1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts (turpmāk — kredīti) no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk — valsts galvojums).

2. Šajos noteikumos paredzētā kārtība attiecībā uz studiju kredītu piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu vai koledžu (turpmāk — augstākā izglītības iestāde) un studējošo studē par maksu.

3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie – Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība –, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

4. Kredītus var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, turklāt ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā. Kredītus šajā punktā minēto viena un tā paša līmeņa studiju programmu atkārtotai apguvei jau apgūtā vai citā specialitātē var saņemt, ja iepriekš izsniegtie kredīti ir atmaksāti.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

4.¹ Kredītus studijām katrā studiju semestrī var saņemt vienu reizi. Atkārtotām studijām vienā un tajā pašā studiju semestrī kredītus neizmaksā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

4.² Studiju laikā kredīta ņēmējs ir tiesīgs mainīt studiju programmu un augstākās izglītības iestādi, kurā tiek apgūta attiecīgā studiju programma.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

5. Studējošā kredītu var saņemt pilna laika studējošie.

6. Studiju kredītu var saņemt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara, neklātienes) studējošie.

7. Šo noteikumu 3.punktā minētās personas var saņemt kredītus studijām ārvalstīs — attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

8. Kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas pēc piedāvāto kredītu procentu likmju izsoles rezultātiem. Izsoli organizē Finanšu ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finanšu ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem.

(Grozīts ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888)

9. Izsolē kredītiestāde piedāvā studiju un studējošā kredītu, kura apmērs atbilst likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam apmēram. Kredītiestāde izsolē piedāvā kredītu līdzekļus ar savu procentu likmi.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

9.¹ Kredītiestādes procentu likme kredītiem ir mainīga. Izsoles dienā tā tiek fiksēta attiecīgā saimnieciskā gada pusgadam, pēc tam tā tiek fiksēta katra nākamā pusgada pirmā mēneša pirmajā darbdienā. Procentu likme tiek noteikta kā iepriekšējās nedēļas vidējā sešu mēnešu EURIBOR likme, kurai pieskaitīta vai atņemta kredītiestādes piedāvātā procentu likmes starpība ar minēto sešu mēnešu EURIBOR likmi procentu punktos (turpmāk – kredītiestādes procentu likme euro).

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

9.² (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

10. Tās kredītiestādes nosaukumu, kura ir ieguvusi tiesības izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

11. Šo noteikumu 10.punktā minētajai kredītiestādei tiek paredzēts šāds valsts galvojums:

11.1. kredīta ņēmējiem, kuriem ir kredīta nodrošinājums, — 90 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas;

11.2. kredīta ņēmējiem – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam un personām ar I vai II invaliditātes grupu, kuri saskaņā ar šo noteikumu 13.¹ punktu var saņemt kredītu bez kredīta nodrošinājuma, – 100 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas.

(Grozīts ar MK 08.07.2003. noteikumiem Nr. 373; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr. 1257; MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 728)

12. Valsts galvojuma līgumu ar kredītiestādi paraksta finanšu ministrs. Vienlaikus Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un kredītiestāde noslēdz valsts galvojuma apkalpošanas līgumu.

13.¹ Kredīta nodrošinājums nav nepieciešams kredītiem, kurus izsniedz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam un personām ar I vai II invaliditātes grupu.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 728 redakcijā)

14. Fiziskās personas galvojuma vietā kredīta pieprasītājs var piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un apdrošināšanu, kā arī ar hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā, sedz kredīta pieprasītājs.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

15. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar galvinieku — pilngadīgu rīcībspējīgu fizisko personu, kurai ir regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

(MK 06.01.2004. noteikumu Nr.11 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

15.¹ Galvinieks, kurš atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajiem nosa­cījumiem, var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Ja studējošie nav gal­vinieka bērni, galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem, ja viņa ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar attiecīgo studējošo skaitu, par kuriem galvo. Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

15.² Kredītiestāde var pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja galvinieka mēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēneš­algu. Ja divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma netiek nomainīts galvinieks, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksu.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

15.³ Kredītiestāde visa kredīta atmaksas laikā seko, lai kredīts būtu nodrošināts ar spēkā esošu privātpersonas galvojumu un nerastos situācijas, kad izsniegtais kredīts nav nodrošināts ar galvojumu, jo kredīta ņēmēja galvotājs ir miris vai neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām. Nomainīt galvinieku ierosina kredītiestāde. Kredīta ņēmējs ierosina noslēgt līgumu ar citu galvinieku, kurš atbilst šo noteikumu 15. punktā minētajiem nosacījumiem. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar minēto galvinieku un vienlaikus izbeidz agrāk noslēgto galvojuma līgumu.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

15.⁴ Ja laikā, kad uzsākta kredīta atmaksa, galvinieks (fiziska persona) neatbilst šo noteikumu 15. punktā minētajiem nosacījumiem, kredītiestādei ir tiesības pieprasīt galvinieka nomaiņu. Ja pēc kredītiestādes pieprasījuma galvinieks (fiziska persona) nav nomainīts, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

16. Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja, novērtējot galvinieka atbil­stību šo noteikumu 15. un 15.1 punktā minētajiem nosacījumiem vai novērtējot nekustamo īpašumu vai vērtspapīru ķīlu, kredītiestāde konstatē, ka piepra­sītajam kredītam kredīta nodrošinājums nav pietiekams. Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja galviniekam ir izveidojies kredīta atmaksas parāds. Lēmumu par kredīta nodrošinājuma akceptēšanu pieņem kredītiestāde. Kredītiestāde noslēdz ar galvinieku galvojuma līgumu, ar ķīlas devēju – ķīlas līgumu.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

16.¹ Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa ir apmērā no divām līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Ja kredīta pieprasītājam ir izveidojies kāda cita agrāk saņemta kredīta atmaksas parāds un kopējā parāda summa pārsniedz desmit valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet kavējums pārsniedz 60 dienas, kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

17. Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, reizinot iegūtos rezultātus ar koeficientu 1,2.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

18. Kredīta apmēru studijām ārvalstīs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu. Studējošā kredīta apmēru nosaka, izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Līdzekļu apmērs studiju kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz astoņus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums, un līdzekļu apmērs studējošo kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz 21 procentu no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr. 230 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 42; MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)  

18.¹ Kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam vienas studiju programmas apguvei nepārsniedz 21344 euro, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 28458 euro.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 80 % no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

20. Studiju laikā (ieskaitot studiju pārtraukumu, kurš nav garāks par diviem akadēmiskajiem gadiem) studiju kredīts ir bezprocentu kredīts. Šajā laikā procentus maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Ja studiju pārtraukums pārsniedz divus akadēmiskos gadus, sākot ar divdesmit piekto mēnesi kredīta procentus maksā kredīta ņēmējs.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

20.¹ (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

21. Studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme euro. Studējošā kredīta procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

21.¹ (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

22. Kredītu procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās attiecīgā kredīta summas atlikuma. Aprēķinātos procentus kredīta ņēmējs maksā katru mēnesi.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

23. Ja kredīta ņēmējs nepabeidz studijas un tiek izslēgts no studējošo saraksta, kredīta ņēmējs, sākot ar nākamo mēnesi pēc izslēgšanas, maksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

24. Kredītiestāde un kredīta ņēmējs noslēdz kredītlīgumu, kurā paredz izmaksāt kredītus visu studiju laiku par katru semestri atsevišķi. Ja kāda semestra studiju programma netiek sekmīgi apgūta un pēc attiecīgā semestra to apstiprina augstākās izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — izglītības iestādes komisija), kredītiestāde pārtrauc izmaksāt kredītus. Kredītu izmaksu atsāk pēc tam, kad studējošais sekmīgi apguvis attiecīgā semestra studiju programmu, un izmaksā arī aizkavētās kredītu summas.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78)

