1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu — ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli —, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu spēkā esamības laikā.

3.pants. Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas

(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.

(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

9.pants. Lēmums par ārkārtējo situāciju

(1) Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:

1) ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu;

2) laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta;

4) atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;

5) izmantojamos resursus;

6) fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības;

8) lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;

9) citu informāciju atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, un laiku, uz kuru tā izsludināta.

(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

10.pants. Saeimas kompetence lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi

(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:

1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;

2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.

(2) Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

12.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana

(1) Izņēmuma stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

(2) Izņēmuma stāvokli izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(5) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(6) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt — ik reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

(7) Ministru kabineta sēdē piedalās tiesībsargs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas izsaka viedokli par izskatāmo lēmumu.

13.pants. Lēmums par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumā par izņēmuma stāvokli norāda:

1) izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemeslu;

2) izņēmuma stāvokļa spēkā stāšanās brīdi un laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā izņēmuma stāvoklis tiek izsludināts;

4) pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;

5) fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus vai papildu pienākumus;

6) par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pilnvaras un uzdevumus;

7) kārtību, kādā informācija par valsts apdraudējuma pārvarēšanas gaitu sniedzama Valsts prezidentam, Saeimai un ģenerālprokuroram;

8) valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību (ja to nepieciešams mainīt).

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par izņēmuma stāvokli, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis, un laiku, uz kuru tas izsludināts.

14.pants. Saeimas kompetence lemt par izņēmuma stāvokļa pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli vai par tādiem grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

15.pants. Iedzīvotāju informēšana par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu nekavējoties nosūta izziņošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicē pašvaldību mājaslapās internetā un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par izņēmuma stāvokli, kā arī sniedz citu informāciju par izņēmuma stāvokli un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

16.pants. Valsts pārvaldes padotība izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets var grozīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu padotības formu, mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotību konkrētam Ministru kabineta loceklim, tai skaitā aizstāt pārraudzību ar pakļautību.

(2) Ministru kabineta loceklis viņa padotībā esošo un izņēmuma stāvokļa laikā nodoto institūciju uzraudzību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

17.pants. Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības preču, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, ja apropriācijas izmaiņas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, informējot par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju;

19) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu atbilstoši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumam, kas ir pieņemts 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža, ja apropriācijas izmaiņas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta ietvaru vai apropriācijas izmaiņām ir negatīva ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai;

20) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu kopīgi pieņemt lēmumu par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņām, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas;

21) īpašu atlīdzības regulējumu no valsts un pašvaldību budžeta finansētu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

22) īpašu regulējumu izdienas pensiju, valsts sociālo pabalstu, sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu veikšanai (apmēra ierobežojumus un īpašu izmaksas kārtību), kā arī sociālās palīdzības nodrošināšanai, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

23) lai īstenotu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību izņēmuma stāvokļa laikā, aizliegumu publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu (izņemot gadījumus, kad tas apdraud personas dzīvību);

24) aizliegumu juridiskajām personām pārtraukt kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbību;

25) karatiesu darbības uzsākšanu;

26) īpašu kārtību un termiņus valsts drošības iestāžu operatīvo un kriminālprocesuālo darbību veikšanai, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā;

27) ārlietu ministram pilnvarojumu ierosināt starptautiskajām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm pieņemt lēmumu par visaptverošām starptautiskajām vai ārvalstu nacionālajām sankcijām pret ārējo ienaidnieku vai valsti, kura ir atbildīga par valsts apdraudējuma izraisīšanu, kā arī pret ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas darbībās pret Latvijas valsti;

28) īpašu nodokļu maksāšanas un pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas veidu un kārtību.

(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021. Pirmās daļas 17. punkts stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

18.pants. Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

Lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteikto, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura ir tiesīgas:

1) aizturēt personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, un nodot tās tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai;

2) izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas;

3) iekļūt privātā īpašumā (nekavējoties par to informējot nekustamā īpašuma valdītāju), ja nepieciešams novērst draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

4) veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, tai skaitā piespiedu pārvietošanu, ja nepieciešams nodrošināt šo fizisko personu un to īpašuma drošību, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

5) pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

6) apturēt personām normatīvajos aktos paredzēto un piešķirto tiesību (licenču, atļauju, sertifikātu) darbību, kā arī piešķirt šādas tiesības, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

7) izraidīt ārzemniekus, ja viņi liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa īstenošanai vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

8) kontrolēt korespondenci, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

9) izbeigt plašsaziņas līdzekļu darbību (tai skaitā uzlikt arestu to produkcijai), anulēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides vai retranslācijas atļaujas, kā arī apturēt un izbeigt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, ja tie izplata nacionālo drošību apdraudošu informāciju vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

10) veikt apdraudējumu novēršanas pasākumus elektroniskās informācijas telpā, kā arī ierobežot elektronisko sakaru tīklu darbību un elektronisko sakaru lietošanu, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

11) bloķēt apraidi vai retranslāciju, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

12) veikt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai nepieciešamus informatīvus pasākumus.

18.¹ pants. Skaidras naudas saņemšana valsts apdraudējuma pārvarēšanai

Valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos un kārtībā par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts tiešās pārvaldes iestādes, lai īstenotu šā likuma 13. panta pirmās daļas 4. punktā minēto pasākumu kopumu, var no Valsts kases konta Latvijas Bankā saņemt skaidru naudu. Latvijas Banka izsniedz šajā pantā minētajām iestādēm skaidru naudu no Latvijas Bankas Valsts kases kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos un kārtībā par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts tiešās pārvaldes iestādes atmaksā neizmantoto skaidro naudu Latvijas Bankā, un Latvijas Banka to pieņem un ieskaita Valsts kases kontā.

(20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.)

19.¹ pants. Termiņš, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes lēmumu par šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšanu pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde var to pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

20.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemto administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību apstrīd, pārsūdz un izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja attiecīgais lēmums ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

(2) Lēmumu, kas ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, var apstrīdēt visā īpašā tiesiskā režīma spēkā esamības laikā, kā arī viena mēneša laikā pēc īpašā tiesiskā režīma atcelšanas. Citus administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību šādā termiņā var apstrīdēt tikai tādā gadījumā, ja īpašais tiesiskais režīms ir ietekmējis sūdzības iesniegšanas iespējas un persona to var objektīvi pamatot.

(Nodaļa 05.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

21. pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana

Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(05.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

22. pants. Informācijas nesniegšana ārkārtējās situācijas laikā

Par informācijas nesniegšanu saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta, piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

(05.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

23. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. un 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.

(05.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par izņēmuma stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 2003, 22.nr.; 2006, 24.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 19.panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

3. Šā likuma V nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2020.)

4. Šā likuma 17. panta pirmās daļas 25. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Karatiesu likumā.

(20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.)