1. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai saglabātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un veicinātu tā izmantošanu atbilstoši funkcijām, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi.

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. sagatavot un iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai priekšlikumus par Dzelzceļa likuma 7.¹ panta astotajā daļā minēto finanšu līdzekļu piešķiršanu vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem);

2.2. izskatīt Valsts dzelzceļa administrācijas piešķirtā finansējuma saņēmēju pārskatus par tā izlietojumu un sniegt Valsts dzelzceļa administrācijai rekomendācijas šo pārskatu apstiprināšanai;

2.3. veicināt valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi.

3. Padomei ir šādas tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem) pārskatu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un tā pamatojumu;

3.2. sniegt ieteikumus vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem) darbības pilnveidošanai un sadarbības veicināšanai ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

3.3. izskatīt jautājumus, kas attiecas uz sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kuras iesaistītas vēsturiskā mantojuma dzelzceļa saglabāšanā un izmantošanas veicināšanā atbilstoši funkcijām, un vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem);

3.4. apzināt vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) vajadzības būtiskākajos šo objektu darbības nodrošināšanas jautājumos;

3.5. iepazīties ar Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un citu valsts institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un ar vēsturiskā mantojuma dzelzceļa darbību saistītajiem politikas plānošanas dokumentiem;

3.6. izskatīt ar vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un tā aizsargjoslu saistītos teritoriju plānojumus, infrastruktūras attīstības projektus un koncepcijas, kas var būtiski ietekmēt vēsturiskā mantojuma dzelzceļu, un izvērtēt minēto teritoriju plānojumu atbilstību vēsturiskā mantojuma dzelzceļa saglabāšanas un darbības mērķiem;

3.7. pieprasīt no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un citām valsts institūcijām un pašvaldībām padomes darbībai nepieciešamo informāciju;

3.8. pieaicināt ekspertus piedalīties padomes sēdēs.

4. Padomes sastāvā tiek deleģēti:

4.1. pa vienam pārstāvim no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gulbenes novada domes un Alūksnes novada domes;

4.2. pa vienam pārstāvim no vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā ieinteresētajām biedrībām un nodibinājumiem, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir attiecīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, – biedrības "Latvijas Dzelzceļnieku biedrība", biedrības "Bānīša draugu klubs" un nodibinājuma "Latvijas Industriālā mantojuma fonds";

4.3. pa vienam pārstāvim no vēsturiskā mantojuma dzelzceļā ietilpstošās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja, kas veic pārvadājumus vēsturiskā mantojuma dzelzceļa maršrutā, kā arī viens vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā iesaistīto personu pārstāvis, kas deleģēts pēc savstarpējas vienošanās sanāksmē, ko reizi trijos gados organizē Valsts dzelzceļa administrācija.

5. Lai satiksmes ministrs apstiprinātu padomes personālsastāvu, attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības un privātpersonas iesniedz Satiksmes ministrijā pilnvarojumus pārstāvju deleģēšanai darbam padomē.

6. Padomes priekšsēdētājs ir padomes sastāvā iekļautais Satiksmes ministrijas pārstāvis. Padomes priekšsēdētājs plāno un organizē padomes darbu un pēc padomes pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes sastāvā iekļautais Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvis.

7. Padomes sēdes ir atklātas un notiek pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai tad, ja to rakstiski pieprasa ne mazāk kā trīs padomes locekļi, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Par sēdes sasaukšanu padomes locekļus informē vismaz divas nedēļas iepriekš, nosūtot rakstisku uzaicinājumu un darba kārtības projektu.

8. Priekšlikumus par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem un ar tiem saistītos dokumentus padomes locekļi rakstiski iesniedz padomes sekretariātā vismaz nedēļu pirms padomes sēdes.

9. Padomes sekretariāts ne vēlāk kā trīs dienas pirms padomes sēdes elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem apkopotos padomes sēdes materiālus.

10. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

11. Padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

12. Padomes sēdes protokolē.

13. Padomes sekretariāta funkcijas pilda Valsts dzelzceļa administrācija.

14. Padomes sekretariāts:

14.1. nodrošina padomes darbu;

14.2. apkopo padomes locekļu priekšlikumus par padomes sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem un sagatavo dokumentus izskatīšanai padomes sēdēs;

14.3. nodrošina padomes sēžu norisi, sagatavo padomes sēdes darba kārtību, reģistrē sēdes dalībniekus (padomes locekļus un pieaicinātās personas), protokolē padomes sēdes gaitu un nodrošina padomes sēdes protokola glabāšanu;

14.4. piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes sagatavo un elektroniski nosūta padomes sēdes protokola projektu padomes locekļiem saskaņošanai.

15. Padomes sēdes protokols tiek uzskatīts par saskaņotu, ja piecu darbdienu laikā pēc protokola projekta nosūtīšanas no padomes locekļiem nav saņemti rakstiski iebildumi.

16. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs.