darba jautājumos.

287. PANTS
Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi

1. Puses atzīst, ka starptautiskā vides pārvaldība un nolīgumi ir svarīgi elementi pasaules vai reģionālo vides problēmu risināšanā, un uzsver vajadzību uzlabot savstarpējo atbalstu starp tirdzniecību un vidi. Puses apņemas attiecīgā gadījumā apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošu ar tirdzniecību saistītu vides jautājumu risināšanā.

2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības savos tiesību aktos un praksē faktiski īstenot šādus daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir:

a) Monreālas Protokols par vielām, kas noārda ozona slāni;

b) Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;

c) Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

d) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk tekstā — CITES);

e) Konvencija par bioloģisko daudzveidību;

f) Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, un

g) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto Protokols43.

3. Puses apņemas nodrošināt, ka tās līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai ratificēs CITES XXI panta grozījumus, kas 1983. gada 30. aprīlī pieņemti Gaboronē (Botsvānā).

4. Puses arī apņemas, ciktāl tās vēl to nav izdarījušas, vēlākais līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai ratificēt un faktiski īstenot Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem.

5. Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē kā tādu, kas kādai pusei liedz noteikt vai veikt pasākumus šajā pantā minēto nolīgumu īstenošanai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek piemēroti tā, ka tiek radīta patvaļīga vai nepamatota diskriminācija starp valstīm, ja noteicošie apstākļi ir vienādi, vai slēpts ierobežojums starptautiskai tirdzniecībai.

288. PANTS
Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka tirdzniecībai ir jāveicina ilgtspējīga attīstība visos tās aspektos. Šajā saistībā tās atzīst starptautiskās sadarbības vērtību tādu centienu veicināšanā, kuru mērķis ir izveidot ilgtspējīgai attīstībai labvēlīgas tirdzniecības shēmas un tirdzniecības praksi, un vienojas sadarboties saistībā ar 288., 289. un 290. pantu, lai attiecīgā gadījumā izstrādātu sadarbību veicinošas pieejas.

2. Puses cenšas:

a) apsvērt situācijas, kurās tirdzniecības šķēršļu likvidēšana vai mazināšana būtu izdevīga tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību starp vides pasākumiem un tirgus pieejamību;

b) atvieglot un sekmēt tirdzniecību un tiešos ārvalstu ieguldījumus vides tehnoloģijās un pakalpojumos, atjaunojamā enerģijā un energoefektīvos ražojumos un pakalpojumos, tostarp ņemot vērā saistītās beztarifu barjeras;

c) atvieglot un sekmēt tādu ražojumu tirdzniecību, kas atbilst ilgtspējības apsvērumiem, tostarp tirdzniecību ar ražojumiem, uz kuriem attiecina tādas shēmas kā godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, ekomarķējumi, bioloģiskā ražošana, ieskaitot shēmas, kas paredz korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību, un

d) atvieglot un sekmēt tādas prakses un programmu attīstību, kuru mērķis ir veicināt atbilstošu ekonomisko atdevi no vides saudzēšanas un ilgtspējīgas izmantošanas, piemēram, ekotūrismu.

289. PANTS
Mežsaimniecības ražojumu tirdzniecība

Lai veicinātu meža resursu ilgtspējīgu pārvaldību, puses apņemas sadarboties, lai uzlabotu meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību un veicinātu likumīgu un ilgtspējīgu mežsaimniecības ražojumu tirdzniecību, izmantojot instrumentus, kas citu starpā var ietvert CITES efektīvu izmantošanu attiecībā uz apdraudētām koku sugām, sertifikācijas sistēmas ilgtspējīgi iegūtiem mežsaimniecības ražojumiem, reģionālus vai divpusējus meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) brīvprātīgus partnerības nolīgumus.

290. PANTS
Zivsaimniecības produktu tirdzniecība

1. Puses atzīst vajadzību veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, lai sekmētu zivju krājumu saglabāšanu un zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu tirdzniecību.

2. Tālab puses apņemas:

a) ievērot un efektīvi īstenot principus, ko paredz 1982. gada 10. decembra Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju sugu saglabāšanu un pārvaldību, saistībā ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību, starptautisko sadarbību starp valstīm, atbalstu zinātniskajām konsultācijām un izpētei, efektīvu uzraudzības, kontroles un pārbaudes pasākumu īstenošanu, kā arī karoga un ostas valstu pienākumiem, tostarp atbilstību un izpildi;

b) sadarboties, tostarp ar atbilstošām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, un šajās organizācijās, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, cita starpā izmantojot efektīvus rīkus kontroles un pārbaudes sistēmu īstenošanai nolūkā nodrošināt pilnīgu atbilstību saglabāšanas pasākumiem;

c) veikt zinātnisku un nekonfidenciālu tirdzniecības datu apmaiņu, lai dalītos pieredzē un labākajā praksē ilgtspējīgas zivsaimniecības jomā un — vispārīgāk — veicinātu ilgtspējīgu pieeju attiecībā uz zivsaimniecību.

3. Puses, ja tās vēl nav to izdarījušas, vienojas noteikt ostas valsts pasākumus atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kā arī iniciatīvas un pienākumus zivsaimniecības un piekrastes vides pareizai, ilgtspējīgai pārvaldībai ilgtermiņā.

291. PANTS
Aizsardzības līmeņu saglabāšana

1. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti vietējās vides vai darba tiesībās.

2. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām darba vai vides tiesībām, tādējādi ietekmējot tirdzniecību vai veicinot ieguldījuma vai ieguldītāja nodibināšanu, iegūšanu, paplašināšanu vai paturēšanu savā teritorijā.

3. Puse neīsteno bezdarbību savu darba un vides tiesību efektīvā īstenošanā, tādējādi ietekmējot tirdzniecību vai ieguldījumus starp pusēm.

4. Nevienu šīs sadaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas pilnvaro puses iestādes veikt tiesībaizsardzības pasākumus otras puses teritorijā.

292. PANTS
Zinātniskā informācija

Puses atzīst, ka tādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā, kuru mērķis ir aizsargāt vidi vai veselību un drošību darbā, svarīgi ir ņemt vērā zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, vienlaikus atzīstot, ka gadījumos, kad pastāv būtiska vai nenovēršama kaitējuma draudi, pilnīgas zinātniskās noteiktības trūkumu neizmanto kā iemeslu aizsargpasākumu atlikšanai.

293. PANTS
Ilgtspējības pārskatīšana

Puses apņemas kopīgi pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV daļas, kā arī saskaņā ar 302. pantu veikto sadarbības pasākumu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

294. PANTS
Institucionālais un uzraudzības mehānisms

1. Katra puse savā administrācijā izraugās biroju, kas darbojas kā kontaktpunkts, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Stājoties spēkā šim nolīgumam, puses iesniedz Asociācijas komitejai pilnīgu kontaktinformāciju par saviem kontaktpunktiem.

2. Puses ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomi44, kurā darbojas augsta līmeņa speciālisti no katras puses administrācijas. Pirms katras Padomes sanāksmes puses dara zināmu cita citai savu attiecīgo pārstāvju identitāti un kontaktinformāciju.

3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome rīko sanāksmi pirmajā gadā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un pēc tam — pēc vajadzības, lai pārraudzītu, kā tiek īstenota šī sadaļa, tostarp sadarbība saskaņā ar šā nolīguma III daļas VI sadaļu (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība). Padomes lēmumus un ieteikumus pieņem, pusēm savstarpēji vienojoties, un dara zināmus sabiedrībai, ja vien Padome nenolemj citādi.

4. Katra puse sasauc jaunas padomdevēju grupas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumos vai apspriežas ar esošajām45. Šīm grupām nosaka pienākumu izteikt viedokļus un iesniegt ieteikumus par ilgtspējīgas attīstības aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un konsultēt puses par to, kā labāk sasniegt šīs sadaļas mērķus.

5. Pušu padomdevēju grupās darbojas neatkarīgas reprezentatīvas organizācijas, kas līdzvērtīgi pārstāv ieinteresētās personas no ekonomikas, sociālās un vides jomas, tostarp darba devējus un darbinieku organizācijas, uzņēmumu asociācijas, nevalstiskās organizācijas un pašvaldību iestādes.

295. PANTS
Pilsoniskās sabiedrības dialoga forums

1. Puses vienojas organizēt un veicināt abu reģionu pilsoniskās sabiedrības dialoga forumu atklātam dialogam, kurā līdzvērtīgi pārstāvētas ieinteresētās personas no vides, ekonomikas un sociālās jomas. Pilsoniskās sabiedrības dialoga forumā dialogs notiek, aptverot pušu savstarpējo tirdzniecības attiecību ilgtspējīgas attīstības aspektus, kā arī veidus, kā sadarbība var veicināt šīs sadaļas mērķu sasniegšanu. Pilsoniskās sabiedrības dialoga forums notiek vienu reizi gadā, ja vien puses nevienojas citādi46.

2. Ja vien puses nevienojas citādi, katrā padomes sanāksmē notiek sesija, kurā tās locekļi ziņo pilsoniskās sabiedrības dialoga forumam par šīs sadaļas īstenošanu. Savukārt pilsoniskās sabiedrības dialoga forums var izteikt savu viedokli un atzinumus, lai veicinātu dialogu par to, kā labāk sasniegt šīs sadaļas mērķus.

296. PANTS
Apspriešanās ar valdību

1. Puse var lūgt sākt apspriedes ar citu pusi par jebkuru abpusēji interesējošu jautājumu saistībā ar šo sadaļu, iesniedzot rakstisku lūgumu otras puses kontaktpunktā. Lai lūgumu saņēmusī puse varētu atbildēt, lūgumā ietver informāciju, kas ir pietiekami konkrēta, lai jautājumu izklāstītu skaidri un atbilstoši faktiskajai situācijai, norādot problēmas būtību un sniedzot īsu kopsavilkumu par prasībām saskaņā ar šo sadaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad puse iesniedz lūgumu sākt apspriešanos.

2. Apspriedēs iesaistītās puses dara visu iespējamo, lai rastu savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu, ņemot vērā informāciju, ar ko apmainās apspriedēs iesaistītās puses, un iespējas sadarboties konkrētajā jautājumā. Apspriežu laikā īpašu uzmanību pievērš pušu — jaunattīstības valstu īpašajām problēmām un interesēm. Apspriedēs iesaistītās puses ņem vērā ILO vai tādu attiecīgo daudzpusējo vides organizāciju vai struktūru darbības, kuru locekles tās ir. Attiecīgā gadījumā apspriedēs iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var prasīt padomu vai palīdzību no minētajām organizācijām un struktūrām vai no jebkuras personas vai struktūras, kuru tās uzskata par atbilstošu, lai pilnībā izskatītu konkrēto jautājumu.

3. Ja deviņdesmit dienas pēc lūguma apspriesties apspriedēs iesaistīta puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, un ja vien apspriedēs iesaistītās puses nevienojas citādi, jautājumu var nodot izskatīšanai Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomē, iesniedzot rakstisku lūgumu pārējo pušu kontaktpunktos. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome nekavējoties sasauc sanāksmi, lai palīdzētu rast savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome uzskata par nepieciešamu, tā var prasīt ekspertu padomu interesējošos jautājumos, lai atvieglotu savu analīzi.

4. Jebkuru risinājumu, ko apspriedēs iesaistītās puses radušas konkrētajā jautājumā, dara zināmu sabiedrībai, ja vien Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome nenolemj citādi.

297. PANTS
Ekspertu grupa

1. Ja vien puses nevienojas citādi, apspriedēs iesaistīta puse sešdesmit dienas pēc jautājuma nodošanas izskatīšanai Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomē vai, ja jautājums nav nodots izskatīšanai Padomē, deviņdesmit dienas pēc apspriešanās lūguma iesniegšanas saskaņā ar 296. panta attiecīgi 1. un 3. punktu var lūgt sasaukt Ekspertu grupu, lai izskatītu jautājumu, kas nav pietiekami risināts apspriedēs ar valdību. Procedūrā iesaistītās puses var iesniegt Ekspertu grupai priekšlikumus.

2. Stājoties spēkā šim nolīgumam, puses iesniedz Asociācijas komitejā apstiprināšanai Padomē tās pirmajā sanāksmē tādu septiņpadsmit personu sarakstu, no kurām vismaz piecas personas nav nevienas puses valstspiederīgie un kurām ir īpašas zināšanas vides tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā vai tādu domstarpību izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, un tādu septiņpadsmit personu sarakstu, no kurām vismaz piecas personas nav nevienas puses valstspiederīgie un kurām ir īpašas zināšanas darba tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā vai tādu domstarpību izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem. Eksperti, kas nav nevienas puses valstspiederīgie, ir pieejami kā Ekspertu grupas priekšsēdētāji. Eksperti i) ir neatkarīgi no padomdevēju grupā(-s) pārstāvētajām pusēm vai organizācijām, nav saistīti ar tām un neizpilda to norādījumus, un ii) tiek izvēlēti, pamatojoties uz objektivitāti, uzticamību un labām spriešanas spējām.

3. Puses vienojas par to ekspertu aizvietošanu, kuri vairs nav pieejami darbam grupās, un tās var citādi vienoties pārveidot sarakstu, kā un kad tās uzskata to par nepieciešamu.

