SATURS

PREAMBULA

I SADAĻA MĒRĶI

II SADAĻA PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI

III SADAĻA PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

1. nodaļa Muitas nodokļi un ārpustarifa pasākumi

2. nodaļa Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

3. nodaļa Muitas režīms un tirdzniecības veicināšana

4. nodaļa Tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi

5. nodaļa Mežu pārvaldība un tirdzniecība ar koku un meža ražojumiem

IV SADAĻA UZŅĒMĒJDARBĪBA, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN ELEKTRONISKĀ TIRDZNIECĪBA

V SADAĻA TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI

1. nodaļa Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

2. nodaļa Konkurence

3. nodaļa Intelektuālais īpašums

4. nodaļa Publiskais iepirkums

5. nodaļa Ilgtspējīga attīstība

6. nodaļa Personas datu aizsardzība

VI SADAĻA DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

1. nodaļa Mērķis un darbības joma

2. nodaļa Konsultācijas un starpniecība

3. nodaļa Domstarpību izšķiršanas procedūra

4. nodaļa Vispārīgi noteikumi

VII SADAĻA VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

VIII SADAĻA VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

"CENTRĀLĀFRIKA", KAS ŠAJĀ NOLĪGUMĀ IR:

KAMERŪNAS REPUBLIKA,

no vienas puses,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

un

EIROPAS KOPIENA,

no otras puses.

PREAMBULA

 ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk "Kotonū Nolīgums"),

PĀRLIECĪBĀ, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) radīs jaunu, labvēlīgāku gaisotni ekonomikas pārvaldības, tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un jaunas, dinamiskas iespējas izaugsmei un attīstībai,

TĀ KĀ pušu tirdzniecības, uzņēmējdarbības un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai jābalstās uz Centrālāfrikas valstu reģionālo integrāciju, tās mērķis ir veicināt to harmonisku un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, ņemot vērā šo valstu politisko izvēli un attīstības prioritātes, un īstenot ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem paredzētos nosacījumus,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses neveicina ārvalstu tiešos ieguldījumus, mīkstinot iekšzemes normatīvos aktus vides, nodarbinātības, profesionālās veselības vai drošības jomā vai mīkstinot iekšzemes normatīvos aktus nodarbinātības joma vai normatīvos aktus, kuru mērķis ir aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību. Tādēļ Līgumslēdzējas puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot iekšzemes tiesību normas un standartus vai apņemas to darīt, lai veicinātu ieguldījumus vai ieguldītāju uzņēmējsabiedrību izveidi, iegādi, darbības paplašināšanu vai uzturēšanu savā teritorijā,

 IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTAJIEM NOTEIKUMIEM.

 I SADAĻA
MĒRĶI

1. PANTS
Pagaidu nolīgums

 Ar šo nolīgumu izveido Ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) sākotnējo pamatu.

Līgumslēdzējas puses ar "sākotnējo pamatu" saprot pagaidu nolīgumu, kurā, pirmkārt, ir ietvertas faktiskas un īstenojamas saistības, kas izpildāmas atbilstoši šā nolīguma nosacījumiem, un, otrkārt, sarunas par papildu elementu iekļaušanu, lai rezultātā noslēgtu pilnīgu EPN, kas atbilst Kotonū Nolīgumam.

2. pants
Vispārēji mērķi un darbības joma

Šā nolīguma vispārējie mērķi ir šādi:

a) sekmēt nabadzības samazināšanu un turpmāku izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tūkstošgades attīstības mērķiem un Kotonū Nolīgumu;

b) veicināt konkurētspējīgāku un daudzveidīgāku Centrālāfrikas reģionālo ekonomiku, kā arī straujāku izaugsmi;

c) veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību Centrālāfrikas reģionā;

d) veicināt Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar tās politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

e) uzlabot Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses potenciālu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

f) izveidot un īstenot efektīvu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem Centrālāfrikas reģionā, tādējādi uzlabojot apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un palielinot reģiona ražojumu un pakalpojumu piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi;

g) nostiprināt esošās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas ieinteresētības pamata. Šajā saistībā atbilstīgi PTO saistībām nolīgums uzlabos tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības, atbalstīs jaunu tirdzniecības dinamiku Līgumslēdzēju pušu starpā ar savstarpējās tirdzniecības progresīvu, asimetrisku liberalizāciju, paplašinās un padziļinās sadarbību visās jomās, kas saistītas ar tirdzniecību;

h) veicināt privātā sektora attīstību un nodarbinātības pieaugumu.

3. pants
Īpašie mērķi

Saskaņā ar Kotonū Nolīguma 34. un 35. pantu šā nolīguma īpašie mērķi ir šādi:

a) izveidot tādu EPN sarunu pamatu, kas Centrālāfrikā sekmē nabadzības samazināšanu, veicina reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, uzlabo Centrālāfrikas ražošanas, eksporta un piegādes potenciālu, kā arī tās spēju piesaistīt ārzemju ieguldījumus un jaudu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

b) veicināt Centrālāfrikas saskaņotu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar tās politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

c) nostiprināt esošās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas ieinteresētības pamata;

d) sagatavot nolīgumu, kas atbilst PTO noteikumiem;

e) izveidot un īstenot efektīvu, paredzamu un pārredzamu reģionālo tiesisko regulējumu tirdzniecībai, ieguldījumiem, konkurencei, intelektuālajam īpašumam un ilgtspējīgai attīstībai Centrālāfrikas reģionā, tādējādi uzlabojot apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un vairojot reģiona ražojumu un pakalpojumu piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi;

f) izveidot ceļvedi sarunām e) punktā minētajās jomās, par kurām sarunas nebija iespējams pabeigt 2007. gadā.

II SADAĻA
PARTNERĪBA ATTĪSTĪBAI

4. pants
Pamats Centrālāfrikas potenciāla palielināšanai

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu gribu veicināt Centrālāfrikas potenciāla palielināšanu un ekonomikas modernizēšanu ar to rīcībā esošiem dažādiem instrumentiem, jo īpaši izveidojot valsts un reģiona līmenī ekonomisku un institucionālu pamatu, kas ir labvēlīgs konkurētspējīgas saimnieciskās darbības izaugsmei Centrālāfrikā, izmantojot tirdzniecības politikas un attīstības sadarbības instrumentus, kuri definēti 7. pantā.

5. pants
Potenciāla palielināšanas un modernizācijas prioritārās jomas

1. Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse sadarbībā ar EK Līgumslēdzēju pusi un ar tādu sadarbības instrumentu palīdzību, kas noteikti 7. pantā, veicinās Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē ražoto un eksportēto preču un pakalpojumu kvantitatīvo un kvalitatīvo pieaugumu, jo īpaši šādās jomās:

a) reģionālas nozīmes pamata infrastruktūru izveide:

– transports,

– enerģētika,

– telekomunikācijas;

b) lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku:

– lauksaimnieciskā ražošana,

– agrorūpniecība,

– zivsaimniecība,

– lopkopība,

– akvakultūra un zivju resursi;

c) rūpniecība, ekonomikas konkurētspēja un daudzveidība:

– uzņēmumu modernizēšana,

– rūpniecība,

– standarti un sertifikācija (sanitāri un fitosanitāri (SFS) pasākumi, kvalitāte, zootehniskie standarti utt.);

d) reģionālās integrācijas stiprināšana,

– kopējā reģionālā tirgus izveidošana,

– nodokļi un muita;

e) uzņēmējdarbības vides uzlabošana:

– valstu tirdzniecības politikas saskaņošana.

2. Īstenojot šo partnerību, Līgumslēdzējas puses balstās uz I pielikumā pievienotajām pamatnostādnēm.

3. Īstenojot šo nolīgumu, Līgumslēdzējas puses apstiprina savu gribu veicināt to Centrālāfrikas ražošanas nozaru modernizāciju, uz kurām attiecas šis nolīgums, izmantojot 7. pantā noteiktos sadarbības instrumentus.

6. pants
Uzņēmējdarbības vide

Līgumslēdzējas puses uzskata, ka būtiska nozīme ekonomikas attīstībā ir uzņēmējdarbības videi, tādējādi šā nolīguma noteikumi ir vērsti uz šā kopējā mērķa sasniegšanu. Centrālāfrikas parakstītājvalstis, kas ir parakstījušas arī OHADA līgumu (organizācija par uzņēmējdarbības tiesību harmonizāciju Āfrikā), apņemas nediskriminējoši un efektīvi piemērot un īstenot šā nolīguma noteikumus.

7. pants
Sadarbība attīstības finansēšanas jomā

1. Kotonū Nolīgumā paredzētos noteikumus par ekonomisko un reģionālo sadarbību un integrāciju īstenos tā, lai palielinātu no šā nolīguma paredzamos ieguvumus.

2. Eiropas Kopienas finansējums¹, kas attiecas uz Centrālāfrikas un Eiropas Kopienas pušu attīstības sadarbību un balsta šā nolīguma īstenošanu, veicams, pamatojoties uz Kotonū Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmu plānošanas procedūrām un uz attiecīgajiem Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētajiem instrumentiem. Šajā sakarā atbalsts šā nolīguma īstenošanai ir viena no prioritātēm.

3. Eiropas Kopienas dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentus, tostarp atbalstu tirdzniecībai, kolektīvi apņemas atbalstīt attīstības darbības, kas paredzētas reģionālajai ekonomikas sadarbībai un šā nolīguma īstenošanai valsts un reģiona līmenī, ievērojot atbalsta papildināmības un efektivitātes principus.

4. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai atvieglinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses centienus sasniegt šā nolīguma mērķus.

5. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka īpašie reģionālā finansējuma mehānismi ir lietderīgi šā nolīguma īstenošanā, un atbalstīs reģiona centienus šajā jomā.

¹ Dalībvalstis nav iekļautas.

8. pants
Atbalsts tirdzniecības noteikumu īstenošanai

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka tirdzniecības noteikumu īstenošana sadarbības jomās, kuras sīki izklāstītas attiecīgajās šā nolīguma nodaļās, palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus. Sadarbību šajā jautājumā īstenos saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem noteikumiem.

9. pants
Partnerības finansējums

1. Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN reģionālā fonda (FORAPE) īstenošanu, kuru izveidojis Centrālāfrikas reģions un kurš paredzēts šim reģionam, un kura mērķis ir atbalsta koordinēšana, lai efektīvi palīdzētu finansēt prioritārās darbības Centrālāfrikas valstu ražošanas jaudas palielināšanai, kā norādīts 5. pantā, kā arī 10. pantā minētos pasākumus. FORAPE darbības un pārvaldības noteikumus līdz 2008. gada beigām nosaka reģions. EK Līgumslēdzēja puse šo periodu izmantos, lai pabeigtu savu novērtējumu par minētajiem noteikumiem.

2. FORAPE finansējumu nodrošinās ar Līgumslēdzēju pušu resursiem, proti, ar EAF fonda iemaksām, Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksām, kā arī citu iespējamo līdzekļu devēju iemaksām.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, Eiropas Kopienas Līgumslēdzēja puse apņemas savu atbalstu virzīt caur reģiona finansējuma mehānismiem vai arī ar mehānismu, ko izvēlējušās šā nolīguma parakstītājvalstis, ievērojot Kotonū Nolīgumā paredzētos noteikumus un procedūras, un saskaņā ar atbalsta efektivitātes principiem.

4. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai veicinātu citu līdzekļu devēju dalību FORAPE.

10. pants
Sadarbība fiskālās korekcijas jautājumos

1. Līgumslēdzējas puses apzinās problēmas, ko Centrālāfrikas parakstītājvalstīm var radīt šajā nolīgumā paredzētā muitas nodokļu likvidēšana vai būtiska samazināšana, un tās vienojas šajā jomā veidot dialogu un sadarbību.

2. Ņemot vērā pakāpeniskas atcelšanas grafiku, par kuru šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, tās vienojas veidot padziļinātu dialogu par veicamajiem fiskālās korekcijas pasākumiem, lai ilgtermiņā atjaunotu budžeta līdzsvaru.

3. Atsaucoties uz šā panta 1. un 2. punktu, Līgumslēdzējas puses vienojas par sadarbību saskaņā ar 7. pantu un apņemas īstenot tehniskās un finansiālās palīdzības pasākumus šādās jomās:

a) palīdzība neto fiskālo ieguvumu izmantošanā, pilnībā ievērojot fiskālās reformas;

b) atbalsts fiskālajai reformai kopā ar dialogu šajā jomā.

4. Līgumslēdzējas puses EPN komitejā un iespējami drīzā laikā apņemas vienoties par neto fiskālo ieguvumu novērtēšanas metodiku. Šajā pašā komitejā Līgumslēdzējas puses vienojas arī par veicamajiem papildu pētījumiem un rīcību.

11. pants
Sadarbība starptautiskos forumos

Līgumslēdzējas puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kuros tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz šo partnerību.

12. pants

Līgumslēdzējas puses vienojas 2008. gadā ar šo sadaļu izveidotās attīstības partnerības jautājumu izskatīt dziļāk, tostarp tās īstenošanas noteikumus.

III SADAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

 1. NODAĻA
MUITAS NODOKĻI UN ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI

 13. pants
Izcelsmes noteikumi

1. Šajā nodaļa jēdziens "izcelsme" attiecas uz precēm, kuras atbilsts izcelsmes noteikumiem, kas Līgumslēdzēju pušu teritorijā ir spēkā 2008. gada 1. janvārī.

2. EPN komiteja šim nolīgumam pievienos kopēju savstarpējo režīmu, ar ko pārvalda izcelsmes noteikumus, un tas stāsies spēkā no šā nolīguma provizoriskās piemērošanas dienas.

3. Vēlākais, trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses pārskata spēkā esošos noteikumus, kas pārvalda izcelsmes noteikumus, lai, ņemot vērā Centrālāfrikas attīstības mērķus, vienkāršotu izcelsmes noteikšanā izmantotos jēdzienus un metodes. Šajā pārskatīšanā Līgumslēdzējas puses ņems vērā tehnoloģijas attīstību, ražošanas procesus un pārējos faktorus, tostarp notiekošās reformas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kuru rezultātā, iespējams, būs vajadzīgi grozījumi režīmā, par kuru ir panākta savstarpēja vienošanās. Visus grozījumus vai aizstāšanu veic ar EPN komitejas lēmumu.

14. pants
Muitas nodokļi

"Muitas nodokļi" ir visa veida nodevas vai maksājumi, tostarp visa veida papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro ražojumu importam vai eksportam vai saistībā ar ražojumu importu vai eksportu. Tas neattiecas uz:

a) maksājumiem, kas līdzvērtīgi nodokļiem vai citiem iekšējiem maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 23. pantu;

b) antidempinga, kompensācijas vai aizsardzības pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar noteikumiem, kuri uzskaitīti nodaļā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;

c) nodevām vai citiem maksājumiem, kas noteikti saskaņā ar 18. pantu.

15. pants
Eksporta muitas nodokļu atcelšana

1. No šā nolīguma stāšanās spēkā tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm nepiemēro jaunus eksporta muitas nodokļus, ne arī paaugstina jau piemērojamos.

2. Tomēr gadījumā, ja valsts finansēs ir nozīmīgas problēmas vai ja nepieciešams nostiprināt vides aizsardzību, Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse, pēc apspriešanās ar EK Līgumslēdzēju pusi, var ieviest eksporta muitas nodokļus ierobežotam skaitam papildu preču.

3. EPN komiteja veic regulāru izvērtējumu, lai izskatītu saskaņā ar šo pantu piemēroto eksporta muitas nodokļu ietekmi un atbilstību.

16. pants
Preču aprite

1. Eiropas Kopienas vai Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses izcelsmes precēm otras Līgumslēdzējas puses teritorijā muitas nodokļus piemēro tikai vienu reizi.

2. Attiecībā uz Eiropas Kopienas izcelsmes precēm saskaņā ar šo nolīgumu maksājamo muitas nodokli iekasē tajā Centrālāfrikas parakstītājvalstī, kuras teritorija ir patēriņa vieta.

3. Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā panta noteikumu efektīvu īstenošanu un Centrālāfrikas parakstītājvalstīs veicinātu preču brīvu apriti. Abas Līgumslēdzējas puses šajā jautājumā apņemas sadarboties saskaņā ar 7. un 8. pantu. Šo sadarbību pielāgos Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses galīgi izvēlētajam mehānisma veidam.

4. Līgumslēdzējas puses piekrīt sadarboties, lai veicinātu preču apriti un vienkāršotu muitas procedūras kā tas paredzēts III sadaļas 3. nodaļā.

17. pants
Ražojumu klasifikācija

Ražojumu, uz kuriem attiecas šis nolīgums, klasifikācija atbilst katras Līgumslēdzējas puses muitas nomenklatūras klasifikācijai saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu ("HS").

18. pants
Nodevas un citi maksājumi

1. Nodevas un citi maksājumi, kas minēti 14. panta c) punktā, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuveno izmaksu summu un nav paredzēti vietējo ražojumu netiešai aizsardzībai vai tam, lai fiskālām vajadzībām uzliktu nodokli importam vai eksportam. Uz tiem attiecas īpaši tarifi, kas atbilst aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām, un tos neaprēķina uz ad valorem bāzes. Nodevas un citus maksājumus nepiemēro konsulārām formalitātēm, piemēram, konsulāriem faktūrrēķiniem un sertifikātiem, kuru pilnīgu uzskaitījumu noteiks EPN komiteja.

2. Lai veicinātu reģionālo integrāciju un nodrošinātu skaidrību uzņēmumiem, Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse apņemas līdz 2013. gada 1. janvārim pieņemt standarta noteikumus šā panta jomā.

19. pants
Labvēlīgāks režīms, pamatojoties uz ekonomiskās integrācijas nolīgumu

1. Jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, EK Līgumslēdzēja puse Centrālāfrikas Līgumslēdzējai pusei piešķir labvēlīgāku režīmu, kas varētu rasties no tā, ka pēc šā nolīguma parakstīšanas EK Līgumslēdzēja puse kļūst par ekonomiskās integrācijas nolīguma pusi, kas noslēgts ar trešām personām.

2. Jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse piešķir EK Līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, kas varētu rasties no tā, ka pēc šā nolīguma parakstīšanas Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse kļūst par ekonomiskās integrācijas nolīguma pusi, kas noslēgts ar nozīmīgu tirdzniecības partneri.

3. Ja Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse no nozīmīga tirdzniecības partnera iegūst būtiski labvēlīgāku režīmu nekā EK Līgumslēdzējas puses piedāvātais režīms ekonomiskās integrācijas nolīgumā, ko noslēgusi Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse ar šo pašu partneri, abas puses uzsāks konsultācijas un kopīgi nolems par 2. punkta īstenošanu.

4. Šajā pantā "ekonomiskās integrācijas nolīgums" ir nolīgums, ar kuru būtiski liberalizē tirdzniecību un atceļ vai likvidē diskrimināciju starp pusēm, likvidējot pastāvošos diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedzot jaunus diskriminējošus vai vairāk diskriminējošus pasākumus vai nu šim nolīgumam stājoties spēkā, vai arī saprātīgā termiņā.

5. Šajā pantā "nozīmīgs tirdzniecības partneris" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā 1 % gadā pirms 2. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas nolīgumu, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā 1,5 % gadā pirms 2. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā¹.

6. Šīs nodaļas noteikumus nevar interpretēt kā pienākumu pusēm savstarpēji saskaņot preferenciālos režīmus, ko vienai no pusēm šā nolīguma parakstīšanas dienā piemēro, pamatojoties uz reģionālās ekonomiskās integrācijas nolīgumu ar kādu trešo personu.

¹ Šim nolūkam izmanto PTO oficiālos datus par pasaules lielākajiem eksportētājiem (izņemot ES iekšējo tirdzniecību).

20. pants
Muitas nodokļi ražojumiem, kuru izcelsme ir Centrālāfrikas parakstītājvalstīs

1. Ražojumus, kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses teritorijā, EK Līgumslēdzējā pusē importē bez muitas nodokļiem, izņemot ražojumus un atbilstīgi nosacījumiem, kas norādīti II pielikumā.

2. Pušu tirdzniecībā nepiemēro jaunus muitas nodokļus, un nepaaugstina tos, kurus jau piemēro.

21. pants
Muitas nodokļi ražojumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Kopienā

1. Katram ražojumam pamata muitas nodokļi ir noteikti III pielikumā.

2. Pušu tirdzniecībā nepiemēro jaunus muitas nodokļus, un nepaaugstina tos, kas noteikti III pielikumā.

3. Neskarot 2. punktu, vēlākais, līdz 2013. gada 1. janvārim ieviešot kopējo ārējo tarifu un tiktāl, ciktāl šo nodokļu vispārējā ietekme nepārsniedz III pielikumā noteikto nodokļu ietekmi, Centrālāfrika var pārskatīt muitas pamatnodokļus, kas noteikti III pantā un kas piemērojami Eiropas Kopienas izcelsmes ražojumiem. Šajā gadījumā EPN komiteja III pielikumā veic attiecīgus grozījumus.

4. Tādu ražojumu muitas nodokļus, kuru izcelsme noteikta Eiropas Kopienā un kuri III pielikumā minēti kategorijās "1", "2" un "3", atceļ pilnībā atbilstoši tabulā minētajiem nosacījumiem. Tabulā noteiktais tarifu samazinājums attiecas uz 1. punktā noteiktajiem tarifiem vai arī uz iespējamajiem jaunajiem tarifiem, kas noteikti atbilstīgi 3. punkta nosacījumiem.

5. To Eiropas Kopienas izcelsmes ražojumu importu, kuru saraksts ir sniegts III pielikuma kategorijā "5", veido ražojumi, kuru muitas nodokļus nosaka atbilstoši 1. un 3. punktam; šīs kategorijas muitas nodokļus nesamazina un neatceļ.

6. Ja rodas nopietnas grūtības ar kāda ražojuma importu, EPN komiteja, savstarpēji vienojoties, var pārskatīt muitas nodokļa pazemināšanas un atcelšanas grafiku ar nolūku varbūtēji pagarināt pazemināšanas un atcelšanas grafiku. Šādā pārskatīšanā grafika termiņi, kurus lūgts pārskatīt, attiecībā uz attiecīgo ražojumu nedrīkst tikt pagarināti tā, ka tie pārsniedz maksimālo pārejas laiku nodokļu pazemināšanai vai atcelšanai attiecīgajam ražojumam. Ja trīsdesmit dienās pēc pieprasījuma par grafika pārskatīšanu, EPN komiteja lēmumu nav pieņēmusi, Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse var pagaidu kārtā apturēt grafiku uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

22. pants
Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

 Stājoties spēkā šim nolīgumam, atceļ visus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus, izņemot 18. pantā noteiktos muitas nodokļus, nodevas, maksas vai citus maksājumus, neatkarīgi tā, vai tos piemēro ar kvotām, importa vai eksporta atļaujām vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu. Šā panta noteikumi neskar šā nolīguma nodaļā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem izklāstītos noteikumus.

23. pants
Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējumu

1. Uz otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importu neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi un nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt Līgumslēdzējas puses nekādā citā veidā nepiemēro iekšējos nodokļus un citus iekšējus maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

2. Otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importam piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu iekšējā tirgū. Šā punkta noteikumi neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu tarifu, kas pamatots tikai ar transporta līdzekļu ekonomisku ekspluatāciju, bet ne ar ražojuma izcelsmi.

3. Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo regulējumu attiecībā uz ražojumu sajaukšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas minētie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļas jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt Līgumslēdzējas puses nekā citādi nepiemēro iekšējo kvantitatīvo regulējumu, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

Nepiemēro iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz ražojumu sajaukšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, lai šos noteiktos daudzumus vai proporcijas sadalītu starp ārējiem piegādes avotiem.

4. Saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994. gada VVTT) III panta 8. punkta b) apakšpunktu šā panta noteikumi neliedz subsīdiju maksāšanu tikai pašmāju ražotājiem, tostarp tādus maksājumus pašmāju ražotājiem, kas iegūti no iekšējo nodokļu un maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šā panta noteikumiem, un subsīdijas, kuras īsteno ar vietējo ražojumu publiskā iepirkuma starpniecību.

5. Šā panta noteikumi neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām vai praksi, ko piemēro publiskajam iepirkumam.

6. Šā panta noteikumi neskar šā nolīguma nodaļā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem izklāstītos noteikumus.

24. pants
Lauksaimniecības ražojumu eksporta subsīdijas

1. Ne EK Līgumslēdzēja puse, ne Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse, nedz arī Centrālāfrikas parakstītājvalstis nedrīkst ieviest jaunas subsīdijas, kuru priekšnosacījums ir eksports, vai palielināt esošas tāda veida subsīdijas lauksaimniecības ražojumiem, kas paredzēti otras Līgumslēdzējas puses teritorijai. Attiecībā uz esošajām subsīdijām šis punkts neliedz palielināšanu attiecīgā ražojuma pasaules cenas izmaiņu dēļ.

2. Attiecībā uz 3. punktā definēto ražojumu grupu, kurai EK tiesību aktos noteikta eksporta kompensācija par pamata ražojumu un kurai Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse ir apņēmusies atcelt muitas nodokļus, EK Līgumslēdzēja puse apņemas pakāpeniski atcelt visas esošās subsīdijas, kas piešķirtas šīs ražojumu grupas eksportam — kas atbilst tam pašam pamata ražojumam — uz Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses teritoriju. Puses attiecībā uz šo punktu apspriedīsies līdz 2008. gada 31. decembrim, lai noteiktu šīs atcelšanas noteikumus.

3. Šis pants piemērojams ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums.

4. Šis pants neskar to, kā Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse piemēro PTO Nolīguma par lauksaimniecību 9. panta 4. punktu un PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 27. pantu.

25. pants
Nodrošinātība ar pārtiku

Ja šā nolīguma īstenošana rada grūtības ar tādu pārtikas produktu apgādi vai pieejamību, kas ir svarīgi nodrošinātībai ar pārtiku, un ja šāda situācija sagādā vai var sagādāt Centrālāfrikas Līgumslēdzējai pusei vai Centrālāfrikas parakstītājvalstij lielas grūtības, Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse vai attiecīgā Centrālāfrikas parakstītājvalsts var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 31. pantā noteikto procedūru.

26. pants
Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitā un ar to saistītajās jomās.

2. Ja kāda Līgumslēdzēja puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse saskaņā ar šo pantu var uz laiku apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3. Šajā pantā administratīvās sadarbības nenodrošināšana, inter alia, nozīmē:

a) atkārtotu nespēju pildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu;

b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, piešķirot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a) Līgumslēdzēja puse, kas, pamatojoties uz objektīvu informāciju, konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo EPN komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos EPN komitejā, lai rastu abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu;

b) ja Līgumslēdzējas puses saskaņā ar iepriekšminēto ir uzsākušas apspriešanos EPN komitejā un 3 mēnešos pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-ajiem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo EPN komitejai;

c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams attiecīgās Līgumslēdzējas puses finansiālo interešu aizsardzībai. Pagaidu apturēšana nepārsniedz sešu mēnešu termiņu, kuru var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo EPN komitejai. Par apturēšanu periodiski apspriežas EPN komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas to izraisījuši.

5. Vienlaikus ar paziņošanu EPN komitejai atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgā Līgumslēdzēja puse savā oficiālajā vēstnesī publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

 27. pants
Administratīvo kļūdu labošana

Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pārvaldībā, jo īpaši, piemērojot noteikumus par "noteiktas izcelsmes ražojumu" jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un ja kļūdas rezultātā iestājas sekas importa un eksporta izteiksmē, tā Līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt EPN komiteju izskatīt iespēju noteikt problēmas atrisināšanai visus vajadzīgos pasākumus.

28. pants
Sadarbība

Atbilstīgi 7. pantam Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, inter alia, šādās jomās:

– atbalsts to tirdzniecības politikas saistību īstenošanā, kas izriet no šā nolīguma;

– apmācība/atbalsts šo noteikumu interpretācijā un piemērošanā.

2. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

 29. pants
Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1. Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz EK Līgumslēdzējai pusei vai Centrālāfrikas parakstītājvalstīm atsevišķi vai kolektīvi noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2. Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu piemērošanas attiecībā uz ražojumiem, ko importē no Centrālāfrikas parakstītājvalstīm, EK Līgumslēdzēja puse apsver konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, ko paredz attiecīgie PTO nolīgumi.

3. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumu vismaz divām Centrālāfrikas parakstītājvalstīm noteikusi reģionāla vai apakšreģionāla iestāde, ir tikai viena iestāde tiesiskās uzraudzības veikšanai, tostarp pārsūdzības līmenī.

4. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var noteikt reģionālā vai apakšreģionālā līmenī un valsts līmenī, Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai šos pasākumus attiecībā uz to pašu ražojumu nepiemērotu reģionālās vai apakšreģionālās iestādes, no vienas puses, un valsts iestādes, no otras puses.

5. EK Līgumslēdzēja puse pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas ziņo Centrālāfrikas parakstītājvalstīm par pienācīgi dokumentētu sūdzību saņemšanu.

6. Šā panta noteikumi piemērojami visās izmeklēšanās, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

7. Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

30. pants
Daudzpusēji aizsardzības pasākumi

1. Atbilstīgi šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā nekavē Centrālāfrikas parakstītājvalstis un EK Līgumslēdzēju pusi pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus un ņemot vērā šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un Centrālāfrikas parakstītājvalstu ekonomikas mazo apjomu, EK Līgumslēdzēja puse izslēdz importu no Centrālāfrikas parakstītājvalstīm no pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1994. gada VVTT XIX pantam, PTO Nolīgumam par aizsardzības pasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.

3. Šā panta 2. punkta noteikumus piemēro piecus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām EPN komiteja pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar Centrālāfrikas parakstītājvalstu attīstības vajadzībām ar nolūku noteikt, vai pagarināt to piemērošanu uz turpmāku laiku.

4. Uz 1. punktu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

31. pants
Divpusēji aizsardzības pasākumi

1. Neskarot 30. panta noteikumus, Līgumslēdzēja puse, izskatījusi alternatīvos risinājumus, var piemērot ierobežota termiņa aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 20. vai 21. panta noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2. Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importē otras Līgumslēdzējas puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai var radīt:

a) nopietnus zaudējumus iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus importētājas Līgumslēdzējas puses teritorijā; vai

b) traucējumus kādā ekonomikas nozarē, jo īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt importētājas Līgumslēdzējas puses ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos; vai

c) traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības ražojumu tirgos¹ vai mehānismos, kas regulē šos tirgus.

3. Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlabotu vai novērstu nopietnus zaudējumus vai traucējumus, kas noteikti 2. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā. Importētājas Līgumslēdzējas puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

a) ievedmuitas likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā;

b) muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un

c) tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punkta noteikumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi Centrālāfrikas parakstītājvalstī(-s) tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos Eiropas Savienības attālākajos rajonos, EK Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgo(-ajiem) reģionu(-iem).

5. a) Neskarot 1., 2. un 3. punkta noteikumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK Līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām kādā no Centrālāfrikas parakstītājvalstīm, attiecīgā Centrālāfrikas parakstītājvalsts saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar tās teritoriju.

b) Centrālāfrikas parakstītājvalsts var noteikt aizsardzības pasākumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK Līgumslēdzējā pusē pēc muitas nodokļu samazināšanas tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Šie noteikumi ir piemērojami tikai desmit gadu laikposmā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar 6. līdz 9. punktā noteiktajām procedūrām.

6. a) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas definēti 2., 4. un 5. punktā.

b) Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus piemēro laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Ja Centrālāfrikas parakstītājvalstis vai parakstītājvalsts piemēro aizsardzības pasākumu vai ja EK Līgumslēdzēja puse piemēro pasākumu, kas aprobežojas ar vienu vai vairākiem attālākajiem reģioniem, tādu pasākumu var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.

c) Šajā pantā minētajiem aizsardzības pasākumiem, kas ilgāki par vienu gadu, jāpievieno skaidrs grafiks to pakāpeniskai likvidēšanai, vēlākais, līdz noteiktā perioda beigām.

d) Vismaz gadu pēc tam, kad pārtrauc aizsardzības pasākuma piemērošanu, šajā pantā minētu aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz kuru iepriekš jau attiecās šāds pasākums.

7. Īstenojot iepriekšējos punktus, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka pastāv viens no 2., 4. un/vai 5. punktā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu EPN komitejas izskatīšanai;

b) EPN komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja EPN komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja 30 dienās pēc jautājuma iesniegšanas šai komitejai nav panākts cits apmierinošs risinājums, importētāja Līgumslēdzēja puse var noteikt attiecīgus pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu;

c) pirms šajā pantā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kuros piemēro šā panta 8. punktu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse iespējami drīz iesniedz EPN komitejai visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, lai atrastu attiecīgajām pusēm pieņemamu risinājumu;

d) izraugoties aizsardzības pasākumus, prioritāte piešķirama pasākumiem, kuri var efektīvi un ātri labot radušos problēmu un kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību;

e) par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, tūlīt paziņo EPN komitejai, un tos regulāri apspriež minētajā struktūrā, īpaši, lai noteiktu grafiku pasākumu atcelšanai, tiklīdz to atļaus apstākļi.

8. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja puse — attiecīgi EK Līgumslēdzēja puse, Centrālāfrikas parakstītājvalstis vai parakstītājvalsts — var pagaidu kārtā noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādus pasākumus var noteikt uz laikposmu, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja tos nosaka EK Līgumslēdzēja puse, un nav ilgāks par 200 dienām, ja tos nosaka Centrālāfrikas parakstītājvalstis vai parakstītājvalsts vai ja EK Līgumslēdzējas puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek atskaitīts no pasākumu termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēts 6. punktā. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, jāņem vērā visu iesaistīto personu intereses. Attiecīgā importētāja puse informē otru attiecīgo pusi un nekavējoties nodod jautājumu EPN komitejai izskatīšanai.

9. Ja importētāja Līgumslēdzēja puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas varētu izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē par to EPN komiteju.

10. PTO līgums neliedz vienai no Līgumslēdzējām pusēm pieņemt aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā panta noteikumiem.

¹ Šis pants piemērojams lauksaimniecības ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums.

3. NODAĻA
MUITAS REŽĪMS UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

 32. pants
Mērķi

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas un tirdzniecības veicināšanai ir liela nozīme augošajā pasaules tirdzniecības vidē. Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās jaudas atbilst kontroles un tirdzniecības efektīvas atvieglināšanas veicināšanai un palīdz sekmēt EPN parakstītājvalstu izaugsmi un reģionālo integrāciju.

2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka nedrīkst nekādi mazināt leģitīmo politisko mērķu nozīmi, tostarp drošības un krāpšanas novēršanas mērķu nozīmi.

33. pants
Muitas un administratīvā sadarbība

1. Lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma noteikumiem un efektīvi ievērotu 32. pantā noteiktos mērķus, Līgumslēdzējas puses:

a) apmainās ar informāciju par normatīvajiem aktiem un procedūrām muitas jomā;

b) izstrādā kopīgas iniciatīvas attiecībā uz importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī procedūrām, kuru mērķis ir uzņēmējiem piedāvāt efektīvus pakalpojumus;

c) sadarbojas muitas un tirdzniecības procedūru automatizācijā un informācijas apmaiņas jomā pieņem Pasaules muitas organizācijas (PMO) muitas datu modeli;

d) sadarbojas palīdzības plānošanā un īstenošanā, lai sekmētu muitas reformas un tirdzniecības veicināšanas īstenošanu; un

e) veicinātu visu starptautiskajā tirdzniecībā iesaistīto iestāžu konsultācijas un sadarbību.

2. Neskarot 1. punktu, Līgumslēdzēju pušu muitas pārvaldes saskaņā ar Protokolu par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jomā sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jomā. No 2008. gada EPN komiteja Protokolā par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jomā vienprātīgi veic grozījumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

34. pants
Sadarbības noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi muitas un tirdzniecības atvieglināšanas jautājumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Saskaņā ar 7. pantu Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, inter alia, šādās jomās:

a) mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, tostarp riska analīze un pārvaldība, saistoša informācija, ražojumu importa un eksporta vienkāršotas procedūras, turpmākas pārbaudes un uzņēmuma revīzijas metodes;

b) tādu procedūru ieviešana, kas pēc iespējas atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp PTO muitas vērtējuma noteikumus un PMO instrumentus un standartus, inter alia, Starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas parakstīta Kioto 1973. gada 18. maijā un pārskatīta Briselē 1999. gada 26. jūnijā ("pārskatītā Kioto Konvencija") un PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai;

c) muitas un tirdzniecības procedūru datorizācija.

35. pants
Muitas un tirdzniecības standarti

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas un starptautiskās tirdzniecības jomā balstīsies uz:

a) starptautiskiem instrumentiem un standartiem, tostarp pārskatīto Kioto Konvenciju, PMO pamatstandartiem pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, PMO muitas datu modeli un Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu ("HS konvencija");

b) vienota administratīva dokumenta vai tā elektroniska ekvivalenta īstenošanu ražojumu importa vai eksporta muitas deklarāciju sastādīšanai;

c) mūsdienīgām muitas metodēm, tostarp riska analīzi un pārvaldību, ražojumu importa un eksporta vienkāršotām procedūrām, turpmākām pārbaudēm un uzņēmumu revīzijas metodēm. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu prognozējamības iespējas uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem;

d) nediskrimināciju importa, eksporta un tranzīta prasībās un procedūrās, gan pieņemot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, vadoties pēc objektīviem riska pārvaldības kritērijiem;

e) noteikumiem un procedūrām, kas ietver saistošu informāciju, proti, par tarifu klasifikāciju un izcelsmi;

f) vienkāršotām procedūrām licencētiem uzņēmumiem;

g) informācijas sistēmu pakāpenisku attīstību, lai atvieglotu elektronisko datu apmaiņu starp uzņēmumiem, muitas pārvaldēm un citām iesaistītajām personām;

h) tranzīta plūsmas atvieglināšanu;

i) noteikumiem, kas nodrošina, ka sankcijas par muitas jomas noteikumu vai starptautiskās tirdzniecības procedūras prasību sīkiem pārkāpumiem ir samērīgas un nediskriminējošas un ka to piemērošana nerada nepamatotu kavēšanos;

j) muitas mākleriem obligāti izmantojamās pārsūdzības sistēmas regulāru novērtējumu, lai uzlabotu sniegumu un efektivitāti un vajadzības gadījumā virzītos uz šīs sistēmas atcelšanu.

2. Saistībā ar sarunām par pilnīgu EPN notiks sarunas par ražojumu pirmsnosūtīšanas obligātās pārbaudes sistēmu.

3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, integritāti un atbildību, Līgumslēdzējas puses apņemas:

a) veikt nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu un standartizētu muitām un citām ar starptautisko tirdzniecību saistītajām iestādēm nepieciešamos datus un dokumentus, pamatojoties uz attiecīgajiem starptautiskiem ieteikumiem;

b) pēc iespējas vienkāršot administratīvās prasības un formalitātes, lai samazinātu ražojumu muitošanas, izlaišanas un izņemšanas termiņus;

c) ieviest efektīvas, ātras un nediskriminējošas procedūras, kas nodrošina pārsūdzības tiesības pret muitas un citu administrācijas iestāžu nolēmumiem, lēmumiem un rīcību attiecībā uz importu, eksportu vai tranzītu. Šīs procedūras ir viegli pieejamas, un ar tām saistītie izdevumi ir sapratīgi un nepārsniedz to apstrādei nepieciešamos izdevumus;

d) nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.

36. pants
Ražojumu tranzīts

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina ražojumu brīvu tranzītu caur savu teritoriju pa tranzītam visatbilstīgāko ceļu. Iespējamie ierobežojumi, pārbaudes vai prasības ir nediskriminējošas, samērīgas un piemērotas vienveidīgi.

2. Neskarot oficiālu muitas kontroli, attiecībā uz ražojumu tranzītu, kas importēti no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas, Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā iekšējā tirgus ražojumiem piešķirtais, jo īpaši attiecībā uz eksportu, importu un to apriti.

3. Līgumslēdzējas puses ievieš transporta režīmu muitas uzraudzībā, kas ļauj veikt ražojumu tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus un citus maksājumus, ja vien tiek iesniegta attiecīga garantija.

4. Līgumslēdzējas puses veicina un īsteno reģionālu tranzīta režīmu.

5. Līgumslēdzējas puses attiecībā uz ražojumu tranzītu izmanto starptautiskus standartus un instrumentus.

6. Līgumslēdzējas puses nodrošina visu attiecīgo to teritorijā esošo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai vienkāršotu tranzīta satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību.

37. pants
Attiecības ar uzņēmējiem

Līgumslēdzējas puses vienojas:

a) nodrošināt, ka visa attiecīgā informācija par normatīvajiem aktiem, procedūrām un pavaddokumentiem, par nodokļiem, nodevām, maksām vai citiem maksājumiem ir publiski pieejama, ciktāl tas iespējams — elektroniski;

b) par nepieciešamību regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par dokumentu izstrādi saistībā ar muitas un starptautiskas tirdzniecības jautājumiem. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses izveido attiecīgus regulāras apspriešanās mehānismus;

c) ka jāpaiet pietiekamam laikposmam starp jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru, nodokļu vai maksājumu publikāciju un stāšanos spēkā.

Līgumslēdzējas puses publisko attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus, tostarp attiecīgo iestāžu prasības, procedūras, darbalaiku un darbības procedūras muitas punktiem importa un/vai eksporta punktos, kā arī kontaktpunktus vai informācijas punktus;

d) sekmēt sadarbību starp uzņēmējiem un attiecīgajiem dienestiem, izmantojot nepatvaļīgas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pienācīgi izmantojot PMO ieteiktās procedūras;

e) nodrošināt, lai to attiecīgajās administratīvajās prasībās saistībā ar starptautisko tirdzniecību tiktu ņemtas vērā uzņēmēju intereses, ievērota paraugprakse, un lai tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

38. pants
Muitas vērtējums

1. Muitas vērtējuma noteikumus, ko piemēro tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, nosaka 1994. gada VVTT VII pants un PTO nolīgums par 1994. gada VVTT VII panta īstenošanu.

2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar nolūku panākt kopīgu pieeju jautājumiem, kas saistīti ar muitas vērtējumu, tostarp par problēmām saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu.

39. pants
Centrālāfrikas reģionālā integrācija

Veicot muitas reformas un veicinot tirdzniecību, Līgumslēdzējas puses sekmē reģionālo integrāciju, jo īpaši izstrādājot standarta noteikumus attiecībā uz:

– prasībām,

– dokumentiem,

– datu prasībām,

– procedūrām,

– licencētu uzņēmumu režīmiem,

– robežšķērsošanas procedūrām un darbalaiku,

– tranzīta prasībām, transportu ar nodrošinājumu un galvojumu.

Tam nepieciešama visu iesaistīto iestāžu cieša sadarbība, šai sadarbībai pēc iespējas jāpamatojas uz attiecīgiem starptautiskiem standartiem.

4. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS TEHNISKĀS BARJERAS
UN SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

 40. pants
Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir veicināt ražojumu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, vienlaikus palielinot Līgumslēdzēju pušu spēju noteikt, novērst un likvidēt barjeras tirdzniecībai starp Līgumslēdzējām pusēm, kas radušās katras Līgumslēdzējas puses piemēroto tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātā, un palielinot Līgumslēdzēju pušu spēju aizsargāt augus, dzīvniekus un sabiedrības veselību.

41. pants
Daudzpusējas saistības un vispārējais konteksts

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFP nolīgums) un PTO Nolīgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT nolīgums). Līgumslēdzējas puses, kas nav PTO dalībnieces, tāpat apstiprina savu apņemšanos ievērot SFP nolīgumā un TBT nolīgumā noteiktās prasības attiecībā uz jautājumiem, kas skar Līgumslēdzēju pušu attiecības.

2. Līgumslēdzējas puses apstiprina savu apņemšanos uzlabot sabiedrības veselību Centrālāfrikas parakstītājvalstu teritorijā, proti, nostiprinot to spēju identificēt bīstamus ražojumus saskaņā ar 7. pantu.

3. Uz Līgumslēdzēju rīcību attiecas šajā nodaļā paredzētās saistības, tiesības un pienākumi.

42. pants
Darbības joma un definīcijas

1. Šī nodaļa attiecas uz pasākumiem, kuri ir PTO TBT nolīguma un SFP nolīguma darbības jomā.

2. Ja vien nav noteikts citādi, šajā nodaļā piemēro SFP nolīguma un TBT nolīguma, CODEX Alimentarius, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā paredzētās definīcijas, tostarp visas šajā nodaļā esošās atsauces uz "ražojumiem".

43. pants
Kompetentās iestādes

Attiecībā uz SFP pasākumiem EK Līgumslēdzējas puses un Centrālāfrikas parakstītājvalstu kompetentās iestādes šajā nodaļā minēto pasākumu piemērošanai ir aprakstītas II papildinājumā.

Līgumslēdzējas puses viena otru laikus informē par būtiskām pārmaiņām kompetentajās iestādēs, kas uzskaitītas II papildinājumā. EPN komiteja II papildinājumā izdara nepieciešamos grozījumus.

44. pants
Reģionalizācija (zonējums)

Nosakot importa noteikumus, Līgumslēdzējas puses var piedāvāt un noteikt katrā atsevišķā gadījumā zonas, kurām, ņemot vērā starptautiskus standartus, ir noteikts sanitārs vai fitosanitārs statuss.

45. pants
Tirdzniecības nosacījumu un informācijas apmaiņas pārredzamība

1. Līgumslēdzējas puses viena otru informē par grozījumiem normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā ražojumu importu (jo īpaši dzīvnieku izcelsmes un/vai augu izcelsmes ražojumiem).

2. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apņemas ievērot saistības, kas tām uzliktas ar PTO SFP nolīgumu un TBT nolīgumu, ar šajos nolīgumos noteiktajiem mehānismiem vienai otru informēt par visiem grozījumiem, kas izdarīti attiecīgajos standartos vai tehniskajos noteikumos.

3. Līgumslēdzējas puses pēc vajadzības veic arī tiešu informācijas apmaiņu par citiem jautājumiem, kurus tās abas uzskata par varbūtēji svarīgiem savstarpējās tirdzniecības attiecībās.

4. Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties dzīvnieku slimību epidemioloģiskajā uzraudzībā. Attiecībā uz fitosanitāro aizsardzību Līgumslēdzējas puses apmainās arī ar informāciju par tādu kaitēkļu parādīšanos, kas otrai Līgumslēdzējai puses rada zināmus un tūlītējus draudus.

46. pants
Reģionālā integrācija

1. Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse apņemas 4 gados no šā nolīguma stāšanās spēkā reģionālā līmenī saskaņot standartus un citus pasākumus šīs nodaļas darbības jomā.

2. Lai sekmētu Līgumslēdzēju pušu savstarpējo tirdzniecību un saskaņā ar 40. pantu, Centrālāfrikas parakstītājvalstis atzīst, ka jāsaskaņo importa nosacījumi, ko piemēro EK Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem, kad tos importē Centrālāfrikas parakstītājvalstī. Ja, stājoties spēkā šim nolīgumam, jau pastāv valsts importa nosacījumi, tad līdz saskaņoto tirdzniecības nosacījumu ieviešanai Centrālāfrikas parakstītājvalstīs tos piemēro saskaņā ar principu, ka EK Līgumslēdzējas puses ražojums, kas likumīgi laists tirgū kādā Centrālāfrikas parakstītājvalstī, var tikt oficiāli laists tirgū citās Centrālāfrikas parakstītājvalstīs bez citiem ierobežojumiem vai administratīvām prasībām.

 47. pants
Potenciāla paaugstināšana un tehniskā palīdzība

Saskaņā ar 7. pantu Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a) attiecībā uz ražojumiem, kas minēti I papildinājuma A daļā, Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai Centrālāfrikas parakstītājvalstīs nostiprinātu reģionālo integrāciju un kontroles kapacitāti saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un lai sekmētu tirdzniecību starp Centrālāfrikas parakstītājvalstīm;

b) attiecībā uz ražojumiem, kas minēti I papildinājuma B daļā Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai uzlabotu savu ražojumu konkurētspēju un kvalitāti.

5. NODAĻA
MEŽU PĀRVALDĪBA UN TIRDZNIECĪBA AR KOKU UN MEŽA RAŽOJUMIEM

48. pants
Definīcijas

 Šajā nodaļā, ja vien nav paredzēts savādāk, "meža ražojumi" ietver arī nekoksnes meža ražojumus un atvasinātos ražojumus.

49. pants
Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Centrālāfrikas izcelsmes kokmateriālu un meža ražojumu tirdzniecību un šo mežu ilgstpējīgu apsaimniekošanu.

50. pants
Kokmateriālu, nekoksnes meža ražojumu un atvasināto ražojumu tirdzniecība

1. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai veicinātu tirdzniecību starp EK Līgumslēdzēju pusi un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi ar kokmateriāliem un meža ražojumiem no likumīgiem avotiem, kurus var objektīvi pārbaudīt un kuri atbilst ilgtspējīgas apsaimniekošanas mērķim. Līgumslēdzējas puses vienojas:

a) īstenot pasākumus, lai uzlabotu tirgus uzticību meža ražojumu izcelsmei, jo īpaši attiecībā uz likumīgu izcelsmi un/vai ilgtspējīgu izcelsmi. Šajos pasākumos var būt sistēmas, lai uzlabotu to kokmateriālu un meža ražojumu izsekojamību, kurus tirgo starp Centrālāfrikas valstīm un starp Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi un EK Līgumslēdzēju pusi;

b) ieviest kontroles ķēdes neatkarīgu revīzijas un pārraudzības sistēmu.

2. Līgumslēdzējas puses izskatīs iespējas uzlabot Centrālāfrikas likumīgas vai ilgtspējīgas izcelsmes kokmateriālu un meža ražojumu komerciālās iespējas EK Līgumslēdzējas puses tirgū. Šie pasākumi var ietvert, inter alia, pastiprinātu politiku attiecībā uz publisko iepirkumu, pasākumus patērētāju informētības palielināšanai, pasākumus, kuru mērķis ir veicināt meža ražojumu pārstrādi Centrālāfrikā, kā arī darbības un iniciatīvas sadarbībā ar privātā sektora uzņēmējiem.

3. Līgumslēdzējas puses apņemas šī nodaļas darbības jomā izstrādāt nediskriminējošu politiku un/vai tiesību aktus; Līgumslēdzējas puses apņemas arī nodrošināt politikas un/vai tiesību aktu efektīvu un nediskriminējošu piemērošanu un īstenošanu atbilstīgi PTO noteikumiem.

51. pants
Reģionālā integrācija

1. Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse apņemas izstrādāt un īstenot reģionālu sistēmu, kas reglamentē Centrālāfrikas izcelsmes kokmateriālu un meža ražojumu tirdzniecību, tostarp tiesību aktus un attiecīgus sadarbības mehānismus, kas veicinās efektīvu piemērošanu un īstenošanu.

2. Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse izstrādās protokolus un/vai pamatnostādnes to Centrālāfrikas kompetento iestāžu sadarbībai, kuras atbild par piemērošanu, lai nodrošinātu, ka reģiona iekšējā tirdzniecībā kokmateriāli un meža ražojumi ir no objektīvi pārbaudāmiem likumīgiem avotiem.

52. pants
Potenciāla pastiprināšana un tehniskā palīdzība

 Saskaņā ar 7. pantu Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a) veicinot palīdzību, lai stiprinātu reģionālo integrāciju šajā jomā, piemēram, īstenojot Nolīgumu par Centrālāfrikas mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un par Centrālāfrikas mežu komisijas (COMIFAC) izveidi un Apakšreģionu konverģences plānu, lai veidotu kapacitāti šajā nodaļā noteikto saistību īstenošanai;

b) atbalstot valsts un privātās tirdzniecības iniciatīvas, jo īpaši saistībā ar eksportu uz EK Līgumslēdzējas puses tirgu, lai uz vietas pārstrādātu Centrālāfrikas izcelsmes kokmateriālus un meža ražojumus, kas nāk no objektīvi pārbaudāmiem likumīgiem avotiem un atbilst ilgtspējīgas apsaimniekošanas mērķim.

53. pants
Citi nolīgumi

Neskarot šīs nodaļas noteikumus, kokmateriālu un meža ražojumu tirdzniecība jāreglamentē, ņemot vērā CITES (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto sugu savvaļas dzīvniekiem un augiem), iespējamus brīvprātīgos partnerības nolīgumus, kuriem saistībā ar Eiropas Savienības Rīcības plānu saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT) Centrālāfrikas parakstītājvalstis pievienojas individuāli vai kopīgi ar Eiropas Kopienu.

IV SADAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBA, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN ELEKTRONISKĀ TIRDZNIECĪBA

 54. pants
Nolīguma pamats

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina savas attiecīgās saistības, kas izriet no Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Līgumslēdzējas puses apņemas, vēlākais, līdz 2009. gada 1. janvārim paplašināt šā nolīguma darbības jomu, vienojoties par atbilstīgiem noteikumiem uzņēmējdarbības un pakalpojumu tirdzniecības progresīvai, asimetriskai un savstarpējai liberalizācijai.

55. pants
Sadarbība

Atzīstot, ka tirdzniecības jaudas palielināšana var veicināt saimnieciskās darbības attīstību, jo īpaši pakalpojumu nozarē, un nostiprināt tiesisko regulējumu, Līgumslēdzējas puses vēlreiz apstiprina, ka uzņemas Kotonū Nolīguma attiecīgās saistības un jo īpaši tās, kas noteiktas 34. līdz 39., 41. līdz 43. pantā, 45. pantā un 74. līdz 78. pantā.

V SADAĻA
TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA
KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

56. pants
Sarunu turpināšana kārtējo maksājumu un kapitāla aprites jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst nepieciešamību nodrošināt, ka neviena no pusēm nekavē un neierobežo ražojumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai nepieciešamās līdzekļu pārrobežu plūsmas, kā arī vienas Līgumslēdzējas puses ieguldījumus otras puses reģionā. Jebkādi šķēršļi šādām plūsmām būtu pretrunā ar liberalizācijas mērķiem, jo, atļaujot tirdzniecību vai ieguldījumus kā tādus, maksājumus vai finansējumu nebūtu iespējams veikt no ārzemēm.

2. Šā mērķa sasniegšanai Līgumslēdzējas puses apņemas līdz 2009. gada 1. janvārim pabeigt sarunas par virkni tēmu, kas attiecas uz šādiem punktiem:

a) ar ražojumu vai pakalpojumu tirdzniecību saistīto līdzekļu plūsmu, t.s. "kārtējo maksājumu", liberalizācija;

b) ar "ieguldījumiem" saistīto līdzekļu plūsmu, t.s. "ar ieguldījumiem saistītas kapitāla aprites", liberalizācija, tostarp ieguldījumu repatriācija un peļņa;

c) drošības klauzula, kas atļauj īslaicīgu atkāpi no kapitāla brīvas aprites, ņemot vērā monetārā stāvokļa nopietnas grūtības vai maksājumu bilanci;

d) attīstības klauzula, kas paredz citas, ar ieguldījumiem nesaistītas, kapitāla aprites liberalizāciju.

2. NODAĻA
KONKURENCE

 57. pants
Sarunu turpināšana konkurences jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei un ka atsevišķas pret konkurenci vērstas darbības var ierobežot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un tādējādi traucēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. Tādēļ Līgumslēdzējas puses apņemas EPN uzsākt sarunas par vienu nodaļu konkurences jomā, kurā jo īpaši ietverti šādi elementi:

a) pret konkurenci vērstas darbības, kas uzskatāmas par nesaderīgām ar šā nolīguma pienācīgu darbību, ciktāl tās var attiekties uz Līgumslēdzēju pušu tirdzniecību;

b) noteikumi par tādas konkurences politikas un noteikumu un Centrālāfrikas reģionālās politikas efektīvu īstenošanu, kas reglamentē pret konkurenci vērstas darbības, kuras noteiktas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu;

c) noteikumi par neatkarīgu ekspertu tehnisko palīdzību, lai nodrošinātu nodaļas mērķu īstenošanu un konkurences politikas efektīvu piemērošanu Centrālāfrikas reģionālā līmenī.

3. Sarunas pamatojas uz divpakāpju pieeju, kuru mērķis ir vispirms piemērot noteikumus saistībā ar Centrālāfrikas reģionālo integrāciju un pēc kopīgi noteikta pārejas perioda piemērot noteikumus divpusējā līmenī.

4. Sarunas par konkurences nodaļu pabeidz līdz 2009. gada 1. janvārim.

3. NODAĻA
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

58. pants
Sarunu turpināšana intelektuālā īpašuma jomā

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (turpmāk "TRIPS"), un atzīst, ka nepieciešams nodrošināt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību un citu TRIPS ietverto tiesību aizsardzības līmeni saskaņā ar starptautiskiem standartiem, lai samazinātu divpusējās tirdzniecības traucējumus.

2. Ņemot vērā Āfrikas Intelektuālā īpašuma organizācijai (OAPI) nodotās pilnvaras, Līgumslēdzējas puses apņemas līdz 2009. gada 1. janvārim pabeigt sarunas par virkni saistību attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas arī pastiprināt sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šīs sadarbības mērķis ir atbalstīt katras Līgumslēdzējas puses saistību īstenošanu, un tā jāpaplašina uz šādām jomām:

a) Centrālāfrikas reģionālās integrācijas iniciatīvu nostiprināšana, lai uzlabotu reģionu reglamentācijas kapacitāti, reģionālos tiesību aktus un noteikumus;

b) minēto tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību turētāju puses novēršana un minēto tiesību pārkāpumu no konkurentu puses novēršana;

c) atbalsts Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses valsts normatīvo aktu izstrādē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai.

4. Sarunas balstās uz divpakāpju pieeju, kuru mērķis ir vispirms piemērot noteikumus saistībā ar Centrālāfrikas reģionālo integrāciju un pēc kopīgi noteikta pārejas perioda piemērot noteikumus divpusējā līmenī.

5. Sarunu laikā jāņem vērā Centrālāfrikas parakstītājvalstu dažādie attīstības līmeņi.

4. NODAĻA
PUBLISKAIS IEPIRKUMS

 59. pants
Sarunu turpināšana publiskā iepirkuma jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka pārredzami un konkurētspējīgi konkursu noteikumi veicina ekonomikas attīstību. Līdz ar to tās apņemas saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem vienoties par publiskā iepirkuma tirgu pakāpenisku un savstarpēju atvēršanu, vienlaikus atzīstot savas attīstības atšķirības.

2. Šā mērķa sasniegšanai Līgumslēdzējas puses līdz 2009. gada 1. janvārim pabeidz sarunas par virkni iespējamu saistību attiecībā uz publisko iepirkumu, kas jo īpaši attiecas uz šādiem punktiem:

a) pārskatāmi un nediskriminējoši noteikumi, piemērojamās procedūras un principi;

b) ražojumu saraksts, uz kuriem attiecas publiskais iepirkums, kā arī piemērotās robežvērtības;

c) efektīvas apstrīdēšanas procedūras;

d) pasākumi šo saistību īstenošanas kapacitātes atbalstam, tostarp, informācijas tehnoloģijas piedāvāto iespēju izmantošana.

3. Sarunas balstās uz divpakāpju pieeju, kuru mērķis ir vispirms piemērot noteikumus saistībā ar Centrālāfrikas reģionālo integrāciju un pēc kopīgi noteikta pārejas perioda piemērot noteikumus divpusējā līmenī.

4. Sarunu laikā EK Līgumslēdzēja puse ņem vērā Centrālāfrikas parakstītājvalstu attīstības, finansiālās vai tirdzniecības vajadzības, kas īpašas un diferencētas pieejas interesēs varētu izpausties kā šādi pasākumi:

a) vajadzības gadījumā, atbilstīgs īstenošanas periods, lai valdības publiskā iepirkuma pasākumus saskaņotu ar visām īpašajām procedūras prasībām;

b) pārejas pasākumu, piemēram, cenu atvieglojumu programmu vai kompensācijas pasākumu, pieņemšana vai saglabāšana atbilstīgi pakāpeniskas samazināšanas grafikam.

5. NODAĻA
ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

60. pants
Sarunu turpināšana ilgtspējīgas attīstības jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ilgtspējīga attīstība ir EPN vispārējs mērķis. Tādēļ tās vienojas, ka ilgtspējas apsvērumi tiks iekļauti visās EPN sadaļās, un apņemas izstrādāt atsevišķas nodaļas par vides un sociālajiem jautājumiem.

2. Šā mērķa sasniegšanai Līgumslēdzējas puses līdz 2009. gada 1. janvārim pabeidz sarunas par virkni iespējamu saistību attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši šādos punktos:

a) aizsardzības līmeņi un regulēšanas tiesības;

b) Centrālāfrikas reģionālā integrācija, starptautisko vides standartu un Starptautiskās Darba organizācijas standartu piemērošana un cienīga darba veicināšana;

c) aizsardzības līmeņu uzturēšana;

d) uzklausīšanas un uzraudzības procedūras.

3. Sarunu laikā EK Līgumslēdzēja puse ņem vērā Centrālāfrikas parakstītājvalstu attīstības vajadzības, kas varētu izpausties kā sadarbības noteikumi šajā jomā.

6. NODAĻA
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

61. pants
Vispārējais mērķis

Līgumslēdzējas puses, atzīstot ka:

a) attiecībā uz personas datu apstrādi tām ir kopīgas intereses, aizsargājot fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši privātumu;

b) liela nozīme ir efektīvas datu aizsardzības kārtības uzturēšanai kā patērētāju interešu aizsardzības līdzeklim, kas stimulē ieguldītāju uzticēšanos un veicina personas datu pārrobežu plūsmas;

c) personas datu vākšana un apstrāde jāīsteno pārredzami un godīgi, izrādot pienācīgu cieņu pret datu subjektu, vienojas izveidot attiecīgu tiesisku un normatīvu kārtību, kā arī vajadzības gadījumā administratīvo kapacitāti tās īstenošanai, tostarp neatkarīgas uzraudzības iestādes, lai nodrošinātu personas pienācīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi atbilstīgi visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem¹.

¹ Jāņem vērā šādi starptautiski instrumenti:
i) Pamatnostādnes datorizētu personas datu kartotēku regulēšanai, ko ANO Ģenerālā asambleja grozījusi 1990. gada 20. novembrī
ii) ESAO Padomes ieteikums par 1980. gada 23. septembra Pamatnostādnēm, kuras reglamentē privātuma aizsardzību un personas datu pārrobežu plūsmu.

62. pants
Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) "personas dati" ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu (datu subjektu);

b) "personas datu apstrāde" ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, kārtošana, glabāšana, pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, apvienošana, bloķēšana, dzēšana vai iznīcināšana, kā arī personas datu nosūtīšana pār valsts robežām;

c) "datu apstrādes pārzinis" ir fiziska vai juridiska persona, iestāde vai jebkura cita struktūra, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus.

63. pants
Principi un vispārīgi noteikumi

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka izveidojamā tiesiskā un reglamentējošā kārtība un administratīvā kapacitāte ietver vismaz šādus pamatprincipus un īstenošanas kontroles mehānismus:

a) pamatprincipi:

i) konkrēta mērķa ierobežojuma princips — dati jāapstrādā konkrētai vajadzībai un pēc tam jāizmanto vai jānodod tālāk vienīgi tiktāl, ciktāl tas ir pieļaujams atbilstīgi pārsūtīšanas nolūkam. Šā principa izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tie ir paredzēti tiesību aktos par demokrātiskas sabiedrības svarīgu sabiedrisku interešu aizsardzību;

ii) datu kvalitāte un proporcionalitātes princips — datiem jābūt precīziem, un vajadzības gadījumā tie jāatjaunina. Datiem jābūt pietiekamiem, atbilstīgiem, un tie nedrīkst būt pārmērīgi attiecībā uz mērķi, kādam tos nosūta vai apstrādā;

iii) pārredzamības princips — fiziskām personām jāsniedz informācija par apstrādes mērķi un datu apstrādes pārzini trešā valstī, un cita informācija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu taisnīgumu. Šā principa izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tie ir paredzēti tiesību aktos par demokrātiskas sabiedrības svarīgu sabiedrisku interešu aizsardzību;

iv) drošības princips — datu apstrādes pārzinis veic tehniskas un organizatoriskas drošības pasākumus, kas atbilst ar apstrādi saistītajam riskam. Personas, kas darbojas datu apstrādes pārziņa uzdevumā, tostarp datu operators, drīkst apstrādāt vienīgi datus, par kuru apstrādi ir pārziņa dots rīkojums;

v) piekļuves tiesības, tiesības labot un apstrīdēt datus — datu subjektam ir tiesības iegūt visu to apstrādājamo datu kopiju, kuri skar viņu, un labot minētos datus, ja var pierādīt, ka tie neprecīzi. Dažos gadījumos viņam jābūt iespējai iebilst pret savu personas datu apstrādi. Šā principa izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tie ir paredzēti tiesību aktos par demokrātiskas sabiedrības svarīgu sabiedrisku interešu aizsardzību;

vi) ierobežojumi attiecībā uz datu nosūtīšanu — principā personas datu nosūtīšana, ko veic persona, kura datus saņēmusi, ir atļauta vienīgi tad, ja arī uz otru saņēmēju (t.i., nosūtīto datu saņēmēju) attiecas noteikumi, kas nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni;

vii) sensitīvi dati — ir jāparedz papildu aizsargpasākumi tādu datu apstrādei, kas norāda personas rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, personas veselību un seksuālo dzīvi, kā arī sniedz informāciju par personas tiesībpārkāpumiem, notiesājošiem spriedumiem krimināllietās vai drošības pasākumiem;

b) īstenošanas kontroles pasākumi:

Jāievieš atbilstīgi mehānismi, kas nodrošina šādu mērķu sasniegšanu:

i) nodrošināt tiesību aktu ievērošanu pienācīgā līmeni, tostarp to, ka datu apstrādes pārziņiem ir padziļināta izpratne par pienākumiem, bet datu subjektiem — par savām tiesībām un tiesību izmantošanas līdzekļiem, paredzot efektīvas un preventīvas sankcijas un ieviešot kontroles sistēmas, ko izmanto iestādes, revidenti vai neatkarīgas datu aizsardzības amatpersonas;

ii) sniegt atbalstu un palīdzību datu subjektiem savu tiesību īstenošanā, kuriem jābūt iespējai nekavējoties un efektīvi, un bez aizstāvības izmaksām īstenot savas tiesības, kā arī nodrošināt atbilstīgu iestāžu mehānismu, kas dod iespēju neatkarīgi izskatīt sūdzības;

iii) nodrošināt cietušajai pusei atbilstīgu atlīdzību noteikumu neievērošanas gadījumā un, vajadzības gadījumā, paredzēt sankciju piemērošanu un kompensācijas maksājumu.

64. pants
Atbilstība starptautiskajām saistībām

1. Līgumslēdzējas puses, izmantojot EPN komiteju, viena otru informē par daudzpusējām saistībām un nolīgumiem ar trešām valstīm, kurus tās varētu parakstīt, vai par jebkuru pienākumu, kas var attiekties uz tām un būt saistīts ar šīs nodaļas īstenošanu, jo īpaši par jebkuru nolīgumu, kurā paredzēta personas datu apstrāde, piemēram, datu vākšana, glabāšana, piekļuves kārtība vai to nosūtīšana trešām personām.

2. Līgumslēdzējas puses var pieprasīt konsultācijas, lai apspriestu visus jautājumus, kas var rasties.

65. pants
Sadarbība

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai, kas veicina attiecīgu likumdošanas, tiesu un administratīvo sistēmu izveidi, kā arī nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzību, kas atbilst šajā nodaļā iekļautajiem mērķiem un principiem.

VI SADAĻA
DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

1. NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

66. pants
Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir novērst un izšķirt domstarpības, kas varētu rasties starp Līgumslēdzējām pusēm, ar nolūku pēc iespējas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

67. pants
Darbības joma

1. Šī sadaļa attiecas uz visām domstarpībām par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ja vien nav noteikts citādi.

2. Neskarot 1. punktu, Kotonū Nolīguma 98. pantā noteikto procedūru piemēro attiecībā uz domstarpībām par finansējumu sadarbības attīstības jomā, kas noteikts Kotonū Nolīgumā.

2. NODAĻA
KONSULTĀCIJAS UN STARPNIECĪBA

68. pants
Konsultācijas

1. Visas domstarpības attiecībā uz šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses cenšas atrisināt, godprātīgi iesaistoties konsultācijās ar mērķi panākt abpusēji pieņemamu risinājumu.

2. Līgumslēdzēja puse ierosina konsultācijas ar rakstisku pieprasījumu otrai Līgumslēdzējai pusei, kura kopija iesniedzama EPN komitejai, norādot attiecīgo pasākumu un nolīguma noteikumus, kuriem pēc tās uzskata pasākums neatbilst.

3. Konsultācijas uzsāk 40 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Konsultācijas uzskatāmas par pabeigtām 60 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Līgumslēdzējas puses nevienojas konsultācijas turpināt. Visa konsultāciju laikā izpaustā informācija ir konfidenciāla.

4. Konsultācijas steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgiem un sezonas produktiem, uzsāk 15 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un tās uzskatāmas par pabeigtām 30 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Ja konsultācijas 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos nav uzsāktas vai ja konsultācijas ir noslēgtas, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji pieņemamu risinājumu, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar 70. pantu.

69. pants
Starpniecība

1. Ja konsultācijās nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, Līgumslēdzējas puses vienojoties var izmantot vidutāja palīdzību. Ja Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, vidutāja darba uzdevums ir jautājums, kas norādīts konsultāciju pieprasījumā.

2. Ja Līgumslēdzējas puses nevienojas par vidutāju 15 dienās no pieprasījuma par vidutāju iesniegšanas, EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa iecelta persona izlozē vidutāju no personu kopuma, kas ir ietvertas 85. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie. Izvēli izdara 20 dienās no pieprasījuma par vidutāju iesniegšanas katras Līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē. Vidutājs sasauc sanāksmi ar Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā 30 dienās pēc viņa iecelšanas. Vidutājs saņem katras Līgumslēdzējas puses iesniegumu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes un sniedz savu atzinumu ne vēlāk kā 45 dienas pēc viņa iecelšanas.

3. Vidutāja atzinumā var būt ieteikumi par to, kā atrisināt domstarpības atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem. Vidutāja atzinums nav saistošs.

4. Līgumslēdzējas puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Arī vidutājs pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās Līgumslēdzējas puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Vidutāja darbība, jo īpaši Līgumslēdzēju pušu izpaustā informācija un ieņemtā nostāja šajā procesā, ir konfidenciāla.

3. NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRA

 I IEDAĻA
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS

 70. pants
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

1. Ja Līgumslēdzējām pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības 68. pantā paredzētajās konsultācijās vai, attiecīgā gadījumā, ar 69. pantā paredzētā vidutāja, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu.

2. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedzams atbildētājai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Prasītāja Līgumslēdzēja puse pieprasījumā apraksta konkrētos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma pārkāpums.

71. pants
Šķīrējtiesas izveide

1. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit dienās pēc tam, kad iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesu, Līgumslēdzējas puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

3. Ja Līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt EPN komitejas priekšsēdētājam vai viņa deleģētai personai izlozēt visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 85. pantu: vienu personu — no to personu loka, ko ierosina prasītāja Līgumslēdzēja puse, vienu personu — no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Līgumslēdzēja puse, un vienu personu — no Līgumslēdzēju pušu izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par priekšsēdētāju. Ja Līgumslēdzējas puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas locekļiem, atlikušos locekļus izraugās tādā pašā procedūrā.

4. EPN komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izraugās šķīrējtiesnešus 5 dienās pēc 3. punktā minētā Līgumslēdzējas puses pieprasījuma un katras Līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē.

5. Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad ir izraudzīti visi trīs šķīrējtiesneši.

72. pants
Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Parasti ne vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveides dienas, tā iesniedz Līgumslēdzējām pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir gan aprakstošā daļa, gan konstatējumi un secinājumi. Piecpadsmit dienās pēc ziņojuma iesniegšanas katra Līgumslēdzēja puse var iesniegt rakstiskas piezīmes šķīrējtiesai par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

73. pants
Šķīrējtiesas nolēmums

1. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai, vēlākais, 150 dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Ja tā uzskata, ka termiņš nav izpildāms, šķīrējtiesas priekšsēdētājs Līgumslēdzējām pusēm un EPN komitejai par to paziņo rakstiski, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno pabeigt darbu. Nekādos apstākļos nolēmums nav paziņojams vēlāk kā 180 dienas no šķīrējtiesas izveides dienas.

2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgiem un sezonas produktiem, šķīrējtiesa cenšas paziņot savu nolēmumu 75 dienās no tās izveides dienas. Nekādos apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 90 dienas no tās izveides. Desmit dienās pēc tās izveides šķīrējtiesa var sniegt iepriekšēju nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3. Katra Līgumslēdzēja puse var lūgt šķīrējtiesu sniegt ieteikumus par to, kā atbildētājai Līgumslēdzējai pusei panākt atbilstību.

II IEDAĻA
ATBILSTĪBA

 74. pants
Atbilstība šķīrējtiesas nolēmumam

Katra Līgumslēdzēja puse vai vajadzības gadījumā Centrālāfrikas parakstītājvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šķīrējtiesas nolēmumu, un Līgumslēdzējas puses apņemas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

75. pants
Pietiekams termiņš atbilstības panākšanai

1. Vēlākais, 30 dienas pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas pusēm atbildētāja Līgumslēdzēja puse rakstiski informē prasītāju Līgumslēdzēju pusi un EPN komiteju par termiņu, kas tai nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību ("pietiekams laikposms").

2. Ja starp pusēm ir domstarpības par to, kas ir pietiekams laikposms, lai nodrošinātu atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, prasītāja Līgumslēdzēja puse 20 dienās no dienas, kad atbildētāja Līgumslēdzēja puse saskaņā ar 1. punktu ir sniegusi savu paziņojumu, rakstiski lūdz šķīrējtiesu noteikt pietiekamu laikposmu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesa pusēm un EPN komitejai savu nolēmumu paziņo 30 dienās no prasības iesniegšanas.

3. Nosakot pietiekama laikposma ilgumu, šķīrējtiesa ņem vērā laiku, kas parasti nepieciešams atbildētājai Līgumslēdzējai pusei vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstīm, lai pieņemtu normatīvos aktus vai administratīvus pasākumus, kas līdzīgi tiem, ko prasītāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstis uzskata par nepieciešamiem atbilstības nodrošināšanai. Šķīrējtiesa var arī ņemt vērā pierādāmus kapacitātes ierobežojumus, kas var iespaidot atbildētājas Līgumslēdzējas puses nepieciešamo pasākumu pieņemšanu.

4. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 71. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 45 dienas no šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Pietiekamo laikposmu var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties.

76. pants
Šķīrējtiesas nolēmuma par atbilstības pasākumiem pārskatīšana

1. Pirms pietiekamā laikposma beigām atbildētāja Līgumslēdzēja puse informē otru pusi un EPN komiteju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2. Ja Līgumslēdzējām pusēm ir domstarpības par to, vai kāds saskaņā ar 1. punktu paziņots pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai šķīrējtiesa izlemj šo jautājumu. Pieprasījumā apraksta konkrētos pasākumus un izskaidro, kādēļ tādi pasākumi neatbilst šā nolīguma noteikumiem. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu 90 dienās no šā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 71. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 105 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

77. pants
Pagaidu noteikumi neatbilstības gadījumā

1. Ja atbildētāja Līgumslēdzēja puse pirms pietiekamā laikposma beigām neinformē par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa lemj, ka saskaņā ar 76. panta 1. punktu paziņotie pasākumi neatbilst minētās puses pienākumiem, kuri noteikti šajā nolīgumā, atbildētāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalsts izsaka īslaicīgas kompensācijas piedāvājumu, ja prasītāja Līgumslēdzēja puse to pieprasa. Šī kompensācija var būt finansiāla kompensācija vai ietvert finansiālu kompensāciju. Tomēr saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem atbildētājai Līgumslēdzējai pusei vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstij nav pienākuma nodrošināt šādu finansiālo kompensāciju.

2. Ja 30 dienās no pietiekamā perioda beigām vai no dienas, kad šķīrējtiesa pieņem 76. pantā minēto nolēmumu, saskaņā ar kuru veiktie atbilstības nodrošināšanas pasākumi neatbilst šā nolīguma noteikumiem, Līgumslēdzējas puses nav vienojušās par kompensāciju, prasītāja Līgumslēdzēja puse ir tiesīga pieņemt atbilstošus pasākumus, par to iepriekš paziņojot otrai pusei. Šos pasākumus var pieņemt prasītāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalsts.

3. Pieņemot šos pasākumus, prasītāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalsts cenšas izvēlēties pasākumus, kas ir samērīgi ar noteikumu pārkāpumu un pēc iespējas mazāk ietekmē šā nolīguma mērķu sasniegšanu, kā arī ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Līgumslēdzējas puses un dažādu Centrālāfrikas parakstītājvalstu ekonomiku.

4. Pieprasot kompensāciju vai pieņemot attiecīgus pasākumus atbilstīgi 1. vai 2. punktam, EK Līgumslēdzēja puse ievēro pienācīgu atturību.

5. Kompensācija vai attiecīgi pasākumi ir īslaicīgi un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu minētajiem noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Līgumslēdzējas puses ir vienojušās par domstarpību atrisināšanu.

78. pants
Pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas atbilstības panākšanai veikto pasākumu pārbaude

1. Atbildētāja Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei un EPN komitejai pasākumus, ko tā pieņēmusi, lai nodrošinātu atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, un paziņojumā lūdz, lai prasītāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalsts pārtrauc piemērot attiecīgos pasākumus.

2. Ja Līgumslēdzējas puses 30 dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņoto pasākumu atbilstību šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Līgumslēdzēja puse rakstiski pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par pieprasījumu paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei un EPN komitejai. Šķīrējtiesas nolēmumu pusēm un EPN komitejai paziņo 45 dienās no prasības iesniegšanas. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka kādi pasākumi, kas pieņemti atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šajā nolīgumā minētajiem noteikumiem, tā lemj par to, vai prasītāja Līgumslēdzēja puse vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalsts drīkst turpmāk piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākumi, kas veikti atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz.

3. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 71. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

III IEDAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI

79. pants
Savstarpēji saskaņots risinājums

Saskaņā ar šo sadaļu Līgumslēdzējas puses katrā laikā drīkst panākt domstarpību saskaņotu risinājumu. Par šādu risinājumu tās paziņo EPN komitejai. Pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu, procedūra tiek izbeigta.

80. pants
Reglaments un rīcības kodekss

1. Domstarpību izšķiršanas procedūras, kas noteiktas 3. nodaļā, notiek saskaņā ar reglamentu un rīcības kodeksu, ko pieņem EPN komiteja.

2. Šķīrējtiesas sanāksmes ir atklātas saskaņā ar reglamentu, kurš paredz arī noteikumus konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas aizsardzībai.

81. pants
Vispārēja un tehniska informācija

Šķīrējtiesa pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju no jebkura avota, tostarp domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses, ja tā to uzskata par vajadzīgu šķīrējtiesas procesam. Šķīrējtiesai ir arī tiesības saņemt ekspertu viedokli, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Šādi iegūta informācija ir jāpaziņo abām pusēm un jāļauj tām komentēt šo informāciju. Ieinteresētās Līgumslēdzējas puses šķīrējtiesai var iesniegt amicus curiae rakstisku ziņojumu saskaņā ar reglamentu.

82. pants
Saziņas valodas

Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse mutiskus un rakstiskus paziņojumus sniedz franciski un angliski, un Eiropas Kopiena to dara vienā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

83. pants
Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa apņemas interpretēt šā nolīguma noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas ierastajiem noteikumiem, tostarp Vīnes Konvenciju par starptautiskajām līgumtiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

84. pants
Šķīrējtiesas nolēmumi

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai katru nolēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr nolēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, domstarpību jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu, tomēr atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi nekādā gadījumā netiek publiskoti.

2. Nolēmumā izklāstīti faktu konstatējumi lietā, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamība un loģiskais pamatojums izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem. EPN komiteja šķīrējtiesas nolēmumu publisko, ja vien nav nolemts to nedarīt.

4. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

85. pants
Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā EPN komiteja izveido 15 tādu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem. Katra Līgumslēdzēja puse par šķīrējtiesnešiem izvēlas piecas personas. Abas Līgumslēdzējas puses arī vienojas par piecām personām, kuras nav nevienas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie un kuras varētu būt šķīrējtiesas priekšsēdētājs. EPN komiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu uzturēts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālās zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Šķīrējtiesneši ir neatkarīgi, strādā savā kompetences jomā un nepieņem norādījumus ne no vienas organizācijas vai valdības, nav saistīti ne ar vienu no Līgumslēdzēju pušu pārvaldes iestādēm, kā arī ievēro EPN komitejas pieņemto rīcības kodeksu.

3. EPN komiteja var izveidot papildu sarakstu ar 15 personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos šā nolīguma aptvertajos jautājumos. Ja izmanto 71. panta 2. punkta atlases procedūru, EPN komitejas priekšsēdētājs ar abu Līgumslēdzēju pušu piekrišanu var izmantot minēto nozaru ekspertu sarakstu.

86. pants
Attiecības ar PTO pienākumiem

 1. Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas neskata domstarpības par katras Līgumslēdzējas puses tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Nolīgumam par PTO izveidi.

2. Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par domstarpību izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp domstarpību izšķiršanas darbību. Tomēr, ja viena no Līgumslēdzējām pusēm vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstis ir uzsākusi(-ušas) domstarpību izšķiršanas darbības attiecībā uz konkrētu pasākumu saskaņā ar 70. panta 1. punktu vai saskaņā ar PTO nolīgumu, tā(-s) nevar uzsākt domstarpību izšķiršanas procedūru attiecībā uz to pašu pasākumu citā instancē, pirms nav pabeigta pirmā procedūra. Šajā punktā par domstarpību izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, Līgumslēdzējai pusei vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstīm pieprasot izveidot šķīrējtiesu atbilstoši PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību izšķiršanu, 6. pantam.

3. Šis nolīgums nekādi neliedz Līgumslēdzējai pusei vai, attiecīgā gadījumā, Centrālāfrikas parakstītājvalstīm īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas organizācija.

87. pants
Termiņi

1. Šajā sadaļā paredzētos termiņus, tostarp termiņus šķīrējtiesas nolēmumu paziņošanai, skaita kalendārajās dienās no dienas, kas ir pēc darbības vai fakta, uz kuru tie attiecas.

2. Visus šajā sadaļā paredzētos termiņus var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties.

88. pants
VI sadaļas grozījumi

EPN komiteja var lemt par šīs sadaļas un tās pielikumu grozīšanu.

VII SADAĻA
VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

 89. pants
Vispārējā izņēmumu klauzula

Ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek piemēroti tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp pusēm, lai gan ir jānodrošina vienādi apstākļi, vai slēptus ierobežojumus, kas ietekmē ražojumu un pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbību, nevienu šā nolīguma noteikumu nedrīkst interpretēt tādā veidā, kas pusēm traucē pieņemt vai piemērot pasākumus, kuri:

a) ir nepieciešami sabiedriskās drošības un morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai;

b) ir nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzībai;

c) ir nepieciešami normatīvo aktu ievērošanas nodrošināšanai un nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, tostarp pasākumus, kuri attiecas uz:

i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai uz līgumsaistību neizpildes sekām,

ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii) drošību,

iv) muitas noteikumu un procedūru piemērošanu, vai

v) intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,

d) attiecas uz zelta un sudraba importu vai eksportu;

e) ir nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

f) attiecas uz izsīkstošu dabas resursu saglabāšanu, ja tādi pasākumi nozīmē ierobežojumus pašmāju preču ražošanai vai patēriņam, pašmāju pakalpojumu piegādei vai patēriņam un pašmāju ieguldītājiem;

g) attiecas uz cietumnieku darba ražojumiem; vai

h) nav saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem par valsts režīmu ar nosacījumu, ka savādākas attieksmes mērķis ir garantēt efektīvus un taisnīgus tiešos nodokļus un to iekasēšanu par otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju vai pakalpojumu sniedzēju saimniecisko darbību¹.

¹ Pasākumi ar mērķi garantēt tiešo nodokļu efektīvu un taisnīgu uzlikšanu un iekasēšanu ietver pasākumus, kurus viena puse ir pieņēmusi saskaņā ar savu nodokļu sistēmu un kuri:
i) attiecas uz ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka, ņemot vērā struktūras, kuras ir nodokļu maksātājas un kuras slēdz apakšlīgumus no vienas puses teritorijas vai atrodas vienas puses teritorijā, vai
ii) attiecas uz nerezidentiem nolūkā garantēt nodokļu piemērošanu vai iekasēšanu kādas puses teritorijā, vai
iii) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem nolūkā novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai to apiešanu, tostarp ar pasākumiem atbilstības nodrošināšanai, vai
iv) attiecas uz to pakalpojumu patērētājiem, kas sniegti otras puses teritorijā vai no šīs teritorijas, nolūkā garantēt nodokļu piemērošanu vai iekasēšanu no šiem patērētājiem attiecībā uz ienākumu avotiem vienā no pusēm, vai
v) ieguldītājus un pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas nodokļi, ko piemēro struktūrām, kuras visā pasaulē ir nodokļu maksātāji, nošķir no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai
vi) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumus, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu pušu nodokļu bāzi.

 90. pants
Izņēmumi drošības jomā

1. Šā nolīguma noteikumus nedrīkst interpretēt kā:

a) pušu pienākumu sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskata par pretēju to drošības interesēm;

b) tādus, kas traucē pusēm īstenot kādu darbību, kuru tās uzskata par nepieciešamu savu drošības interešu aizsardzībai:

i) saistībā ar radioaktīvajiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti,

ii) saistībā ar saimnieciskajām darbībām, ko veic tieši vai netieši ar mērķi piegādāt iekārtas vai preces militārai iestādei,

iii) saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

iv) attiecībā uz publisko iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām, vai

v) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c) tādus, kas traucē pusēm īstenot jebkādas darbības nolūkā pildīt saistības, kuras tās uzņēmušās ar mērķi saglabāt mieru un starptautisko drošību.

2. EPN komiteja saņem visplašāko iespējamo informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanas dienu.

 91. pants
Nodokļu uzlikšana

1. Neko šajā nolīgumā vai citos nolīgumos, ar ko īsteno šo nolīgumu, neuzskata par tādu, kas liedz Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu domicilu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2. Neko šajā nolīgumā vai citos nolīgumos, ar ko īsteno šo nolīgumu, neuzskata par tādu, kas liedz Līgumslēdzējām pusēm pieņemt vai piemērot jebkādus pasākumus ar mērķi novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu, saskaņā ar konvencijām, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas, vai saskaņā ar citiem finanšu nolīgumiem vai attiecīgo valstu tiesību aktiem nodokļu jomā.

3. Neviens no šā nolīguma noteikumiem neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti jebkādā finanšu konvencijā. Šā nolīguma un kādas šādas konvencijas neatbilstības gadījumā minētā konvencija ir noteicošā, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo pretrunu.

VIII SADAĻA
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

92. pants
EPN komiteja

 1. Lai īstenotu šo nolīgumu, trīs mēnešos no tā parakstīšanas tiks izveidota EPN komiteja.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN komitejas sastāvu, organizāciju un darbību.

3. EPN komiteja ir atbildīga par visu šajā nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu šajā nolīgumā minēto uzdevumu īstenošanu.

4. EPN komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

5. Lai atvieglinātu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, katra Līgumslēdzēja puse norīko kontaktpunktu.

93. pants
Reģionālās organizācijas

Centrālāfrikas valstu Ekonomikas un monetārās kopienas komisija (CEMAC) un Centrālāfrikas valstu Ekonomikas kopienas ģenerālsekretariāts (CEEAC) tiek aicināti piedalīties visās EPN komitejas sanāksmēs.

94. pants
Sarunu turpinājums un nolīguma īstenošana

1. Līgumslēdzējas puses atbilstīgi esošajai sarunu struktūrai turpinās sarunas saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto grafiku.

2. Kad sarunas būs pabeigtas, no tām izrietošos grozījumu projektus iesniegs attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm apstiprināšanai.

3. Līdz EPN komitejas un citu attiecīgo iestāžu un komiteju izveidei saskaņā ar pilnīgu EPN, kāds tas ir noteikts 1. pantā, Līgumslēdzējas puses pieņem pasākumus, kas nepieciešami šā nolīguma pārvaldībai un īstenošanai, un pilda EPN komitejas funkcijas ikreiz, kad šajā nolīgumā ir atsauce uz minēto komiteju.

95. pants
Līgumslēdzēju pušu definīcija un pienākumu izpilde

1. Šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir Kamerūnas Republika (turpmāk "Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse"), no vienas puses, un Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis to attiecīgajās kompetences jomās, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk "EK Līgumslēdzēja puse"), no otras puses.

2. Šā nolīguma vajadzībām Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse vienojas rīkoties kolektīvi.

3. Šā nolīguma vajadzībām apzīmējums "Līgumslēdzēja puse" attiecas uz Centrālāfrikas valstīm, kas rīkojas kolektīvi, vai attiecīgi uz EK Līgumslēdzēju pusi. Apzīmējums "Līgumslēdzējas puses" attiecas uz Centrālāfrikas valstīm, kas rīkojas kolektīvi, un EK Līgumslēdzēju pusi.

4. Ja ir paredzēta vai ir nepieciešama individuāla darbība tiesību īstenošanā vai pienākumu izpildē atbilstīgi šim nolīgumam, ir minētas "Centrālāfrikas parakstītājvalstis".

5. Līgumslēdzējas puses vai attiecīgi Centrālāfrikas parakstītājvalstis nosaka vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi to pienākumu izpildei saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina šajā nolīgumā izvirzīto mērķu īstenošanu.

96. pants
Koordinatori un informācijas apmaiņa

1. Lai atvieglinātu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ koordinatoru, šim nolīgumam stājoties spēkā. Koordinatoru iecelšana neskar kompetento iestāžu konkrētu norīkošanu atbilstīgi šā nolīguma konkrētām sadaļām un nodaļām.

2. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma otras Līgumslēdzējas puses koordinators norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz nolīguma īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai atvieglinātu saziņu ar pieprasītāju Līgumslēdzēju pusi.

3. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, ciktāl likumīgi iespējams, katra Līgumslēdzēja puse, izmantojot savus koordinatorus, sniedz informāciju un nevilcinoties atbild uz otras Līgumslēdzējas puses jautājumiem, kas attiecas uz pastāvošu vai ierosinātu pasākumu vai uz starptautisku nolīgumu, kurš var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka vispārēji piemērojamie tiesību akti, procedūras un administratīvie nolēmumi, kas attiecas uz tirdzniecības jautājumiem šajā nolīgumā, tiek nevilcinoties publicēti vai publiskoti un darīti zināmi otrai Līgumslēdzējai pusei.

5. Neskarot šā nolīguma noteikumus par pārredzamību, saskaņā ar šo pantu norādīto informāciju uzskata par sniegtu, ja tā ir pienācīgi paziņota PTO vai ja minētā informācija ir pieejama attiecīgās Līgumslēdzējas puses oficiālā publiski pieejamā bezmaksas tīmekļa vietnē.

97. pants
Priekšroka reģioniem

1. Šis nolīgums nekādi neuzliek Līgumslēdzējai pusei pienākumu uz otru šā nolīguma Līgumslēdzēju pusi attiecināt režīmu, kas ir labvēlīgāks par to, ko piemēro katrā no Līgumslēdzējām pusēm to attiecīgajā reģionālās integrācijas procesā.

2. Katrs labvēlīgāks režīms un priekšrocība, ko atbilstīgi šim nolīgumam kāda Centrālāfrikas parakstītājvalsts piešķir Eiropas Kopienai, nekavējoties un bez nosacījumiem pienākas arī katrai Centrālāfrikas parakstītājvalstij.

98. pants
Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu paraksta, ratificē vai apstiprina saskaņā ar konstitucionālajām vai vietējām prasībām un piemērojamajām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš ir pēc mēneša, kad nolīguma depozitāriem paziņots pēdējais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

3. Paziņojumi jāsūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Centrālāfrikas Ekonomikas un monetārās kopienas komisijas (CEMAC) priekšsēdētājam, kuri būs šā nolīguma depozitāri.

4. Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai EK Līgumslēdzēja puse un Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse vienojas šā nolīguma noteikumus piemērot saskaņā ar to attiecīgo kompetenci ("provizoriska piemērošana"). Šo piemērošanu īsteno vai nu ar provizorisku piemērošanu, ja tas ir iespējams, vai arī, ratificējot nolīgumu.

5. Par provizorisku piemērošanu informē nolīguma depozitārus. Nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kas ir 10 dienas pēc tam, kad, no vienas puses, Eiropas Kopiena ir saņēmusi paziņojumu par provizorisko piemērošanu un, no otras puses, kad ratifikācijas vai provizoriskas piemērošanas paziņojumu ir saņēmušas visas Centrālāfrikas parakstītājvalstis.

6. Neskarot 4. punkta noteikumus, EK Līgumslēdzēja puse un Centrālāfrikas parakstītājvalstis var pieņemt vienpusējus pasākumus nolīguma piemērošanai pirms tā provizoriskas piemērošanas, ciktāl tas ir iespējams.

99. pants
Ilgums

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Katra no Līgumslēdzējām pusēm vai kāda no Centrālāfrikas parakstītājvalstīm var iesniegt pārējiem rakstisku brīdinājumu par nodomu denonsēt šo nolīgumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas otrai Līgumslēdzējai pusei.

100. pants
Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, atbilstīgi minētā līguma noteikumiem un, no otras puses, to Centrālāfrikas parakstītājvalstu teritorijā, kuras ir parakstījušas šo nolīgumu.

101. pants
Centrālāfrikas valstu un reģionālo organizāciju pievienošanās

1. Šim nolīgumam var pievienoties ikviena Centrālāfrikas valsts vai reģionālā organizācija. Pievienošanās pieteikums jāiesniedz EPN komitejai. Valsts, kura iesniedz pievienošanās pieteikumu, piedalās EPN komitejas sanāksmēs kā novērotājs.

2. Pieteikumu izskata un uzsāk sarunas, lai ierosinātu nepieciešamos grozījumus šajā nolīgumā. Pievienošanās protokolu iesniedz apstiprināšanai kompetentajām iestādēm.

3. Līgumslēdzējas puses pārbauda, kā pievienošanās ietekmē šo nolīgumu. EPN komiteja var lemt par pārejas pasākumiem vai nepieciešamajiem grozījumiem.

 102. pants
Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai

1. EPN komiteju informē par katru trešās valsts pieteikumu nolūkā pievienoties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības un kandidātvalsts sarunu laikā EK Līgumslēdzēja puse sniedz Centrālāfrikas Līgumslēdzējai pusei visu attiecīgo informāciju, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse informē EK Līgumslēdzēju pusi par saviem apsvērumiem, lai EK Līgumslēdzēja puse tos varētu ņemt vērā. Centrālāfrikas Līgumslēdzējai pusei paziņo par katru Eiropas Savienības paplašināšanos.

2. Katra jaunā Eiropas Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam dienā, kad tā pievienojas Eiropas Savienībai, šajā nolūkā iekļaujot attiecīgu klauzulu pievienošanās aktā. Ja aktā par pievienošanos Eiropas Savienībai nav paredzēta šāda jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā dalībvalsts šim nolīgumam pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātas kopijas Centrālāfrikas Līgumslēdzējai pusei.

3. Līgumslēdzējas puses pārbauda, kā jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmē šo nolīgumu. EPN komiteja var lemt par pārejas pasākumiem vai nepieciešamajiem grozījumiem.

103. pants
Attālākie Eiropas Kopienas reģioni

Šis nolīgums nekādi neliedz EK Līgumslēdzējai pusei piemērot spēkā esošos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot attālāko reģionu sociālās un ekonomiskās situācijas struktūru atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299. panta 2. punktam.

104. pants
Sarunas par finanšu jautājumiem

Līgumslēdzējas puses un Centrālāfrikas parakstītājvalstis vienojas veicināt dialogu, pārredzamību un apmainīties ar paraugpraksi nodokļu politikas un pārvaldības jomā.

105. pants
Sadarbība cīņā pret nelikumīgu finansiālo darbību

Līgumslēdzējas puses apņemas novērst krāpnieciskas nelikumīgas darbības un cīnīties pret tām, kā arī novērst korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un pieņem normatīvos aktus un administratīvos pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām normām, tostarp tām, kuras noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret terorisma finansēšanu un Finanšu darba grupas ieteikumos. Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar informāciju un sadarboties šajās jomās.

106. pants
Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Izņemot Kotonū Nolīguma III daļas II sadaļā ietvertos pantus par attīstības sadarbību, šā nolīguma un Kotonū Nolīguma III daļas II sadaļas noteikumu nesakritības gadījumā prevalē šā nolīguma noteikumi.

2. Šis nolīgums nekādi nav interpretējams tā, ka tas traucētu Eiropas Kopienai vai kādai Centrālāfrikas parakstītājvalstij pieņemt pasākumus, tostarp ar tirdzniecību saistītus pasākumus, kurus uzskata par piemērotiem un kuri paredzēti Kotonū Nolīguma 11. panta b) punktā un 96. un 97. pantā.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nekas šajā nolīgumā tām neliek rīkoties veidā, kas nav saderīgs ar pušu saistībām PTO.

4. Līgumslēdzējas puses vienojas 2008. gadā pārbaudīt šā nolīguma noteikumu atbilstību muitas savienībām, kurām ir pievienojušās šā nolīguma parakstītājvalstis.

107. pants
Autentiskās valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

108. pants
Pielikumi un protokols

Šā nolīguma pielikumi un protokols ir tā sastāvdaļa.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Jaundē, 2009. gada piecpadsmitajā janvārī, un Briselē, 2009. gada divdesmit otrajā janvārī.

PAPILDINĀJUMS

I PAPILDINĀJUMS

 A. Centrālāfrikas parakstītājvalstu reģionālās saskaņošanas prioritārie ražojumi

– Dzīvi dzīvnieki, jo īpaši mazie atgremotāji, svaiga gaļa un gaļas produkti

– Zivis, jūras produkti, akvakultūras produkti, svaigi vai pārstrādāti

– Gumi, sakņaugi (jo īpaši zemesrieksti, manioka, taro, kartupeļi)

B. Prioritārie ražojumi Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses eksportam uz EK Līgumslēdzēju pusi

– Kafija, kakao

– Garšvielas (vaniļa, pipari)

– Augļi un rieksti

– Dārzeņi

– Zivis, jūras produkti un akvakultūras produkti, svaigi vai pārstrādāti

– Koks

II PAPILDINĀJUMS

 KOMPETENTĀS IESTĀDES

 A. EK Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes

Kontrole tiek dalīta starp dalībvalstu valsts dienestiem un Eiropas Komisiju. Šajā jomā piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

– Attiecībā uz eksportu uz Centrālāfrikas parakstītājvalstīm Eiropas Kopienas dalībvalstis ir atbildīgas par ražošanas noteikumu un prasību kontroli, jo īpaši par obligātajām pārbaudēm un tādu veselības (vai veterināro) sertifikātu izdošanu, kas apliecina atbilstību noteiktajiem standartiem un prasībām.

