Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Neoficiālais tulkojums latviešu valodā

KONVENCIJA PAR SAVSTARPĒJO ADMINISTRATĪVO PALĪDZĪBU
NODOKĻU JOMĀ

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - ESAO) dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā to, ka personu, kapitāla, preču un pakalpojumu starptautiskas kustības attīstība - lai arī ļoti lietderīga kā tāda - ir palielinājusi iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sadarbību starp nodokļu administrācijām,

atzinīgi novērtējot pēdējo gadu laikā divpusēji un daudzpusēji veiktos dažādos pasākumus starptautiskā līmenī cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas,

ņemot vērā to, ka starp valstīm ir nepieciešama saskaņota rīcība, lai veicinātu visu veidu administratīvo sadarbību attiecībā uz visu veidu nodokļiem, tajā pat laikā nodrošinot pienācīgu nodokļu maksātāju aizsardzību,

atzīstot to, ka starptautiskajai sadarbībai var būt liela nozīme pareizas nodokļu saistību noteikšanas veicināšanā un palīdzības sniegšanā nodokļu maksātājiem to tiesību aizsardzības nodrošināšanā,

ņemot vērā to, ka saskaņā ar attiecīgo juridisko procedūru noteiktie pamatprincipi, kas nosaka katras personas tiesības un pienākumus, ir atzīstami, kā piemērojami nodokļu jomā visās valstīs un šīm valstīm ir jānodrošina nodokļu maksātāju likumīgo tiesību aizsardzība, tai skaitā atbilstoša aizsardzība pret diskrimināciju un nodokļu dubulto uzlikšanu,

tādēļ pārliecinoties par to, ka valstīm būtu jāveic pasākumi vai jāsniedz informācija, ņemot vērā informācijas konfidencialitātes aizsardzības nepieciešamību un privātuma un personas datu plūsmas aizsardzības starptautiskos līdzekļus,

ņemot vērā to, ka ir izveidojusies jauna sadarbības vide un ir vēlams, ka tiek padarīti pieejami daudzpusēji pasākumi, lai lielākai daļai valstu ļautu gūt labumu no jaunās sadarbības vides un tajā pat laikā ieviest augstākos starptautiskos sadarbības standartus nodokļu jomā,

apliecinādamas vēlēšanos noslēgt konvenciju par savstarpējo administratīvo sadarbību nodokļu jomā,

vienojas par tālāk minēto:

I NODAĻA

KONVENCIJAS TVĒRUMS

1.pants

Konvencijas priekšmets un personas, uz kurām tā attiecas

1. Saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem Puses viena otrai nodrošina savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Ja nepieciešams, šāda palīdzība var ietvert juridisko iestāžu pasākumu veikšanu.

2. Šāda administratīvā palīdzība ietver:

a) informācijas apmaiņu, tajā skaitā vienlaicīgas nodokļu pārbaudes un dalību nodokļu pārbaudēs ārvalstī;

b) palīdzību nodokļu piedziņā, tajā skaitā līdzekļu saglabāšanas pasākumus; un

c) dokumentu izsniegšanu.

3. Puse sniedz administratīvo palīdzību, neatkarīgi no tā, vai iesaistītā persona ir Puses vai jebkuras citas valsts rezidents vai valsts piederīgais.

2.pants

Nodokļi, uz ko attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija tiek piemērota attiecībā uz:

a) sekojošiem nodokļiem:

(i) ienākuma vai peļņas nodokļiem,

(ii) kapitāla pieauguma nodokļiem, kas tiek uzlikti atsevišķi no ienākuma vai peļņas nodokļiem,

(iii) kopējā īpašuma (labklājības) nodokļiem,

ko uzliek Puses labā; un

b) sekojošiem nodokļiem:

(i) ienākuma, peļņas, kapitāla pieauguma vai kopējā īpašuma (labklājības) nodokļiem, ko uzliek Puses politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā,

(ii) obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām sociālās apdrošināšanas institūcijām, un

(iii) citu kategoriju nodokļiem, izņemot muitas nodevas, ko uzliek Puses labā, proti:

A. īpašuma, mantojuma vai dāvinājuma nodokļiem,

B. nekustamā īpašuma nodokļiem,

C. vispārējiem patēriņa nodokļiem, kā piemēram, pievienotās vērtības vai pārdošanas nodokļiem,

D. īpašiem preču un pakalpojumu nodokļiem, kā piemēram, akcīzes nodokļiem,

E. nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai par to par lietošanu,

F. nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamo īpašumu, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi,

G. jebkuriem citiem nodokļiem;

(iv) (iii) apakšpunktā minēto kategoriju nodokļiem, ko uzliek Puses politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā.