25. Studiju kredītam paredzētās summas kredītiestāde ieskaita attiecīgās augstākās izglītības iestādes norēķinu kontā termiņos, kas norādīti kredīta ņēmēja un kredītiestādes noslēgtajā kredītlīgumā. Studiju kredīta summas studijām ārvalstīs kredītiestāde pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma var izmaksāt kredīta ņēmējam. Studiju kredīta summas studijām ārvalstīs kredītiestāde pēc kredīta ņēmēja pieprasījuma var ieskaitīt augstākās izglītības iestādes kontā reizi gadā.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888)

26. Studējošā kredītam paredzētās summas katru mēnesi desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) ieskaita kredīta ņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

27. Kredītus pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Kredītu izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja kredīta ņēmējs sekmīgi turpina studijas.

28. Kredītu izmaksu pārtrauc kredīta ņēmējiem, kuri izslēgti no studējošo saraksta. Ja kredīta ņēmējs studijas šo noteikumu 4.punktā minētā grāda vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei sekmīgi turpina citā studiju programmā, kredītu izmaksu atjauno ar to studiju semestri, par kuru kredīti netika izmaksāti.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

29. Augstākās izglītības iestādes iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par akreditētajām studiju programmām nepieciešamajiem kredītu līdzekļiem, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums.

30. Izglītības un zinātnes ministrija izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā kārtībā nosaka šo noteikumu 29.punktā minēto kredītu līdzekļu sadalījumu augstākās izglītības iestādēm, ņemot vērā pieprasījumu pēc attiecīgajiem speciālistiem darba tirgū, studējošo skaitu studiju programmās, kuri var pretendēt uz kredītu saņemšanu, kā arī no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu studiju programmās.

31. Studējošo pieprasījumus kredītu piešķiršanai izskata izglītības iestādes komisija, kuras sastāvā ir attiecīgās izglītības iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars izglītības iestādes komisijā nav mazāks par 20 procentiem.

32. Pieprasījumā kredīta piešķiršanai studējošais norāda nepieciešamo kredītu un tā apmēru. Ja studējošais vēlas saņemt gan studējošā, gan studiju kredītu, viņš norāda kredīta apmēru katram kredīta veidam.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

33. Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus kredītu piešķiršanai, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus, kā arī studējošā atbilstību šo noteikumu 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem līdz pirmā studiju semestra beigām vērtē iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem ir atklāta.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr. 78; MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

34. Lai varētu saņemt kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75 procenti no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita. Minētie nosacījumi līdz pirmā studiju semestra beigām neattiecas uz pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78)

35. Izglītības iestādes komisija izskata iesniegtos pieprasījumus kredītu piešķiršanai un apstiprina kredītu piešķiršanu. Kredītu apmērs nedrīkst pārsniegt izglītības iestādei iedalītos kredītu līdzekļus, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums. Izglītības iestādes komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1.pielikums) un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā.

(Grozīts ar MK 31.10.2006. noteikumiem Nr.888; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

36. Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs (turpmāk — ministrijas komisija), kuras sastāvā ir to ministriju pārstāvji, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī Studiju un zinātnes administrācijas un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji.

(Grozīts ar MK 24.01.2006. noteikumiem Nr.78; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

36.¹ Studējošais iesniedz ministrijas komisijai šādus dokumentus:

36.¹ 1. pieprasījumu (iesniegumu), kurā ir norādīts studējošā vārds un uzvārds, dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas adrese, augstākās izglītības iestāde (norādot valsti un pilsētu) un studiju programma, kurā studējošais ir uzņemts vai studē, nepieciešamais kredīts, kā arī laikposms (studiju gadu skaits), kādam kredīts ir nepieciešams;

36.¹2. izziņu, kas apliecina, ka studējošais ir uzņemts vai studē augstākās izglītības iestādē, un kurā ir norādīts studējošajam noteiktais studiju maksas apmērs;