298. PANTS
Ekspertu grupas sastāvs

1. Ekspertu grupā ir trīs eksperti.

2. Priekšsēdētājs nevar būt kādas puses valstspiederīgais.

3. Katra procedūrā iesaistītā puse trīsdesmit dienās pēc pieprasījuma par ekspertu grupas izveidi saņemšanas izraugās vienu ekspertu no ekspertu saraksta. Ja puse neizraugās savu ekspertu minētajā termiņā, otra procedūrā iesaistītā puse no ekspertu saraksta izraugās tās procedūrā iesaistītās puses valstspiederīgo, kura nav izraudzījusies ekspertu. Abi izraudzītie eksperti vienojoties vai izlozes kārtā ieceļ priekšsēdētāju no to ekspertu vidus, kuri nav nevienas puses valstspiederīgie.

4. Privātpersonas nevar būt eksperti jautājumos, kuros tiem vai organizācijai, kam tie piesaistīti, ir tiešs vai netiešs interešu konflikts. Izvēloties ekspertus konkrētā jautājumā, tiek sagaidīts, ka katrs eksperts informēs par tādu interešu, attiecību vai lietu esamību vai veidošanos, attiecībā uz kurām var tikt pamatoti sagaidīts, ka eksperts tās zina, vai kuras varētu ietekmēt vai likt pamatoti apšaubīt konkrētā eksperta neatkarību vai objektivitāti.

5. Ja kāda no procedūrā iesaistītajām pusēm uzskata, ka eksperts pārkāpj 4. punktā noteiktās prasības, procedūrā iesaistītās puses nekavējoties apspriežas, un, ja tās vienojas, ekspertu atbrīvo un ieceļ jaunu ekspertu saskaņā ar 3. punktā noteikto kārtību, kas tika izmantota atbrīvotā eksperta iecelšanai.

6. Ja vien procedūrā iesaistītās puses nevienojas citādi saskaņā ar 301. panta 2. punktu, Ekspertu grupu izveido ne vēlāk kā sešdesmit dienās no puses lūguma iesniegšanas.

299. PANTS
Reglaments

1. Ekspertu grupa izstrādā grafiku, kas nodrošina iespēju procedūrā iesaistītajām pusēm iesniegt rakstiskus argumentus un atbilstošu informāciju.

2. Ekspertu grupa un puses nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) noteiktajiem principiem.

3. Ekspertu grupas pilnvaras ir šādas:

"izvērtēt, vai kāda no pusēm nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti šīs sadaļas 286. panta 2. punktā, 287. panta 2., 3. un 4. punktā un 291. pantā, un sniegt nesaistošus ieteikumus jautājuma atrisināšanai. Jautājumos, kas saistīti ar tiesību aktu īstenošanu, Ekspertu grupas pilnvaras ir noteikt, vai kāda no pusēm ilgstoši vai atkārtoti nav efektīvi izpildījusi savus pienākumus."

300. PANTS
Sākotnējais ziņojums

1. Ekspertu grupa procedūrā iesaistīto pušu iesniegtos apgalvojumus un argumentus izmanto kā pamatu savam ziņojumam. Procedūras gaitā pusēm ir iespēja sniegt atsauksmes par dokumentiem vai informāciju, ko grupa var uzskatīt par būtisku savam darbam.

2. Simt divdesmit dienās no Ekspertu grupas izveides tā iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm sākotnējo ziņojumu, tostarp savus ieteikumus. Ja grupa uzskata, ka tā nevar iesniegt ziņojumu simt divdesmit dienās, tā rakstiski informē procedūrā iesaistītās puses par kavēšanās iemesliem un norāda aptuveno termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.

3. Grupas ieteikumos ņem vērā pušu īpašo sociālekonomisko situāciju.

4. Procedūrā iesaistītās puses var iesniegt rakstiskas atsauksmes grupai par tās sākotnējo ziņojumu trīsdesmit dienās no tā iesniegšanas.

5. Pēc jebkādu rakstisku atsauksmju saņemšanas grupa pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras procedūrā iesaistītās puses pieprasījuma var:

a) attiecīgā gadījumā prasīt procedūrā iesaistīto pušu viedokli par rakstiskajām atsauksmēm;

b) atkārtoti izvērtēt savu ziņojumu vai

c) izdarīt jebkādu citu apsvērumu, ko tā uzskata par atbilstošu.

Puses galīgajā ziņojumā ietver visu pušu rakstveida atsauksmēs iekļauto argumentu izklāstu.

301. PANTS
Galīgais ziņojums

1. Grupa iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm un Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomei galīgo ziņojumu ne vēlāk kā simt astoņdesmit dienās no grupas izveides dienas. Puses publisko galīgo ziņojumu piecpadsmit dienās no tā iesniegšanas.

2. Procedūrā iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var nolemt pagarināt 1. punktā, kā arī 298. panta 6. punktā un 300. panta 4. punktā noteiktos termiņus.

3. Procedūrā iesaistītās puses, ņemot vērā Ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus, cenšas apspriest atbilstīgos īstenojamos pasākumus, tostarp — attiecīgā gadījumā — iespējamo sadarbību, lai veicinātu šādu pasākumu īstenošanu. Puse, kurai ieteikumi ir adresēti, informē Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomi par saviem nodomiem attiecībā uz Ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumiem, tostarp attiecīgā gadījumā iesniedzot rīcības plānu. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome uzrauga puses noteikto darbību īstenošanu.

302. PANTS
Sadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecībā un ilgtspējīgā attīstībā

Ar šo sadaļu saistītie sadarbības un tehniskās palīdzības pasākumi ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļā (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība).

IX SADAĻA
REĢIONĀLĀS EKONOMIKAS INTEGRĀCIJA

303. PANTS
Vispārīgi noteikumi

1. Puses uzsver pieejas "reģions-reģions" nozīmi un atzīst reģionālās ekonomikas integrācijas būtiskumu šā nolīguma kontekstā. Attiecīgi tās vēlreiz apstiprina savu vēlmi nostiprināt un padziļināt savus attiecīgos reģionālās ekonomikas integrācijas procesus atbilstoši spēkā esošiem regulējumiem.

2. Puses atzīst, ka reģionālās ekonomikas integrācija muitas procedūru, tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā ir būtiska preču brīvai apgrozībai Centrālamerikā un ES pusē.

3. Tādējādi, un ņemot vērā to attiecīgo reģionālās ekonomikas integrācijas procesu atšķirīgo attīstības līmeni, puses vienojas par turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

304. PANTS
Muitas procedūras

1. Muitas jomā ne vēlāk kā divus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā tās Centrālamerikas puses republikas muitas dienesti, kurā notiek preču pirmreizējā ievešana, piešķir atmaksu par nodokli, kas samaksāts, šādas preces eksportējot uz citu Centrālamerikas puses republiku. Šādām precēm piemēro muitas nodokli importētājā Centrālamerikas puses republikā.

2. Puses cenšas ieviest mehānismu, kas nodrošina, ka precēm, kuru izcelsme ir Centrālamerikā vai Eiropas Savienībā saskaņā ar šā nolīguma II pielikumu (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) un kuras tiek ievestas to attiecīgajā teritorijā un ir atmuitotas to ievedmuitas punktā, vairs nedrīkst piemērot muitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, vai kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

3. Puses vienojas, ka to attiecīgajos muitas tiesību aktos un procedūrās ir paredzēta vienota administratīva dokumenta vai tā elektroniskā ekvivalenta izmantošana attiecīgi ES pusē un Centrālamerikas pusē, lai ieviestu ievedmuitas un izvedmuitas deklarācijas. Centrālamerikas puse apņemas sasniegt šo mērķi trīs gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.

4. Puses arī nodrošina, ka muitas tiesību akti, procedūras un ar muitu saistītās prasības importam, kas piemērojamas Centrālamerikas vai Eiropas Savienības izcelsmes precēm, ir saskaņotas reģionālā līmenī. Centrālamerikas puse apņemas sasniegt šo mērķi piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā.

305. PANTS
Tirdzniecības tehniskie šķēršļi

1. Tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā:

a) puses vienojas, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nodrošina, ka ražojumus, kuru izcelsme ir Сentrālamerikā un kuri ir likumīgi laisti vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū, var tirgot arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ar nosacījumu, ka ražojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni dažādām iesaistītajām likumīgajām interesēm (savstarpējas atzīšanas princips);

b) šajā saistībā Eiropas Savienības dalībvalstis ar nosacījumu, ka ražojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni dažādām iesaistītajām likumīgajām interesēm, atzīst, ka ražojumu, kas ir izturējis atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras paredz viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, var laist pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu tirgos bez vajadzības piemērot tam papildu atbilstības novērtēšanas procedūru.

2. Ja pastāv saskaņotas reģionālās importa prasības, Eiropas Savienības izcelsmes ražojumiem ir jāatbilst reģionālajām prasībām, lai tos varētu likumīgi pārdot Centrālamerikas puses republikā, kurā veikta to pirmreizējā ievešana. Saskaņā ar šo nolīgumu, ja uz ražojumu attiecas saskaņoti tiesību akti un ir jāveic reģistrācija, vienā no Centrālamerikas puses republikām veiktā reģistrācija ir jāatzīst visām pārējām Centrālamerikas puses republikām, tiklīdz ir izpildītas iekšējās procedūras.

3. Turklāt, ja ir vajadzīga reģistrācija, Centrālamerikas puses republikas piekrīt, ka ražojumi tiek reģistrēti pa grupām vai ražojumu saimēm.

4. Centrālamerikas puse piekrīt piecos gados no šā nolīguma stāšanās spēkā pieņemt reģionālos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas pašlaik tiek sagatavotas un ir uzskaitītas šā nolīguma XX pielikumā (Saskaņošanas procesā esošo Centrālamerikas tehnisko noteikumu (RTCA) saraksts), un turpināt tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņošanas darbu, kā arī veicināt reģionālo standartu izstrādi.

5. Attiecībā uz ražojumiem, kas Centrālamerikas pusē vēl nav saskaņoti un kas nav iekļauti XX pielikumā, Asociācijas komiteja izveido darba programmu, lai izvērtētu iespēju nākotnē iekļaut papildu ražojumus.

306. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Šā panta mērķi ir šādi:

a) veicināt nosacījumus, lai preces, kurām piemēro sanitāros un fitosanitāros pasākumus, varētu brīvi apgrozīt Centrālamerikā un ES pusē;

b) veicināt sanitāro un fitosanitāro prasību un procedūru saskaņošanu un uzlabošanu Centrālamerikas pusē un ES pusē, tostarp nodrošināt, ka tiek izmantots vienots importa sertifikāts, vienots uzņēmumu saraksts, vienota importa preču sanitārā pārbaude un vienota nodeva par ražojumiem, ko no ES puses importē Centrālamerikas pusē;

c) censties nodrošināt to pārbaužu savstarpēju atzīšanu, kuras Centrālamerikas puses republikas veic jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

2. ES puse nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, dzīvnieki, dzīvnieku produkti, augi un augu produkti, kas ir likumīgi laisti tirgū, var tikt brīvi apgrozīti ES teritorijā, neveicot pārbaudes uz iekšējām robežām, ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecīgām sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.

3. Centrālamerika nodrošina, ka, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, dzīvniekiem, dzīvnieku produktiem, augiem un augu produktiem Centrālamerikas puses teritorijā piemēro reģionālos tranzīta atvieglojumus saskaņā ar Rezolūciju Nr. 219-2007 (COMIECO-XLVII) un vēlākajiem saistītajiem instrumentiem. Šajā sadaļā attiecībā uz importu no ES puses reģionālie tranzīta atvieglojumi nozīmē, ka ES puses preces var ievest caur jebkuru Centrālamerikas puses robežkontroles punktu un vest tranzītā caur reģionu no vienas Centrālamerikas puses republikas uz citu, ievērojot galamērķa puses sanitārās un fitosanitārās prasības, ja var veikt sanitāro vai fitosanitāro pārbaudi.

4. Ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecīgām sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, un saskaņā ar mehānismiem, kas tiek izmantoti Centrālamerikas reģionālās integrācijas procesā, Centrālamerikas puse apņemas XIX pielikumā (Nolīguma 306. panta 4. punktā minēto ražojumu saraksts) uzskaitītajiem dzīvniekiem, dzīvnieku produktiem, augiem un augu produktiem piešķirt šādu režīmu: produktus ievedot Centrālamerikas puses republikas teritorijā, kompetentās iestādes pārbauda ES puses kompetentās iestādes izdoto sertifikātu un var veikt sanitāro vai fitosanitāro pārbaudi; kad ir veikta atmuitošana, XIX pielikumā iekļautam produktam izlases veida sanitāro vai fitosanitāro pārbaudi var veikt tikai punktā, caur kuru to ieved galamērķa Centrālamerikas puses republikā.

Attiecībā uz XIX pielikuma 1. sarakstā iekļautiem ražojumiem minētais pienākums ir piemērojams ne vēlāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz XIX pielikuma 2. sarakstā iekļautiem ražojumiem minētais pienākums ir piemērojams ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

5. Neskarot pušu (ES puses vai Centrālamerikas puses republiku) tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumu un katras puses noteiktajām sanitārajām un fitosanitārajām procedūrām un prasībām, importētājai pusei netiek pieprasīts no eksportētājas puses ievestajiem ražojumiem piešķirt labvēlīgāku režīmu kā režīms, ko eksportētāja puse piešķir tās iekšējā reģionālajā tirdzniecībā.

6. Asociācijas padome var grozīt XIX pielikumu (Nolīguma 306. panta 4. punktā minēto ražojumu saraksts) pēc Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomitejas ieteikuma Asociācijas komitejai, atbilstoši šā nolīguma IV daļas XIII sadaļā (Saskaņā ar šo nolīgumu izveidoto struktūru īpašie uzdevumi ar tirdzniecību saistītos jautājumos) noteiktajai procedūrai.

7. Šā panta 6. punktā minētā apakškomiteja cieši uzrauga šā panta īstenošanu.

307. PANTS
Īstenošana

1. Puses atzīst lielākas sadarbības nozīmi šīs sadaļas mērķu sasniegšanā un šā jautājuma risināšanā, izmantojot šā nolīguma III daļas VI sadaļā (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) paredzētos mehānismus.

2. Puses apņemas apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar šo sadaļu, lai nodrošinātu šā nolīguma pieejas "reģions-reģions" un reģionālās ekonomikas integrācijas mērķu efektīvu īstenošanu.

3. Par Centrālamerikas puses panākumiem šīs sadaļas īstenošanā Centrālamerikas puse regulāri sagatavo progresa ziņojumus un darba programmas, aptverot 304., 305. un 306. pantu. Progresa ziņojumus un darba programmas iesniedz rakstveidā, un tajās izklāsta visus pasākumus, kas veikti 304. panta 1., 3. un 4. punktā, 305. panta 2., 3. un 4. punktā un 306. panta 3. un 4. punktā noteikto pienākumu un mērķu īstenošanā, kā arī pasākumus, kuri paredzēti laika posmam pirms nākamā progresa ziņojuma. Progresa ziņojumus un darba programmas iesniedz katru gadu, līdz šajā punktā noteiktās saistības ir efektīvi izpildītas.

4. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā puses apsver iespēju iekļaut šajā sadaļā papildu jomas.

5. Saistībām, ko Centrālamerikas puse uzņēmusies reģionālās integrācijas jomā saskaņā ar šo sadaļu, nepiemēro šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) noteiktās domstarpību izšķiršanas procedūras.

X SADAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

1. NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

308. PANTS
Mērķis

Šīs sadaļas mērķis ir izvairīties no domstarpībiem starp pusēm saistībā ar šā nolīguma IV daļas interpretāciju vai piemērošanu, kā arī atrisināt tos, ja iespējams, rodot savstarpēji pieņemamu risinājumu.

309. PANTS
Darbības joma

1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro attiecībā uz visām domstarpībām, kas izriet no šā nolīguma IV daļas interpretācijas vai piemērošanas, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

2. Šī sadaļa nav piemērojama attiecībā uz domstarpībām starp Centrālamerikas puses republikām.

2. NODAĻA
APSPRIEDES

310. PANTS
Apspriedes

1. Puses cenšas jebkuras domstarpības saistībā ar 309. panta noteikumu interpretāciju vai piemērošanu atrisināt, apspriežoties labā ticībā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2. Jebkura šā nolīguma puse pieprasa apspriedes, nosūtot rakstisku pieprasījumu otrai pusei un tā kopiju — Asociācijas komitejai, izklāstot pieprasījuma iemeslus un sūdzības juridisko pamatu, kā arī norādot jebkādu faktisku vai ierosinātu pasākumu saistībā ar jautājumu.

3. Ja sūdzības iesniedzēja puse ir ES puse un iespējamais jebkura noteikuma pārkāpums, kas norādīts atbilstoši 2. punktam, visos būtiskajos juridiskajos un faktiskajos aspektos ir līdzīgs attiecībā uz vairāk nekā vienu Centrālamerikas puses republiku, ES puse var pieprasīt vienotu apspriedi, kurā piedalās šīs Centrālamerikas puses republikas47.

4. Ja sūdzības iesniedzēja puse ir Centrālamerikas puses republika un iespējamais jebkura noteikuma pārkāpums, kas norādīts atbilstoši 2. punktam, nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību48 vairāk nekā vienā Centrālamerikas puses republikā, Centrālamerikas puses republikas var pieprasīt vai nu vienotu apspriedi, vai pieprasīt pievienoties apspriedēm piecās dienās no sākotnējā apspriežu pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ieinteresētā Centrālamerikas puses republika savā pieprasījumā iekļauj paskaidrojumu par tās būtiskajām tirdzniecības interesēm konkrētajā jautājumā.

5. Apspriedes organizē trīsdesmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un tās notiek tās puses teritorijā, pret kuru iesniegta sūdzība, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriedes uzskata par pabeigtām trīsdesmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien puses nevienojas tās turpināt. Ja saskaņā ar 3. un 4. punktu apspriedēs ir iesaistīta vairāk nekā viena Centrālamerikas puses republika, apspriedes uzskata par pabeigtām četrdesmit dienās no sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Visa apspriežu laikā izpaustā informācija ir konfidenciāla.

6. Steidzamos gadījumos, jo īpaši tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriedes rīko piecpadsmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskata par pabeigtām piecpadsmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja saskaņā ar 3. un 4. punktu apspriedēs ir iesaistīta vairāk nekā viena Centrālamerikas puses republika, apspriedes uzskata par pabeigtām divdesmit dienās no sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

7. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, neatbild uz apspriežu pieprasījumu desmit dienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriedes nenotiek attiecīgi 5. vai 6. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriedes ir pabeigtas, bet domstarpības nav atrisinātas, sūdzības iesniedzēja puse saskaņā ar 311. pantu var pieprasīt šķīrējtiesas izveidi.

8. Ja kopš pēdējo apspriežu dienas ir pagājuši vairāk nekā divpadsmit neaktivitātes mēneši un ja domstarpību pamats joprojām ir aktuāls, sūdzības iesniedzēja puse pieprasa jaunas apspriedes. Šis punkts nav piemērojams, ja neaktivitāte ir tādu centienu rezultāts, kas īstenoti labā ticībā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu atbilstoši 324. pantam.

3. NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

A IEDAĻA
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

311. PANTS
Šķīrējtiesas procedūras uzsākšana

1. Ja apspriedēs iesaistītajām pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības saskaņā ar 310. panta noteikumiem, jebkura sūdzības iesniedzēja puse jautājuma atrisināšanai var pieprasīt šķīrējtiesas izveidi.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu iesniedz rakstiski pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, kopiju iesniedzot Asociācijas komitejai. Sūdzības iesniedzēja puse savā pieprasījumā norāda konkrēto pasākumu un sūdzības juridisko pamatu, kā arī izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 309. panta noteikumu pārkāpums.

3. Jebkura puse, kas saskaņā ar 1. punktu ir tiesīga pieprasīt šķīrējtiesas izveidi, var piedalīties šķīrējtiesas procedūrās kā sūdzības iesniedzēja puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu pārējām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šādu paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā piecās dienās no dienas, kad saņemts sākotnējais pieprasījums par šķīrējtiesas izveidi.

4. Šķīrējtiesas izveidi nedrīkst pieprasīt, lai pārskatītu ierosinātu pasākumu.

312. PANTS
Šķīrējtiesas izveide

1. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit dienās no dienas, kad saņemts pieprasījums par šķīrējtiesas izveidi, domstarpībās iesaistītās puses apspriežas, lai vienotos par šķīrējtiesas sastāvu49.

3. Ja domstarpībās iesaistītās puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, katrai domstarpībās iesaistītajai pusei trīs dienās pēc 2. punktā noteiktā termiņa beigām ir tiesības izraudzīties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nav priekšsēdētājs, no personu saraksta, kas izveidots saskaņā ar 325. pantu. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pārstāvis izraugās šķīrējtiesas priekšsēdētāju un visus pārējos šķīrējtiesnešus izlozes kārtā no personu saraksta, kas izveidots saskaņā ar 325. pantu.

4. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis veic izlozi piecās dienās no dienas, kad no vienas vai abām domstarpībās iesaistītajām pusēm saņemts pieprasījums to darīt. Izlozi veic laikā un vietā, ko nekavējoties paziņo domstarpībās iesaistītajām pusēm. Ja domstarpībās iesaistītās puses to vēlas, tās var būt klāt izlozes veikšanā.

5. Savstarpēji vienojoties un 2. punktā noteiktajā termiņā domstarpībās iesaistītās puses var izraudzīties personas, kas nav iekļautas šķīrējtiesnešu sarakstā, bet atbilst 325. pantā noteiktajām prasībām.

6. Par šķīrējtiesas izveides dienu uzskata dienu, kad visi šķīrējtiesneši ir paziņojuši, ka piekrīt savai iecelšanai.

313. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmums

1. Šķīrējtiesa simt divdesmit dienās no šķīrējtiesas izveides dienas paziņo savu nolēmumu par konkrēto jautājumu domstarpībās iesaistītajām pusēm, tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai.

2. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka 1. punktā noteikto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir nekavējoties rakstiski jāpaziņo par to domstarpībās iesaistītajām pusēm, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai un paziņojumā norādot kavēšanas iemeslus un dienu, kurā šķīrējtiesa ir iecerējusi pabeigt savu darbu. Ja vien nav izņēmuma apstākļu, nolēmumu paziņo ne vēlāk kā simt piecdesmit dienās no šķīrējtiesas izveides dienas.

3. Steidzamos gadījumos, jo īpaši tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu nolēmumu sešdesmit dienās no tās izveides dienas. Ja vien nav izņēmuma apstākļu, nolēmumu paziņo ne vēlāk kā septiņdesmit piecās dienās no šķīrējtiesas izveides dienas. Pēc domstarpībās iesaistītās puses pieprasījuma šķīrējtiesa desmit dienās no tās izveides var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

B IEDAĻA
IZPILDE

314. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

1. Attiecīgā gadījumā puse, pret kuru iesniegta sūdzība, bez nepamatotas kavēšanās veic jebkuru pasākumu, kas ir vajadzīgs, lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu par konkrēto jautājumu, un domstarpībās iesaistītās puses cenšas vienoties par šādas izpildes termiņu.

2. Izpildes nolūkā domstarpībās iesaistītās puses un — katrā gadījumā — šķīrējtiesa ņem vērā pasākuma, kas atzīts par nesaderīgu ar šo nolīgumu, iespējamo ietekmi uz tās puses attīstības līmeni, pret kuru iesniegta sūdzība.

3. Ja šķīrējtiesas nolēmums netiek izpildīts pilnībā un savlaicīgi, kā pagaidu pasākumus var noteikt kompensāciju vai saistību izpildes apturēšanu. Šādā gadījumā domstarpībās iesaistītās puses cenšas vienoties par kompensāciju, nevis piemērot saistību izpildes apturēšanu. Tomēr ne kompensācijai, ne saistību izpildes apturēšanai nedod priekšroku pār šķīrējtiesas nolēmuma pilnīgu un savlaicīgu izpildi.

4. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai kā sūdzības iesniedzējai pusei vai pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, jebkāda kompensācija vai saistību izpildes apturēšana atbilstoši šai sadaļai attiecas individuāli uz katru Centrālamerikas puses republiku, un tālab šķīrējtiesas nolēmumā individuāli nosaka spēkā neesamības vai kaitējuma līmeni, ko pārkāpums izraisījis attiecībā uz katru Centrālamerikas puses republiku.

315. PANTS
Pieņemamais izpildes termiņš

1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju pusi par pieņemamo termiņu, kas vajadzīgs nolēmuma izpildei, kā arī, ja iespējams, par konkrētajiem pasākumiem, kurus tā plāno noteikt.

2. Domstarpībās iesaistītās puses trīsdesmit dienās no minētā nolēmuma paziņošanas tām cenšas vienoties par pieņemamu termiņu, kas vajadzīgs šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Ja tiek panākta vienošanās, domstarpībās iesaistītās puses informē Asociācijas komiteju par saskaņoto pieņemamo termiņu un, ja iespējams, konkrētajiem pasākumiem, ko ir iecerējusi noteikt puse, pret kuru iesniegta sūdzība.

3. Ja domstarpībās iesaistītajām pusēm 2. punktā noteiktajā termiņā neizdodas vienoties par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, sūdzības iesniedzēja puse var pieprasīt, lai pieņemamu termiņu nosaka sākotnējā šķīrējtiesa. Šādu pieprasījumu iesniedz rakstiski un paziņo pārējām domstarpībās iesaistītajām pusēm, tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Šķīrējtiesa divdesmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas paziņo savu nolēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm, tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, šķīrējtiesa nosaka pieņemamu termiņu katrai Centrālamerikas puses republikai.

4. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir trīsdesmit piecas dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, paziņo Asociācijas komitejai par veiktajiem pasākumiem un pasākumiem, kas jāveic, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu. Šādu paziņojumu iesniedz rakstiski un ne vēlāk kā termiņā, kas ir puse no pieņemamā termiņa.

6. Domstarpībās iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu. Visus šajā pantā noteiktos termiņus uzskata par daļu no pieņemamā termiņa.

316. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana

1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo sūdzības iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai, par jebkuriem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un sniedz tādu informāciju kā izpildes diena, atbilstošais pasākuma teksts un faktiskais un juridiskais paskaidrojums par to, kā veiktais pasākums izpildes nodrošināšanai ir veicinājis to, ka puse, pret kuru iesniegta sūdzība, ir izpildījusi nolēmumu.

2. Ja starp domstarpībās iesaistītajām pusēm rodas domstarpības par jebkura saskaņā ar 1. punktu paziņotā pasākuma esamību vai atbilstību 309. panta noteikumiem, sūdzības iesniedzēja puse var rakstiski pieprasīt, lai sākotnējā šķīrējtiesa pieņem nolēmumu par konkrēto jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto pasākumu un izskaidro, kādā veidā minētais pasākums ir nesaderīgs ar 309. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu četrdesmit piecās dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai un ja tas ir vajadzīgs konkrētajos apstākļos, šķīrējtiesa pieņem savu nolēmumu atbilstoši šim pantam attiecībā uz katru Centrālamerikas puses republiku.

