1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un to personu godu un cieņu, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma nepamatoti — par savu politisko pārliecību, par politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras — ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (arī ārstniecības iestāžu psihiatriskajās nodaļās), kā arī likvidēt šīm personām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas (turpmāk — personas statusa atjaunošana).

(2) Šis likums attiecas uz personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji un kuras šā panta pirmajā daļā minētajā laika posmā un minēto apstākļu dēļ tika nepamatoti ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

(3) Šis likums neskar gadījumus, kuros personas ir reabilitējamas atbilstoši likumam "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

2.pants. Personas statusa atjaunošanas kārtība

(1) Persona, kura atbilst šā likuma 1.pantā noteiktajiem kritērijiem, vai tās aizgādnis iesniedz Latvijas Republikas prokuratūrai pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas iesniegumu par personas statusa atjaunošanu. Ja persona ir mirusi, attiecīgo iesniegumu var iesniegt tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais.

(2) Ja persona vēlas, lai līdz ar personas statusa atjaunošanu tiek veiktas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās, tā izsaka šādu lūgumu šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā.

(3) Prokuratūrā saņemtais iesniegums tiek izskatīts Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Prokurors iesniegumu izskata un attiecīgajā lietā lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja nepieciešams, prokurors var minēto termiņu pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, bet ar personas rakstveida piekrišanu — līdz diviem gadiem no iesnieguma saņemšanas dienas.

(5) Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokurors pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu, kā arī, ja nepieciešams, citu ekspertu, tajā skaitā psihiatrijas ekspertu, atzinumu.

(6) Psihiatrijas ekspertu komisijas darbu organizē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs". Psihiatrijas ekspertu komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz medicīnisko dokumentāciju, kuru tās rīcībā nodevis prokurors.

(7) Prokurora lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu pilnībā vai tā daļā var apstrīdēt Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā kā administratīvo aktu.

(8) Ja prokurors konstatē šā likuma 1.pantā minētos apstākļus un par attiecīgo gadījumu nav saņemts iesniegums, viņš uzsāk pārbaudi pēc savas iniciatīvas, iepriekš saņemot šā panta pirmajā daļā minētās personas piekrišanu.

3.pants. Personas statusa atjaunošanas sekas

(1) Lēmumā par personas statusa atjaunošanu norāda, kādu apstākļu dēļ un kādu laika posmu persona bija nepamatoti ievietota Latvijas vai PSRS psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Minētais lēmums var būt par pamatu atbilstošu izmaiņu veikšanai personas datu apstrādes sistēmās, ja šā likuma 2.panta piektajā daļā minētās ekspertu komisijas atzinumā konstatēts, ka šādu izmaiņu veikšana ir pamatota.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums paredz izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās, prokurors šo lēmumu nosūta atbilstošu izmaiņu veikšanai ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.

(3) Lēmums par personas statusa atjaunošanu pats par sevi negarantē politiski represētās personas statusa piešķiršanu.