36.¹3. anketu (2.pielikums);

36.¹4. augstākās izglītības iestādes apstiprinātu sekmju izrakstu vai dokumenta par vidējo izglītību (atestāta, diploma) pielikuma kopiju - pirmajā kursā uzņemtie studējošie;

36.¹5. pases kopiju;

36.¹6. dzīves gaitu aprakstu (CV), rekomendācijas, dokumentus, kas apliecina papildu aktivitāti mācību jomā. (Minētos dokumentus var iesniegt papildus.);

36.¹7. (svītrots ar MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230).

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130; MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

36.² Ministrijas komisija studējošā pieprasījumu un tam pievienotos šo noteikumu 36.¹ punktā minētos dokumentus izskata mēneša laikā. Ja studējošais nav iesniedzis visus šo noteikumu 36.¹1., 36.¹2., 36.¹3., 36.¹4. un 36.¹5.apakšpunktā minētos dokumentus, ministrijas komisija studējošā pieprasījumu neizskata.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

37. Ministrijas komisija darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem. Lēmumu par kredītu piešķiršanu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu.

37.¹ Ministrijas komisija, izskatot pieprasījumu kredīta piešķiršanai, izvērtē studējošā iesniegtos dokumentus, Akadēmiskās informācijas centra atzinumu par to, vai studiju programma (augstākās izglītības iestāde) attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta).

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230)

37.² Ministrijas komisija kredītus prioritārā secībā piešķir:

37.²1. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar starpvalstu līgumu;

37.²2. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar Latvijas augstākās izglītības iestādes un ārvalstu augstākās izglītības iestādes savstarpēji noslēgtu līgumu;

37.²3. studējošajiem, kuri studē saskaņā ar darba devēja ierosinājumu, ja darba devējs nodrošina darba vietas saglabāšanu pēc izglītības ieguves;

37.²4. studējošajiem, kuri apgūst augstāka līmeņa - maģistra vai doktora - studiju programmas.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr. 888 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

38. Ministrijas komisija sagatavo kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši veidlapas paraugam (1. pielikums), ievērojot noteikto studējošā kredīta maksimālo apmēru studijām ārvalstīs (1.¹ pielikums), un apstiprinātos sarakstus iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā.

(MK 29.04.2014. noteikumu Nr.230 redakcijā)

38.¹ Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs ministrijas komisija pieņem un izskata, ņemot vērā šim mērķim paredzēto līdzekļu apmēru atbilstoši šo noteikumu 18.punktam.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

39. Izglītības iestādes komisija informē kredītu pieprasītājus par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgo izglītības iestādi. Ministrijas komisija informē kredītu pieprasītājus studijām ārvalstīs par apstiprinātajiem pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgos kredītu pieprasītājus.

40. Studiju un zinātnes administrācija izskata izglītības iestāžu komisiju un ministrijas komisijas iesniegtos kredītu pieprasītāju sarakstus un pārbauda pieprasītāju un viņiem piešķirto kredītu apmēra atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī reģistrē apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus datu bāzē.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

41. Kredītiestāde ir tiesīga noslēgt kredītlīgumus ar tiem studējošajiem, par kuriem Studiju un zinātnes administrācija ir iesniegusi kredītiestādei apstiprinātus kredītu pieprasītāju sarakstus.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

42. Lai noslēgtu kredītlīgumu, kredīta pieprasītājs iesniedz kredītiestādē pieprasījumu kredīta piešķiršanai un uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu. Kredītiestāde pārbauda, vai kredīta pieprasītājs ir iekļauts kredīta pieprasītāju sarakstā, un pārliecinās, vai pieprasītājs atbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība, kredītiestāde par to informē Studiju un zinātnes administrāciju.

(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 542 redakcijā)

43. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar kredīta galvinieku vai ķīlas līgumu ar ķīlas devēju.

