Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Konvenciju
par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā
1.pants. Ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā
1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītā Konvencija par
savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk -
Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē
Finanšu ministrija.
3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 3.pantu Latvijas
Republikas kompetentā iestāde ir Finanšu ministrija vai tās
pilnvarotais pārstāvis.
4.pants. Konvencija attiecas uz Latvijas Republikas
uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli,
pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un nekustamā
īpašuma nodokli.
5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.panta trešo daļu
Latvijas Republika patur tiesības informēt tās rezidentus un
valstspiederīgos par informācijas pārsūtīšanu saskaņā ar
Konvencijas 5. un 7.pantu.
6.pants. Latvijas Republika nepiemēro Konvencijas
21.panta trešo un ceturto daļu attiecībā uz Konvencijas
dalībvalstīm, kuras tai pievienojušās līdz 2011.gada 1.jūnijam un
nav ratificējušas 2010.gada 27. maija Protokolu par
grozījumiem Konvencijā.
7.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"a" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt
jebkura veida palīdzību attiecībā uz šādiem Konvencijas 2.panta
pirmās daļas "b" punktā (turpmāk - "b"
punkts) uzskaitītajiem citas Konvencijas dalībvalsts
nodokļiem:
1) obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas
maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām
sociālās apdrošināšanas institūcijām ["b" punkta (ii)
apakšpunkts];
2) īpašuma, dāvinājuma vai mantojuma nodokļiem ["b"
punkta (iii) A apakšpunkts];
3) nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem
transportlīdzekļiem vai par to lietošanu ["b" punkta
(iii) E apakšpunkts];
4) nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamu īpašumu,
kas nav mehāniskie transportlīdzekļi ["b" punkta (iii)
F apakšpunkts];
5) jebkuriem citiem nodokļiem ["b" punkta (iii) G
apakšpunkts];
6) "b" punkta (iii) apakšpunktā minēto kategoriju
nodokļiem, ko uzliek citas Konvencijas dalībvalsts politiski
administratīvo vienību vai pašvaldību labā ["b" punkta
(iv) apakšpunkts].
8.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"b" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt
palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā
attiecībā uz visiem nodokļiem, attiecībā uz kuriem Latvijas
Republika ir noteikusi atrunu saskaņā ar Konvencijas 30.panta
pirmās daļas "a" punktu.
9.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"c" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt
palīdzību attiecībā uz jebkuru nodokļu prasījumu, kas uz
Konvencijas spēkā stāšanās datumu pastāv attiecībā uz Latvijas
Republiku, vai - ja nodokļu prasījumi attiecas uz nodokļiem,
attiecībā uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"a" vai "b" punktu ir noteikta atruna -, kas
pastāv pirms datuma, ar kuru šāda atruna tiek atsaukta.
10.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"d" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt
palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz nodokļiem, attiecībā
uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"a" punktu ir noteikta atruna.
11.pants. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas
"f" punktu Latvijas Republika patur tiesības piemērot
28.panta septīto daļu, tikai lai sniegtu administratīvo palīdzību
attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākās 1.janvārī vai pēc
1.janvāra trešajā gadā pirms gada, kurā attiecībā uz Latvijas
Republiku stājās spēkā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā
Konvencija.
12.pants. Attiecībā uz Latvijas Republiku Konvencija
stājas spēkā tās 28.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu
ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis".
13.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu
valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 8.maijā.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 14.maijā
Preamble
The member States of the Council of Europe and the member
countries of the Organisation for Economic Co-operation and
Development (OECD), signatories of this Convention,
Considering that the development of international movement of
persons, capital, goods and services - although highly beneficial
in itself - has increased the possibilities of tax avoidance and
evasion and therefore requires increasing co-operation among tax
authorities;
Welcoming the various efforts made in recent years to combat
tax avoidance and tax evasion on an international level, whether
bilaterally or multilaterally;
Considering that a co-ordinated effort between States is
necessary in order to foster all forms of administrative
assistance in matters concerning taxes of any kind whilst at the
same time ensuring adequate protection of the rights of
taxpayers;
Recognising that international co-operation can play an
important part in facilitating the proper determination of tax
liabilities and in helping the taxpayer to secure his rights;
Considering that fundamental principles entitling every person
to have his rights and obligations determined in accordance with
a proper legal procedure should be recognised as applying to tax
matters in all States and that States should endeavour to protect
the legitimate interests of taxpayers, including appropriate
protection against discrimination and double taxation;
Convinced therefore that States should carry out measures or
supply information, having regard to the necessity of protecting
the confidentiality of information, and taking account of
international instruments for the protection of privacy and flows
of personal data;
Considering that a new co-operative environment has emerged
and that it is desirable that a multilateral instrument is made
available to allow the widest number of States to obtain the
benefits of the new co-operative environment and at the same time
implement the highest international standards of co-operation in
the tax field;
Desiring to conclude a convention on mutual administrative
assistance in tax matters,
Have agreed as follows:
Chapter I -
Scope of the Convention
Article 1 -
Object of the Convention and persons covered
1. The Parties shall, subject to the provisions of Chapter IV,
provide administrative assistance to each other in tax matters.
Such assistance may involve, where appropriate, measures taken by
judicial bodies.
2. Such administrative assistance shall comprise:
a. exchange of information, including simultaneous tax
examinations and participation in tax examinations abroad;
b. assistance in recovery, including measures of conservancy;
and
c. service of documents.
3. A Party shall provide administrative assistance whether the
person affected is a resident or national of a Party or of any
other State.
Article 2 -
Taxes covered
1. This Convention shall apply:
a. to the following taxes:
i. taxes on income or profits,
ii. taxes on capital gains which are imposed separately from
the tax on income or profits,
iii. taxes on net wealth,
imposed on behalf of a Party; and
b. to the following taxes:
i. taxes on income, profits, capital gains or net wealth which
are imposed on behalf of political subdivisions or local
authorities of a Party,
ii. compulsory social security contributions payable to
general government or to social security institutions established
under public law, and
iii. taxes in other categories, except customs duties, imposed
on behalf of a Party, namely:
A estate, inheritance or gift taxes,
B taxes on immovable property,
C general consumption taxes, such as value added or sales
taxes,
D specific taxes on goods and services such as excise
taxes,
E taxes on the use or ownership of motor vehicles,
F taxes on the use or ownership of movable property other than
motor vehicles,
G any other taxes;
iv. taxes in categories referred to in sub-paragraph iii.
above which are imposed on behalf of political subdivisions or
local authorities of a Party.
2. The existing taxes to which the Convention shall apply are
listed in Annex A in the categories referred to in paragraph
1.
3. The Parties shall notify the Secretary General of the
Council of Europe or the Secretary General of OECD (hereinafter
referred to as the "Depositaries") of any change to be
made to Annex A as a result of a modification of the list
mentioned in paragraph 2. Such change shall take effect on the
first day of the month following the expiration of a period of
three months after the date of receipt of such notification by
the Depositary.
4. The Convention shall also apply, as from their adoption, to
any identical or substantially similar taxes which are imposed in
a Contracting State after the entry into force of the Convention
in respect of that Party in addition to or in place of the
existing taxes listed in Annex A and, in that event, the Party
concerned shall notify one of the Depositaries of the adoption of
the tax in question.
Chapter II -
General definitions
Article 3 -
Definitions
1. For the purposes of this Convention, unless the context
otherwise requires:
a. the terms "applicant State" and "requested
State" mean respectively any Party applying for
administrative assistance in tax matters and any Party requested
to provide such assistance;
b. the term "tax" means any tax or social security
contribution to which the Convention applies pursuant to Article
2;
c. the term "tax claim" means any amount of tax, as
well as interest thereon, related administrative fines and costs
incidental to recovery, which are owed and not yet paid;
d. the term "competent authority" means the persons
and authorities listed in Annex B;
e. the term "nationals" in relation to a Party
means:
i. all individuals possessing the nationality of that Party,
and
ii. all legal persons, partnerships, associations and other
entities deriving their status as such from the laws in force in
that Party.
For each Party that has made a declaration for that purpose,
the terms used above will be understood as defined in Annex
C.
2. As regards the application of the Convention by a Party,
any term not defined therein shall, unless the context otherwise
requires, have the meaning which it has under the law of that
Party concerning the taxes covered by the Convention.
3. The Parties shall notify one of the Depositaries of any
change to be made to Annexes B and C. Such change shall take
effect on the first day of the month following the expiration of
a period of three months after the date of receipt of such
notification by the Depositary in question.
Chapter III -
Forms of assistance
Section I -
Exchange of information
Article 4 -
General provision
1. The Parties shall exchange any information, in particular
as provided in this section, that is foreseeably relevant for the
administration or enforcement of their domestic laws concerning
the taxes covered by this Convention.
2. Deleted.
3. Any Party may, by a declaration addressed to one of the
Depositaries, indicate that, according to its internal
legislation, its authorities may inform its resident or national
before transmitting information concerning him, in conformity
with Articles 5 and 7.
Article 5 -
Exchange of information on request
1. At the request of the applicant State, the requested State
shall provide the applicant State with any information referred
to in Article 4 which concerns particular persons or
transactions.