2. Attiecībā uz pirmajā daļā minēto kategoriju esošie nodokļi, uz ko attiecas Konvencija, ir uzskaitīti A pielikumā.

3. Puses informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru vai ESAO ģenerālsekretāru (turpmāk minēti kā "Depozitāriji") par jebkurām izmaiņām, kas jāveic A pielikumā sakarā ar grozījumiem 2.punktā minētajā sarakstā. Šīs izmaiņas stājas spēkā ar attiecīgā mēneša pirmo dienu, kas seko trīs mēnešu periodam no datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

4. Pēc to pieņemšanas, Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot A pielikumā uzskaitītos esošos nodokļus, tiek ieviesti Līgumslēdzējā Valstī pēc datuma, ar kuru Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, šajā sakarā, attiecīgā Puse informē vienu no Depozitārijiem par attiecīgā nodokļa ieviešanu.

II NODAĻA

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

3.pants

Definīcijas

1. Ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā Konvencijā:

a) termins "Pieprasītāja Valsts" un "Saņēmēja Valsts" attiecīgi nozīmē jebkuru Pusi, kas pieprasa sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā un jebkuru Pusi, kurai tiek lūgts sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā;

b) termins "nodokļi" nozīmē jebkuru nodokli vai sociālās apdrošināšanas iemaksas, uz ko saskaņā ar 2.punktu attiecas Konvencija;

c) termins "nodokļu prasījumi" nozīmē jebkuru nesamaksāto nodokļu, kā arī procentu, saistīto administrēšanas soda naudu un piedziņas summas;

d) termins "kompetentā iestāde" nozīmē personas un iestādes, kas uzskaitītas B pielikumā;

e) attiecībā uz Pusi termins "valsts piederīgais" nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Puses piederība, un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību, apvienību un citu vienību, kas saskaņā ar Puses likumdošanu par tādu ir uzskatāma.

Katrai Pusei, kas šim nolūkam ir iesniegusi paziņojumu, augstāk minētie termini jāsaprot kā tie definēti C pielikumā.

2. Piemērojot šo Konvenciju katrā no Pusēm, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem ir šīs Puses normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi.

3. Puses informē vienu no Depozitārijiem par jebkurām B un C pielikumos veiktajām izmaiņām. Šīs izmaiņas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

III NODAĻA

PALĪDZĪBAS VEIDI

I IEDAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

4.pants

Vispārīgie noteikumi

1. Puses, atbilstoši šajā iedaļā noteiktajam, veic informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga Pušu nacionālo normatīvo aktu piemērošanai vai likuma izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas šī Konvencija.

2. Izslēgts.

3. Katra Puse var nosūtīt kādam no Depozitāriem oficiālu paziņojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem šīs Puses iestādes var pirms tam informēt tās rezidentus vai valsts piederīgos par informācijas, kas attiecas uz šīm personām, pārsūtīšanu saskaņā ar 5. un 7.pantu.

5.pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Saņēmēja Valsts pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma sniedz Pieprasītājai Valstij jebkuru 4.pantā minēto informāciju, kas attiecas uz konkrētām personām vai darījumiem.

2. Ja Saņēmējas Valsts rīcībā nav pietiekama attiecīgā nodokļu informācija, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, šī valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu Pieprasītājas Valsts pieprasīto informāciju.

6.pants

Automātiskā informācijas apmaiņa

Divas vai vairākas Puses veic automātisku 4.pantā minētās informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktām procedūrām.

7.pants

Spontānā informācijas apmaiņa

1. Puse bez iepriekšēja pieprasījuma sniedz otrai Pusei informāciju, kas tai ir kļuvusi zināma, sekojošos gadījumos:

a) pirmajai minētajai Pusei ir pamats uzskatīt, ka otrai Pusei var rasties nodokļu zaudējumi;

b) ar nodokli apliekamā persona piemēro nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas pirmajā minētajā Pusē, kas var radīt nodokļu vai nodokļu saistības palielinājumu otrā Pusē;

c) komercdarījumi starp vienas un otras Puses ar nodokli apliekamām personām tiek veikti izmantojot vienu vai vairākas valstis, tādējādi samazinot maksājamo nodokli vienā vai otrā, vai abās Pusēs.

d) pusei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;

e) informācija, ko kāda no pusēm nosūtījusi pirmajai minētajai Pusei, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības otrajā Pusē.

2. Katra puse veic atbilstošus pasākumus un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. punktā noteikto informāciju ir iespējams sniegt citai Pusei.

8.pants

Vienlaicīgas nodokļu pārbaudes

1. Pēc kādas Puses pieprasījuma divas vai vairākas Puses savstarpēji konsultējas, lai vienotos par vienlaicīgās nodokļu pārbaudes lietām un procedūru kārtību. Katra iesaistītā Puse izlemj vai tā vēlas vai nevēlas piedalīties attiecīgajā vienlaicīgajā nodokļu pārbaudē.

2. Šīs Konvencijas izpratnē "vienlaicīgas nodokļu pārbaudes" nozīmē vienošanos starp divām vai vairākām Pusēm katrai savā teritorijā attiecībā uz nodokļu jautājumiem veikt vienas vai vairāku personu vienlaicīgas pārbaudes, attiecībā uz kurām tām ir kopīgas vai saistītas intereses, nolūkā veikt jebkuras svarīgās informācijas, kuru tās varētu iegūt, apmaiņu.

9.pants

Nodokļu pārbaudes ārvalstī

1. Pēc Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes pieprasījuma Saņēmējas Valsts kompetentā iestāde var atļaut Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties attiecīgajās Saņēmējas Valsts nodokļu pārbaudēs.

2. Ja pieprasījums tiek apstiprināts, Saņēmējas Valsts kompetentā iestāde, cik ātri vien iespējams paziņo Pieprasītājas Valsts kompetentajai iestādei par pārbaudes laiku un vietu, iestādi vai amatpersonu, kas ir norīkota veikt pārbaudi, un Saņēmējas Valsts pārbaudes veikšanas kārtību un nosacījumus. Visus lēmumus attiecībā uz nodokļu pārbaudes veikšanu pieņem Saņēmēja Valsts.

3. Puse var informēt vienu no Depozitārijiem par tās nolūku nepieņemt 1.punktā noteikto pieprasījumu. Šāds paziņojums var tikt izteikts vai atsaukts jebkurā laikā.

10.pants

Pretrunīga informācija

Ja Puse saņem no citas Puses informāciju informācija par personas nodokļu lietām, kas atšķiras no tās rīcībā esošās informācijas, tad tā par to paziņo Pusei, kas šo informāciju ir sniegusi.

II IEDAĻA

PALĪDZĪBA NODOKĻU PIEDZIŅĀ

11.pants.

Nodokļu prasījumu piedziņa

1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts, atbilstoši 14. un 15.panta noteikumiem, veic nepieciešamos pasākumus pirmās minētās Valsts nodokļu piedziņai tādā pat veidā, it kā nodokļu prasījumi būtu Saņēmējai Valstij pienākošies nodokļu prasījumi.

2. 1.punkta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz tādiem nodokļu prasījumiem, kas ir piedzenami Pieprasītājā Valstī, un, izņemot, ja vien iesaistītās Puses nav savstarpēji vienojušās par citiem nosacījumiem, kas nav tikuši apstrīdēti.

Tomēr, ja nodokļu prasījums attiecas uz personu, kura nav Pieprasītājas Valsts rezidents, un iesaistītās Puses savstarpēji nav vienojušās par citiem nosacījumiem, 1.punkta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz prasījumiem, kurus vairs nevar ilgāk apstrīdēt.

3. Pienākums sniegt palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā attiecībā uz mirušu personu vai tās īpašumu, ir ierobežots ar attiecīgo īpašuma vai īpašuma, ko saņem katrs labuma guvējs vērtību, atkarībā no tā vai prasījumu piedziņa tiks veikta no īpašuma vai labuma guvēja.

12.pants

Līdzekļu saglabāšanas pasākumi

Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma, Saņēmēja Valsts nolūkā atgūt nodokļu summas, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus, pat ja piedziņa ir apstrīdēta vai par parādu vēl nav izdots izpildu dokuments, kas atļauj veikt tā piedziņu.

13.pants

Pieprasījuma pavaddokumenti

1. Saskaņā ar šajā sadaļā noteikto administratīvās palīdzības pieprasījumam pievieno:

a) apstiprinājumu, ka nodokļa parāds (saistība), attiecības uz nodokļiem uz ko attiecas Konvencija un, piedziņas gadījumā, ka saskaņā ar 11.panta 2.punktu, tas nav vai nevar tikt apstrīdēts.

b) oficiāla izpildu dokumenta, kas Pieprasītājā Valstī atļauj veikt piedziņu, kopija, un

c) citi dokumenti, kas nepieciešami piedziņas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu veikšanai.

2. Izpildu dokuments, kas Pieprasītājā Valstī atļauj veikt parāda piedziņu, atbilstoši un saskaņā ar Saņēmējas Valsts spēkā esošajiem noteikumiem tiek pieņemts, atzīts, papildināts vai cik vien ātri iespējams pēc administratīvās palīdzības pieprasījuma saņemšanas datuma, aizstāts ar izpildu dokumenta, kas ļauj veikt parāda piedziņu Saņēmējā Valstī.

