Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.149
Rīgā 2014.gada 18.martā (prot. Nr.17 19.§) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikums
Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likuma 15.panta 5. un 6.punktu 1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" (turpmāk – programma) projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" (turpmāk – konkurss) norises kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas un uzraudzības kārtību. 2. Konkursa mērķis ir ieviest un demonstrēt Latvijas Republikā zema oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) risinājumus – energoefektīvas tehnoloģijas un risinājumus ilgtspējīgām ēkām, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu enerģijas ražošanai un citas jaunās (inovatīvas) tehnoloģijas (tai skaitā tehnoloģiskos procesus) vai produktus (tai skaitā preces un pakalpojumus), kas samazina CO2 emisijas. 4. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants. 5. Konkursa ietvaros pieejamais programmas līdzfinansējums ir 5 000 000 euro, tai skaitā: 5.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai – 3 000 000 euro; 5.2. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai – 1 000 000 euro; 5.3. šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai – 1 000 000 euro. 6. Ja šo noteikumu 5.2. vai 5.3. apakšpunktā minētais programmas līdzfinansējums netiek izlietots, finansējumu novirza šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai. (MK 23.12.2014. noteikumu Nr.797 redakcijā) 7. Konkursa ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiks ir ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. aprīlim. 8. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta jomas: 8.1. energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana, būvējot zema enerģijas patēriņa ēkas, kā arī rekonstruējot esošas ēkas; 8.2. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai; 8.3. inovatīva (jauna) produkta vai tehnoloģijas izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ne-emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ne-ETS) sektorā, ja tas atbilst Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008. gada 9. augusts, L 214) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), 30. panta 4. punktam. Par inovatīva (jauna) produkta vai tehnoloģijas izveidi tiek uzskatīti jauni zinātniski un tehnoloģiski produkti vai tehnoloģijas, kuru izstrādi raksturo padziļināta nozares izpratne, zinātnisku metožu pielietojums, kā arī starptautiska mēroga produktu vai tehnoloģiju patentēšana (turpmāk –eksperimentālā izstrāde). 9. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās jomas ietvaros projektu var iesniegt par ēkām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm: 9.1. skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija); 9.2. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas; 9.3. muzeji un bibliotēkas (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija); 9.4. sporta ēkas (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija). 10. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās jomas ietvaros neatbalsta eksperimentālo izstrādi, kas ietver regulāru vai ierastu izmaiņu veikšanu produktos, ražošanas līnijās, ražošanas procesos, esošajos pakalpojumos vai citās operācijās darbības procesā (pat tad, ja šādas izmaiņas nozīmē uzlabojumus). 11. Vienam projektam pieejamais programmas līdzfinansējums ir: 11.1. 175 000–1 000 000 euro – šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās atbalsta jomas projektam; 11.2. 175 000–500 000 euro – šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētās atbalsta jomas projektam; 11.3. 175 000–300 000 euro – šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās atbalsta jomas projektam. 12. Programmas līdzfinansējumu komersantiem sniedz šādi: 12.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai jomai – atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 21. un 23. panta nosacījumiem; 12.2. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai jomai – atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta nosacījumiem; 12.3. šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai jomai – atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 800/2008 31. panta nosacījumiem eksperimentālajai izstrādei; 12.4. šo noteikumu 26.1., 26.2., 26.3., 26.4., 26.5., 27.1., 27.2. un 28.5. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai – atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 26. panta nosacījumiem atbalstam konsultācijām mazajiem un vidējiem komersantiem. 13. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā programmas atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz: 13.1. šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajās atbalsta jomās: 13.1.1. 65 % – mikro (sīkajiem) un mazajiem komersantiem; 13.1.2. 55 % – vidējiem komersantiem; 13.1.3. 45 % – lielajiem komersantiem; 13.1.4. 85 % – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm; 13.1.5. 90 % – biedrībām, nodibinājumiem; 13.2. šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, kurā visus projektu iesniedzējus vērtē kā komersantus atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. pielikumam un uz tiem attiecināmas Komisijas regulas Nr. 800/2008 31. panta 3. punkta "c" apakšpunktā un 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktās atbalsta intensitātes: 13.2.1. 45 % – mikro (sīkajiem) un mazajiem komersantiem; 13.2.2. 35 % – vidējiem komersantiem; 13.2.3. 25 % – lielajiem komersantiem. 14. Atbalsta intensitāti komersantiem šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajā atbalsta jomā palielina par 15 %, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 14.1. projekts paredz vismaz divu neatkarīgu komersantu efektīvu sadarbību (apakšuzņēmumu līgumus neuzskata par efektīvu sadarbību), no kuriem vismaz viens ir mazais vai vidējais komersants, un neviens no projektā iesaistītajiem komersantiem nesedz vairāk par 60 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, neiekļaujot programmas līdzfinansējumu. Atbalsta intensitāti nosaka katram atbalsta saņēmējam; 14.2. projekts ietver komersanta un pētniecības organizācijas sadarbību, pētniecības organizācija sedz vismaz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un tai ir tiesības publicēt projekta ietvaros veikto pētījumu rezultātus. 15. Ja projekta iesniegums, ko šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajā atbalsta jomā iesniegusi tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, biedrība vai nodibinājums, tiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsta projekts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) piemēro šo noteikumu nosacījumus, kas attiecas uz komersantiem. 16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja: 16.1. projekta iesniegums aģentūrā ir iesniegts noteiktajā termiņā; 16.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst mikro (sīkā), mazā, vidējā komersanta vai lielā komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. pielikumam (ja attiecināms); 16.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot uz zemes vai ēkā, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 16.3.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā; 16.3.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam lietojumā vai valdījumā (attiecas, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde); 16.3.3. īpašumtiesības vai nomas tiesības uz to ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas; 16.4. ēku izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai (attiecināms uz pašvaldību, kas īsteno projektu šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajās jomās); 16.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kurās vismaz divus pēdējos kalendāra gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas aģentūrā ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība (attiecināms uz komersantiem, ja īsteno projektu šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajās jomās). 17. Uz līdzfinansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja: 17.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu"; 17.2. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; 17.3. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 17.4. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; 17.5. projekta iesniedzējs ir sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.2 panta trešajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma vai Krimināllikuma 280. panta otrajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai tam ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiska persona) par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu; 17.6. projektā plānots ražot enerģiju hidroelektrostacijās vai koģenerācijas stacijās; 17.7. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. panta 3. punktu. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstāma atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. panta 3. punktam un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta pabeigšanas; 17.8. projekta iesniedzējs vai projekta partneris ir komersants, kas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam: 17.8.1. mikro (sīkais), mazais vai vidējais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punktā minētajiem nosacījumiem; 17.8.2. lielais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tam: 17.8.2.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, komersants atrodas sanācijas procesā vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta; 17.8.2.2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, kā arī ir konstatējamas šo noteikumu 17.8.2.4. apakšpunktā minētās pazīmes; 17.8.2.3. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir novērojamas grūtībās nonākuša komersanta pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un ir konstatējamas šo noteikumu 17.8.2.4. apakšpunktā minētās pazīmes; 17.8.2.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs komersantu līdz nespējai turpināt darbību; 17.9. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai citiem finanšu līdzekļiem; 17.10. Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un lēmums ir spēkā esošs (attiecināms, ja projekta ietvaros īsteno šo noteikumu 22.8. vai 23.2. apakšpunktā minētās aktivitātes). 18. Šo noteikumu 8. punktā minētajās jomās projekta iesniedzējs projektu īsteno patstāvīgi vai kopā ar vienu vai vairākiem projekta partneriem (turpmāk – projekta partneris). Projekta partneris var būt no donorvalstīm (Norvēģijas Karaliste, Īslande un Lihtenšteinas Firstiste) un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta saņēmējvalstīm (Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija). 19. Projekta partneris, ja tas ir komersants, atbilst mikro (sīkā), mazā vai vidējā komersanta kategorijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. pielikumā minētajiem nosacījumiem mikro (sīkajam), mazajam vai vidējam komersantam vai lielā komersanta kategorijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 2. panta 8. punktu. 20. Ja projekts tiek īstenots partnerībā, projekta iesniedzējs iesniedz partnerības apliecinājumu un projekta partnerības līguma projektu latviešu valodā (attiecināms, ja partneris ir no Latvijas) un angļu valodā (attiecināms, ja ir ārvalstu partneris). Partnerības līguma projektā iekļauj vismaz šādu informāciju: 20.1. pušu atbildība, pienākumi un tiesības, tai skaitā projekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto intelektuālo un materiālo labumu īpašumtiesības; 20.2. finanšu nosacījumi, tai skaitā projekta partnerim paredzēto programmas līdzfinansējuma daļu un izmaksu attiecināmības nosacījumi; 20.3. nosacījumi valūtas konvertācijas izdevumiem un to kompensācijas kārtībai; 20.4. pārbaužu un auditu veikšanas nosacījumi; 20.5. projekta partnera īstenoto aktivitāšu detalizēts budžets, norādot vienības un vienas vienības izmaksas, finanšu plūsmu; 20.6. strīdu risināšanas kārtība. 