– Attiecībā uz importu no Centrālāfrikas parakstītājvalstīm Eiropas Kopienas dalībvalstis ir atbildīgas par importa atbilstības kontroli attiecībā uz EK Līgumslēdzējas puses importa noteikumiem.

– Eiropas Komisija atbild par vispārējo koordināciju, pārbaudes sistēmu pārbaudēm/revīziju un vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu standartu un prasību vienādu piemērošanu Eiropas vienotajā tirgū.

B. Centrālāfrikas parakstītājvalstu kompetentās iestādes

Centrālāfrikas parakstītājvalstu kompetentās iestādes pārrauga importu un eksportu no valstu teritorijām un uz tām.

I PIELIKUMS

 Centrālāfrikas valstu ekonomikas potenciāla uzlabošana
un tās modernizēšana saistībā ar EPN

Centrālāfrikas un Eiropas Savienības kopīgais stratēģijas dokuments

Santome, 2007. gada 15. jūnijā

A. Vispārējās stratēģijas pamatnostādnes

Ņemot vērā to, ka viens no EPN pamatprincipiem ir veicināt ĀKK valstu reģionālo integrāciju un atvieglot ekonomikas un sociālo attīstību, un to, ka abas Līgumslēdzējas puses ar šo nolīgumu vēlas sasniegt tādus mērķus kā ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un Centrālāfrikas valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.

Ir jāveido EPN un sadarbības instrumentā noteikto savstarpējo saistību sinerģija, lai veicinātu "kvantitatīvu un kvalitatīvu Centrālāfrikas valstīs saražoto un no tām eksportēto preču un pakalpojumu pieaugumu" ¹. Centrālāfrikas ieinteresētās personas sadarbībā ar ES veicinās šā mērķa sasniegšanu šādās jomās:

¹ Izvilkums no Centrālāfrikas projekta tehniskās grupas Nr. 5 darba uzdevuma par potenciāla uzlabošanu un modernizēšanu (2006. gada maijs).

1. Reģionālas nozīmes pamata infrastruktūru izveide:

– transports,

– enerģētika,

– telekomunikācijas;

2. Lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku reģiona mērogā:

– lauksaimnieciskā ražošana,

– agrorūpniecība,

– zivsaimniecība,

– lopkopība,

– akvakultūra un zivju resursi;

3. Konkurētspēja un ekonomikas daudzveidība:

– uzņēmumu modernizēšana,

– rūpniecība,

– standarti un sertifikācija (sanitāri un fitosanitāri pasākumi, kvalitāte, zootehniskie standarti utt.);

4. Reģionālās integrācijas stiprināšana:

– kopējā reģionālā tirgus izveidošana,

– nodokļi un muita;

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana:

– valstu tirdzniecības politikas saskaņošana;

6. EPN iestāžu izveidošana;

7. Partnerattiecību finansēšana (ministru sanāksmju programma un rekomendācijas).

Skaidri noteiktās vajadzības tiks paziņotas Reģionālās sagatavošanas darba grupai (RPTF) vai citām kompetentām struktūrām, lai identificētu atbalsta programmas, to iespējamos finansējuma avotus un noteikumus, saskaņā ar kuriem īstenos EPN papildu pasākumus. Atkarībā no apstākļiem šai pārbaudei varēs izmantot ekspertus, lai noteiktu atbalsta programmas, novērtētu to izpildāmību un ierosinātu atbilstošus, sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus. Šīs analīzes tiks izstrādātas attīstības programmu veidā, tām pievienojot finanšu novērtējumu.

Ir noteikts mērķis sasniegt šos rezultātus līdz 2007. gada septembrim. RPTF izstrādās grafiku, ko tā nosūtīs sarunu struktūrām, lai tās būtu informētas par to darbību īstenošanas gaitu, kas izraudzītas saistībā ar Centrālāfrikas ekonomikas potenciāla uzlabošanu un tās modernizēšanu.

Šajā dokumentā uzskaitītajiem darbiem, protams, ir jāatbilst ministriju pamatnostādnēm, kas izdotas 2007. gada 6. februārī (skat. pielikumu).

B. EPN reģionālā fonda (EPNREF) darbības jomas

EPNREF ir instruments, ko izveidojusi Centrālāfrika savām vajadzībām un kas tādējādi nosaka šā fonda lietošanas un organizācijas noteikumus, kā arī tā galvenās darbības jomas, kuras uzskaitītas turpmāk sniegtajā tabulā.

Visas šīs darbības atbilst 3. un 4. punkta mērķiem.

C. Partnerības finansēšana

Centrālāfrika līdzīgi kā citi reģioni uzskata, ka saistībā ar EPN potenciāla palielināšanas pasākumi un citi atbalsta pasākumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā pielāgošanas izmaksas, kā arī citus kompensācijas pasākumus, ir jāfinansē no īpašiem resursiem, kas nav saistīti ar fondiem, kurus parasti paredz klasiskajai ĀKK un ES sadarbībai saistībā ar valsts provizoriskajām programmām (VPP) un reģiona provizoriskajām programmām (RPP). Reģionālais EPN fonds ir instruments ES (EK un dalībvalstu), kā arī citu līdzekļu devēju atbalsta saskaņošanai, savukārt reģionālās nozīmes infrastruktūru vai savienojumu finansējums tiks veikts no Reģionālā EPN fonda.

Eiropas Līgumslēdzējas puses ierosinātajā finanšu shēmā ir šādi elementi:

i) RPP 9/10 EAF palielināšana, saskarne VPP/RPP, 10. EAF 2013. gada beigās, bet Kotonū līdz 2020. gada beigām (pēc Kongo Demokrātiskās Republikas iekļaušanas Centrālāfrikas reģionā);

ii) saikne ar Infrastruktūras partnerību (visu ĀKK valstu fondi);

iii) vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 2006. gada oktobra secinājumi par atbalstu tirdzniecībai;

iv) EPN juridiskās saistības;

v) reģiona valstu brīvprātīgās iemaksas;

vi) pārējo partneru atbalsts attīstībai.

Atbalstu pamata infrastruktūrām, kā arī citām jomām, kas nav tieši saistītas ar EPN īstenošanu, sagatavo un sniedz, izmantojot attiecīgos instrumentus, jo īpaši saistībā ar Kotonū Nolīguma instrumentiem.

Eiropas Komisija precizē, ka prioritārās jomas šo līdzekļu izlietošanai saistībā ar EPNREF būs šādas:

i) atbalsts konkurētspējai vai to ražošanas nozaru diversifikācija, kas ir saistītas ar EPN gan primārajā un sekundārajā sektorā, gan arī terciārajā sektorā (piem., kvalitatīvu infrastruktūru nostiprināšana eksporta atbalstam; ekspertu biroji uzņēmumu apkalpošanai; uzņēmējdarbības inkubatoru izveidošana; pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu reģiona uzņēmumu, jo īpaši MVU piekļuvi kredītiem; reģiona ražojumu un pakalpojumu noteikšana un veicināšana (pārtikas, tūrisma, kalnrūpniecības, uzņēmumiem sniegto pakalpojumu nozarēs);

ii) ieguldījums EPN fiskālās ietekmes mazināšanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību nodokļu reformām;

iii) atbalsts EPN paredzēto noteikumu īstenošanai (piem., atbalsts EPN iestādēm; atbalsts reģionālajām politikas jomām, kuras ietilpst EPN, un citām darbībām, kas var uzlabot uzņēmējdarbības vidi; atbalsts nodokļu un muitas iestādēm un citas darbības, kas var palīdzēt izveidot Centrālāfrikas reģionālo tirgu). 

D. Grafiks

Tāda grafika izstrāde, kurā noteikta Centrālāfrikas ekonomikas potenciāla uzlabošanas un modernizēšanas pasākumu īstenošana.

Pielikums

Ministru sanāksmes 2007. gada 6. februāra kopīgais galīgais paziņojums.

II PIELIKUMS

 Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē

1. Ievērojot 2., 4., 5., 6. un 7. punktu, šā nolīguma spēkā stāšanās dienā pilnībā atceļ EK Līgumslēdzējas puses muitas nodokļus importam (turpmāk "EK muitas nodokļi") attiecībā uz visiem ražojumiem ar izcelsmi Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē, kas minēti harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļā, izņemot 93. nodaļu. Attiecībā uz ražojumiem, kas minēti 93. nodaļā, EK Līgumslēdzēja puse turpina piemērot vislielākās labvēlības režīma (turpmāk "VLR") nodokļus.

2. EK muitas nodokļus ražojumiem, kuri iekļauti tarifa pozīcijā 1006 un kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē, atceļ no 2010. gada 1. janvāra, izņemot EK muitas nodokļus ražojumiem tarifa apakšpozīcijā 1006 10 10, kurus atceļ no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3. Puses vienojas, ka Kotonū Nolīguma 3. protokola par ĀKK cukuru (turpmāk "Cukura protokols") noteikumus turpina piemērot līdz 2009. gada 30. septembrim. Pēc minētās dienas EK Līgumslēdzēja puse un attiecīgā Centrālāfrikas parakstītājvalsts vienojas, ka Cukura protokols starp tām vairs nebūs spēkā. Saskaņā ar Cukura protokola 4. panta 1. punktu 2008./2009. gada piegādes periods būs spēkā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. septembrim. Garantētā cena laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. septembrim tiks noteikta pēc sarunām, kas paredzētas Cukura protokola 5. panta 4. punktā.

4. EK muitas nodokļus ražojumiem, kuri iekļauti tarifa pozīcijā 1701 un kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē, atceļ no 2009. gada 1. oktobra. Līdz EK muitas nodokļu pilnīgai atcelšanai un papildus Cukura protokolā paredzētajai beznodokļu tarifa kvotas piešķiršanai ražojumiem tarifa pozīcijā 1701 un ar izcelsmi Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē 2008./2009. tirdzniecības gadam¹ atver beznodokļa tarifa kvotu 0 tonnām, to izsakot kā baltā cukura ekvivalentu.

¹ Saskaņā ar 4., 5., 6. un 7. punktu "tirdzniecības gads" ir periods no 1. oktobra līdz 30. septembrim.

5. a) Laikposmā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim EK Līgumslēdzēja puse var noteikt VLR nodokli tarifa pozīcijas 1701 ražojumiem ar izcelsmi Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē, kuru imports pārsniedz turpmāk minētos daudzumus, izsakot tos kā baltā cukura ekvivalentu, un kurus tādēļ uzskata par iemeslu traucējumiem EK Līgumslēdzējas puses cukura tirgū:

i) 3,5 miljoni tonnu tirdzniecības gadā ražojumiem ar izcelsmi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis), kas parakstījušas Kotonū Nolīgumu, un

ii) 1,38 miljoni tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā ražojumiem ar izcelsmi jebkurā no ĀKK valstīm, ko Apvienoto Nāciju Organizācija neatzīst par vismazāk attīstītu valsti. Daudzumu 1,38 miljoni tonnas 2010./2011. tirdzniecības gadam palielinās līdz 1,45 miljoniem tonnu un četriem turpmākajiem tirdzniecības gadiem līdz 1,6 miljoniem tonnu.

b) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumi neattiecas uz tarifu pozīcijas 1701 ražojumu importu ar izcelsmi tādā Centrālāfrikas parakstītājvalstī, ko Apvienoto Nāciju Organizācija atzīst par vismazāk attīstīto valsti. Tomēr uz šo importu attiecas 31. panta noteikumi¹.

c) VLR nodokli pārtrauc piemērot tā tirdzniecības gada beigās, kura laikā tas ir ieviests.

d) Visus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, nekavējoties paziņo EPN komitejai, kura tos periodiski apspriež.

¹ Šajā nolūkā, atkāpjoties no 31. panta, vienai no Centrālāfrikas parakstītājām valstīm, ko Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi par vismazāk attīstītu valsti, varēs piemērot aizsargpasākumus.

6. Piemērojot 31. panta noteikumus, no 2015. gada 1. oktobra var uzskatīt, ka tarifa pozīcijas 1701 ražojumu tirgū ir radušies traucējumi, ja baltā cukura Kopienas vidējā cena divus secīgus mēnešus ir zemāka par 80 % no baltā cukura Kopienas vidējās cenas iepriekšējā tirdzniecības gadā.

7. No 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 30. septembrim ražojumiem tarifa pozīcijās 1704 90 99, 1806 10 30, 1806 10 90, 2106 90 59 un 2106 90 98 piemēro īpašu uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu, ka netiek apieti 4. un 5. punkta noteikumi. Ja viena vai vairāku Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importa apjomu kumulatīvais pieaugums divpadsmit mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20 %, salīdzinot ar vidējo ikgadējo importa apjomu rādītāju trīs iepriekšējos divpadsmit mēnešu periodos, EK Līgumslēdzēja puse analizē šādu importa apjomu tirdzniecības modeli, ekonomisko pamatojumu un cukura saturu un, ja tā uzskata, ka šādi importa apjomi ir izmantoti, lai apietu 4. un 5. punktā paredzētos noteikumus, tā var apturēt preferenciālā režīma piemērošanu un ieviest īpašus VLR nodokļus, ko piemēro importam saskaņā ar Eiropas Kopienas Kopējo muitas tarifu ražojumiem, kuri iekļauti tarifa pozīcijās 1704 90 99, 1806 10 30, 1806 10 90, 2106 90 59 un 2106 90 98 un kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē. Šajā punktā paredzētajiem pasākumiem mutatis mutandis piemēro 5. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

8. Laikposmā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim tarifa pozīcijas 1701 ražojumiem importa atļauju piešķir tikai tad, ja importētājs apņemas iegādāties šādus ražojumus par cenu, kas nav zemāka par 90 % no references cenas, kuru attiecīgajam tirdzniecības gadam ir noteikusi EK Līgumslēdzēja puse.

9. Šā pielikuma 1. punkts neattiecas uz tarifa pozīcijas 0803 00 19 ražojumiem, kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē un kuri laisti brīvā apgrozībā EK Līgumslēdzējas puses attālākajos reģionos. Šā pielikuma 1., 3. un 4. punkts neattiecas uz tarifa pozīcijas 1701 ražojumiem, kuru izcelsme ir Centrālāfrikas Līgumslēdzējā pusē un kuri laisti brīvā apgrozībā Francijas aizjūras departamentos. Šos noteikumus piemēro 10 gadus. Ja Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, šo periodu pagarinās par desmit gadiem.

III PIELIKUMS

 Muitas nodokļi ražojumiem ar izcelsmi Eiropas Kopienas Līgumslēdzējā pusē