14.pants

Termiņi

1. Jautājumos par jebkuru laika periodu pēc kura nodokļu prasība nevar tikt piedzīta, vadās pēc Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem. Palīdzības pieprasījumā norāda konkrētu lielumu attiecībā uz šo periodu.

2. Piedziņas pasākumi kurus veikusi Saņēmēja Valsts pildot palīdzības pieprasījumu, kas saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem, varētu ietekmēt 1.punktā minētos periodus, tos pārtraucot vai apturot, attiecas arī uz Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem. Saņēmēja Valsts informē Pieprasītāju Valsti par minētajiem normatīvajiem aktiem.

3. Jebkurā gadījumā Saņēmējai Valstij nav pienākums izpildīt palīdzības pieprasījumu, kas tiek pieprasīts pēc 15 gadu perioda pēc izpildu dokumenta, kas ļauj veikt parāda piedziņu, izdošanas datuma.

15.pants

Priekšrocības

Nodokļu prasību piedziņai attiecībā uz kurām tiek sniegta palīdzība, pieprasījuma Saņēmējā Valstī netiek piešķirta jebkāda priekšrocība salīdzinājumā ar šīs Valsts piedzenamajiem nodokļu prasījumiem, pat ja izmantotā piedziņas procedūra ir tāda pati, kādu tā izmanto attiecībā uz saviem piedzenamajiem nodokļu prasījumiem.

16.pants

Maksājumu atlikšana

Saņēmēja Valsts, ja tas atbilst tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei līdzīgās situācijās, var ļaut atlikt parāda maksājumus vai maksāt pa daļām, bet par to iepriekš ir jāinformē Pieprasītāja Valsts.

III DAĻA

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

17.pants

Dokumentu izsniegšana

1. Pēc Pieprasītājas Valsts pieprasījuma Saņēmēja Valsts nosūta adresātam dokumentus, tajā skaitā attiecībā uz tiesu nolēmumiem, kas izriet no Pieprasītājas Valsts un attiecas uz nodokļiem, kuriem piemērojama Konvencija.

2. Saņēmēja Valsts nodrošina dokumentus nosūtīšanu:

a) atbilstoši tās nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai par pēc būtības līdzīgu dokumentu nosūtīšanu;

b) ciktāl iespējams, atbilstoši Pieprasītājas Valsts lūgtajai metodei, vai saskaņā ar Saņēmējas Valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām pēc būtības līdzīgajām metodēm.

3. Puse var veikt dokumentu nosūtīšanu pa pastu tieši personai otras Puses teritorijā.

4. Nekas šajā Konvencijā nevar tikts iztulkots kā tāds, kas aizliedz Pusei izsniegt dokumentus saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5. Izsniedzot dokumentus saskaņā ar šo pantu, tiem nav jāpievieno tulkojums. Tomēr ja ir noskaidrots, ka adresāts var nesaprast valodu, kurā dokuments ir sagatavots, tad Saņēmēja Valsts nodrošina dokumenta tulkojumu vai sagatavo tā kopsavilkumu tās oficiālajā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Kā alternatīvu tā var lūgt Pieprasītāju Valsti nodrošināt dokumenta tulkojumu, vai pievienot kopsavilkumu vienā no Saņēmējas Valsts, Eiropas Padomes vai ESAO oficiālajām valodām.

IV NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ VISU VEIDU PALĪDZĪBU

18.pants

Informācija, kuru sniedz pieprasījuma Pieprasītāja Valsts

1. Palīdzības pieprasījumā, ja nepieciešams, norāda:

a) iestādi vai aģentūru, kas ierosinājusi kompetentajai iestādei veikt pieprasījumu;

b) personas uz kuru attiecas pieprasījums - vārds, adrese vai jebkura cita svarīga informācija, kas ļauj to identificēt;

c) informācijas pieprasīšanas gadījumā - veidu, kādā Pieprasītāja Valsts vēlas saņemt informāciju, kas atbilst tās vajadzībām;

d) piedziņas un saglabāšanas pasākumu palīdzības pieprasījuma gadījumā - nodokļu prasījumu būtību, sastāvdaļas un aktīvus no kuriem var tikt veikta nodokļa parāda atlīdzināšana;

e) dokumentu izsniegšanas gadījumā - dokumenta būtību un saturu;

f) apstiprinājums, ka palīdzības pieprasījums atbilst Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei, un ka tas atbilst 21.panta 2.punkta g. apakšpunkta prasībām.