21. Projekta iesniedzējs un projekta partneris ir tieši iesaistīti projekta īstenošanā – tie nevar darboties kā starpnieki, kuri projekta īstenošanu veic nevis pamatā ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem), bet lielāko daļu aktivitāšu vai finansējuma nodod apakšuzņēmējiem. 22. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai atbalstāmās projekta aktivitātes ir: 22.1. energoaudita pārskata sagatavošana un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde (ēkas rekonstrukcijas projektā), un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšana (jaunbūves projektā); 22.2. būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 22.3. būvniecības tāmes izstrāde; 22.4. zvērināta revidenta atzinuma sagatavošana (attiecas tikai uz komersantiem); 22.5. zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība; 22.6. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu veikšana; 22.7. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem energoresursiem – siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (saules kolektori, granulu vai šķeldas apkures katli, siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma tabulai) iegāde, uzstādīšana un pieslēgšana, ja iekārtas uzstādītā nominālā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk kā par 10 %; 22.8. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju (vēja elektrostaciju un saules elektrostaciju) iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana un pieslēgšana elektriskajai sistēmai; 22.9. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā (gaiscaurlaidības testu veikšana un termofotografēšana); 22.10. projekta demonstrēšanas (informatīvi pasākumi, stendu vai ekspozīciju izveide, kuri skaidro un palīdz izprast projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazinājumu (turpmāk – demonstrēšanas pasākumi)) un publicitātes pasākumi. 23. Šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai atbalstāmās projekta aktivitātes ir: 23.1. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem energoresursiem – siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (saules kolektori, granulu vai šķeldas apkures katli, siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma tabulai) iegāde, uzstādīšana un pieslēgšana, ja iekārtas uzstādītā nominālā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk kā par 10 %; 23.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju (vēja elektrostaciju un saules elektrostaciju) iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana un pieslēgšana elektriskajai sistēmai; 23.3. dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 23.4. būvniecības tāmes sagatavošana; 23.5. projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumi. 24. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai atbalstāmās projekta aktivitātes ir: 24.1. produkta vai tehnoloģijas izveide, testēšana un demonstrēšana (ar nosacījumu, ka produktam un tehnoloģijai ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma ne-ETS sektorā potenciāls un praktiska pielietojuma iespējas); 24.2. esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ne-ETS sektorā; 24.3. projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumi. 25. Projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās: 25.1. ir faktiski radušās līdzfinansējuma saņēmējam vai projekta partnerim izmaksu attiecināmības periodā, kas norādīts projekta līgumā, un: 25.1.1. šo noteikumu 26.6., 26.7., 26.8., 26.9., 26.10., 26.11., 26.12., 27.3., 27.4. un 27.5. apakšpunktā un 28. (izņemot 28.5. apakšpunktu) un 29. punktā minētās izmaksas ir radušās pēc līguma ar aģentūru noslēgšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām; 25.1.2. šo noteikumu 26.1., 26.2., 26.3., 26.4., 26.5., 27.1., 27.2. un 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un: 25.1.2.1. mikro (sīkā), mazā vai vidējā komersanta gadījumā atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 8. panta 2. punkta prasībām; 25.1.2.2. lielo uzņēmumu gadījumā atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 8. panta 3. punkta prasībām; 25.2. ir saistītas ar projekta mērķi, nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai un paredzētas apstiprinātā projekta budžetā; 25.3. ir samērīgas un nepieciešamas projekta īstenošanai; 25.4. ir izlietotas vienīgi projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai un veiktas, ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma, efektivitātes, kā arī nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai tā daļa; 25.5. ir iekļautas attaisnojuma dokumentos grāmatvedībā un apmaksātas un pakalpojumi ir sniegti vai preces ir piegādātas projekta līgumā noteiktajā izmaksu attiecināmības periodā. Izmaksas, par kurām rēķins izrakstīts izmaksu attiecināmības perioda pēdējā mēnesī, arī tiek uzskatītas par attiecināmajām izmaksām, ja maksājums par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm ir veikts 30 dienu laikā pēc attiecināmības perioda beigu datuma; 25.6. ir uzskaitītas līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta partnera grāmatvedības un nodokļu uzskaites reģistros, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli; 25.7. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas; 25.8. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi tā komersanta, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, biedrības vai nodibinājuma aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka; 25.9. atbilst šo noteikumu 30. un 31. punktā minētajiem nosacījumiem. 26. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai projekta iesniedzējiem un projekta partneriem attiecināmās izmaksas ir: 26.1. energoaudita pārskata, tehniskās apsekošanas atzinuma un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina sagatavošanas izmaksas; 26.2. būvniecības tāmes izstrādes izmaksas; 26.3. dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas izmaksas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 26.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas; 26.5. zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas izmaksas (attiecas tikai uz komersantiem); 26.6. būvniecības izmaksas jaunbūvei (ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm); 26.7. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai (ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm); 26.8. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (saules kolektoru, siltumsūkņu, granulu vai šķeldas apkures katlu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem energoresursiem; 26.9. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju (vēja elektrostaciju un saules elektrostaciju) izmaksas – iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana un pieslēgšana elektriskajai sistēmai, ja elektropārvades līnija, elektroietaises un cita attiecīgā infrastruktūra paliek projekta iesniedzēja īpašumā; 26.10. projekta ietvaros piesaistīto speciālistu apmācība, ja speciālistu apmācības izmaksas sastāda daļu no pamatlīdzekļa vērtības; 26.11. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu; 26.12. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta. 27. Šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai projekta iesniedzējiem un projekta partneriem attiecināmās izmaksas ir: 27.1. dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas izmaksas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 27.2. būvniecības tāmes sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas; 27.3. atjaunojamo energoresursu izmantošanai paredzēto tehnoloģiju (saules kolektoru, biomasas granulu un šķeldas katlu, siltuma sūkņu, saules elektrostaciju un vēja elektrostaciju) iegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar to darbības nodrošināšanu (tai skaitā projekta ietvaros piesaistīto speciālistu apmācība, ja speciālistu apmācības izmaksas sastāda daļu no pamatlīdzekļa vērtības (tās grāmato kopā ar pamatlīdzekli), un tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, ja elektropārvades līnija un elektroietaises paliek projekta iesniedzēja īpašumā); 27.4. būvdarbu veikšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm; 27.5. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta. 28. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai projekta iesniedzējiem un projekta partneriem attiecināmās izmaksas ir: 28.1. projekta īstenošanā iesaistītā personāla (piemēram, pētnieku, zinātniski tehniskā personāla un palīgpersonāla (turpmāk – personāls)) atalgojums un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla vidējā atalgojuma izmaksas attiecīgajā valstī, ja ar projekta īstenošanā iesaistīto personālu slēdz darba līgumu; 28.2. darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par projekta īstenošanā iesaistīto personālu; 28.3. personāla pakalpojumu izmaksas atbilstoši vidējām tirgus cenām, ja ar personālu slēdz uzņēmuma vai pakalpojumu līgumu (līguma summā iekļauj visas nepieciešamās izmaksas pakalpojumu nodrošināšanai, projekta budžetā tās atsevišķi neplāno); 28.4. projekta īstenošanā iesaistītā personāla komandējumu (darba braucienu) izmaksas, kuras ir attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi; 28.5. ārējo pakalpojumu izmaksas, kas bijušas nepieciešamas, lai sasniegtu projekta mērķi (piemēram, juridiskie pakalpojumi, grāmatvedības pakalpojumi); 28.6. līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un tajā nav konstatētas slepenas norunas pazīmes. Ja licenču un patentu darbības laiks pārsniedz laiku, kas nepieciešams šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās jomas aktivitāšu īstenošanai, par attiecināmām izmaksām uzskatāmas tikai licenču un patentu amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 28.7. aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas, ja tās atbilst vidējām tirgus cenām un to iegāde ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai. Ja nepieciešamā aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu (tai skaitā instrumentu) izmantošanas laiks projektā neaptver šo instrumentu un iekārtu visu lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta termiņam, un tās aprēķina saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 28.8. materiālu un izejvielu izmaksas, ja to iegāde ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai; 28.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta. 29. Papildus šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, ja tie neīsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu, šo noteikumu 8. punktā minētajām atbalsta jomām attiecināmās izmaksas ir: 29.1. publicitātes un demonstrēšanas pasākumu izmaksas, tai skaitā ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (tikai šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai; pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas; 29.2. projekta administratīvās izmaksas, kas ietver: 29.2.1. projekta administratīvā personāla atlīdzību – darba alga, slimības nauda (darbnespējas lapa A), ikgadējais atvaļinājums; 29.2.2. darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 29.2.3. projekta administrēšanā iesaistītā personāla vietējo un ārvalstu komandējumu (darba braucienu) izmaksas, kuras ir attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi; 29.2.4. izmaksas administratīvo funkciju nodrošināšanai: 29.2.4.1. tehniskā aprīkojuma nomas izmaksas; 29.2.4.2. sakaru pakalpojumu (piemēram, telekomunikācijas, internets, pasta pakalpojumi) izmaksas; 29.2.4.3. kancelejas un biroja preču izmaksas. 30. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi nosacījumi: 30.1. energoaudita pārskata, tehniskās apsekošanas atzinuma un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina sagatavošanas, zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas, dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tāmes izstrādes, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksu kopējā summa nepārsniedz 10 % no projektā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām; 30.2. pieslēguma izmaksas elektriskajai sistēmai šo noteikumu 26.9. un 27.3. apakšpunktā minētajām elektroenerģiju ražojošām tehnoloģijām nepārsniedz 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām; 30.3. projekta administratīvās izmaksas, publicitātes un demonstrēšanas pasākumu izmaksas, tai skaitā ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām; 30.4. ja projekta iesniedzējs ir komersants: 30.4.1. šo noteikumu 26.6. un 26.7. apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 21. panta 3. punkta prasībām, īstenojot šo noteikumu 22.5. un 22.6. apakšpunktā minētās aktivitātes; 30.4.2. šo noteikumu 26.8., 26.9. un 27.3. apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta 3. punkta prasībām, īstenojot šo noteikumu 22.7., 22.8., 23.1. un 23.2. apakšpunktā minētās aktivitātes; 30.4.3. šo noteikumu 28.1., 28.2, 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6. apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 31. panta prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1. un 24.2. apakšpunktā minētās aktivitātes; 30.4.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas tiek iegrāmatotas kā veiktās ieguldījuma izmaksas, īstenojot šo noteikumu 22.5., 22.6., 22.7., 22.8., 23.1. un 23.2. apakšpunktā minētās aktivitātes; 30.4.5. šo noteikumu 26.1., 26.2., 26.3., 26.4., 26.5., 27.1., 27.2. un 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 26. panta 2. un 3. punkta prasībām un ir attiecināmas 50 % apmērā; 30.4.6. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai par attiecināmām izmaksām uzskata projekta iesniedzēja papildu izmaksas (atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 21. panta 3. punkta prasībām), lai sasniegtu augstāku energotaupības līmeni, nekā noteikts Kopienas standartos, un projekta iesniedzēja papildu izmaksas (atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta 3. punkta prasībām), kas radušās no starpības starp izmaksām, pārejot uz apkures vai karstā ūdens sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, un jaunas fosilo energoresursu apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām (bez atbalsta vides jomā). Attiecināmajās izmaksās netiek iekļauti saimnieciskie ieguvumi un tehnoloģijas darbības izmaksas. Papildu izmaksas ir attiecināmas, ja: 30.4.6.1. ēkas rekonstrukcijas projektā attiecināmās izmaksas attiecas uz zemas enerģijas rekonstrukcijas darbiem ēkas esošajās norobežojošās konstrukcijās. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tām attiecināmās izmaksas aprēķina kā jaunbūves projektā; 30.4.6.2. jaunbūvei attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas, ko veido starpība starp aprēķinātajām zema enerģijas patēriņa būvniecības izmaksām un būvniecības izmaksām, kas izpilda minimāli nepieciešamās būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" noteiktās prasības; 30.4.7. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas (atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta 3. punkta prasībām), kas radušās no starpības starp izmaksām, pārejot uz apkures vai karstā ūdens sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, un jaunas fosilo energoresursu apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām (bez atbalsta vides jomā). Attiecināmās izmaksas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam; 30.4.8. ja šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās atbalsta jomas projekti vēlāk tiek izmantoti komerciālos nolūkos, visi ienākumi tiek atskaitīti no projekta attiecināmajām izmaksām; 30.4.9. ja komersants ir saņēmis riska kapitālu, tad projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 7. panta 5. punkta "a" apakšpunktā minētos nosacījumus. 31. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās atbalsta jomas projekta kopējās attiecināmās izmaksas nosaka atkarībā no plānotā enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas apkurināmās platības kvadrātmetru. Maksimālās kopējās būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksas, no kurām aprēķina attiecināmās izmaksas, uz vienu kvadrātmetru (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) nepārsniedz: 31.1. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir mazāks vai vienāds ar 15 kWh/m2 gadā, – 1400 euro/m2 jaunbūves projektā un 420 euro/m2 rekonstrukcijas projektā; 31.2. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 15 kWh/m2 gadā un mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā, – 1200 euro/m2 jaunbūves projektā un 350 euro/m2 rekonstrukcijas projektā. 32. Attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru (tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 30. un 31. punktā minētos ierobežojumus), sedz līdzfinansējuma saņēmējs. 33. Konkursa ietvaros projektu iesniedzējiem un projektu partneriem neattiecināmas ir: 33.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 30. punktā minētajiem nosacījumiem; 33.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 31. punktā minētos izmaksu ierobežojumus; 33.3. izmaksas, kas radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar aģentūru (izņemot šo noteikumu 25.1.2. apakšpunktā minēto gadījumu); 33.4. izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām; 33.5. sadzīves elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (tai skaitā veļas mazgājamo mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts); 33.6. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas; 33.7. līzinga un nomas, kā arī līzinga un nomas darījumu izmaksas (izņemot tehniskā aprīkojuma nomas izmaksas administratīvo funkciju nodrošināšanai); 33.8. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi; 33.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta; 33.10. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām vai tajos ietvertajiem principiem; 33.11. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 33.12. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai; 33.13. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas; 33.14. izmaksas, kuras saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, biedrība vai nodibinājums; 33.15. efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi; 33.16. būvniecības izmaksas, kas saistītas ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas ēku un palīgēku būvniecību, siltumenerģijas pārvades un sadales trašu būvniecību; 33.17. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas; 33.18. citas izmaksas, kas nav noteiktas par attiecināmām. 34. Izmaksas, kas saistītas ar publicitātes un demonstrēšanas pasākumiem projekta ieviešanas gaitā, kā arī projekta administratīvās izmaksas komersantiem ir neattiecināmas. 35. Projekta izmaksu tāmē iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no līdzfinansējuma saņēmēja līdzekļiem. 37. Aģentūra konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv), kā arī aģentūras tīmekļa vietnē (www.vraa.gov.lv), un nosūta informāciju publicēšanai vadošās iestādes uzturētajā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta tīmekļa vietnē (www.eeagrants.lv) latviešu valodā un Finanšu instrumenta biroja uzturētajā tīmekļa vietnē (www.eeagrants.org) angļu valodā. 38. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursā pieejamo programmas līdzfinansējumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (aģentūras adresi). 39. Aģentūra ne vēlāk kā trīs mēnešus līdz konkursa beigu termiņam ievieto aģentūras tīmekļa vietnē vadlīnijas projektu iesniedzējiem par projekta iesnieguma aizpildīšanu. Projektu iesniedzēji pēc konkursa izsludināšanas var uzdot aģentūrai jautājumus par konkursa noteikumiem, nosūtot tos uz aģentūras elektronisko pasta adresi pasts@vraa.gov.lv ar norādi "Atklāta konkursa jautājums". Jautājumus var iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms konkursa termiņa beigām. Aģentūra piecu darbdienu laikā sniedz atbildes uz jautājumiem, ievietojot informāciju aģentūras tīmekļa vietnē (www.vraa.gov.lv). 40. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir seši kalendāra mēneši no konkursa izsludināšanas dienas. Projekta iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā divus mēnešus pirms konkursa beigu termiņa. 41. Projekta iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu katrā no šo noteikumu 8. punktā minētajām atbalsta jomām. 43. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz aģentūrā aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums) un šādus papildu dokumentus (turpmāk – projekta iesniegums): 43.1. šo noteikumu 8. punktā minētajām atbalsta jomām: 43.1.1. deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mikro (sīkajai), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms); 43.1.2. pilnvaru attiecīgajai personai parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms); 43.1.3. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu (kopija) vai ilgtermiņa nomas līgumu (kopija), līgumu vai iestādes lēmuma izrakstu, uz kura pamata objekts nodots projekta iesniedzējam lietojumā vai valdījumā (ja attiecināms); 43.1.4. projekta iesniedzēja – komersanta lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījis projekta iesniedzēja paraksttiesīgs pārstāvis un kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas (programmas līdzfinansējums un projekta iesniedzēja finansējums) un neattiecināmās izmaksas, kā arī persona, kas nodrošinās vai sniegs projekta finansējumu. Lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem: 43.1.4.1. ja finansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir projekta finansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms; 43.1.4.2. ja finansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt šo kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai; 43.1.4.3. ja finansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka finansētāja rīcībā ir projekta finansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms; 43.1.5. projekta iesniedzēja – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes (izņemot valsts budžeta iestādi), biedrības vai nodibinājuma lēmumu par projekta īstenošanu (ja attiecināms), kuru parakstījis paraksttiesīgs pārstāvis un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas – projekta attiecināmās izmaksas (programmas līdzfinansējums un projekta iesniedzēja finansējums) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, biedrība vai nodibinājums vai tās dibinātājs nodrošinās projekta finansējumu. Ja šajā apakšpunktā minētās personas nesniedz projekta finansējumu, projekta iesniedzējs lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem: 43.1.5.1. ja finansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu par to, ka kredītiestāde garantē nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai; 43.1.5.2. ja finansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka finansētāja rīcībā ir projekta finansēšanai (projekta attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms; 43.1.6. partnerības apliecinājumu un partnerības līguma projekta kopiju; 43.1.7. ārvalsts nodokļu administrēšanas iestādes izdotu izziņu (jābūt izsniegtai ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), kas apliecina, ka ārvalstu projekta partnerim projekta iesniegšanas brīdī nav nodokļu parādu valstī, kurā ir tā galvenā darbības vieta (ja attiecināms); 43.2. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai: 43.2.1. sertificēta energoauditora veiktu energoaudita pārskatu (ēkas rekonstrukcijas projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam; 43.2.2. sertificēta energoauditora veiktu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu jaunbūves projektā; 43.2.3. attiecināmo izmaksu aprēķinu jaunbūvei atbilstoši šo noteikumu 30.4.6.2. apakšpunktam (jaunbūves projektā); 43.2.4. izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jaunas fosilo energoresursu apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures vai karstā ūdens sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, īstenojot šo noteikumu 22.7. un 22.8. apakšpunktā minētās aktivitātes saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta 3. punktu (attiecas uz komersantiem, biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību) (ja attiecināms); 43.2.5. būvvaldē akceptētu būvprojektu tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai projekta grafisko daļu, kas atbilst šo noteikumu 4. pielikuma 4. punktā minētajām prasībām; 43.2.6. tehniskās apsekošanas atzinumu atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (ēkas rekonstrukcijas projektā); 43.2.7. būvniecības tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem; 43.2.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas aprakstu, kas ietver vismaz šādu informāciju: projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, principiālā shēma, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošiem rādītājiem (ja attiecināms); 43.2.9. dokumentu kopijas par saražoto, patērēto un pārdoto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu; 43.2.10. zvērināta revidenta atzinumu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21. pantam. Atzinumā iekļauj attiecināmo izmaksu aprēķinu šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētās atbalsta jomas ietvaros jaunbūves un rekonstrukcijas atbalstāmajām aktivitātēm (attiecas uz komersantiem, biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību); 43.3. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai: 43.3.1. atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas aprakstu, kas ietver vismaz šādu informāciju: projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, principiālā shēma, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji; 43.3.2. dokumentu kopijas par saražoto, patērēto un pārdoto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu; 43.3.3. informāciju par vēja resursu instrumentālajiem mērījumiem, kas veikti ne zemāk kā 50 metru augstumā un ne tālāk par 10 kilometriem no plānotās vēja elektrostacijas atrašanās vietas (ja projektā plānota vēja elektrostaciju iegāde, būvniecība, uzstādīšana un pieslēgšana elektriskajai sistēmai); 43.3.4. izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jaunas fosilo energoresursu apkures sistēmas vai elektrostacijas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures vai karstā ūdens sistēmu vai elektrostaciju, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, īstenojot šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktā minētās aktivitātes saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta 3. punktu (attiecas uz komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību); 43.3.5. būvvaldē akceptētu būvprojektu tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms); 43.3.6. būvniecības tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 44. Aģentūra normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja attiecināms) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. 45. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam var pievienot šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus. Ja projekta iesniedzējs iesniedz šajā punktā minētos dokumentus, tiem jābūt izsniegtiem ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. 46. Projekta iesniegumu vienā eksemplārā (projekta iesnieguma oriģināls) var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta uz elektroniskā pasta adresi pasts@vraa.gov.lv (ar norādi "Konkursam "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība""), parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti. 47. Aģentūra projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 47.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā; 47.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata aģentūras spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu; 47.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskata brīdi, kad projekta iesniegums nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējs pierāda faktu, ka projekta iesniegums nosūtīts līdz projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Ja aģentūra apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato. 48. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus: 48.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām. Iesniedzot projekta iesniegumu papīra formā, to cauršuj (caurauklo), saglabājot vienotu lappušu numerāciju; 48.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā un latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.4.2. un 8.2. apakšpunktu); 48.3. papildu iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja jāpievieno dokumenti, kas nav sagatavoti latviešu valodā, tiem pievieno tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (šis nosacījums neattiecas uz projekta partnerības līguma projektu); 48.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro. Programmas līdzfinansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norāda euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata; 48.5. projekta iesniegumā nav neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu; 48.6. projekta iesnieguma veidlapai pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam; 48.7. projekta iesniegumu paraksta atbilstoši šādām prasībām: 48.7.1. to paraksta atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, biedrība vai nodibinājums; 48.7.2. to paraksta persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants; 48.8. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā: 48.8.1. to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti; 48.8.2. projekta iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu – DOC, DOCX, PDF, XLS vai XLSX formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā; 48.8.3. projekta iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku. 49. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to aģentūrā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība"". 50. Aģentūra reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un piecu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski vai elektroniski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī. 51. Projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē aģentūra. 52. Projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar aģentūras rīkojumu. 53. Vērtēšanas komisiju vada aģentūras pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ar balsstiesībām ir iekļauti divi aģentūras pārstāvji, divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas komisijas darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no vadošās iestādes, Finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas vēstniecības Latvijā. Padomdevēja statusā sanāksmēs uzaicina piedalīties donorvalsts programmas partnerus. 54. Aģentūra konkursa projektu iesniegumu izvērtēšanai piesaista vismaz divus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām. 55. Ja ekspertu vērtējums atšķiras par vairāk nekā 30 % no lielākā punktu skaita, kuru piešķīris viens no ekspertiem, aģentūra piesaista trešo ekspertu. Šādā gadījumā ekspertu projekta vērtējums veidojas no divu tuvāko vērtējumu vidējās vērtības. 56. Projektu iesniegumus sarindo prioritārā secībā atkarībā no saņemto punktu skaita (augstāka prioritāte ir projektam, kurš ir saņēmis lielāku punktu skaitu). Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, ievēro šādus projektu sarindošanas principus: 56.1. priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir paredzēts lielāks CO2 emisiju samazinājuma rādītājs; 56.2. ja vairākos projektu iesniegumos paredzēts vienāds CO2 emisiju samazinājuma rādītājs, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāks efektivitātes rādītājs; 56.3. ja vairākos projektu iesniegumos ir vienāds efektivitātes rādītājs, priekšroku dod projekta iesniedzējiem šādā secībā: tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, biedrība, nodibinājums, mikro (sīkais) komersants, mazais komersants, vidējais komersants, lielais komersants. 57. Par projekta iesnieguma apstiprināšanu lemj, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 57.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem (5. pielikums) un ir saņemts kvalitātes vērtējums atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (6. pielikums); 57.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 56. punktā minētajā kārtībā ir pieejams pietiekams finansējums. 58. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu aģentūra projekta iesniedzējam norāda, kāda papildu vai precizējoša informācija ir nepieciešama, lai projekta iesniegums atbilstu šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem kritērijiem, un termiņu, kādā minētā informācija ir sniedzama. 59. Aģentūras lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildes termiņš nevar būt garāks par 20 darbdienām no tā saņemšanas dienas. 60. Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz aģentūrā izvērtēšanai. Aģentūra 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību vai neatbilstību lēmumā ietvertajiem nosacījumiem. 61. Projekta iesniegumu noraida, ja: 61.1. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kritērijiem; 61.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 56. punktā minētajā kārtībā nav pieejams pietiekams finansējums. 62. Projekti, kas tiek noraidīti šo noteikumu 61.2. apakšpunktā minētā iemesla dēļ, tiek iekļauti rezerves sarakstā, kura mērķis ir atbalstīt kvalitatīvus projektus, kuriem pietrūkst finansējuma konkursa ietvaros. Minētie projekti tiek finansēti no līdzekļiem, kas netiek izmantoti, ja: 62.1. noteiktajā termiņā netiek parakstīts līgums par projekta īstenošanu ar kādu no līdzfinansējuma saņēmējiem; 62.2. projekta īstenošanas pirmajā pusgadā ar kādu no līdzfinansējuma saņēmējiem tiek lauzts līgums sakarā ar līgumā paredzēto saistību neizpildi. 63. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu, noraidīšanu un atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas atbilstību nosacījumiem, kas ietverti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, aģentūra nosūta projekta iesniedzējam pa pastu divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma vai atzinuma parakstīšanas. 64. Ja ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sagatavots atzinums par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas atbilstību lēmuma (par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu) nosacījumiem, aģentūra uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu. 65. Ja projekta īstenošanā piedalās projekta partneris, projekta iesniedzējs pirms projekta līguma slēgšanas iesniedz aģentūrā parakstītu partnerības līguma kopiju. 66. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu aģentūra pieņem atbilstoši termiņam, kas noteikts normatīvajā aktā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vadību, bet attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo programmas atbalsta intensitāti nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 nosacījumiem, – līdz 2014. gada 31. decembrim. (MK 23.12.2014. noteikumu Nr.797 redakcijā) 67. Projekta līgumu ar līdzfinansējuma saņēmēju aģentūra slēdz normatīvajā aktā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vadību noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja līdzfinansējuma saņēmējs minētajā termiņā projekta līgumu neparaksta, tas zaudē tiesības slēgt šo līgumu. 68. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus līdzfinansējuma saņēmējs pamato ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem. 69. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, līdzfinansējuma saņēmējs: 69.1. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz divus informatīvos pasākumus (seminārs, konference, preses konference, projekta atklāšanas vai noslēguma pasākums), kuros informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem; 69.2. izveido (ja tāda vēl nav izveidota) un uztur tīmekļa vietni, kurā publicē aktuālo informāciju par projektu gan latviešu, gan angļu valodā, norādot šādu informāciju: 69.2.1. projekta mērķis, projekta partneri, projekta īstenošanas periods, galvenās aktivitātes un plānotie rezultāti, projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums; 69.2.2. ziņas par projekta īstenošanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, tai skaitā ievietojot fotogrāfijas par projekta īstenošanu; 69.2.3. ziņas par sadarbību ar donorvalstu organizācijām (ja attiecināms); 69.2.4. līdzfinansējuma saņēmēja kontaktinformācija; 69.2.5. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta logo un norāde uz finansētāju; 69.3. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē; 69.4. ēkā, kurā veiktas projekta aktivitātes, pēc projekta pabeigšanas sagatavo un publiski pieejamā telpā izvieto ēkas energosertifikātu un vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parāda projekta rezultātus (ja attiecināms); 69.5. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām. 70. Projekta īstenošanas progresa uzraudzībai pēc aģentūras pieprasījuma līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina pārbaudei šādus dokumentus: 70.1. gaisa caurlaidības testa pārskats atbilstoši būvniecības stadijai, kurā pārskatu iespējams sagatavot (gaisa caurlaidības koeficienti ēkām norādīti šo noteikumu 4. pielikumā) (attiecas uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto atbalsta jomu); 70.2. būtisko projekta risinājumu fotofiksācija, tai skaitā siltumizolācijas un logu instalāciju risinājumu fotofiksācija būvniecības stadijā (attiecas uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto atbalsta jomu). 71. Līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā radušos atkritumu vai pārpalikumu otrreizēju izlietošanu, pārstrādi, apstrādi un (vai) uzglabāšanu videi nekaitīgā veidā. 72. Līdzfinansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā nodrošina projekta ietvaros rekonstruēto vai uzbūvēto īpašumu, kā arī iegādātā aprīkojuma apdrošināšanu pret zaudējumiem (piemēram, ugunsgrēka, zādzības un citos gadījumos). 73. Līdzfinansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi: 73.1. avansa maksājums līdz 40 % no projektam piešķirtās programmas līdzfinansējuma summas. To izmaksā 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas; 73.2. avanss un viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam piešķirtās programmas līdzfinansējuma summas; 73.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā līdzfinansējuma saņēmējam izmaksātos avansa un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam piešķirto programmas līdzfinansējuma summu. 74. Līdzfinansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt avansu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 74.1. līdzfinansējuma saņēmējs iesniedz aģentūrā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumā noteiktajam; 74.2. līdzfinansējuma saņēmējs, ja tas ir komersants, biedrība vai nodibinājums, iesniedz aģentūrā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes avansa maksājuma nodrošinājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, kas izsniegta par labu aģentūrai, un kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, kā arī satur nosacījumu par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma un nosacījumu par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju. 75. Līdzfinansējuma saņēmējs reizi četros mēnešos atbilstoši projekta līgumam iesniedz aģentūrā projekta pārskatu un tam pievienotos izdevumus apliecinošos dokumentus. 77. Aģentūra proporcionāli samazina projektam piešķirtā finansējuma apmēru, ja: 77.1. faktiskais finansējuma izlietojums ir mazāks, nekā paredz projekta līgums; 77.2. nav īstenota kāda no projekta darbībām vai aktivitātēm; 77.3. nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojuma dokumenti; 77.4. izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas; 77.5. ir konstatēta neatbilstība; 77.6. finanšu līdzekļu izlietojums nav veikts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā. 79. Ar projekta mērķi un sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem saistītās izmaiņas aģentūra izvērtē un iesniedz programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs 10 darbdienu laikā izvērtē iesniegtās izmaiņas projektā un sagatavo atzinumu, kuru iesniedz finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" sadarbības komitejai saskaņošanai. 80. Projekta rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem rādītājiem: 80.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajā atbalsta jomā īstenotajiem projektiem: 80.1.1. normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmo telpu platību apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, nepārsniedz 25 kWh/m2 gadā; 80.1.2. ēkas rekonstrukcijas projekta CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo CO2 emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto programmas līdzfinansējumu, komersanta īstenotajā projektā nav mazāks par 0,28 kgCO2/euro gadā, bet tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, biedrības vai nodibinājuma īstenotajā projektā nav mazāks par 0,21 kgCO2/euro gadā. CO2 emisijas apjomu aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam; 80.1.3. projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām; 80.2. šo noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētajām atbalsta jomām efektivitātes rādītājs, kas raksturo CO2 emisiju samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto programmas līdzfinansējumu, nav mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. CO2 emisiju samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam. 81. Vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina: 81.1. projekta ietvaros rekonstruētā vai uzbūvētā nekustamā īpašuma vai iegādāto iekārtu saglabāšanu tā īpašumā un izmantošanu atbilstoši projekta mērķiem; 81.2. projekta ietvaros rekonstruētā vai uzbūvētā nekustamā īpašuma, kā arī iegādāto iekārtu apdrošināšanu pret zaudējumiem (piemēram, ugunsgrēka, zādzības un citos gadījumos); 81.3. katru gadu finanšu līdzekļus projekta līgumā noteiktajā apmērā projekta ietvaros rekonstruētā vai uzbūvētā īpašuma vai iegādāto iekārtu uzturēšanai; 81.4. ka ēka netiek atsavināta (attiecas uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto atbalsta jomu). Ja ēka tiek atsavināta, aģentūra pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma atgūšanu; 81.5. ka ēka tiek izmantota vienīgi pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir pašvaldība; 81.6. visiem interesentiem pieejamību projekta rezultātiem, īstenojot demonstrēšanas pasākumus, izveidojot informatīvu stendu vai ekspozīciju par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazinājumu; 81.7. projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu (tai skaitā CO2 emisiju samazinājuma) sasniegšanu un rezultātu uzturēšanu. 82. Piecus gadus pēc projekta pabeigšanas līdzfinansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz aģentūrā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumā noteiktajam. 83. Ja šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai aģentūra atbilstoši līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtajam uzraudzības pārskatam par pirmo un otro ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā norādītais CO2 emisiju plānotais samazinājums gadā (ēkas rekonstrukcijas projektā), salīdzinot ar uzraudzības pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, un plānotais enerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2 gadā) (jaunbūves projektā) nav sasniegts, aģentūra aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – CO2 emisiju samazinājuma neatbilstība) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi un rakstiski informē par to līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. 84. Ja šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai aģentūra atbilstoši līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtajam uzraudzības pārskatam par pirmo un otro ēkas ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā norādītais CO2 emisiju plānotais samazinājums gadā, salīdzinot ar uzraudzības pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, aģentūra aprēķina neatbilstības apmēru un rakstiski informē par to līdzfinansējuma saņēmēju un programmas apsaimniekotāju. 85. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 83. un 84. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz aģentūrā pasākumu plānu CO2 emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Aģentūra izvērtē un sniedz atzinumu par plānu. 86. Līdzfinansējuma saņēmējs plānā ietver argumentētus elektroenerģijas patēriņa samazināšanas un siltumenerģijas patēriņa samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus, kas netika veikti projekta līguma ietvaros vai netika veikti pietiekami kvalitatīvi. 87. Līdzfinansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 83. un 84. punktā minētās informācijas saņemšanas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka 1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumu Nr. 149 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikums" 26.8., 26.9. un 27.3. apakšpunktu projekta attiecināmās izmaksas (I) minēto noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā norādītajām atbalsta jomām, ja plānotā aktivitāte ir atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde, piegāde, būvniecība vai uzstādīšana un pieslēgšana siltumapgādes, karstā ūdens vai elektriskajai sistēmai, aprēķina, izmantojot šādu formulu: I = (IRES – Ifos) × P , kur IRES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju investīcijas uz vienu plānotās uzstādītās jaudas vienību – kilovatu (euro/kWth vai euro/kWel); Ifos – fosilo energoresursu tehnoloģiju investīcijas uz vienu plānotās uzstādītās jaudas vienību – kilovatu (euro/kWth vai euro/kWel): hipotētiskā situācija. Jānorāda precīza informatīva atsauce uz izmantoto fosilo energoresursu tehnoloģiju investīciju izmaksām; P – siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju plānotā uzstādāmā nominālā jauda (kW). 2. Siltuma sūkņu izmantošanas veidi un to efektivitāte:
Piezīme. * Gaiss/gaiss tipa siltumsūkņus var uzstādīt, ja tie ir paredzēti darbam –20 °C. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 18.marta noteikumiem Nr.149
1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona:
1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona:
1.4. Projekta iesniedzēja atbilstība Īsi aprakstīt projekta iesniedzēja atbilstību noteikumu prasībām, sniegt informāciju par projekta iesniedzēja darbības nozari, tai skaitā sniegt pamatojumu mikro (sīkā), mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma definīcijas piemērošanai attiecībā uz konkrēto iesniedzēju, sniegt informāciju par komercdarbības periodu, norādīt projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības aktivitātes. Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, biedrībām vai nodibinājumiem, sniedzot projektu iesniegumu saistībā ar eksperimentālo izstrādi (noteikumu 8.3.apakšpunkts) norādīt kopējo darbinieku skaitu, apgrozījumu vai gada bilanci, tai skaitā pašvaldībai norādīt iedzīvotāju skaitu un gada budžetu (ja attiecināms) (ne vairāk kā 2000 zīmes)
1.5. Projekta partnerība
1.6. Informācija
Ja projekta partneri ir vairāki, iekļaut 1.6.punktā nepieciešamo informāciju atbilstoši projekta partneru skaitam. 1.7. Projekta partnera loma projektā un piesaistes pamatojums: Lūdzu pamatojiet projekta partnera/-u izvēli un lomu projektā, norādot aktivitātes, kuru īstenošanā projekta partneris būs iesaistīts.
