1. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā (turpmāk – memorands) noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Padome darbojas, ievērojot memorandā noteiktos sadarbības principus.

3. Padomei ir šādi uzdevumi:

3.1. sniegt Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un ministrijām priekšlikumus par jautājumiem, kuri ir padomes kompetencē saskaņā ar memorandu un šiem noteikumiem, tai skaitā par sabiedrības līdzdalības uzlabošanu vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas Savienības līmenī;

3.2. sniegt Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un ministrijām priekšlikumus par normatīvajiem aktiem un attīstības plānošanas dokumentiem, kuri skar visu nevalstisko organizāciju darbību (nevalstisko organizāciju sektora horizontālie jautājumi);

3.3. apstiprināt memoranda īstenošanas prioritātes un ikgadējo darba plānu, nosakot par izpildi atbildīgās personas, institūcijas vai nevalstiskās organizācijas, izpildes termiņu un pārskatu par izpildi iesniegšanas kārtību, kā arī nodrošināt memoranda īstenošanas prioritāšu un darba plāna izpildes kontroli un ikgadēju izpildes izvērtēšanu;

3.4. saskaņā ar padomes noteiktajiem kritērijiem, kā arī ievērojot memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju viedokli, izvērtēt memoranda īstenošanas gaitu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības turpmāku attīstību, tai skaitā lemt par priekšlikumiem memoranda īstenošanai un grozījumiem memorandā;

3.5. organizēt pasākumus, lai iesaistītu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus aktuālu jautājumu risināšanā.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1; MK 08.10.2024. noteikumiem Nr. 637)

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. pieaicināt ekspertus, ministriju un citu institūciju pārstāvjus informācijas sniegšanai, kā arī darbam padomē ar padomdevēja tiesībām;

4.2. atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4.3. veidot darba grupas atsevišķu padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai saistībā ar nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošanu;

4.4. sniegt citām konsultatīvajām padomēm, komisijām un darba grupām priekšlikumus padomes kompetencē esošajos jautājumos, kā arī piedalīties to sēdēs uzaicinātā pārstāvja statusā;

4.5. pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģēt pārstāvjus darbam citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās. Padome var atteikties deleģēt pārstāvi, ja darbība attiecīgajā padomē, komisijā vai darba grupā neatbilst memoranda mērķim, šiem noteikumiem vai atklātā atlases procesā nav iespējams atrast piemērotu kandidātu.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1; MK 08.10.2024. noteikumiem Nr. 637)

5. Padomes sastāvā (padomes locekļi ar balsstiesībām) ir:

5.1. Valsts kancelejas direktors (padomes vadītājs);

5.2. Ministru prezidenta biroja pārstāvis;

5.3. Finanšu ministrijas valsts sekretārs;

5.4. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs;

5.5. Kultūras ministrijas valsts sekretārs;

5.6. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs;

5.7. Labklājības ministrijas valsts sekretārs;

5.8. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs;

5.9. septiņi memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūciju vai izpildinstitūciju pārstāvji (turpmāk – nevalstiskās organizācijas pārstāvis). Tos padomē ievēlē uz noteiktu pilnvaru termiņu – diviem gadiem – saskaņā ar šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. punktu;

5.10. biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvis.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1; MK 08.10.2024. noteikumiem Nr. 637; sk. 27. punktu)

6. Padomes sēdēs (ar padomdevēja tiesībām) piedalās:

6.1. Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvis;

6.2. Tiesībsarga biroja pārstāvis;

6.3. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizāciju pārstāvji:

6.3.1. arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" pārstāvis;

6.3.2. biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" pārstāvis;

6.4. nozaru ministriju pārstāvji un citi pārstāvji pēc padomes aicinājuma.

(Grozīts ar MK 08.10.2024. noteikumiem Nr. 637)

7. Padomes sekretariāts divus mēnešus pirms šo noteikumu 5.9.apakšpunktā minēto padomes locekļu pilnvaru termiņa beigām izsludina jaunu padomes locekļu kandidātu pieteikšanu (norādot pieteikumu iesniegšanas termiņu), publicējot informāciju Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv).

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1)

8. Nevalstiskās organizācijas izvirza kandidatūras ievēlēšanai padomē, iesniedzot padomei rakstisku pieteikumu, kurā ietverta šāda informācija par nevalstisko organizāciju un tās izvirzīto kandidātu:

8.1. nevalstiskās organizācijas nosaukums un darbības joma;

8.2. kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;

8.3. informācija par kandidāta dalību un sasniegumiem memoranda īstenošanā (pēdējo 12 mēnešu laikā);

8.4. kandidāta redzējums par memoranda īstenošanas attīstību un motivācija darbam padomē (piemēram, prezentācijas, videosižeta, audioieraksta veidā).

9. Balsošanu organizē, ja noteiktajā termiņā saņemti vismaz astoņi pieteikumi. Ja pieteikumu skaits ir nepietiekams, padomes sekretariāts pagarina pieteikšanās termiņu. Pēc pieteikšanās termiņa beigām padomes sekretariāts organizē elektronisko balsošanu, ievietojot Ministru kabineta tīmekļvietnē nevalstisko organizāciju izvirzīto kandidātu sarakstu un šo noteikumu 8. punktā minēto informāciju, un nosaka termiņu, līdz kuram notiek balsošana, kā arī norāda balsošanas kārtību. Balsošanā var piedalīties visas memorandu parakstījušās nevalstiskās organizācijas. Balsošana ir atzīstama par notikušu tad, ja tajā piedalījušies vismaz 10 procenti no memorandu parakstījušajām nevalstiskajām organizācijām.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

10. Padomē tiek ievēlēti tie septiņi kandidāti, kas balsošanā saņēmuši lielāko balsu skaitu. Ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām, viņa vietā līdz attiecīgā pilnvaru termiņa beigām stājas nākamais balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts. Ja balsošanā vairāki kandidāti saņēmuši vienādu balsu skaitu, padome nosaka, kādā kārtībā tiek izvēlēts pārstāvis darbam padomē līdz attiecīgā pilnvaru termiņa beigām.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

11. Padomes vadītājam ir vietnieks. Padomes vadītāja vietnieku no padomes sastāvā esošo nevalstisko organizāciju pārstāvju vidus, balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu, ievēlē padome. Padomes vadītāja vietnieks pilda padomes vadītāja pienākumus padomes vadītāja prombūtnes laikā, kā arī vada padomes sēdes šo noteikumu IV nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā. Par padomes vadītāja vietnieku vienu un to pašu personu var ievēlēt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā; sk. 27. punktu)

12. Šo noteikumu 5.9.apakšpunktā minēto padomē ievēlēto nevalstiskās organizācijas pārstāvi var izvirzīt darbam padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1)

13. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis tiek izslēgts no padomes sastāva, ja nevalstiskā organizācija, kas izvirzījusi padomes locekli, tiek likvidēta vai izstājas no memoranda. Padome ir tiesīga lemt par nevalstiskās organizācijas pārstāvja izslēgšanu no padomes sastāva, ja tas bez pamatota iemesla nepiedalās trijās padomes sēdēs 12 mēnešu laikā.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1)

14. Padomes darbu saskaņā ar rotācijas principu vada padomes vadītājs un padomes vadītāja vietnieks. Šajā nodaļā minētie padomes vadītāja pienākumi attiecas arī uz padomes vadītāja vietnieku, kad tas vada padomes sēdes. Padome vienojas par secību, kādā padomes vadītājs un vadītāja vietnieks vada padomes sēdes.

15. Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes tiek organizētas klātienē, vienlaikus nodrošinot iespēju piedalīties attālināti. Padomes vadītājs kārtējo sēdi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī (parasti katra mēneša pēdējā trešdienā), ja padome nav nolēmusi citādi. Ārkārtas sēdi padomes vadītājs sasauc pēc vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Atsevišķu jautājumu saskaņošanu ar padomi var organizēt elektroniski.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

15.¹ Ne retāk kā reizi gadā tiek organizēta padomes sēde ar Ministru prezidenta un padomē pārstāvēto ministriju, kā arī, ja nepieciešams, citu ministru vai viņu deleģēto pārstāvju dalību.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

16. Padomes vadītājs:

16.1. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

16.2. sasauc un vada padomes sēdes;

16.3. paraksta sēdes protokolu un citus padomes dokumentus.

17. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kas piedalījušies balsošanā. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes sēdes vadītāja balss.

18. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš ne vēlāk kā iepriekšējā darbdienā pirms padomes sēdes par to informē padomes sekretariātu. Šādā gadījumā padomes loceklis pilnvaro citu iestādes vai organizācijas pārstāvi piedalīties attiecīgajā padomes sēdē un par to informē padomes sekretariātu.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

18.¹ Ja ir iepriekš zināms, ka padomes sēdē notiks balsojums par konkrētu jautājumu, padomes loceklim, kurš nevar piedalīties padomes sēdē un atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajai kārtībai nav pilnvarojis citu iestādes vai organizācijas pārstāvi piedalīties attiecīgajā padomes sēdē, ir tiesības nodot savu balsi par kādu no iepriekš zināmajiem risinājumiem, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu. Sekretariāts padomes sēdes laikā par to informē citus padomes locekļus. Ja nepieciešams, padomes sēdes laikā padomes sekretariāts organizē saziņu ar padomes locekli, kurš nepiedalās padomes sēdē.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 1 redakcijā)

19. Padomes sēdēs kā uzaicinātā persona var piedalīties arī jebkuras nevalstiskās organizācijas pārstāvis, lai izteiktu kompetentu viedokli par izskatāmo jautājumu, kā arī padomes vadītāja vai padomes vadītāja vietnieka uzaicināti eksperti (speciālisti) un citu organizāciju un institūciju pārstāvji.