2. If the information available in the tax files of the
requested State is not sufficient to enable it to comply with the
request for information, that State shall take all relevant
measures to provide the applicant State with the information
requested.
Article 6 -
Automatic exchange of information
With respect to categories of cases and in accordance with
procedures which they shall determine by mutual agreement, two or
more Parties shall automatically exchange the information
referred to in Article 4.
Article 7 -
Spontaneous exchange of information
1. A Party shall, without prior request, forward to another
Party information of which it has knowledge in the following
circumstances:
a. the first-mentioned Party has grounds for supposing that
there may be a loss of tax in the other Party;
b. a person liable to tax obtains a reduction in or an
exemption from tax in the first-mentioned Party which would give
rise to an increase in tax or to liability to tax in the other
Party;
c. business dealings between a person liable to tax in a Party
and a person liable to tax in another Party are conducted through
one or more countries in such a way that a saving in tax may
result in one or the other Party or in both;
d. a Party has grounds for supposing that a saving of tax may
result from artificial transfers of profits within groups of
enterprises;
e. information forwarded to the first-mentioned Party by the
other Party has enabled information to be obtained which may be
relevant in assessing liability to tax in the latter Party.
2. Each Party shall take such measures and implement such
procedures as are necessary to ensure that information described
in paragraph 1 will be made available for transmission to another
Party.
Article 8 -
Simultaneous tax examinations
1. At the request of one of them, two or more Parties shall
consult together for the purposes of determining cases and
procedures for simultaneous tax examinations. Each Party involved
shall decide whether or not it wishes to participate in a
particular simultaneous tax examination.
2. For the purposes of this Convention, a simultaneous tax
examination means an arrangement between two or more Parties to
examine simultaneously, each in its own territory, the tax
affairs of a person or persons in which they have a common or
related interest, with a view to exchanging any relevant
information which they so obtain.
Article 9 - Tax
examinations abroad
1. At the request of the competent authority of the applicant
State, the competent authority of the requested State may allow
representatives of the competent authority of the applicant State
to be present at the appropriate part of a tax examination in the
requested State.
2. If the request is acceded to, the competent authority of
the requested State shall, as soon as possible, notify the
competent authority of the applicant State about the time and
place of the examination, the authority or official designated to
carry out the examination and the procedures and conditions
required by the requested State for the conduct of the
examination. All decisions with respect to the conduct of the tax
examination shall be made by the requested State.
3. A Party may inform one of the Depositaries of its intention
not to accept, as a general rule, such requests as are referred
to in paragraph 1. Such a declaration may be made or withdrawn at
any time.
Article 10 -
Conflicting information
If a Party receives from another Party information about a
person's tax affairs which appears to it to conflict with
information in its possession, it shall so advise the Party which
has provided the information.
Section II -
Assistance in recovery
Article 11 -
Recovery of tax claims
1. At the request of the applicant State, the requested State
shall, subject to the provisions of Articles 14 and 15, take the
necessary steps to recover tax claims of the first-mentioned
State as if they were its own tax claims.
2. The provision of paragraph 1 shall apply only to tax claims
which form the subject of an instrument permitting their
enforcement in the applicant State and, unless otherwise agreed
between the Parties concerned, which are not contested.
However, where the claim is against a person who is not a
resident of the applicant State, paragraph 1 shall only apply,
unless otherwise agreed between the Parties concerned, where the
claim may no longer be contested.
3. The obligation to provide assistance in the recovery of tax
claims concerning a deceased person or his estate, is limited to
the value of the estate or of the property acquired by each
beneficiary of the estate, according to whether the claim is to
be recovered from the estate or from the beneficiaries
thereof.
Article 12 -
Measures of conservancy
At the request of the applicant State, the requested State
shall, with a view to the recovery of an amount of tax, take
measures of conservancy even if the claim is contested or is not
yet the subject of an instrument permitting enforcement.
Article 13 -
Documents accompanying the request
1. The request for administrative assistance under this
section shall be accompanied by:
a. a declaration that the tax claim concerns a tax covered by
the Convention and, in the case of recovery that, subject to
paragraph 2 of Article 11, the tax claim is not or may not be
contested,
b. an official copy of the instrument permitting enforcement
in the applicant State, and
c. any other document required for recovery or measures of
conservancy.
2. The instrument permitting enforcement in the applicant
State shall, where appropriate and in accordance with the
provisions in force in the requested State, be accepted,
recognised, supplemented or replaced as soon as possible after
the date of the receipt of the request for assistance, by an
instrument permitting enforcement in the latter State.
Article 14 -
Time limits
1. Questions concerning any period beyond which a tax claim
cannot be enforced shall be governed by the law of the applicant
State. The request for assistance shall give particulars
concerning that period.
2. Acts of recovery carried out by the requested State in
pursuance of a request for assistance, which, according to the
laws of that State, would have the effect of suspending or
interrupting the period mentioned in paragraph 1, shall also have
this effect under the laws of the applicant State. The requested
State shall inform the applicant State about such acts.
3. In any case, the requested State is not obliged to comply
with a request for assistance which is submitted after a period
of 15 years from the date of the original instrument permitting
enforcement.
Article 15 -
Priority
The tax claim in the recovery of which assistance is provided
shall not have in the requested State any priority specially
accorded to the tax claims of that State even if the recovery
procedure used is the one applicable to its own tax claims.
Article 16 -
Deferral of payment
The requested State may allow deferral of payment or payment
by instalments if its laws or administrative practice permit it
to do so in similar circumstances, but shall first inform the
applicant State.
Section III -
Service of documents
Article 17 -
Service of documents
1. At the request of the applicant State, the requested State
shall serve upon the addressee documents, including those
relating to judicial decisions, which emanate from the applicant
State and which relate to a tax covered by this Convention.
2. The requested State shall effect service of documents:
a. by a method prescribed by its domestic laws for the service
of documents of a substantially similar nature;
b. to the extent possible, by a particular method requested by
the applicant State or the closest to such method available under
its own laws.
3. A Party may effect service of documents directly through
the post on a person within the territory of another Party.
4. Nothing in the Convention shall be construed as
invalidating any service of documents by a Party in accordance
with its laws.
5. When a document is served in accordance with this article,
it need not be accompanied by a translation. However, where it is
satisfied that the addressee cannot understand the language of
the document, the requested State shall arrange to have it
translated into or a summary drafted in its or one of its
official languages. Alternatively, it may ask the applicant State
to have the document either translated into or accompanied by a
summary in one of the official languages of the requested State,
the Council of Europe or the OECD.
Chapter IV -
Provisions relating to all forms of assistance
Article 18 -
Information to be provided by the applicant State
1. A request for assistance shall indicate where
appropriate:
a. the authority or agency which initiated the request made by
the competent authority;
b. the name, address, or any other particulars assisting in
the identification of the person in respect of whom the request
is made;
c. in the case of a request for information, the form in which
the applicant State wishes the information to be supplied in
order to meet its needs;
d. in the case of a request for assistance in recovery or
measures of conservancy, the nature of the tax claim, the
components of the tax claim and the assets from which the tax
claim may be recovered;
e. in the case of a request for service of documents, the
nature and the subject of the document to be served;
f. whether it is in conformity with the law and administrative
practice of the applicant State and whether it is justified in
the light of the requirements of Article 21.2.g.
2. As soon as any other information relevant to the request
for assistance comes to its knowledge, the applicant State shall
forward it to the requested State.
Article 19 -
Deleted
Article 20 -
Response to the request for assistance
1. If the request for assistance is complied with, the
requested State shall inform the applicant State of the action
taken and of the result of the assistance as soon as
possible.
2. If the request is declined, the requested State shall
inform the applicant State of that decision and the reason for it
as soon as possible.
3. If, with respect to a request for information, the
applicant State has specified the form in which it wishes the
information to be supplied and the requested State is in a
position to do so, the requested State shall supply it in the
form requested.
Article 21 -
Protection of persons and limits to the obligation to provide
assistance
1. Nothing in this Convention shall affect the rights and
safeguards secured to persons by the laws or administrative
practice of the requested State.
2. Except in the case of Article 14, the provisions of this
Convention shall not be construed so as to impose on the
requested State the obligation:
a. to carry out measures at variance with its own laws or
administrative practice or the laws or administrative practice of
the applicant State;
b. to carry out measures which would be contrary to public
policy (ordre public);
c. to supply information which is not obtainable under its own
laws or its administrative practice or under the laws of the
applicant State or its administrative practice;
d. to supply information which would disclose any trade,
business, industrial, commercial or professional secret, or trade
process, or information the disclosure of which would be contrary
to public policy (ordre public);
e. to provide administrative assistance if and insofar as it
considers the taxation in the applicant State to be contrary to
generally accepted taxation principles or to the provisions of a
convention for the avoidance of double taxation, or of any other
convention which the requested State has concluded with the
applicant State;
f. to provide administrative assistance for the purpose of
administering or enforcing a provision of the tax law of the
applicant State, or any requirement connected therewith, which
discriminates against a national of the requested State as
compared with a national of the applicant State in the same
circumstances;
g. to provide administrative assistance if the applicant State
has not pursued all reasonable measures available under its laws
or administrative practice, except where recourse to such
measures would give rise to disproportionate difficulty;
h. to provide assistance in recovery in those cases where the
administrative burden for that State is clearly disproportionate
to the benefit to be derived by the applicant State.