2.2. Projekta mērķis Formulēt projekta mērķi (ne vairāk kā 500 zīmes) 2.3. Projekta atbilstība Aprakstīt projekta atbilstību finanšu instrumenta programmas „Nacionālā klimata politika” mērķim, ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem un stratēģiskiem plānošanas dokumentiem (ne vairāk kā 500 zīmes:) 2.4. Projekta kopsavilkums 2.4.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodā Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un visas projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes) 2.4.2. Projekta kopsavilkums angļu valodā Īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību un visas projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes) 2.5. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta plānotās darbības, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 zīmes)
2.7. Projekta nepārklāšanas ar citiem finanšu instrumentiem Aprakstīt, kā tiks nodrošināts, ka projekta ietvaros plānotās darbības nepārklāsies ar projekta iesniedzēja plānotajām vai īstenotajām projektu darbībām, kas tiek finansētas no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai citiem finanšu līdzekļiem (ne vairāk kā 1500 zīmes): 2.8. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi un projektā plānoto publisko iepirkumu raksturojums Nosaukt un aprakstīt projekta ietvaros plānotos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus. Ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai aģentūrā, norādīt iepirkuma identifikācijas numuru (ja attiecināms (ne vairāk kā 2000 zīmes) 2.9. Norādīt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju specifikāciju (ja attiecināms) Katli, turbīnas, ģeneratori, tīklu ūdens sildītāji, tīklu ūdenssūkņi, kurināmā padeves iekārtas, saules kolektori, siltumsūkņi, palīgiekārtas pamatiekārtu darbināšanai un tml.
2.10. Projekta rezultātu uzturēšana Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projekta rezultātu uzturēšana piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, kā arī norādīt kādā veidā tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspēja, tai skaitā norādīt kā tiks nodrošināta pieejamība projektu rezultātiem visiem interesentiem (ne vairāk kā 6000 zīmes) 2.11. Ēkas raksturojums Attiecas tikai uz šo noteikumu 8.1.apakšpunktā noteikto atbalsta jomu
2.12. Projekta īstenošanas vieta – nekustamā īpašuma kadastra numurs, adrese Norādīt atsauci uz normatīvo aktu, uz kura pamata objekts nodots projekta iesniedzējam lietojumā vai valdījumā (ne vairāk kā 100 zīmes) 2.13. Projektā sasniedzamie rādītāji CO2 emisijas samazinājuma aprēķins par projekta aktivitātēm, kuras projekta iesniedzējs izvēlējies projekta mērķa sasniegšanai. Finansējuma apmēru nosaka euro un euro centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz "5" (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir "6" vai lielāks. Projekta iesniegumā CO2 emisiju samazinājumu norāda kilogramos (kgCO2), skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata. Aprēķinos kwh/m2 gadā jānorāda gan uz faktisko ēkas augstumu, gan uz pārrēķināto ēkas augstumu (ja attiecināms pārrēķinātais).
2.14. Projekta ietvaros sasniedzamā CO2 emisijas samazinājuma pamatojums un aprēķins Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo CO2 emisijas samazinājumu un parādīt tā aprēķinu saskaņā ar normatīvajā aktā par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un noteikumu 7.pielikumā norādīto metodi (ne vairāk kā 5000 zīmes) 2.15. Finansējuma nepieciešamības pamatojums (aizpilda tikai lielie komersanti atbilstoši Komisijas regulai Nr. 800/2008)
3.2. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju līdzīga mēroga un specifikas projektu ieviešanā, kā arī būvniecības darbu organizēšanā un vadīšanā. Norādīt pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanas paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības darbu organizēšanā (ja tāda ir) (ne vairāk kā 2000 zīmes) 3.3. Iespējamie projekta īstenošanas riski un preventīvie pasākumi risku novēršanai:
3.4. Projektā paredzētie avansa un starpposma maksājumi (neaizpilda valsts budžeta iestādes) 3.4.1. Avansa maksājums Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt avansa maksājumu Jā Nē 3.4.2. Starpposma maksājums Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt starpposma maksājumu Jā Nē
4.1. Projekta iesniedzēja dati par finanšu apgrozījumu (attiecas uz komersantiem)
4.2. Projekta finansēšanas plāns
Piezīmes. 1. * Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus. 2. ** Ja projekta ietvaros ir iekļautas - energoaudita pārskata, tehniskās apsekošanas atzinuma un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina sagatavošanas izmaksas, būvniecības tāmes izstrādes izmaksas dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas izmaksas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas izmaksas kā attiecināmās izmaksas, tad aili neaizpilda (attiecas uz mikro (sīkajiem), mazajiem un vidējiem komersantiem). 4.3. Projekta budžeta kopsavilkums, tai skaitā indikatīvais projekta izmaksu plāns:
4.4. Projekta izmaksu tāme Sk. iesnieguma veidlapas 1.pielikumu 4.5. Tehniskā analīze Sk. iesnieguma veidlapas 3.pielikumu 4.6. Projekta īstenošanas laika grafiks Norādīt projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laiku (atzīmēt ar "x" atbilstošo gadu un mēnesi). Projekta īstenošanas pirmā gada pirmais mēnesis ir mēnesis, kad noslēgts projekta līgums. Indikatīvais projekta līguma noslēgšanas laiks konkursā ir 2014.gada 4.ceturksnis/2015. gada 1.ceturksnis
5.1. Projekta informācijas un publicitātes pasākumu veidi (norādot to skaitu):
5.2. Publicitātes plāna mērķis, plānotais finansējums, ieviešanas mehānisms un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros noteiktajām informācijas un publicitātes prasībām: 5.3. Plānotie informācijas un publicitātes pasākumi:
5.4. Laika grafiks:
5.5. Informācijas un publicitātes pasākumu organizēšana, atbildīgā kontaktpersona (struktūrvienība / persona): 5.6. Informācijas un publicitātes pasākumu izvērtēšana attiecībā uz projekta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atpazīstamības veicināšanu, informēšanu par projekta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta mērķiem un ietekmi, kā arī donorvalstu lomas atspoguļošanu: 5.7. Informācija par projekta rezultātu demonstrēšanas pasākumu īstenošanu (norādīt kā tiks plānoti un īstenoti demonstrēšanas pasākumi)
6.1. Projektā paredzētās aktivitātes sekmē horizontālo aktivitāšu ievērošanu:
6.2. Projekta atbilstība horizontālajām prioritātēm: 6.2.1. laba pārvaldība Lūdzu, atzīmējiet atbilstošo ar X:
Lūdzu, aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniegs labas pārvaldības principu nodrošināšanā: 6.2.2. videi draudzīgas darbības principu nodrošināšana Lūdzu, atzīmējiet atbilstošo ar X:
Lūdzu, aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniegs videi draudzīgas darbības principu nodrošināšanā: 6.2.3. ekonomiskās ilgtspējas veicināšana Lūdzu, atzīmējiet atbilstošo ar X:
Lūdzu, aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniegs ekonomiskās ilgtspējas veicināšanā: 6.2.4. sociālās ilgtspējas veicināšana Lūdzu, atzīmējiet atbilstošo ar X:
Lūdzu, aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniegs sociālās ilgtspējas nodrošināšanā: 6.2.5. dzimumu līdztiesības nodrošināšana Lūdzu, atzīmējiet atbilstošo ar X:
Lūdzu, aprakstiet, kādu ieguldījumu projekts sniegs dzimumu līdztiesības nodrošināšanā:
Apliecinu, ka projekta iesniegšanas dienā: 7.1. projektā un tā pielikumos iekļautā informācija ir patiesa un projekta ieviešanai pieprasītais programmas līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta aprakstu un ievērojot noteikumus; 7.2. Projekta iesniedzējs ir: 7.2.1. Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde; 7.2.2. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums: 7.2.3. Latvijas Republikā reģistrēts komersants. 7.3. projekta iesniedzējs – komersants – atbilst mikro (sīkā) , mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikuma 2.punktā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā, un lielā komersanta projekts atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 3.punktā minētajiem kritērijiem (ja attiecināms); 7.4. projekta iesniedzējam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai projekta iesniedzējam būs pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērā; 7.5. projekta iesniegumu parakstījusi persona, kurai ir paraksta tiesības; 7.6. projekta iesniegumā plānotās programmas līdzfinansētās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai citiem finanšu līdzekļiem un nepārklājas ar aktivitātēm un attiecināmām izmaksām, kas tiek finansētas no citiem finanšu līdzekļiem; 7.7. projekta apstiprinājuma gadījumā tieši šis projekta iesniegums netiks iesniegts finansēšanai/līdzfinansēšanai no citiem publiskajiem finanšu avotiem; 7.8. pret projekta iesniedzēju nav vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; 7.9.projekta iesniedzējs nav sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.²panta trešajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma vai Krimināllikuma 280.panta otrajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai tam ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiska persona) par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu; 7.10. projektā iekļautās aktivitātes nav plānots īstenot iekārtās, kas nav iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu"; 7.11. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; 7.12. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot: 7.12.1. uz zemes vai ēkās, kas ir: 7.12.1.1. projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā; 7.12.1.2. uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietojumā vai valdījumā (ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde). Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma, vai nomas tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas; 7.12.2. ēkās, kurās vismaz divus pēdējos noslēgtos kalendāra gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas aģentūrā ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība (attiecināms uz komersantiem, ja īsteno projektu šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētājās jomās); 7.12.3. ēkā, kuru izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai (attiecināms uz pašvaldību, kas īsteno projektu šo noteikumi 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētās atbalsta jomas); 7.13. projektā paredzētās aktivitātes nav plānots īstenot kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma, projekta iesniedzējs nodrošinās atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas; 7.14. projekta iesniedzējs neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to neattiecas noteikumu 17.8.apakšpunktā minētie nosacījumi; 7.15. projekta ietvaros darījumi tiks veikti konkurences apstākļos un tajos nebūs slepenu norunu pazīmes. Piekrītu, ka nepieciešamības gadījumā Valsts reģionālās attīstības aģentūra pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, t.sk., valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu. Apzinos, ka projekta iesniegumu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī ir izlietots. Apzinos, ka tad, ja apliecinājumā sniegtā informācija būs nepatiesa, pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas. Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesniegumam, un elektroniskā versija atbilst projekta iesnieguma oriģinālam. Piekrītu projekta īstenošanas laikā nodrošināt projekta ietvaros rekonstruēto vai uzbūvēto īpašumu, kā arī iegādātā aprīkojuma apdrošināšanu pret zaudējumiem.