3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

317. PANTS
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā noteikts 316. panta 1. punktā, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar 316. panta 1. punktu paziņotais pasākums ir nesaderīgs ar minētās puses saistībām atbilstoši 309. panta noteikumiem, puse, pret kuru iesniegta sūdzība, iesniedz kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa sūdzības iesniedzēja puse. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, katra Centrālamerikas puses republika iesniedz vai — attiecīgā gadījumā — par katru Centrālamerikas puses republiku var tikt iesniegts kompensācijas piedāvājums, ņemot vērā saskaņā ar 314. panta 4. punktu noteikto anulējuma vai kaitējuma līmeni, kā arī jebkuru pasākumu, kas paziņots saskaņā ar 316. panta 1. punktu. ES puse, pieprasot kompensāciju saskaņā ar šo punktu, cenšas piemērot pienācīgus ierobežojumus.

2. Ja vienošanās par kompensāciju netiek panākta trīsdesmit dienās pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas atbilstoši 316. pantam par to, ka pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, neatbilst 309. panta noteikumiem, sūdzības iesniedzēja puse, iesniedzot paziņojumu pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, un tā kopiju nosūtot Asociācijas komitejai, ir tiesīga apturēt tādu saistību izpildi, kas izriet no jebkura 309. panta noteikuma, tādā līmenī, kurš ir līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda saistības, kuru izpildi sūdzības iesniedzēja puse ir iecerējusi apturēt. Sūdzības iesniedzēja puse saistību izpildes apturēšanu var īstenot desmit dienas pēc paziņojuma iesniegšanas dienas, ja vien puse, pret kuru iesniegta sūdzība, nav pieprasījusi šķīrējtiesas nolēmumu saskaņā ar 3. punktu. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, saistību izpildes apturēšanu piemēro individuāli katrai Centrālamerikas puses republikai, kas nav izpildījusi pienākumus, vai — attiecīgā gadījumā — katra Centrālamerikas puses republika, ņemot vērā individuālo anulējuma vai kaitējuma līmeni, kurš noteikts atbilstoši 314. panta 4. punktam, un jebkuru pasākumu, kas paziņots saskaņā ar 316. panta 1. punktu.

3. Ja puse, pret kuru iesniegta sūdzība, uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajai spēkā neesamībai vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt sākotnējai šķīrējtiesai izlemt konkrēto jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo sūdzības iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai, pirms 2. punktā minētā desmit dienu termiņa beigām. Šķīrējtiesa trīsdesmit dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni domstarpībās iesaistītajām pusēm, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa nav paziņojusi savu nolēmumu, un jebkurai saistību izpildes apturēšanai jābūt saderīgai ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir četrdesmit piecas dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Apturot priekšrocības atbilstoši 1. punktam, ES puse cenšas īstenot atbilstošu mērenību, citu faktoru starpā ņemot vērā tādus faktorus kā iespējamā ietekme uz tās puses ekonomiku un attīstības līmeni, pret kuru ir iesniegta sūdzība, un izvēlas pasākumus, kas veicina tās puses saistību uzpildi, pret kuru iesniegta sūdzība, un kam varētu būt mazākā iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

6. Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku, un to piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums vai pasākumi, kas atzīti par nesaderīgiem ar 309. panta noteikumiem, nav grozīti tā, ka tie pilnībā atbilst 318. pantā minētajiem noteikumiem, vai kamēr kāda no domstarpībās iesaistītajām pusēm nav piekritusi atrisināt domstarpības.

318. PANTS
Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti, lai izpildītu nolēmumu pēc saistību izpildes apturēšanas

1. Puse, pret kuru iesniegta sūdzība, paziņo sūdzības iesniedzējai pusei, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu prasību izbeigt saistību izpildes apturēšanu, kuru piemēro sūdzības iesniedzēja puse.

2. Ja domstarpībās iesaistītās puses trīsdesmit dienās no 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 309. panta noteikumiem, sūdzības iesniedzēja puse rakstiski pieprasa sākotnējai šķīrējtiesai izlemt konkrēto jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo pusei, pret kuru iesniegta sūdzība, paziņojuma kopiju nosūtot Asociācijas komitejai. Ja šķīrējtiesas nolēmums ir adresēts vairāk nekā vienai Centrālamerikas puses republikai, šķīrējtiesa pieņem nolēmumu atbilstoši šim pantam attiecībā uz katru Centrālamerikas puses republiku. Šķīrējtiesas nolēmumu paziņo domstarpībās iesaistītajām pusēm četrdesmit piecās dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, nosūtot tā kopiju Asociācijas komitejai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 309. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās locekļi nevar sasaukt atkārtotu sēdi, piemēro attiecīgās 312. pantā izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

C IEDAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI

319. PANTS
Reglaments

1. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi, domstarpību izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo sadaļu reglamentē Asociācijas padomes pieņemtais reglaments.

2. Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību, jebkura šķīrējtiesas sēde saskaņā ar reglamentu ir atklāta.

3. Ja vien domstarpībās iesaistītās puses nevienojas citādi, šķīrējtiesai ir pilnvaras piecās dienās no tās izveides dienas:

"ņemot vērā attiecīgos šā nolīguma IV daļas noteikumus, izskatīt šķīrējtiesas izveides pieprasījumā minēto jautājumu, lai izlemtu par attiecīgā pasākuma saderību ar X sadaļas (Domstarpību izšķiršana) 309. panta noteikumiem un sagatavotu nolēmumu par konkrēto jautājumu saskaņā ar X sadaļas (Domstarpību izšķiršana) 313. pantu."

4. Ja domstarpībās iesaistītās puses ir vienojušās par citām pilnvarām, tām šīs pilnvaras ir jāpaziņo šķīrējtiesai divās dienās no to vienošanās.

5. Ja domstarpībās iesaistītā puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis pārkāpj rīcības kodeksu vai neatbilst 325. panta prasībām, var pieprasīt viņa atcelšanu saskaņā ar reglamentu.

320. PANTS
Informācija un tehniskas konsultācijas

1. Pēc domstarpībās iesaistītas puses pieprasījuma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa no jebkuras puses var iegūt informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu šķīrējtiesas procedūras mērķiem.

2. Šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā var pieprasīt informāciju un atzinumus arī no ekspertiem, iestādēm vai citiem avotiem. Pirms šādas informācijas un atzinumu pieprasīšanas šķīrējtiesa informē domstarpībās iesaistītās puses, kurām arī dod iespēju sniegt atsauksmes. Jebkura informācija, kas iegūta saskaņā ar šo apakšpunktu, ir savlaicīgi jāizpauž katrai domstarpībās iesaistītajai pusei un jāiesniedz, lai puses varētu izteikt savas atsauksmes. Šādas atsauksmes nosūta šķīrējtiesai, kā arī otrai pusei.

321. PANTS
"Amicus Curiae"

Fiziskas vai juridiskas personas, kas ir ieinteresētas konkrētajā jautājumā un pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību domstarpībās iesaistīto pušu teritorijās, ir pilnvarotas iesniegt amicus curiae paziņojumus iespējamai izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar reglamentu.

322. PANTS
Interpretācijas noteikumi un principi

1. Jebkura šķīrējtiesa interpretē 309. panta noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, pienācīgi ņemot vērā to, ka pusēm ir jāīsteno šis nolīgums labā ticībā un jāizvairās no savu pienākumu apiešanas.

2. Ja kāds šā nolīguma IV daļas noteikums ir identisks PTO līguma noteikumam, šķīrējtiesa pieņem interpretāciju, kas ir saderīga ar jebkuru atbilstošu interpretāciju, kura noteikta PTO Domstarpību izšķiršanas padomes nolēmumos.

3. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 309. panta noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

323. PANTS
Kopīgi noteikumi attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmumiem

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.

2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir galīgi un saistoši domstarpībās iesaistītajām pusēm, un tie neuzliek tiesības vai pienākumus fiziskām vai juridiskām personām.

3. Nolēmumā izklāsta šķīrējtiesas faktiskos un juridiskos konstatējumus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas atzinumu un secinājumu galveno pamatojumu. Nolēmumā iekļauj arī atsauci uz jebkuru konstatējuma pieprasījumu, ko iesniegusi viena vai abas domstarpībās iesaistītās puses, tostarp uz prasībām, kuras noteiktas šķīrējtiesas pilnvarās. Domstarpībās iesaistītās puses nodrošina šķīrējtiesas nolēmuma publisku pieejamību. Šā punkta noteikumi neattiecas uz organizatoriskiem nolēmumiem.

4. Šķīrējtiesa savā nolēmumā neizpauž konfidenciālu informāciju, bet tā var norādīt secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz šādu informāciju.

4. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

324. PANTS
Savstarpēji pieņemams risinājums

Domstarpībās iesaistītās puses katrā laikā var panākt savstarpēji pieņemamu domstarpību risinājumu atbilstoši šai sadaļai. Tās par katru šādu risinājumu paziņo Asociācijas komitejai. Pēc savstarpēji pieņemama risinājuma paziņošanas procedūra tiek izbeigta.

325. PANTS
Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Asociācijas padome ne vēlā kā sešus mēnešus50 pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido trīsdesmit sešu tādu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesnešu amatam ES puse ierosina divpadsmit personas, un katra Centrālamerikas puses republika ierosina divas personas. ES puse un Centrālamerikas puses republikas izraugās arī divpadsmit personas, kas nav nevienas puses valstspiederīgie un kas darbojas kā šķīrējtiesas priekšsēdētāji. Asociācijas padome jebkurā laikā var pārskatīt un grozīt sarakstu, un tā nodrošina, ka saraksts vienmēr tiek uzturēts šādā līmenī saskaņā ar šā punkta noteikumiem.

2. Šķīrējtiesnešiem ir īpašas zināšanas vai pieredze tiesībās, starptautiskajā tirdzniecībā vai citos jautājumos, kas saistīti ar šā nolīguma IV daļu, vai tādu domstarpību izšķiršanā, kuri izriet no starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, viņi ir neatkarīgi, strādā savā kompetencē, nav saistīti ne ar vienu pusi vai organizāciju un neizpilda to norādījumus, kā arī ievēro Asociācijas padomes pieņemto rīcības kodeksu.

3. Asociācijas padome var izveidot papildu sarakstus, kuros iekļauj līdz piecpadsmit personām, kam ir zināšanas konkrētās nozarēs konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma IV daļa. Izmantojot 312. pantā noteikto atlases procedūru, Asociācijas komitejas priekšsēdētājs ar pušu iekrišanu var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

326. PANTS
Saistība ar PTO noteiktajiem pienākumiem

1. Ja domstarpībās iesaistītā puse pieprasa kompensēt tāda pienākuma pārkāpumu, kuru nosaka PTO Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē domstarpību izšķiršanu (turpmāk tekstā — PTO VDI), tā izmanto attiecīgos PTO līguma noteikumus un procedūras.

2. Ja domstarpībās iesaistītā puse pieprasa kompensēt šā nolīguma IV daļā noteikta pienākuma pārkāpumu, tā izmanto attiecīgos šīs sadaļas noteikumus un procedūras.

3. Ja domstarpībā iesaistītā puse pieprasa kompensēt šā nolīguma IV daļā noteikta pienākuma pārkāpumu, kas vienlaikus ir arī PTO līgumu pārkāpums, puse izmanto forumu pēc savas izvēles.

4. Domstarpībās iesaistītās puses izvairās no identisku domstarpību nodošanas izšķiršanai dažādos forumos, ja to pamatā ir vienādi tiesībpamatoti prasījumi un pasākumi.

5. Ja ar vienu un to pašu pasākumu ir saistīti atšķirīgas domstarpības, puses atturas no vienlaicīgu domstarpību izšķiršanas procedūru uzsākšanas.

6. Ja domstarpībās iesaistītā puse ir uzsākusi domstarpību izšķiršanas procedūras saskaņā ar PTO VDI vai šo sadaļu un vēlāk pieprasa kompensēt pienākuma pārkāpumu otrā forumā, pamatojoties uz domstarpībās, kas ir identiskas iepriekš otrā forumā iesniegtajām, pusei liedz iesniegt izšķiršanai otras domstarpības. Šajā sadaļā jēdziens "identisks" attiecas uz domstarpībām, kuru pamatā ir vieni un tie paši apstrīdētie tiesībpamatotie prasījumi un pasākumi. Domstarpības neuzskata par identiskām, ja sākotnēji izvēlētajā forumā ar procedūru vai jurisdikciju saistītu apsvērumu dēļ nav izdevies izdarīt secinājumus par tajā iesniegto prasījumu.

7. Iepriekšējā punkta mērķiem domstarpību izšķiršanas procedūru uzskata par uzsāktu saskaņā ar PTO VDI, ja tiek izveidota šķīrējtiesa atbilstīgi PTO VDI 6. pantam, bet saskaņā ar šo sadaļu, ja puse ir pieprasījusi šķīrējtiesas izveidi atbilstīgi 311. panta 1. punktam. Domstarpību izšķiršanas procedūras, kas notiek saskaņā ar PTO VDI, ir pabeigtas, kad Domstarpību izšķiršanas padome pieņem šķīrējtiesas ziņojumu vai apelācijas iestādes ziņojumu atbilstoši PTO VDI 16. pantam un 17. panta 14. punktam. Domstarpību izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo sadaļu ir pabeigtas, kad šķīrējtiesa savu nolēmumu par konkrēto jautājumu paziņo pusēm un Asociācijas komitejai saskaņā ar 313. panta 1. punktu.