(MK 06.01.2004. noteikumu Nr.11 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

44. Lai noslēgtu galvojuma līgumu, galvinieks iesniedz kredītiestādē ienākumus apliecinošus dokumentus un pases kopiju.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

45. Ja kredīta pieprasītājs vēlas saņemt kredītu bez kredīta nodrošinājuma, viņš iesniedz kredītiestādē dokumentus, kas apliecina bāreņa statusu vai bez vecāku gādības palikuša bērna statusu, vai personas ar I vai II invaliditātes grupu statusu.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 728 redakcijā)

46. Par kredīta pieprasījuma sākotnējo izskatīšanu un izvērtēšanu kredītiestāde var noteikt komisijas maksu. Komisijas maksa nedrīkst pārsniegt 4,27 euro, un to sedz kredīta pieprasītājs.

(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1257)

47. Kredītus (kredītu pamatsummu) sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc kredīta ņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

47.¹ Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu nepārsniedz 11 mēnešus, studijām saņemtie kredīti jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

47.² Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu pārsniedz 11mēnešus, pēdējās studiju programmas apguvei saņemtie kredīti jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, bet iepriekšējo studiju programmu apguvei saņemtie kredīti — ar trešo mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

48. Kredītus, kuru kopējā summa pārsniedz 1423 euro, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei 10 gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

49. Kredītus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1423 euro, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei piecu gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu piekto daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

50. Maksājumi veicami katru mēnesi.

51. Kredīta ņēmējs kredītus un kredītu procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Kredītus var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona.

52. Kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

53. Kredītiestāde veic izsniegto kredītu grāmatvedības uzskaiti un kārto kredītu lietas.

54. Kredītiestāde saskaņā ar noslēgto valsts galvojuma apkalpošanas līgumu likumā noteiktajā kārtībā piedzen neatmaksātos kredītus. Kredītiestāde trīs darbdienu laikā ieskaita Valsts kases norādītajā kontā 90 procentus no piedzītās summas saskaņā ar galvojuma līguma nosacījumiem.

55. Ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde piedzen visu neatmaksāto summu.

56. Valsts galvojuma saistības iestājas, pamatojoties uz Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā izdotu dokumentu, ar kuru konstatēts, ka kredīta ņēmēja vai galvinieku rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu kredītu noteiktajā apmērā. Valsts galvojuma saistības neiestājas, ja kredītlīgums noslēgts, neievērojot šo noteikumu 3. un 15.³ punktā minētos nosacījumus.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr. 888 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 452)

58. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

59.¹ (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

60. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

60.¹ (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

61. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

62. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

63. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

64. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

65. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

66. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

67. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

68. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

69. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

70. (Svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 575)

71. Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā. Tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no astotās bērna dzīvības dienas.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 29.04.2014. noteikumiem Nr.230)

72. Kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

73. Kredītiestāde reizi ceturksnī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā to kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 71. un 72.punktu. Sarakstā norāda dzēšamo kredīta, kredīta procentu un līgumsoda summu.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

74. Studiju un zinātnes administrācija ieskaita kredītiestādes kontā kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus saskaņā ar kredītiestādes iesniegto šo noteikumu 73. punktā minēto kredītu ņēmēju sarakstu.

(MK 03.12.2019. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

74.¹ Pēc augstskolas absolvēšanas kredīta ņēmējam studējošā kredīta neatmaksāto summu pilnā apmērā dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 74.³ punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs:

74.¹1. pēc augstskolas absolvēšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvis leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi un noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;

74.¹2. studiju laikā augstskolā speciālās militārās apmācības kursa (turpmāk - militārās mācības) ietvaros ir apguvis virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.² Pēc augstskolas absolvēšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu piecdesmit procentu apmērā no neatmaksātās summas dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 74.³ punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs studiju laikā augstskolā militāro mācību ietvaros ir apguvis jaunākā instruktora kursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.³ Virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista pamatkursu beigušajiem par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija dzēš kredītu desmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā desmit gadu laikā, vai divdesmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā. Kredīta ņēmējam, kas militāro mācību ietvaros apguvis jaunākā instruktora kursu, par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija kredītu dzēš piecu procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā desmit gadu laikā, vai desmit procentu apmērā no kopējās studējošā kredīta summas par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē, ja kredīta ņēmējam kredīts saskaņā ar šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem jāatmaksā piecu gadu laikā.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