2. Tiklīdz jebkāda cita informācija, kas ir svarīga palīdzības pieprasījuma izpildei, kļūst zināma, Pieprasītāja Valsts to pārsūta Saņēmējai Valstij.

19.pants

Izslēgts

20.pants

Atbilde uz palīdzības pieprasījumu

1. Ja palīdzības pieprasījums ir atbilstošs, Saņēmēja Valsts informē Pieprasītāju Valsti par veiktajām darbībām un palīdzības rezultātiem cik ātri vien iespējams.

2. Ja pieprasījums tiek atteikts, tad Saņēmēja Valsts cik ātri vien iespējams informē Pieprasītāju Valsti par pieņemto lēmumu un tā iemesliem.

3. Ja attiecībā uz informācijas pieprasījumu Pieprasītāja Valsts ir norādījusi veidu kādā tā vēlas informāciju saņemt un Saņēmēja Valstij ir iespēja to tādā veidā sniegt, tad Saņēmēja Valsts to sniedz pieprasītajā veidā.

21.pants

Personu aizsardzība un pienākuma sniegt palīdzību ierobežojumi

1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē tiesības un aizsardzību, ko personai nodrošina Saņēmēja Valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi.

2. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, izņemot 14.pantā noteikto, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliek Saņēmējai Valstij pienākumu:

a) veikt pasākumus, kas neatbilst tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

c) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi vai Pieprasītājas Valsts normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

e) sniegt administratīvo palīdzību, ja un ciktāl tiek uzskatīts, ka šādu nodokļu uzlikšana Pieprasītājā Valstī ir pretrunā ar vispārpieņemtiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem vai konvencijas par nodokļu dubulto uzlikšanu noteikumiem vai jebkuras citas konvencijas noteikumiem, ko Saņēmēja Valsts ir noslēgusi ar Pieprasītāju Valsti;

f) sniegt administratīvo palīdzību, lai administrētu vai piemērotu Pieprasītājas Valsts nodokļu normatīvo aktu normu, vai citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Valsts valsts piederīgo salīdzinot ar Pieprasītājas Valsts valsts piederīgo, kas atrodas tādos pašos apstākļos;

g) sniegt administratīvo palīdzību, ja Pieprasītāja Valsts nav izmantojusi visus iespējami pieejamos pasākumus, atbilstoši tās normatīvajiem aktiem vai administratīvajai praksei, izņemot ja šādu pasākumu veikšana radītu nesamērīgas grūtības;

h) sniegt palīdzību piedziņas gadījumos, kad šīs valsts administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst Pieprasītāja Valsts.

3. Ja saskaņā ar šo Konvenciju Pieprasītāja Valsts pieprasa informāciju, tad Saņēmēja Valsts izmanto savus informācijas iegūšanas līdzekļus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat ja Saņēmējai Valstij šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Konvencijā noteiktie ierobežojumi attiecas uz iepriekšējā teikumā minēto, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus, jo īpaši 1. un 2.punktā noteiktos, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmējai Valstij ļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai minētā informācija nav nepieciešama tās pašas nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

4. Nekādā gadījumā šīs Konvencijas noteikumus, jo īpaši 1.un 2.punkta noteikumus, nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Saņēmēja Valstij ļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas kā pilnvarnieks vai starpnieks, vai tādēļ, ka tā attiecas uz īpašuma tiesībām personā.

22.pants

Slepenība

1. Visa informācija, ko saskaņā ar šo Konvenciju saņem Puse, tiek uzskatīta par tikpat slepenu un aizsargājamu, kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem un, tiktāl cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamo personas datu aizsardzības līmeni, saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kādus var norādīt Puse, kas sniedz informāciju, kuri ir noteikti tās nacionālajos normatīvajos aktos.

2. Jebkurā gadījumā šāda informācija var tikt izpausta tikai tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un administratīvajām vai uzraugošajām iestādēm), kas ir iesaistītas šīs Puses nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai piedziņā, likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Tikai iepriekš minētās personas vai institūcijas drīkst izmantot šo informāciju vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās, neatkarīgi no pirmajā daļā noteiktā, drīkst to izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos, kas attiecas uz šādiem nodokļiem.