Piezīme. Dokumenta rekvizītu "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
8.1. Partnerības apliecinājums latviešu valodā
1) esmu iepazinies ar projekta iesnieguma un projekta partnerības līguma saturu un izprotu savu lomu projekta īstenošanā; 2) esmu iepazinies ar visiem projekta finansējuma saņemšanas nosacījumiem un projekta īstenošanas gaitā apņemos tos ievērot; 3) projekta iesnieguma veidlapā un pievienotajos dokumentos sniegtā informācija par projekta partneri ir pareiza; 4) projekta partnera institūcijai ir nepieciešamā pieredze un zināšanas projekta īstenošanas jomā, lai veiktu projekta iesniegumā paredzētos uzdevumus; 5) projekta partnera institūcija nav pasludināta par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas tiesiskās aizsardzības vai likvidācijas procesā, tās saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tās darbības izbeigšanu vai maksātnespēju (neattiecas uz valsts institūcijām); 6) projekta partnera institūcijai nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (neattiecas uz valsts institūcijām); 7) projekta partnera institūcijas profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi un tā ar spēkā esošu lēmumu nav atzīta par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību (neattiecas uz valsts institūcijām); 8) neesmu veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības; 9) projekta partnera institūcijai nav neatbilstoši veikto izdevumu maksājumu parādu citos projektos, kas finansēti no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai citiem finanšu avotiem, kā arī valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem; 10) apņemos nodrošināt programmas publicitātes prasību ievērošanu ar projekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos; 11) projekta partnera institūcija glabā visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentāciju piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalsts institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem projekta īstenošanas laikā vai piecu gadu periodā pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas; 12) pilnvaroju projekta iesnieguma iesniedzēju uzņemties līgumsaistības ar aģentūru un pārstāvēt sevi visos ar projekta īstenošanu saistītajos jautājumos; 13) apņemos izpildīt projekta iesniegumā paredzētos uzdevumus un sniegt projekta iesnieguma iesniedzējam nepieciešamo informāciju.
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 8.2. Partnerības apliecinājums angļu valodā (To be filled out by foreign partner)
confirm, that Project Partner: 1) corresponds to the eligibility provisions of Project Partners; 2) is familiar with the project application and is aware of its own role in the project implementation; 3) is familiar with the conditions for receiving grant, which are defined in the respective regulations, and undertakes to respect them during the implementation of the project; 4) confirms that all the information about the Project Partner organization provided in the project application and attached documents is correct; 5) has appropriate experience and knowledge in implementing projects to fulfill the tasks foreseen in the project application; 6) undertakes to ensure publicity requirements while implementing the activities and publishing information materials related to project; 7) undertakes to keep all documentation related to the project implementation for five years after approval of the final project report, as well as consents to controls and audits of institutions of the Latvia or Donor State during the project implementation or for a period of five years after approval of the final project report; 8) authorizes the Project Promoter to represent the Project Partner organization in communication with the Agency regarding issues of the project implementation; 9) undertakes to fulfill all the tasks foreseen in the project application and provide all necessary information upon the request of the Project Promoter.
Note. * Document properties "signature" and "date" shall not be filled out provided that the electronic document is drafted according to requirements set forth in normative acts on drafting electronic documents. Papildus iesniedzamie dokumenti
Izmaksu tāmes Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot skaitli līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir līdz "5" (ieskaitot), vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir "6" vai lielāks; Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktajai atbalsta jomai Izmaksu tāmē izmaksas atspoguļo katrai ēkai atsevišķi (apakšailēs vai atsevišķās izmaksu tāmēs), ja projektā ir vairākas ēkas, un norāda izmaksu tāmi visam projektam kopā.
Šo noteikumu 8.2. apakšpunktā noteiktajai atbalsta jomai
Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā noteiktajai atbalsta jomai
Piezīmes. 1 Lūdzam ievērot noteikumu 30.punktā minētos attiecināmo izmaksu ierobežojumus. 2 Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus. Ja nepieciešams, projekta iesniedzējs var papildināt izmaksu pozīcijas.
Attiecināmo izmaksu aprēķins (ieguldījumu veikšana atjaunojamo energoresursu izmantošanai – attiecas uz komersantiem, īstenojot noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētajās jomās)
Piezīmes. 1 Ja projektā plānots uzstādīt vairākas siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, informāciju aizpilda par katru no tām. 2 Rezultāts jānorāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.
Tehniskā analīze (ja attiecināms) 1. Energoavota tehniskie rādītāji: 1.1. siltumenerģijas ražošanas iekārtām
2. Saražotais un patērētais enerģijas apjoms esošajās tehnoloģijās Aizpilda, ja projekta ietvaros plānots aizstāt siltumenerģiju
Piezīmes. 1 Aizvietojamās siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas vismaz divu jebkuru iepriekšējo gadu vidējie rādītāji. 2 Jāpievieno apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (kilovatstundas). Pievieno arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus (noteikumu 43.3.2. apakšpunkts)." Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 18.marta noteikumiem Nr.149
SATURS 1. Vispārīga informācija 2. Pamatinformācija par ražošanas sniegšanas tehnoloģisko procesu 3. Pamatinformācija par ēku 4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums 5. Enerģijas patēriņš un uzskaite 6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi 7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas PIELIKUMS
1. Vispārīga informācija 1.1. Ēkas identifikācija
1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku vai turētāju
1.3. Energoauditors
Piezīme. * Nenorāda, ja energoauditors ir fiziska persona 1.4. dati par energoauditoru
1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robeža
Piezīme. Ja energoefektivitātes novērtējumā un energoaudita pārskatā ir iekļauta informācija par ēku, kurā nav atsevišķa energonesēju uzskaite, bet ēka ir viena no vairākām ēkām ar kopīgu energoresursu uzskaiti, šajā daļā jāuzrāda visaptveroša sistēmas enerģijas bilance, norādot visas loģiskās vienības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kurās tiek patērēta/saražota enerģija. Jāiekļauj enerģijas bilancē arī vienība, par kuru sastādīts pārskats. * kā daļa (%) no kopējā enerģijas nesēja patēriņa apjoma uzskaites robežās ** - ieteicams pievienot sagatavotu shematisku enerģijas plūsmu attēlojumu starp ēkām un procesiem. 2. Pamatinformācija par ēku 2.1. Informācija par ēku
2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus 3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas 3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". ** Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaita. 4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums 4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās 4.1.1. Aprēķina parametri
Piezīme. * iekļaujot infiltrāciju ** ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus 4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot Energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par dzesēšanas iekārtu pārbaudi 4.1.3. Cita informācija 4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā* 4.2.1. Aprēķina parametri
Piezīme. * Sadalījums saskaņā ar ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu. ** kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā. 4.2.2. Cita informācija 4.3. Siltuma piegāde/ ražošana un pārvade 4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par apkures katlu pārbaudi.
4.4. Siltuma sadale – apkures sistēma*
Piezīme. * Ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai. 4.5. Karstā ūdens sadales sistēma
5. Enerģijas patēriņš un uzskaite 5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)
Piezīmes *1 Uzrāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem diviem gadiem (2012. un 2013.gadu) no tabulām 5.3.daļā. Ja nav izmērīto datu, uzrāda aprēķinātos datus no tabulām 5.3.daļā. Ja ir kopēja uzskaite, datus uzrāda vienā ailē, paskaidrojot 5.1.8.daļā. *2 Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem,korekcija nedrīkst pārsniegt 10% salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem. *3 Jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām arī ja nav dalīta uzskaite. *4 Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. 5.2. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti ražošanas, apkures, vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem (ja nav skaitītāju rādījumi, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem).
Piezīme: neiekļauj transporta vajadzībām patērēto degvielu. * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība) 5.3. Enerģijas patēriņa dati 5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai
5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš
5.3.4. Karstā ūdens patēriņš
5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš
6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi 6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi
Piezīme. * Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma ieviešana. Atbilstoši ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu – tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākums dotajā pozīcijā palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu. ** Ja vērtības ir koriģētas, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jāuzrāda 6.2.daļā. *** Ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi un arī fosilās enerģijas aizvietošana, aizvietotās fosilās enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas aprēķināts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas 6.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt, kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam) 6.3. Papildu pasākumi Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas).
7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
Piezīme Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumiem Nr.217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". * datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas uzrādīti citās energoaudita pārskata sadaļās. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumiem. *** norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Kopsummu "7.6. Citi patērētāji" jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, uzrādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi. 8. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums aprēķina zonās pārsniedz 3,5m, energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei uz augstumu 3,5 m virs zonām)
PIELIKUMS 1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogramma 2. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas 2.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". **Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaitu. 2.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas 2.2.1. Aprēķina parametri
Piezīme. * Iekļaujot infiltrāciju ** Ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus 2.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām
2.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
Piezīme.* Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumu Nr.348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 94.punktu. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā. 3. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
* - norāda gaismekļa tipu, spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu. 4. Enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas citās iekārtās*
* Nenorāda iekārtas, kuru darbība un energoresursu patēriņš netiek ietekmēts projekta ieviešanas rezultātā.
ĒKAS ENERGOEFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
1. Ēkas norobežojošajām konstrukcijām jāatbilst šādiem rādītājiem: 1.1. ēkām ar enerģijas patēriņu līdz 25 kWh/m2 gadā: 1.1.1. pielietojami logi ar trīskāršo stikla paketi, kuru siltuma caurlaidības koeficienta vērtība Uw nepārsniedz 0,8 W/m2K; 1.1.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība, ieskaitot termiskos tiltus, nepārsniedz 0,30 W/m2K, jumtiem un pārsegumiem 0,2 W/m2K; 1.2. centralizētajai ventilācijas sistēmai jābūt ar rekuperāciju, lietderības koeficients vismaz 75 %; 1.3. norobežojošo konstrukciju gaisa caurlaidības koeficientam (izteiktam kā gaisa noplūde n50 (h-1), ja spiediena starpība ir 50 Pa) visai ēkai kopumā jāatbilst: 1.3.1. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir mazāks vai vienāds ar 15 kWh/m2 gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 0,6 h–1 dzīvojamām ēkām un publiskajām ēkām; 1.3.2. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir lielāks par 15 kWh/m2 gadā un mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 1,0 h–1 dzīvojamām ēkām un 1,2 h–1 publiskajām ēkām; 1.4. visām ēkām pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš (apkures karstā ūdens un elektroenerģijas patēriņa summa) nedrīkst pārsniegt 150 kWh/m2 gadā. 2. Ēkas kopējo apkurināmo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu platību, kurās paredzēts nodrošināt telpu mikroklimatu. Telpu platības nosaka ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām (tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā). Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. 3. Ēkas iekštelpu temperatūra sasniedz 18 °C. 4. Ēkas tehniskajā projektā vai tā grafiskajā daļā ietilpst: 4.1. ģenerālplāns ar norādītām debespusēm, būtiskākajiem noēnojošajiem objektiem, to gabarītiem un augstumu; 4.2. ēkas stāvu plāni M 1:100 vai 1:200 ar gabarītu izmēriem, konstrukciju tipu ("pīrāgu"), logu un ārdurvju markām; 4.3. fasāde ar ēkas norobežojošo konstrukciju plakņu, logu un durvju izmēriem un platībām; 4.4. griezuma shēma ar apzīmētām mezglu vietām, konstrukciju tipu ("pīrāgu") markām, augstuma atzīmēm un gabarītu izmēriem; 4.5. svarīgāko mezglu risinājumi: cokola siltināšana, balkonu un lodžiju siltināšana, logu iebūves mezgls, karnīzes un jumta siltinājuma mezgls, mezgli aukstuma tiltu novēršanai citām konstrukcijām; 4.6. konstrukciju tipu ("pīrāgu") specifikācija ar norādītiem materiāliem, to slāņu biezumiem, atbilstošā materiāla koriģētajām siltumvadītspējām (λ) un konstrukcijas kopējo siltuma caurlaidības koeficientu (U). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
Piezīmes: 1. * Nav attiecināms. 2. ** P – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri precizējami atbilstoši noteikumu 58. punktam; N – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri nav precizējami. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
I. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošo ēku rekonstrukciju (Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumu Nr. 149 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 8.1. apakšpunkts)
II. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (noteikumu 8.2. apakšpunkts)
III. Inovatīva (jauna) produkta vai tehnoloģijas izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ne-ETS sektorā (noteikumu 8.3. apakšpunkts)
Piezīme. * Vērtējumu aprēķina šādā kārtībā: 1) aprēķina vidējo (vidējo aritmētisko) rādītāju, kas norādīts projektu iesniegumos, kuri atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir nodoti kvalitātes vērtēšanai: Rvid = R(1.projekts) + .. + R(n projekts)/n 2) nosaka projekta rādītāja nobīdi no vidējā aritmētiskā rādītāja: Nobīde no vidējā = ((R(projekta)/Rvid) – 1) x 100 % 3) piešķir vērtējumu pēc šādas skalas:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazinājumu raksturo starpība starp CO2 emisijas ietaupījumu, kas sasniedzams, īstenojot projektu, un esošo situāciju. 2. CO2 emisijas ietaupījumu Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumu Nr. 149 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajai atbalsta jomai attiecībā uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām aprēķina šādā kārtībā: 2.1. izmantojot emisijas faktoru, kas noteikts normatīvajā aktā par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi; 2.2. ja ēkai siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina centralizētā siltumapgādes sistēma, faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 × Qpat , kur E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 – emisijas faktors (kgCO2/kWh), kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 2.4. apakšpunktam; Qpat – patērētais siltumenerģijas apjoms ēkā (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina patērētās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu; 2.3. ja ēkā siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina autonomā (lokālā) apkure vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operators veic siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:
E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kCO2/gadā); ECO2 – CO2 emisijas faktors (kgCO2/kWh), kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 2.4. apakšpunktam; Qsar – saražotais siltumenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu pēdējo gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu; ɳ – aizvietojamās sadedzināšanas iekārtas (katlumājas) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu, un 0,85, ja izmanto citus kurināmā veidus. Projekta iesniedzējs var izmantot zemāku lietderības koeficienta vērtību, ja tas tiek dokumentāri pierādīts; 2.4. emisijas faktoru siltuma sūknim aprēķina, izmantojot šādu formulu: ECO2 = (k × ECO2silt – ECO2ee) /k, kur ECO2 – CO2 emisijas faktors siltuma sūknim (kgCO2/kWh); ECO2silt – emisijas faktors (kgCO2/kWh) siltumenerģijai, kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi; ECO2ee – emisijas faktors (kgCO2/kWh) elektroenerģijai, kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi; k – siltuma sūkņa transformācijas koeficients; 2.5. ja siltumenerģija tiek nodrošināta, izmantojot iekārtas (piemēram, elektriskos boilerus, elektriskos radiatorus), kurām elektroenerģiju ražo no fosilajiem energoresursiem, CO2 emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 × Qe , kur E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 – emisijas faktors (kgCO2/kWh) elektroenerģijai, kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi; Qe – iekārtu patērētais elektroenerģijas apjoms (kWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto elektroenerģijas apjomu, aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu pēdējo noslēgto kalendāra gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto elektroenerģijas apjomu, norāda plānoto aizstājamo elektroenerģijas apjomu; 2.6. ja projektā paredzēta vēja elektrostacijas vai saules elektrostacijas būvniecība vai uzstādīšana un plānoto saražoto elektroenerģijas apjomu paredzēts pārdot, CO2 emisijas samazinājuma apjomu aprēķina arī par plānoto pārdoto elektroenerģijas apjomu. Nododot ekspluatācijā vēja elektrostaciju vai saules elektrostaciju, jābūt noslēgtam līgumam ar elektroenerģijas pircēju un iekārtām jābūt pieslēgtām elektriskajam tīklam; 2.7. CO2 emisijas samazinājumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kuru plānots saražot no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = ECO2 × Qee , kur E – CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2/gadā); ECO2 – emisijas faktors (kgCO2/kWh) elektroenerģijai, kas noteikts saskaņā ar normatīvo aktu par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi; Qee – plānotais elektroenerģijas apjoms, kas saražojams no atjaunojamiem energoresursiem (kWh/gadā). 3. CO2 emisijas ietaupījumu noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai jomai aprēķina, izmantojot emisijas faktoru (kgCO2/kWh), kas noteikts normatīvajā aktā par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, kā jaunās tehnoloģijas vai produkta ieviešanas rezultātā panākto oglekļa dioksīda ietaupījumu salīdzinājumā ar tirgū pieejamu līdzvērtīgas jaudas un lietojuma tehnoloģiju vai produktu. 4. CO2 emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnējos CO2 emisijas apjomus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja, tieslietu ministre Baiba Broka
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|