3. If information is requested by the applicant State in
accordance with this Convention, the requested State shall use
its information gathering measures to obtain the requested
information, even though the requested State may not need such
information for its own tax purposes. The obligation contained in
the preceding sentence is subject to the limitations contained in
this Convention, but in no case shall such limitations, including
in particular those of paragraphs 1 and 2, be construed to permit
a requested State to decline to supply information solely because
it has no domestic interest in such information.
4. In no case shall the provisions of this Convention,
including in particular those of paragraphs 1 and 2, be construed
to permit a requested State to decline to supply information
solely because the information is held by a bank, other financial
institution, nominee or person acting in an agency or a fiduciary
capacity or because it relates to ownership interests in a
person.
Article 22 -
Secrecy
1. Any information obtained by a Party under this Convention
shall be treated as secret and protected in the same manner as
information obtained under the domestic law of that Party and, to
the extent needed to ensure the necessary level of protection of
personal data, in accordance with the safeguards which may be
specified by the supplying Party as required under its domestic
law.
2. Such information shall in any case be disclosed only to
persons or authorities (including courts and administrative or
supervisory bodies) concerned with the assessment, collection or
recovery of, the enforcement or prosecution in respect of, or the
determination of appeals in relation to, taxes of that Party, or
the oversight of the above. Only the persons or authorities
mentioned above may use the information and then only for such
purposes. They may, notwithstanding the provisions of paragraph
1, disclose it in public court proceedings or in judicial
decisions relating to such taxes.
3. If a Party has made a reservation provided for in
sub-paragraph a. of paragraph 1 of Article 30, any other Party
obtaining information from that Party shall not use it for the
purpose of a tax in a category subject to the reservation.
Similarly, the Party making such a reservation shall not use
information obtained under this Convention for the purpose of a
tax in a category subject to the reservation.
4. Notwithstanding the provisions of paragraphs 1, 2 and 3,
information received by a Party may be used for other purposes
when such information may be used for such other purposes under
the laws of the supplying Party and the competent authority of
that Party authorises such use. Information provided by a Party
to another Party may be transmitted by the latter to a third
Party, subject to prior authorisation by the competent authority
of the first-mentioned Party.
Article 23 -
Proceedings
1. Proceedings relating to measures taken under this
Convention by the requested State shall be brought only before
the appropriate body of that State.
2. Proceedings relating to measures taken under this
Convention by the applicant State, in particular those which, in
the field of recovery, concern the existence or the amount of the
tax claim or the instrument permitting its enforcement, shall be
brought only before the appropriate body of that State. If such
proceedings are brought, the applicant State shall inform the
requested State which shall suspend the procedure pending the
decision of the body in question. However, the requested State
shall, if asked by the applicant State, take measures of
conservancy to safeguard recovery. The requested State can also
be informed of such proceedings by any interested person. Upon
receipt of such information the requested State shall consult on
the matter, if necessary, with the applicant State.
3. As soon as a final decision in the proceedings has been
given, the requested State or the applicant State, as the case
may be, shall notify the other State of the decision and the
implications which it has for the request for assistance.
Chapter V -
Special provisions
Article 24 -
Implementation of the Convention
1. The Parties shall communicate with each other for the
implementation of this Convention through their respective
competent authorities. The competent authorities may communicate
directly for this purpose and may authorise subordinate
authorities to act on their behalf. The competent authorities of
two or more Parties may mutually agree on the mode of application
of the Convention among themselves.
2. Where the requested State considers that the application of
this Convention in a particular case would have serious and
undesirable consequences, the competent authorities of the
requested and of the applicant State shall consult each other and
endeavour to resolve the situation by mutual agreement.
3. A co-ordinating body composed of representatives of the
competent authorities of the Parties shall monitor the
implementation and development of this Convention, under the
aegis of the OECD. To that end, the co-ordinating body shall
recommend any action likely to further the general aims of the
Convention. In particular it shall act as a forum for the study
of new methods and procedures to increase international
co-operation in tax matters and, where appropriate, it may
recommend revisions or amendments to the Convention. States which
have signed but not yet ratified, accepted or approved the
Convention are entitled to be represented at the meetings of the
co-ordinating body as observers.
4. A Party may ask the co-ordinating body to furnish opinions
on the interpretation of the provisions of the Convention.
5. Where difficulties or doubts arise between two or more
Parties regarding the implementation or interpretation of the
Convention, the competent authorities of those Parties shall
endeavour to resolve the matter by mutual agreement. The
agreement shall be communicated to the co-ordinating body.
6. The Secretary General of OECD shall inform the Parties, and
the Signatory States which have not yet ratified, accepted or
approved the Convention, of opinions furnished by the
co-ordinating body according to the provisions of paragraph 4
above and of mutual agreements reached under paragraph 5
above.
Article 25 -
Language
Requests for assistance and answers thereto shall be drawn up
in one of the official languages of the OECD and of the Council
of Europe or in any other language agreed bilaterally between the
Contracting States concerned.
Article 26 -
Costs
Unless otherwise agreed bilaterally by the Parties
concerned:
a. ordinary costs incurred in providing assistance shall be
borne by the requested State;
b. extraordinary costs incurred in providing assistance shall
be borne by the applicant State.
Chapter VI -
Final provisions
Article 27 -
Other international agreements or arrangements
1. The possibilities of assistance provided by this Convention
do not limit, nor are they limited by, those contained in
existing or future international agreements or other arrangements
between the Parties concerned or other instruments which relate
to co-operation in tax matters.
2. Notwithstanding paragraph 1, those Parties which are member
States of the European Union can apply, in their mutual
relations, the possibilities of assistance provided for by the
Convention in so far as they allow a wider co-operation than the
possibilities offered by the applicable European Union rules.
Article 28 -
Signature and entry into force of the Convention
1. This Convention shall be open for signature by the member
States of the Council of Europe and the member countries of OECD.
It is subject to ratification, acceptance or approval.
Instruments of ratification, acceptance or approval shall be
deposited with one of the Depositaries.
2. This Convention shall enter into force on the first day of
the month following the expiration of a period of three months
after the date on which five States have expressed their consent
to be bound by the Convention in accordance with the provisions
of paragraph 1.
3. In respect of any member State of the Council of Europe or
any member country of OECD which subsequently expresses its
consent to be bound by it, the Convention shall enter into force
on the first day of the month following the expiration of a
period of three months after the date of the deposit of the
instrument of ratification, acceptance or approval.
4. Any member State of the Council of Europe or any member
country of OECD which becomes a Party to the Convention after the
entry into force of the Protocol amending this Convention, opened
for signature on 27th May 2010 (the "2010 Protocol"),
shall be a Party to the Convention as amended by that Protocol,
unless they express a different intention in a written
communication to one of the Depositaries.
5. After the entry into force of the 2010 Protocol, any State
which is not a member of the Council of Europe or of the OECD may
request to be invited to sign and ratify this Convention as
amended by the 2010 Protocol. Any request to this effect shall be
addressed to one of the Depositaries, who shall transmit it to
the Parties. The Depositary shall also inform the Committee of
Ministers of the Council of Europe and the OECD Council. The
decision to invite States which so request to become Party to
this Convention shall be taken by consensus by the Parties to the
Convention through the co-ordinating body. In respect of any
State ratifying the Convention as amended by the 2010 Protocol in
accordance with this paragraph, this Convention shall enter into
force on the first day of the month following the expiration of a
period of three months after the date of deposit of the
instrument of ratification with one of the Depositaries.
6. The provisions of this Convention, as amended by the 2010
Protocol, shall have effect for administrative assistance related
to taxable periods beginning on or after 1 January of the year
following the one in which the Convention, as amended by the 2010
Protocol, entered into force in respect of a Party, or where
there is no taxable period, for administrative assistance related
to charges to tax arising on or after 1 January of the year
following the one in which the Convention, as amended by the 2010
Protocol, entered into force in respect of a Party. Any two or
more Parties may mutually agree that the Convention, as amended
by the 2010 Protocol, shall have effect for administrative
assistance related to earlier taxable periods or charges to
tax.
7. Notwithstanding paragraph 6, for tax matters involving
intentional conduct which is liable to prosecution under the
criminal laws of the applicant Party, the provisions of this
Convention, as amended by the 2010 Protocol, shall have effect
from the date of entry into force in respect of a Party in
relation to earlier taxable periods or charges to tax.
Article 29 -
Territorial application of the Convention
1. Each State may, at the time of signature, or when
depositing its instrument of ratification, acceptance or
approval, specify the territory or territories to which this
Convention shall apply.
2. Any State may, at any later date, by a declaration
addressed to one of the Depositaries, extend the application of
this Convention to any other territory specified in the
declaration. In respect of such territory the Convention shall
enter into force on the first day of the month following the
expiration of a period of three months after the date of receipt
of such declaration by the Depositary.
3. Any declaration made under either of the two preceding
paragraphs may, in respect of any territory specified in such
declaration, be withdrawn by a notification addressed to one of
the Depositaries. The withdrawal shall become effective on the
first day of the month following the expiration of a period of
three months after the date of receipt of such notification by
the Depositary.
Article 30 -
Reservations
1. Any State may, at the time of signature or when depositing
its instrument of ratification, acceptance or approval or at any
later date, declare that it reserves the right:
a. not to provide any form of assistance in relation to the
taxes of other Parties in any of the categories listed in
sub-paragraph b. of paragraph 1 of Article 2, provided that it
has not included any domestic tax in that category under Annex A
of the Convention;
b. not to provide assistance in the recovery of any tax claim,
or in the recovery of an administrative fine, for all taxes or
only for taxes in one or more of the categories listed in
paragraph 1 of Article 2;
c. not to provide assistance in respect of any tax claim,
which is in existence at the date of entry into force of the
Convention in respect of that State or, where a reservation has
previously been made under sub-paragraph a. or b. above, at the
date of withdrawal of such a reservation in relation to taxes in
the category in question;
d. not to provide assistance in the service of documents for
all taxes or only for taxes in one or more of the categories
listed in paragraph 1 of Article 2;
e. not to permit the service of documents through the post as
provided for in paragraph 3 of Article 17;
f. to apply paragraph 7 of Article 28 exclusively for
administrative assistance related to taxable periods beginning on
or after 1 January of the third year preceding the one in which
the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered into
force in respect of a Party, or where there is no taxable period,
for administrative assistance related to charges to tax arising
on or after 1 January of the third year preceding the one in
which the Convention, as amended by the 2010 Protocol, entered
into force in respect of a Party.
2. No other reservation may be made.
3. After the entry into force of the Convention in respect of
a Party, that Party may make one or more of the reservations
listed in paragraph 1 which it did not make at the time of
ratification, acceptance or approval. Such reservations shall
enter into force on the first day of the month following the
expiration of a period of three months after the date of receipt
of the reservation by one of the Depositaries.
4. Any Party which has made a reservation under paragraphs 1
and 3 may wholly or partly withdraw it by means of a notification
addressed to one of the Depositaries. The withdrawal shall take
effect on the date of receipt of such notification by the
Depositary in question.
5. A Party which has made a reservation in respect of a
provision of this Convention may not require the application of
that provision by any other Party; it may, however, if its
reservation is partial, require the application of that provision
insofar as it has itself accepted it.
Article 31 -
Denunciation
1. Any Party may, at any time, denounce this Convention by
means of a notification addressed to one of the Depositaries.
2. Such denunciation shall become effective on the first day
of the month following the expiration of a period of three months
after the date of receipt of the notification by the
Depositary.
3. Any Party which denounces the Convention shall remain bound
by the provisions of Article 22 for as long as it retains in its
possession any documents or information obtained under the
Convention.
Article 32 -
Depositaries and their functions
1. The Depositary with whom an act, notification or
communication has been accomplished, shall notify the member
States of the Council of Europe and the member countries of OECD
and any Party to this Convention of:
a. any signature;
b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance
or approval;
c. any date of entry into force of this Convention in
accordance with the provisions of Articles 28 and 29;
d. any declaration made in pursuance of the provisions of
paragraph 3 of Article 4 or paragraph 3 of Article 9 and the
withdrawal of any such declaration;
e. any reservation made in pursuance of the provisions of
Article 30 and the withdrawal of any reservation effected in
pursuance of the provisions of paragraph 4 of Article 30;
f. any notification received in pursuance of the provisions of
paragraph 3 or 4 of Article 2, paragraph 3 of Article 3, Article
29 or paragraph 1 of Article 31;
g. any other act, notification or communication relating to
this Convention.
2. The Depositary receiving a communication or making a
notification in pursuance of the provisions of paragraph 1 shall
inform immediately the other Depositary thereof.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised
thereto, have signed the Convention.
Established by the Depositaries the 1st day of June 2011
pursuant to Article X.4 of the Protocol amending the Convention
on Mutual Administrative Assistance in Tax Matters, in English
and French, both texts being equally authentic, in two copies of
which one shall be deposited in the archives of each Depositary.
The Depositaries shall transmit a certified copy to each Party to
the Convention as amended by the Protocol and to each State
entitled to become a party.
May 29, 2013.
For the Government
of
the Republic of Latvia
Mrs. Sanita
Pavļuta-Deslandes
the Ambassador Extraordinary
and Plenipotentiary
of the Republic of Latvia to the
Republic of France
Annex A
Taxes covered
Article 2, paragraph 1.a.i :
- income tax;
- corporation tax;
Article 2, paragraph 1.a.ii : -
Article 2, paragraph 1.a.iii : -
Article 2, paragraph 1.b.i : -
Article 2, paragraph 1.b.ii : -
Article 2, paragraph 1.b.iii.A : -
Article 2, paragraph 1.b.iii.B :
- taxes on immovable property
Article 2, paragraph 1.b.iii.C :
- value-added tax
Article 2, paragraph 1.b.iii.D :
- excise taxes
Article 2, paragraph 1.b.iii.E : -
Article 2, paragraph 1.b.iii.F : -
Article 2, paragraph 1.b.iii.G : -
Article 2, paragraph 1.b.iv : -
Annex B
Competent
authority
The Ministry of Finance of the Republic of Latvia or its
authorised representative.
Neoficiālais tulkojums latviešu
valodā
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (turpmāk - ESAO) dalībvalstis, kuras ir
parakstījušas šo Konvenciju,
ņemot vērā to, ka personu, kapitāla, preču un pakalpojumu
starptautiskas kustības attīstība - lai arī ļoti lietderīga kā
tāda - ir palielinājusi iespējas izvairīties no nodokļu
maksāšanas, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sadarbību starp
nodokļu administrācijām,
atzinīgi novērtējot pēdējo gadu laikā divpusēji un daudzpusēji
veiktos dažādos pasākumus starptautiskā līmenī cīņai pret
izvairīšanos no nodokļu nomaksas,
ņemot vērā to, ka starp valstīm ir nepieciešama saskaņota
rīcība, lai veicinātu visu veidu administratīvo sadarbību
attiecībā uz visu veidu nodokļiem, tajā pat laikā nodrošinot
pienācīgu nodokļu maksātāju aizsardzību,
atzīstot to, ka starptautiskajai sadarbībai var būt liela
nozīme pareizas nodokļu saistību noteikšanas veicināšanā un
palīdzības sniegšanā nodokļu maksātājiem to tiesību aizsardzības
nodrošināšanā,
ņemot vērā to, ka saskaņā ar attiecīgo juridisko procedūru
noteiktie pamatprincipi, kas nosaka katras personas tiesības un
pienākumus, ir atzīstami, kā piemērojami nodokļu jomā visās
valstīs un šīm valstīm ir jānodrošina nodokļu maksātāju likumīgo
tiesību aizsardzība, tai skaitā atbilstoša aizsardzība pret
diskrimināciju un nodokļu dubulto uzlikšanu,
tādēļ pārliecinoties par to, ka valstīm būtu jāveic pasākumi
vai jāsniedz informācija, ņemot vērā informācijas
konfidencialitātes aizsardzības nepieciešamību un privātuma un
personas datu plūsmas aizsardzības starptautiskos līdzekļus,
ņemot vērā to, ka ir izveidojusies jauna sadarbības vide un ir
vēlams, ka tiek padarīti pieejami daudzpusēji pasākumi, lai
lielākai daļai valstu ļautu gūt labumu no jaunās sadarbības vides
un tajā pat laikā ieviest augstākos starptautiskos sadarbības
standartus nodokļu jomā,
apliecinādamas vēlēšanos noslēgt konvenciju par savstarpējo
administratīvo sadarbību nodokļu jomā,
vienojas par tālāk minēto:
I NODAĻA
KONVENCIJAS
TVĒRUMS
1.pants
Konvencijas
priekšmets un personas, uz kurām tā attiecas
1. Saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem Puses viena otrai
nodrošina savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Ja
nepieciešams, šāda palīdzība var ietvert juridisko iestāžu
pasākumu veikšanu.
2. Šāda administratīvā palīdzība ietver:
a) informācijas apmaiņu, tajā skaitā vienlaicīgas nodokļu
pārbaudes un dalību nodokļu pārbaudēs ārvalstī;
b) palīdzību nodokļu piedziņā, tajā skaitā līdzekļu
saglabāšanas pasākumus; un
c) dokumentu izsniegšanu.
3. Puse sniedz administratīvo palīdzību, neatkarīgi no tā, vai
iesaistītā persona ir Puses vai jebkuras citas valsts rezidents
vai valsts piederīgais.
2.pants
Nodokļi, uz ko
attiecas Konvencija
1. Šī Konvencija tiek piemērota attiecībā uz:
a) sekojošiem nodokļiem:
(i) ienākuma vai peļņas nodokļiem,
(ii) kapitāla pieauguma nodokļiem, kas tiek uzlikti atsevišķi
no ienākuma vai peļņas nodokļiem,
(iii) kopējā īpašuma (labklājības) nodokļiem,
ko uzliek Puses labā; un
b) sekojošiem nodokļiem:
(i) ienākuma, peļņas, kapitāla pieauguma vai kopējā īpašuma
(labklājības) nodokļiem, ko uzliek Puses politiski administratīvo
vienību vai pašvaldību labā,
(ii) obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas
maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām
sociālās apdrošināšanas institūcijām, un
(iii) citu kategoriju nodokļiem, izņemot muitas nodevas, ko
uzliek Puses labā, proti:
A. īpašuma, mantojuma vai dāvinājuma nodokļiem,
B. nekustamā īpašuma nodokļiem,
C. vispārējiem patēriņa nodokļiem, kā piemēram, pievienotās
vērtības vai pārdošanas nodokļiem,
D. īpašiem preču un pakalpojumu nodokļiem, kā piemēram,
akcīzes nodokļiem,
E. nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem
transportlīdzekļiem vai par to par lietošanu,
F. nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamo īpašumu,
kas nav mehāniskie transportlīdzekļi,
G. jebkuriem citiem nodokļiem;
(iv) (iii) apakšpunktā minēto kategoriju nodokļiem, ko uzliek
Puses politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā.
2. Attiecībā uz pirmajā daļā minēto kategoriju esošie nodokļi,
uz ko attiecas Konvencija, ir uzskaitīti A pielikumā.
3. Puses informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru vai ESAO
ģenerālsekretāru (turpmāk minēti kā "Depozitāriji") par
jebkurām izmaiņām, kas jāveic A pielikumā sakarā ar grozījumiem
2.punktā minētajā sarakstā. Šīs izmaiņas stājas spēkā ar
attiecīgā mēneša pirmo dienu, kas seko trīs mēnešu periodam no
datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.
4. Pēc to pieņemšanas, Konvencija attiecas arī uz jebkuriem
identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot
vai aizstājot A pielikumā uzskaitītos esošos nodokļus, tiek
ieviesti Līgumslēdzējā Valstī pēc datuma, ar kuru Konvencija
stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, šajā sakarā, attiecīgā Puse
informē vienu no Depozitārijiem par attiecīgā nodokļa
ieviešanu.
II NODAĻA
VISPĀRĪGĀS
DEFINĪCIJAS
3.pants
Definīcijas
1. Ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā
Konvencijā:
a) termins "Pieprasītāja Valsts" un "Saņēmēja
Valsts" attiecīgi nozīmē jebkuru Pusi, kas pieprasa sniegt
administratīvo palīdzību nodokļu jomā un jebkuru Pusi, kurai tiek
lūgts sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā;
b) termins "nodokļi" nozīmē jebkuru nodokli vai
sociālās apdrošināšanas iemaksas, uz ko saskaņā ar 2.punktu
attiecas Konvencija;
c) termins "nodokļu prasījumi" nozīmē jebkuru
nesamaksāto nodokļu, kā arī procentu, saistīto administrēšanas
soda naudu un piedziņas summas;
d) termins "kompetentā iestāde" nozīmē personas un
iestādes, kas uzskaitītas B pielikumā;
e) attiecībā uz Pusi termins "valsts piederīgais"
nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Puses piederība, un
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību, apvienību
un citu vienību, kas saskaņā ar Puses likumdošanu par tādu ir
uzskatāma.
Katrai Pusei, kas šim nolūkam ir iesniegusi paziņojumu,
augstāk minētie termini jāsaprot kā tie definēti C pielikumā.
2. Piemērojot šo Konvenciju katrā no Pusēm, visiem tajā
nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem ir šīs Puses
normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas
Konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi.
3. Puses informē vienu no Depozitārijiem par jebkurām B un C
pielikumos veiktajām izmaiņām. Šīs izmaiņas stājās spēkā tā
mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma,
kad attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.
III NODAĻA
PALĪDZĪBAS
VEIDI
I
IEDAĻA
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
4.pants
Vispārīgie
noteikumi
1. Puses, atbilstoši šajā iedaļā noteiktajam, veic
informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga Pušu nacionālo
normatīvo aktu piemērošanai vai likuma izpildei attiecībā uz
nodokļiem, uz ko attiecas šī Konvencija.
2. Izslēgts.
3. Katra Puse var nosūtīt kādam no Depozitāriem oficiālu
paziņojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar tās nacionālajiem
normatīvajiem aktiem šīs Puses iestādes var pirms tam informēt
tās rezidentus vai valsts piederīgos par informācijas, kas
attiecas uz šīm personām, pārsūtīšanu saskaņā ar 5. un
7.pantu.
5.pants
Informācijas
apmaiņa pēc pieprasījuma
1. Saņēmēja Valsts pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma
sniedz Pieprasītājai Valstij jebkuru 4.pantā minēto informāciju,
kas attiecas uz konkrētām personām vai darījumiem.
2. Ja Saņēmējas Valsts rīcībā nav pietiekama attiecīgā nodokļu
informācija, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, šī valsts
veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu Pieprasītājas
Valsts pieprasīto informāciju.
6.pants
Automātiskā
informācijas apmaiņa
Divas vai vairākas Puses veic automātisku 4.pantā minētās
informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā
noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā
noteiktām procedūrām.
7.pants
Spontānā
informācijas apmaiņa
1. Puse bez iepriekšēja pieprasījuma sniedz otrai Pusei
informāciju, kas tai ir kļuvusi zināma, sekojošos gadījumos:
a) pirmajai minētajai Pusei ir pamats uzskatīt, ka otrai Pusei
var rasties nodokļu zaudējumi;
b) ar nodokli apliekamā persona piemēro nodokļu atvieglojumus
vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas pirmajā minētajā Pusē, kas
var radīt nodokļu vai nodokļu saistības palielinājumu otrā
Pusē;
c) komercdarījumi starp vienas un otras Puses ar nodokli
apliekamām personām tiek veikti izmantojot vienu vai vairākas
valstis, tādējādi samazinot maksājamo nodokli vienā vai otrā, vai
abās Pusēs.
d) pusei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu
rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;
e) informācija, ko kāda no pusēm nosūtījusi pirmajai minētajai
Pusei, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt
būtiska, nosakot nodokļu saistības otrajā Pusē.
2. Katra puse veic atbilstošus pasākumus un procedūras, kas
nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. punktā noteikto informāciju
ir iespējams sniegt citai Pusei.
8.pants
Vienlaicīgas
nodokļu pārbaudes
1. Pēc kādas Puses pieprasījuma divas vai vairākas Puses
savstarpēji konsultējas, lai vienotos par vienlaicīgās nodokļu
pārbaudes lietām un procedūru kārtību. Katra iesaistītā Puse
izlemj vai tā vēlas vai nevēlas piedalīties attiecīgajā
vienlaicīgajā nodokļu pārbaudē.
2. Šīs Konvencijas izpratnē "vienlaicīgas nodokļu
pārbaudes" nozīmē vienošanos starp divām vai vairākām Pusēm
katrai savā teritorijā attiecībā uz nodokļu jautājumiem veikt
vienas vai vairāku personu vienlaicīgas pārbaudes, attiecībā uz
kurām tām ir kopīgas vai saistītas intereses, nolūkā veikt
jebkuras svarīgās informācijas, kuru tās varētu iegūt,
apmaiņu.
9.pants
Nodokļu
pārbaudes ārvalstī
1. Pēc Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes pieprasījuma
Saņēmējas Valsts kompetentā iestāde var atļaut Pieprasītājas
Valsts kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties attiecīgajās
Saņēmējas Valsts nodokļu pārbaudēs.
2. Ja pieprasījums tiek apstiprināts, Saņēmējas Valsts
kompetentā iestāde, cik ātri vien iespējams paziņo Pieprasītājas
Valsts kompetentajai iestādei par pārbaudes laiku un vietu,
iestādi vai amatpersonu, kas ir norīkota veikt pārbaudi, un
Saņēmējas Valsts pārbaudes veikšanas kārtību un nosacījumus.
Visus lēmumus attiecībā uz nodokļu pārbaudes veikšanu pieņem
Saņēmēja Valsts.
3. Puse var informēt vienu no Depozitārijiem par tās nolūku
nepieņemt 1.punktā noteikto pieprasījumu. Šāds paziņojums var
tikt izteikts vai atsaukts jebkurā laikā.
10.pants
Pretrunīga
informācija
Ja Puse saņem no citas Puses informāciju informācija par
personas nodokļu lietām, kas atšķiras no tās rīcībā esošās
informācijas, tad tā par to paziņo Pusei, kas šo informāciju ir
sniegusi.
II
IEDAĻA
PALĪDZĪBA NODOKĻU PIEDZIŅĀ
11.pants.
Nodokļu
prasījumu piedziņa
1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts,
atbilstoši 14. un 15.panta noteikumiem, veic nepieciešamos
pasākumus pirmās minētās Valsts nodokļu piedziņai tādā pat veidā,
it kā nodokļu prasījumi būtu Saņēmējai Valstij pienākošies
nodokļu prasījumi.
2. 1.punkta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz tādiem
nodokļu prasījumiem, kas ir piedzenami Pieprasītājā Valstī, un,
izņemot, ja vien iesaistītās Puses nav savstarpēji vienojušās par
citiem nosacījumiem, kas nav tikuši apstrīdēti.
Tomēr, ja nodokļu prasījums attiecas uz personu, kura nav
Pieprasītājas Valsts rezidents, un iesaistītās Puses savstarpēji
nav vienojušās par citiem nosacījumiem, 1.punkta noteikumi tiek
piemēroti tikai attiecībā uz prasījumiem, kurus vairs nevar ilgāk
apstrīdēt.
3. Pienākums sniegt palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā
attiecībā uz mirušu personu vai tās īpašumu, ir ierobežots ar
attiecīgo īpašuma vai īpašuma, ko saņem katrs labuma guvējs
vērtību, atkarībā no tā vai prasījumu piedziņa tiks veikta no
īpašuma vai labuma guvēja.
12.pants
Līdzekļu
saglabāšanas pasākumi
Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma, Saņēmēja Valsts nolūkā
atgūt nodokļu summas, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus, pat
ja piedziņa ir apstrīdēta vai par parādu vēl nav izdots izpildu
dokuments, kas atļauj veikt tā piedziņu.
13.pants
Pieprasījuma
pavaddokumenti
1. Saskaņā ar šajā sadaļā noteikto administratīvās palīdzības
pieprasījumam pievieno:
a) apstiprinājumu, ka nodokļa parāds (saistība), attiecības uz
nodokļiem uz ko attiecas Konvencija un, piedziņas gadījumā, ka
saskaņā ar 11.panta 2.punktu, tas nav vai nevar tikt
apstrīdēts.
b) oficiāla izpildu dokumenta, kas Pieprasītājā Valstī atļauj
veikt piedziņu, kopija, un
c) citi dokumenti, kas nepieciešami piedziņas vai līdzekļu
saglabāšanas pasākumu veikšanai.
2. Izpildu dokuments, kas Pieprasītājā Valstī atļauj veikt
parāda piedziņu, atbilstoši un saskaņā ar Saņēmējas Valsts spēkā
esošajiem noteikumiem tiek pieņemts, atzīts, papildināts vai cik
vien ātri iespējams pēc administratīvās palīdzības pieprasījuma
saņemšanas datuma, aizstāts ar izpildu dokumenta, kas ļauj veikt
parāda piedziņu Saņēmējā Valstī.
14.pants
Termiņi
1. Jautājumos par jebkuru laika periodu pēc kura nodokļu
prasība nevar tikt piedzīta, vadās pēc Pieprasītājas Valsts
normatīvajiem aktiem. Palīdzības pieprasījumā norāda konkrētu
lielumu attiecībā uz šo periodu.
2. Piedziņas pasākumi kurus veikusi Saņēmēja Valsts pildot
palīdzības pieprasījumu, kas saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem
aktiem, varētu ietekmēt 1.punktā minētos periodus, tos pārtraucot
vai apturot, attiecas arī uz Pieprasītājas Valsts normatīvajiem
aktiem. Saņēmēja Valsts informē Pieprasītāju Valsti par
minētajiem normatīvajiem aktiem.
3. Jebkurā gadījumā Saņēmējai Valstij nav pienākums izpildīt
palīdzības pieprasījumu, kas tiek pieprasīts pēc 15 gadu perioda
pēc izpildu dokumenta, kas ļauj veikt parāda piedziņu, izdošanas
datuma.
15.pants
Priekšrocības
Nodokļu prasību piedziņai attiecībā uz kurām tiek sniegta
palīdzība, pieprasījuma Saņēmējā Valstī netiek piešķirta jebkāda
priekšrocība salīdzinājumā ar šīs Valsts piedzenamajiem nodokļu
prasījumiem, pat ja izmantotā piedziņas procedūra ir tāda pati,
kādu tā izmanto attiecībā uz saviem piedzenamajiem nodokļu
prasījumiem.
16.pants
Maksājumu
atlikšana
Saņēmēja Valsts, ja tas atbilst tās normatīvajiem aktiem vai
administratīvajai praksei līdzīgās situācijās, var ļaut atlikt
parāda maksājumus vai maksāt pa daļām, bet par to iepriekš ir
jāinformē Pieprasītāja Valsts.
III DAĻA
DOKUMENTU
IZSNIEGŠANA
17.pants
Dokumentu
izsniegšana
1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts
nosūta adresātam dokumentus, tajā skaitā attiecībā uz tiesu
nolēmumiem, kas izriet no Pieprasītājas Valsts un attiecas uz
nodokļiem, kuriem piemērojama Konvencija.
2. Saņēmēja Valsts nodrošina dokumentus nosūtīšanu:
a) atbilstoši tās nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajai
kārtībai par pēc būtības līdzīgu dokumentu nosūtīšanu;
b) ciktāl iespējams, atbilstoši Pieprasītājas Valsts lūgtajai
metodei, vai saskaņā ar Saņēmējas Valsts nacionālajos
normatīvajos aktos noteiktajām pēc būtības līdzīgajām
metodēm.
3. Puse var veikt dokumentu nosūtīšanu pa pastu tieši personai
otras Puses teritorijā.
4. Nekas šajā Konvencijā nevar tikts iztulkots kā tāds, kas
aizliedz Pusei izsniegt dokumentus saskaņā ar tās normatīvajiem
aktiem.
5. Izsniedzot dokumentus saskaņā ar šo pantu, tiem nav
jāpievieno tulkojums. Tomēr ja ir noskaidrots, ka adresāts var
nesaprast valodu, kurā dokuments ir sagatavots, tad Saņēmēja
Valsts nodrošina dokumenta tulkojumu vai sagatavo tā kopsavilkumu
tās oficiālajā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Kā
alternatīvu tā var lūgt Pieprasītāju Valsti nodrošināt dokumenta
tulkojumu, vai pievienot kopsavilkumu vienā no Saņēmējas Valsts,
Eiropas Padomes vai ESAO oficiālajām valodām.
IV NODAĻA
NOSACĪJUMI
ATTIECĪBĀ UZ VISU VEIDU PALĪDZĪBU
18.pants
Informācija,
kuru sniedz pieprasījuma Pieprasītāja Valsts
1. Palīdzības pieprasījumā, ja nepieciešams, norāda:
a) iestādi vai aģentūru, kas ierosinājusi kompetentajai
iestādei veikt pieprasījumu;
b) personas uz kuru attiecas pieprasījums - vārds, adrese vai
jebkura cita svarīga informācija, kas ļauj to identificēt;
c) informācijas pieprasīšanas gadījumā - veidu, kādā
Pieprasītāja Valsts vēlas saņemt informāciju, kas atbilst tās
vajadzībām;
d) piedziņas un saglabāšanas pasākumu palīdzības pieprasījuma
gadījumā - nodokļu prasījumu būtību, sastāvdaļas un aktīvus no
kuriem var tikt veikta nodokļa parāda atlīdzināšana;
e) dokumentu izsniegšanas gadījumā - dokumenta būtību un
saturu;
f) apstiprinājums, ka palīdzības pieprasījums atbilst
Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai
praksei, un ka tas atbilst 21.panta 2.punkta g. apakšpunkta
prasībām.
2. Tiklīdz jebkāda cita informācija, kas ir svarīga palīdzības
pieprasījuma izpildei, kļūst zināma, Pieprasītāja Valsts to
pārsūta Saņēmējai Valstij.
19.pants
Izslēgts
20.pants
Atbilde uz
palīdzības pieprasījumu
1. Ja palīdzības pieprasījums ir atbilstošs, Saņēmēja Valsts
informē Pieprasītāju Valsti par veiktajām darbībām un palīdzības
rezultātiem cik ātri vien iespējams.
2. Ja pieprasījums tiek atteikts, tad Saņēmēja Valsts cik ātri
vien iespējams informē Pieprasītāju Valsti par pieņemto lēmumu un
tā iemesliem.
3. Ja attiecībā uz informācijas pieprasījumu Pieprasītāja
Valsts ir norādījusi veidu kādā tā vēlas informāciju saņemt un
Saņēmēja Valstij ir iespēja to tādā veidā sniegt, tad Saņēmēja
Valsts to sniedz pieprasītajā veidā.
21.pants
Personu
aizsardzība un pienākuma sniegt palīdzību ierobežojumi
1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē tiesības un aizsardzību, ko
personai nodrošina Saņēmēja Valsts saskaņā ar tās normatīvajiem
aktiem vai administratīvo praksi.
2. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, izņemot
14.pantā noteikto, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliek
Saņēmējai Valstij pienākumu:
a) veikt pasākumus, kas neatbilst tās normatīvajiem aktiem vai
administratīvajai praksei vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem
aktiem vai administratīvajai praksei;
b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību
(ordre public);
c) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās
normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi vai Pieprasītājas
Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;
d) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras
izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre
public);
e) sniegt administratīvo palīdzību, ja un ciktāl tiek
uzskatīts, ka šādu nodokļu uzlikšana Pieprasītājā Valstī ir
pretrunā ar vispārpieņemtiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem
vai konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu noteikumiem vai
jebkuras citas konvencijas noteikumiem, ko Saņēmēja Valsts ir
noslēgusi ar Pieprasītāju Valsti;
f) sniegt administratīvo palīdzību, lai administrētu vai
piemērotu Pieprasītājas Valsts nodokļu normatīvo aktu normu, vai
citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Valsts
valsts piederīgo salīdzinot ar Pieprasītājas Valsts valsts
piederīgo, kas atrodas tādos pašos apstākļos;
g) sniegt administratīvo palīdzību, ja Pieprasītāja Valsts nav
izmantojusi visus iespējami pieejamos pasākumus, atbilstoši tās
normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei, izņemot ja
šādu pasākumu veikšana radītu nesamērīgas grūtības;
h) sniegt palīdzību piedziņas gadījumos, kad šīs valsts
administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko
gūst Pieprasītāja Valsts.
3. Ja saskaņā ar šo Konvenciju Pieprasītāja Valsts pieprasa
informāciju, tad Saņēmēja Valsts izmanto savus informācijas
iegūšanas līdzekļus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat ja
Saņēmējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu
uzlikšanas vajadzībām. Konvencijā noteiktie ierobežojumi attiecas
uz iepriekšējā teikumā minēto, bet nekādā gadījumā šos
ierobežojumus, jo īpaši 1. un 2.punktā noteiktos, nedrīkst
izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmējai Valstij ļauj atteikties
sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai minētā informācija nav
nepieciešama tās pašas nodokļu uzlikšanas vajadzībām.
4. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, jo īpaši 1.un
2.punkta noteikumus, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie
Saņēmēja Valstij ļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi
tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu
institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas kā
pilnvarnieks vai starpnieks, vai tādēļ, ka tā attiecas uz īpašuma
tiesībām personā.
22.pants
Slepenība
1. Visa informācija, ko saskaņā ar šo Konvenciju saņem Puse,
tiek uzskatīta par tikpat slepenu un aizsargājamu, kā
informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem
normatīvajiem aktiem un, tiktāl cik tas nepieciešams, lai
nodrošinātu nepieciešamo personas datu aizsardzības līmeni,
saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kādus var norādīt Puse, kas
sniedz informāciju, kuri ir noteikti tās nacionālajos
normatīvajos aktos.
2. Jebkurā gadījumā šāda informācija var tikt izpausta tikai
tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un
administratīvajām vai uzraugošajām iestādēm), kas ir iesaistītas
šīs Puses nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai piedziņā, likuma
izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Tikai
iepriekš minētās personas vai institūcijas drīkst izmantot šo
informāciju vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās, neatkarīgi no
pirmajā daļā noteiktā, drīkst to izpaust atklātās tiesas sēdēs
vai tiesas nolēmumos, kas attiecas uz šādiem nodokļiem.
3. Ja Puse ir veikusi atrunu atbilstoši 30.panta 1.punkta a.
apakšpunktā noteiktajam, tad cita Puse, kas saņem informāciju no
šīs Puses to neizmanto attiecībā uz atrunas kategorijā
iekļautajiem nodokļiem. Līdzīgi, Puse, kas izdarījusi šādu atrunu
nedrīkst izmantot saskaņā ar Konvenciju saņemto informāciju
attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem.
4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem, informācija,
ko Puse ir saņēmusi, var tikt izmantota citiem mērķiem, ja
informācijas izmantošana citiem mērķiem atbilst Puses, kas sniedz
informāciju, normatīvajiem aktiem un šīs Puses kompetentā iestāde
ir devusi atļauju to tādā veidā izmantot. Informācija, ko viena
Puse sniedz otrai Pusei, var tik pārsūtīta kādai citai Pusei, ja
pirmās minētās Puse kompetentā iestāde iepriekš ir devusi šādu
atļauju.
23.pants
Prasības
1. Prasības attiecībā uz Saņēmējas Valsts veiktajiem
pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, ir jāceļ tikai
šīs Valsts attiecīgajās iestādēs.
2. Prasības attiecībā uz Pieprasītājas Valsts veiktajiem
pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, it īpaši uz
tiem, kas attiecas uz piedziņu, izpildu dokumenta, kas atļauj
veikt parāda piedziņu vai nodokļu prasījumu pastāvēšanu vai tā
summu, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs. Ja šāda
prasība tiek iesniegta, tad Pieprasītāja Valsts par to informē
Saņēmēju Valsti, kas atliek uzsāktās procedūras līdz attiecīgās
iestādes lēmuma pieņemšanai. Tomēr Saņēmēja Valsts, ja to lūdz
Pieprasītāja Valsts, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus,
piedziņas nodrošināšanai. Jebkura ieinteresētā persona var
informēt Saņēmēju Valsti par minēto prasību iesniegšanu. Saņemot
šādu informāciju, ja nepieciešams, Saņēmēja Valsts var
konsultēties ar Pieprasītāju Valsti par šādas informācijas
saņemšanu.
3. Tiklīdz galīgais lēmums attiecībā uz prasību tiek pieņemts,
Saņēmēja Valsts vai Pieprasītāja Valsts, atkarībā no apstākļiem,
informē otru Valsti par šo lēmumu un tā ietekmi uz palīdzības
pieprasījumu.
V NODAĻA
ĪPAŠI
NOSACĪJUMI
24.pants
Konvencijas
ieviešana
1. Puses sazinās viena ar otru par Konvencijas ieviešanu
izmantojot to kompetentās iestādes. Šim nolūkam kompetentās
iestādes var sazināties tieši vai pilnvarot pakļautībā esošās
iestādes rīkoties to vārdā. Divu vai vairāku pušu kompetentās
iestādes var savstarpēji vienoties par savstarpējiem Konvencijas
piemērošanas noteikumiem.
2. Ja Saņēmēja Valsts uzskata, ka Konvencijas piemērošana
konkrētā gadījumā var novest pie nopietnām un nevēlamām sekām,
Saņēmējas Valsts vai Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes
savstarpēji konsultējās un cenšas atrisināt šo situāciju
savstarpēji vienojoties.
3. Koordinējošā iestāde, kuras sastāvā ir Pušu kompetento
iestāžu pārstāvji, ESAO vadībā pārrauga Konvencijas piemērošanu
un attīstību. Koordinējošā iestāde iesaka iespējamos pasākumus,
lai īstenotu Konvencijas galvenos mērķus. Jo īpaši tā darbojas,
kā forums, kurā apzina un izpēta jaunas metodes un procesus, lai
paplašinātu starptautisko sadarbību nodokļu jomā, un, ja
nepieciešams, tā var ieteikt veikt labojumus vai grozījumus
Konvencijā. Pusei, kas ir parakstījusi, bet vēl nav ratificējusi,
pieņēmusi vai apstiprinājusi Konvenciju, ir tiesības piedalīties
koordinējošās iestādes sanāksmēs, kā novērotājiem.
4. Puse drīkst lūgt koordinējošo iestādi sniegt viedokli par
Konvencijas noteikumu ieviešanu.
5. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas sarežģījumi vai šaubas
attiecībā uz Konvencijas ieviešanu vai skaidrošanu, šo Pušu
kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties cenšas atrisināt šo
situāciju. Par panākto vienošanos ir jāinformē koordinējošā
iestāde.
6. ESAO ģenerālsekretārs informē Puses un Valstis, kas
parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, pieņēmušas vai
apstiprinājušas Konvenciju, par koordinējošās iestādes
pieņemtajiem 4.punktā minētajiem lēmumiem un 5.punktā minētajām
panāktajām savstarpējām vienošanām.
25.pants
Valoda
Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz tiem ir sniedzami kādā
no ESAO un Eiropas Padomes oficiālajām valodām, vai citā valodā
par kuru divpusēji ir vienojušās Līgumslēdzējas Valstis.
26.pants
Izmaksas
Ja vien Puses savstarpēji nav vienojušās savādāk, tad:
a) palīdzības sniegšanas laikā radušos kārtējos izdevumus sedz
Saņēmēja Valsts;
b) palīdzības sniegšanas laikā radušos ārkārtas izdevumus sedz
Pieprasītāja Valsts.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA
NOTEIKUMI
27.pants
Citi
starptautiskie līgumi vai pasākumi
1. Šajā Konvencijā noteiktās palīdzības sniegšanas iespējas
neierobežo, ne arī tās var tikt ierobežotas ar spēkā esošajiem
vai jauniem starptautiskajiem līgumiem vai citiem pasākumiem
starp Valstīm, kā arī ar citiem sadarbības mehānismiem nodokļu
jautājumos.
2. Neatkarīgi no 1.punktā noteiktā, tās Puses, kas ir Eiropas
Savienības dalībvalstis var piemērot, savās savstarpējās
attiecībās Konvencijā noteiktās palīdzības iespējas, ja tās
atļauj plašāku sadarbību, kā to paredz piemērojamie Eiropas
Savienības noteikumi.
28.pants
Konvencijas
parakstīšana un stāšanās spēkā
1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes un
ESAO dalībvalstīm. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina.
Vienam no Depozitārijiem ir jādeponē ratifikācijas, pieņemšanas
vai apstiprināšanas akti.
2. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas
seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā piecas Valstis
1.punktā minētajā kārtībā ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties
Konvencijā noteiktās saistības.
3. Attiecībā uz jebkuru Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsti,
kas pēc tam apliecina savu piekrišanu pievienoties Konvencijai,
Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs
mēnešu periodam pēc datuma, kurā ir deponēts ratifikācijas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas akts.