3. Ja Puse ir veikusi atrunu atbilstoši 30.panta 1.punkta a. apakšpunktā noteiktajam, tad cita Puse, kas saņem informāciju no šīs Puses to neizmanto attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem. Līdzīgi, Puse, kas izdarījusi šādu atrunu nedrīkst izmantot saskaņā ar Konvenciju saņemto informāciju attiecībā uz atrunas kategorijā iekļautajiem nodokļiem.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem, informācija, ko Puse ir saņēmusi, var tikt izmantota citiem mērķiem, ja informācijas izmantošana citiem mērķiem atbilst Puses, kas sniedz informāciju, normatīvajiem aktiem un šīs Puses kompetentā iestāde ir devusi atļauju to tādā veidā izmantot. Informācija, ko viena Puse sniedz otrai Pusei, var tik pārsūtīta kādai citai Pusei, ja pirmās minētās Puse kompetentā iestāde iepriekš ir devusi šādu atļauju.

23.pants

Prasības

1. Prasības attiecībā uz Saņēmējas Valsts veiktajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs.

2. Prasības attiecībā uz Pieprasītājas Valsts veiktajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, it īpaši uz tiem, kas attiecas uz piedziņu, izpildu dokumenta, kas atļauj veikt parāda piedziņu vai nodokļu prasījumu pastāvēšanu vai tā summu, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs. Ja šāda prasība tiek iesniegta, tad Pieprasītāja Valsts par to informē Saņēmēju Valsti, kas atliek uzsāktās procedūras līdz attiecīgās iestādes lēmuma pieņemšanai. Tomēr Saņēmēja Valsts, ja to lūdz Pieprasītāja Valsts, veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus, piedziņas nodrošināšanai. Jebkura ieinteresētā persona var informēt Saņēmēju Valsti par minēto prasību iesniegšanu. Saņemot šādu informāciju, ja nepieciešams, Saņēmēja Valsts var konsultēties ar Pieprasītāju Valsti par šādas informācijas saņemšanu.

3. Tiklīdz galīgais lēmums attiecībā uz prasību tiek pieņemts, Saņēmēja Valsts vai Pieprasītāja Valsts, atkarībā no apstākļiem, informē otru Valsti par šo lēmumu un tā ietekmi uz palīdzības pieprasījumu.

V NODAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

24.pants

Konvencijas ieviešana

1. Puses sazinās viena ar otru par Konvencijas ieviešanu izmantojot to kompetentās iestādes. Šim nolūkam kompetentās iestādes var sazināties tieši vai pilnvarot pakļautībā esošās iestādes rīkoties to vārdā. Divu vai vairāku pušu kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par savstarpējiem Konvencijas piemērošanas noteikumiem.

2. Ja Saņēmēja Valsts uzskata, ka Konvencijas piemērošana konkrētā gadījumā var novest pie nopietnām un nevēlamām sekām, Saņēmējas Valsts vai Pieprasītājas Valsts kompetentās iestādes savstarpēji konsultējās un cenšas atrisināt šo situāciju savstarpēji vienojoties.

3. Koordinējošā iestāde, kuras sastāvā ir Pušu kompetento iestāžu pārstāvji, ESAO vadībā pārrauga Konvencijas piemērošanu un attīstību. Koordinējošā iestāde iesaka iespējamos pasākumus, lai īstenotu Konvencijas galvenos mērķus. Jo īpaši tā darbojas, kā forums, kurā apzina un izpēta jaunas metodes un procesus, lai paplašinātu starptautisko sadarbību nodokļu jomā, un, ja nepieciešams, tā var ieteikt veikt labojumus vai grozījumus Konvencijā. Pusei, kas ir parakstījusi, bet vēl nav ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi Konvenciju, ir tiesības piedalīties koordinējošās iestādes sanāksmēs, kā novērotājiem.

4. Puse drīkst lūgt koordinējošo iestādi sniegt viedokli par Konvencijas noteikumu ieviešanu.

5. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas sarežģījumi vai šaubas attiecībā uz Konvencijas ieviešanu vai skaidrošanu, šo Pušu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties cenšas atrisināt šo situāciju. Par panākto vienošanos ir jāinformē koordinējošā iestāde.

6. ESAO ģenerālsekretārs informē Puses un Valstis, kas parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas Konvenciju, par koordinējošās iestādes pieņemtajiem 4.punktā minētajiem lēmumiem un 5.punktā minētajām panāktajām savstarpējām vienošanām.

25.pants

Valoda

Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz tiem ir sniedzami kādā no ESAO un Eiropas Padomes oficiālajām valodām, vai citā valodā par kuru divpusēji ir vienojušās Līgumslēdzējas Valstis.

26.pants

Izmaksas

Ja vien Puses savstarpēji nav vienojušās savādāk, tad:

a) palīdzības sniegšanas laikā radušos kārtējos izdevumus sedz Saņēmēja Valsts;

b) palīdzības sniegšanas laikā radušos ārkārtas izdevumus sedz Pieprasītāja Valsts.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27.pants

Citi starptautiskie līgumi vai pasākumi

1. Šajā Konvencijā noteiktās palīdzības sniegšanas iespējas neierobežo, ne arī tās var tikt ierobežotas ar spēkā esošajiem vai jauniem starptautiskajiem līgumiem vai citiem pasākumiem starp Valstīm, kā arī ar citiem sadarbības mehānismiem nodokļu jautājumos.

2. Neatkarīgi no 1.punktā noteiktā, tās Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis var piemērot, savās savstarpējās attiecībās Konvencijā noteiktās palīdzības iespējas, ja tās atļauj plašāku sadarbību, kā to paredz piemērojamie Eiropas Savienības noteikumi.

28.pants

Konvencijas parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes un ESAO dalībvalstīm. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Vienam no Depozitārijiem ir jādeponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akti.

2. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā piecas Valstis 1.punktā minētajā kārtībā ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties Konvencijā noteiktās saistības.

3. Attiecībā uz jebkuru Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsti, kas pēc tam apliecina savu piekrišanu pievienoties Konvencijai, Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā ir deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akts.

4. Jebkura Eiropas Padomes vai ESAO dalībvalsts, kas kļūst par Konvencijas Pusi pēc 2010.gada 27.maijā parakstīšanai atvērtā Protokola, kas groza Konvenciju (turpmāk - 2010.gada Protokols) stāšanās spēkā, ir ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas Puse, ja vien tā neizsaka citādu nodomu par to rakstiski informējot vienu no Depozitārijiem.

5. Pēc 2010.gada Protokola stāšanās spēkā, jebkura valsts, kas nav Eiropas Padomes un ESAO dalībvalsts, var lūgt uzaicināt to parakstīt ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju. Visi šāda veida pieprasījumi ir jāsūta Depozitārijam, kas to pārsūta Pusēm. Depozitārijs informē arī Eiropas Padomes Ministru Komiteju un ESAO Padomi. Lēmums par valstu, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par Konvencijas Pusēm, uzaicināšanu tiek pieņemts Pusēm vienojoties izmantojot koordinējošo iestādi. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas ratificējusi ar 2010.gada Protokolu grozīto Konvenciju saskaņā ar šajā punkta noteikto, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā ratifikācijas raksts ir deponēts pie viena no Depozitārijiem.

6. Ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas noteikumi attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā ar taksācijas periodu, kas sākas 1.janvārī vai pēc tā, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī, vai ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz administratīvo palīdzību, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu, kalendārā gada 1.janvārī vai pēc tā, kas seko gadam, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī. Jebkuras divas vai vairākas valstis var savstarpēji vienoties, ka ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija attiecībā uz administratīvo palīdzību stājas spēkā par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu uzlikšanu.

7. Neskatoties uz 6.punktā noteikto, ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas noteikumi attiecībā uz nodokļu lietām, kas ietver apzinātu rīcību, par kuru saskaņā ar Pieprasītājas Puses krimināltiesību normatīvajiem aktiem noteikta kriminālatbildība, attiecībā uz Pusi tiek piemēroti ar spēkā stāšanās datumu, attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem vai nodokļu uzlikšanu.

29.pants

Konvencijas teritoriālā piemērošana

1. Katra Valsts parakstīšanas laikā vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas rakstu var noteikt teritoriju vai teritorijas uz kurām šī Konvencija attiecas.

2. Katra Valsts jebkurā vēlākā laikā, nosūtot paziņojumu vienam no Depozitārijiem, var paplašināt Konvencijas piemērošanu uz citām teritorijām, kas norādītas paziņojumā. Attiecībā uz šīm teritorijām Konvencija stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkuru, atbilstoši abos iepriekšējos punktos noteiktajam, iesniegto paziņojumu, kurā uzskaitītas teritorijas, var atsaukt ar vienam no Depozitārijiem nosūtītu paziņojumu. Atsaukums stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30.pants

Atrunas

1. Katra Valsts parakstīšanas brīdī, vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanas brīdī, vai vēlākā laikā, var paziņot, ka tā atrunā savas tiesības:

a) nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz citas Puses 2.panta 1.punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām nodokļu kategorijām, ar noteikumu, ka tā Konvencijas A pielikumā nav iekļāvusi jebkurus šīs kategorijas iekšzemes nodokļus;

b) nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā uz vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;

c) nesniegt palīdzību attiecībā uz nodokļu prasījumu, kas attiecībā uz šo valsti pastāv uz Konvencijas spēkā stāšanās datumu, vai, ja saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu ir noteikta atruna, kas pastāv pirms datuma, ar kuru atsaukta šāda atruna attiecībā uz attiecīgo nodokļu kategoriju;

d) nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;

e) neveikt dokumentu izsniegšanu izmantojot pastu, kā noteikts 17.panta 3.punktā;

f) piemērot 28.panta 7.punktu, tikai, lai sniegtu administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākas 1.janvārī, vai pēc tā, trešajā gadā pirms gada, kad ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti, vai ja attiecībā uz administratīvo palīdzību attiecībā uz nodokļu uzlikšanu nav taksācijas perioda, ar 1.janvāri vai pēc tā, trešajā gadā, pirms gada, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti.

2. Citas atrunas nevar tik noteiktas.

3. Pēc Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz Pusi, tā drīkst noteikt vienu vai vairākas 1.punktā minētās atrunas, kuras tā nav noteikusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā. Šīs atrunas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā viens no Depozitārijiem ir saņēmis atrunu.

4. Katra Puse, kas atbilstoši 1. un 3.punktam ir noteikusi atrunu, var to pilnībā vai daļēji atsaukt nosūtot paziņojumu vienam no Depozitārijiem. Atsaukums stājās spēkā datumā, kad attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu.

5. Katra Puse, kas ir noteikusi atrunu attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem, nevar prasīt jebkurai citai Pusei piemērot šos noteikumus, ja atruna ir daļēja, Puse var prasīt šo noteikumu piemērošanu tiktāl, ciktāl tā pati tos ir pieņēmusi.

31.pants

Denonsēšana (atcelšana)

1. Katra Puse jebkurā laikā var izbeigt šo Konvenciju nosūtot vienam no Depozitārijiem paziņojumu.

2. Šāda izbeigšana stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkurai Pusei, kas izbeidz Konvenciju, paliek saistoši 22.panta noteikumi kamēr tās rīcībā ir jebkādi dokumenti vai informācija, kas iegūta saskaņā ar šo Konvenciju.

32.pants

Depozitāriji un to funkcijas

1. Depozitārijs, kas ir saņēmis rakstu, notu vai paziņojumu informē Eiropas Padomes, ESAO dalībvalstis un šīs Konvencijas Puses par:

a) jebkuru parakstīšanu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanu;

c) jebkuru datumu, kad šī Konvencija saskaņā ar 28. un 29.pantu ir stājusies spēkā;

d) visiem paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 4.panta 3.punktu un 9.panta 3.punktu un par visiem atsauktajiem šāda veida paziņojumiem;

e) visām atrunām, kas noteiktas saskaņā ar 30.pantu un saskaņā ar 30.panta 4.punktu iesniegtajiem atrunu atsaukumiem;

f) visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 2.panta 3. vai 4.punktu, 3.panta 3.punktu, 29.pantu un 31.panta 1.punktu;

g) jebkuru citu dokumentu, notu vai paziņojumu attiecībā uz šo Konvenciju.

2. Depozitārijs, kas saņem vai sniedz paziņojumu saskaņā ar 1.punkta noteikumiem, par to nekavējoties informē otru Depozitāriju.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvenciju sastādījuši Depozitāriji 2011.gada 1. jūnijā saskaņā ar Protokola ar ko groza Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā X.4.pantu angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, divos eksemplāros no kuriem viens tiek deponēts katra Depozitārija arhīvā. Depozitāriji katrai Pusei nosūta ar 2010.gada Protokolu grozītās Konvencijas apliecinātu kopiju un katrai Valstij, kas tiesīga kļūt par Pusi.

2013.gada 29.maijā.

Latvijas Republikas
valdības vārdā
Latvijas Republikas ārkārtējā
un pilnvarotā vēstniece
Francijas Republikā
Sanita Pavļuta-Deslandes

 

A Pielikums

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

2.panta pirmās daļas a) punkta (i) apakšpunkts:

- uzņēmumu ienākuma nodoklis;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

2.panta pirmās daļas a) punkta (ii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas a) punkta (iii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (i) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (ii) apakšpunkts: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts A iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts B iedaļa:

- nekustamā īpašuma nodoklis.

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts C iedaļa:

- pievienotās vērtības nodoklis.

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts D iedaļa:

- akcīzes nodoklis

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts E iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts F iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts G iedaļa: -

2.panta pirmās daļas b) punkta (iv) apakšpunkts: -

 

B Pielikums

Kompetentā iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 01.06.2011.
Stājas spēkā:
 01.11.2014.
Parakstīts:
 29.05.2013.
Pievienošanās:
 15.07.2014.
Pieņemšanas vieta: 
Strasbūra
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Ir
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 92, 14.05.2014.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Deklarācija
  • Citi saistītie dokumenti
1124
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"