8. Jebkuru jautājumu par tādu šķīrējtiesu jurisdikciju, kas izveidotas saskaņā ar šo sadaļu, iesniedz desmit dienās no šķīrējtiesas izveides un atrisina, pieņemot prejudiciālu nolēmumu, trīsdesmit dienās no šķīrējtiesas izveides. Ja šķīrējtiesas jurisdikcija tiek apstrīdēta saskaņā ar šo pantu, visi šajā sadaļā un reglamentā noteiktie termiņi tiek apturēti līdz šķīrējtiesas prejudiciālā nolēmuma paziņošanai.

9. Nekas šajā sadaļā neliedz domstarpībās iesaistītajai pusei apturēt saistību izpildi, ko atļāvusi PTO Domstarpību izšķiršanas padome. PTO līgumu neizmanto, lai liegtu domstarpībās iesaistītajai pusei apturēt šajā sadaļā paredzēto saistību izpildi.

327. PANTS
Termiņi

1. Visus šajā sadaļā un reglamentā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesu nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, sākot no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2. Jebkuru šajā sadaļā un reglamentā noteikto termiņu var mainīt pēc domstarpībās iesaistīto pušu savstarpējas vienošanās.

3. Pēc sūdzības iesniedzējas puses pieprasījuma un ar tās puses piekrišanu, pret kuru iesniegta sūdzība, šķīrējtiesa jebkurā laikā var apturēt savu darbu uz laika posmu, kas nav ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Šādā gadījumā termiņus pagarina par laika posmu, uz kuru procedūra tika apturēta. Ja šķīrējtiesas procedūra ir apturēta ilgāk par divpadsmit mēnešiem, šķīrējtiesas pilnvaras pārstāj būt spēkā, neskarot sūdzības iesniedzējas puses tiesības pieprasīt apspriedes un pēc tam — šķīrējtiesas izveidi tā paša jautājuma izskatīšanai vēlākā posmā. Šis punkts nav piemērojams, ja apturēšana ir tādu centienu rezultāts, kas īstenoti labā ticībā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu atbilstoši 324. pantam.

328. PANTS
Reglamenta un rīcības kodeksa pieņemšana un grozīšana

1. Asociācijas padome pieņem reglamentu un rīcības kodeksu savā pirmajā sanāksmē.

2. Asociācijas padome var grozīt reglamentu un rīcības kodeksu.

XI SADAĻA
STARPNIECĪBAS MEHĀNISMS ATTIECĪBĀ UZ NETARIFA PASĀKUMIEM

1. NODAĻA
DARBĪBAS JOMA

329. PANTS
Darbības joma

1. Starpniecības mehānisms attiecas uz netarifa pasākumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp pusēm saskaņā ar šā nolīguma IV daļu.

2. Starpniecības mehānisms neattiecas uz pasākumiem vai citiem jautājumiem, kas izriet no:

a) VIII sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;

b) IX sadaļas par reģionālo ekonomikas integrāciju;

c) ES puses un Centrālamerikas puses republiku integrācijas procesiem;

d) jautājumiem, attiecībā uz kuriem netiek izmantotas domstarpību izšķiršanas procedūras, un

e) institucionālajiem šā nolīguma noteikumiem.

3. Šī sadaļa ir piemērojama abpusēji starp ES pusi, no vienas puses, un katru Centrālamerikas puses republiku, no otras puses.

4. Starpniecības procedūra ir konfidenciāla.

2. NODAĻA
PROCEDŪRA SASKAŅĀ AR STARPNIECĪBAS MEHĀNISMU

330. PANTS
Procedūras uzsākšana

1. Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt otras puses piedalīšanos starpniecības procedūrā. Pieprasījumā iekļauj jautājuma aprakstu, kas ir pietiekams, lai radītu skaidru priekšstatu par attiecīgo pasākumu un tā ietekmi uz tirdzniecību.

2. Puse, kurai tiek iesniegts šāds pieprasījums, labvēlīgi izskata to un sniedz rakstisku atbildi desmit dienās no pieprasījuma saņemšanas.

3. Pirms starpnieka izraudzīšanās saskaņā ar 331. pantu procedūrā iesaistītās puses cenšas labā ticībā vienoties tiešās sarunās, kam ir atvēlētas divdesmit dienas.

331. PANTS
Starpnieka izraudzīšanās

1. Procedūrā iesaistītās puses tiek aicinātas vienoties par starpnieku ne vēlāk kā piecpadsmit dienās pēc 330. panta 3. punktā minētā termiņa beigām vai agrāk, ja viena puse informē otru, ka vienošanās nav iespējama bez starpnieka palīdzības.

2. Ja procedūrā iesaistītās puses nevar vienoties par starpnieku noteiktajā termiņā, jebkura no pusēm var pieprasīt starpnieka iecelšanu izlozes kārtā. Piecās dienās no šāda pieprasījuma iesniegšanas katra puse izveido sarakstu no vismaz trīs personām, kuras nav attiecīgās puses valstspiederīgie un kuras atbilst 4. punkta nosacījumiem un var darboties kā starpnieki. Piecās dienās no saraksta iesniegšanas katra puse izraugās vismaz vienu personu no otras puses saraksta. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs vai tā pārstāvis tad izraugās starpnieku, to izlozējot no izvēlēto personu vidus. Izlozi veic piecpadsmit dienās no dienas, kad iesniegts pieprasījums par starpnieka iecelšanu izlozes kārtā, tādā laikā un vietā, kas nekavējoties jāpaziņo pusēm. Puses var būt klāt izlozes brīdī, ja to vēlas.

3. Ja procedūrā iesaistīta puse neizveido sarakstu vai neizvēlas vienu personu no otras puses saraksta, priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izraugās starpnieku izlozes kārtā no tās puses saraksta, kas ir izpildījusi 2. punkta prasības.

4. Starpnieks ir eksperts ar konkrēto pasākumu saistītajā jautājumā51. Starpnieks objektīvi un pārredzami palīdz procedūrā iesaistītajām pusēm ieviest skaidrību par konkrēto pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību un rast savstarpēji saskaņotu risinājumu.

5. Ja procedūrā iesaistīta puse uzskata, ka starpnieks pārkāpj rīcības kodeksu, var pieprasīt viņa atcelšanu, un tādā gadījumā izraugās jaunu starpnieku saskaņā ar 1.-4. punktu.

332. PANTS
Starpniecības procedūras noteikumi

1. Puses piedalās starpniecības procedūrā labā ticībā un cenšas rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2. Piecpadsmit dienās no starpnieka iecelšanas puse, kas uzsākusi starpniecības procedūru, rakstiski iesniedz starpniekam un otrai procedūrā iesaistītajai pusei sīku aprakstu par problēmu, jo īpaši par konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Desmit dienās no šāda apraksta saņemšanas dienas otra puse var rakstiski sniegt savas atsauksmes par problēmas aprakstu. Jebkura puse savā aprakstā vai atsauksmēs var ietvert informāciju, ko tā uzskata par būtisku.

3. Starpnieks var izlemt par visatbilstošāko procedūras norises veidu, jo īpaši par to vai, kad un kā kopīgi vai individuāli apspriesties ar procedūrā iesaistītajām pusēm. Ja puses nav iesniegušas kādu informāciju vai ja šādas informācijas nav pušu rīcībā, starpnieks var arī noteikt, vai šādos apstākļos ir nepieciešama atbilstošu ekspertu, valsts aģentūru un citu tādu juridisku vai fizisku personu palīdzība vai konsultācija, kurām ir specializētas zināšanas saistībā ar konkrēto jautājumu. Ja palīdzībā, ko sniedz atbilstošie eksperti, valsts aģentūras un citas juridiskas vai fiziskas personas, kurām ir specializētas zināšanas saistībā ar konkrēto jautājumu, vai konsultācijās ar šādām personām ir iesaistīta konfidenciāla informācija, kas definēta šīs sadaļas 336. pantā, šādu informāciju var sniegt tikai pēc procedūrā iesaistīto pušu informēšanas un ar skaidru nosacījumu, ka šāda informācija vienmēr jāuzskata par konfidenciālu.

4. Kad ir savākta vajadzīgā informācija, starpnieks var sniegt novērtējumu par jautājumu un konkrēto pasākumu, kā arī ierosināt risinājumu, ko izvērtē procedūrā iesaistītās puses. Šāds novērtējums neattiecas uz attiecīgā pasākuma atbilstību šim nolīgumam.

5. Procedūra norisinās tās puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai — pēc savstarpējas vienošanās — jebkurā citā vietā vai izmantojot jebkurus citus līdzekļus.

6. Savu pienākumu izpildei starpnieks var izmantot jebkurus sakaru līdzekļus, tostarp telefonu, faksimila sūtījumus, tīmekļa vietnes vai videokonferenci.

7. Procedūru parasti pabeidz sešdesmit dienās no starpnieka iecelšanas. Savstarpēji vienojoties, procedūrā iesaistītās puses var pārtraukt procedūru jebkurā tās posmā.

3. NODAĻA
ĪSTENOŠANA

333. PANTS
Savstarpēji pieņemama risinājuma īstenošana

1. Ja procedūrā iesaistītās puses ir vienojušās par risinājumu attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, ko izraisījis pasākums, uz kuru attiecas šī procedūra, katra puse veic jebkurus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu minēto risinājumu bez nepamatotas kavēšanās.

2. Īstenotāja puse regulāri rakstiski informē otru pusi, kā arī Asociācijas komiteju par visiem pasākumiem vai darbībām, kas veiktas, lai īstenotu savstarpēji pieņemamo risinājumu. Šis pienākums pārstāj būt spēkā, tiklīdz savstarpēji pieņemamais risinājums ir atbilstoši un pilnībā īstenots.

4. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

334. PANTS
Saistība ar X sadaļu par domstarpību izšķiršanu

1. Procedūra saskaņā ar šo starpniecības mehānismu ir neatkarīga no šā nolīguma IV daļas X sadaļas (Domstarpību izšķiršana) un nav paredzēta, lai to izmantotu par pamatu domstarpību izšķiršanas procedūrām saskaņā ar minēto sadaļu vai jebkuru citu nolīgumu. Starpniecības pieprasījums un iespējamās procedūras saskaņā ar starpniecības mehānismu neizslēdz X sadaļas izmantošanu.

2. Starpniecības mehānisms neskar pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti X sadaļā.

335. PANTS
Termiņi

Jebkuru šajā sadaļā minēto termiņu var mainīt, procedūrā iesaistītajām pusēm savstarpēji vienojoties.

336. PANTS
Informācijas konfidencialitāte

1. Procedūrā iesaistīta puse, kas starpniecības procedūrā iesniedz dokumentāciju vai informāciju, var noteikt, ka šāda dokumentācija vai informācija, vai jebkura tās daļa ir konfidenciāla.

2. Ja dokumentāciju vai informāciju, vai jebkuru tās daļu viena puse ir noteikusi kā konfidenciālu, otra puse un starpnieks vai nu atdod šādus dokumentus atpakaļ, vai iznīcina tos ne vēlāk kā piecpadsmit dienās no starpniecības procedūras pabeigšanas.

3. Tāpat arī, ja dokumentācija vai informācija, vai jebkura tās daļa, kas noteikta kā konfidenciāla, ir iesniegta atbilstošiem ekspertiem, valsts aģentūrām vai citām fiziskām vai juridiskām personām, kam ir specializētas zināšanas saistībā ar konkrēto jautājumu, šādu dokumentāciju vai informāciju atdod atpakaļ vai iznīcina ne vēlāk kā piecpadsmit dienās no palīdzības vai starpnieka konsultāciju izbeigšanas.

337. PANTS
Izmaksas

1. Visas starpniecības procedūras izmaksas sedz procedūrā iesaistītās puses vienlīdzīgās daļās. Ar izmaksām saprot atlīdzību starpniekam, viņa ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumus un visas vispārējās starpniecības procedūras administratīvās izmaksas saskaņā ar starpnieka iesniegto izmaksu segšanas pieprasījumu.

2. Starpnieks veic pilnīgu un sīku visu attiecīgo radušos izdevumu uzskaiti un iesniedz procedūrā iesaistītajām pusēm izmaksu segšanas pieprasījumu kopā ar apliecinošiem dokumentiem.

3. Asociācijas padome nosaka visas attaisnotās izmaksas, kā arī atlīdzību un pabalstus, kas izmaksājami starpniekam.

XII SADAĻA
PĀRREDZAMĪBA UN ADMINISTRATĪVĀS PROCEDŪRAS

338. PANTS
Sadarbība pārredzamības palielināšanas jomā

Puses vienojas sadarboties atbilstošos divpusējos un daudzpusējos forumos, lai palielinātu pārredzamību jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma IV daļa, tostarp ierobežojot kukuļdošanu un korupciju.

339. PANTS
Publicēšana

1. Katra puse nodrošina, ka tās vispārēji piemērojamie pasākumi, tostarp tiesību akti, noteikumi, tiesas lēmumi, procedūras un administratīvie nolēmumi, kas attiecas uz jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, uz kuru attiecas šā nolīguma IV daļa, tiek nekavējoties publicēti vai darīti viegli pieejami ieinteresētajām personām tādā veidā, lai tos varētu izskatīt puses ieinteresētās personas, kā arī jebkura cita puse. Pēc pieprasījuma katra puse paskaidro šāda pasākuma mērķi un loģisko pamatu un atvēl pietiekamu laiku no pasākuma publicēšanas līdz tā spēkā stāšanās brīdim, ja vien īpašu juridisku vai praktisku apstākļu dēļ nav jārīkojas citādi.

2. Katra puse otras puses ieinteresētajām personām cenšas nodrošināt iespējas sniegt atsauksmes par jebkuru ierosinātu vispārēji piemērojamu tiesību aktu, noteikumu, procedūru vai administratīvu nolēmumu un cenšas ņemt vērā attiecīgās saņemtās atsauksmes.

3. Uzskata, ka šā panta 1. punktā minētie vispārēji piemērojamie pasākumi ir darīti viegli pieejami, ja pasākuma pieejamība ir nodrošināta, iesniedzot atbilstošu paziņojumu PTO vai publicējot pasākumu attiecīgās puses oficiālā, publiskā un bez maksas pieejamā tīmekļa vietnē.

4. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums nepieprasa pusei sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu noteiktu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālajām interesēm.

340. PANTS
Kontaktpunkti un informācijas apmaiņa

1. Lai atvieglotu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, ES puse, Centrālamerikas puse52 un katra Centrālamerikas puses republika izraugās kontaktpunktu līdz ar šā nolīguma stāšanos spēkā53. Kontaktpunktu nozīmēšana neskar kompetento iestāžu īpašu iecelšanu atbilstoši konkrētiem šā nolīguma noteikumiem.

2. Pēc puses pieprasījuma otras puses kontaktpunkts norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma IV daļas īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai atvieglotu saziņu ar pieprasītāju pusi.

3. Pēc puses pieprasījuma un ciktāl tas ir likumīgi iespējams, katra attiecīgā puse sniedz informāciju un nekavējoties atbild uz visiem jautājumiem, kas attiecas uz faktisku vai ierosinātu pasākumu, kurš varētu būtiski ietekmēt šā nolīguma IV daļu.

341. PANTS
Administratīvā tiesvedība

Katra puse pārvalda visus 339. pantā minētos vispārīgi piemērojamos pasākumus saskaņoti, objektīvi un saprātīgi. Proti, piemērojot minētos pasākumus puses konkrētām personām, precēm, pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības veikšanai īpašos gadījumos, katra puse:

a) cenšas attiecīgi paziņot par tiesvedības uzsākšanu personām, uz kurām konkrētais process attiecas tieši, tostarp iesniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesu iestādes paziņojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b) nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, lai pamatotu to nostāju, pirms jebkādas galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, tiesvedības veids un sabiedrības intereses, un

c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tiesību aktiem.

342. PANTS
Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1. Katra puse izveido vai saglabā tiesu iestādes, tiesu iestādēm pielīdzinātas iestādes vai administratīvās tiesas vai procedūras nolūkā steidzami pārskatīt un pamatotos gadījumos koriģēt galīgo administratīvo rīcību, kas ietekmē ar tirdzniecību saistītus jautājumus, uz kuriem attiecas šā nolīguma IV daļa. Šādas tiesu iestādes vai procedūras ir neatkarīgas no biroja vai iestādes, kam uzticēta administratīvā izpilde, un par tām atbildīgās iestādes ir objektīvas un nav būtiski ieinteresētas lietas iznākumā.

2. Katra puse nodrošina, ka šādās tiesu iestādēs vai procedūrās procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības uz:

a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizstāvēt savu attiecīgo nostāju un

b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to nosaka pušu tiesību akti, uz dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3. Katra puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām jebkuru šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto administratīvo rīcību.

343. PANTS
Īpaši noteikumi

Šīs sadaļas noteikumi neietekmē īpašos noteikumus, kas paredzēti citos šā nolīguma noteikumos.

344. PANTS
Pārredzamība subsīdiju jautājumos

1. Šajā nolīgumā subsīdija ir pasākums, kas saistīts ar preču tirdzniecību, kura atbilst SKP nolīguma 1.1. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un ir īpaša minētā nolīguma 2. panta nozīmē. Šis noteikums attiecas uz Lauksaimniecības nolīgumā definētajām subsīdijām.

2. Katra puse nodrošina pārredzamību ar preču tirdzniecību saistītu subsīdiju jomā. Sākot no šā nolīguma stāšanās spēkā katra puse ik pēc diviem gadiem ziņo otrai pusei par savas valdības vai jebkuras valsts iestādes piešķirtās subsīdijas juridisko pamatu, formu, summu vai budžetu un, ja iespējams, saņēmēju. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja puses ir publiskojušas attiecīgo informāciju vai tā ir publiskota pušu vārdā publiski pieejamā tīmekļa vietnē. Veicot informācijas apmaiņu, puses ņem vērā dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības. Pēc puses pieprasījuma puses var veikt informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu subsīdijām.

3. Asociācijas komiteja periodiski pārskata pušu panākumus šā panta īstenošanā.

4. Šā panta noteikumi neskar pušu tiesības saskaņā ar attiecīgiem PTO noteikumiem piemērot tirdzniecības aizsardzības instrumentus vai veikt domstarpību izšķiršanu vai citas attiecīgas darbības pret otras puses piešķirtu subsīdiju.

5. Puses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai atrisinātu jautājumus, kas izriet no šā panta.

XIII SADAĻA
SASKAŅĀ AR ŠO NOLĪGUMU IZVEIDOTO STRUKTŪRU ĪPAŠIE UZDEVUMI AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS

345. PANTS
Asociācijas padomes īpašie uzdevumi

1. Kad Asociācijas padome veic jebkuru uzdevumu, kas tai uzticēts ar šā nolīguma IV daļu, tās sastāvu ministru līmenī veido ES puses pārstāvji, no vienas puses, un Centrālamerikas puses katras republikas ministri, kuru atbildībā ir ar tirdzniecību saistīti jautājumi, no otras puses, saskaņā ar pušu attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem, vai arī to ieceltās personas.

2. Asociācijas padome var ar tirdzniecību saistītos jautājumos rīkoties šādi:

a) šā nolīguma IV daļas mērķu izpildē grozīt:

i) I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) ietvertos preču sarakstus, lai tarifu samazinājumu grafikā iekļautu vienu vai vairākas preces;

ii) I pielikumam (Muitas nodokļu atcelšana) pievienotos grafikus, lai paātrinātu tarifu pakāpenisku atcelšanu;

iii) I pielikuma (Muitas nodokļu atcelšana) 1., 2. un 3. papildinājumu;

iv) II pielikuma (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) 1., 2., 2.A, 3., 4., 5. un 6. papildinājumu;

v) XVI pielikumu (Valsts iepirkums);

vi) XVIII pielikumu (Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes);

vii) XIX pielikumu (306. panta 4. punktā minēto ražojumu saraksti);

viii) XXI pielikumu (Apakškomitejas);

b) izdot šā nolīguma IV daļas noteikumu interpretācijas; un

c) veikt citas šāda veida darbības savu funkciju izpildē, par kurām puses var vienoties.

3. Katra puse saskaņā ar savām piemērojamām tiesiskajām procedūrām visus 2. punkta a) apakšpunktā minētos grozījumus īsteno termiņā, par kuru puses var vienoties54.

346. PANTS
Asociācijas komitejas īpašie uzdevumi

1. Kad Asociācijas komiteja veic jebkuru uzdevumu, kas tai uzticēts ar šā nolīguma IV daļu, tās sastāvu veido Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvji, no otras puses, vecāko amatpersonu līmenī un ar atbildību par jautājumiem, kuri saistīti ar tirdzniecību, vai arī to ieceltās personas.

2. Asociācijas komitejai ir šādas funkcijas ar tirdzniecību saistītu jautājumu risināšanā:

a) palīdzēt Asociācijas padomei tās funkciju izpildē ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

b) uzņemties atbildību par šā nolīguma IV daļas noteikumu pienācīgu īstenošanu un piemērošanu. Šajā saistībā un neskarot šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) un XI sadaļā (Starpniecības mehānisms netarifa pasākumiem) noteiktās tiesības, jebkura puse var iesniegt apspriešanai Asociācijas komitejā jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šā nolīguma IV daļas piemērošanu vai interpretāciju;

c) vajadzības gadījumā pārraudzīt šānolīguma IV daļas noteikumu turpmāku izstrādi un novērtēt tās piemērošanā gūtos rezultātus;

d) noteikt atbilstošus veidus, kā novērst un atrisināt problēmas, kas citādi varētu rasties jomās, uz kurām attiecas šā nolīguma IV daļa, un

e) apstiprināt visu apakškomiteju reglamentu saskaņā ar šā nolīguma IV daļu un pārraudzīt to darbu.

3. Asociācijas komiteja savu pienākumu izpildē saskaņā ar 2. punktu var:

a) izveidot papildu apakškomitejas no tām, kas noteiktas šā nolīguma IV daļā, kurās darbojas Eiropas Komisijas un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvji, un uzticēt tām pienākumus atbilstoši savai kompetencei. Tā var arī nolemt mainīt savām izveidotajām apakškomitejām uzticētās funkcijas, kā arī likvidēt minētās apakškomitejas;

b) ierosināt Asociācijas padomei lēmumu pieņemšanu atbilstoši šā nolīguma IV daļas īpašajiem mērķiem un

c) veikt jebkādas citas darbības savu funkciju izpildē, par kurām var vienoties puses, vai pēc Asociācijas padomes norādījumiem.

347. PANTS
Koordinatori attiecībā uz šā nolīguma IV daļu

1. Eiropas Komisija un katra Centrālamerikas puses republika sešdesmit dienās no šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ koordinatoru attiecībā uz šā nolīguma IV daļu.

2. Koordinatori sadarbojas, lai izstrādātu darba kārtību un veiktu visus citus vajadzīgos sagatavošanās pasākumus saistībā ar Asociācijas padomes un Asociācijas komitejas sanāksmēm atbilstoši minētajiem noteikumiem, kā arī attiecīgā gadījumā uzrauga šādu struktūru lēmumus.

348. PANTS
Apakškomitejas

1. Neskarot šā nolīguma I daļas II sadaļas (Iestāžu sistēma) 8. panta noteikumus, šis pants ir piemērojams visām šā nolīguma IV daļā noteiktajām apakškomitejām.

2. Apakškomiteju sastāvu veido Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvji, no otras puses.

3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē un Centrālamerikā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus.

4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.

XIV SADAĻA
IZŅĒMUMI

349. PANTS
Maksājumu bilance

1. Ja kādai no pusēm rodas vai var rasties būtiskas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai paturēt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecību un kārtējiem maksājumiem.

2. Puses cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas.

3. Visi saskaņā ar šo pantu noteiktie vai spēkā paturētie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši un ir spēkā ierobežotu laiku, un to darbības joma nav plašāka par maksājumu bilances un ārējo finanšu stāvokļa koriģēšanai nepieciešamo. Tie atbilst PTO nolīgumos noteiktajiem attiecīgajiem nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda Statūtiem.

4. Jebkura puse, kas patur spēkā vai nosaka ierobežojošus pasākumus vai to grozījumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai pusei un iespējami īsā laikā iesniedz to atcelšanas grafiku.

5. Ja puse uzskata, ka noteiktie vai spēkā paturētie ierobežojošie pasākumi ietekmē divpusējās tirdzniecības attiecības, tā var pieprasīt otrai pusei veikt apspriedes, kas nekavējoties notiek Asociācijas komitejā. Šādās apspriedēs novērtē attiecīgās puses maksājumu bilances stāvokli un saskaņā ar šo pantu noteiktos vai spēkā paturētos ierobežojumus, cita starpā ņemto vērā tādus faktorus kā:

a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību veids un apjoms;

b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai

c) alternatīvie korektīvie pasākumi, kas var būt pieejami.

Apspriedēs izskata jebkura ierobežojošā pasākuma atbilstību 3. un 4. punktam. Tiek akceptēti visi Starptautiskā Valūtas fonda iesniegtie konstatējumi par statistikas un citiem faktiem attiecībā uz ārvalstu valūtām, monetārajām rezervēm un maksājumu bilanci, un secinājumus pamato ar Starptautiskā Valūtas fonda veikto attiecīgās puses maksājumu bilances un ārējo finanšu stāvokļa novērtējumu.

350. PANTS
Nodokļi

1. Neko šā nolīguma IV daļā vai saskaņā ar šo nolīgumu pieņemtā pasākumā neinterpretē tā, ka tas liedz pusēm, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt atšķirīgus nosacījumus nodokļu maksātājiem, kas nav vienādā situācijā, jo īpaši saistībā ar to mītnesvietu vai vietu, kurā ieguldīts viņu kapitāls.

2. Neko šā nolīguma IV daļā vai saskaņā ar šo nolīgumu paredzētā pasākumā neinterpretē tā, ka tas liedz noteikt vai piemērot jebkuru pasākumu, kura mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai citus nodokļu režīmus vai iekšzemes nodokļu tiesību aktus.

3. Nekas šā nolīguma IV daļā neietekmē pušu attiecīgās tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkuru nodokļu nolīgumu. Ja ir pretrunas starp šā nolīguma IV daļu un jebkuru šādu līgumu, noteicošais spēks ir pēdējam minētajam nolīgumam, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo pretrunu.

351. PANTS
Priekšroka reģioniem

1. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums neuzliek pusei pienākumu piemērot otrai pusei režīmu, kas ir labvēlīgāks par to, kuru piemēro katrā no pusēm tās attiecīgajā reģionālās ekonomikas integrācijas procesā.

2. Neviens šā nolīguma IV daļas noteikums neliedz paturēt spēkā, pārveidot vai nodibināt muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai citas vienošanās starp pusēm vai starp pusēm un trešām valstīm vai reģioniem.

V DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

352. PANTS
Pušu definīcija

1. Šā nolīguma puses ir Kostarikas, Salvadoras, Gvatemalas, Hondurasas, Nikaragvas un Panamas Republika, tekstā — Centrālamerikas puses republikas, no vienas puses, un Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām, tekstā — ES puse, no otras puses.

2. Šajā nolīgumā jēdziens "puse" attiecas uz katru Centrālamerikas puses republiku, neskarot pienākumu rīkoties kolektīvi saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai — attiecīgā gadījumā — ES pusi.

3. Šā nolīguma mērķiem Centrālamerikas puses republikas vienojas un apņemas rīkoties kolektīvi šādās jomās:

a) lēmumu pieņemšanā ar šā nolīguma I daļas II sadaļā (Iestāžu sistēma) minēto iestāžu starpniecību;

b) šā nolīguma IV daļas IX sadaļā (Reģionālās ekonomikas integrācija) paredzēto pienākumu izpildē;

c) Centrālamerikas Konkurences noteikumu izstrādes un konkurences iestādes izveides pienākuma izpildē saskaņā ar šā nolīguma IV daļas VII sadaļas (Tirdzniecība un konkurence) 277. pantu un 279. panta 2. punktu, un

d) reģionāla līmeņa vienota piekļuves punkta izveides pienākuma izpildē saskaņā ar šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) 212. panta 2. punktu.

Attiecībā uz kolektīvu darbību saskaņā ar šo punktu Centrālamerikas puses republikas tiek dēvētas par "Centrālamerikas pusi".

4. Attiecībā uz jebkuru citu noteikumu saskaņā ar šo nolīgumu Centrālamerikas puses republikas uzņemas pienākumus un rīkojas individuāli.

5. Neatkarīgi no 3. punkta noteikuma un atbilstoši Centrālamerikas reģionālās integrācijas turpmākajai attīstībai Centrālamerikas puses republikas apņemas censties pakāpeniski paplašināt jomas, kurās tās rīkosies kolektīvi, un par to attiecīgi paziņos ES pusei. Asociācijas padome pieņem lēmumu, kurā precīzi norāda šādas darbības jomas.

353. PANTS
Stāšanās spēkā

1. Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām iekšējām tiesiskajām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā puses ir paziņojušas viena otrai par 1. punktā minēto iekšējo tiesisko procedūru pabeigšanu.

3. ES puses gadījumā paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un — Centrālamerikas puses republiku gadījumā — Secretaría General del Sistema de la Integración Centroamericana (SG-SICA), kas ir šā nolīguma depozitāriji.

4. Neatkarīgi no 2. punkta Eiropas Savienība un katra Centrālamerikas puses republika var piemērot šā nolīguma IV daļu, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kurā tās paziņojušas viena otrai par šajā nolūkā vajadzīgo iekšējo tiesisko procedūru pabeigšanu. Šādā gadījumā šā nolīguma darbībai vajadzīgās institucionālās struktūras īsteno savas funkcijas.

5. Līdz 2. punktā paredzētajai spēkā stāšanās dienai vai līdz šā nolīguma piemērošanas dienai, ja tas attiecināms saskaņā ar 4. punktu, katra puse izpilda šā nolīguma IV daļas VI sadaļas (Intelektuālais īpašums) 244. pantā un 245. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās prasības. Ja kāda no Centrālamerikas puses republikām nav izpildījusi šādas prasības, šis nolīgums nestājas spēkā saskaņā ar 2. punktu vai netiek piemērots saskaņā ar 4. punktu starp ES pusi un attiecīgo prasības neizpildījušo Centrālamerikas puses republiku, kamēr vien šādas prasības nav izpildītas.

6. Ja kāds no šā nolīguma noteikumiem tiek piemērots saskaņā ar 4. punktu, jebkuru atsauci šādā noteikumā uz šā nolīguma spēkā stāšanās dienu uzskata par atsauci uz dienu, no kuras puses vienojas piemērot konkrēto noteikumu saskaņā ar 4. punktu.

7. Puses, attiecībā uz kurām šā nolīguma IV daļa ir stājusies spēkā saskaņā ar 2. vai 4. punktu, var arī izmantot materiālus ar izcelsmi Centrālamerikas puses republikās, attiecībā uz kurām šis nolīgums nav stājies spēkā.

8. Sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 2. punktu, tas aizstāj spēkā esošos politiskā dialoga un sadarbības nolīgumus starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi.

354. PANTS
Darbības ilgums

1. Šim nolīgumam ir nenoteikts darbības ilgums un spēkā esamība.

2. Jebkura puse iesniedz rakstisku paziņojumu attiecīgajam depozitārijam par savu nodomu denonsēt šo nolīgumu.

3. Ja kāda no pusēm denonsē šo nolīgumu, pārējās puses izvērtē Asociācijas komitejā šādas denonsēšanas ietekmi. Asociācijas padome izlemj par jebkādiem nepieciešamiem pielāgošanas vai pārejas pasākumiem.

4. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas attiecīgajam depozitārijam.

355. PANTS
Pienākumu izpilde

1. Puses paredz jebkurus vispārīgus vai īpašus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina šajā nolīgumā paredzēto mērķu izpildi.

2. Ja kāda no pusēm uzskata, ka cita puse nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu, tā var pieprasīt attiecīgus pasākumus. Pirms šādu pasākumu pieprasīšanas, izņemot īpaši steidzamus gadījumus, tā trīsdesmit dienās sniedz Asociācijas padomei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu pusēm pieņemamu risinājumu. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tiem, kuri vismazāk kaitē šā nolīguma īstenošanai. Šādus pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas komitejai, un par tiem apspriežas komitejā, ja kāda no pusēm to pieprasa.

3. Puses vienojas, ka 2. punktā minētais termins "īpaši steidzami gadījumi" nozīmē gadījumu, kad kāda no pusēm pieļauj būtisku šā nolīguma pārkāpumu. Puses arī vienojas, ka 2. punktā minētais termins "attiecīgi pasākumi" nozīmē pasākumus, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Darbības apturēšanu uzskata par galējas nepieciešamības pasākumu.

4. Būtisks šā nolīguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās pildīt šo nolīgumu, ja vien tas nav atļauts ar starptautisko tiesību vispārējām normām;

b) būtisku šā nolīguma elementu pārkāpšana.

5. Ja puse pieprasa pasākuma piemērošanu īpašas steidzamības gadījumā, otra puse var pieprasīt steidzamas pušu sanāksmes sasaukšanu piecpadsmit dienās.

6. Neatkarīgi no 2. punkta, ja kāda no pusēm uzskata, ka cita puse nav izpildījusi vienu vai vairākus šā nolīguma IV daļā noteiktos pienākumus, tā ekskluzīvi pieprasa un ievēro nolīguma X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) noteiktās domstarpību izšķiršanas procedūras un IV daļas XI sadaļā (Starpniecības mehānisms netarifa pasākumiem) noteikto starpniecības mehānismu vai citus alternatīvus mehānismus, kas paredzēti attiecībā uz šā nolīguma IV daļā noteiktajiem īpašajiem pienākumiem.

356. PANTS
Tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu

Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības personām, izņemot ar šo nolīgumu noteiktās tiesības vai pienākumus, vai uzliek pusei pienākumu atļaut šā nolīguma tiešu izmantošanu tās vietējā tiesību sistēmā, ja vien attiecīgās puses valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi.

357. PANTS
Izņēmumi

1. Nevienu šā nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas:

a) nosaka jebkurai pusei pienākumu sniegt jebkādu informāciju vai atļaut piekļuvi tai, ja attiecīgā puse uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskajām drošības interesēm, vai

b) liedz jebkurai pusei veikt jebkuru pasākumu, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes apgādāšanas nolūkos;

iii) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

iv) attiecībā uz valsts iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošībai vai valsts aizsardzības nolūkiem;

v) kara laikā vai citā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās;

c) liedz jebkurai pusei veikt jebkuru pasākumu, lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies nolūkā saglabāt starptautisku mieru un drošību, vai

d) liedz jebkurai pusei neatkarīgi izlemt par budžeta prioritātēm vai nosaka jebkurai pusei pienākumu palielināt budžeta līdzekļus šajā nolīgumā paredzēto pienākumu un saistību izpildei.

2. Cik vien iespējams, Asociācijas padomi informē par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu, un par to izbeigšanu.

358. PANTS
Turpmākā attīstība

1. Puses var vienoties paplašināt un papildināt šo nolīgumu, to grozot vai noslēdzot vienošanās par īpašām nozarēm vai darbībām, tostarp ņemot vērā šā nolīguma īstenošanā gūto pieredzi.

2. Puses var arī vienoties par jebkādiem citiem šā nolīguma grozījumiem.

3. Visus minētos grozījumus un vienošanās apstiprina saskaņā ar katras puses iekšējām tiesiskajām procedūrām.

359. PANTS
Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Asociācijas komiteju informē par jebkuru trešās valsts lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā kā dalībvalsti un par jebkuru trešās valsts lūgumu atļaut tai iesaistīties Centrālamerikā notiekošajos politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos.

2. Sarunu norises laikā starp Eiropas Savienību un kandidātvalsti ES puse sniedz Centrālamerikas pusei jebkuru būtisku informāciju, un, savukārt, Centrālamerikas puse dara zināmu savu viedokli (ja tāds ir) ES pusei, lai tā varētu šo viedokli pilnībā ņemt vērā. ES puse informē Centrālamerikas pusi par jebkuras valsts pievienošanos Eiropas Savienībai.

3. Tāpat sarunu norises laikā starp Centrālamerikas pusi un valsti, kas lūdz atļauju iesaistīties Centrālamerikā notiekošajos politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos, Centrālamerikas puse sniedz ES pusei jebkuru būtisku informāciju, un, savukārt, ES puse dara zināmu savu viedokli (ja tāds ir) Centrālamerikas pusei, lai tā varētu šo viedokli pilnībā ņemt vērā. Centrālamerikas puse informē ES pusi par jebkuras valsts iesaistīšanos Centrālamerikā notiekošajos politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos.

4. Puses Asociācijas komitejā izvērtē šādas pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. Asociācijas padome lemj par jebkādiem vajadzīgajiem pielāgošanas vai pārejas pasākumiem, kurus apstiprina saskaņā ar katras puses iekšējām tiesiskajām procedūrām.

5. Ja akts par iesaistīšanos Centrālamerikā notiekošajos politiskās un ekonomiskās integrācijas procesos neparedz automātisku pievienošanos šim nolīgumam, attiecīgā valsts pievienojas, deponējot pievienošanās aktu attiecīgajiem pušu depozitārijiem.

6. Pievienošanās instrumentu deponē depozitārijiem.

360. PANTS
Teritoriālā piemērošana

1. Attiecībā uz ES pusi šis nolīgums ir piemērojams teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un atbilstoši minētajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, ciktāl Eiropas Savienības muitas teritorija ietver teritorijas, uz kurām neattiecas minētā teritoriju definīcija, šis nolīgums tāpat ir piemērojams Eiropas Savienības muitas teritorijā.

3. Attiecībā uz Centrālameriku šis nolīgums ir piemērojams Centrālamerikas puses republiku teritorijās saskaņā ar to attiecīgajiem vietējiem tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām.

361. PANTS
Atrunas un skaidrojošas deklarācijas

Šis nolīgums neatļauj vienpusējas atrunas vai skaidrojošas deklarācijas.

362. PANTS
Pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes, vēres un kopīgas deklarācijas

Šā nolīguma pielikumi, papildinājumi, protokoli un piezīmes, vēres un kopīgas deklarācijas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

363. PANTS
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir izstrādāts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.


1 Vārds "esošās" nozīmē, ka šis punkts attiecas tikai uz jebkuru esošu PTO līguma noteikumu, nevis uz jebkuriem grozījumiem vai noteikumiem, par kuriem vienojas pēc šā nolīguma pabeigšanas.

2 Šajā nolīgumā, ja vien nav noteikts citādi, jēdzienus "prece" un "ražojums" uzskata par līdzvērtīgiem.

3 Attiecībā uz precēm, kam nepiemēro preferenciālu režīmu, "muitas nodoklis" būtu jāsaprot kā "pamatlikme", kas norādīta katras puses grafikā.

4 Puses atzīst, ka II sadaļas 6. nodaļas (Izņēmumi saistībā ar precēm) 158. pants attiecas arī uz šo pantu.

5 Puses atzīst, ka II sadaļas 6. nodaļas (Izņēmumi saistībā ar precēm) 158. pants attiecas arī uz šo pantu.

6 Tajās pusēs, kur saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem spēkā stāšanās brīdis sakrīt ar publicēšanas brīdi, valdība nodrošina, ka par jebkādiem jauniem šajā punktā minētiem pasākumiem uzņēmēji tiek informēti pietiekamu laiku iepriekš.

7 Ja tiek prasīta etiķetēšana fiskāliem mērķiem, šādu prasību formulē tā, lai tā neierobežotu tirdzniecību vairāk, nekā vajadzīgs likumīga mērķa sasniegšanai.

8 To vien, ka konkrētas valsts fiziskām personām tiek prasīta vīza, bet citu valstu fiziskām personām tā netiek prasīta, neuzskata par tādu ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu, kuri rodas saskaņā ar īpašām saistībām.