4. Jebkura Eiropas Padomes vai ESAO dalībvalsts, kas kļūst par
Konvencijas Pusi pēc 2010.gada 27.maijā parakstīšanai atvērtā
Protokola, kas groza Konvenciju (turpmāk - 2010.gada Protokols)
stāšanās spēkā, ir ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas
Puse, ja vien tā neizsaka citādu nodomu par to rakstiski
informējot vienu no Depozitārijiem.
5. Pēc 2010.gada Protokola stāšanās spēkā, jebkura valsts, kas
nav Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsts, var lūgt uzaicināt to
parakstīt ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju. Visi šāda
veida pieprasījumi ir jāsūta Depozitārijam, kas to pārsūta Pusēm.
Depozitārijs informē arī Eiropas Padomes Ministru Komiteju un
ESAO Padomi. Lēmums par valstu, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par
Konvencijas Pusēm, uzaicināšanu tiek pieņemts Pusēm vienojoties
izmantojot koordinējošo iestādi. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas
ratificējusi ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju saskaņā ar
šajā punkta noteikto, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā
dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā
ratifikācijas raksts ir deponēts pie viena no Depozitārijiem.
6. Ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas noteikumi
attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā ar taksācijas
periodu, kas sākas 1.janvārī vai pēc tā, kalendārajā gadā, kas
seko gadam, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās
spēkā attiecīgajā valstī, vai ja nav taksācijas perioda,
attiecībā uz administratīvo palīdzību, kas attiecas uz nodokļu
uzlikšanu, kalendārā gada 1.janvārī vai pēc tā, kas seko gadam,
kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā
attiecīgajā valstī. Jebkuras divas vai vairākas valstis var
savstarpēji vienoties, ka ar 2010.gada Protokolu grozītā
Konvencija attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā par
iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu uzlikšanu.
7. Neskatoties uz 6.punktā noteikto, ar 2010.gada Protokolu
grozītās Konvencijas noteikumi attiecībā uz nodokļu lietām, kas
ietver apzinātu rīcību, par kuru saskaņā ar Pieprasītājas Puses
krimināltiesību normatīvajiem aktiem noteikta kriminālatbildība,
attiecībā uz Pusi tiek piemēroti ar spēkā stāšanās datumu,
attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu
uzlikšanu.
29.pants
Konvencijas
teritoriālā piemērošana
1. Katra Valsts parakstīšanas laikā vai deponējot tās
ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas rakstu var noteikt
teritoriju vai teritorijas uz kurām šī Konvencija attiecas.
2. Katra Valsts jebkurā vēlākā laikā, nosūtot paziņojumu
vienam no Depozitārijiem, var paplašināt Konvencijas piemērošanu
uz citām teritorijām, kas norādītas paziņojumā. Attiecībā uz šīm
teritorijām Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas
seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir
saņēmis šādu paziņojumu.
3. Jebkuru, atbilstoši abos iepriekšējos punktos noteiktajam,
iesniegto paziņojumu, kurā uzskaitītas teritorijas, var atsaukt
ar vienam no Depozitārijiem nosūtītu paziņojumu. Atsaukums stājās
spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc
datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.
30.pants
Atrunas
1. Katra Valsts parakstīšanas brīdī, vai ratifikācijas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanas brīdī, vai
vēlākā laikā, var paziņot, ka tā atrunā savas tiesības:
a) nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz citas Puses
2.panta 1.punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām nodokļu
kategorijām, ar noteikumu, ka tā Konvencijas A pielikumā nav
iekļāvusi jebkurus šīs kategorijas iekšzemes nodokļus;
b) nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo
sodu piedziņā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem
nodokļiem, vai tikai attiecībā uz vienas vai vairāku kategoriju
minētajiem nodokļiem;
c) nesniegt palīdzību attiecībā uz nodokļu prasījumu, kas
attiecībā uz šo valsti pastāv uz Konvencijas spēkā stāšanās
datumu, vai, ja saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu ir noteikta
atruna, kas pastāv pirms datuma, ar kuru atsaukta šāda atruna
attiecībā uz attiecīgo nodokļu kategoriju;
d) nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz
visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā
vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;
e) neveikt dokumentu izsniegšanu izmantojot pastu, kā noteikts
17.panta 3.punktā;
f) piemērot 28.panta 7.punktu, tikai, lai sniegtu
administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas
sākas 1.janvārī, vai pēc tā, trešajā gadā pirms gada, kad ar
2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz
šo Valsti, vai ja attiecībā uz administratīvo palīdzību attiecībā
uz nodokļu uzlikšanu nav taksācijas perioda, ar 1.janvāri vai pēc
tā, trešajā gadā, pirms gada, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā
Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti.
2. Citas atrunas nevar tik noteiktas.
3. Pēc Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz Pusi, tā drīkst
noteikt vienu vai vairākas 1.punktā minētās atrunas, kuras tā nav
noteikusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā.
Šīs atrunas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs
mēnešu periodam pēc datuma, kurā viens no Depozitārijiem ir
saņēmis atrunu.
4. Katra Puse, kas atbilstoši 1. un 3.punktam ir noteikusi
atrunu, var to pilnībā vai daļēji atsaukt nosūtot paziņojumu
vienam no Depozitārijiem. Atsaukums stājās spēkā datumā, kad
attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu.
5. Katra Puse, kas ir noteikusi atrunu attiecībā uz šīs
Konvencijas noteikumiem, nevar prasīt jebkurai citai Pusei
piemērot šos noteikumus, ja atruna ir daļēja, Puse var prasīt šo
noteikumu piemērošanu tiktāl, ciktāl tā pati tos ir
pieņēmusi.
31.pants
Denonsēšana
(atcelšana)
1. Katra Puse jebkurā laikā var izbeigt šo Konvenciju nosūtot
vienam no Depozitārijiem paziņojumu.
2. Šāda izbeigšana stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas
seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir
saņēmis šādu paziņojumu.
3. Jebkurai Pusei, kas izbeidz Konvenciju, paliek saistoši
22.panta noteikumi kamēr tās rīcībā ir jebkādi dokumenti vai
informācija, kas iegūta saskaņā ar šo Konvenciju.
32.pants
Depozitāriji un
to funkcijas
1. Depozitārijs, kas ir saņēmis rakstu, notu vai paziņojumu
informē Eiropas Padomes, ESAO dalībvalstis un šīs Konvencijas
Puses par:
a) jebkuru parakstīšanu;
b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta
deponēšanu;
c) jebkuru datumu, kad šī Konvencija saskaņā ar 28. un
29.pantu ir stājusies spēkā;
d) visiem paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 4.panta
3.punktu un 9.panta 3.punktu un par visiem atsauktajiem šāda
veida paziņojumiem;
e) visām atrunām, kas noteiktas saskaņā ar 30.pantu un saskaņā
ar 30.panta 4.punktu iesniegtajiem atrunu atsaukumiem;
f) visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 2.panta 3. vai
4.punktu, 3.panta 3.punktu, 29.pantu un 31.panta 1.punktu;
g) jebkuru citu dokumentu, notu vai paziņojumu attiecībā uz šo
Konvenciju.
2. Depozitārijs, kas saņem vai sniedz paziņojumu saskaņā ar
1.punkta noteikumiem, par to nekavējoties informē otru
Depozitāriju.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir
parakstījuši.
Konvenciju sastādījuši Depozitāriji 2011.gada 1. jūnijā
saskaņā ar Protokola ar ko groza Konvenciju par savstarpējo
administratīvo palīdzību nodokļu jomā X.4.pantu angļu un franču
valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, divos eksemplāros no
kuriem viens tiek deponēts katra Depozitārija arhīvā.
Depozitāriji katrai Pusei nosūta ar 2010.gada Protokolu grozītās
Konvencijas apliecinātu kopiju un katrai Valstij, kas tiesīga
kļūt par Pusi.
2013.gada 29.maijā.
Latvijas Republikas
valdības vārdā
Latvijas Republikas ārkārtējā
un pilnvarotā vēstniece
Francijas Republikā
Sanita Pavļuta-Deslandes
A Pielikums
Nodokļi, uz
kuriem attiecas Konvencija
2.panta pirmās daļas a) punkta (i) apakšpunkts:
- uzņēmumu ienākuma nodoklis;
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2.panta pirmās daļas a) punkta (ii) apakšpunkts: -
2.panta pirmās daļas a) punkta (iii) apakšpunkts: -
2.panta pirmās daļas b) punkta (i) apakšpunkts: -
2.panta pirmās daļas b) punkta (ii) apakšpunkts: -
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts A iedaļa:
-
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts B iedaļa:
- nekustamā īpašuma nodoklis.
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts C iedaļa:
- pievienotās vērtības nodoklis.
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts D iedaļa:
- akcīzes nodoklis
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts E iedaļa:
-
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts F iedaļa:
-
2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts G iedaļa:
-
2.panta pirmās daļas b) punkta (iv) apakšpunkts: -
B Pielikums
Kompetentā
iestāde
Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots
pārstāvis.
