1. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību.

2. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās.

3. Centram ir šādas funkcijas:

3.1. īstenot kultūras un radošās industrijas izglītības politiku, sekmējot kultūras un radošo industriju izglītības attīstību;

3.2. koordinēt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību;

3.3. veicināt tautas mākslas procesa daudzveidību un nepārtrauktību un rosināt aktīvu sabiedrības līdzdalību kultūras vērtību radīšanā;

3.4. veicināt dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu;

3.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus:

4.1. izstrādā centra kompetencē esošo jomu attīstības stratēģiju atbilstoši valsts kultūrpolitikai un organizē tās ieviešanu;

4.2. atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādei;

4.3. apkopo un analizē statistikas datus un sniedz nepieciešamo informāciju atbilstoši centra funkcijām un kompetencei;

4.4. plāno un organizē valsts nozīmes festivālu, konkursu, izstāžu, kā arī citu pasākumu īstenošanu centra kompetencē esošajās jomās;

4.5. piedalās valsts nozīmes un starpvalstu sadarbības programmu un projektu izveidē un īstenošanā centra kompetencē esošajās jomās;

4.6. atbilstoši kompetencei veic metodisko darbu, sniedz organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām;

4.7. nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā;

4.8. koordinē sadarbību starp dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām;

4.9. atbilstoši sadalīšanas kritērijiem aprēķina valsts mērķdotācijas apmēru konkrētai pašvaldībai kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa samaksai un veic tās pārskaitīšanu;

4.10. koordinē un organizē tālākizglītības un mūžizglītības projektus kultūras jomas speciālistiem un pedagogiem;

4.11. organizē mākslas, mūzikas un dejas profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo mācību un metodisko materiālu izstrādi un izdošanu, kā arī izstrādā mācību un metodiskos materiālus nemateriālā kultūras mantojuma jomā;

4.12. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares profesionālajām organizācijām nodrošina nozares profesiju standartu projektu izstrādi un ekspertīzi;

4.13. izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmena programmu profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās izglītības programmās, saskaņo profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises darbību laikus, norises grafiku un komisijas sastāvu Kultūras ministrijas padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm;

4.14. saskaņo profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvu un profesionālās kvalifikācijas eksāmena programmu profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās izglītības programmās, ko īsteno citu dibinātāju izglītības iestādes;

4.15. sagatavo, aktualizē un iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā ekspertu sarakstu mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai, kā arī mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijai;

4.16. pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs;

4.17. sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai par valsts finansēto vietu skaitu valsts, pašvaldību un privāto profesionālās izglītības iestāžu licencētajām mākslas, mūzikas un dejas profesionālās izglītības programmām;

4.18. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli;

4.19. nodrošina Kultūras ministrijā saskaņošanai iesniegto pedagogu darba samaksas tarifikāciju pārbaudi;

4.19.¹ īsteno programmu "Latvijas skolas soma", nodrošinot iespēju pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem apmeklēt mākslas un kultūras norises mācību un audzināšanas darba ietvaros;

4.19.²  organizē Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes darbību un nodrošina tās sekretariāta funkcijas;

4.20. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1232; MK  21.12.2021. noteikumiem Nr. 882; 4.19.¹  apakšpunkts stājas spēkā 01.02.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

5. Centram ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

5.2. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

5.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei;

5.4. veidot komisijas, padomes un darba grupas centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai.

6. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs.

7. Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka centra direktors.

8. Centra darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

9. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

10. Centra direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par centra funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Centrs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra noteikumus Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.).

12. Centrs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs.

13. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.