74.⁴ Informāciju kredītiestādēm un Studiju un zinātnes administrācijai par kredīta ņēmējiem, kuriem studējošā kredītu dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, sniedz Aizsardzības ministrija.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

74.⁵ Studējošā kredīta dzēšanai nepieciešamos līdzekļus Aizsardzības ministrija ieskaita kredītiestādes kontā.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

75. Kredītu un kredītu procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti kredīta ņēmējam netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs:

75.1. (svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.130);

75.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

75.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

(Grozīts ar MK 08.07.2003. noteikumiem Nr.373; MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

76. Studiju kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

77. Studējošā kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā)

78. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

79. Kredītiestāde pagarina kredītu atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 75., 76., 77. vai 78.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatotību.

80. Kredītu procentus, kurus kredītiestāde aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 75. un 76.punktu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.733)

80.¹ Ja kredīta ņēmējam, kuram ir iestājies termiņš kredīta atmaksai, ārkārtējās situācijas laikā ir samazinājušies ienākumi, ar kredītiestādes lēmumu kredītu pamatsummas atmaksu var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, nepagarinot kopējo kredītu atmaksas termiņu un nemainot citus kredītlīguma noteikumus. Kredītiestāde minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz attiecīgu kredīta ņēmēja iesniegumu.

(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 181 redakcijā; sk. 104. punktu)

81. Kredītiestāde izveido un uztur datu bāzi par studējošajiem, kuriem tā ir izsniegusi kredītus. Datu bāzē ir informācija par izsniegtajiem kredītiem, kā arī par kredītu un kredītu procentu atmaksu. Minētā datu bāze ir pieejama Studiju un zinātnes administrācijai.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

82. Studiju un zinātnes administrācija izveido un uztur datu bāzi par kredītu pieprasītājiem, kredītu saņēmējiem un to statusa maiņu. Datu bāzē reģistrē kredītiestāžu sniegto informāciju par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

83. Izglītības iestādes komisija reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam paziņo Studiju un zinātnes administrācijai par grozījumiem studiju un studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav. Studiju un zinātnes administrācija grozījumus studiju un studējošo kredītu saņēmēju sarakstā ievada datu bāzē un nosūta kredītiestādei.

(MK 08.07.2003. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

84. (Svītrots ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.11, kas piemērojami ar 01.01.2004.)

85. Ārvalstīs studējošie sniedz ziņas par studiju programmas apguvi Studiju un zinātnes administrācijai reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim. Pamatojoties uz saņemtajām ziņām, Studiju un zinātnes administrācija izdara grozījumus ārvalstīs studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav, un paziņo par to kredītiestādei. Ja ārvalstīs studējošie nesniedz ziņas, Studiju un zinātnes administrācija līdz kārtējā gada 10. novembrim paziņo kredītiestādei, ka studējošajam ir jāuzsāk kredīta un kredīta procentu atmaksa ar kārtējā gada 1. decembri. Kredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme euro.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 588; MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 542)

86. Ja kredītiestāde šo noteikumu 83., 84. vai 85.punktā minēto informāciju nav saņēmusi, tā aptur attiecīgo kredītu izmaksu.

87. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par aizkavētajiem maksājumiem, kā arī par izmantoto valsts galvojuma apmēru un valsts galvojuma atlikumu atbilstoši finanšu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

88. Studiju un zinātnes administrācija reizi mēnesī atbilstoši finanšu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu un par izmantoto valsts galvojuma apmēru.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

89. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā informāciju par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.588 redakcijā)

90. Kredītiestāde reizi pusgadā iesniedz Studiju un zinātnes administrācijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

91. Studiju un zinātnes administrācija reizi pusgadā informē izglītības iestādes komisiju par noslēgtajiem kredītlīgumiem un ministrijas komisiju — par noslēgtajiem kredītlīgumiem ar ārvalstīs studējošajiem.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

92. Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējam gadam, plāno izsniedzamo valsts galvojumu apmēru, līdzekļus studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai, studiju un studējošo kredītu dzēšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru, studiju un studējošo kredītu atmaksas, kā arī līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas administrēšanai.

93. Studiju un zinātnes administrācija nodrošina to valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kas paredzēti studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai un studiju un studējošo kredītu dzēšanai.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.588)

94. (Svītrots ar MK 03.07.2001. noteikumiem Nr.303.)

95. Studējošajiem, kuri noslēdz kredītlīgumu par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu, tiek pārtraukta valsts kredīta studējošajiem vai studiju kredīta izmaksa no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši kredītlīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi" vai saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi".

96. Šo noteikumu 18.¹punktā minētie nosacījumi piemērojami studējo­šajiem, kuri uzsāk studiju programmu apguvi, sākot ar 2005./2006.akadēmisko gadu.

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

97. Šo noteikumu 20., 21. un 22.punktā minētie nosacījumi piemērojami kredīta ņēmējiem, kuri noslēdz kredītlīgumus, sākot ar 2007.gada 1.janvāri.

(MK 31.10.2006. noteikumu Nr.888 redakcijā)

98. Šo noteikumu 74.² punktā minētos nosacījumus piemēro studējoša­jiem, kuri militārās mācības uzsākuši, sākot ar 2007./2008.akadēmisko gadu.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.113 redakcijā)

99. Šo noteikumu 59.punktā minēto Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāks kredīta dzēšanu, sagatavo, kā arī šo noteikumu 58., 59. un 60.punktā minētās darbības ministrija veic sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

100. Kredīta ņēmējiem, kuri kredītlīgumus ir noslēguši līdz 2010.gada 1.janvārim, kredītu izmaksas kredītiestāde veic saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem. Kredīta ņēmēji veic kredītu atmaksu saskaņā ar minētajiem līgumiem līdz to darbības termiņa beigām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.130 redakcijā)

101. Kredīta ņēmējiem, kuri kredītlīgumus ir noslēguši līdz 2014.gada 1.janvārim, no 2014.gada 1.janvāra kredītu izmaksā euro saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem atbilstoši Eiropas Savienības Padomes noteiktajam euro maiņas kursam. Kredīta ņēmēji kredītu atmaksā saskaņā ar minētajiem līgumiem līdz to darbības termiņa beigām. Ja, veicot latos izsniegto kredītu denomināciju no latiem uz euro, procentu likme, kas jāmaksā kredīta ņēmējiem saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem, kļūst negatīva, kredītiestāde piemēro nulles likmi.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1257 redakcijā)

102. Kredītlīgumi ar studējošajiem tiek slēgti līdz 2020. gada 31. martam.

(MK 03.12.2019. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

103. Kredītu ņēmējiem, kuriem kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem uzsākta, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem par kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem par darbu noteiktajās jomās un amatos, kas izdoti līdz 2018. gada 31. decembrim, kredītu dzēšana tiek turpināta atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz to grozījumu spēkā stāšanās dienai, kuri attiecas uz šo noteikumu normu svītrošanu par kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem par darbu noteiktajās jomās un amatos.

(MK 03.12.2019. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

104. Šo noteikumu 80.¹ punktā minētie nosacījumi ir piemērojami no ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas – 2020. gada 12. marta – līdz 2020. gada 31. decembrim.

(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

(MK 27.09.2005. noteikumu Nr.733 redakcijā)

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68/EEK un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 77/148/EEK, 77/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK, 93/96/EEK.