20. (Svītrots ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1)

21. (Svītrots ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1)

22. Valsts kanceleja nodrošina padomes sēdes video tiešraidi Ministru kabineta tīmekļvietnē.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 1 redakcijā)

23. Ja padomes locekļu viedokļu noskaidrošana vai jautājuma (dokumenta) saskaņošana tiek veikta elektroniski, padomes loceklis atbildi uz sekretariāta nosūtīto e-pastu sniedz e-pastā norādītajā termiņā. Ja netiek ievērots minētais atbildes sniegšanas termiņš, jautājums tiek uzskatīts par saskaņotu pēc noklusējuma.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

24. Padomes sekretariāta funkcijas pilda Valsts kanceleja. Valsts kanceleja, pildot padomes sekretariāta funkcijas, nodrošina šajos noteikumos noteikto uzdevumu izpildi, tai skaitā:

24.1. nodrošina informācijas apriti starp sekretariātu un padomes locekļiem par padomes sēžu sasaukšanu (ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes);

24.2. sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu un materiālus, kas iesniegti izskatīšanai padomes sēdē, kā arī padomes sēdes protokolu. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus, personas, kuras piedalījušās debatēs par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Padomes sekretariāts pirms padomes sēdes protokola parakstīšanas protokola projektu elektroniski nosūta padomes sēdes dalībniekiem saskaņošanai;

24.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp padomi, memorandu parakstījušajām organizācijām, institūcijām, amatpersonām un citām personām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā;

24.4. sniedz valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām konsultācijas par valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības sadarbības jautājumiem;

24.5. nodrošina padomes sēžu darba kārtības, protokola un videoieraksta, kā arī citas svarīgas informācijas (tai skaitā padomes apstiprināto prioritāšu un ikgadējā darba plāna) publicēšanu Ministru kabineta tīmekļvietnē;

24.6. nodrošina padomes pieņemto lēmumu izpildes kontroli, kā arī reizi pusgadā sniedz padomei pārskatu par lēmumu izpildes gaitu un neizpildītajiem uzdevumiem;

24.7. organizē padomes izveidoto darba grupu darbu pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai;

24.8. organizē forumu (reizi gadā) un citus pasākumus;

24.9. ja ir pieejami finanšu līdzekļi, atbilstoši padomes lēmumiem atsevišķu jautājumu izpētē iesaista konsultantus un ekspertus;

24.10. īsteno komunikāciju par padomes darbību, nodrošinot informācijas sniegšanu padomes locekļiem, memorandu parakstījušajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, kā arī plašākai sabiedrībai; 

24.11. ja tas ir lietderīgi un ir pieejami finanšu līdzekļi, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.³ daļu izmaksā atlīdzību padomes locekļiem, kuri pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalās padomes izveidotajās darba grupās vai kurus padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 1; MK 08.10.2024. noteikumiem Nr. 637)

24.¹ Šo noteikumu 24. punktā minētos padomes sekretariāta uzdevumus Valsts kanceleja var nodot īstenošanai konkursa kārtībā izvēlētajai biedrībai vai nodibinājumam atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam, konkursa nolikumam un minētās biedrības vai nodibinājuma piedāvājumam.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

24.² Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem atbilstoši šo noteikumu 24.11. apakšpunktam nosakāma šāda atlīdzība (atlīdzība ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā sēdē, kā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par dalību sēdē:

24.²1. padomes vadītāja vietniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 122 euro par vienu padomes sēdi;

24.²2. padomes loceklim vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 61 euro par vienu padomes sēdi;

24.²3. padomes izveidotās darba grupas vadītājam – 152 euro par vienu darba grupas sēdi;

24.²4. padomes izveidotās darba grupas loceklim – 61 euro par vienu darba grupas sēdi;

24.²5. pārstāvim, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, nosakāma stundas likme – 20 euro. Atlīdzības kopējais apmērs nosakāms atbilstoši attiecīgo dalību apliecinošajam dokumentam.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

24.³ Viena persona var vienlaikus saņemt atlīdzību ne vairāk kā par dalību trijos darbības veidos (padomē, padomes darba grupā, kā deleģētais pārstāvis konsultatīvajā vai uzraudzības padomē, komisijā, darba grupā).

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

24.⁴ Šo noteikumu 24.² punktā minēto atlīdzību izmaksā ar bankas pārskaitījumu mēneša laikā pēc attiecīgās sēdes.

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumus Nr.22 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 8.nr.; 2008, 118.nr.).

26. Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri padomes sastāvā ar balsstiesībām darbojās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pilnvaru termiņš beidzas ar jaunu nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem. Jaunas vēlēšanas izsludināmas ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.janvārim.

27. Grozījumi šo noteikumu 5.9. un 5.10. apakšpunktā un 11. punktā attiecībā uz izmaiņām pilnvaru termiņā un pārstāvniecībā piemērojami līdz ar nākamajām vēlēšanām. Valsts kanceleja nākamās vēlēšanas organizē laikposmā līdz 2024. gada 31. oktobrim. 

(MK 08.10.2024. noteikumu Nr. 637 redakcijā)