9 Atbilstīgi tās paziņojumam PTO par EK līgumu (dok. WT/REG39/1) ES izpratnē jēdziens "faktiska un pastāvīga saikne" ar kādas dalībvalsts ekonomiku, kas nostiprināts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 54. pantā, ir līdzvērtīgs jēdzienam "būtiska darījumdarbība", kurš paredzēts VVPT V panta 6. punktā.

10 Attiecībā uz juridisku personu terminus "izveide" un "iegāde" saprot kā kapitāla līdzdalību juridiskā personā ar nolūku nodibināt vai uzturēt ilgstošu ekonomisku saikni.

11 Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja pēdējai minētajai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi vadīt tās darbības.

12 Šī nodaļa neattiecas uz ieguldījumu aizsardzību, kas atšķiras no 165. pantā noteiktā režīma, tostarp procedūrām, kādās izšķir strīdus starp ieguldītājiem un valsti.

13 Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, valsts kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstī esošu ostu vai vietu un citu ostu vai vietu tajā pašā Centrālamerikas puses republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, tostarp pārvadājumus tās kontinentālajā šelfā un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts ostā vai vietā.

14 Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts neattiecas uz pasākumiem, ko nosaka ar nolūku ierobežot lauksaimniecības produkta ražošanu.

15 Katra puse var pieprasīt, ka, reģistrējot uzņēmumu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ieguldītājiem jāpieņem konkrēta juridiska forma. Ja vien šādu prasību piemēro nediskriminējoši, tā nav īpaši jānorāda X pielikumā (Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu), lai puses to paturētu spēkā vai pieņemtu.

16 Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, valsts kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstī esošu ostu vai vietu un citu ostu vai vietu tajā pašā Centrālamerikas puses republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, tostarp pārvadājumus tās kontinentālajā šelfā un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts ostā vai vietā.

17 Šā panta 2. punkta c) apakšpunkts neattiecas uz puses pasākumiem, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos ražošanas līdzekļus.

18 Uzņemošajam uzņēmumam var likt iesniegt iepriekšējai apstiprināšanai mācību programmu visam uzturēšanās laikam, kurā parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir apmācība.

19 Ar CPC apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC prov, 1991.

20 Līgums par pakalpojumu sniegšanu, kas minēts d) un e) apakšpunktā, atbilst tās puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā līgumu izpilda.

21 Ar CPC apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC prov, 1991.

22 Puses saprot, ka šī sadaļa attiecas uz šiem pakalpojumiem tiktāl, ciktāl tos uzskata par publisko telesakaru pakalpojumiem saskaņā ar piemērojamiem iekšzemes tiesību aktiem.

23 Šajā iedaļā termins "atļauja" ietver licences, koncesijas, atļaujas, reģistrus un jebkādas citas atļaujas, ko puse var pieprasīt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai.

24 Tikai attiecībā uz ES pusi "vai starpības samazināšanā".

25 Šā panta 3., 4. un 5. punkts neattiecas uz komerciālo mobilo pakalpojumu un lauku telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Lielākas skaidrības labad neko šajā pantā neinterpretē tā, ka pusei tiek liegts šajā pantā izklāstītās prasības piemērot komerciālo mobilo pakalpojumu sniedzējiem.

26 Lielākas skaidrības labad šajā pantā noteikto pienākumu neuzskata par īpašu saistību atbilstīgi 194. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

27 Lielākas skaidrības labad šīs definīcijas darbības joma neattiecas uz pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Šajā definīcijā "vienots transporta dokuments" ir dokuments, kas ļauj klientiem noslēgt atsevišķu līgumu ar kuģošanas sabiedrību tiešo pārvadājumu nodrošināšanai.

28 Šā apakšpunkta noteikumi tikai attiecas uz piekļuvi pakalpojumiem, bet nepieļauj pakalpojumu sniegšanu.

29 Pie pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu taisnīgu vai efektīvu uzlikšanu vai iekasēšanu, pieder pasākumi, ko puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kas:
a) attiecas uz ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz vērtībām, kurām uzliek nodokļus, kuru izcelsme ir puses teritorijā vai kuras atrodas puses teritorijā, vai
b) attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu puses teritorijā, vai
c) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp atbilstības nodrošināšanas pasākumus, vai
d) attiecas uz to pakalpojumu patērētājiem, kurus sniedz otras puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt tādu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst puses teritorijā, vai
e) nošķir ieguldītājus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji attiecībā uz vienībām, kurām uzliek nodokļus visā pasaulē, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai
f) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu puses nodokļu bāzi.
Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās puses tiesību aktiem, kura veic pasākumu.

30 Lielākas skaidrības labad izņēmumi šā nolīguma V daļā, kā arī IV daļas III sadaļā (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) paredzētie izņēmumi attiecas arī uz šo sadaļu.

31 Pusēm nav vajadzīga atļauja aizsargpasākumu atkārtotai ieviešanai.

32 Lielākas skaidrības labad – nekas šajā pantā neietekmē pakalpojumu tirdzniecību, uz ko attiecas III sadaļa (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) un tās pielikumi — Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, ES puses atrunas par vadošo personālu un stažieriem ar augstāko izglītību, Centrālamerikas puses republiku saistību saraksti attiecībā uz komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem un Centrālamerikas puses republiku saistību saraksts attiecībā uz vadošo personālu un stažieriem ar augstāko izglītību.

33 ES puse veicina to, ka akadēmiskā apmaiņa izpaužas kā dotācijas un ka profesionālā un uzņēmējdarbības apmaiņa izpaužas kā prakse Eiropas Savienības organizācijās, MMVU nostiprināšana, novatorisku nozaru attīstība un profesionālo semināru izveide, lai iegūtās zināšanas varētu izmantot Centrālamerikas reģionā.

34 Puse var paturēt spēkā atrunas, kas izdarītas saskaņā ar Romas konvenciju un WPPT, attiecībā uz šajā pantā piešķirtajām tiesībām, un to neinterpretē kā šā noteikuma pārkāpumu.

35 Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus uzskata par izpildītiem, ja, īstenojot piemērojamās procedūras nosaukuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai:
a) ar administratīvo lēmumu nosaukuma reģistrācija tiek noraidīta vai
b) administratīvais lēmums tiek apstrīdēts instancēs, kas noteiktas katras puses vietējos tiesību aktos.

36 Šajā pantā Centrālamerikas puses republikas uzskata, ka jēdziens "tamlīdzīgs produkts" var tikt saprasts kā "identisks vai ļoti līdzīgs".

37 ES pusei aizsardzības pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kad stājas spēkā šis nolīgums attiecībā uz XVII pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem.

38 Ja to paredz puses tiesību akti, var tikt arī pieprasīts, lai šādi dizainparaugi būtu pēc būtības individuāli.

39 Šā nolīguma 260.-272. pantā jēdziens "intelektuālā īpašuma tiesības" attiecas vismaz uz šādām tiesībām: autortiesības, tostarp autortiesības uz datorprogrammām un datu bāzēm, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar patentiem, preču zīmēm, rūpnieciskajiem dizainparaugiem, integrālshēmu konfigurācijas shēmām (topogrāfijām), ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, augu šķirnēm, tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl tās ir aizsargātas kā ekskluzīvās tiesības saskaņā ar attiecīgiem vietējiem tiesību aktiem.

40 Lielākas skaidrības labad šo punktu neinterpretē kā tādu, kas ierobežo tās analīzes darbības jomu, kura jāveic gadījumos, kad tiek piemērotas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienības lēmums un saskaņota darbība starp uzņēmumiem, kā noteikts pušu konkurences tiesībās.

41 Diskriminācija ir pasākums, kas neatbilst valsts režīmam, kā noteikts šā nolīguma attiecīgos noteikumos.

42 Attiecībā uz ES pusi šīs konstitūcijas ir Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūcijas, Līgums par Eiropas Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības pamattiesību harta.

43 Lielākas skaidrības labad atsauce 287. panta 2. punktā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem ietver pušu ratificētos protokolus, grozījumus, pielikumus un pielāgojumus.

44 Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome par savu darbību ziņo Asociācijas komitejai.

45 Puses, īstenojot savas tiesības izmantot esošās padomdevēju grupas šīs sadaļas noteikumu īstenošanai, piedāvā esošajām struktūrām iespēju nostiprināt un pilnveidot to darbību, ņemot vērā jaunās perspektīvas un darba jomas, ko paredz šī sadaļa. Šajā nolūkā puses var izmantot esošās valsts padomdevēju grupas.

46 Lielākas skaidrības labad pilsoniskās sabiedrības dialoga forumam netiek deleģēta politikas veidošana un citas šādas tipiskas valsts funkcijas.

47 Piemēram, ja šā nolīguma IV daļas noteikums paredz pienākumu visām Centrālamerikas puses republikām izpildīt konkrētu prasību līdz noteiktam datumam, šādas prasības neizpilde no vairāk nekā vienas Centrālamerikas puses republikas puses būtu jautājums, uz ko attiecas šis punkts.

48 Piemēram, ja ir ieviests ražojuma importa aizliegums un minētais importa aizliegums attiecas uz konkrētā ražojuma eksportu no vairāk nekā vienas Centrālamerikas puses republikas, uz šādu jautājumu attiektos šis punkts.

49 Ja strīdā iesaistīto pusi viedo divas vai vairākas Centrālamerikas puses republikas, tās procedūrā darbojas kopīgi, kā noteikts 312. pantā.

50 Stājoties spēkā šim nolīgumam:
a) puses septiņdesmit piecās dienās nosūta Asociācijas padomei savus kandidātu sarakstus;
b) Asociācijas padome simt divdesmit dienās apstiprina vai noraida sarakstos iekļautos kandidātus;
c) puses simt piecdesmit dienās nosūta sarakstus, kuros ietverti papildu kandidāti noraidīto kandidātu aizstāšanai;
d) kandidātu sarakstu pabeidz simt astoņdesmit dienās.

51 Piemēram, gadījumos, kas saistīti ar standartiem un tehniskām prasībām, starpniekam jābūt pamatzināšanām par starptautisko standartu pieņēmējām iestādēm.

52 Centrālamerikas puses izraudzīto kontaktpunktu izmanto informācijas apmaiņai par tās kolektīvajiem pienākumiem saskaņā ar šā nolīguma V daļas (Vispārīgi un nobeiguma noteikumi) 352. punkta 2. apakšpunktu, un tas darbojas atbilstoši tiešiem norādījumiem, par kuriem vienojušās Centrālamerikas puses republikas.

53 Attiecībā uz Centrālamerikas puses pienākumu izraudzīties savu kontaktpunktu "spēkā stāšanās diena" ir diena, kurā nolīgums ir stājies spēkā visās Centrālamerikas puses republikās saskaņā ar 353. panta 4. punktu.

54 Asociācijas padomes apstiprināto grozījumu īstenošana:
1. attiecībā uz Kostariku Asociācijas padomes lēmumi saskaņā ar 345. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir līdzvērtīgi Constitución Política de la República de Costa Rica 121.4. panta trešajā daļā (Protocolo de Menor Rango) minētajam instrumentam;
2. attiecībā uz Hondurasu Asociācijas padomes lēmumi saskaņā ar 345. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir līdzvērtīgi Constitución de la República de Honduras 21. pantā minētajam instrumentam.

I pielikums "Muitas nodokļu atcelšana" WORD formātā

  ES puses saraksts WORD formātā
  Centrālamerikas puses republiku saraksts WORD formātā
  Panamas saraksts WORD formātā

II pielikums "Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm" WORD formātā

III pielikums "Savstarpēja administratīvā palīdzība muitas lietās" WORD formātā

IV pielikums "Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību" WORD formātā

V pielikums "Administratīvo kļūdu labošana" WORD formātā

VI pielikums "Kompetentās iestādes" WORD formātā

VII pielikums "Prasības un noteikumi to uzņēmumu apstiprināšanai, kuri strādā ar dzīvnieku izcelsmes ražojumiem" WORD formātā

VIII pielikums "Pārbaužu veikšanas pamatnostādnes" WORD formātā

IX pielikums "Kontaktpunkti un tīmekļa vietnes" WORD formātā

X pielikums "Saistību saraksti attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu" WORD formātā

XI pielikums "Saistību saraksti attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu" WORD formātā

XII pielikums "Atrunas attiecībā uz es puses vadošais personāls un stažieriem ar augstāko izglītību" WORD formātā

XIII pielikums "Saistību saraksti attiecībā uz Centrālamerikas puses republiku vadošajam personālam un stažieriem ar augstāko izglītību" WORD formātā

XIV pielikums "Saistību saraksti attiecībā uz Centrālamerikas puses republiku uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējiem" WORD formātā

XV pielikums "Punkti informācijas sniegšanai" WORD formātā

XVI pielikums "Publiskais iepirkums" WORD formātā

XVII pielikums "Nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu teritorijā" WORD formātā

XVIII pielikums "Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes" WORD formātā

XIX pielikums "To ražojumu saraksts, kuri minēti 306. panta 4. punktā" WORD formātā

XX pielikums "Centrālamerikas tehnisko noteikumu (RTCA) saraksts saskaņošanas procesā " WORD formātā

XXI pielikums "Apakškomitejas" WORD formātā

Deklarācijas WORD formātā

Protokols par sadarbību kultūras jomā WORD formātā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.05.2014.Stājas spēkā: 14.06.2014.Tēma:  Starptautiskā sadarbība; Eiropas SavienībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 115 (5175), 13.06.2014. OP numurs: 2014/115.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
266853
{"selected":{"value":"03.01.2018","content":"<font class='s-1'>03.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.01.2018","iso_value":"2018\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"14.06.2014","iso_value":"2014\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2014.-02.01.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.01.2018
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva